Bavarijas Latviesu vestnesis, June 27, 1947

              Asxm&dS^VL irämatiieclbas rakstu*
r f^ paridHii li^ grimatu klubi un
japf mivm JmX seller« slstöna.
Far b ^ ^ U e r f ^ ^mirMimias, fu u sävas |^t!es§s virtlbas, vai
kipinltas fddämaa vai dtu lab»
vSIiu apstäkltt d§l i^siiedz visUe-ltk<^
ine^enus uii ir ,«vislab§k piir*-
dbdamas". Ja kSda gräsxidta iek)u-bestseHeros,
tad t§ pati JÄT aevi
jau ir visUeläka rekläma un to pirk
t § i ^ vian, ka tS, Mkt ir bestseUets.
T i rodas l&vfm, ym srvim pieaug.
Un tausmira wiarikin]s irkärtfgi
pak}au)aa rekllmai, lasa to» ko lasa
miljoni eltu lasftäju» ko ieteida „vi*
9a'' griinatu klubs.
l^ei; bealselleru alst^Q»^ nevSla*
mim IpEdlblm Suxnilä
n ^ j a a k r i t i i ^ Beimets Ser^. Pir*
mi{> baitseUem aäraksta autoni v i i^
a|»Elsni par „brieamIgU; }aundari
gn^ik^u literätOras vS3turi'^ SI-kumi
aareksti allaä paridljvSaa ti^
1 ^ , geias grämatas un tis izraudzft
Miä; iaspijams kaut dk objektivi.
Tagad, turpretim, par be^Ueru var
k}ttt jebkuta grimata» ko izdev§j8
fälas par tidu iisludinät, im drau-flägs
kritUl^ia vai ievadnieks -«\Aco«
iumniats*' ar mieru iZ8lav§t Serls
norSdä, ka ikvlenam izdevijain ie*
spljems arint^slvu ieprieki§jo rdc-
ISinu, fpaäiem trikiem tipl^i
amerikinisko »baUyhoo" un ar grä-*
m^itlrgotavu pgrpludiniSanu kadu
gttmatu vismaz^ uz laiku padarit
palf be^lleri; Ja tom§r panäkuml
tm paliekami un liela da]a metiena
atgrieias apgäda, tad par to nievienä
beatselleru saraksta. neko nemin*
Otrs }aunums, ko min Serfs^ ir
publikas intereses blstama^ aakon-
^tr^Sana u^ nedauozäm grSmatäm,
ap 20 vai 30 katrä sezoni, ;kamer
gimtiem cltu, ne mazik vertlgu gri*
matu^ nepirlctas gu} plauktosj tikai
t§d@]» ka täm nav laimejiesi lek)ut
k§dä »izredzito'' saraksta* Stävokli
latoot varStu publika» vSrtejdt grS-matas
vairäk pec to satura, nevis
pärdoto dcsemplSru akalta un izde*
veji; veltot savos apgädu sarakslos
vairak uzmanibaa ar! mazak izklleg-tim
gramatam* y
Kas tsti par p£^§mieniem ir tie,
ko amerikänis apzlmi ar netulkoja-mo
värdu „ball^(K>"? Kad käds
jatmlznikuSas grämatas autors iera^r
das apgäda v e ^ ä , pte veikala vijpiU
aagaida pirceju bars, trok§painä sa-jQamä
uzbäzdamies rakstniekam, vi-cinot
rokä naudu \m saucot pec au-tografetiem
eksempläriem. Tie ir
tria aimti apgäda ^iestuves darbi-nidni,
kam ledoti vajadzigie dolari
im kas uz diväm stundäm at-laiMi
no darba ipaSi Sai reklämas
akcijaL Izdeveju ieml^ots pai^emiesn^
ir ,4zdzlt*' autorus plaSos reklämas
cejoji^os/
LIdztgus pai^Smienus izlieto, lai
teätros iegOtu izpärdotus hamus vai
reklämttu atseviSlj:as fUmas un ak-*
tierus. Filmu slavenibäm toodoties
filmu sabiedribu centrälSs I^ujorkä
vai LosanfdUielosä, pa laikam »aiz 3a-jOsmas
no^bsV käds pusaudzis vai
jauna meitene skatltäju vidti. Alla^
tie ir par naudu sallgti profesionäli
modeji, Viens no lieläkajiem teätpa
skandaliem ASV notika Filadelfijä,
kädas lugas plrmizräde, ku|rai finan-c
§täji velejäs sagädät tädus pat pa-näkumus,
kadu tä tikko bija guvusi
Dublinä. IzrädS aktie^us ,^eica"
täds sapuvuSu saki^u un däirze];iiu
lietus, ka avizes par to rakstija ga-rus
aprakstus, un panäkumi, pro-tams,
neizpalika. Vgläk aikläjäs, ka
„sahiknotä publika" biJa kaimi!;iu
tqätrl sallgta un labi samS^näta ak-tleru
komanda. To izpauda' käds
neapmlerinäts komandas dallbnieks,
kas väSjäs pr§miju, Jo esot sviedis
divreiz vairäk tomätu nekä jebkufS
no päräjiem.
