Bavarijas Latviesu vestnesis, May 30, 1947

              wmmm
mm
Mm
-liATVUA» 1947. g, SO. maU|
visu Fkiasxämgas nometnes terriio-iriju
un celtnes un uz^emtos aizga-dibu
par nc^alJnäto x»ocek|u bäre-ipiem
un #inenemj ka^^^a^
dzlvajiem pollti^jiem d e t u^
kiem im vtgtu | b n ^ ^
Flosenburgas bijuiäs koncenträd-jas
n(»netne3 pi€iöin&|a no kapelas
buves koädteja par
gas konc^träcijas nometng xlogali-
[xiätajiem pollti^jlein apc^^
jlem iMudinaJtiM konkii^^ Stap;yvaidlbu^ dl*
ivMQt)^, ptaito^ k ^ ^ ^ m k ^
$msof\x SO tat^ loeek|t
mel juä vfem 6%}u ee^u un
telgu$i aa?u däM; tariail, pc^, v i -
eteSL {rima, tedil, ttall, m,
jnos^g&ms^ k<iE^^tr§cl]a§ no*
saglabiiaaal un ftond^aa sätoiju U 2^
K^lSamtf agrifcaj^ nu&u vietäs, pa-glJuIS
p ^ » ttomtni iesodoties uz
iAyi po|tt DP; pUiJo Ifrosmi no*
dibinijis starptautlska komiieja ar
% Vegielää prlakSgali* Ti, sadar*
bojotiea dikiido tautlbu pirativjiam,
ar Itehk ^ergtju v^kuM nodomi^
daibtt, k i ^ vm%i% H j^^vm mate*
tillos lldz@k]ua un t^iiipelz v i i tikai
da]iji pabei^s. \ Pieminek|a ui^ ka»
pelais celganas k<mtitejas goda locek-
Its ir iiri L a t v i a Centräläs Komi-fejto
p r l e k i ^ PK>& A. Sviba, lo
Flo^burgäs nomatni bijuli ieslo*'
dzftii vairlki sUoU latvieSu, atarp
tiem akttvta pretei^si kuatlbas
darbinlekit un v a i i ^ aimtt ta ari
teiguli savu dzlvL Dimniil, precSzs
leit bi]ulo un nogaUnito latvleSu
i^ktalts nav konstatSts, bet zinims
upirtem, vlo^tt pia^terlgajiem un
mOsu taulaa kq;>Ibu l i ^ io uzdevu-ka
rakstura altära g l e ^ ^ ku|ii no- gy^ig g^y^ vSstule IRp^^^M
tuma^V Tid JlbQt 2^^ « u ^ un lj5 opozidju pi«t
m platai un j i ^ ^ nomstoSftanai plinim. öpo-
Kristus ar e i k ^ vainagu galva, Uj^j^ nanikot vis M paSiem DP;
skumji^lfik^
Plism^as ivinibis un kapelas ie-sallima,
kur latvle§u Pänrtävibu ^tl^^^f^K.^^ ^^^^^
ddagitl bija LCK viceprlekfisedis A, fe^^^ ^ ^ ^ ^
Ratas un LCP locaklis N, Klavi];>äJ5^;^^
Vasarsvitku dianaa riti pulcejfis :?P ^^^^
taii«m grupis: viciea. pop, H e t u - p ^ ^ - ^^ « i ^ i •t;!3Z:i^-.- u«x-«iLjr^- I Konkursfi var piedalltias visu te^^
vletilgi, ka nomodti 2480 Baltia
^ ^ u pUsoi;M> fcurl» H^^aSi kida par^^
pfiatuma di) plemlpas akmeni vlsl
miniti par UetuviaSiem. Qk zinims,
Ifonc^tricijas nometnes bijuäo te«
dod^dtö saraksti ir uzglabiJuSies un
pie tiem, d<mii}aans, bOtu iespijams
noteikt mOsu nomoclto tautieSu
^aitu ml virdus. Labi batu. Ja So
