Bavarijas Latviesu vestnesis, April 2, 1947

              /
4ts/ho7ized by — Lizenz -r
txddSaiias^ at]aaja: ICD*
OMBa :: Atbildigals redak*
tors *- Editor in-Chief:
KärUt Rabäcs, yietnieks:
Aleksandrs tiepä, redakcU
Jas sekretäm Mak/is Cull-tis;
reiiktori: Andrejs Rii*
dzis (Mincheiiih Harljs Min-denbergs
(Esilngenä). Ar*
nolds Smits (sports). Zignrds
Bärdä 'techniskais lekärto-jltiibs)
LATVIAN, NEWSPAPER
Nr, 25 (32)
Tresdien, 1947. g. 2. IV.
VsAh otroienSs o@ piekidie-nSs
:r icddvtjs: Ba^iri^
apfabala mvieSu Homitejas
mdevmni LatvieSu presei
darbloJeki! gadarbf^ kopa::
R>dskclja; Ganzburg/D. fiQ?-
gemi' te7 • Landmaon - Fl* t«
t n : : Moted by S e l i ^«
Volksblait Gflozborg/Do^,
Bdrgerm.» Landmaon-Pt' Ir.
Metleots > Oireolatloii: 1
MINISTRU APSPRIEDES
Sakot ar 31. martu^ ärlietu ministrupad^
tikai par diviem jautäjumiem: par Yäcijas saimniedskoapvienoS^^^
reparäcijäm un par Yäcijas saimniecisko uzbuvi n^^ Tas nolemts
pee ärlietu ministra Marsala pieprasijuma nekavet laiku ar diskusijäm
par mazäk svarigiem jautäjumiem.
Pagäju§ä nedeja, ko „Nev York
Herald Tribune" nosauc par „nepro-duktivu
tre§o nede}u", ärlietu mi-nistri
vienpjäs par darba kärtlbu.
Apspriedes, kas säkäs pirmdien, pec
tä paäa laikräksta atzinuma, bus
tadas, kas „pälaidis visus kalj:us no
maisa."" It sevi^^i tas esot sakams
pair saimniecibas jautäjuniiem, kur
dömstarpibas lidz §im bijuSas vislie-läkäg.
Ari DENA zii;io, ka tuväkäs
tris öetras dienas uzskatämas par iz-
Syrigäm konferences liktenim. Ame-rikäi;
iu laikraksts Sai sakaribä no
JaUna piemin zilfejumus par iespeja-xtio
konfererices ilgumu. FranCi do-mäjot,
ka tä varetu v§l turpinäties
visu aprilij dazi amerikäi^i minot 15.
öprili par pedejo termii;iu. Maräals
gan tie§i par §ädiem termipiem ne-esot
runäjis, bet esot vienigais är­lietu
ministrs, kas skaidriem vär^
diem pateicls, ka paliks Maskavä ti­kai'
tik iigi; kamer bus ceribas • uz
panäkumiem sarunäs — un ne ilgäk.
Vii?5 jau iepriekSejäs apspriedes esot
parädljis nepacietibu par leno saru-nu
gaitu.
„Neue Zeitung" ziijio, ka amerikä-
1^, lai atspekotii kriqyu nodpmu
pi^ppasit. tiesibas TunSt. lidz Riiras
jäulijiimä, paSlaik izsträdäjot plänu
par :SilQzi|as;> nlpnieclbas apg?ibala
paktauSanti starptauti^kai kontrolei.
So plänu, paredzams, iesniegäot kon-ferencei
Sai nedejä. Plans esot an
netieSa opozicija Oderas - Neisas
robezas atiiSanai starp Poliju un
Väciju, Silezijas apgabals esot sva-rigs
visas Yäcijas saimniecibai uin,
ja krievi veletos piedalities Ruras
apsaimtiiekoäanä, tad tiem butu jä-atzist
arl Silezijas internacionälize-
§ana.
Pagäjuää, nedejä npsleguääs ari
Icoordinäcijas komisijas apspriedes
par DP jautäjmnu. Tä ka komisi ja
nav varejusi panäkt vieno§änos, tad
nolemts, ka katra delegäcija ieöniegs
savus uzskatus ministru pädomei,
Pedejä apspriede turpinäja ap-spriest
padomju priekälxkumu nodro-^
§inat DP rietumu joslu nortietnes
pret sais nometnes valdogo elementu
patvarrbäm, ^ Padomju Savieöiba, kä
zinäms, pieprasija nekavejoties, lik-videt
visas komitejas, centrus un ci*
tas DPorganizäcijas rietumu josläs.
