Bavarijas Latviesu vestnesis, November 2, 1948

              The polier of tbl&
social significance.
Emplre. Thk &iW
Nr. 86 (88)
Ai, Authorized by Militair GoverDment and UNRRA
Wtersļ Lipmanis aippmann)
Vēsturē pēc Tafta un
Bullļta
Aplūkosim tagad cītīgi izplatāmo
teoriju, ka PsĻdomijss ekspansiju Ei­ropā
būtu varēts aizkavēt, ja pre­zidents
Rūzvelts nebūtu „pielabinā-
Jis" Staļinu. Senātob Tafts šo teo­riju
padarījis par ASV republikāņu
partijas oficiālo dogmu, savā 11. sep­tembra
runā partijas! kongresā Ohai-
Jo stātā sacīdams, kalļ prezidents Rūz­velts
un prezidents iTrumens Tehe-lānā,
Jaltā, Potsdanla un Maskavā
piekopuši Krievijas pielabināšanas
politiku, ar to upurēUt daudzu nā-dju
brīvību un mil|oniem cilvēku
visā Austrumeiropā ifti,Āzijā.
/ Prezidents Rūzvells un Harrijs
Hopkinss tagad ir viņsaulē. Tāpēc tie
nevar pastāstīt, ko viņi darījuši un
kādēļ viņi to darijušiļ Konferencēs,
kurās gvitas vienošafiāļs ar Krieviju,
tomēr ir bijuši arī citiļ To vidū se­višķi
atzīmējami^ Ceffils, Anglijas
Štābu šefi, amerikāņu [admirālis Lī-hijs,
ģenerālis Maršals, admirālis
Kings un arī Čarlzs Bplens, kas ir
Bemesa galvenais :jpiādoinņieks Krie­vijas
jautājumos. Neviebis no viņiem
līdz šim I vēl nav ieminēlies, ka Rūz­velts
personīgi būtu diktējis vieno­šanās
ar Staļinu vai iJa viņš būtu
pielabinājs Krieviju pretēji viņu
atzinumam un padomiem. ^
Tā tas ir,' varbūt,^ ;tāi>ēc, ka viņi
rina to, ko nezina Taft?, [ŗvai arī grib;
lai me^ piemirstu, .ka ieiļpaida joslas
noteikušās vlenošaiiās TOherānābija
pamatotas ar stratēģiskiem kara plā­niem,
kurus savukārt diĶteja militā­rais
stāvoklis.
lāpēc it noderīgi ir atcerēties, kā­da
bija militiārā situācija šīs kōnfe-
Tences laikā. Es ņemšii faktus no
ģen. Eizei^auera toreizējā adjutanta
kapteiņa Harrija . Bučera (Butcher)
dienasgrāmatas. 1944. g.ļ29. janvāri
r- drīz pēc Teherānas izšķīrējas kon-ieŗences
viņš atzīmē, ka ļ,frontes lī-
Biias gapums Krievijā, ja to izmēri
pēc kartes, ir mazliet pāiķ par 3.040
k m . . ; . M ^ izlūkošana liecina,' ka
Krievijas frontē, krieviem ir 430 di­vīziju
un vāciešiem 200 ar uzviju.**
Mēs toreiz cīnījāmies Itālijā. Bija
izplānots, ka lielai ofensīvai Fran­cijā
jānotiek 4 mēnešus vēlāk. Rūz­velts
bija virspavēlnieks in ne ma­zāk
par; ģeņ. Eizenh^ūeru vai par ap­vienotiem
štābu šefiem ieinteresēts,
lai Krievijas frontē saistītas 200 un
vairāk rvācu divīziju ne^jaidītu uz
inūsu karaspēku Normandfjas plud-
"^irialē.^-;
• Savās 1944. g. 18. martk atzīmēs
kapteinis Bučers mums 'stāsta, ka
īiesantam 31. maijā mūsu rīcībā bū­tu
sauszemes karaspēks, |k|) veidotu
10 angļu kājnieku divīziju un 13
amerikāņu. Mēnesi vēlāk 4 - 6 nedē­ļas
pirms mūsu desanta izlūkošana
jsiņoja, ka vāciešiem Eiropā ir 336
divīzijas. No tām 51 bija ļFrancijā,
Beļģijā un Holandē, 23 Italiļā un ap­mēram
235 austrumfrontē |yai Aus­trumeiropas
valstīs.