amigQ as^iSanas darbu nekavejo*
tiaa veiktu vai nu kida mOsu trim*
daa oxfianliicija, vai bljuäie pretes*
tfbas kustibas darbinieki, kuriem
Mtndieni Ir sava apvlenlba. Cisst^
' Kari ir v i i l i d & i dlvices nalaime
ttkkb AO aodili. un morali, k i no
aatmnt^Ibas v i ^ ^ a « I ^ u l e ne»
vHas karua. Katra tauta» pat katrn
i^ene \0i nosoda untomir oilvices
v&tture patieaibi Ir karu vesture, Jo
ko|^ mOsii eras «Ikimia karagadu ir
reis vairik, neki miera gadu,
nakyir pasaulS nav lljuäaa dlivS*
|te kqfi, Iiidaa virtlbaa iasnitinilas»
to n@i^ pataikt inavians. Ttkai Jau*
n i k i l i i k i zinitni^u pifijund pit^
v&3u£ie8 tora issdevumlem k i cent*
ralai problimai pickara finanfiu
^timniecibi. Sobrld» pic otri pa^
saules kara, U prolil&na guvusi vH
^^g&uniKäto)l» lOadt8Utsaimni6|-
ki bOs no^^läroiiäi, cBc Isti izmak*
sijia fis kari» ted ail a t t l i s l ^ kS-das
n o ( ^ u nastaa un k m paridus
sa^^m n§kami$ p^\kb^ ke#
mattlojumi. *
As. tadmlkaa aittist&u un
plaSiku masu tielu m netieSu ia^
salaäianu karam ralcutajis tautsaim-niedbaa.
nc^siarii, kara Isdmuni aug
l^greslvi. Katra n £ k < ^ kari i ^
mak^ nesallddi^M vairiSc par ie->
IMriekilJo. Rodas Jautijums, vai ni«
kolni neracBsies tids stSvofeUs, to
irkirtigi tempi m ^ g r ^ ä ji
augoSo isdevumu d§} kari l4Qi
niedskt neiai^Jan^? p a t ä m pa-
.tlmn arl norida, to isi^Iriis tek-tors
moderni kar§ n ^ vairs cUv%u
masas, bsft gan t e d m i ^ lidzek)i un
materiilais pirspeto, ko ^ e c ]^
valata q)§J i^emt m ^vaa mmi^"
baa potendila.
Otrs pasaulea kari, ko agrasori s i
kumi bija i^omiji^es par »aäbe^*
käru% tomer llga aaius gadus un
beidzas ar atombuad)§x^. Vii nav
noskaidrots, kidas materiilis verti*
bas tas iznidnijis, dk ciiväcu dzl-vibas
tas prasiJiSi c& ats^Jis inva-lidu,
darba'ne^JIgo, m i i l i apgi*
dijamo utt .
Pagaidim tikai daias valstis ap-tuveni
novirtiJu§ä$ savus izdevumus
Sin! kara. Ta AS^ savu lidzdalibu
kari virte ar 340 miljardiem dolaru,
kas izdoti Udz Sim. Bez tam tie rS^-
na, ka sakari ar karu raduiies izde*
vvmd valsts financu saimnieclbai
prasiä ärkirtijus lldzäclus arl uz
priekiu un to ar karu saistlto iz<^
vumu kapitiliziti vertlba Udz 1972.
gidaln sasiliegs 700 miljardus dolaru.
Un tie ir tlkai ASV izdevumi! Kida
bOs kara izdevumu kopsumma visam
valstlm^ taa pagaidim nav nosakims
Katri z i ^ i zaudejimiu kopsumma
nebOs mazSca par 2000 miljardiem
dolaru.
Ko nozime SI skaitju astronomija?