Lök, tas ir „ballyhoo". Sos pai;ig-mienus
tagad pän;iän\usl arl ameri-käiju
grämatnieclba. Äl C.
Gandriz l^atrs, kas apskatljis sla-venb
Ulmas Minsteru — baznicu ar
vlsaugstäko torni pasaulg — bOs re-dzSJis
zvlrbu}a t§lu gan uz Minstera-jiimta
kores^ gsm pa^ä baznicä, kur
tds redzams labajä pus§ ar salmu
knibl.
Daitdzi v§l atcer^sies Zvaigznffiu
JSkaba stästu par septi);iiem male-ni^
Slem, kas gaismu nesuSi ar mai**
Olem istabä, kp paji uzcSluSi bez lo-giem,
Sis stästs patieslbä nav ori*
gtnUdarbs, bet lokäliz§ju2hs pSo ki-*
da plaSi pazistema väcu säceräjuma;
inal§nie9i nav nekas cits, kä dväbi,
par tcuriem Väcijä daudz lldzigu no-stästu.
Sp nastästu serijä iederas
i t i stists par pimal zvirbuli.
Tas*noticis ifirms daudziem gadu
dmtepiem tajä laikä, kad celts tagad
davenals Minsteru. Kä Jau v(sas pU«
iltaa tals lalkos» arl Uima bijusi ap-augstiem
niOjriem un pilsStä
varejuäi nokeat tikai pa värtiem,,ko
M>äkas aizsargääanas de| parastl
si^@dza celt platus. Minsters
Ujis uzcelta Jau tik tälu, ka vajadzä-jia
sijas. Sim nolQkam pa Do-nm
Hohenccdlemu zemä, ku^as
valdnidciu oUts vSäk tika Prasijas
m pSc Ismi ari visas Väeijas tron!,
@t^\ldlnätt v a r ^ ba]])i, He v l^a
baPffi pie^§ruSies divdesmit viru» lai
to aizstieptu uz baznicas^ bCives vietu
pilsetä. Sväbi nebQtu Sväbi, Ja tie
ko darftu tapat ki citi» un tä ari äo-ver^
u
VeL 9 miljonus vergu vdsä pasaul^
saskai^UJuä Staxptautlskäa dlveka
tiesibu konferences kotx^isija Londo-n
l : a mäjoni Abesinijä, tikpat daudz
ipnä, 700.000 ArabUä, 300.000 libe-riji
m dtis Afrikas uiMndiJ^ da-
)äa un ap 4 miljoni Dienvidamerikas
Konterence lOgs UN likvidat
vetd^u visi i ^ u l e , palidzet at-
. brivotajiem vexgiem un i z s l ^ no
UN vdstis» kad juridiaki vei xm izr
skaud\;ia3 vezds3>u.
relz tie nesuSi ba}Vi nevis gareniski»
bet ä^ersfim pa celu. Viss gäjis labi
kamer neseji tikuäi lidz pilsetas vär-tiem.
Ball^ls, protams, bijis daudz
gafäks par vartu platumu, un Sväbi
ar nesamo atduruSies pret vartu sta-biem
un täläk netikuSi. StävejuSi un
brintjuSi^s un nezinäjuSi, ko fdarlt.