' Klausīdamies apgalvojumos, ka
JĒlūzvelts pielabinājis Staļiļiu Aus­trumeiropā,
būsim godīgi :par tik, lai
atcerētos, cik būtu bijis jāataod ang­ļu
un amerikāņu dzīvības, ja sar­kana
armija nebūtu ŗeālizējJisi savu
ofensīvu, kas piesēja un samala ap
divi trešdaļas visu vācu kājnieku di­vīziju.
Tieši to Tafts izšķīJies aiz­mirst.
Bet viņš jau nebija S^ienoto
Valstu prezidents un virspavēlnieks,
kam bija jāatbild par uzvarasļ nodro­šināšanu
briesmīgā kafā ar cilvēku
dzīvību Vismazāko patēriņu. Rūz­velts
bija. Viņa pirmais apsprums
bija gādāt par to, lai satkanā armija
uzbruktu iespējami visplašālļos ap­mēros
un Iespējami dziļi un atri do­tos
uz priekšu v^cu aizstāvamā ter-titorijā
tanī laikā, kad ģdperālis
(Beigas 3. lappusē)
Vašingtonā, 26. okt. (UP). — Ārlie­tu
ministrs Berness vakar žīdu pār­stāvjiem
apliecināja, kaASV ārlietu
ministrija pilnā mērā atbalsta prezi­denta
Trumena nostāju P a l e s t ī -
nas jautājumā, kā Trumens to iz­teicis
4. okt., pirmoreiz norādot uz
ASV atbalstu zināmai Palestīnas da­līšanai,
kas atvieglptu žīdu valsts
nodibināšanu Palestīnā un lielāka
skaita žīdu uzņemšanu. ASV ār­lietu
ministrija piekritusi ASV armi­jas
90 lieko iznīcinātāju lidmašīnu
pārdošanai Z v i e d r i j a i . Zviedri­jas
vēstniecības pārstāvji apgalvoja,
ka šim pirkumam nav nekā kopēja
ar mēģinājumiem noskaidrot izcel­šanās
veidu pēdējos mēnešos virs
Zviedrijas ziņotajām „raķetēm."
Zviedrijas pārstāvji šīs lidmašīnas
izraudzīs no amerikāņu rezervēm
Francijā. — ASV armijas intendan-tūras
šefs ģen.-maj. Hjugs Vašing­tonā
izteicās, ka ASV armijas fabri­kās
ražojamie mākslīgie mēsli 40
milj. dol. vērtībā ļaus palielināt pār­tikas
krājumus Vācijā un Japānā un
novērst „bada dumpjus." Mākslīgos
mēslus tagad okupētām valstīm sāS
ražot armijas 16 fabrikās, kas līdz
šim ražoja spridzināmās vielas. — 12
amerikāņu redaktoru, kas pēc ame­rikāņu
armijas atbalstītā- 3 nedēļu
brauciena pa Eiropu no Romas iera­dušies
Parīzē, ļoti atzinīgi izsakās
par okupācija» uzdevumiem» kurus
DUlingeni, sestdien. 1M6. t 2, novembii
ASV armija veic Vācijā un Austrijā.
„Denver Post" izdevējs un redaktors
Palmers Hoits tomēr brīdina, ka
Triesta itin droši varot kļūt pār ^nā­kamā
pasaules kapa Dancīgu.'*Tries-ta
esot' „Eiropas dinamīta lādiņš." —
UNRRA 25. okt..Romā paziņoja, ka
tā sagādās īpašas devas rūpniecības
strādniekiem Itālijas lielākās pilsē-tāfi,
kur dzīves dārdzība ir augstākā.
