Bavarijas Latviesu vestnesis, May 30, 1947

              tCPAS" GRÄVA
AuCtiorized by — Uzenz —
IzUosanas atjauja: ICD-OMBQ
:: Atbildlgais redak-tors
— Editor In-Chief:
KärU: Rabäcs, vie^nlel^s:
Aleksaudrs Liepä, redakcl-
Jas sekretärs: Maksls CuII-tisi
rel^ktori: Andrejs Bu^
dzis (Minchene), Harijs Min-denbergs
(EsUngenä). Ar-
Qolds Smits (sportsK Zigords
Bärda -teclmiskais iekärto-
Jurns)
;\a?ie§äitr Rodzers? to no.
W .^.a^t kas loti svaK^N
jpumams, Jo slepönie rafe^o,
^,pav%s^.noraidija siS^^'
lb(?tiei:u un partizänu ^m^^J^^
^velfs, bija: »Näkamo trlin .
dp^zdariet triecienu ar vhi
"^"na f vilkas' stundas lidi
10.000 APMEKLETÄJU DZIESMU SVETKOS ESLINGEMÄ
W Bodgejss ar D2onsu varS
ki^41gi-D&nss'bi3apa^^^^^^^
DOS^rsiam paradija teku knc T
fci^Mläkhejä uz järu bL r?
k". I-i^
S, l^^jäkas, lidzenäkas vietät
#|m:vare3a pärvietoties mö?,;
t:lEj»r neparädäs väcu patrukT^
tosilla saöukstedamies 3|,i
mmm: kä-arspridzeSt
s^,-pa aogazi leja uz äoseias u
. uo beidzot lejä lidispriS
ganas vletai.
T?d>DXonss Wkläja vei viönu i l
)^;kas Rpd^ersam likas pirma le.
L«jiife5ä'vests. lidz äim. itali g
[}Ä'bövejuSi abas s?itiksmes Ite
%s gadus pirms pasu inväzijas ar
^[zii^ixlhm dziji lejä zemk
m^.jm . diölzce^a lihijas lekaluä
toti' daijus 'spridzinämos. tunelus -
jäi/.§im: vietä, kö sabiedrotie bija
^le3Wes; demole§anai. Bet taj
i2e'no2imeJa,^ka ari vädegigpvi.
Si/svarigo vietu uzmana divkärt
Äl?i^v9:i no sävas sleptuves krii-
Di^i^veroja situäciju lejä.
„yai jös domäjat, ka izdotoscelu
i^J^lJlcela stigu iegäzt jurä?« vai.
^ 02önss.
3Un)iä ir ammonala?"
j,TOsdesmit tris tuksto§i m^rc^
' ^ ; j u n ^ vajaga,"
^^^'tetit!; Ar" to mantu es apije«
rsagäzt'visu ''Zelta .Vartu tilin
'ianöi^o lici. Ja man vajaga-
^tarns^ man vajaga! Dieva väni^
T^";9einsim visu! Mes vii^iempa-äisitn
pa istam!" '
i,|Qs'esat,ists virs, nudien!" teica:
l^s. >,Un.tad vei viena lietä-"
i.'p&nss apräväs pusvärdä,'jono
[avatskaneja balsis. Patruja! U
s^X^öuns. Abi sastinga.
h|usa balsis,' sui;ia" rejas a t t*
ilmi ari apklusa.
isk ^talu>iss bija .kärtibä. Otrai ^
ei^äcijai V- abu. tiltu uzs-''^^'* '
Dzlesmu svetki vienmer biju§i lat-viskäs
vienibas apliecinäjums, svet­ki,
kas jo spilgti paräda musu tau-tas
nacionälo kultuni. Ari §oreiz
nb Eslingenas apmekletäji un dzie-dätäji
aizbrauca mäjäs, nesot lidzi
ticibu labäkai näkotnei, ticlbu täis-nibas
uzvarai, ticibu, ka reiz 'celsies
aug§äm gaismas pils — brivä neat-karigä
Xatvija.
Apmekletäju zii;iä svetki lälu pär-speja
visus pagäjuää gadä notikugos.
