Bavarijas Latviesu vestnesis, March 9, 1948

              LATVUA. 1948. g ^
eļiem/ Beidzot v i n f l ^^^^
unu režīmu Dardaneliem'^
tu reālas garaiitijas
"umus uz papīra. ^^^P-rs
atteica^ ka nevar
I
i
i-i
iI
novembra
ecibas pastāvīgi
•u. un ar Musoliril.
vietā: Molotdvs Iždariļa vi.v
leveiklību. Viņš piep7a^ļl'*«-
.un tūlītēju atbildi! TS^
teikts,, ka Hitlers šai l ^ t
•is lielu niknumu.
varu iedomāties šo ainu TTH
? teicis^to,.kam^^ ti^^
adomajas, ka jau pārvalda ^
un yiņš tikko bija uzme •
^^^^^md^ Melu iS
]u valstij, kas nebija' zau ?
evienu dzīvību un nebiia t
zdevusi ne dolāru. Bet Mo!
ienkārši teiea, ka tas ir i
ti", un pieprasīja tūllteiu'at"
autājumiem, kam Hitlera acis
eja likties .sīkiem un ikdi^,
n.:lr viegli iedomāties satrau.
un eksplozīvo Hitleru brīna,
-ar tāda vīra uzmācību, kura
a, pec Hitlera pārliecības, i
gatavota karam, bet kas'pafe
uzdrošinājās teikt viņam -
m, ka viņa atbildes
lieki varbūt 'kādreiz atklās,
'tlers nolēma 'sākt karu ar
ju. Varbūt, ka viņš jau agri
svēris to vippārēj08 vilcienos,
mēr man nepierādīs pretējo!
šu, ka šī saruna ar Molotovii
šķirīgais moments. Skaidrs
kopš šī 13. —
-āciešu att:
inājāS;"
Bemss • apraksta dažādos
us līdz 194l. gada jūnijaii^
ciriāja :^par konflikta tuvoša.
•pēdējo dienu notikums attēlo
0ja. vairākas atslābuma ne-
Molotbva, un Šulenburga
des. vairs nenotika. Beidzot
vācu vēstniecība Maskavā sa-instrukcijas;
sūtīt atpakaļ ul
visas vācu sievietes un ber-radot
lielu satraukumu.
ūnijā Molotovs aicināja 5u-pie
sevis. Viņš paziņoja,
u lidmašīnas arvien lielāka
bez atļaujas ielido padomjj
ijā, , uri piqprasija, lai spef
urpmāku pārkāpumu nover-
Sulenburgsļ solīja ziņDt.par
savai valdībai, Molotovs tad
„a pasaulē izplatītas baumas
iŗu starp Vāciju un Padomju
kbu uri tagad viņš esot dziŗ-
•a vācu vēļstniecibas darbi-ievas
un. bērni atstājot zeii
ēlējās izskaidrojumu. Suleir
bija pārsteigts. Molotovam
ja zināt, ka Sulenburgs ne-aisnību,
kadļ viņš apgalvoa.
baumām neko ndzina
s un bērni dodas tikai vasa-aļinājumā.
šā dienā, 23. jūnijā, Šiilei;
ņēma instrukcijas no Beu-meklēt
Molotovu un pa*
kbjošo: ^Pieaugošā paW
oncentrēšana gar. Vācijas ;
sniegusi apmērus, ko Vac j
vairs nevar paciest. y^
tāpēc nolēmusi spert pre^
i
m
w
li
I
II'': i
I
m
w
1i
m
i
ir
mli
'i
m
tas ir kara pieteikums?" P
olatovs.