Kad, tä stävot, ba}];ds k)uvip par
sma|u» tad nolikuSi to zemä/tapat
äprsu ce^aÄi, apsäduSies uz |tä im
säkuSi gudrot, ko lai iesäk. Visi, kas
braukuäi un näkuSi pilsätä, atdUru-
Sies pret ba^ld un iietikuSi täläk. Tä
pie pilsetas värtiefn salasijies liels
bars \mhx un visi kasIJuSi pakau-
Sus^ kä tikt no Ijiezas laukä. Käds pS-digi
ietekis izlauzt murl tik platu
spräugu, Ka ba]]^i var netrauceti ie-nest.
GribeJuSi Jau l^erties pie dar-*
ba, kad käds atkal ierunäjies, ka pa
spraugu pilsetä varetu iebn^it ie-naidnieks
« SäkuSi* a i k a i gudröt, bet
ne pie käda gala netikuSl
Tai bridi no pilsätas mdi-a aprau-gas,
kur tam atradusies lizda, izlido-jis.
zvirbulis un, nolaidies uz meslu
kaudzes; pa];k§mis Imäb! gapu aalmu,
laidies uz s a ^ mäjokli atpakal/Viss
lauiu bars atgäzia, galvas un brlnl*
damies skatljies un gai<UJis, kä gan
putns dabQs savu nesamo Saurajä
^»raugä iekSä. Pa tam» putnam lai-ioties,
salms sagriezies gareniski, un
ta nu tas ielaidies spraugä un ievil-ds
ar! saknu lizdä. ^
Kad nu zvirbulis bi}is ar ^avu
darbu galä, Sväbi no]§muSi, kä ar
vii^ var darit tapat, sagriezuSi ba|]^
gareniski un bez kädiem sarei^ju-miem
lldzigä kärtä sanesuSi M vi-sus
dtus bOvei vajadzigos baji^us
pilsetä. Äistera btlve varejusi at­kal
turpinäties.
Bet pai piemb;iu zvlrbulim, kas ar
savu paraugu Sväbus gru^ä brid
pamädjis un tä devis iespeju bazni-cas
bdv^ nc^eigit, Sväbi novietojuS
va^a zvirbuli ar salmu knäbl uz
Minstera Jumta, un otru tädu paSu
tikai akmeni kaltu, paSä baznicä,
K. l e l e j a.
Im&uSas un dabujamas sekojoSas Jaunas grämatas:
^ t i s Skojlq^ dsejas
PUTNI
ar A. SUdega Husti^cij&n. Cena BM 4--.
(nevis RM 0.—, kä k}Qdaini iespiests iepriekSejä n-rä)
Dr. A. Dargevka
R O K A S Q R Ä M A TA
V E S E L T B A S K O P S A N A I
Cena RM 6.—.
Orima^ pi^pmämas Jatvijas- apgädS, Gttozburg/Do., BOrger-meister
Landmann-Platz Nr. 7.
Atkalpärdevgjlem atlaide, PasQtinot niazäk par 5 eks., pievienojamI
\ pasta izdevTOii BM 0,10 par eksempL
nLatvijas" £4>ggds
Atombumbas
un rentgena
staru ietekme
iedzimtibä
1946. gada Nobela premijas iegu-vejs
medicinä un filozofijä Dr. Her-mans
MuUers JjTujorkä paskaidrojis,
ka virieSiem, kas padoti stiprai rent-gena
un lidzigu staru iedarbibai, ie-teicams
divu meneSu laikä pec tam
attureties radit pecnäcejus, Jo tas
varetu nelabveligi ietdcmet pScnä-ceju
att!stTbu. Pieaugot Sädu staru
izmantosanai raedidnä, rupniecibä
un militarä laukä, vi^är esot n^ie-cie
§ami pastiorinät radlologu, vii?u
pacientu im paligu aizsardzHm pret
staru iedarblbu. P§c MuUera do-mam
atomisku eksploziju raditle iz-staipjiinU
i(^ven)Jamä mgrä^^^^^^^^
tekmetdlvlka organo ka ie-dzimtibas
cejä pecnäceji var iegut
daiädas ariörmälTbas.
Ari atombumbas u ^ ^
Japänä konstatejusi, ka eksploziJ^^^
pärtziyöJiiSo pgcnäcejlem noveroti
daiädi trukiuni^^^ u^ anormälibäs.