Pret priekälikumu versäs ne Vien
amerikä^u uh angju pär^ävji, bet
tos atbalstija ari franöi. Viäinskis
iesniedzis komisijai vairäkas vestu-les,
ko esot rakstijuSi no „Dl* no-metnem
izbeguäi" padomju pilsopi,
kas visi veloties atgriezties, bet no-metnes
pakjaiiti vajääanai un drau-dierii.
Qenerälis Klejs ierosinäja
§0 jautäjumu nodot izmekl^änai
IRp, bet ViSinskis atbildeja, ka 5i
problema neietilpstot IRO kompe*-
tences. PranCu pärstävis atbalstija
padomju priekälikumu militärä ap-sardzibä
izdot „kafa noziedzniekus",
kas atrodas §ais nometnes, attieci-gäp
valstim,: AngU un amerikäij^i
piekrita priek§likumam ar priekS-notdkiunu,
ka pirms ,^ka|:^ nori^
niektl izdo§ana^" to vaina j$pierlcla
ar pietiekamieci. pieradljuttiie^^ V i -
Siilskis ..täläk ierosinäja, ka liekädus
izdeviönus par 6P uztureSanu Vaö?s
nedrlkat uzkraut väcieäiem vai sa-biedfotiem.
Pirejo tris valotu par-stävji
patureja sev tiesibas paiiem
izlemt äo jautäjumu* .
Sestdien Maskavä uzsäktas saru­näs
par angju^krievu pakta reviziju,
Maskavä ieradies ari republikä^u
kandidäts ASV prezidenta veleäa-näm
näköjä gadä Harolds Stäsens.
Vii;i§ apskatijis Maskavas fabrikas
un izteicis veleSanos satikt Stajinu
un Molotovu.
DENA, NYHT, NZ
Späi^as kortess pec Franko dek-laräcijas
pie^emis likumprojektu»
kas pSrvers Späniju par „tradicio-nälu
Aonardiiju". Frankö izsludi-nats
par välsts augstäko vadoni. Yi-ijiu
atbalstis valsts padome un^ir-mais
kardinälis.
Franko kopäar diviem ministriem
Udma§inä d^vies uz Lpndonu. DENA
J^o, ka Londonä ieradiäoties ari
spä^u trimdas valdibas ministru
ASV kongresa komisija
QtiTst komunistus par
piekto kolonnu^
ASV kongresa komisija „pr?tame-rikäniskas
ricibas izmeklesanai"
publicejusi zii;iojumu, kas pec komi­sijas
priekgseka izteicieniem „neap-
5aubämi pieräda, ka komunistu par-tijä
musu zem§ ir piektä kolonna".
Pa§ä zii^ojumä teikts: „Mums jäat-zlst,
ka; komunisipis ir visu pasauli
aptvepoSa revolucionära kustiba, ko
vada sve§as valsts valdiba." Zii>o-jumä
bez tam ietverti 92 rikojumi
komunistu partijai, kas iepriekäejös
.apgalvojumUs apliecinot.
Pret. komunistu partijas slei&nu
nostäjies amdbiedribu apvieriibäs
prezidents, kas paskaidrojis, ka läds
likums vienigi nostiprinätu koiiti-nisma
ideolo^ju.
Daudzinätais ASV oglraCu arod-biedribas
prezidents Ljuiss, kam so-du
par ieprieksejä streika r&oäanu
uesen apstiprinäjusi ari augstak,ä
tiesa, uzaicinä.iis oglraöus säkt jaunu
streiku no 1. lidz 6. aprilim, lai ap-liecinatu
simpatijas tiem oglraöiem,
kas nessn kjuvusi par upufiem kädä
raktuvju nelaime. Nelaime, pec
^uisa domam, esot notikusi iekslie-tu
ministra Kruga vainas de^. Ljuiss
Dieprasa Kruga demisiju.
DENA, NYHT
rlkojama
Ansa Berzi^a z!mejums
KAS NOVELS MUMS AKMENI ?