'eks bezspēcīgi pacēla i'O»
ovs teica, ka viņš _ne vai*
0 citādi: gaismā,
āu- šķērsojuši J.-imļļļ.
nacistu lidmašīnas
vairākas krievu pi 0^
TVIJAS" AliONEMENTS.
not laikrakstu pa J |
eksemplāriem , i
tpmūatkais"ā. kRaMs . i7zn.-ā k mreeinzif „e- i
- R MRM. . 99..-- mmēēnneess»i;; fv^^-,.
koUektivi vairāk V^^'-f^
āriem - RM- ^ - ' ^ V ;
ks. bet ar .,Atpūta i.
ar, eks. Sluainājum» ;
M. .3.- par viensleJ'f' b
'ndu vai tai atbilslo-- Ļ
iederigo metaesanas ' ^ t,
i pa puscenu. ,,„ii„j p
a R M . 6.-1 par t
. : slllf"'
nementu piete*»^""? im
i. naudas pāŗved""
ondence: adresējama „
(13b) Gun^bursVDo^ |
ister-Landmann-Fia" j |
I
LATVIJA
Latvian Newspaper
published weekiy.
Authorized by EUOOM HO.
riviJ Affairs Division. 14-th
?ū\y, 1947. AG 383. 7 G EC
AfiO Editor: Kārlis Ra-hācs'
Printer: „Sdiwābi.
cdies Volksblatt", Gflaz-bnrg/
Donao Būrgermelstei
Landmannplatz 7. Popuv
latiOD to be served: 20.000. LATVIAK NEWSPAPER
Nr, :i9 (124)
Otrdien^ 1948. g. 9. martā
Iznāk otrdienās un piekt­dienās.
Izdevējs: i BALK
uzdevumā Latviešu 1 preses
darbinieku sadarbības ko­pa.
Atblldiijais redaktors:
K. Rabācs, vietn. A, i Liepa,
redaktori: Z- Bārda, M.
Culītis, H. Mindehbergs,
A- Smits. Adrese: i Gunz-burg/
Donau, ..Latvija". —
Tālruņi! apg. 84, red. 50,
spiest 92,
LCP pārstāvji sarunām ar
J. Rancānu
Latviešu centrālas padomes lēmumi
un atzinumi i
„Radiet latviešiem emigrācijā vienotu vadību," jaunās LCP sesijas
atklāšanā 3. martā Babenhauzenā pie Darmštates savu tautiešu vlārdā
lūdza turienes latviešu komitejas priekšsēdis A. Heine. Liekas, ka tāda
šodien ir visu latviešu griba. LGP darbs šajā virzienā arī nepalika' bez
panākumiem. Pēc sākumā dažkārt vēl tīri personīgiem asumiem, bet
vēlāk arvien mērķtiecīgākas un labas gribas virzītām pārrunām un
pusgulētām naktīm, 5. marta vaka^rā LCP vienojās par priekšlikumiem
latviešu organizāciju turpmākajai sadarbībai. Visā pilnībā pabeigt šd
darbu gan vēl neizdevās, jo LCP pieņemtā saprašanās doma līdz galcim
jāizved sarunās, kurās līigts piedalīties latviešu parlamentāriešu pār­stāvis
bīskaps J. Raiicāns. No LCP puses šim uzdevumam izraudzīja J.
Celmu un V. Janumu. Sarunas jāveic 2 nedēļu laikā. '
Mūsu tālākās izvietošanas jautājumā LCP šoreiz atkārtoja jau da­žās
agrākajās sesijās izteiktās domas, atbalstot latviešu trimdinieku
turpmāko emigrāciju uz ASV, Kanādu, Angliju un Franciju, bet brīdi­nāja
no došanās už tropu zemēm. ; " i
SARUNAS
JAU SĀKTAS
Kā mums ziņo, pēc LGP sesi-^
jas Babenhauzenā, 7. martā Es-lingenā
orof. A. Svābes vadībā
notikusi Latviešu organizāciju
apvienības (LOA) pagaidu pre­zidija
sēde.
Jau 6. martā Eslingenā iera­dās
ari LGP izraudzītie pārstāvji
sarunām ar bīskapu J. Rancā-^
nu — LGP priekšsēdis J. Gelms
un vicepriekšsēdis V. Janums.