To. ka caujcmeri uz katra ledzivotäia
Ketuvtetes krisalnajoa tau* ^^'''^.'r « X^^^-tJ^ Z^^rvr v i
tas t&DOi. Daudz poki a t b r a u k u 8 i r ^ ? , ^ ^ ^ ^ - o v ^^
pat no attalikim nometoim. Moku ^«ugustaovfire- to, to nmas brfvibas vieti sti-karogi,
staip Anglljas un Frandjas fe^^^^^^
kaK)giem arl LatvIJas sarkanbalt- ^^^.^^^^
saikanis krisas. leradäs amerlkipu K «
militiras i^aldibas un festiiu. ärval-sttt
mOitiio mls«u un tJNRRAs p ä r - t e ^ ^ ^ i Ä
stivjl, Bavirijas vaMIbas locekjl unreS!^^*^^^!^^^^^^
nackinilis delegidjas. Pie piemi- . JX^>.Ö^;Äu?^
nek}© valnagus nolika polu virsnie- W » ^ » ^ ^
ki, irvabtu mUitiro misiju pir- akmew l e s v e t^
stivji, tautlbu pirstivji, starp tiem J i W | ^ W ^
arl Itetuvleäi, Bavirijasvaldlba, p a r - ^ ^ P ^ ^ 8 ?^
laments un parUJas. Piemi^as svlnl- ^ . » a^
\m turpinijis paäi nometni, kur Pi^J??^» V f d j a s ^ n c^
katoju un pareizticlgo garidznieki
iesvSöJa t i sauktaji „Nives ieleji" 8 ^ ^^
uzoako plemii^ kapelu „Jezus d e - h ^ > ? P y ^ < ^ ^^
^ g . , ^ F ^ . ^ katri z i ^ jipieliek ari k t v i ^ Edvardsu,
Svlnlbu laiiägi daji uzrunu t e i c a P * ^ >^ H
anglu, franftu, UetuvieSu un vicu Natomajas^^^^^^
valodis katolu biskaps Uetuvietis
Padojskis. Vii^S uzsvera, to nevar Pautlska s a n ö c^
böt vienota un laba pasaule, Ja ta PärcietuSle viri izmainlja domas^^^m^^^
neatzist Ettevu. Seit pieminot tOk- iztirzaja sav^^ nakotnei kopejus un
stoSus sadedzinito mocdkju, mösu svarlgus Ja(i^J\OTUs.^^^^^^
vi^iigi vasSanis nikotnei i r - lai» Arv. B o i i t e i n s
p£^ule n^9utu Jauna, beasdieviga un
lai dlvikiem, kas mli brfvfbu m
taisn!bu,~neb{itu JideS.
PlemiQas kapela ceha no nojauktä
sardzes torpa ita^exn. no kura
sargi medljuii iesloc^Itos. Saja
SauMim vieti Iraniteja gribierikotj pgdejo semestra
£ S ^ f J Ä % ^ uni>ytite^^^^^^ li^^
Ä Ä L S ^ s S ^ Ä ' gadskirtSJie maija svetki ^ unive^ fiiFf^
Jas valdaas atbalstu paredzits^dibi-' | ^ e s daTba m ^ashiegumu pnradi^. >^J?!^"^ laM p^istams'\
nit stariÄauti^u komiteju, kura sa- J^**!^
Vi rfclbi un pirraudzibi i^in^emtu J ^ ^ S ^ Ä ^
" —™ koldadjam, 1 ^
jiein. Ir te daudz rup^
Lniku k r i j u m t ^ ^
jamsskaitspaäu studentu eksku^^^^^
Jis savakitt minerilu. ieiu im kris-v
k i Sls tori iznidnajis ver-fpisa iin z i ^ ^ öiiksU- M
m>9s par 1000 dolariem. Ja §!s vir- nieciskis studijas^k^^ ^'
Sam izUetotu praktisädem mer^demlinedicinas s^^
un valsts izdevumu segäanai, tad vi-1 mode}i un kaulu preparejumi, in-si
pasaule vismaz 50 ga^us varetu zeniefzinät^u studentu aprelj:ihi. Ne-izHkt
bez nodokU^ un nodeyam! trukst arl midbas lidzekju pavalro-
Tiupretim tagad kirtejo nodok^u Uanas laboratorija gatavotö lekciju
nastaa bOtu JapaUeUna < ^ fakultätei. Ap-lai
50 gados atgQtu kari i ^ ^
veräa)as. Kara izpdstM AHI nov^^
nita saimniedba to j i e^J un dau- par paskaidrojumiem gadä attiedgo
dzis valaöa tora^devujtd^im zau-^^^^^f^^ studenti un
dijumi paaugstinituj nodoklu yeidi mädbas spiki. Pirmi svetku diena
ija sagatavojuSis izcejot uz Braiil-
Eju, franCu polteija izsidinijusi no
vildena padomju iestöäu plepra-sljuma,
ka Sodlviktt vidfi varot 1 ^
kara noziedzniekl, koUaböritöri vai
padomju pavalstiii^. Qrug[)a att)il*
dusi Visam DP praslbim \m
Jau Izraudztta iecfejoiahai ari no
Brazilijas pirstivju puses. PretoJo?
