Bavarijas Latviesu vestnesis, September 9, 1947

              ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
Sievä pagaidini Kad Ä^^äa»^
^em izmaksä 65 ^ mi
ie^jajns, tos p S ;
P^Sna, ko l€(pri«iw . ^ ««
MjiSi esam labi ka,.*
• .fcis ieskäbt, to
i>; algäm un p ä Ä " *
naz nelntei^S iriie^as» ^'"'^
CScb dts tautietis ,
?5rtne,^ muit^n raksta»
n. Ksmu jau Izmäcljiea na,
ar ,804 spolem. Pairtävigi jäai
^rucia kads pavediöis.
p^Äievietes strädä spoietavi
l e s am apmierinäti. Sädu darbu
^ams_ izveleties vi^iem, kas fi.:
a väjaki. P i m a s divi nedeas
-Ätvilkumiem sa^imu 108 sii. un
msus, ^relä nedilä ^ m sil. 4
ius,, .Trelä nedejä jau strädäiu-stavigi,
tapat kä angji. Pamatato
vtägad ir leeiill^i, piekurr
J Klat premijas par izverpto vii-
Miu, Sis atalgojuitiÄ esot lielä-ö
,kädu vl&pär ärzemju strädnieks
lijä sai;iemot. A r i a r dzivokliein
AMI Fabrikas perk mäjas, ku-iekärto
strädniekiem^ dzlvoklus.
relz dzivoju kopä ar citiem tau-dem
h e l i e l l plMtii^ä, apm. 2ö mi-u
bratujieni ar auto no fabrikas.
tram i r sava Istaba. Visumä dzl-pan
jabilk nekä cerejäm. Esani
ilbinäjufil arj savu kori."
to tik labi kläjas tautiesiem, kas
riäiki par 18 g.. Tie sai;iein mazä-atalgojumu.
JCäds jatmietis, kas
idä tek«tilfabrikä Horsfarta^ ap-
V.räksta; ,,Pagäju5ä nedelä sa-lU
98, bet lepriey§)g 60 mm
Ircil^kaa ssttrrääddSS vveeii vviieennss llaattv^lvettvi^s,i
ari nav pilnu3 18 g. v. T am kla-tSgat.
Anglljä likums nosaka, ka
tkfl var strädät ar 15 g. v., bet
maloS ne jaunäki par 18 g.
I alga iev§rojami mazäka -
latalga 52 Silini, kamär sievletes
m m 6ilh)m. ' Ja sevill^i sekme-tad
JauniaSi var izpelnit Hdz 75
Jo tuif iMträdfito materlälu daU' LUUKSI var lÄpcuub iiufl
par Izsträdäto materlälu daU'
m
maksS pr§mijas.
REDAKCIJAl
Imunds Kalni^ä
NAT VIENS VIBN
aw»8, ee varu kfiut 1» pap««] i
^ vhfBxn nodevu pasutm^'
tain, to ko 27, februari WJJ
plmin äiuvSmsutu Mne bvaerzo dt avtuami»a ,p tlaj 2?
iftdta, Mta«!henS, Or an^g^^
HIJu pasatinljumu un i«n .
Orta sw?§mu atkal «o/g V
hiU rtrl bez datimia), Ka
U man nekavetiM ar « g,-
Mm), nosQtlju arf a»ij^> 3 ^el
h u saijemis, ar v e s ^ i '
U atzinll, ka adr o^olaj
täpat atgrlef 9 ari^äi
/mana v§rojum«t^Icibu ^ ^ MekI apsvertu «^«^.^^^^^
|citi „pärstävji."
. . . . . ^ 4 ^
^ t V L l A . 1917-ff- 9. septembn-paplaisin^
ätä sede Valkas no«
tnetne ilga 24 darba stundas. Zel, ka
^ät$ji ne vienmer bija l i e t i ^ i , kä«
oec vii)i ari netiJca äträk mäjäs. Sediii
flgcäs saskarties 'ar vairäkäm sma-gäm
problemtou Lai 5os jautäjumuis
atrisinätu mums velama virzieni,
meÖnäts darit un i r darits daudz.
Kevaram pai 2:emu novertet, LCH:
«öles un pSnnest, ja mösu beztiesis-kfi
stävokia de] vias nav izdevies tl,
v§ bötu vSlamis. Ari läjä »Me da-
Ubnieki svarigajiem jautäjumlem
olegäja ai* Uelu nopietnlbu.