J.; Celmam un V., Janumam va-ikar
bija apspriede ar J. Rai^cā-nu
Dicenbachā pie Eslingenas.
Drīzumā sagaida vienošanos ari par
Rietumeiropas paktu
Sestdien beigusies ASV, Anglijas, Francijas un Beneluksa/ valstu
konference par Vācijas nākotnes jautājumiem un Izdots komunikē, kas
liecina, ka sarunas bijušas sekmīgas, tā ka sagaidāma drīza Vācijas
rietumjoslu apvienošana. Tai pašā laikā ļoti sekmīgi tjarplnoties arī sa­runas
starp Angliju, Franciju, Beļģiju, Holandi un Luksemburģu> un ipo-lītiskie
novērotāji pareģo drīzu rietumupakta parakstīšanu ar priekš­noteikumiem
ne pen politiskai un saimnieciskai^ bet arī militārai sa­darbībai.
Oficiālajā komuJTiikē, kas izdots
Londonā pēc Vācijas konferences,
Babenhauzenas sesijā_ LCP' pirmo
reizi sanāca tiešās vēlēšanās iz­raudzītā
sastāvā. Ievēlēti 35 pado­mes
locekļi, kas" ari visi bija: iera­dusies:
māc. A.^ Abakuks, J . ' Arājs,
A. Blāķis, J. Celms, E. Freivalds,.J.
Gbldmanis, P. Greizis, prof. F. Gul­bis,
V. Hāzners, 2. Jansons, V. Ja­nums,
St. Jāundzems, K. Kalniņš, H.
Klarks, K. • Krūklītis, prof. . K .
Kundziņš,'J. Labs vīrs, V. Lambergs,
J, Lavenieks, E. Liepiņš, K. Lobe,
V. Matctiss, A. Reins, V. Roga, V.
Skaistlauks, senators P. Stērste,
prof. A. Švābe, māc. J. Turks, " A .
Vanags, J. Veiiner^, J. Vilciņš, māc
V. Voitkus un J." Zaķis. Apmēram
puse LGP locekļu, ievēlēti pirmo rei­zi.
Vecākais LCP loceklis ir 73 g. v.
J. Goldmanīs, bet* jaunākie E. Frei-valds
un K. ICrūkīītis, kam pašreiz
35 gadi. A. Āboliņš rakstiski pazi­ņoja,
ka viņš izraudzīts par. Dānijas
latviešu pārstāvi, bet vēl neesot sa­ņēmis
pilnvaras; Viņu sesijā pielaida
bez balsstiesībām — informatīvos
noklkos, tāpat kā Baltiešu sieviešu
padomes un Latviešu pretestības
.kustības pārstāvjus.
Pārmainās LCP un
locekļiem LGP rakstiski pateicās par
veild;o darbu. ^
Par LGK administratīvās noizares
vadītāju ievēlēja- T. Tēraudu, izglī­tības
J. Zubānu,. kas izraudzīs ,arī
savu vietnieku, labklājības — J.
Velkmi un viņa vietnieku . J; La-venieku,
financu . J. Niedru, ār­pusskolas
jaunatnes — K. Lobi, ju^
ridiskās — M. Bērziņu. dai;ba —
prof. R. Markusu un vietn. R. Ku­kaini.
Revīzijā ievēlēja E. Grosber-gu,
bet par LGK locekli Austrijā
E. Freivaldu. l
Pieņemot vairākus LGP staļtūtu
grozījumus, latviešu pārstāvji Balti­jas
Centrālajā padomē turpmāk būs
LGK locekļi. BGPpārstāvju vēlēšanas
kandidēja abi līdzšinējie— prof. K.
Kundziņš, prof. A. Švābe un; V.
Januma proponētais trešais kandi­dāts
J. Miezis. Klātesot 30 LGP lo­cekļiem,
ar 28 balsīm ievēlēj
Kundziņu un ar 18 balsīm..J. Miezi.