ties gidal TJNRRAs iin padomju nö-
AF BBPATBIIOIU
rtbu, ka-IRO atmlfe veidu, ki no-dnÄnit
DP ftmdimentais t i e s^
izteiW savas doinas par stivokUim
paiira leint i w sav^ likteni
Ofidili padoniju ZIQU a&ntOm
TASS s a v Ä i r t ^ preteju aiÄoSt^
bu pret sabiedroto iestidim italiii
ka tis meönot DP naDaeS
xiesdzlvojoiu padomju pUsoi^tt re»
patriadju, ^ r i k i padomju pa,
valstnieki izteijltuäies padomju re-patrlidjas
ierMl^dem, ka no sabied*
rq*o puses izplatot propagandu pi«t
r ^ t r i i d j u . Angju ieridjji e^
kaveJuM imdomju lalkra^ izdalU
ianu un apdraudijuli tos, kas izM«
ku8i iiodomu repatrlM^ uz Padcmi.
Ju Savienn)u. tagad dau«
dzi baidoties priisft $sm rwiatrii»
•ciju/vv/-;^;;, ^ ;
AiiaatQras minltle padcmiju plU
soi:ii ieribdhdiea V^i m 3. tnmsita
hometee^ Rimini^ ^ arl es(^ notl.
kuii attHotie giid!J\mil PadcmiJu
pQsonis Achvedi;|e^ eaot isftddes,
to M 00 vteg
atsprta deva m 4 mineSu veo^
birx^ un viijiam p ^ sadegtas io«
kas. lildzlgi^^^^^ Konibkovs,
Taranovs un Murzins.
Sidu jmskaUfipo no VIMS
TASS (km R<mfi pagijuii nediHl
No sdtyiedx^ pfUses uz to pasfeaid^
rofe, ka TASS^ ettiloJUB©
neatbilstot faktiem.
,4>ally tol**^ z ^ to Kboristu da*
putits Stouk^ liribot pradt irUehr
ministrmn paäbli&x)Jum(^ par pie^
ridimiem izd^t 1»
krievu pie^edu r^patriidju no M*
vim anglu kontiiole e ^ im DP no»
n ^ i m Rimini,; Italiji. Sto^
IQgSot arl koostaitit painivibas nA»
Itinijumu, nives gadijumu, k i mi
ievainoto ätoitu, Icas Sis i^Jas t^}
zultiti nogiditi dimnlci.
ASV irUetu n i ) ^ ^ Marials pa^
skaldroJ\imi>par DP st&vddl vSb^
uzsviris, ka ASV valdlba noralda
Jebkidu piespiedu repatdidju,' M
tlem, kas atgri^&ts dzimteni lab»
prit, valdlba palidzis atgrlezties.
DP t r a ^ i ^ st|vok}a atrisiniSaad
esot nepiedeSami, ka pasäiules de*
mokratiakis yalistis kopigi piedi^
viQiem mijvietu; pie kam ASV bOtu
Jirida priekizime.
