Bavarijas Latviesu vestnesis, June 13, 1947

              IS
M
if
m
JiP...
« 1 I
my
f
«»8189 aaghi «to «
«1 hmxsia uz Lonäoias
un
-Vi « ' 'V
3.;^
ir an
Ari, niunj^^^^^
pirliBä^a k^
^*£:'^i;:*"ÄA'^-,Wi>,'.>''V-i*'-".'-''.-"'..-i"'. • • -" - 1—: • ••• ... •• ' •-' . -
iliiaäitf flfco^^ mmm
' ' w
m
^^li^lk|>^?.^
. palidzIbÄs k Ä
'm
?ivledrijas tiidznlecibas
»jiii^riksfe^ Ä
f. .Bez tam^^^^
f
te;:- ^
5 .-pi:'
1 ^ taraer neesam
iadl dMba P"'^"
, JDI?, bet notett"
Vai art notelktas
Ä ^ p t e t to i^eveij «^5^^
Itestit, te esam
1*^2 lÄvfedlna secinät |
i lieju, pleminetäs paf'
tlJl» l«
te
ari
KK
M
i i *
N i k o l a j s S e g l e n i e ks
LATVUSI ZVBSDBUA
MtJSU EÖEESPOfmSNTA VSSTDLl NO STOKHOLMAS
Stästa, ka 1944. gäda fiäkuznä Stok-holmä
bijuäi tikai 22 latvleäl, bet v i -
ga Zvle<WJä divreiz tik daudz. Tä
gada pavasari Gotlandes krastam
piestajäs pimä latvieSu bigju laiva
®f seSiem uz^emigiem Jaunleöiem.
Veläk piestäja yel daias laivas, k§ds
velkcÄiis, divas jachtas. Ar septemb-m
menesi laivu akaits vairojäs, bet
no 9.—15. oktc^rlm ik dienas Zvied-lijas
krastä Izkäpa^pärls desmit
latvieSu begju. 11. oktobri bija r ^ o r -
da Äena — vismaz 300 latvieSu.
Stingra väcu krastu apsardziba, lai­vu
trOkusns un ruden3 nemierlgä jiX-ra
begju straumi pekSi^ partrauca.
Vet daias laivas novembrL un. tad
trlbijÄ fikaidrs, ka tas ir vias.
gini laikä visä Zviedrijä radäs
^rudzas latvieSu beg}u natx^es.
j^^cuxuä beg)iem 2-~3 nede]aa blja
jädävo karantines nometne, kustl-^
bas brlvlba bi}a ierobe2ota« Tad sä­kää
savstarpija sarakstiSanäs no
vienas nometnes uz dtam, tuvinleku,
draugtt znekleSana, prieki un ^oxm-
Dzfve XKunetnes UM daiada — v i -
duv§]a un laba. Laimig§kie dzivoja
kurvietlys, kas biJa jau rudeni sl§g-tä%
atseviSll^as istabäs ar visäm lab-iexM>
äm. Bija an tadii kas dzivoja
m« kafa^steki^u nometn§s aiz 3
MrtSga dzelo];)tstiep|u ioga, dzi^ me-
Joa, tälu no apdzivotäm vietäm, V i -
ämk tomer fiirdi bija viena veleSa-tS$
— darbs un savs sturltis.
$1 vSleSanas tomer tik ätri neptc^
pildijas - T vei bija karS. Zviedrlja
Mja p i l i ^ beglu, Visvairak norv§ftu
un däi^ku. Lielie uzi;Lemumi ärzem**
Bieki^ nepie^ema, bet mazajiem
<toi^a i ^ k a nevajadzSja. Visur bija
Iz^^ams^ valo(}as grutlbas. Sikumä
aviedru valoda likäs viegla, grama-t&
a pavisam vienkäräa, bet säpras-toner
nevareja. Un vei Sodien
maz ir to latvipäu, kas zviedru va-n
m labi.
,J>arbu kudras purvi vai me^ä
m§s }ums varam dot tQlit,** sacija
zviedru darba pärvaldes ierSdijl B i ­ja
daudzi, kas tulit ar! devas darbS.