Minchene 81. martä notika LCK
amerikäi^u Joslas delegäcijaa 8§dö
LCK vjcepriek§se2a A. Reina vadlbä,
Pärrunäja Baltijas tautu kppäjäs
pärstävibas radiSanu, pie USFET un
UNRRAs joslas galvenäs mitnes, GK
informäeijas biroja iekärtoSanu, CK
i;v)V3etnes jautäjumu un :darbalietas,
Bez tam kopigä lasijumä pie^iema
tautzinätniskäs padomes "darbiBas
noteikumus. Nolema aicihät tautien
sus Qimenes dienas sar0co§anai 11.
maijä.
Vai darba
vares an no
apsvers
lJU
Griöljijas lietä
KUR PALIKUSI DIENYipSLAYIJAS FÄRTIKA? — TURCIJA
FiUlKÄRTOS ARMIJU
1 Senätors Yandenbergs pazi^ojis, ka ASY senäts säks apspriest Tru^
mena priekSlikumu par palidzibu Griel^ijai 7. aprili. Tai ^asä iaikä ASV
un citur turpinäs |oii dzlvas diskusijas par palfdzibas sniegsanu Grle-
J^ijai un Turcijai. Amerikäi^iu politi]|j:u domas daläs tai zii^ä, ka dazi no-teikti
ir par tiesu un ätru palidzibuv kainer daudzi ci
reizäk butu jauiäjama biemsanu nodot UN.
prezidents Rudolfo^iOpiss. Trimdas
valdibas zi^u afeentura jau pagäjUs
nedSJä ziijLOja, ka Franko noleraiis
radit sindikälistisku väisti, lidzii^u
tai, kadu nodibiriäjaMusolini.
„New York Herald Tribune" le-priekS
ziijioja, ka, saska^ä ar dekre-tu,
gadijumä, ja Franko zaudetu va-ru,
to; pän;iemtu 20 viru troi;ia pado­me.
Troi;ia padomes pirmais uzde-yums
butu pärbauditdinastijas tie­sibas
uz troni resp. pedejä Spänijas
karaJa dela un troi;ia pretendenta
Dona Huana tiesibas. „Evefting
Standard" raksta, ka; pec spänu itio-nardiistu
domäm, Dons Huans jau
tuväkajos mene§os pän^ems vaLjts
lietu kärto§anu, jo ari merenais krei-sais
späms izteicis gatavibu zinämos
apstaklos piedalities monardiijas at-jaunpSanä.
Dons Huans esot gatavs
panakt vieno§anos »r visiem mere-ni^
m elementiem pirms pän;iem
Spänijas troni, bet ari paskaidrojis,
ka vii;i§ nepiekritiäot moriarchijas at-jauno
§anai> ja Franko turpmäkajä
valdibä patureSot kadu posteni.
Reuters ziijo, ka dazädäs Spänijas
pilsetäs notikusas späijiu anardiistu
apcietinäsanas pec to nesenä pa-skaidrojuma,
ka virii gatavi sadarbo-ties
ar monardiistiem pret Franlco.
Stutgartes radio zi^oja, ka Vaiensijä
apcietinäti slepenas politiskas orga-nizäcijas
vaditäji. Örganizäcijai bi-jusi
räidämstacija un sava spiestu-
Ve. No Madrides izraiditi divi fran-öu
laikrakstu pärstävji, par ko
Francija iesniegusi protestu. ASV
ärlietu ministrija atsauca iurnäla
„Newsweek" zixtu, it kä ASV säkiSot
jaunu virzienu Spänijas politikä, at-atbalstot
aktivi visus antifalangistus
un antikonhunistus Spänijä, lai tä
aizkavetu pilsoi;iu kara izcel§anos un
kömuiiistiskäs iekärtas radisanu.
ASV savu jau agräk UN deklareto
viedokM Spänijas jautäjumä nedömä-iot
H ^ i Ä DENA, NYHl!'
Vienigi biju§ais financu ministrs
VoUess krasi nostäjies pret Trumena
plänu. Bijusais prezidents Huvers
ieteicis Trumena plänu un piebildis,
ka chaosu un postu- Griekijä „varetu
noverst viens- vienlgs virs — proti,
Stajins", kura vara butu pärtraukt
nedroäibu Griekijä.