Starpvaldibu blg}u komitejas StSba
Austrija padtaiclrojis, to devlps
daiidas valstis paireiz gatavojas mi»
Qemt zinimu skaitu notelktu arodtt
DP no Austrijas,
NYHT, DM, DMA
VISUS MOSU SPSLETiljriJS^ PAE TRENE^IEM
nikumiem veltljuSi plaäus aprak-fiftus,
vienbalsigi atzistot, to baeket-boli
niUsu izläse, tout ari dzlvojot
ttlmda g ^ ^
var iepemt vienu no vaditäjam vatiin
Elropi. Visis sacenslbas, apfilv<wii
ri]||:lnot, noraudzljuiies ne maaiak
par aaoOO skatltiJuL Majäs aizejot,
tie varija atminitiöi ne tikai lat-un
Jisamaksi nakaifaflto paaudzem^^ un täs vakara notika Pirms Vasarsvitkiem no sacikSu
Siem otri pasaul#liara izdevumu un mäk- tumejas Frandji atgriezis latvieiu
^alt|iem pagaidtö ir rtöcai ^irtiju- — viesu piedalldanos Ni- basketbollstu vienlba. Musu spor-^
ma nozime. Bet i r apre%:initi daiU^^^ diena vdtita sporta sadkstim tisti braudeni atkal veikuäi UeUsku
i€|>riekS6jo karu zaudejund;^^^^^^^^^^^^^^^^^^,^ U^^
Victt — fran&i lM0./71v^^g^^^^^^ torS Ug^ vakärs, bet sviticus nosledza sa- h^^Ibäs 10 uzvaras un dlvis plUe- im n^Jääteu gadu tin usEV&ritäji Va-^^r
dja no Prandjas 8aj;i?nMi k strilumiem D F r e i ma h i s M^^-^^^^^^^^^ laikraksti latvieSu pa-
J^imu atlldzlbu ^ 5 mäjard^
^dtti. Sida ieguyums^^^^^
tikai ^dza visus kara izdein^
bet deva ie^iju reformit valätu^^^^^t^^
roilnit saimxdedätu uzplauku-mu.
1870.m. frkari Vicijaiizmak^l^
sija 1^ un Prindjai 7,4 miljardi
maifcu (Latvijas I n ^ ^
diem). ^ Ang]xi--buru kari 1899./^^^^^^^^^^^
1902. g. i l ^ n^ilnus tris gadus^^ u^^^^ <*ortisko veitomi
lidhrilanijai izmaksija 43 miljw^^ RuSevics, doe i l VI- ari padcnnit par i^ediem^ kas
zeita maAu. OÄijas Baltijas valstu iedzlvotijus
gadiem). legiivumi Dieiividafriki ves vietas --Baltijas mOzikaöcditra Joprojäm palikt sve§uma. j
gan vilSk atsvira ki^a izdevumus, Blomb^i/^^a^ sacdisibi K o i masu izlii^e
bet to se^anai bija Jireilizi tora alz- j reizi dödis gfiqräki koncertcelojumi uzvarija franöu irzemnieku le|;i0ha
96mui»i, caurkoIielbritaiUJas valste pa^^^^^^ta amerlkiQu vienibu 35—20. 9. maiji Parize k t -
l»ridu kopsuma^^ p^^ josli. Sikot ar Darmltatt, kur kvar^ vieSl sacent^s ar Porizes melstarvje-
2(KJ.000.000 mirdi;iim. -^^^ K ^ ^ paredzeti ap nn)u ,,caiampiwtiet Sport*V^ w
Japivi kari 1904/08^ gadinga^^^^^^^ M koncerti pa fiidu marirutu: Ha- 4a--«5 (20-^3). Saceimba bija l ^^
otra gada un kdeviem izmaksija 4,9J pirms Eraödjas —
bet japiajicam 4,2 miljaixii zelta m ^ ^,yaika**, Harebiiika, Veldene, Sid^ptes v
ku. (Latvijas 1 » ^ ^ ^ 81 gadam);^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^!^^^ Mindiene, ar tranftu revanSu par neseno zau-
« Kara Izdevimiu topsii^ KÄptene, M « n ^
Sam p\;^im itonaji pasaules kari Kleiricec^ Frandja uzvarija 5
bija 600 nmjaudimaiku, Visam Ei-^^^^g^^^^^ dajis Parlzes n^istarvieh^ «)ileja mOsu
ropa8.va3sttm, topi ar 5S« miljonidn [^^^^ | q)ortistu vecaia pazi^a
rardo, Deampone, RlhO, Gravji
Frandjaa izlases bask^
No Parizes znOsul viäilba deväs uz
_ Fraridjas rietumidii,^^^^ k^^^
P i i 1 .SK^^^^^^^^^^^» Värejä 64—32 un otra vieti pret ap-
- [ gabala sastädito yienibu 35--19.