Ekisplozijas ietekmes ist<» apm
vei nemaz neyarot noteikt, Jo da4i
täs i2^audumi varot parädities tikai
täläkäs paaudzes; Japa^u vecmätes
zi^oJiiSas par daudziem gadijum
kur eksplözijas skartäm sieyietem
väläk ridiäiki dzimuSi nenormäli
bimi, pa lieläkai dajai nedzivi, Dr.
Pauls HenSovs no atombumbu labo-ratorijas
Okridiä, Tenesijas Stätä,
komisijas zlijipjumä atzist,^^^k^^^^
aktivu izstarojumu ietekme uz ped-näc
§jiem ir neapSaubäma, bet tieSi
atombumbas iedarbibä vei pilnlbä
nav hoskaidrota. Turklät HiroSimä
uh Nagasaki nomestäs bumbas gata-vojot,
galvenäVSriba navlveltita iz^
starojuinu ied€ä:ba)ldv^^^^^^^^d^^ to ie­tekme
var§tu but bijusi daudz lie-läka.
Noverotas pännaii;ias ar! stä-dös,
piemeram, lapu kräsa, nenor­mäli
ätra augSana, divkärSa augle-nica
vai'-divkärSi sipoli »uc. Atom­bumbas
izstarojumu ietekmi uz upu-ru
pecnäcejiem komisija paredz stu-d^
väl pamatigäk.^^^^^^^ ^^^^^^^^^ 1^
LatvieSu ärstu saime atkal zaude-jusi
trimdä vienu no saviem krlet-uäkajiem
biedriem Dr. Aleksandru
Niklasu. Minchene, Häras slimnicä,
17. junijä Liktei;ia Lemejs vii;iu aiz-sauca
aizsaule.
Dr. A. Niiclass dzimis Vi]Jj:enu. pa-gafiij;
ä 20. nov. 1896. g., mediclhu stu-ejis
Terbatä un lUgä. Arsta gradu
ieguvis Latyijä 1923. g. lekSljLigo sU-mJbu
studijas turpinäjis Liepäjas
pilsetas slimnicä, iegudanis ieveroja-ma
speciälista slavu un dei^u. KJust
iecienits dzelzcejiUeku m
ärsts. Ziedojäs ari sabiedriskajsu^^
darbam. 1944. g* oktobri spiests at-stät
dzimteni un tiek nodarbinäts
Ausigä. Pec tam dzivo Minchenes
DP nometriäs, mazliet strädä arl
ärstniedbä im visäs variädj^ä^^
sveSniecpbas dzlves fiziskos un dve-seli^
os dzives grutumus. iHe onagi
gftläs uz Jutigq nelailj:a garu: piedzi-vojunmbs^
ätais ärsts U^^^
ba tas nebija y a^
KöpS stiidlju laika^ m
uztidgs I^ttoniä*s saimeL Apbedits
Mtndienäi meia kapos, 21. JOniJä.
DrQmä vienMfbä pallka sagrauztä
dziv<M biedreitö
Sitmi terra 1 ^
Npdzivojis 8 gadus Anglijä un ie-kjävies
Sejienes dzive, E. Roikrums
»JLatvju Ziiptäs'' pastasta par ^ng^u
sadzlvi un paradumiem.
Angjiem latvieSi. vismaz virda
p§c, samerä labi pazlstami, — vai
katrs anglis ir saskäries kaut dk
ar Latvijas liniem, sviastu, kokiem
uc mdsu neaticarlgäs valsts laikä.
Tagad no §Is zemes Anglija nesanem
nekä — vienlgl bägjus. Bet nav Sau-bu,
ka Sejienes angU, skoti, velsieSi,
Tri, kas katri runä savu valodu, sa-i^
ems vit:ms laipni kä lldz §im d?rl-gus
dlv§kus,
MQs^j atbraucejiem Anglija, bez
Saubäm» liekas divatna zeme. Pats
dztyoju netälu no kädas caurgäJ6Ju
nometnes. lespaids vii;^ ärSJi neko
daudz neat§lj:iras no SeJlenieSiem, «ti­kai
valodanÄ>dodIJdr^^^
d§3u pardev^Ju sakSm: »^Iseti tie-
§äm vMsieSu tjMstu 1^ biJa
b§gjus noturejtisl par
kurfem daudzi angltski nerunä.
lebraiicSjus pattkaml pärsteidz, ka
yi^iera Izsnl^jtias fer^ apliecTbas
talsni tädas pat kä Seit visi^m. kä
DP Väcijä vii;d nejutäs cltlem rdz-tlesTgl.