BGP turpmākVtātad vairs nedarlio-sies
A. Svābe, par ko balsoja isļ pret
12 un 5 atturējās.
(Beigas 2. Ipp.)
LCK prezidija
Sesijā daudz izteiktāk nekā ie­priekšējās'
bija izmanāmi divi no-giupējumi.
Dienu pirms sesijas sā­kuma
abu nogrupējumu pārstāvji
apspriedās Hanavā. Npgmpēšanās jō
spilgti pierādījās visu nobalsoganu
rezultātos: Vairākumā bija 20 balsu,
bet mazākajai grupai 15. Par LGP
priekšsēdi ar 19 balsīm ievēlēja līdz-i^
inejo LGK kultūras un izglītības
nozares ' vadītāju J ā n i Celmu.
Jauno- priekšsēdi pirmais apsveica
viņa pretkandidāts prof. K.
l^undziņš, par kuru nobalsoja 14 pa­domes
locekļi. LCP prezidijā vēlē­šanās
savu kāndidātūiTi atsauca A.
Rems. Palika tikai 2 kandidāti —
^V. J a n ums un P. G r e i z i s, ku-abus
ievēlēja — Janumu par
l^CP-vicepriekšsēdi, bet Greizi par
l^CP sekretāru.
4. marta pēcpusdienas sēde jau
bija atklāta, bet vairāki LCP locekļi
atsevišķās grupās vēl dzīvi apsprie­dās
ņn tikai pēc tam apsēdās savās
Vietās: bija beigušās pāi^runas. par
kai:ididātu izraudzīšanu LCK priekš-
Tn^ viccpriekšsēža amatiem. Par
ļ-CP priekšsēdī ar 20 balsīm ievē­lēja
H a r a 1 d u K1 a r k u. Pēc ilgā­kam
debatēm vienojās, ka ievēlami
«5' LCK priekšsēža vietnieki, kā to
Paļx^dz i>la!ats, kamēr līdz šim prak-
Ji^^vi bija 2 vietnieki. Kandidēt at­teicas
J. Poruks un V. Skaistlauks.
4 kandidātiem par LCK priekš­sēža
vietniekiem ievēlēja A, T r a -
P a n u , Y. L a m b e r g u un L. R o -
Z e n t a i u. Ceturtais kandidāts St.
Jāundzems dabūja 15. balsis. LCP
LCK . prezidijā no līdzšinējiem
paliek tikai P.' Greizis un A. Tra-
Pans. Visiem aizgājušajiem prezidij
im atsauc ziņas, ka viņš bijis slims,
viņš bijis tikai ,,stipri saguris'^
NO CECHOSLOVAKIJAS ARMIJAS IZSLĒGS VISUS
^NEUZTICAMOS" VIRSNIEKUS UN INSTRUKTORUS
teikts, ka: jau gūti ievērojami paļnā-kūitii
un- nolemts turpināt sarunas
aprīlī. Ziņoj umā norādīts,; ka Četrili
lielvalstu; ārlietu ministru t ^ m^
prātiba radījusi bīs^^^^
visai Rietumeiropai un . ļtapēc.} šiš
konferences dalībnield vienojušies
veicināt Vācijas saimniecislvb atjau­nošanu
uņ. - tās iēklaušanūļļvis^ Rie­tumeiropas
salrnniecībā.-^^
Vācijas reparācijū jautājums un ļva-ciešu
;līdzdalīļ3a Eiropa^
nas- programmā; :Lal: tof ļvēicinatu;
panākta; vienošanās par'visļu ti'īs rie­tumu
•olcūpāci-jas joslu sāiijniļieci^ķās
polītikas saskaņbšanu,^^- ;a^
arī personu un preču apmaiņiļ stiarp
Ņo savām lauku mājām Prāgā atgriezies Cechoslovakijas valsts pre- ļ šīm joslām. Bez tam panākta prin-zideiitsBenešsunsestdien
pirmo reizi pieņēmis Gotvaldu kā jaunās vai- cipiāla vienošanās par Rū^as apgā­dības
galvu. Tūlīt pēc ierašanās Prāgā Benešs Hcis atsaukt baumas, it bala pakļaušanu starptautiskai kon-kā
viņš būtu bijis slims. Informācijas ministrija pēc ta^^ I _
ka Benešs neesot vis bijis slims, bet „stipri saguris". Pagājušajā nedēļā, Pēc BBC inlormācijas, Buras
turpretim, informācijas ministrija bija oficiāli ziņojusi, ka prezidents ternacionālizeaana bijusi
saslimis, Viņam nepieciešams pilnīgs miers un viņš laikam vēl nevarēšot cena par savas okupāci.