Streiku d i i Reinas - Vestfales ogl- Nanti, spelejot lauka, proiektoru
ra^ctuvis (^}u prodx&dja samazii^
Sidas domas bija paihatä apsveru^ judes par 13Vo. — Aprija menesi iz-|kuma, latvieii^ uzvareja 50—33 un
miem, tod 1919. gada Versajivalfite-gatavöt^^
viri runija par pasaules miera idejiL j „tautasva|J", ar ko sasniegta normi- j mOsu basketbdlistu uz^emSana bija
NodflMnaja Tau^ Sayiei^ la raioSanas kapadtäte. Be}^ vai- sevifij^ drsmga un sykug
ma atbru^oSanis limumus, »bteica | diba interesejas par mazauto impor- [zäle bija dekoreta musu karogiem
ari rcparidju maksijumus un kara j tu pusgatavä veidä. — Salldzinot 1 un nirms speles ats^a^öja Latvijas
zaudijumu atlidzBrn par labu de- 19^^^ rudzu un kvie§u himnu,
Sim nadjam. Un tomer, pagija tikai caurmera raia no 1 ha Vädja sa- Tälaka brauciena^^^ M
20 gadi, kad no Jauna i«iegis dlve- mazinijusles amerikai^u jodi par 31 nikta 88—33 uzvara un Oteni
ces visturi vei nepieredzitu apmeni proc.^^ sporUsti izjuta
tori, kura sekas kä neaptverams PaVasara pliidl Anglijas aitkopibai franöu Uelo viesmiHbu. Labas vies-saimniecisks
un sociäls posts vei ilgi nodarijuSi Uelus zaudejumus: aitu hicas, lielisks uzturs, bet tomer Pa-apgratinäs
näkotnes paaudiu labkla- skaits samazinajies par 4.000.000 resp. rize speletaji atgriezis stipri nogu-
^c. • par 20 proc oec. | rusi. Parlze musu vienibu Mu gal-iedzlvotiju,
no Ifa summaa
kqpeja budietasegSanid vismaz 25
lidz 30 gadus. Varam i ^
kidi uzpkukuins un progress b(ltu
sasniegts, ja 3ie kolosilie lidzdc^i
bdtu izlietoti produktivi^ merl^em
saimnied^i, kultOräla un iocialä
kruki.
dija lugums steidzigi braukt U2
Bluä, kur bijud noorganlzeta spSld
starp Frandjas izlad un E^ptes vie«
nau. fifciptleii .pidSJi bridi attei*
(uSies un sarQcoJums draudSjis 12?
jukt Lai nestiragtinitu laipnoi
Frandjas sporta vadltäjus, mÖÄi
vlenlba bez atptttas devas tulit ti«
läk, norunajot, ka sacenslba
Frandjas izlad bus dem6nstrejuma
clxjA, Franöu vtenibi atkal spel^jl
Lesma^u, Busnels, Diperri, Gerio.
Rezultits 35—19 franiu labi. IzpäP-dötaji
sporta nami iepriekS pazi-llioja,
to latvieiu basketboUsfi, \A
sarlkojuniis neizjuktu, pec braudeai
pävaditim negulitim naktlm tofl^
ieradisies Bluä un snlegs demoastrt-juma
CIQU.
Atpakajcela basketbolisti 19, mal*
j i Parlzi bija latvleäu kolodjai
vied.un pec atpfttas Frandjas otraji
Ueliki pllsita Uoni sacentäs ar
franöu labiko profedonälo vienibu^
pw)iikot 34—28 uzvaru. UödeSa
vlenibi lidzl äarböjis ar! Busnd$^
ko uzstota par ffrandjas paireiz la-^
biko basketbollJTtu. PSdiJi sac^a-älba
notito Stjrasburgä. Latviött^
ierindi Sorelz bija ari futboUsts ^
Vanags, kas paguvis jau leka|wc
Strasburgas futbola draugu sirop^!