Ar kiteiresi bija gaidäma vele§ania
jjjjgtrukcijas apsprleSana un apstip-rinäana.
LCP. seaija Darmätate ne-,
trija apmierl^iäta ar saviem iMträdä-^
tajiön un piei^^emtajiem , noteiku-xniem,
tadel uzdeva L C K paplalinä-tai
sgdei izstradät pilnigäku instnic-dja
Seäjm m L C K eedas starp-jaflci
presS, jsabiedribä un nomet^u
ledzivotaju sAiiäksmes bija iz?t€iktas
daiädas domas par jauno paredzelio
velSäanu kärtibu un valräkos punk^
^ tä pamatigi kriitizeta. Vateja do-mat,
ka uz i^o krltiku rea^esi ari a l -
tlecigä kanii&ija, taöu nekai* tamli;-
dzigs nenotika. Instrukciju äpsprie-jot,
nemaz neieminejäs, piemerani,
vai' nevajadzetu palielinät^ iecirkp-u
lielumu. Debateja gan par d a ^ ma-
2§k svarigu piantu, un beidzot afl^:^
i^prlnäja to tnstrukcijas projektu,
feas visuina lo1:i maz at^l^iras no
DarmState pie^emtajiem noteiku-tftlenL
IiCK i;i!;teica velamlt>u tikai
par dazu pantu groziäanu, no k u -
riem ievgrojamäkais — loo veletäji
kandidätu uzstädisanai. Tagad no-teikuml
naks gallgai pie^em5anai
L C P ärkärtejä sesija. Uekas, bQtu
ietaupita vSlreizeja ga^a spriedele-
§ana, ja L C K paplaSlnätä vis-pusigäki
pärrunätu ari to, ko saka
„tautas balss".
Sed$ nopietnas parrunas radlja
L C K informacijas blrojs, kas vär-gulo
vai, pareizäk sakot, kura divi
gadus nemaz nav. Viai bija vienls
pritis, ka iestäde ]oti nepiecieSama.
SI atzina tomer nlSk velu, kad jau
milzums darba nokav§ts. Kur oemt
blroja darbiniekus? Visiem truka pa-doma,
un ta ari atstäja, lai jautäju-mu
nokärto L C K prezidijs. Atliek
gaidit, cik i t r i un laimigi So jautä-jumu
atriainäs.
L C K paplaSinätajä sede, ie^aitot
piMs beigäm aizbraukuSos dallbnie-kus,
iztruka 11 cilveku. Nebija, pie-meram,
Iranöu joslas pärstävja un
L C K nevareja gut nekädu informä-ciju
par turienes paäreizejiem un
gaidämiem notikumiem. Ari daii
L C P locekji piedalijuäies tikai päris
sesijäa. Pärmetums kä pirmajiem,
tä otrajiem, lai cik nepatlkams, to­mer
dibinäts.
Nol&ma iesniegt septembra vidu
notiekoäai U N pilnsapulcei memo-randu,
bet ilgi debateja par iesmeg-äanaa
proceduru. Vai tä tik svariga?
Kad §i^„kalniem"reiztiksim pari?
Arv. B o l ä t e i ns
F r i c i s D z f e s ma
läiks
Saule bez enas iet
Meness brien dumaku bldvu.
Desmit jud2u skrien vilks
palakties purvaja rivu,
Zeme plaisd im plist,
rudums iemeties kOlä.
Pukem dzinieoa jau
stubläji spregä un tm.
Izkrit labibas lauks,
meii siäpst viesu}u peiim
Dienäm sunekU gruzd
deguma sodrejos melnos.
Zalksi pagalmos lien,
^)radzi izkapä äri.
Zemes neraiai n ^
m$ra izmimims pari.
pirma
0 0. nm
Aipmeram clivi nede^as ^^merDta
bija kä sajulrusi: lidojo51e dlski!
Kädä Julija v^ikarä taa säKr^s ar to,
ka käda cienljama kimd';.c? izgaja
mäjas priekää paelpot sY?.i[;;u gaiisu
un paglilbties no karr^tuma. Un tad
viiiii näkuäi — sesi gaball, spoiSi,
apajit apm. 20—30 cm biezl, lidoda-mi
ar apm. 1000 k m atrumu stundä.
