Bavarijas Latviesu vestnesis, October 17, 1947

              p*-: JSSIg^-
fT"^ visu
wApäriet
;?emi rudeni!« ^
^ liekas, ka ari «», S
»«»^mata. lai zieml Ä ;
m »ekS pavasari kmm
•destiäanu. ^ •
-iek ccn^rs AS?
laugusta ASV latvleäu organi-pärstävju'
apspriede panäkta
mäs- par vimto • latvieSii
*adiSanu Savienotis Valstli,
iPftDs ;par, palidzil)u tautlejlem
un . sekmei?u to" ieceloäani:
\^[2ixjL0 Nedelas A|>skat8p5c
;.käs saijiemtas - no Dänlj^i
„.;centrsun t§ apvienotiko-r^
par kuraspriekäsedl levpö
ir./.^-Roos- un par sekretäru \ ,
[S,- rupesies ari par lidzeklii |
u un palidzibas idejas pro- '
l i i visplaäälfajäs ASV latvft
Is; '.un griezisies pie ' aiheri»
lalidzibas xm labdaribas orgar
'nfi^ pec. atbalsta begjiea .
ä?ilijas tautieJu
;ibas d^rts
iljas latvieäu"^ palidzibas w:
kufaa miteklis ir Sao P *
pasSkto palidzibas darbu
ftairmim dzivS Eiropä. No?
hau'^ vairäkas kastes manta
blilas. Väcijä. BLPK ir ari
tiem daudzajiem latvle-
> mekle paziijas. Sav§ I*
cSrtrakstä .komiteja aicinj
; taiitieSus nepart-"""
4aizUedzigo palidzibas
)äcau2ämbs ap5täk}(?s
^ivas teutas oHvekiem 5-
ipärtraukt-da^
i e s ho Latvijas
luagroncmiesBaum^ie»
kM.Z^Hedrijä strädaUl»;
almhiecibas augsj^ij^;
> i v § , dabäno LatvU»
o atv^uäas no .mf^
ku kabatä, eetras mdo^
. kä Zviedriji mdoj
kal.siltumnicäs, tad äisj»
momu panäkums zvledro»
REDAKCiM
Litiekä
jas väou laikraksta
;tot par fotoaparatu
äVriebcal airru kräodir^eeiz^e'4jaEs ig^ ja^s.
nox" atjaunosana. K?* «
Ukä.fabrika tm se
[oäinäti ar P?tent"^iäW
k zinäi ka
STÄSTS PAR KAZANOVU BEZ M E T E ^ A U N HERCOGIEM A R
ÄMOBU - Aal PAK BäL«?lDVUA - AÄl PAR P A Z V D U SO
CEPETI
Tas, kak tur ripo pretim pa celu! starplaikä, kad labdzimtlbas, norä-peleks,
nav nekas_ cita. ^ nekska- vuäi frakas," ar ämuriem rokä cela
tigs autobuss. Ta droäi vaen doraa hercoga pm, tä kä skatuves glezno-ne
vien vacu versts starp saviem täjs Dajevskis to pavglSjis
ragiero, bet ?n ceja gajejs, kam ma- j - es bntu irr,i«v.^,»„ * j . , m garämbraucot paraet . Puteklu Los Kazanov«Sf,l^,'-*^** u ^^^^^
Srfu moite. Bet tä bus aloianäs. iSz ufn5W«mrK?^* un brauktu
& t pieviläs pasaku mätes meitas, \t2. ™^ ^i^f ® v-^^-^
^ greznajiem. Un tiesäm, tas ir atkll Su l^'"*'''^""' taspats laimes.|kir»tij?l, pilns debe- «r^" autobusu. un
STbräiumu. kas. pel^ä autobusa iz- 1, S ' ^^'^""^'^ akatä, tagsd ligo starp Väczerfles ma-jgm,
— cieraä pie serdiejjiem, ko pec ^^'^ s§d mOiam smaldoSfiis
oträ tJasaules kara deve par DP. i f?"^^ Osvalds Uräteins allas sers
, Sapnu ktJlba brauc! Visi, kam vien ^^I^, , '^j?/ paistuma nosle-saujä
bUete ar uzrakstu ,.La1rvi«5u i^f^* f'2'-?^,'^'^?^^ P""
SSris MSrbekä" manis Kazanovas xt^Äf^Ä-^/' T-^]?f
äm eterlSac vts§ dSads^,usnp irdisaklMajoess Dsmiviepkaldosam. i- fS^„^;^?ff, ^fl^-^"^^ -^^^"^^ ^'^"^l^^^^
Ta ?ai kulbä ieskatäs Ikdlenas f^^^ ^»jam un lesaucas: „Nu
Ja sai KiuDa itsKatas utäiena^ taCu, ka nav istas!" Vinam blakus
»din, Uekas, ka te SSbegJi satapuäi kundze, allaj daijä un izsicatä auS-va.