Trimdas ceU driz var i^irties, un
täd^l, lai velreiz butu kopigä saime,
däudzi tautieSi bija merojuSi talo
ceju pat 1^0 Dänijas pierobe2as pil-setas
Flensbiirgas, no Libekas, Hani-burgas,
öechu zemes tuvumä esoSäs
Marktredvicäs, mazajäm Alpu pil-setii;
iäin TtaunSteinas un Berdites-gadenas,,
Bodenes- ezera piekrastes,
Freihurgas, pat no. Austrijas im,.pro-tams,
no visäm amerikaijiU joslas no-metnem,
kopä turpat 10.000 apmek­letäju.
Bija ieradu§ies ari daudz
amöiikäi^u armijas un UNRRAs va-dltäju
darbinieku no Stutgartes,
Frankfurtes, H^idelbergas, Msfnhei-mas,
Augsburgas, Minchenes . . .
Priekäzimigä svetku norise, krä§i;iie
tautas terpii skanigäs dzlesmas, är-zemnieku
uztvere neredzeti lielä ko-fa
izpildijumä, viss tas radlja paHe-kamu
kopiespaidu, jaunu pozitivu
apliecinäjumu latvieSu n,acionäläs
kulturas vertibäm.
Skaists bija mirklis, kad larkani
balti sarkaniem karogiem priekSga^
lä svetku laukumä ievijäs dziedätä-ju
gäjiens. Sijata, it kä Nekaras Icra-sU
otrreiz atplauktu ziedu ko§umä,
§oreiz Kurzemes, Zemgaies, Vidze-mes
un Latgales novadu tautas ter-pu
un sudraba saktu .mirdzumä, Tie-
§äm, dziedätäji pelna atzinibu!i Sie-vietes
visas bija tautas terpos, Un
ari tenori un basi esträde kärtojäs
baltos linu kreklos.
Isi apgabala UNRRAs direktora
Teilora. svetku atkläSanas värdi, Els-lingehas
kolonijas kulturas da}as
vaditäja un dziesmu svetku ricibas
komitejas priekSseia Lal^svlra runa>
goda virsdiriäenta prof. Ä-Äbeles
dirigeta Latvijas himna, un tad ozol-lapu
vitnem greznotä paaug^tinäju-mä
stäjäs virsdiri^ents J. Austrums,
lai säktu atlocit dziesmu pum ar J.
Vitola Gaismas pili. Reize ar pir-mäjäm
dziesmas taktim p«Syas
draudigie mäko^i, kas pecpusdienä
bija säkuSi biezet aiz Eslingenas v i -
na kalniem, un pari svetku lauku-mam
nolist saules statu zelts. Dzies-ma
seko dziesmai, äpjausi, rozes di-riäentiem,
lldznemanot Nekaras le­jä
jau säk kläties kresla. Vakata
klusumä tälu izskan pedejä dzies-ma,
kas reize paui ikviena latvie§a'
domas, ceribas un välejumu — Tev
muiam dzivot Laivijal
(Beigas 2. IppJ
las vdlstu
Nr.\89 (46)
Piektdien, 1941 g. 30. miO^
ois :i Mfvljsr Bavirijas
apgabala tomlte^
dbarblnielra g^^arbTbss Bo^st
EfdajrcUas GOnsbiirf/O. B0^
germ U* - Lanäoaiaaii > PL V
t n n Primee by M i w | ^
Volbsblatl, GdoäiBffg/OoEi^
BOrgcna.. landmana^PL Iti
Ar drakoniskiem
p
' ii
aUVERS lETEIC SLf!GT S £ P A M T U MiptU AR VÄCUU
i :
Pamazam Kg
fc
^ ^ ^ ^
»S
•..3
aai'i2raudzij,a^ at?evi§l?u tris viru
iipu.^ Viijiem bija jätuvojas tiltief | | | |
m
m.
..'dtu.ceju, jänovieto spridzinamif 0^
iitiji är tädu- apre^inu, iai f«
•ägtji,;da2as- mlnutes pec galve» ||
•ädidena, im tad jädodas uz» B||
aito-, satik§anäs~ vietu. <^_M
Slakoää.dienä, stävedams savu vi- | . |
rprtekil, • Kodzerss brmijas^pa » ' i i
•kä Vä^ speja tiem noslept m
b n ä s baäas, kas tam uzma»
kp.violskaidri iedomäjäs yeiö; i^m
itdarbu. Vm uzdevums bija ^ . | |
>§iJXät.spj^dzmätäju ^ » 3 1 ^ | ^ ||
iguri, novietojoties visgayamP
•^.garceja-imumutä,laiv.9.b* cig
-äjigl ar savu leroöu uguffl
•« träucijumus no ienaidmera y
«n n a i spridzinätäji T a ^ ä f i ,™
• savu uzdevumu un am fes
.pääiem tad atUktu vien ^ »
Ifi
(Turpmäk beigas)
ra
•Ivanenko. dz. 10. 9. f % | :|
Mm (24) GeesthachW''|j) ^
«r, »lUd. mech. Ivaru
»§,• d?jas ludz h. 'i^i »
m Cafa^. M
! • <n 2 I™
«Igä, ped, z. no Stetm« 2»^ 4,
A Rlgä..-b;jis Vacija. 2U ij,. -, ^
b . MatMa P»*8?lve. ^-.^^
leodorf, TettowerdanH» jo!