Ukrainu terroristi
p
nogalinäjusi Polijas
kara ministra
vietnieku
Polijas valdiba oficiäll pazinojusi,
ka ukrainu terroristi 26. martä no-galinäjuM
Polijas kapa ministra vie-taä
izpilditäju ieneräli Svirdzevski.
BBG pec DENAs informäeijas zi^o,
ka Polijas valdiba täpec nolemusi
säkt militäras operäcijas pret ukrai^
ijiu pagrides darbiniekiem. Maska­vas
radiofons päpildus zipojis, ka
ukraiiiiu fasisti nogalinäjuäi Svir-dzevski
Sanokas' tuvumä ap 80 km
no Krakovas.
DENA ari zipo, ka Helsinkos pa-gäju
§ä piektdienä säkusies präva
pret 22 somu §täba virsniekiem, ku-rus
apsudz par ,,slepenas armijas
organizesanu Padomju Savienibas
äpkaroSanai." Sai armijai esot vaja-dzejis
5äkt rikoties, ja izceltos kar§
starp Padomju Savienibu un rietumu
valstim. , Apsudzeto vidii ir ar! bi-jusie
somu ^enerälstäba prieksnieki
Aksels Airo un Einars Makiens. Ap-sudzibas
rakstä teikts, ka slepenäs
armijas vaditäji bij a§i virspavelnie-cibas
operäciju dalas virsnieki. Ar-mija
nodibinäta jau 1941. g. sep-tembri,
öetras dienas pirms Somija
parakstijusi pamiera noteikumus.
Bez 22 apsudzetiem, kas jau nodoti
tiesai, vair^ki citi esot izmeklesanas
apdetinäjumä. Kops pamiera pa-rakstiäanas
pavisam apcietinätas
5000 personas, Lieläkä dala gan
driz atkal atbrivota. DENA
Pec apspriedes ar Trumenu ASV
pärstävis UN Ostins ruhäja par pa-lidzibas
jautäjumu prosibas pado­me.
Vi^i uzaicihäjis UN atzit ame-rikäi^
u palidzibu iin paäai spert ie-darbigus
so^us, lai pasargätu jebku-ru
citu väisti no uzbrukuma drau-diem.
Gromiko me^näjis aizkavet
Ostina deklaräciju un paskaidrojis,
ka Ms esot glu2i jauns jautäjums,
kas neietilpst vecajä stridä par Grie-kiju.
Ostins savä runä uzsyeris, ka
ASV esot ,,sevi§ka un neatliekamä
interese" par iedarbigu ricibu ap-draudetos
apgabalos, un aiciiiäja UN
izsträdät ilgtermi^a palidzibas prog-rammu.
ASV nedomäjot versties
pret UN. Balkänos esot nepiecie-
§ams radit robezu droiibas sistemu.
Gromiko pec Ostina runas paskaid^
rojis, ka uzskata amerikäijLU dekla­räciju
par ,,svarigu jautäjumu"; Vi2;is
to izstudesot un paziijioSot savu vie-dokli
näko§ä Dro§ibas padomes sede
7. aprili.T>y-:^v;^-.--/ :
Dierividslavijas sutnis VaSingtonä,
pec BBC zi^äm, ludzis ASV valdibu
grozit lemumu nesutit Diehyidslavi^
jai labibu. Dienvidslavija lugusi ari
Angliju atbalstit to ar pärtiku, Esot
tpmer sagaidäms, ka ari Anglija lu-gumu
noraida. Vei nesen Dienvid-slavijai
esot bijis pietiekaml daudz
pärtikas un tä piedäväjusi ärzemju
tirgum ciikas, sviestu un putnus.
Vispäreia pärtikas normu samazinä-
§ana säkusies tikai^6. martä.
„New York Herald Tribune" zii^o
no Ankaras, ka Turcijas valdiba ap-spriez
jautäjumu par. 1 miij.. viru
lieläs turku armijas dajeju demobi-lizäciju,
ja ASV pieiiemtu Trumena
palidzibas plänu. Turki gatavojas
ar amerikä^u naudu izveidpt ce^u
un dzelzceju tlklu lidz tädam. stä-voklim,
lai neliela, bet Jo ti kustig^
arraija varetu robezu aizsardzlbai
aizstät tagadejos lielos, bet gandrlz
nekustlgos gamizonus.Tagadejäs'ar­mijas
derhobilizesana \ärkärtigi at-vieglotu
Turcijas saimniecisko stä-vökli,
jo aprekinäts, ka paslaik piek­tä
dala visu darba spejigo viru e^ot
armijä.. . DENA, NYHT, NZ
EsHngenas latvleäu nometni 31.