jas. Ari pedijÄ sacenslba Franci |
latvieil panica 32-49 uzvaru. ^
sacensibis legöto un zaudeto »ro^tt
attieciba ir 470—249 mOsu laba. 1
Lielie panikumi, cildinoac ratott
presi un basketbola Hetprateju ver»^
tejumi mQsu baskejbolistlem
dja paver vidabäkäs iespejas. Turji
neju basketbolisU vareja tu^in»
vei nedejim ilgl. Vid speletajis^
ijiemugl ari piedavajumus sdsut^a
par treneriem un spelet FranciJ»,
labikäs viembas. Pagaidim §os
diväjumus näc^o noraidit, dodot
nigi soHjumu Sogad velreiz viesoUei.
Frandji. 1 J
Latvie§u sportistu tutnejal Fra»"^
dja ar lielu intered sekoja
trlmdas sabiedriba Vädjä. Tauti^
hav vilu5ies. Gutie panakuxm ^
jauns gandarijums darbam, ^
veikts latvieiu emigridjas spon^l
a %
m^mM
S I bada katas- nog«ia. nad
rScari^ « ^ f f / t o d s prasija baUem' & « !
•#*^^StaSu navlz- sara2oto.pa1
^ • (tikai daju -
^.s^ag vlsvaira'cieta tieSi domeiju krf
•*'Srtas- bija visvairäk ,sa- dzist. Ari 1
!Ä'iSn^Ialkä. .Tuläs jä, ir daibai
• !gj J L ' ,flfnt kalteia ne-1 manäms d«
Ä v £ Ä ^bada- apo- .bija- 18.000,
*^T«tni&s ,toA§r' izlauzas 113.OOO. Uni
Wii-Savi«nlbU' gläba- • neSkame ±oia, bet, i
•SlluapgM.' tipat ari izrädijas idaidls piet,
&|'iauBl«4idot§s, Sibirijag- labi- ciällstu. St
Zm uii centrSlls röpubHkas. strgdnie&aiS
iAndriJm i2teIcieniem~Sia}Ins[tekstIl5tria
illada&iilf'krlzeskujminäcijas rova pärirat
,)i.ii:U\W'-
'ppIÄStienTapgabaliem;
^^^Skals tätad dzkavets. Tagad | dienas viet?
Ä'%vls äaldrs; kapee krievi- t i nopietnlbas
—I : ^- I I miljardi^^
stäv(^|aBt|
y&ä veida be? SaubSa
«atsbrdg.Btebezons zi^bja, ka d S S'^
iSJMm m konibinets gai- " ^ ' "^
• »B mmu satiksmes lidzeklis *^
-..MMvtaainToObuffulsi..Mju- elyröe ppiieevviieennoojjaa--
MlldmaJbas .plfikäpiem. Tas
«tjtoKi; llbt izlietojams uz ze-
Meejlön un ari >äT iidaparäts,j . T -
^ n piemerots. täliem cSoJu- ^^^^^ J»'-
•*AaKrik8^u%llkbptem<bied- pa^u „Nesk
i!«Wl*^ejig,p8rb8udes labas s6k.' l ^ ^H bet
g W jauös mlniatflr? helikop-' ' ^ ^ l ^ nav _
»H 25 drguspSKu divciitac^ Lietä tidi
1^ Aparata celtspi a ir a p ^ ^ da svetdlem
g*. KfMksitu tikai ap 740^. PutniT bMle,
DM " krlevu särgs
yiijSljii^^
acSri rlözp
jj-y PärkäpisSif
2ai. V i ^
gaa», kä h<
lekärtot dzlvok-
JJkums. ...Nieki,.,
vei- ^mu brigä<
man nav 1
Sargs
V,-^uro iraS^-'^**' Vedis feöiL
fierline;. I
ralls atstäfel
^ 2 " ^ l ^ » g ä d a tomer izde
ieredflt;
^ ^ «^Ji nevar ra.
' ^ S * ^ t e ^ r ^ ^ ' « ^ ta- aizturgto,
,^.iMieSi*^ pfrj^^ Pusei »Laiäet - ^ K
bUdgjis
kotiK