^ 0 .
I(dis Leunanis no
» i i
m
\±f Balt CamP
ASV generälätäbapriekSniek^
nerälis Eizenhauers kädä ^näksm§
otrdien uzaicinäja' amerikä^u tauitu
säkt pretkaira kampaijiu, Esot jäpa-n
§k, lai, sakot ar bemu darzu un
beidzot ar visaugstäkäm valdibas
lestädem, ka^ru uzskatitu par to, kas
tas tieääm ir — par nelaimi un cil-veka
maldu u n nesapraSanas rezul-tätu.
Eizenhauers ieteica öetru
punktu vprogrammu; kufä prasa, lai
ikviens ASV pilsoriis mäcäs pazit un
izprast kai^a c§loi;ius, otrkärt, lai tas
uzijiemas atbildibu par §o celopu no-vSrSanti,
cik tälu tas katra spekos.
TreSkärt, Eizenhauers präsa modri-,
bu pret jebkädäm jauna kaj^a izcel-
Sanäs iespejäm un, visbeidzot, visas
zemes gatayibu ik bridi stävet vie-notai.
Tädä gadijumä neradiäoties
vajas vietas, kas'varetu izaicinät uz-bruceju.
'
Par miera problemäm izteicies an
Padoniju Savi^nibas ärlietu ministra
vietnieks ViSinskis „Pravdä**, kur
norada, ka Padomju Savieniba ticot
llga miera periodam. Miers esot no-droSinäts,
par spiti daiu agresivu
elementu centieniem provocet ka^ru.
Sädu me^näjumu esot bijis daudz,
raksta ViSinskis, minot ari vairäkus
amerikäijiu senätorus, kas saväs ru-näs
esot izteikuSies par karu pret
Padomju SavienibE. Visi §ädi me-
^nljumi esot nc^mti neveiksmei.
Vi§inskis atgädina Stajina runu,
kuTä Stalins bija teicis, ka patlaban
neviena lielvalsts nevarot sästädTt
lielu armiju kädas citas valsts apka-roSanai,
ja ari valdiba veletos ka^u,
tauta to nevelas, un bez tautas ka^S
nav iespejams.
Kamer valstsviri runä par ilga
miera izredz^em, pagaidäm vei jo-projäm
nav nosle^i miera ligumi ar
pedejä' kara ienaidnieku valstim.
ASV eksprezidents Herberts Huvers,
n^inot par galveno kavekli Padomju
Savienibaslidzsinejoobstruktivo no­staja,
tagad ieteicis apsvert iespeju
par separäta miera sleg§anu ar Vä-ciju,
ja Padomju Savieniba savu no-stäju
nemainitu un ja ari näkoää
„öetru lielo" konference neizdotös
pariäkt nekadu vienosanos. Vestule
ASV Tautas parstavju nama lidzek-
}u pieskirsanas komisijas prieksse-dim
Huvors izsakäs, ka Väcijas un
Japänas rupnieGiskä paraiizesana ir
visas pasaules posts. Esot deklarets,
ka Amerikas politikä ietilpst rietu-niii
civilizäcijas aizsargäsana, bet
vissvarigäkäs rietumu civilizäci-jas
robezas esot tiesi Väcija \m Japäna.
Ja tas zaudetu, butii zaudeta visa
Eii^opa un visi Tälie austrumi. Tä-
M esot neatliekami jäpieslpr Pie-
Prasitie 725 miljoni dolaru palidzi-bas
programmai Väcijä, Japänä un
9^vfirs ari Jeteic pedejareizl uz-aicinät
Franciju un Padomju Savie*
nibu ieverot Potsdamas konferences
lemumuÄ, bet. nesekmju gadijumä
kopigi ar Angliju reälizet apvienoto
angju - amerikä^u joslu rupniecibas
im eksporta atjaunoäanu. Bez tam
Huvers prasa nekavejoties radit mi-litärai
valdibai pakjautu apvienoto
joslu provizorisku'väcu valdibu,ar
ko tad ari eventuäU var|tu slegt se-paräto
mieru, ja ari näko§ä Setrval-stu
konference butu nesekmiga.