neSrtlem soUern, pamam un kas,- dzlmusl Hilda Prince,
tgm. Bet Isteniba te celi sed öetras ... ' ,
baronesea ar divi baronlem, viens Jfl, f^av, Kazanovas meteli
Jräfs «n gräfiene, pa princim un Mucenieka vamzi parmijis, ofi-
Srinceseiun, ak,DiakO(moKazaoova, ^^i!^ Jl'!",>^J'^^ H", *^P?s Z^-
56d6jais kavaUeris. iDiäciltigie, ko Rudolls Mucenieks. _parskai_-
pasaules vara nespSj paze- pi^jrns- "f.y^.^l ,^ ^ulba. saukta
iot nedi izdzitvtrimdl, Jo tos Sai ^^^-^^^^t" - ^Jr"^'"^'^"' 7-^^
kSrtI lecSlis Viljams Sekspira pats Ä ? ^ ' ^ Kazanova isb drikst
un Anälavfl Eglltis. Vii:d ir no tas M*?ties 7 ir iruja ki^ndzei Mari-vienigäs
pasaules, kur launo soda.h"»! Zilei,_. kas patlaban pnecajas
Bmi€Migo nlevä, laboimn un taisni- .oienitaju pasniegto koJlajamo
bal lauj uzvaret To Sauc par te- ^"J"'^.- ^° vares parvest savam yis^
luelaikajain cienitajam — mazajam
Mirbekas latvieSu teätris, kä värds ^^Jf^ Merbekä.
mazliet smar2o pec virliem, jau ot- , ^et. ko doma Karlis LagzdujS, ro-
Kim lägam apcelo latvleäu nometnes }^ ^^f^*}" sakrustojis ka Malvo-amerikäuu
joslä. To' sagalda ziedi, ^, P.^^" sa''»"*^^ ka Lamberts?
nometnu prlekänlekl,! piilks spulgu .Pa^^f^TO-r^^^ vistu,
acu un skalu plaufcstju, parkete un ^ nobeldzas Merbeka," kads sme-galerija.
Daudz ir mainljies. D a f a , ^ ^ ' ^ ^ f «J^*^^^^^^
kas RlgS teätri pagodinäla ar smo-l "^^^ "^^^ saprata.
Mnfu, tagad iCTävIes UNKRAs sv5r- Un tur viijii aizbrauc visi, sappu
dijos, DaJa dima, kas Rigä teätri »ulbas cellnieki: majestätiskä Alma
n«naz negäja, tagad sed nailona ze-1 MaCa, ^ maigumä nemainigä Milda
kes un apskaui aktrisl uz skatuves, Zilava, i>iprä Maiga Damroze, paze-kam
pedSjais saläpit^s zeku päris migä un lieliskä Helga Gobzine. Un
neatoera ne kripatiiju karaliskils iz- vei virkne däentlmeiju, kas reize
nesibas. Taöu pedejäs rindas atro- ™aKslmieki — techniski apdävinäti
das no skatuves tikpat tälu kä ag- aktiepi, Oljerta Parolcka yärdiem
räk un ir tikpat jusmlgas. Divi ma- runa]ot. Viliberts Stals, Karlis Qer-zl
meiteni pec kädas Kazanovas me- ™a"i5-.'^l^*^^, Dumpls, Karlis Dzel-tela
izrädes ielavljäs äerbtuve piefe, Jfkabs Zakisun v61 visi tie gan
Rödolfa Mucenleka un izteica tals- f^^ski. gan muzikäli, gan dekora-nigu
prasibu: „Kazanova, paskaties torifki, gan ar lij^anas maku apda-ari
mums aclsr vinatie brmumizdangle hierbekieSi,
A—i., oRft i ^ A i +os+ ^2 kuriem Kazanovas mStelis pa-
Aijalu jubUeiu ar ?S0 izradi te^^^^ ^ ^ Divpadsmita
tlls piedzivoja Manhelroa, turklat vei + „ / r T
cirkustelti. Tomer labäk teätris ™^a. Rita L i e pä
drkO, neka cirkus teätri. Pustuksto-tis
manheimieSu, it kS ar Andersena
laimes kurpem, pärcSläs 1765. g. Jel-1
gavä im sapiju pilnäm admi atgrie-1
zls savis 1947. g. kazarmäs. ©--^«»uj , • «-