Dala citigi mäcljäs valoäu, lai ve-lak
varietu atrast labäku darbiL
Jau nometnfe radäs sabiedriska
rc^iba: kofi; priekSnestmu väkai^,^
latviako Ueta izstäda^ j ^ t Latvij®
pastmarku un naiidas zteju u n - i ^
nStu izstäde. ^Radäs vairäkl nomet-n&
Ilnspongas nometa§
nodlbinäjäs JLiatvju Virds^* ^ J.
Andrupa, A. MJ^etoia un^^^^K Seg-lenieka
vacfibä, bet driz pöe tam
Stökholmä säkä iznSkt ^^tvju Zi-^
i^as** j . Grjha uö X Sleijera redak-cijä.
Ahl laikraksti i2nl& v§l io-dien../^;;;-:;;;;---/::-^;^
"Itoeiz Stokhöl^ Z^rtedru-latvieSu
palldzibafl bledriba. Sarodo-ttes
latvieSlem z^rtedru galvaspilseta>
licjMiibinäjäs ^ I ^ ^ apvienlba
Zviedrijä. P@c tam radäs arlprovinci
latr^eSu pulcii;d un biedribas. Daja
iatvieäu intellfeenc^ dabö^^^
camos „arlj:Iva darbus" — vieglus
izi»dl£^ daitfus valsts^ v^^^ komQnl-läs
iestäd§s.
Un tikai ted, kad kai?S beidzäs,
mums te säkäs labSki laiki, kad dä-pi
xin liorveäi atgriezäs saväs dzim-tenes
un u ^
saväs durvis, äiferivojäs dz!vok}i un
istabaa un sSka rasties plaSSkas ier
spejas ar! latvietlm u ^ ^ normälu
dzM.
Gados vecäki un arl mazSk uzi?§-
migie nometnfe irodzivbja lidz pat
kara beigam, bet tad ari tie Izklida
darbos pa visu Zviedriju. Sai laikä
lieladaja latvieSu tlka Jri^^
dzivokliem. Viens otram izpalidzot,
radäs veseHhaihi/^k^^ mäju iemit-nieku
sarakstä bija tikai latviefii. Uz-i;
igmumäj kur bija 1 Iail;vlette, drii
Strädäja vei daE tautia.
l^äds bija sakuins!
Stokhölmä, jQnljä,
^ ^ b a n amerikäpu joalas tatv^
nometnes viesojas^ latvieSu stigu
ko dzimtene pazinäm^pär
itodjas stigu' kvartetu un
lidzSinejäs koncertu gaitas
tSälas z i e ä » ^ un rietumos guvis
latvieSu, tä ari ahg}u un yäou
klausltäju atzinigas atsauksmes.
Mpzs liecinäj(uns par musu muziljpu
ei^gumu kvalitati ir recenzijas, kas
1^ koncertiem parädijuSäs vai visos
aaglu joalas väcu laikraksto^ l ^ e -
dzam dakts laus izvilkumus.
.^becker Naduriditen*" vaksta:
LatvieSu s^i^u kvartets k)uvis par
vertiga Mtoru labekas mOzik^
dSiv^. MuziceSanas juama un kop-i^
f^tei precizitäte bija v§rojama ari
^I^fä koncertä Egidija zäle. —
HK^overache Volksstimme**: Cetri
un Viena akapa. Viijiu
epäle izc§la katru atskapo-
^ u un atstäja dzi}u un spScIgu ie^
^»kltt. ^eler Naduichten'*: Ar
mhi otio kamermdzikas ^vakaru lat-iekapja
paliekanmvietu l^Hes
s^Qzikas drmigu sirdia, un kritika,
p ^ d ^ ia drikst aianirst päti sevi
A r i ^ tlrdzniedbas veidnälanai
I?i|}oÄä nodibinäta ASV un Vaci)as
iMzniecibas kamera. — lielbrltäni-jfigB
imports S. g. pirmos öetn» m§-
ħoa sasniedzis ÖIO milj. märc ster^
— Brltu joslä ka^a darbibä b i ­ja
nopostlti 4300 km satiksmes ce|u
m im m% kctö tagad atjaunoti le-
^saitot autocejus, britu joslä satik-
SQPÄS oeju kopgafums ir 50.000 km.