NYHT, DENA
Anglijas ärlietu ministrijas valsts-sekretärs
Kristofers Mehju pagäju-äajä
piektdienä apakSnamä paskaid^
roja,'ka britu valdiba Igaunijas,
Latvijas un Lifetuvasieklau§anu Pa--
domju Savieniba^ atzinusi tikai de
facto, bet ne de jure. Eventuäls
britu valdlb.as lemums par §i fakta
atziSanu de jure varetu notikt vier
nigi pec iepriekSejas J^prie§anäs ar]
bhtu domlnijäm. DENA
000—^
piepyasljis velesaaas
AP zipo no Prägas, ka bezpartö-jiskä
Cechoslovakijas prezidenta Be-neäa
pieprasijums gada laikä sari-kot
jaunas veleSanas, Izraisijis daudz
pärrunu. Beneäa lerosinäjums ir
tie§ä pretstatä tam, ko pedisjä laika
runäs teiku§i kcMuQnistu pärstävji,
kas acini redzot velas veleSanu at-lik
§anu. Komunisti izteikuSies, ka
jaunas vele§ahas nav rikojai^fias, ka­mer
satversmes sapulce nebus ^^e-no^
uÄes pair jauno Cechoslovakijas
satversmi iin nebus liobeigts diyga^
des pläns. Sis pläns beidzas 1949.
gadä, bet kad izsträdäs jauno sa­tversmi,
to heviens skaidri nevar pa-telkt.
fieneSs tomer atgädinajis, ka
1946. gada v§ie$ana8 xiz§katitas tikai
par satversmes sapulces un pagaidu
valdiblas vele§anäm un toreiz tautai
pieteikts, ka veläkais pec divi ga*
diem rikos jaunas .^ile§aiias. .yiens
gads jau i}a|§Jf» m 4ä^§^:.v^e§aiias^
Jariko näkoäa ziemä vai,, visveläkais,
pavasari, neatkarigi no tä, vai sa-tversme
lidz tam laikam. bus pie-ijiemta
vai ne.
Pirmajäs vele§anäs, kas notika
driz pec tam, kad krievi bija.Gecho-slavakiju
atbrivojuSi, komunisti ie-guva
40 proc. no visäm, balsim, öe­chu
sociälisti ieguva ^6 proc. Päre-jäs
balsis dsflijäs starp labä spärna
tautas partiju un socialdemokratiem,
kas ir kreisäki par öechu sociälis-tiem.
, NYHT
VienoSanäs par streika atcelSanu
panäkta Francijas saimniecTbas mi­nistra
sarunäs arsträdnieku pär­stavjiem.
Pirms tam minlstru pre-zidents
Ramadje publicejis veselu
rindu Joti stingru rikojumu un no^
teikumu, kas no vienas oases vai-roja
jatmas valdibas krizesiespdjas,
no otras pus^s pierädlja, ka sociä-listu
valdibö nol§musi stihgri un ne-lokami
uzturet valsti disciplinu.
. Rekinäjoties ar streika draudiem,
Ramadje Vasarsvetku, sestdieria iz-deva
rikojumu, ka valdiba&lidz turp-liäkam
apkilä vi^us elektribas un
gäzes uz9§mumus. Ari §o 'izi;^emu-mu
personäls lidz ar to tika pär-ijemts
valsts 'dienestä. Vajadzibas
gadijumä kärtibu §ais uz^emumos
uztures ar ka^aspäka palidzibu. Pec
Vasarsvetkiem vei papild^is pa-skaidrots,
ka strädniekus, Kas turpi-näs
streikot ari valsts apkilätos uz-ijemumos,
nodos kapa tiesai un so-dis
kä kara lalka sabotierus.
9
Pee piecu meiiesu darboSanäsUN Balkänu komisija nobeigiisl un
iesniegusi I>ro§ibäs padomei zi^ojumu par Grielj;ijas pilso^u kafu.