^ M ^ 1 iT, I . » 1 .-I Praktiski neizskirti beigusles vSle-
Eslingenas latvieäi seSus vakam ga„„ ^ina Romä, ko uzskatija par
kapa kalna pie_merbeWe§im ^^^^ izmi^näjumu pirms
Äsd^Ätuae iipräs!äifla!l™ecn-sma tsib ' »uUa.r rgM ik Räakl twiosri^trhidee^kzmeai "jss/v '^ido^moikadas^k^ _siihf Srnol^uen^^z- ^ h k^v^ii^ii^ss^p^k^g^^ur^^iv g S^pälmajg^rä t^ia vj^nu§äj ^lse^.uä ja^knng^u ä. r^dmaa^Rs u^ ^ddnl^zeaj uvaus adv dzg-lpuia^aa l^ äenpivjneSoa-uu-l,.
kiem. Veselu nede]u „galvaspilseta katnpaoa. abi nopietnäkie aacensoi?i
nSh Da Gasperi kristlgle demokrati
merbeklelv jumtistaba aiz kato» no-1 j^omOnistu vadltais krelso par-tnetnes
hela pulkstepa. ^_ bloks" ieguvuäi gandriz
Kidu vakaru Jelgavas hercoga B i - vienlidzigu balsu akaitu. Par ko­rona
papes pili gandriz bQtu ieska- munlstiem nobalsojuäl daH tukstoSl
nejis 20. gadsimtepa äermuligals j ygjj,gjj
troksnis — trauksmes taure, ja re- «, ' . , - . „ „ „ i , „ 3 i , „ _ » -srio vo
Ksors Ur§teins. nebutu vissmalkäka- ^.lÄ^^J ?.« «t
jiem reajas pa^emieniem äädu stila ^0!= San^mulTätiem
k udu noversls. Proti, nometnes va- ^«^ana, Pec veleSanu «zuitatiem
ditäil gribeja sacelt lirauksmi cepe- ' ,:!i'^.'iäLvr^».^^^^^
äa del. Vainlgais bila nollkts virtu- . demokratlem un ko-ves
l i ä . lai gaida aktierus no teät- mtoistiem,^-^^^^^^^^
ra vakariijäs. Bet, kad virgja pa- ]^ ,si^^^\,s.^^ll
meta aci/logä spideja vairs «kai Mespejamajtalu veleta^^^^^
Greizie rati. Käds dzives mäksH- nosveräanas uz galejn)am - - no yie-nieks
blja nocglis cepetl skatuv<» »as puses uz komunlsmu. kuja Jau-mäkslinlekiem.
Täs nekas, teica nais intemacionalais ^eneraUtabs
merbekieäi. mes jau neesam pie ce- tagad_ atrc^as pavisam tuvu Italijas
peäiem raduM. - „Man tikai parädi robezam Belgrade nb otras puses
par sijkem," piebilda käda herco- uz faälsmu, par kura atdziy^anos
glene vlsdazädäkos veidos vienpratlgl zii?o
Jädomä, ka sirdsaozii^as radärsrtari ^ ^ ^ f noverotaji.
cepeSa ed§ju nebikstija. Ne velti Amerika^u kongresa deputät, kas
merbekieSiem paSiem lidzi ,,Zelta atstäja Italilu daJas dienas plrn^
lauvas" titara cepetis ar paradizes veleSanäm Roma, par §o stavokli^vi-äboligiem,
auksts kumnis un putu- sai norupeju§ies. Republikanis
l^rejums ar mandelem, ko nekad ne- Sorts izteicles: »Vi^iem ir tlk saso-izdodas
aoest. Pati redzeiu §os kS- diti daudz partiju, ka vlni neviena
i ^ u s starp grima väcelem izrades jautäjumä nevar vienoties. Tie ir
tleäi tie apstäkU, Icas Java Hitleram
I tikt pie varas Vadjä. Starp citu, ari
Griekijä tagad "ir 16 par^jas. De-mokratija
var böt iedarbiga tikai
tad; ja väisti ir diyas lielas partijas,
no kuräm viena valda, bet otra ir
Z i n a i d a Lazda J ä n i s K l i d z e js
Dioiinämms
Vai tev no manas miiestibas baU? —
Ak, nebaidiesi Tu pats to apdzesis,
VejS ugunskura pelnus aizputis.