Tas noticis nejlelas Miölganas pilsie-tlijas
tuvumä. Un tad gäja va]ä. Ne-
^audi;äs dienäs laikraksti zi^iiioja par
Udojoäiem diskiem 40 daXados AiiJV
ätätos, Apraks5ti bija visfpretrunlgä-
We.
Dafa diskus bija saredzöjb sk:ivja
Meluma, daife tik' Uelu kfi divstävu
maja. K§ds aprakstlja dlslaas m^iiz-gääapäs
vannu veidS, bet v51 kids
Regeusbur^jil, Neuliauana 21SJ.S debi-töja
jauns la.tvie§u ^ baritoms Arijs
Kellijs. Koncertu rikoja Regensbur-gas
mSkslaa aäentilra. Dziedanis
dzimtenö studeja muzaku Rigas
valsts muziikas skolä un darbu citigi
turpin&jls ari trimdä. Rez\;dtäti ],oti
redzamt, Balss plaäa apjoma ar
skanlgu fojrto, bet, kas seviSlp ver-tigi,
— Kelliis dzied labi neso5u pia­no
bez kädJ^s pi^spieäanäs %n augstä
teslturä. Prpgrammä latviei&u un va­cu
dzlesmas uuoperu ärijasi. Dziesmu
iztulkojumi laba stila izpratne un
vajadzigä pietitte pret mOziilcu.
ArJ väcu preses koxicexta verte-iums
pozitlvs. Starp citu „Miti;,el-bayerijsohe
Zpitung" raksta: ,,Jaunais
barltona AriJs Kellijs apbalvots ar
ap§clgu viriä^fi kodollgu balsl Savai
mäkalai pilnigi nodevies, i^teiksmi-'
, gi un ar plasUsku ied2,i|inasanos
' vij)l dziedaja krievu un itaju oiperu
^ firijas , ,
Japriecäjas, ka musu vecal inuzilj:u
aaimei an trimdä ir sava soloSa
jaunaudze. Korrekts pavadltäjs bija
Regensbunj|2W5 teätpa kapelmeiatars
Sautera,
A. S n o i r n i e ks
LATVIJAS KORESPONDENTA
VfiSTULE NO DETROITAS
Chronikä
Mocarta svetku ^ u n e d ^ B a i -
reita piedaläa ari latvieSu baletdejo^
täjs Indriljds Lapkov^is, kas i r ari
O. Lemai?a l a t v i ^ u baleta ansamb-la,
dalibnieks.
)Bij. Liepäjas operas baletmeistars
Alberts Kozlov^is angazets par ba-letmeistaru
Stokholmas Oskara
operä.
Albumu „Latvija" ar tdcstuäläm
ziijiam par musu tautas un valsfcs
liktezjgaitäm, saimniecibu, ^eografi-ju
utt. krä^iiä iet§rpä Izdevte Dzln-tarzemes
apgäds Eslingeinä.
Jaunu kOTa dziesmu kräjumu ar 87
dziesmäm; to vidQ vairäkiem pirm-public
§jumiem, izdos franku novada
latvieSu DP dziesmu dienu riclbas
komitejas prezidijs^ kas vei vienmör
darbojas. Gramatu iespiedis apm.
3000 eks. un ta maksäs R M 15,T-.
Jonäas M i e s n i e ks
T U D E N T A G A L V I N I E KA
F I A S KO
cits bija saskatijisuz tiem aid c l l -
vecl^us. Valräkas dienas aviXu p i r -
mäs lappuses aizi>5ma tikai dl-ski.
, Armijas un llotes vadiba- ilzdeva
oficiälus paäkaidrojumus, ka diski
nekädä ztpä nav militäro lestaXu
jaunu ieroöu izme^inäjumu re£ul-täts.
No vairäkiem lidlaukiem va-karos
padelas iznlcinätäji, kas mg-äinäja
noslepumainos Mdotäjus no-tvert.
Nenolj:era. No vairäkäm vie-täm
tomgr pienäca zi^ojumi, k a l i -
dojoäie diski tur nokrituäi. Käda mä-eltäja
pagalmä atraMais lidojoSaia
disks izrädljles par vecu ripas zä^,
bet käda farmera disks izrädljies
par meteriolo^iskSvS stacijas novero-
5anas balonu. Deva visdaiadäkos i z -
skaldrojumus. Käds zingtnieks ap^
D I p i S u p a s a k a — 8
(Beigas)
^ tipat," piekrlt Oskara Pa-kalns.