atgriezties Prāgā. Franču laikraksts „Combat" piektdien ziņoja, ka esot saimniecisku pievieno.>^anu
sagaidāma Beneša atkāpšanās.
iPiektdien Prāgā notika pirmājijau-nās
valdības sēde, kurā spriests par
j.tīrīšanām" un nacionalizāciju. Pēc
omiļa pieKapļas
BBC vakar pēcpusdienā ziņoja,
ka Helsinkos 8, marta sēdē Somijas
valdība nolēmusi uzsākt sarunas ar
Padomju Savienību par draudzības
un savienības līguma noslēgšanu tā­dā
garā, kādā to Staļins pieprasījis
savā vēstulē. Rakstu par Somijas
notikumiem sniedzam 4. Ipp.
Gotvalda priekšlikuma pieņemts l i ­kumprojekts
par maizes devu un al­gu
paaugstināšanu, Grotvalds sēdē
SENATORI ATZĪST RIVERKOMBA LIKUMU PAR NEPIETIEKAMU
Pēc tam, kad ASV senāta tieslietu komisija nodevusi senātam ap­spriešanai
komisijas pieņemto likumprojektu par 100.000 Eiropas DP uz­ņemšanu
ASV, līdztekus politiķu un preses balsīm, kas šo projektu at^
balsta, atskanējusi arī kritika par Š0| t. s. Riverkomba likumu; zināmas
senāta aprindas grib senāta debatēs panākt likuma paplašināšanu, pa­redzot
ielaist divu gadu laikā 100.000 vietā 200.000 DP.
Fraricijas|
ās jopas
abālņļpā-rējānr'
ŗietUniu joslām. : [Visvairāk
tam līdz širņ bija prctdjusļes AnļgH-izteicies,
ka „tautas dusmu vilnis" ļ Ja, kas tomēr, kā ziņo „New York
nu esot pārskrējis un varēšot sākties Herald Tribune", Londohas kjon-uzbūves
darbs. Viņš solījies nemai- ferencē ievērojamā mērā piekāpu-nlt
Cechoslovakijas ārpolitiku, par|sies. No savas puses drusku piakā-spīti
vēl atlikušajiem reakcionā­riem
.
Svētdien Prāgā atzīmēja Cechoslo­vakijas
•dibinātajā eun pirmā valsts
prezidenta Tomasa Masarika 98.
dzim;umdienu. Pirmo reizi Masarika
atceres svinībās nepiedalījās un ru­nu
neteica Benešs. Masu sapulcē ru­nāja
ministru prezidents Gotvalds,
apgalvodams, ka, ja Masariks vēl
būtu dzīvs, viņš noteikti atzītu un.
apsveiktu pārgrozības Cechoslovaki-jā,
jo mirstot esot uzdevis Benešam
padziļināt draudzību ar Padomju Sa­vienību.