Bet tä Ir AngUJa.
AngU ir ft>ata tauta,^^
un parädumi iebraucSjiem 81j:iet sa-vädi,
neparasti. IÄI gan atbrauc§Ji
zem „Westward-Ho" zimes skaltäs
paklauti darba ministrijai un tiem
jäpieajiem ministrijas noteiktais
darbs, droSi var teikt vienu: hohä-kuSus
darba vietäs, vipus pakjaus
uzi?§mumu, fintiu tdiSiJkm n^
kumiem. Pgc tiem* noritSs, piem,,
vii^u algu paaugstinäSana, pärcel-
Sana utt. Ja bds piemerots labäkam
darbam, pärcels bez tautibas izSlj:!-
ribas. Par to darba ministrijai
gandriz nekas nav sakäms, i^^^
ari bötu pSc likuma burta, to neie-
Daudziem vai vislem bus Jäiestä-
Jas arodbiedribäSv Kä pilntieslgi
biedri, äri latvieSi bQs pakjauti vi­slem
to noteikumiem, bet baudis arl
pilnas tleslbas tapat kä angju dar­ba
biedri'. Piem§ram, vairäkas Iät
vleSu meitenes, kas atbraucä uz Se
Jieni priekS mäneSiem seSiem un
strädäja slimnicäs par virtuyes
strädniecäm vai köi>äjäm, tagad Jau
strädä par mäsäm,8tudent5m, ap-meklg
slimo kopäju kursus, kä ari
koUedias. AtzImSJams/ ka Anglijäs
laslrdlgo masu diploms atfeits par
labäko pasaulä, uz Angliju brauc
mäcltles So arodu no malu maläm.
Tapat Anglijas techniskajäs skoläs
legQtie diplomi atvep cejus vlsä pa-saule.
Braucot uz ASV vai Austrä-
Ju, ariglu amata aplieclbä taisnl
nepieclesama. Bez täs Jästäjas mel-hajl
darbä, kur nekvalificätam bal-tajam
gröti sacensties ar nekvali-lic
§tu kräsaiho strä
„Jä, JS gaia'' nosäi^ dzirdam Iz-teidfenu
,4abs ir", Värds ,4abs" ir
eSu dzimtes IittSlbas v ä r ^ (—kä-
). To lietojam vlxieSu dzhntes
lietvärdu ip^ibas apzunäSanai:
labs dels, labs strädniciks. SievieSu
dzimtes lietvärdiem pievienojam Ipa-
SI^s värdus sieyleäu dzimte: laba
meitä, laba strädnie<^. Gluii kä sa-käm
„skaists koks, akaika pjava",
bet ,,äcaisti, Jauld" (un nevis
,^kaists, Jauks**), tä kläjas ari ,4abs
ir** vietä Hetot labi gan, ir
labi.*v:;:-;:^y;:::;;
k ä sakäm ,,pa51alk** un nevis „pat-laik",
tä Jäsaka ari ,,paSreiz", nevis
„patreiz". Sakäm: „Sis ceJS man
ejams", nevis „ietams". Tapat Jä­saka
ari „pieejams", nevis „pide-
Pärrunäjot n»isu stayc&li, bieil
lasäm laikrakstc^ ka^ daudziem lat-vieSiem
näkSoties meklet ,,jaunu
dzimteni". Varam gan mekl§t un ari
atrast jaunu dzives vietu, bet nav
ta6u neyiens dzimis 3 vai 4 „dzim-tenQs'^
Kxustmätes m krusttevi gan
daiam bernaan ir vairäki, mäte un
tevs nekad. Tapat ari ar dzimteni.
Vai musu dzimtenes jedziens jau
kjuvis tik „varen pteSs"?