Bezdarbnieku skaits Itālijā nupat
pārsniedz 2.000.000, jo bez darba at­rodas
katrs piektais darbaspējīgs itā­lis.
Tas ir divreiz vairāk kā saimnie­ciskās
depresijas visļaunākajā —
1933. g., kad bija 1.018.935 bezdarb­nieki.
ASV ārlietu ministrija ziņo
par diplomātisku attiecību nodibinā­šanu
st^rp ASV un jauno I n d i j as
valdību. Līdzšinējās misijas Vašing­tonā
i;n Ņudelijā pārveido par vēst­niecībām.
— Maršals Tito 2 runās,
kuras 26. okt. atstāsta Be?grades
prese, nožēlo Parīzes miera konfe­rences
^„neveiksmi" un deklarē, ka
„mūs^ tautas tiesības neatzina tieši
tie, kas šinī kajrā bija mūsu sabied­rotie;
viņi pat sastādījuši kaut kādu
paveidu Atlantikas chartai, no kuras
palikušas tikai tukšas frāzes." —
Tuksneša kapsētā El-Alameli^, kur
7000 baltu koka krustu norāda uz
otra pasaules kara tik izšķīrējā kau­jā
kritušo angļu un pārējo Sabiedro­to
ķaŗaii^īru kapiem, 23. okt. notika
Šīfli kaujas 4. gadadienas atp^e. Te
dus angļu virsnieki un kareivji, aus­trālieši,
jaunzēlandieši, dienvidafri^
kāņi, indieši, musulmaņi, franči; poļi.
ASV annijai okupācijas
izdevumiem vajadzīgi vēl
350 milj? doL
Vašingtonā. 26. okt. (AP). ~ Jauns
grieķi m arābu civiUedzīvotāji. Viņi kavēklis ASV valdības nodomam
krita kaujā, kas ievadīja ofensīvu P^*^®^^^^^ budžetu vakar radies ar
un atturēja Rommelu no nodoma ie- ^^r» ministrijas paziņojumu, ka tai-gūt
angļu bazi Ēģiptē un pārgriezt P^P^^^^^ami vēl 350 milj. dolāru
angļu-amerikāņu piegādes līniju pkupācijas un palīdzības izdevu-
Krievijai caur Persiju. Vācieši un ptiem Eiropā un Klusā okeānā Kara
itāļi, kas krituši pie El-Alameinas, vicemlnistrs Hovards'Pītersons, kas
apbedīti 16 km tālāk Tel-el-Eisas p^^Pat atgriezies no 16 dienu Eiropas
kapsētS. apceļojuma, reportieriem paziņoja,
UN pilnsapulce ^^^a summa būs vajadzīga tekošajš
Norv(jģijas ārlietu ministrs Langep^^^^^^^^ gadā flcas bel^stes nākamā
savas valsts vārdā 26. okt. Ņujorkā jūnijā) papildus Šīm vajadzībāb
pilnā mērā atbalstīja UN ģenerāl- i^ii* atvēlētajiem 425 milj. dolāru,
sekretāra Lijā ierosinājumu parSpā- norādīja, ka 550.000 pārvietoto
nijas jautājuma uzņemšanu pllnsa- P®*^^^ atrazdamās patvērumu Vā'-
pulcēs darba kārtībā, —' Krievija 25. <^i|as un Austrijas ASV joslā, sajau-okt.