„Es täpat . . . Un nu masos
ir chaoss: mlla un naids, noielas xin
rOgtums. Mums nav vairs giiiäi prä-ta.
«
HVISS ir m§Qi un pasakas, pesteU
un murgl, un tu pats kiisti kä spoks
savä ^okainajä pasaule, kUrä viss
notiek «i^gämi kä domä,*^^* atblld
sti^dents. „Ak, käda vara ]x chaossan.
Ne dzlvei."
,,Es saprotu," piekrit profesörs.
„JQsu gad(« tSdas jatas, kä jös
pärdzlvojat, ir neXaigas kä vam-plri.
Plrms disertäcijas, lai esmu
par jums vecäks tepat divdesmit ga-du,
vii;ias plosija mani täpat, jau-nais
dlvSc. Visa nelaime ir tä, ka
jus esat par daudz godlgs. Tamdeii
tik jus ärdaties kä pats Nebukadne-cars,
kas §ädäs reizes pat edis zäli.
Es nu gan zali neidu."
.,Nu, ko tad jQs?"
„Studenta kungs, nebujsim par
daudz" intimi. Tas i r nepdekläjlgi.
Es t&ai telkSu, mllais draugs, to,
ka tadäs reizes vislabäkä zäle tr
Lauma Luste. Ticat man. Es redzu,
ka degvins jums nespej palidzet.
Tad atliek tik Lauma Lusite. Klau-siet
mani, un jus busiet kä ar roku
izärstets. Tagad Jums jusu chaosä
pasaule joQo gar acim kä bibele, bet
tad paliek rämä kä jumpravas dy^
sele. JOs-paäreiz esat vienls'chaoss,
viens JOklis, bet pret diaosu Jäcl-näs.
M§s dtädi nemaz nebutu d l -
yäki, bet lopicd. Ejiet pie Laumas
Lustes, paludziet, lai vii;ia jus sälli­pä.
YCur nelidx zäles, tur lldzes n(5-
zäles. Lal saläpa }0su saplesto dfv§-
seli."
Vllis Galvinieks metas virsa pr<>-
fesoram kliegdams: JSätan, atkiS-pies!"
Ne, Oskars Pakalns negaida, lai
viou nosit. Vii)ä beg uz viaduktu.
„Policija! PalTgä!"
Students stäv un brmäs: Kur, vai
zemä ielida vai? Nav vairs. No via-dukta
iznäk Lauma Luste.
„Galvinieka kungs, jus sauc pro­fesörs,"
vilja saka.
„Nemuldiet, madonna, vii;^ sauca
polidju. Es vSl neesmu tiraks."
,,Ne, vii>S ludz jus," pretojäs Lau­ma
Luste, „l/)ti svarigä lietä," vii;ia
pdebilst. ,.Nu, näciet, rifeapbedinlet
sava profesora. Vii>5 ir izmisis jij^u
de}, Nabadzii>§ käds jus tekataties;
Viena meitenltedabuja no mantu
noliktavas sarkanu cepuriti. Pirms
vij;ias to bija valkäjusi Sesilija O*
Kormika, Meitenlte päT;iema paSap-gädes
kantine nopirktu rokas somi-ijiu,
salika tajä zin;iu pulveri, maka-ronus,
baltmaizi un dtas kalorijas
un gäja pie vecmämipas.
Vecmämii>a, ppotams, bija izskri-neta,
jo bija pämäkusi joslu robeXu
pcc 1945. gada 1. augusta im vecuma
neprätä ;to ari ierakstijusi aptaujas mati sajukuäi, pats novairtljies. Nu
tlri meIns p>alicis, käds diaoss!"
Kadu bridi musu iela tukSa, veji
uz"izdarIto radara kofnts^tu aa- Mar­iapa.
Väcu begju komisärs bija no-
^(aivoja, ka diski ir marsieäu atbilde|^^.^^^^^^^ bija jäietpameXu, l a l
gan tolaik visas sievas zinäja, ka
Bavarijä, no Ulmas näkdams, bija
uzklldls teaudzejs. Par to bija rak­su,
, Vairums tomer nosvSräs, k t da-rllana
ar jaimiem iero^iem; -Bet: tä
kä armijas un flotes §täboe teica, ka
tie nav vijpu, tad dlskiem vaj-adzeja
näkt no kädas ärvalsts.