Pinns kara Be)i:ijas ärejä tirdznieci-ba
ar Angliju bija aktiva. Tagad
B^l^a importe ang}u preces par 50
oÄj. märc, sterL gadä resp. Cetras
r^äzes vairäk, nekä BeJiSias raioju-
HHis izved uz Angliju. — IJujorka^
izbuyes projekts paiedz, ka 1965. g.
Sis QHlzu lielpilsetas iedzlvotäju
skaits pärsniegs 20 miljonus. r-
Zviedru kooperätivä spuld&i fabrika
Luma trlskärtigi parsniedz savii
un ^vua leroM^tu^^^^
var pilnigi tam pdevienoties. Ir
prieka un liels baudijums dzirdSt So
kvartetu. Blakus tirai tedmikai, se-vi$^
pärsteidz hepar^ lieliskä
kop^le, kas tädä augstximä izaug
tikai ilgu gadu kopejä darbä.** —
,^chleswig - Holsteinisdie Volks-zeitung**:
Sie öetri lieliskie muziljl
sasniegoSi tadu kamermOzikös speles
kulturaa pakäpi, kas nejauj ledöiilä-ties
neko labäku ritmiskajä precizi­täte,
bet mvii)^ darbu iztulkojuma
smalkumä. Publika bija Xascinäta
uh ar vetrainu atzinibu piedeväm
panäca Subeita kvartetu^^^k^^ velreiz
apburoSä veidä pierädija Sis meistar-vienibas
apbrinojami priekSziinigo
stilu, skanigo JMUdui^ fitmiako
pareizibu. — »JCölnische Rund­schau**
pec koöcerta iJIelnes mQzikas
augstskolas M Suberta 150.
dzimSanas dienas avinibä^ Svtnot
Franöa Suberta 150 gadvi dziinSan^
dienu, piiekizivojäm 1^
,3ubertlädi^*. Pie tam ieprieciiioSa
bija iepaziSanäs ar nelielu stidzinie-'
ku izlasi ho I ^ i j a s . 1^
atrada telpal piemö,rotu töni un A r -
vida NöriSa pirmr yijole ar gaiSu
plalu balsi dziedäja C-molla kvarteta
mQögäs tömas. No Alfröda Ozolli;^a
Cello piöik£^ m
äos äbus iwitrumentui ar labi ap-svertiem
frazöjui^ pilhigu
toni papildinäja Vbldemara^
oträ vijole un Eduirda VInerta vio-l
a , — ,jWe Welt^* Hamburgä:
dzirdejäm latvieSu stigu kvartetu.
.Cetri mOzi^, kas taisnl ar dabas
dotu saskanibu fi^leja Mocartu un
S^bertu. Dzi^i Izjuata, dlicUtlga mtt-ziceäsuia.
„Westfato Zd
vu recenziju nobeidz Sidlem vär-diem:
Gaur tm cauri skaisrts un inte-resants
vakars, kufä neyiana
nä# nepaiika x^epikUta
pirmskara produkciju. — Junija bei-gäs
paredz atjaimot darbibu divas
väcu sintetiskä benzina fabrikas bri-tu
joslä. Caurmerä katrs piektais
anglis ir biedrs kädä kooperätivä. —
ASV kooperätiväm sa^iedribäm pie-der
10 naftas rafinerijas, 200 judzes
benzina vadu, 500 naftas avotu un
2500 benzina sadales punktu. — Ber-lines
atjaunosanai pläno' izdot 577
RM un sogad poredz atjaunot
50.000 dzivokjus. ~ No britu im ame-rikäi;
iu joslas sogad pirmos öetros
meneäos izvestas preces 46 milj. do-iam
kopvertibä, to skaitä ogles par
26 un kokraateriäli par 6 milj. döL
Abu joslu importa vertiba tani pat
'iaikä ir 185 milj. dol. resp. eksportu
p-^sniedz öetrkärtigi oec.