iesaka cīņu pret lielvalstu veto ^^^^ visas amerikāņu agrākās kal-tiesību
jautājuma iztirzāšanu UN kulācijas Un ir-„cietals rieksts" vis^
pilnsapulcē, Andrejam Višinškim P^^^^^as problēmai, kurai atrisi^^^
pilnsapulces darba kārtības komisijā i**ms vēl nav saskatāms. No papildus ;
pieprasot noraidīt 1 Austr lijas un vajadzīgiem līdzekļiem DP atbal-
2'Kuba j priekšlikumus par lī Jautā- P^am Austrijā vien nepieciešami 13
juma paredzēšanu darba kārtībā. Vi- h^*U' dolāru, jo Austrijā lielus iz-šinskis
lūdza „solidārizēties" ar viņa devumus prasīs pārvietoto personu
pieprasījumu, jo ,,pretējais lēmums M^P^^P^s pienākumu pārņemšana ho^
varētu dot briesmīgu sitienu jaunair^^
UN organizācijai, kurai ir nopietna * ^
atbildīb i miera. uztuijēSanā." — UN VaSInfionā. 25. okt. (INS). — Pre^-
ģenerāls ekretārs Trigve Lijs 24. okt. zidents Trumens vakar paziņoja, ka
nosodijj Franko režīmu Spānijā un viņS neatkāpsies no sava plāna par
aicināja pilnsapulci nospraunt plānu 1,65 miljardiem dol, samazināt armi*
rīcībai, „ar kūpu Spānijā vrrētu at- jas un kaŗaflotes budžetus tagadējā
jaunot demokrātisku valdību."
(Turpinājums 4. lāppu ^)
Berlīnē, 25. okt. ASV un Fran­cijas
atbalstīta, Anglija šodien pro­testēja
pret simtu v^ācu strādnieku
deportāciju uz Krieviju. Strīdīgais
jautājums tagad jāizšķir Sabiedroto
kontroles padomei. Angļu pārstāvis
Berlīnes komandantūrā ģen.-maj.
Nērss (Nares) norādīja, ka Padomi-jas
"rīkotā B^līnes techniķu * simtu
ķeršana nakts vidū izsaukusi satrau­kumu,
sasprindzina jumu un bailes visā
Berlīnē, pie kam Anglijas Militārai
valdībai lūgta aizsardzība. Viņš pie­prasīja
nodrošinājumu, ka Padomju
Savienība vairs nevedīs berlīniešus
uz Krieviju, iepriekš to neiztirzājot
komandantūrā. Padomi jas delegāts
komandantūrā ģen. Kotikovs šādu
nodr^inājumu liedzās dot. Nērss sa­cīja,
ka, ja arī daudzi no šiem strādr
niekiem esot parakstījuši līgumus ar
Krieviju, viņi tomēr neesot sagaidī­juši,
ka tos paņems no viņu mājām
bez iepriekšējā brīdinājuma. Viņš pie­metina
ja,kaesot grūti izprast noslēpu­mainību,
ār kādu Krievija slēpj šo
aizvešanu, ja strādnieki, kā to ap­galvo
Krievija, dodoties projām brīv­prātīgi.
Amerika un Francija atbal­stīja
viņa prasību^ ka Sabiedroto
kontroles padomei jālūdz «Itzinums,
kādos apstākļos strādniekus var rek-rūtēt
darbalm ārpus Vācijas. Krievi­ja
pret to neiebilda.
Amerikāljiu pārstāvis komandantū­ras
Sēdē ģen.-maj. Franks Kītings
pievienojās angļu protestam pret
veidu, kādā šie cilvēki aizvesti. Pēc
kāda amerikāņu virsnieka liecības,
naktīno 21. uz 22. okt. krievi ap pl.
2 saveda Berlīnes ,^AEG" 3 fabrikās
ap 400 strādnieku. Daudziem no tiem
veda līdz ģimenes un mantas. Virs­nieks
liecināja, ka šie strādnieki,
kas visi esot Sļpeciālisti, tieši aiz ma­tiem
gan neesot vilkti, bet viņu
rekrūtēšanai noteikti esot pielietoti
spaidi. Viņš sacīja, ka ir mazas iz­redzes
atteikties no došanās uz Krie­viju,
vai nu līgumu parakstījušam
vai arī, nē, ja bez iepriekšēja brīdi­nājuma
bruņots krievu karavīrs^ ko
pavada tulks, nakts vidū klauvē pie
strādnieku durvīm un pasaka savākt
kopā vi»as mantas.