J. ZariijiS
Zlmigi, ka Seit vai ik katrai finnai
ir sava — izglitibas programma
ram firmas darbiniekam vai sträd*
hi^am izdeviba izgUtoties un tikt ii,
augSu. Katru Hciz 21 g. vec, 1^
vli^ to velas, tona sQta nedöä 1
dlenu (ar pUnu algu) un 2 Vatona
(past tin» day) tedmikumä vai
mercakolä. I>ec 31 g. vecuma sasni^
Sanas skdas var apmddät nL
darba stundäm. Vakara koUedöS
tas paSas tieslb<is kä dienas
Vispär firmas tisädi atbalsta S
tibas turpinätäjm •
Cik u runäjis, latvieSi vai vim
teicj angU ärkäjiigi savdablgi; i ^
kumä ticSäm liekas, ka g r ö t l^
dabut ar vicLiem kopibu. Taiu ^t^
vinäSanäa Skeislis nedepjas tik
daudz tautu raksturu starplbä kl
dtos apstäklos.
Anglijä Joproläm Iida iykkiba
tautas slä^u starpä, Piemlim^ti,
da Jo liela starp armijas locekliem
un dvUaJlem. Täläk strädni^ag.
draudzäjas ar videjo Skiru, bet
strädnieki un vidusSkira - ar au»,
stäko släni. Un priekS ka;pa 8i star«
plba un nesatiksme bijusi vU daudL
daudz Udäka. KapS, kqpejäs grOU^
bas, kopejie pienäkumi Sls plaisas
saSaurinäJuSi. Tomer täs väl M.
stäv. ^
MOsu bäg^u iek)auSanäs JautäJumI}
zlMgs ir sekoJoSais. Dzirdäju: at«
braukuSäs latvietes it kä nevarot Id-ga
satikt ar ang}iem, kas sträcUi
vi^äm blakus to^paSu darbu. Pa-pätijot
tuväk, konstateju: latviet^
un tapat pärejäs baltietes labi sa-protas
ar zelsirdigäm mäsäm un SN
stiem, bet Jau mazäk ar slimdcu
vienkärSajiem strädniekiem, Vn
izskaidrojums tas, ka balt^tes in»
tellektuäli un kultOräli ir dtSA
centretas nekä vipu tieSie viena dar*
ba biedri PidSJiem balets, open,
dmfoniska mOziika bieii ir gl|d9
sveSas Uetas. Daiädas intereses ne*
vieno, vairäk SIfif. Täpec pirm^
lalks pärvarams ar pacietibu vm
yelreiz ar pacietibu.
Anglijä Sodieii vairs nevelclni
atSklribu tautu slä^u starpä. So*
dien Anglija laui vec<^ paradumu%
izlldzina savä tciutä plaisas, centas
pärädit yienai pusei^ kä dzlvo otra.
Un tädäl latvieSu m ang^u sapra*
Sanäs ir vairäk pslc^olo^ka prob*
laina.
Anglijä var brivi dzivot jebkuris
näcijas, loceklis. Milsejiem Seit jS-böt
T polltiskiem bägjlem, kas
bauda asilu, vai arl Jäpieräda, ka
vipi AngUjai nepiecieSämi. Patle*
sibä — uz vii^iem varätu öbus ap*
zimSjumus attieclnät; Kä poHtiskus
beglus likums vlpus pasarga no
izdoSanas, bet kä svarlgus sirSdnle-k
i ^ tos ar prieku sagaida Anglijas
rflpnleclba. .
Ilililllil
Par jautäjtimti, yal cilyäce k4uvu-sl
gudräka kä agräk vai n§, varetu
strideties ilgi un dikti. Kaut vai
tas Jautäjums vei nav izSljirts, vai
ätoinburnba ir gtidribas^^^^v^^^
rezultäts. ii :H
Bet käda amerikäijiu petnieku
griipa Kolumbijäs univerdtätä to­mer
izteikusi ceribu, ka plenäks
diena, kad bi6k!miki späs izgatavot
ädienu, kas vairos cilyäca prätu.
Vipi jau säkuSi ihtdresantus ekspe-rimentus
ar birniem, kam räguläri
dod pärtiku ar gk^^
satuni, • '•>• ; -/?