Käds veikls rep<:>hieris nö^era pat
Androju Gromiko U N se2u starplai-kä
un jautäja tam, Gromiko atbil-deja,
ka vi^am oficiäla izskaidroju-ma
par dlskiem nav. Vli^Spersonigl
pielaiiot divi veräjäs: i diskieni esot
kur?
Angju Mho producenti atzinusi
Cärlza Dikenm darbus par ideäli
piem^rotiem filmä§anaL Jau 1935.
gadä filmto Davids Koi^erfilds un
StSst® par ^ilväm pilsetäm, pec tam
^1 ZiemtsviStku dzlesma, neson ap-grozibä
laista filma Liel&s ceribas,
^ dnziuTiä tai sekös Nikolain Nild-
I^Giidonas radiofons izsolijis radio
aparätu ^odalgas savu väcu valodas
raldfjumu tdausitäjiem, kas iesutis
labäko kritiku par väcu raidiju-
BerlineiU pjilsetas valde nolömusi
^ gadus izsnlegt 100.000 marku Uelu
F^tanes literätOras gcdalgu par
maksljiiecisti v§rtIgäko romänu. God-
^'^igu ^ pirmo reizi paredzets pie-spriest
l<li43. g. 20. septembrL
Erlchs Marija Rematks, Rietumu
'i^ntg bez pärmalT;iäm autors, iegu-
.^is ASV pavalstniecibu. Vln5 Vä-ciju
atstäja 1933. gadä, bet Amerikä
paristavlm izteides, ka tuväka-meneios
vij?s nobe;,g§at divufi
^^elumS jau gatavus romanus.
KofiS kara beigäm Väcijä izräditas
56 amerikäi;iu filmas,' no täm 9 ar
sinrh]'onizet^ väcu tekstu.
stits väcu laikrakstos.
Kä nu meitenlte gäjapa
uzreiz vilks klät. Kurp ieäot? Tfi un
tfi — meitenlte, redz§dama, ka vilks
nav fe^audzejs, izstästija, k a pSr-vietojas
pie vecmämlijas.
,.Är' sauca vilks. „Vai nezini mUi-tiräs
valdibas rikojumu Nr. 72, ka
aiiliegts iznest no
sakars vai nu ar pastiprinäto yiskijar devas un nodot täs väcu
eksportu, vai ari Krievijas diska me- j dvilledzTvotäjiem?"
,,Bet vecmäniipa jau nay väcie^^
taishöjäs meitenlte;
,.Tas nekas," atbildeja vilks. „Ie-robeiojumi,
kas attiecas uz Väcie-
Mem; attiecas ari uz latvieäiem är-pus
nometnem Ar priekäroclbäm
varbut gan cita lietä. K u r t a v ö ^^
mämi!?a-:dzIvo?."\' - V ;
Meitenlte izstästi ja uii pati säkä
meXä pulj:!tes plQkt. /
Kad nu vli^ä veläk nonäca tai
mäjä, kur dzlvoja vecmämiijia, vi2;ia
piekläjigi apjautäjäs salmniecei, vai
vecmämii^iä mäjäs.
„ I r gan," atteica saimniece. „Bet
kad jus te tik bieiEl näkat, tad, IQdzu,
maksäjiet tnan piecus fenipus par
käp^u deldeäanu, gel? Nupat jau te
viens•"bijai,'^-.V -^^
Meitenlte samaiksäja piecus feni-ijus,
uzgäja b$nii?u istabli>ä, kur
vecmämiija dzIVojay un redzgja, ka
gultä käds guly kas uzmauds nakts-cepuri
dziji uz aclm.
„Ai, vecmämii;!, kälab tey Ök Ue-las
ausis?" jautäja meitenlte.
,,Tas man no tiem lalkiem; kad
teji Sakusi treneties 1948. gada
piadei: Ja pedejä versija izräditc^^
pareiza, tad Gromiko pielaii domu,
ka Krievijas metejiem i r noteik^as
ceribas uz zelta medali. Lldz ar ta
lietä bija ievirzita humora gulthe.
Pa vidu nopietniem disputiem arvien
vairäk paspideja leletorii im karika-tiiras.
Amerikäijd lenäm nomierinä-jäs.
Disku misterija palika nen^^^
skaidrota.