M ^ u r ^ Interaigntiem
kopS 31. maija Mindbenä, Votana
ielä 27ja, pieejama Minchenes kultu-ras
Ugas franöu bibliotSca ar^ <^
biem visäs kulturas nozares,
Vasarsvetkos BerlinS pirmo refcd
kopS 1945. g. pie dirt^enta pults at-kai
stajäs denadfikädjä attaisnotais
Vilhelms Furtvenglers, vadot Berli-hes
filhannöni^ Bethovena^ kon^
certä. Prominentä publika, kufä bija
daudz okupädjäs iestaiu pärstävju,
koncerta beigäs dirigentu sveica 15
minuSu ilgiem aplausiem.
Pärize pr
franöu un amerikapu toc^igi finan-ceta
fUma »JGusesäna ir zdts" Rene
Klera rezijä, ar Morisu Sevalje gal-venajä
loma, kurS pirmo reizi täo
istu drämatisku lomu, ne tikai pa-dzied
savas kuplejas.
wm
M a r i j a U r n e i us
U. JUNIJS
... Stäv durvis atrautas, uz galda
ziedi särti«
Tukäs apsudz Supulis un blakxis
mätes vietä.
Kauc vientulS atstäts suns un nikni
värp värtus ::• .v'-
Si dima baigumä Jau tuinsusi bez
rieta.
Qurst :^4»e 2ied6$^^^ säp salnas rau-dzive
staroja, nu tukSums rSgo
sudzot
väts bez asinlm, kur di|tl
liktepzobi,
^mc uz debesim bez värdiem
rokas ludzot
Latyljas vg Baltijas Kö-n^
tejaa redakdjä sagatavo Miljiela
Oopera (Zeha^ äbeles) äpgäds Stök­holmä.
Grämata paredz§ta 35 nor-mäliespiedlokSiju
bieza un aptvef
mQ^tautas gaitas no ©envästures
lidz vifljaunäkajiem laikiem. Kapi-täto
darbu apgä<i3 cer' veik* IMz 18.
novembrim.
LIbekas latvieSu teätjra t)ersonllai
sapoilcä nolemts dathu turpinät lldz
pSdSjai iespejai, lal ari daudzi tau-tteSi
devuSies uz Ai^UJu un dturte-ni,
bet aktieri G. Grauds un J ; Birk-manis
un izräJu vaditäjs J . J ( * ^
pietelk\iSies meza darbiem KanSdä.
Teätra vadibä Izraudzits r e i V. E l -
si])S, dekorätors J. Soikäns un akUe-^
rls R. Matlss. Näkamais jaunlestu-däjtims
btis Elinas Zälltes SveSas
J . Jäimsudrabi;?» tSloJums tJd€i;d
im R Miljtelsona Latvijjö västures
tautskolas kursu Izdevls P. Manti-nieka
apgäds un Edg. l^pldka ap-
Stefana Berca zim§jtnnu fastäde
atkläta Vircburgä, Ziemeju hometnS.
Izstäde reprezenteti Berca pödejo
gadu spalyas, kräsairio z!mu}u un
tempera tedmikäs darinätie 74 dar-bi.
Lidz Sim pazinäm Bercu kä labu
metallplastlkas un iietiSljiäs^^ m
meistaru. Izstäde redzetais sniedza
pärskatu par Berca ztaetfija un gra-f
i ^ talantu, kas sasniedzis briedu-ma
pakäpi. AtkläSahas dienä vairä-kus
darbus ieguva Mllitäräs p 5 ^^
de9 un UNRRAs darbiniekL
8 ^ n o i k i ^ i i kaf^rali kärtäjä
mäclbas braudenä Sovasar apmekles
ang^u ym ^andinavu ost£^
Tautas jaobalsoiaiis p ^ SpSniJas
mantoSarias löcimiu
likiims paredz, ka Franko
jojpirpjäin laliek valsts galya, bet v i -
pa näves vai nespejtesv gadijumä
ipaSa padome izrauga par v i i ^ pec-ted
kadu karaliskä nmna locädi.