Krievijas un Polijas pärstavjiem atturoties, pärejie komisijas locek|i
parakstijuSi zi^ojumu, kufä teikts ka Dienvidslavija pirmäm kärtäm
vainojama partizänu kara balstiianä Grie|};ijä, kamer Albänija un Bul-gärija
uzskatämas par vainöjamam mazäkä merä. Zii(^oJumä par pilso^u
kara iemesliem mineii ari nedroSie polltiskie un saimideciskie apsfök|i
un mazäkoma apspieSana pa$ä Grie^ijä.
Komisija ieteikusi radit komisiju
vai iecelt komisäru, kas vismaz di-vus
gadus paliktu Griekijas piero-beiä,
lai noverotu sadursmes un uz-
^emtos starpnieka lomu. Täläk ko­misijas
zipojumä teikts,^ka turpmäk
katrä gadijumä, kad käda Balkänu
valsts atbalstitu apbrui;iotas ban-das,.
kas §kersotu citas valsts robe-
2u, Droäibas padomei vajadzetu uz-skatit
to par miera apdraudejumu
un rikoties pret attiecigo valsti sa-skapä
ar Apvienoto Näciju chartas
noteikumiem.
Zitjiojumu un ieteikumus Dro§ibas
padomei parakstiju§i Anglijas, ASV,
Francijas, Austrälijas, Bel^jas. Bra-zilijas,
Ij:inas, Kolumbijas un Sirijas
pärstävji. Krievijas un Polijas pär-stävji
nav to parakstijuSi, bet nav
ari iesniegu§i citu zii^ojumu vai ci-tus
ieteikumus. Vienigi pie komisi­jas
vairäkuma zii^iojuma, ka Dien­vidslavija
visvaiiräk vainojama pil-soi;
iu kara, tie iesnieguSi papildin^-
jumu, ka pec vinu domäm visvairäk
vainiga pati Griekija, P^c krievu
un poju pärstävju domäm Dienvid­slavija
un Bulgärija neesot iespai-dojusi
separatistu kustibu* Griekijas
Makedonijä, un Griekijas kaimi!>-
valstis neesot vainojamas robeiinci-dentos.
Nemierus Griekijas ziemejos
esot izraisijusas vajä§anas, kas dai-kärt
sasniedzot ,,iznicinäsanas apme-rus"
un ^ b vadot Griekijas valdiba.
Stävökl? ^asliktinot pretslaviska
propaganda Grieljdjä^
Komisija vienojusies, ka amnesti-jas
jautäjums atstäjams pa§as Grle-
Ijijas valdibas izlemSanai. Komisi­jas
vairäkums ieteic radit öetru Bal­känu
valstu komisiju, kas iepazi|ti-nätu
UN ar saväm robeiprasibam.
Tapat komisija ieteic, Ica begjiis un
izraiditos vajadzetu novietot iespe-jami
täläk no robeiäm. Francijas
pärstävis pie zipojuma piebildis, ka
pec vipa domäm komisijas uzde­vums
bijis tikai noskaidrot faktus,
kälab sledzienu un ieteikumu pie-i;
iem§ana atstäjama pa§ai DroSibas
padomei. Lidzigu paskaidrojumu ie­sniegusi
ari BeJ^jas un Kolimibi-
Jas pärstävji, kas izsaciju§ies, ka pec
vii>u domäm „komisijas uzdevums
nav uzvelt vainu Albänijai,Dienvid-slavijai
un Bulgärijal."
; Griekijas un Bulgärijas pierobefä
starplaikä säkuSäs jaunas sadursmes
ar partizäniem^
Turcijä ieradusies amerikäi;iu^ virs-nieku
un lietprateju komisija, kas
saska^ä ar ASV palidzibas akciju
apspriedis Tureijas arfnijas un aviä-cijas
Stäbu pärkärtoSanas iespejas
un kopä ar turku ^enerälStäba virs-niekiem
äpmekles strate^ski svari-gas
vietas. Tureijas valdiba ^^elreiz
uz se§iem meneSiem pagarinäjusi iz-i^
emuma stävökli vairäkos pierobe-ias
apgabalos, kur §äds izpemuma
stävoklis jau pastävejis kop§ 1941.
gada, kad to nuteica, baidoties no
väcu iebirukuma draudiem.