Stretona UkumpixDJekts par W.000
DP ielaiäanu A S V pagaidäm uzskr5-
jis seklim. Par spiti Trumena, Mar-i
a l a un daudzu sabiedrisko organi-zäoij
u atbalstam, nav ceribu, ka U-kumprojekts
var sasniegt koi^resu
vei äogad,' Galvehie nopelni te i r täs
komisijas priekäsedimi, kur projektu
apsprieda, tas kategoriski nostajäs
pret likumprojektu, teikdams. ka ne-piekri4Is
tam, kam€r vien ASV bQs
vai kaut 100 bezdärbnieku.
Par spiti Uelajam karstumatn, kas
sobrld piemeklejis ASV, Trumena
pirmo reizi Sodien atlika savu kfir-tejo
vikendu un palika BaltajS^^^^^^M^^^^
mä. lemesls — G r i e ^ a s apst&]u
strauja pasliktinääanäs. Draudi par
diplomatiako attiecibu pärtrai*§anu
un nemiernieku izdotais pazippjums
par „valdibas" nadibinääanu parti-zä2?
u ieijemtajä territorijä laikrakstu
toni uzreiz padarija Jöti nopietnu.
Daudzkärt vareja dzird§t iz^teitamies
par dzirksteU, kas var izraislt no-pietnus
draudus mieram. Optimisti
tomSr purinäja: galvas un jautäja,
kas blefo?
Lai kä, bet vienä zi3>ä visu domas
5e saskan. Grie^dja ir ASV pirmä
aizsardzibas l l n i j a Daudzi iesaka
valdlbai sniegt Griel^ijai nekav^jo-ties
tieSu miUtäru atbalstu, neapmie-rinoties
tikai ar ieroftu un dolaru sö-tijumiem.
Sasprindzinäjums ir Uels.
Visi gaida un cer, jo konfUkta heve*
las neviens. Bet atdot yaditäju vietu
pasaulg ari nedomä neviöis ameri-
•känis.;.:'':v':-:-v;:;" ;
Detroitä, 16. augustä.
V. P o r m a n is
tik Supo kadu izkärtni. Klusums. Te
no viadukta izskrien students, aiz
vii>a Lauma Luste.
„Neko negribul"
„Vai esmu jau tik veca, profeso-tam
es vei patlku," Luste runä.
>,Jus esat pavisam laba, bet ne.
H u ! " yii)S puä^ ^ pate^^^^^^s^^
jos. Täds chaoss. Ne . ^ . Hu! Man
paäam jätiek ar §0 diaosu galä. Tav
nelidz nekädas zäles."
,,Ne, es jums nepatSoL Es esmu
veca. A r niani i r c ä T^
Aust jaii rits, un no debesskräpjä
iznäk Lidija Vii^a do-das
taisnä virzienä uz tilta mari^u
kur sez vei students Vilis Galvi­nieks.
Sez kä sastindzis. Näk meklät
studentu ärl profesörs.
,,Ei, kiir jus, Gaiyinieka k ^
palikat?" vlcä runä.
,,Klusul" atbild UcUja; >.Ne^
cäjiet Vipa majestätes Dzfves ar-
Te profesora priekÄä nartäjas
Lauma Liiste.
„Tagad tu v an vii;iu i;iemt," Lauma
Luste runä, rädldama uz studentu
, JNTU vii;iä man vairs. neyajaga."
balss skan Jauni un salti.
,JOusu!" apsauc Laumu Lusti L i -
dija Sljdetniece. „Vi!:i5 sapi:io savu
muilgo sapni par harmoniju. Na-baga
nerrs: vip5 v€I domä, ka ir
pasaule briva griba." I^fesors,;^
Laiana Luste stäv un akatäs^ bet
lis Galvinieks runä: ^Vxi es v i ]^
tveru kä Uuziju, ka sapni, un sapn^
un iluzija vij:ia ari bija."V. ^
Ne, vii>5 raud, iis n^Ivate^z^
Nevar nemaz saprast, kas ar vJ^tt
noticis.
„Un tornör }us bljät pie v i ] ^ JCfö
aizmirsat mani, savu sapni," rdgtl
nmä Udija Sl^ietniece. „Jas neiga!*
„Ne; v i ^ nav bijls pie täs. Lusle
mrto," kUedz profesörs Pakalns. v
„Ne, vii>5 bija,** Lauma
tiepjas.