tä hus pirmä tautas nobsd^^t^^
Spänijä kopi 1935. gada.
kss draudziga Bulgärljas valdibai,
nav pielaiita starptautiäcajä iodäl-denktoatu
kongresä Giriche, tapat
azi Väcijas sodäldemokrätu partijlu
Jatmtt j^oSreiio kreiso'' pajrllja
hodibinäjuSi Frandjas sodälisti
ÄOff m i»dik lai raditu pret-evaru
komunistiem un degolis^
Zi^m eantriU Maskavi grib iekär-tot
UN. Täs pärstävji jau izbraukuSi,
lai ievaditu priekSdarbus ziijiu
licMaxiai i^öixiju p r ^ \m radiofo-hä
par UN Ikdienas darbu, Bez tam
zipas t ^ atseyiSI^äm per-sonäm
uh padomju orgaj^^^
Centräes dien^^
padomju pilsopa.
Vieh maiteii^^^ sisiäai ar
amei^äi^ karaviriexn,^^^^ visai
bl^amai hadstu doktHnas^^^^^
jas^ izidci^ agrakais ASV kara
minifltra padomdevejs pulkvedis
Kleihs. TadeV esot jäpaaug^^ina^^
pidjÄs armijas löcd^ vecums. P§c
mUUärää valdibas ziijJmi, 19Vo vä-deSu
väl tagad no^uuioti xladohäl-sodäli^^^
im 39Vo antL^mitiskL ..
dzivojot Vircburgä
nfspierakstiJuSäs, p ^ e l ^
d^sureiu un kalijas pärdoianas un
padan^ ndkis^jamu prosUtQdias
aji^caro^imi^ z ^ poUd-jfiö
dlrekdja.
virs ASV, P& Oal-
Jäni^ V e a e l is
Tälu no dzimtenas pärtrauktä vai
galigi zaudetä dzive vi<^äk atcere-ties,
viegläk staigät pa aizgäjuSa
mu2a pgdäm. Viss legöst neizsakä-mu
jaukumu, CilvSki, daba, lietas
enojas tt kä aiz briniS^gi dzidra
tikla, kas räda visu tlru,bet^^^^
Jauj tam tuvoties, nedz to pärgrozit,
tagadejäs domas, jatas, pärdzl-vojumus
tur ielikt Es nevani vairs
nokliit sayos laukos, i n e i ^ nevani
vaii^ ©itikt Mviis tuybs, mijos d l -
vekus. kas kätrs devis man tik
daudz, ka vei \tagad jatos dvfe^le
bagäta inri vaihstii visi värdi, ko
vipi runäJuSi, ir tai^d kä akmeni
iedrsti: tlem nevar neko pielikt,
niedz Jrt^iemt^^^^^l^ gada pava-sarim
Lainm ar s a ^ spozml zeltlja
manus ce)us, m^n jpa priekSu ieda-ma,
gaiSa, saulaina, kräSpa kä kat-ra
latvju Jaunätm, bet Kd^
briesmlgo postu aptumsa maxii ceU»
leyiräjäs xnigiä, postä, nodzisa, k^u-vaVpeläkä
Laimaa haltä sagSa. Ta-
4u atetäjufil SI möia^U^
NovfepsdeÄia no^^^^i^^
välibu, mOestlbu, atijiemdama visu,
kas n m d ä ] ^ v ^ izstaro savu
gaknm xns^
gari, viig^ död speku pärlaist nedie-xiu.