Ir ruijens vels. Tik reta oga gail
Pie kailiem ceriem vai pie koka zara,
Un rasa liecas sausa smilgas skara.
l . raustSs, liekas, ka: v i i ^ varS^
raudat Vi^ä ba^as un tuna^^^^v^ ko
Vlss izplatijums pSr meisargalSS t ? ^ ^^
List jau treSo dienu.
Atklats memineklis
profesoram
Eduardam Zicänam
Dm ziema bus. Nav vairs no mäju jumtiem un prieiu galotnSm velam ^ « loA^^ . m ^ a i ^
/ ziemas baU. ir pltas pel§ka. vesa udens Tas tek ^ Ä u ' ° * ' " ' un vUjS ,te,r
Tlk atn izdeg sirds un kiusa tiek. tecgdams un senes aug augdamas. - i^f
Tev ari bus tavs därgums jänoliek. Jekabs ar Makäeli atkal var bQt "IZ "t^;!» ^IIS!^ "^fkj
un tad vairs it nekä mums nebOs sef^ ? a : ^ ; S ? a V?rmÄ
' ? i S Ä - i ; j g k a b s s a - b ^
trukstas r- laikam vixjä ir smejies. ^SJÄ^^"™^^^^^^^^^^^^^^
varbut^an tikai pasr^nejis par kä-pS^Sii un j ^
.,Ne . . . Par tevl ng. Man paSam ^ ' ^ ^ " ?l"«^J^a Vh,! draugl « .
Itäoat vien kaut kas ionfipa nrStä « ^^'°a kä.varetu bilt divi z6nl —
Pagäjuää pavasari Fi&achas no- iris sameb
metne mirusä profesora Dr. theol. hnigs savä draudzibä I dzigs, un abi lalmlgi par tidu viriS-/
Eduarda Zicäna Diemiijas komiteja, Vakarä Makäelis sed uz gultas draudzibu.
nometnes iedzivol..,a atbalstita, gä- maläs un skatäs, kä Jglcabs lasa grä- l?/'vif' if S"^" " ° "f^^^
dajusi par piemhiekja uzceläanu matu. Kad Jekabs säk rakstit ves- ±1 ^^^V v l s ^ Ä ^TJf T«S
vilja atdusas vietä. 9. oktobri pie- tuli. mazals draugs tur tintes pude- f^^!''^P] PSkSnl nol«^ Zanl
minekla atkläJanai FiSbachas ciema liti saujä un &rTiz to sniedz tuv8k.rÄ,^'*^ "l**"*
klusajä kapseta pulcejäs nelai^a tu- kad Jekabä^ pacej spalvas kätu. , tlk straujl. ka Zanes roka kef
vhiieki. nometnes tautieSi un krietni Uz daiäm dienäm JScabs aizbrauc Ta,?*!rt«o »«.t,..