«Nemelol"
„Vii:i5 bijar
„Neticiet virjal. Vt^a te emejas, te
raud, te runä patiesibu, ie mdus.
Vilja ir sajukums. Vli>a Ir chaosa
chaoss," runä profesora, „Klusu!"
„Vij?5 bija!" tiepjas Luste.
viDU apdrirdljät ar grfivja valma- .
näm." —^
,,Ne; es nebijiif* aU>ild students.
„Tie ir meli!"
„Tu neesi nekads Uecinieks," saka
Lidija Sl^cietniece, „tu esi apsudze-tais.
Tu esi mani novilcis lejS, nu es
esmu pie tevis. Bet ja Luste tevi
apmelo, tas i r viijas pa§as negods/V
Te atkal iejaucas profesörs: , J i -
dija Skietniece, Luste apmelo Vili
Galvinieku tik jasu dSl! Vloa ir
greizsirdiga uz jums. To es saku k5
profesörs un psiiiiologs. Es runfiju
patiesibu,"
„Bet tu viiju piedzirdiji kfi lopii^AL
To es zvfiru," atbild Lauma Luste,
„Tu viiju apdzirdlji, un es viiju pa-vedu
. . . Novdc nu, puisit, savu uz-pQtibas
m§teli; proletarizfijies vm
pazfldi kä visi ielu drözmä." |
„Atkäpjaties jOs abi,^; saka L ir
dlja^ Slj:letniece. „Jas VIDUO^Ö"»
piedzirdljät, otrs ievilkät zai^:!, bet
es viou neatdoäu nevicnam vairs.
Viijam neUdz ne zfiles, ne nezäles,
Vi^ä' i r saaukstejies un murgo."
„NS," Vilis Galvinieks runä, „ne-viens
nekä nespSs. A r i jös ne, jaun-^
kundz! Es gribeju pärspet duiosu
sevi, bet täs bija tik fantazijas. Es:^
zaudeju. Gilvfiks, l a i kä cinäs, paliek
vienmer tas pats, nevis cilv§ks.,veic
dzivi, bet dzlve cilveku. Velti -ir, c i -
nlties. Kas i r sappotäjs, paliks
kas ir muUfis, guÄ^äks netaps, bet
ari gudro samal5 p ^ sava präta dzi^
ye. Tas bija mans, neviena cita f i ­asko."
a|5sauc studentu prpXesörs,
„es ziriu, kas yar yiiju, J o nabaga
cUveku, gläbt. So IzmisuSo, pakll-dulo
aitu sve5umä."
V.KaB? Kas tad?"ijautä GalyW
„ N e k a s clts: tlclba."
; ,,Ne, prbfesori TempU i r sabruku-es
redzu visur pils^tas t ik dru^
nekam vairs uzyelt täs. Es neredzu
Izejas. Ne, mSs ejam bojä. ÄT;^^
pasauli ir cauril"
,.Netiepies nu ar profesoru," saka
Lidija. „Netiepies tu, slimais dlvSk!
fis aizyedISu tevl un noguldläu taväs
pa§a cisäsj tur tu varasi izgidSt M
,:yuydrudzi.";- -.r]••-
\ ^ pateicos jums, celä dämä, t>et
to^s v§l varu pats izdarit." A
Sai brldl Lauma Luste uzkäpj uz
tuta margas un nolec vitjä puse.t
-„Luste izdara pafinävibu jusu d§j,
Galviniek! Jusu del!" kliedz Oskars
Pakaliis, käin liähiskas balles iio
udens. Sai brldi parädäs par tilta
margu Lustes galva. „Ko viijä muld,
tas profesörs^' viija kliedz. ,,Katru
r i t u : es §e mäzgäju studenta zel^es
un plunöäjos. Vai nu tädä pelkS var
nosllkt? DuUais!"^^^^^^^^^:^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ • ^
biju nbmetng un t ik daudz baumu
bija jäklausas,*^ atbUdSja vUks
jo tas Jäu bija vilks, kas gul§ja vec-mämiijas
gultä.
yecmämip, kälab tev tfic lle-las
rokas?" jautäja meitenlte.
,,Täpec, ka es kädreiz biju trie-deniece,"
atbildeja viUcs.
i ^ i , vecmämiij, kälab tev t& Hela
mute?" jautäja meitenlte.