Ja tagad atmih(^ sava muia
gaivehos hotikumus, tad visur redzu
darbojamiei io lätvi£äco liktehu %
mäju» kas devusi iedvesmes, atkläs-mes,
radiSioias prieku. M ^ u vigia
aadalljusl pmnoos, kuri i^&trS izsa-k
^ U d i vlQii^
immä M manas dzimSa­nas
lidz d^smitajam dzlvibas gadam
pasaule atviräs saf ä patiesibä, sa­ves
saphos. Piedzimu 1896. gada 1^
aprlll (M, martä p ^ vecä sttla) ap
pulkrten seSiem vakarä Neretas
Änipos. Siaule, hetäl ho rietäSahas,
zeltl}^ stariem mehi^os alkSt;tus Kan-nenieku
purvainajäs gianibäs, skärä
sOhalno ä^ jumtu, zem kä säku
Rad saule bija norietejusi.
lupa institata zi^äm, ir amerikäi^u
yir^välhieks Jäpänä,^
MdEarturs. Vipam sdto i^enerälitä-ba
i^iekShieks ienerälls Eizenhau-ers,
Vinstons Cexdls, preddents Tru-mens
un ärlietu minMrs Maräals.
52^ l i t o savu s ^ u nodevis slim-nicu
vajadzibäm agrakais viesnic-hieks
Neibauers Maiburgä, dodot
asinispavisam 171 gadijumä.
2idu b^^^^^^ 6 md:ieSu
kursu iekärtota NeiState pie Baltijas
ju^as, ^imäcot kursantus metinäSa-nä,
buru un Uklu läpidanä, nirSanä,
radiotedmikä; k u ^ namdaru dar­bos
uc.
Dxi^ sairiekts p«dömju Joslas He-läkä
eirka direktors Berlejs Berline
stäveja pie saviem zirgu stajjiem ka­du
ritu, kad konstateja, ka nakti v i -
siem vii;ia 30 zirgiem apgrleztofi ^
tes — jau otru reizL
debesu augstlehä atspidejä plan§ta
Jupiters mieri^ blävi, valdoziigi;
tas bija gaidljls savu laiku, lal ievir-zitos
augstäkajä vietä.
Mana tevs Pateriin kalps^ kas
bija strädäjis
pa J ^ b p l l s aprb;i]^ia pa^
vu, Daudzesi, MSmeli, Sauku, Riti,
ElkSi^em, Gäxiiehi, pärdots par ,,ver-gu**
stikla
bus notikumus, ko vii^S lidz sirmam
vecumam prata izst;ästlt ar laba f ä-buletäja
mäku. Veseju dzlmtas sä-kumi
meklejami Neretas Svajänos,
kas atradäs Äniijiu liclm pretlm Su-sejas
labajä krasta; tie lidz 1825.
gadam bija piederejuäi mösu dzim-tai,
bet tad zaudetL Dzimtas piede-rigie
ieplQduJtkalpos.
Mäte Anna b i ^ A n i i ^ sainu^
Pi^erti KalviS^pai^^^m^
ijÄturejäs pie Sini mäjlm^^
varieja, f mOia vakars tomär bija jä-pavada
dtut/^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ ^^^^ ^^^^
No pirmajiem dzllvlbas gacilem ät-ceros
Ziemsv§tkdSi dgänus. Sts^
tiem sveräjs metinäja bezmenu sie-vieiSm
aiz brundein^ lai täs no-svörtu;
käitoi scjal vai vieplim ne^
bija apakSli^as, ^ taa izskatijäs
drausmigi, Jo zobl spidejä kaili kä
tapM. äo seju nekad neeonU aiz-miiiis.
Käd Melajito vaicäju, ka-pSc
^ a m tä,^^^^
lapa vli)am hödrstÄ är zobenu tur-ku
kari. Druzmaihä pareja pieredze
hogrimusi iemapdi;^ naktl. Za^a-naa
gaismas apspidätas, lzce}as ga-*
ras, smariigas k ^
apgOliea, apreiblfl. V H mazäk atce-ros
no manu vecfiku 'otras dzives
vletas Caidähos. Tilvs mani nesis uz
läuku, savijis mikstus nokaruSos
bSrza zarus par. SÖ^^ ielids
mani gulöt, t^
dt ar daihas värdHem: ,iV§Ja mäte
lupoja, VÖJa inäteilotoja^
Laikam 1899. gfiida Jurfe»{ matni
vecäki aizgäja uz Eites pagasta Fik-sti4iem,
uzpeindaihi Sis mäjas npmä.