martä apmekleja Starpvaldibu
begju komitejas pärstävji un le-pazinäs
ar nometnes darbnicäm,
skoläm un slLmnicu. Kolötiljäs
veeäkajam K. Kalnii;iam pafstävjl»
izteica atzinibu par latvieSu cen«
tibu darbä un informeja, ka visä
drizumä katru m§nesi uz "Angliju
pärvedis 15.000 Baltijas DP. Vis-pirms
pärvieto§ot latvieäus, igau-i;
ius un lietuvieäus no angju jos­las
un tad darbä uz Angliju vare-
§ot dpties ari baltieSi no ameri-kä^
u joslas. Starpvaldibu begJu
komitejas biro^os par sakarnie-kiem
paredzets pieaicinät ari Bal­tijas
tautu pärstävis. Eslingenä
un Minchene saka^eki oaredzetl
latvie§i, Regensburgä IJetuvletis
un Hesenes apgabalä i^auiju t>ät-^
stävis. Sakarnieku uzdeviims bäs
panakt cie§u sadarbibu ar St4tp-valdibu
bSglu komiteju.,
Starpvaldibu V bggt"'*^ komitejJ^
pieprasijusi ;&rf latvie§u mfedipl-nisko
personäluy kas pavadis pii*-
mo polu transportu ho Yäcijas uz
Braziliiu. Pieprasitsl ärsts, . 1
zelsirdigä mäsä un 6 slimnieku
kopejas. Virtembergas -^Badenes
apgabala komitejä jau re^istreju-sies
daudzi tälä brauciena reflek-tanti.
Pavadoijiem dös briyu ce|U
turp^un atpakal, angädi iin a l ^ '
ärzemju valiitä. Izbräukäana pä-redzeta
maijä, atgrieSanäs Väcijä
ä vai augustä. . H. M.
UNRRAs personäla skaitu Väcijä
ar 15. aprili samazinäs no 3000 lidz
1034 personäm, — paiihöjis UNRRAs
DP nozares galvenais ätäbs Pariz^.
samazinätais skaits atbllstot tam,
aprekinäts par nepiecieiamu
jaunäs IRQ darbam, ku^al galve­nais
uzdevums bus 728.000 DP ap-rupe
Eiropas un Tälo austrimu tio-metnes.
UNRRAs |eneräldirektörs
^eherälmajors Rukss ieradies Lon­donä,
lai no turlenes jsäktu UNRRAs
nodalu apskates braMenu • jia Eiro-pu.
Rukss domäapmeki§t visäs val-stis,
kur UTiTRRA därbojas, ieskäitot
Krieviju un Ukrainu, AP ziipp no
Heidelbergas, ka generi^
Ruksa uzdevumä visäs amerlka^u
joslas DP nometnes i z l i k s p l^
ar uzaicinäjumiem atgriezties
katram savä dzimtenS un „säkt Jau­nu
dzivi". Plakäti bö§ot poju, krle-vu,
dienvidslavu un väcu valodä.
Plakätos buSot ari atzfme, ka lis uz-mudinäjums
nav sapn-^tams k§ pa-vele
un repatriäcija hotiek brfvpra-
.tigi^:^::^-^--'v-^:::^^
Märta pedejäs diehäs Frankfurte
bij a jäierodas IRQ • -sagatavoSanas
komisijas sekretäram' Altmeieram.
Frankfurte ari paredzetas vairäkas
apspriedes par DP iecejoianu no
Väcijas un Austrijas, sarunäs pieda-loties
Starpvaldibu begJu komisijas
direktoram seram Emersonam, komi­tejas
joslu pärstäyjiem un änfi^rikä-nu
un ang|u militäro valdibu pär-stävjiem.
Kopenbagena Pasaiues
bazriicu padomes sanaksme- jimeri-känu
pärstävis Dr. Barstovs izteicies,
ka ASV esot gatava uztiemt 400.000
Eiropas beglu. ÄSV lidzdalibu IRO
äpstiprinäjis ari senäts, zii?o Reu­ters.
/ -^ :
•f