. NYHT
Aiglijas strldniekti
partijas bkdriem la? ^
ailauts darioties aodu^
padomjtt drattdilbas
blcdrflia
Pirmdien Londonä $akäs Ang^u
strädnieku partijas gadskärtejais
kongress, kuram kä Lielbritanijas
valdibas^ pariijas oficiälai sanäksmei
veltl lietu verlbu. Kongresä notika
debates par svarigiem Anglijas iek-
§ejäs un ärejäs politikas jai^täju-gilem
un täs skära Anglijas brul;io-fos
^ spekus, koloni ju jautäjumu,
strädnieku partijas attieksmes p>ret
anglu kömunistiem uri Vinstona
Ceröila Vienotäs Eiropas kampai>u.
Uzbrukumus pieredzija ari partijas
publicetä polltiskä broSurä „Kärtls
uz galdal", par kuru zii;iojam 5. Ipp.
Bez tam viens tio galveniem bija
karaklausibas jautäjums. Bija ie-sniegta
rezolucija, kura bija prasits
nosodit valdibas piei;iem1x) kara-klauslbas
likumu un likt to iesp§-
jami Isä laikä anulet. Rezoluciju
noraidija, Rakstu^gs ir , kongresa
lemiuns, kas noraida ier&inäjumu
atcelt partijas izpildkomitejas aiz-lie^
umu partijas biedriem ie-stäties
anglu - padomju drau-dzlbas
biedribä, neieverojpt partijas
kreisä späma veleSanos nostiprinat
Anglijas un Padomju Savienibas
draudzibu. Par §o lemumu loti ne-apmierinäts
komunistu „Daily Wor-ker**
im asi verSas.pret strädnieku
partijas nostäju,
Ministru prezidents Etlijs savä ru­nä
kongresam deklareja uzticibu är­lietu
ministra Bevina un vipa lidz-strädnieku
ärpolltikai. „Mes aizstä-vam
to politiku, kas balstäs uz UN,*'
paskaidroja Etlijs, „un pölamies sa-glabät
pasaule sapraSanos un mie*
ru." Etlijs ener^ski noraidlja „da-iu
Jauiu pärmetumus, it kä mSs
butu atkarlgl no kädas citas varas;
pärmetumu Istais iemesls ir tas, ka
pärmeteji paSi atkarigi no kädas ci­tas
varas." Anglija nav atkariga ne
no Viena un grib sadarboties ar vi-siem,
paskaidroja ministru prezi­dents.
Savä dazjuras politikä sträd­nieku
valdiba cemSotiessagädät pa§-
pärvaldi visiem britu pavalstnie-kiem,
kä ari augstäku dzlves stan-dartu.
Komentejot prezidenta Trumem
vestijumu kongresam, kura vit;i5
prasa visu rietumu puslodes valstu
militäru sadarbibu, Kanädu ieskal-tot,
Londonas prese to visumä ne-uzskata
par kadu jaunu politikas
virzienu, bet jau iesäktäs llnijas tur-pinäjumu.
Jaunums gan esot Kanä-das
iekJauSana sini Amerikas kon-tinenta
aizsardzibas slstemä, raksta
liberälais „Manchester Guardian"
»Yorkshire VosX" tomer atzist, ka
ari §1 Trumena prasiba esot lo^ska
jo viss Amerikas kontinents veido
^eografisku vienlba
NYHT, DENA
Reiz§ ar 5iem drastiskajiem >Iko^
jumlem R a m a d t o m § r oazipojis,
ka piedäväjis komtoistu val«tajäm
arodbiedrlbäm sarurias oar algu
jautäjunfu^ ja arodbiedrlbas apsola
vlpam mieru derba front^rildz 1. de-cembrlm.
Francljai esot jlbaidäs no
infläcijas, bet, ja izdo§oties palleli^
nät: produkciju, tad palielinäto iegu-vumu
nodoSot paSu strädnieku algu
paaugstinääanai. RamadjS piekritia
premiju ms^ksäSanai par produkci ju,
ir to akceptedanls vienu no ]auni*>
kajiem arodbiedribu ierostnSJu-miem.