No turienei atcen» gandriz visiu,
lai gan vis3 kustaii aiz caurspidigä
priekSkara. M^as bija kalnä. StaJ-Ji,
kQt^, klätis, gulbei;^» ratni^
vienä lei^I, x ^ ä ^ eku kopä.
Viehigi istaba bija atseviSI^ ar va-
Jäju izinQretu virt^^^^^
meni väräja redzet debesis. Rude-dOmeni
lekärfii desas, kumpjus
avet Aiz kQtim bija Uels äbej-därzs,
rudeni es pirmo reizi dabuju
äbohis paästles, bet payasari vei bi­ja
Jäsaka uz otru puiku, kas grauza
augtus man acu priekSä: „ i i gan
istu äbohis ar visäm serdem.** Aiz
därza nolaidens lauks labu gabalu
täläk pärgäja avoiiaihäliekhä, tad
purvaixiä p^vä, kiir klaigäja j^e-vietes.
Uz ritiem m Sis plavas za-loja
zirgu därza tiunSie nielnalkSpi.
Augstäkä vietä zem vecas, kuplas
meläbeles sakngm Izteceja dzidrs
avots. sr vietä Ihan ]oti patika. Vei
tagad atceros, kä t§vs salaida zir-gus
därza, kur tie pazuda augstäs,
teUcsmainäs pul^es. PacepliSa lizda
bija kä mazs pagtabs zem papäriu
lapäm. Ja v61 paicäpäs augstäk uz
paugura, tad uz ritiem redzäja zal-gojam
Krigänu ezeru. Dienvidrietu-nm
EoOiam isidcSä laistljäs
ICalnieSu eiera blävais sudrab$.\Ato
tä bija mlklainie pilskalni — Mar-gas
kalns, Stupla kainsi^ Tadu
neskatäs tälu. Viha noro^
beioti ar sätsvidu, tuväko aploku.
Istäs g a n l l ^ s ^^
vas, bija tälu no mäjäm, sausas, ak«
mehaixias. Tur auga melnäs i^irdäi
kazenes. Gövis mums gcmlja lel«
tins Viktors. Tam bija diezgan var-mäclga
dabiu Vh^^^^^^b^
robeias ar Kaliiidu krogus gami,
sviedis ar akmeni, träpljis tam pie­re,
KalziieSi atnäca s&
ganam bija asinim notecSJusl kreM^
priekSa;, bet Viktors prata aizbildi^
häties: KalhieSu puika lesviedis M
cdoneni pirmais vi^aih säni, tS|^
tam neesot zlmes. Bäräs, bet neko
nevareja izdarit Viktoram no. Un-
V akixiei^ pazuda gai^s, 1 ^
ukmens gluit sakarsb nokrita us
lielcfeja pie käjäm SigBnaxh Jänkam,
kas dzivoja PpcstupT^iö^
avota. Ari Ciiäns näi:a vstldz^eib
taöu vainu vei xnazäk sp^Ja u i n ^
viktoram, Jo v i h ä : ^^
versti no notikuma vietas. '^nktöxi
mjmytolljäs: kSad braukSot uz Su«
lainiskäm, tad atyedlSöt braucaxno
maSinu, tajä var§Sot mit paminai
gt4us vai sedus, tä skrieSpt kä V i jl
Kad Viktors atgriezäs ho viesoSanäi
pie tevä l^etavä^ mans pirmais Jau-täjums
bija par xnajihu. ViijJ kaii-nlgi
sxnaidija,^^^^^^^^^^^^ b^^ hexhitejäs telk*
smot ari turpmäk. caieniem llgt
mes varejäm izdhmät visbriniälj:Igi-kos
ce)ojvuhus. Täs hebija pasakas^
bet xiolst^riibas, ho ganu dzives is»
raislti stästi, kas aizveda mOs sta«
röJoSäs pasaulö. Tik viegli torelf
bija saaniedzaihi t ä l u^
varas apvilkuSas dzelzs priekSkarus
Labibu kala ar z^x^ ku}ainxhaSInu»
Man reizäxh bija/^^^^ J
jädzen zirgi ar garu;^^[i^
Transmisija griezäs. Vi^imu^lgä ra*
te kustibä drufiku rei^^^^
bija uztrauc(Äas, notJkurnu pilnas
dienas. Linupa
milzfgä kuiä, kur stäväjaj varens riei»
valhs aplis, uz kura no vietas no»
kläja i;ikkö rip rijas yilktasj väl s^
tas linu saujas. Akme^iem pie-krautas
kastes uz rievaiihein vSlejie
ripoja, la\wijai3^1ä^
kamer palika SIj:iedras viexi. M
bija Jäsed uz Sim kastem, Jgskubina
zirgs agläk t^cet Zem maiiis vlss
kratljäs, däi^d§ja^^kiaä li^^^
sienas reibonlgl slid§jc|:\ apli vien.