Padondjas informācijas birojs 24.
okt. noliedza, it kā vācu strādnieki
esot piestpiesti atstāt savas mājas, lai
dotos darbā uz Padomju Savienību.
Biroja pārstāvis sacīja, ka visi šie
finianču gadā. 1. jūlijā sāktajā bu-džetav
gadā tomēr jau izrādījies pax
nepieciešamu palldmāt^^^^^^
ganizēto dairbu u^^ pisāktinii budže­tu
par 73 milj.
The1Štar& a^^^ Stripes
Staiptautiskais mi^
^^^^^^^^^^^
latidešu bale^^
Nimberi&s operas nan>ā 22. okt
strādnieki, kam jāatstājot pilsēta, I Kārļa Nunava noorganizētā baletde-darot
to „pavisam labprāt.'* Pretējus jotāju kopa „Latvljas balets*' dejoja
ziņojumus viņš ndsauca par „pretpa- Starptautiskajam militāram tribunā-domju
ifropagandu." Krievu licencē- lam, ASV un pārējo Saf}iedroto ar­tā
vācu laikrakstā „Neue Zelt" Ber- miju augstākiem virsniekiem, UN-līnes
vācu brīvo arodbiedrību priekā- RRA*s vadībai un ārzemju preses
sēdis Clivaleks intervijā paskaidro, korespondentiem. Latviešu balerīnu
ka krievu galvenā štābā viņam pa- un bak^^ pirmuzvedums —
teikts, ka dažās pēdējās dienās tech- ^Romantiskais epizods,** solistu snie-niķu
un lietpratēju gļrupas devušās gurni un ,,Habānera" guva operai
uz Padomju Savienību. Visi aizbrau- namu pārpildījušo skatītāju lielu In-co^
ie strādnieki esot parakstījuši II- teresi^ un jūsmīgu atsaucību. Tas
gurnus darbam Krievijā. Dažus, viņš rādīja, ka latviešu balets arī trimdā
sacīja, pavadot viņu ģimenes. Ame- spēj godam pārstāvēt mūsu tautu un
rikāņu licencētais „Der Tagesspiegel" mākslu. Daudzi skatītāji pēc izrādes
24. okt. turpretim publicēja vācu izteica savu īpašu atzinību ,,Latvijas
aģentūras „DAŅA" ziņojumu, kurā baleta" mākslinieciskajam vadītājam
minēti iculiecinleku Izteicieni par | Osvaldam Lēmanim. —vi
raudošām sievietēm un bērniem eva­kuācijas
punktos.
The Stars and Stripes
Frankfurtā^ 26. okt. — Augstāki
armijas pārstāvji šodien informēja,
ka mēģinājumā izkārtot amerikāņu
joslas produkciju pēc pašatmaksāša-nās
bāzes, tā stiprinot vācu eksporta-importa
tirdzniecību, Savienotās
Valstis arpņēmušās pielīdzināt bloķē­to
vācu marku 30 centiem. Tas būtu
par 10 centu mazāk nekā 194L g.,
kad vācu markas oficiālā vēr^tība
bija ap 40 centu. Sis plāns droši
vien stāsies spēkā vēl pirms šīgada
beigām. Pārstāvji paskaidroja, ka
vācu j,reichsmarka" joprojām >ebūs
derīga pasaules naudas tirgū, bet to
uzskatīs par līdzvērtīgu 30 centiem,
nosakot eksporta-importa likmes.