Republikāņu pusē jaunā - plāna:
aizstāvju priekšgalā ir senators Fer-gusons,
bet no demokrātiem — sena­tors
Malc Grāts. Abu senatoru, pār­stāvētās
grupas mēģināšot panākt
Riverkomba projekta grozīšariu, lai
divu gadu periodā līdz • 1950. g. 30.
jūnijam ASV uzņemtu pavisam
200.000 DP, pa 100.000.personu ik ga­du.
Senatoru grupa gūstot vēl jau­nus
piekritējus. - Kritizēļot River­komba
likumprojektu, ,<New York
Herald Tribune": aizrāda, ka tas' esot
saistīts ar pārāk daudziem .„ja" lun
..bet". Projekts nosaka, ka pusei' uz­ņemamo
personu jābūt lauksaimnie­kiem,
bet nav skaidrs, vai ieskaitīti
arī viņu ģimenes locekļi. Bez. tam
-saredzēts, ka nusei ielaižamo DP jā­nāk
no nācijām vai • zemēm', ko
..anektēiusi cita valsts". Ja'tas at­tiecināts
uz padomju ietekmes ze­mēm,
tad b'"^-'>t >^'^'^"-r^*'^-\qms ""oti rū­pīgs
jēdziena ,,aneksija" i'ztiakolums.
Labāks būtu norādījums, ka jāielaiž
npteikts. skaits dažādu grupu D^ —
baltieši,, ukraiņi u c . P i ē tās grupas,
kam šis likums liekas nepietiekams,
pieder arī senators Tafts.
;„]Nfew York Times" ievadrakstā
norāda, ka Riverkomba likumpro­jekts,
kas juridiskajā komisijā pie­ņemts
ar 10 pret vienu, senatora
Langera,'.balsi, tomēr būšot pirmais
caurums kongresa. aizsprostā pret
palīdzību 1,3 miij. Eiropas DP.
Riverkomba likumprojekts ir pir­mais,
kur ir sevišķi domāts par bal­tiešu
bēgļiem un tiem pat piešķirtas
p'riek^ročības. Bet izteiktas arī ba­žas,
vai definējumu.par DP ielaiša­nu
no „anektētām zemēm" nevarētu
iztulkot par Baltijas valstu, aneksi­jas
atzīšanu. Februāra pēdējās die-
I nās ASV lietuviešu,. latviešu un
igauņu delegācija .apmeklējusi vai­rākus
: senatorus, • cenšoties panākt
baltiešiem labvēlīga DP/ieceļošanas
likuma atbalstīšanu un reizē pro^,
testējot pret apzīmējumu ..anektētas
valstis". Protestam, kā redzams, to­mēr
nav bijis panākumu; un. šis de­finējums
likumprojektā palicis. :
Pēc projekta autora Riverkomba
domām, likuma realizēšanai būtu
jārada trīs vīru komisija, kas nodro­šinātu,
lai puse-ieceļotāju tiešām no­vietotos
lauku darbos. NYHT, NYT
Pēc vēstniekiem Vašingtonā un
Otavā no amata atkāpies arī Cecho­slovakijas
sūtnis Holandē ģenerālis
Ingers un sūtnis Turcijā. BBC svēt­dien
no Prāgas ziņoja, ka aizsardzī­bas
ministrijas izpildu komiteja sāk­šot
„tīrišanas" armijā; atlaidīšot vi­sus
politiski neuzticamos virsniekus
un instruktorus. Iepriekš izpildko­mitejām
bija dots norādlļums ne­ķerties
pie armijas;„tīrīšanas", jo šis
jautājums ietilpstot komunistu par­tijas
ģenerālsekretāra Slanska kom­petencēs.
Tas vispār bija pirmais
gadījums, kad izpildu komiteju /Ticī­ba
jebkādā veidā ierobežota. Arī ār­lietu
ministrs Masariks kādā runā
virsniekiem bija izteicies, ka armijas
rindās „tīrīšanas" nenotikšot. Aiz
valsts robežām "glūnot miljoniem ie­naidnieku,
no kuriem Cechoslovakija
esot jāpasargā. Tagad, kā redzams,
.,tīrīšana" neiet secen arī armijai.