Nakti murgoju. Nemitigl uz mani
gäzäs milzu fkmei;^ kä §k88. Es be-gu.
alzas sakjäväs: ap xttanL Bija
iestäjies karsonls, nesamai;ia nezclk
ilgl. Bied§ja hemitlgie, murgainie,
kustigie akmeni, kas gäzäs it kä d -
tu izmerijumu telpä. Retu reizi
murgi kluvä viegläkL Tad kritu dzi*
Jä, melnä bezdibeni, zvalgS^
debess skrgja man preti. Pirmo rei­zi
saskäros ar bezgalibu, ar nebel-dzamo
telpu, kur vairs nesiiiaceja
akmehu slogs. Te^^^^^a^
veläkäs domas, ko ietveru teiksmu
romänä Cilveku sace^^
puryainajä pjavä zem sniega bija
dabOjis sunäs^erveiies, kxiru skäf
henä sula spirdzinäjai, izgläba maM
no k a r s o M ^ ^ ^ ^ ^ —i no näves.
(T^inäjums sekosj
„Providenpe Journal** zi^o, ka aft»
kai radies jauns dlväces labdaria.
Taa ir AUreds P. Kets no Fiöbex^ai
Masa5uzetä« VihS izgudrojis vaxmu
ar sänu durvtihänt Lidz ar to at*
risiriäts Jaufäjums, pkr to^
lauzijuSi galvas kopS tä laika, kad
pirmais tirigäis §^ptietis 4(K)0 gadus
pinhs Kristus, vaimä käpdams, pa*
slideja un pärlauza käju. Käd^
torijas laikmeta anjg^
vannu, kas autoxnatiskl psti apgäzäs
iin izvela iemltnieku' uz gridaa.
Viens otrs tä "pagläbts ho noslDcSa*
xias; bet t i ^ ^ kas nesllka, bija he»
|)atlkaxxii ^#Shl atrasties iiz g^das.
Istas vaxmu briesmas säkäs tad,
kad koka unXskärda Icublu vietä r a ­däs
glitäs, bkltäs un |o t i g 1 u -
das vaxmas. Sai gadu simteni no
visäm nelaimgm, kas notiek mäjäs,
vlsvairak nelaimju iK)tlek vannaa,
kur cilveki paslid vai kur tiem
karsta adeni klOst nelabl. „Provi-dence
Joiinud'* doixia, -ka vlsiim
cilveces dala, kas pieradusi xxxazgä-ties
vannas, bus Alfredam P. K&-
tam loti pateiciga.
Mes Isti gan xxesaprotaxxi, kä t ^
var iziiäkt, ka vannai sanos atver
durvis. Päc mami domäxn, tad
vajadzetu ari adenim pa Sim dur-vlm
iztecäi Bet var bat, ka inal-dämies,
Mes esam DP. M§s jau ga-diem
vairs heesam redzeJuSl, fcäda
vanna izskatäs. Pa, gadiem var
daudzko aizmirsi . Pievienosimies
täpec tiem7|cas apsydc Alfredu P.
Ketu no M^sa6uzetas, un ceresim,
ka näkoSais l^vi^a %ud^^
tädas sänu durvti^as, kas noderätu
ari DP. Piemeram: sänu durvtihaa
no Vädjas nomethem uz xiormäla
dadvi ar vai bez vanntoL
s:
g.