daudz ^kolu jaianatnes. Pec ardi. A. uz Ovi§iem vai Ventspili. Makäells' ^a saka trakus, neelzmirsta-
Damrozes mela veidotais pieml- ir grelzsu-dlgs uz 5Im dienäm un, „„„„ , „ „ , „„^„„^
nekl^ ir granita pläksne ar apmali, tiem nepazistamiem laudlm, ar ko KB'tn 3 « Tal?r^„^JsT^
kas aptver visu kapu; pläksne ie- Jgkabs tur ir satlcies. To vSläk var m^dtes J ^ ! ^
kalts alzgäjeja värds, zeltlta Iira un noprast no Makäeja runas. Puika to ™ - ' ^ J . »^"^J"^
tautasd^desmas rindas: Piekust mani ari nemedz noslept. - Sies s t S S VsS^^^^
saules zirgi, sadilst vara kamanlpas. Visas äis vasaras dienas J6kaba ^ f ^ t f * sp^idU V
PieminekU atkläja KärJa Skalbes dvgselg lenäk kä lldz maläm ar jau- ^
lömnazijas db^drtors un nometnes niem rakstiem piepUditas atvilktaes. g^^^^Si n^^^^
admmlsträtors E. Äbele, atcergda- Mefe. Sejienes la4s, paäa domas JJ^^^^^gTSn^^^^
mies to bagätibu, ko seviäki jau- Uenlk un tagad. karsts un svledrains X f & a l tik d a S k ^ m ^ a^^^
natnei. sakot no pirmskdas lidz darbs, vakaros lasitäs lappuses - s^ien rtSumr
umversitätei. sniedzls alzgäjuSals viss tas juku jukäm Jekabä kliedz 5 , °TädTtevl 2te M n i r l ba
audzinätäjs un zinätnieks. ilnaida un mustaa. Viijä salidzlna cUv6kus|^™l^- ^
liazda teica sa\ni dzejoli Gllvgks, bet un dfives. Salidzina pats savu Iste-iesvetläanas
värdus mäc. A. Gulbls. 1 nibu ar savu izlikäanos vax tad ari
Pieminas värdus no Laitvijas univer- pats Jekabs klledz:
sitätes. Pinnebergas studiju centra »Zagllt, tev vajag pa cepuril"
un FiSbachas zlnätniskajiem kursiem Tädäs reiz6s JSkabam patlesl ir
sacija prof. K. KärkllpS, LCK värdä gribgjles, ka vhju käds sistu.
ziedus nolika Izglitibas nozares va- „Mak§el,-llec man pa ausl."
ditäjs J. Celms, Fiäbachas nometnes Puika stäv satrödes un tad Ignäm j pontom^fjitg "^aiu'
- täs vecäkais J. Poruks. Doc. J. säk smaldit. ^g. vipä nekrlta. Vhj5 braucarNu
Stelnbergs, noll^ot ziedus no pie- »Netaisl jokus, Jekab." jg^j^ jj. ^^
miijas komitejas, solija, ka pgdgjä Tas Ir labs säkums, lai kadu stun- jg^^j^^ , ^j^^ MeisarRa put-rQpgsies
ari par iprof. Zicäna atstäto du vipi abi varStu runlt priecigus gerlgäm acim skatSs vlps.
zinätnisko un literäro darbu izdoäa- niekus. MakSelis staro. — Jekabs klausäs un vipam llekas,
nu. Ziedus uz aizgäjeja dusas vietu Atkal lielas rlevas staigä pa Je- j^^, nedzirdetU tikai ar ausim
y§l kläja K, Skalbes iömnazijas hi- kaba plerl. yje^ „ r,ictes idu.
.spektors A. Värpa, N. Maltas dlrz-1 Viss Skersära Izdomäts, ir P^Ucusl ^, j ^^^^^
koplbas skoläs direktors agr. R. tlkai« viena doma, kas prasa, prasa, ^^^^ ^^^^.^ lemlnäs:
Ozolipä un &mnazijas audzgkpu | Prasa — — — _„_..,_.; I Jaunle spekl . . . Latvijas n§-
E.
Vipä gäja.
Cik gan .Hela mute var bQt dai-reiz
pat tädai sievien, käda ir
Zane!
Un vip$ gäja rOgts kä kudras dQ-mu
mäkonis. BrIdI pat radäs do­ma
— iet un nejauäi pärkrlst pär
pärstäve. — oi —
Siva ci^a, kas beigusies neizäl^iiti
ron
Qto Krolla apgäds Au^sburgä iz-
<ievis E. r)ärzij:ia Melancholisko valsi, uzmaniga opozicija."
Y; Därziija Divi preludes, J._Me-1 ^^^^ ^ - j - ^ - . . ^ ^ ^ j ^ izäldrties
%a Pieskaijiu un Eberharda Lam-niasa
variäcijas par temu Tek saulite
tecedama, Sis pats apgäds izdevis
»ri agr. J. Mierkalna redi^eto Trim-das
siksaimriieka padomnieku.
Latviesu studentu centräläs savie-nibas
Apskata 6. burtnica iznäku^i
ar Edg. Andersona, V. Petersona, J .
^ruvas, K. 0§a, Dr. A. Bilmana, U
Ervinga, K. Zvejnieka, A. Bogda-
^ovica, R. Galeniece^, P. Kalvas, J.