Tieslietu ministrs valdības sēdē iz­teicies,
ka „tīrīšjanas" esot aizgāju­šas
par tālu un sākot apdraudēt
saimniecību. Parlamentā pēc ,,re ak
cionāru-' izstumšanas atstāšot kā­dus
60 deputātus kā ofiGiālu, bet ne;
bīstamu „opoziciju". Pēc Šveices
radio ziņām, sociālās labklāiības mi-rP!^flf,^„
nistrs Erbans paredzot „tirīšanas"
akcijās. atlaistos nodarbināt viņa mi­nistrijas
rīkotos ..sabiedriskos dar­bos"
mežos un kūdras purvos, kur
tie varēšot „izpirkt savu vainu".
De Golls grib kļūt
ministru prezidents
uii stiprināt Rietum­eiropas
savienību
80.000 klausītājiem Komjenā
ģenerālis de Golls svētdien pa­vēstīja,
ka Francija uii Vācija
gan esot simtgadīgi ienaidnieki;
bet apstākļi Rietumeiropā - tagad
spiežot to aizmirst, tāpē^ Fran­cijai
vajagot atbalstīt Vācijjas ^it-jaunošanu
un tās piesaistīšajiu
Rietumeiropas savienībati. Fraļn-ciju;
teica de Golls, apdraudot
„ļoti agresīva valsts, ķas grib
pārvaldīt visu pasauli". Ar Mar­šalā
plānā paredzēto palīdzīpu
Rietumeiropai vien nepietielpt.
ASV vajagot dot līdzekļus )m
militārām vajadz'ībām. i
De Golls pieprasīja iFranc ijav
jaunas vēlēšanas, nenogaidot sa­tversmē
paredzēto termiņu, ļun
paziņoja; „Es esmu ar mieru .stā­ties
valdības priekšgalā! un uz­ņemties
visu atbildību." '
Dienu priekš tam Francijas
nacionālā sapulce ar itikai il4
balsu vairākumu noraidīja ko-'
. mūnistu • priekšlikumus ierobeM
' Sumana valdības .pilnvaras fi­nancu
laukā. Tagad valdībai at­ļauts
ar nodokļu palīdzību „rGk-vizēt'daļu
no privātiem kapitā­liem".
BBC
arī Francija. ^ ļBeneluķs^
valstis .pagaidām ;sami
novērotā.ju tiesīb.ā.na
kur,; parĢdzams,.. dibināšos starjot^au-t
isku poli ci j u. n o:. a mcr ik cļņu, a: igļi L
un: : - franču ņkupācijās'' f • spēķiem.
Saimnieciskā Rūras apgabala iznian--
Kāds arodbiedrību savienības oār-ļtošanā ļaušot piedalīties 'arī vžcie-stāvis
izteicies, ka nacionalizēšot vi- šiem. i iV
sus uzņēmumus, arī tos, kas ..,dar- ^Vēl tm-pinās piecu vdlstu kon-bina
mazāk oar 5 personām. lekšē- fercnce Briselē par Rietumu pektu,
jās tirdzniecības viceministrs Krāj- bet konferences dalībnieki, pēc viisu
cirs pagājušajā ned?ļā ziņoja, ka aģentūini ziņām, rēķinājaļs ar ļotļ
lielāko uzņēmumu nacionalizācija drīzu vienošanos arī' šai ļjautājumāļ
esot skārusi jau ap 500 uzņēmumu. Noskaņojums kļuvis se^išķr "opti-
No žuimālistu apvienības izslēgti 82 mistisks pēc tam,, k^(f .angļu i ur
redaktori, ziņoja Londonas „Times" franču ārlietu ministriju', pārstāvj
korespondents. Skolās un universi- ieradušies' Briselē ar i jaurlieir.
tātēs''uzdots sarīkot speciāllekcijas priekšlikumiem. Beneļuk.ļa valstis
par Padomju Savienību. ka zināms, bija noraidīiui^as pirmo
. NYHT, BBC, DM | (Beig^ 4. Ipp.)'