\
Francijas komönistu partijas sek-^
retars Diklo kädä masu sapulcfi pa*
zii;iojis, ka franiu strldnieki
.}us tik stulbl, lal säktu i;^erästrd«
kus^ un tä. dotu reakdonäriem
speklem iespeju vl^ussakaut*'
Visumä S^let; ka akutä krtze lidz
ar to atkal pärvar§ta, bet RamadjS
grQtlbas tomer nebeldzas ar to vien,
ca vipam atkärtoti jäatvaira sträd­nieku
praslbas pec lieläkäm algäm,
Vislieläko nemieru ylsäs aprlndSs
Izralsa mäizes trtikums. Tad v§l. art
siflde velkalnieM ]otl nernierä ar Ra-mad1
§ pletelkto jauno saimnleclbas
politiku, t i. valsts kohtrolidaiädis
salmnlecibas nozares. DTvalhä^
tä Sos sikos velkalnlekus, en€frfelskt
atbalsta komöhlsti. TOlft pic Vasar-^
svetkiem lWmadJ§ nmäjll I5i^
francijä un pazl^ojls, ka Francllä
katrä zipä Jäatjauho saimnleci.«k5
brivibp. Bet briviba bez valdibas
ierobeäoiumieia^iJ?^!^^
pie katastrofas. No; da^ädajlem
yalsts- kontroles veidiem Frarun lal
Vispiemerotäkais bdtu velds, . kas
visvairäk atgädinätu ^ brezidenta-
Ruzvelta raditp ,,New Deal"..
Francijas haciörtälä iapuice ' nie-kritusi
tam, ka valdiba aizöemas: no
intemacionäläs bankas tai pleSljJirtös
250 miljonus dolaru. Debät& par 5o
jautäjumu komunistu partijas sekre­tärs
Diklo pateicls, ka aizdevumu
nedrikst saistit ar politiskiem notei­kumiem
un, visam namam aplaude-jot,
saucis, ka hevienam nav tleslbu
jaukties Francijas lek§§jäs därl§a-näs.
'
„Pravdas'- ievadnietfs Viktorovs»
kä zii;io AP, plaäa räkätä apgalvöjis,
ka kmerikäi^u mönopolisjii izmanto^
jot paSreizejäs Frahdjai grOtlbaa^
lai nostiprinätu savu (.saimniedsko
lespaidu §aizem5. Raksta ,stärp
citu, teikts: „Visi däiädie zlpojuml
no ärvalstim vienprätigi atzist, ka
§ädä vai tädä vetdä valdibas krize
Francijä izraislta mäksllgiem lldzek-
|iem, lai panäktu sen plänotu akdju,
proti, izslegti^ no valdibas komunis­tu
minlstrus. Jau Sls apstäklii? vien
räda, ka valdiba nösveras pa labi.
Degola runa, kufä vi^S pietelca, ka
veidos un finances Jjiimu partiju,
bija signäls reakcloharo speku mo-bilizeSanai.
Kad bija nepiecie$ama
visu demokratlsko späcu vlenpräti-ba,
sodälistu pajröja taisni tad,
kad to velejäsreakcionäri-- l/iki*
räs par Sk^lSanos. Ta$»i: lifikaa
jauns celiens demokratlsko sp^ku m
reakdjas starpä." (
^^^^^^^^^^^^^^^ 1
— - o O o - -
Francijä pagäJuSa nede}ä atkal pärdzivojust anagu krisl, Soreia
krizes izratstitaji bija elektribas on gSses rfipnicu Bträdniekl, kas^pra^
sija Ueläkas algas m pietelca, ka pusnakt! no otrdienas us ^diem >
säks skeikoi Pussltmda ar! da|a Farizes bija tunu^ tad isdevis streiku X
atcelt /
Padomju Savienibas vestnieclba
Parize iesniegusi Frandjas valdibai
asu notu, kura apsudz Frandju Cet-ru
valstu noligumapärkäpdani par
padomju pilsoQu repatriädju oo
franöu joslas Austrijä^ Noti itoni-neti
12.000 DP, kai dzfVO frä«^ jos­las
nometnes, kur franöu iecitädes
piejaujot pre^dc^ju prc^>agandu.
bet padomju vinoiiekus
neielaiiot nomietnes. Frandjas val­diba
atbUde paskaidrojusir^ka^-
netajäs nomethes' feancu joslä drf-vojoSie
ukrai^ baltie^i un pärejie
se vi par padomju pavalstniekiem
neatzistot.
Frankfurte ieradi^es padomju
virsnieku delegädja,^^ n ö d a A c^
ties ar padomju pilsopu repatriidju.
Pec amerikäi^u iestäiu zii)äm tädu
amerikäpu joslä Vädjf essot jap
22.000
it"f
HP
tm. lkmr
i
j J
I i i i
•Mmpm
•s 4'.
lie
m
'-^
f!
i - U il'
^