HaSeka, E. Linkletera, R. Stures,' V.
Kjaviija, J. Krastii;ia, E.Upenieka,
l Reitmai:ia un V. Maizites rakstien:i^
Dzejnieks Peteris Aigars sa-
^kstijis jaunu dzejojkräjumu un
strädä gar romänu, kura teloli
gada notikumi Latvijä.
starp 13 sarakstlem. Komunisti bija
apvienojuSies vienä sarakstä ar trim
citäm kreisäkajäm partijäm. Visla-bäkä
partija —• naciönäläs atmodas
apvienibä nebija vele^anäs pielaista,
jo iesniedza sarakstu par velu, bet
anarchistu partija, kas tagad Italijä
pietiekami stipra, lai reguläri izdotu
pati savu laikrakstu, vele§anas boi-koteja.
Vim laikraksts ve^tlja: „Ir
gluzi vienalga, par ko jus balsosit —
rezultäts vienmer tas pats. Ir vienal­ga,
vai Italijä no jauna atzis du^i,
vai §urpvaldit naks „lielä Osa". Ro-mai
vajadzetu atteikties paklausit
centrälai valdibai un izveidot pat-stävigus
rajonus, kas pärvalda paSi
sevL
Jaunu dzlvl, jaunu cUv&uvttjag.Jw
Täds materiais. käds es blju vSl Pa- Ha hä ha!
gäjuSä ziemä, r^der pat skärdnle- .^g'^-
kam. Ko gan Istl es lldz Slm esmu . . .
varSjls tä pUnIgi patrtävigl un Joti ^^.^ "^^^^
paSapzinlgl darit un domat^ Mäci- hjftnekla pUna paälleliSanäTar kfidu
Citi raudzijäs uz veleäanäm daudz ties? Kamis teikt 7 Z*™' jaunu balsi, kas vipu ir kremtusl jau -
nopietnäk, it ipaSi täpgc, ka itaju ^ a i a . kad tiem draij^ divto^ visu äo pavasari.
komunisti jau vairäk kä men^ L «^"J?,-xÄIK^ ^^^^ P»^^"^^' "^"^
Pirms veleäanäm pieteica general- l^^f-.J*^'"**'',^ ofensivu De Gasperi valdibai. Kad papt »eskaitits p^^^^
vlpä malja izstOma komOnlstus no ^^^ttt S n Ä ^ « Wptnu ^aukt. lai tad visu sallktu no jauna.,,
, « i / i T K a c ir,.»tci<. c3v, . . „ s wi» | dinatajB piemmcs ka Joti krietnu jo iäsäk reiz dzivot.
Tad ari viss. i Mgjp' kur rakstös ir dzirdSts ka
mantoäanu demokratijas apspieäa- «Ssi,?ITT^^ lam, priecigam Rigas pulkam, to
S.UC ,J..vi TTum.lSr'^ °
Domas parlec (jjtä vilnL J^^abs * . j . . *u ^
Komunisti sarikoja streikuai Zle-1 gkatäs sevi no attäluma. Makäelis nabrinäs bet attorms
melitalija. Kreisie sociälisti, kas sa-| Tad bija marts, bija a^rllis, bijaL^;?^^^ paormas, oer auopip
yaldibas, kreisie sakumä bija sa-merä
klusi. Bet 7. septembrl koma-nistu
lideris To;iati Modenä pie­teica,
ka „5c
un atvietos*
darbojas ar komunistiem, piepraslja maijs un tSds kS pavasaris biia sfi-1 Lasislm
neuzticlbas iztelkäanu valdibai. No- c i e s . T ä k ä p a saulalnu mlghiv t l iniantu."
balsoäanu satver&mes sapulce, kas k§ pa vesu mijkreslu es tiku sviests ^a^j^ Laslsim."
notika oktobra säkumä, „News- kS vei nenodzSsts papirosa galir un'
Week", nosauca par iz§kireju .cii:iu nokritu te. Kurzemes malä.
starp De Ga^pexi kristigajiem de- Djyag pedejäs sarunas Rigä viijam
mokratiem un komunistiem, kas tai yel §odien surkst ka apdeguma bru-paSä
laikä bija ari »cipa starp ASV, ces. Ne, nav patTkami atcer§ties to
kas ieteikusi De Gasperi izstumt ainu: tevs kliedz un viijia baLsi tr
komOnistus no valdibas, im Padom-U§ tuk5s izmisums un pabeigtai un
ju Savienibu." Pec 16 stundu de- j nostiprlnäta bezceriba. Vipa mute
batem un tris vele§anu gäjieniem
valdiba guva niecigu uzvaru ar 270
pret 236 balsim. |näju5i plakätus, kuros rädiju5i To-vSlrdz
par Vanemu
(Turpinäjums sekös)
/fas un kur?