Tādā pat attiecībā — 30 centu par
marku amerikāņu armija maksās par
vācu precēm un pakalpojumiem, kas
nebūtu uzskatāmi par okupācijas
nepieciešamiem izdevumiem. IpaSa
fondā, ko sauks par likvidētās oku-pācijas
izmaksas fondu, ieskaitīs do­lārus,
kupis vācieši varēs izlietot par
dolāru kreditu, sava importa samak­sai,
no kura vislielākā dala ir ap
150.000 to amerikāņu pārtikas ik mē­nesi.
Jaiinais finanču plāns apsvērts
gandrīz veselu gadu. Amerikāņi, kas
tagad no armijas finanču iestādēm
pērk markas, patlaban par marku
maksa 10 centu savās dolāru maksā­jumu
zīmēs. Militārās valdības plāns
turpretim noteic 30 centu likmi visai
eksporta-importa grāmatvedļībaL
Pašreiz par Vācijā pagatavotām eks­porta
precēm samaksā parasto vie­tējo
cenu. Kad šīs mantas sasniedz
ASV, to cena i r tāda pat, kāda ir
Kundzi A. Sesku, kas 44. g. de­cembrī
bija Momsenstr.v Berlin-
Charlottenburg, m. Visvaldis Krū­miņš
(Mexico): Krummbogen 55,
Marburg/^Lalm (16). 38(»
latvietes-^
tērpus no nacistu^
ferlinc, 24Ļ kt.^^^^X^ Pārvie­totās
personas kifdā tJNRRA's 8ķōW^^
Lībekā gatavo bērnu tērpus na^^^^n^^
cistu karogiem. Nieistu tik izšķērdī­gi
propagandas nolūkiem izplatītos
karogus sevišķi veiksmīgi prot pār-
Amerikāl pagatavotām mantām. Ne- [vērst derīgās lietās latvietes un
minot tik sarežģītus faktorus, kādi igaunietes. „Luftwaffe'v izpletņus vl-ir
transports un tml, turpmāk šie ņas sagriež gabalos un tā dabū zīdu
darījumi veidosies tā, ka neviena Izšuvumu darbiem.
puse ne:ietīs zaudējumus tik ilgi,
kamēr c ksports daudzumā būs at­bilstošs
importam. Vācietis, teiksim,
pagatavos Iplli, kas maksā 1 marku.
AS Vali tīs I to pārdos par 1 dolāru.
So dolāru ieskaitīs dolarui fondā, kas
savukārt AS Valstīs var nopirkt» pie­mēram,
bušelu kviešu. Ja patlaba-nējā
kviešu cena Vācijā ir 1 marka
par bušelu, tad maiznieks, kas pērk
kviešus, ar savu marku būs samak­sājis
„reichsmarku" fondā, kas savu­kārt
samaksās lelles pagatavota:am
par tā lelli. So plānu īsteno^ot, ar
laiku kiūs iespējami arī citi vācu
markas stabilizācijas plāni, pēc ku­riem
1 markai tāpat būtu jāatbilst
apm. ^ osntiem.
Tia Sl©rs aud SiHpes |
The Stars and Stripes
Mennonītl palīdzēs DP kļul
par kolonistiem
Ontario, 22. okt. (AP). — A r Kanā­das
un Savienoto: Valstu mennonītu
palīdzību tūkstošus pārvietoto perso-nuļ
Eiropā pārvedis ^iž rietumu
puslodi pat* kolonistiem. Sis lie'ns
reliģiskās sektas ASV un Kanādas
locekļu konferencē Ontario nihētl
paziņots, ka .^āda kolonizaciias prog­ramma
izmaksās miljoniem dolāru.
Māc. Grabcrs no Goscnas, Indiān-s
stātā, paziņoja, kā šo prcrrommu i e ­vadīs
ar 2000 bēg'u r.nrvc.^anu -0
Holandes, Dānijas un Vācijas uz 1.1-
ragvaju. Tas izmaksa.^ot 500.000
Tl2e Stars and Stripci