- L a i es tevi labäk varetu apest!"
iesaucäs briesmigais vilks iin gra-sljäs
meitenlti aprit.
Bet meitenlte nebija klausijusi ve-cäku
lau2u padomam, viija b i j a no-darbojusles
ar sportu m iemäclju-^
sies diiu-diitsu paijömienus, veikU
izgriezäs un izskreja saukt pallgus.
Kad vUku sagustlja, tad izrädljäs,
ka Vins bijis Uels nad. Viiju nodeva
dencidfikäcijas kamerai un p$c tam
leÄa darba nometne starp Fiiba-chas'un
Valkas DP nometnem, kur
vipu bärojä tik labi, ka vij?S par
mazu meiteniSu aizkarganu nemaz
vairs nedomäja,
D i p l t i s L
zeni propa
SkauUkhs ir intemacionäls, ,na<no-näis
un universäls. So vispusibu ra-labäk
raksturoja Uelä dzamboreja
FraiKijä. Tur bija daJädas rases uri
tautibäs, kas tomer nekayeja spilgtl
jo i^Ugti izpausties skautisni^
nälajam raksturam. Dzamborejas
laiks izvertäs par Uelu un mazu lau-tu
nadonälo parädi. Kxieihii darbu
iajä ziijä paveica latvieflu zeni. Jau
nprnetnes iekärtoääriä domineja na-ciohälie
elementi. Baltieilu nometnes
ieejä vartu vietä bija aka ar gro-diem
u ^ vindu, täda, käda tik biezi
redzeta 'musu dzimtene. LatvieSu no-metnes
värti b i ja darinäti no baltäm
berza kartun. Teltis rotäja tautiskie
ornamenti, veidoti pec prof. J . K u -
gas zim§jumie Miisu lieläkä Ipat-nlba
bija signäls — latviskäs kiaba-tas.
Täm radäs daudz apbrinotäju.
Par labi iekärtoto nome1a:ii saij
Starptautl^ä skautu blrpja direkto-^
ra VUspna uzslavu.
Lai citu zemj u si^uti&i un apmekr
letäjus iepazistinätu ar l^atviju, mu­su
zeni ierikoja vairäkiis stendus,
kur pärdeva piemioas lietioas. Vis-v
a i r s i ieveribas tomer izpelnijäs
musu kräSijie tautiskie terpi un lat-viesu.
dziesmas.'^/;^
LatvieSu skautu prieltinieks prof.
Dr. E, Dunsdorfs savos iespaidos par
dzamboreju lotiäpmierinäis. Profe­sörs
saka:,, A r piedaliSanos^dSambo-s&
vu zam
rejä pakalpojäm musu nacionälal
lietai. B i e i i dzirdejäm värdus „Voilä
Lettonsl" — , J i i k , latvleSl!"^^^^'^
zenu kartlba un sasniegumi nepalik®
neuznianiti. Jaiihiellem sevliljJ yer-tigs
ieguvums bija daiädäs darbnt-cas
un mäciianäs iespejas nometnes
laikä. Ja dzamborejas de} käds z§ils
ripkaveja iskolu, tad gu^ p^eredze to
bezgallgi atsver.-*
LatvieSu skautu priek^niekaiiekre;^
tärs J . LiepiijS stästa: „MQsu zen*
diamborejä sapazinäs ar citu
latvieäu trimdiniekiem, jo Fn
bija ari 5 latvieSu skauti un 4 v a -
ditäji no Zviedrijas, bet no BeJ^jas
un Francijas piedalljäs pa 1 latvie§u
^skautam.."•
Pie mums ieradäs daudzi augsti
viesi -~ starptautiskäs skautu kusti-bas
darbinieki. Priecäjämies ari par
vairäku tautieSu apnteklejumiem .un
vii)u ciema kukujiem. Francijä j u -
tämies kä savas zemes sutiji, käm
Lifctvijä järefÄ^zehtfi vislabäkä nöd-me,
MiJS paldies visiem tautieiiem, kas
sekmgja latvieSu skautu celojumu uz
Franciju. Sevi§ka pateiciba L C K im
Turibai par UdzekUem. Munu zenus
ar Uelu prasmi un ener^ju yadlja,
prof. Dr. E. Dunsdorfs. Un beidzot,
lai pateiciba ari zeniem par vii^u
bra^o stäju un darba p m k ur
A. ( i p l o k^
mm
mm
m
•ti? -m
mm