(Slimiatiskäs skäbes, kas veido
protelnus, atrod kvieSos, sojas pu-päs
un ari piena im ga|ä. Gluma-iiskä
skäbe esot vissvarigäka ^ a -
dzeijiu darbfbai un nerviem. Vis-pirms
Kolumbijas ärsti izmägbiäJuSi
skäbes konöenträtu IzbaroSanu bal-täm
pelem. Peles kJuvuSas daudz
gudfäkas. l l s veikuSas^^^t^ paSas
problemas diyreiz äträk kä agräk.
Lielajam dcspdrimentam zinät-nleki
izraudzIJuSi 69 bämus no 5
lldz 7 gadu vecuma, to skaitä ari
daius garigi atpalikuSus un da^us
epileptl^us. Bemiem katru di^u
dotas krietnas devas glumatlskäs
skäbes, sajaucot to ar parasto bari-bu,
jo glumatiskä skäbe tirä vddä
garSojot nelabi — tä rögta un eräi­nä,
Päräk lielas devas padariJuSas
bemus nemierigus un tie nav var§-
juSi gulet, bet berni, kas daböjuSi
apnL 12 gramu dienä, JutuSies Joti
labi, kJuvuSi mundräki un driz piö-rädijies,
ka viijd yiegläk atrlsina
problemas un neskaidrus Jautäju-mus.
Salldzinot bernu garigäs spä-
Jas p§c ipaSas pärbauiu sistemas,
konstatets, ka vi^u domäSanas s p § -
jas uzlaboJuSäs par caurmera 11
procentiem. Tas noticis viena gada
laikä. Salldzinä jumam zinatnieki
piebllduSl, ka viena gada laikä ber­nu
garigä attlsttba progres§jusi ap-meram
tä, kä parastos apstäk^os
progrese bema attlstiba divi gados.
Zinatnieki konstatejuSi ari, ka
glumatlskäs skäi:>es labvellgals ie-spaids
uz smadzei^u darbibu tom£r
ierobeiots.. Pirmajä pusgadä bSid
progreseJuSi strauji, päc tam attlstl*
ba kluvusi ärvien länäka. Ja glu­matlskäs
skäbes devas pärtrauktas,
yit^M attlstiba slldejusi atpaka}. Kav
vei pleredzes par to, käds varStu Mt
skäbes iespaids uz cilväku, Ja to
turpinätu piejaulct ädienam dauds
gadusv Varot gadlties, ka tleSSm iz-dodas
atrast l i d z i ^ , lal „u:d>arotu«
dlveka prätu.
No yienas pufi€is to, protan^, var
no slrds väläties. No otras pusäo*
Vai nav tä, ka cilväka präta pir-liekä
pid;iemSanäs sagädäjud muffiS
to Jauko pasaules i&ärtu, kuri w«
vöjam Sodien? .
KÄ a^^ kas nav DP,
ve Sai pasaule nav nemaz tik vicg-la,
par to Uecina kädasi dtas ame«
rlkäi^u zinätnieku grupas piAH*
tais darbs, kura teikts, ka IsU.;,nflr-mälu"
cilveku musu lalkos loU
maz. Visä Amerikä labi Ja atrastu
vienu miljonu tädu lauiu, k ä m ^
„komip>lek8u** bailu, iedomu, pät^*
letu iekäru vai dtas fjaSIbas.
maz 133 mUJ, ASV iedzlvotäju
noties dz!v§ ar „nevajadzlgu nei^
zitäti". Ap 2,6 miljoni esot n<«Het-nu
neuroöku.
Cik daudz neurotiku tad ir Eir<«>8^
Kas zina, vai smadze^u »»uzb^o»
Sana** nestu cUväcd laimi vd ndö-mi?
Ja Jaunais eksperiments i z ^
tos, mums atkal butu Jauna unve^
labäka veida automobip, Jaunas^
vei labäkas fOmas, jaunas un v^
labäkas atombumbas. Vai Hdzjg
to cilvece iegötu ari Jaunu un
,4abäku" laimi? A.