Nobela pr§mi}u komiteja notel*
kusi* ka visu Nobela prSmijukopsum-ma
iogad bus 176.000 zviedru kronu.
Tas notika Romas paSvaldibas v§- liati pakärtu. Komunisti bija attelo- fi^^^.-^^^^^^ ^^^^^^ atsevi5]^§s pr§-
leSanu priekSvakara. Vele5anu kam- iuM De Gasperi tikai arcilpu apl^j^^ ^^^^^^ ^^^^^^ medlcini im^
panas pedejä posmä ari pävests at- kaklu. Paraksts pakarta ^oiiatj ai- jj^^.^-^.^ tapat' NorviiSJas paJrlai
kläti pateica savu viedokli. Vati- telam skanejis: „Toliati ir opozicljas ^^^^^ _ stortings kas pleSl^r No-kana
laikraksts „Osservatore Ro- vadonis Italijä glu?i tapat kä Pet- K ^j^^ ^j^^g prehiiju, sanäks premlju
mano" pazii^oja veletäjiem, ka visas kovs bija opozicijas vadonis »ul^a- ^^^^^^^^^ oktobra beigäs vai no-pasaules
katoji veros vii?u rlcibu, iz- rijä. Ko komunisti teiktu, ja ar To-1 säkumä. Stokholmas literS-raugot
pärvaldi pilsetai, kas no lai- niati» rikotos tapat, ta sauktle, L ^^^^^^^ gaidämo §igada U-ka
gala bijusi baznicas svetäkais progreslvie demokrati Bulgarijfi ^T- ^^^.,.^^^.2^ premiias laureätu min
mitekHs. „Butu grotesks ahsurds, kojäs ar Petkovu?" j^^^^ ^idu.
ja krustam Ron-ias pilsetas valdfjs Käda komunistu mitii;ia laikä, tai tr - u &^aA
toma smaile bQtu jänoraugäs uz brldi, kad runätäjs teica 15 000 cU-l Fidmu nedelas Kannas. Kas sogaa
ris „smagu un ILktenlgu greku", ja kas* Iidoja zemu pari laukiimam, iz-hf^^^ ar J^^^^tu Jongu,
neveles Romai pa^aldibu, ko baz- meta skrejlapas ar Stajina karlka- Kiima Z^egfeld Fomes ar
nica var atzit tQräm Asteini, Volta Disneja zimeta triku
Politiskäs parlijas runäja daudz Tagad, kad ne viena, ne otra pu.se M^^^^^^^^
asäku valodu. Komunisti apv^inoja vele§anäs nav guvusi noteiktu ; urrdeku filma Noläditie ar Da-
De Gasperi. ka vi^S atbalstot fa- parsvaru, §äda veida cii?a tun)ina- L^^^^^^^
§istus iln pats klustot fasists. Pec sies un laikam klus vei asäka. Re- f ^^^^^^ J^LflS pt „New York Herald Tribune" zii?äm. zultäts nav pärsteigums ^ kaut ko ^^,.,^1^ dokinDcntärfilmu Po-kristigie
demoki-ati JeverojuSi pa- lidzigu noverotaji jau sagaidija. Bet Piuoos.
domu; ko kädreiz agräk esot izteicis tas nozime. ka Italijä, kas kopä ar Mi,guela Servantesa Savedras m
pävests — pielägoties pretinieku po- Franciju atzita par visapdraudetäkp dziria§anas dienas atceres gadlJiBni
litiskajäm metodem. Vismaz vienä Eiropas zemi, vei ilgi nav gaidäm.s BBC drämatizejls 27 ainasno Dem
gadijumä tie esot pärspeju§i savus miers un normäls jaunuzbuves Kidiota noraidI5anai §o menesi-^vi^^^
pretiniekus: viiji visa Romä izlipi-' darhs, A. Lp. |säm spänifiki runäjoSäm zemto,
1 f J -
m
pm mm
Sifill
pm
mm
,-3
Iin