ffibd^s melnaja tirgS
Bibelu trukums daiäs pasaulM da-iäs
tik liels, ka bibelM melnaja W-gQ
pärdod par stipri augstäm ce»^
Japänä bibeles '80 centu vietä P»
dod par 4 dolariem. Vislieläkai*
be}u trukums esot Väcijä. Visa
saulS ik gadu vajaga 24 inilj<»i-»
belu. Indijai vien 110 daääd. vaBö»
*^«es no mo, bet esot
^ ^^lliav nekä iemaciju- Sl^* ^'"^LM palidzibas orga-
£ 1880. gada tieäi
^lAoS^ä."^ DP par «SSLNec^ani^em un
nesis Ro
ma tiesli
likumpro
sanu, aiz
morälisk^
begjus. •
vairs ne
täm galv
kumproje
bu savie
jems Gr"
inonstre,
nities P
bet ari d
no totäli
• näläs kai
parstävis
uz laukie
amerikä?
un velak
zemes ip
jektu no
ganizäcij
veicihääot
kaya vet^"
na reäliz!
päräk lie"
tiju moti
^emSanu
713 NÄVES SOD
KC pedSJlem notikumlem- Unga- 1_944. gada
riä w W noverotäju uzmaniba jam, kvis
Kisles valrlkäm dtäm väistön sabiedroto.
SEuu ietekmes Joslä. Austrum- _Pasreiz
S. par vienu tädu vaMl min parvalde^
Iriftdioslovalclju. ^ • ?5.ätislava,
miijtiiKijot Gedioslovakljas pas- dibai Pra
Idiilo ttäVDkll, „Daily Mail;' spe-: ditäjus ar
jlffiorespondents ieteic-iedomäties bet par_
•n•ls•t•l•,kaa s1-....ä l^ie»lUSJ,A IjSo ivni einralo nvo alusntlsf its if atpallk
j.t. ,1» t»<n+iirniatri hai, '^+T'a atkoptiöS
^.._iS
izmantot täläkejoäiem poli- tomer kop
JalaHkojas uz rietumiem, be^ otra
ta aiistrumiem. Pirmie Ir slovaki, apspiestib
betotri- öechi. Sis preteslj:ibas votäji pa
\MtA izmantot täläkeioäiem ooli-^
ttem niSryem. Tas ir viens
fiolMliem, kade!
feiu ministru prez
komurilstiskais
^ « . « u ^ v » * . ^*w«-dents Klements
dotvalds pek£i;d säcis uzbrukumu
EMdjas demokratu partijal, pär-
'^^'^ ka tä pulcejot „kapitälistu
ifi esosuÄ reakcionärus". Tä-
. i jau fläk runät par-aespe-jiffiu
komOnlstu akciju. \ ;
MM un nelidzenä Slövakija
flatibas zii;iä tikai par" treMaJu ma-ia
par abäm kaimi^U/ provincem-
-BoKmiju un Morävfju, bet to
*vö tikai 3,5 mUW. slovaku,
taer Morävijä- un Bohemijä dzi-w
ap 8.5 miljonu-öediii. Slovakijai simtprocen
t sava valoda, sava kUltura un - vaku demo
tova svarigäk ^ ari citädas-at- v£äk vTe
Jas par karu nekä öechu piwln- SeSiäm
Kamer öedius Hitlera laikä S iS ?o
^ & apspieda, Slövakija baudi' S'23 ho ?
2taämu pseidoneatkaribu. Slova- ^n+rl^J
«Ij vateja uzskatit ari par lenaid^ nf
niejoties uz
ble ekstrs
Skaidrs, ka
i ^; cigu vairäk
teatros ' tiesi.komuj
M&vi y 1 ' x^""^^ ^ pariam
- väli
,^labot So k}.
Ceöhoslov
vei rakstur
politiskäs pr
kolaboranti
rninistra D
heihijas
cijä pirei k
prät 'gribe
vienibu ar
lai labäk
un krievi
drosäfc toi
gas aizvej
niem-par
Cechoslo
sä späma^
putäti.- Pe
maijä, Bo'
Virzljäs pa
labi. Reziil.
puses: k<
Ko rada padomju
W « B t > , ' * " l * ^ Preiniera
Ihi,kas siÄS™onovs par
•aas Vld^i ^.^audz päiTu-
'^ti. fi^- M
. ties
132.549 lietä
gadljumos,
tas ari pan
piespriests p
475 väciesi
ziem citu n
za cietuihi
öechi Daää
Piespriesti' 1
206.354 gadi
10 gadu ci
"^45 gadijum
par vainigie
soda. Pari
^ädel, kä ap
™§i, bet at
te_,Boheniij
pabei
^gfrida S ^ "^