Bavarijas Latviesu vestnesis, November 11, 1948

              LATVIJA, 1§48. g. 11. u,,,,^.
VĒL Vmš «AUKSTA
KARA" PLĀNS - UZ
VEIKT BOĻŠEVIKUS
AR VINU PAŠU
3
11
i!
i ! ,
i :
• itļl!
1 '
II
Pret boļševismu jāvēršas ar pašu
boļševiku metodēm, izsakās angļu
ģenerālleitnants Martels,,DailyMaa''
rakstā „Kā uzvarēt aukstajā karā".
Vispirms viņš uzsver, ka rietumval­stīm
nekavējoties jānorganize 20
stipras divīzijas un jānovieto ; tās
Vācijā, lai novērstu Berlīnes krizi un
konsolidētu rietumvalstu stāvokli.
Pēc ģenerāļa domām, šāda rīcība ne­kādā
gadījumā neizraisītu karu, jo
Padomju Savienība gatavojoties ka-:
ŗam tikai pēc 5 gadiem. Tai pašā
laikā viņš tomēr apgalvo, ka nekādā
gadījuma rietumvalstis . nedrīkstētu
lietot atombumbu, lai atspiestu
Padomju Savienību atpakaļ.- Sāda
rīcība dotu Padomju Savienībai brī­vas;
rokk^ visbriesmīgākā veidā sle­pena*'
kara ievadīšanai pret rietu­miem.
Vienīgais pareizais ceļš esot rīkoties
pret Padomju Savienību uz mata tā­pat,
kā Padomju Savienība visu lai­ku
esot rīkojusies pret pārējo pasau­li,
citiem vārdiem sakot boļševis-mu
vajagot sagraut ar viņa paša me­todēm,
organizējot „auksto karu" aiz
dzelzs aizkara.
Aukstais karš pret boļševismu, pēc
angļu : ģenerāļa domām, sadalītos 3
svarīgākās fāzēs. Vispirms vajagot
sagatavot efektīgus plānus' tādu val­stu
atbrīvošanai kā Austrija un Ce-choslovakija,
kur 95 proc. visu iedzī­votāju
ir rietumnieku pusē, bet pa­kļauti
komunistiskai policijai uii va­ras
vīriem. Ja rietumu rīcībā, būtu
pieminjētās 20 divīzijas, tad, pēc Mar-teļa
domām, būtu viegli iesoļot šais
zemēs un tās atbrīvot. Otrs — jau
grūtāks uzdevums — būtu* atbrīvot
tādas zemes kā Poliju un Austrum-vāciju,
kas tieši pakļautas padomju
okupācijas spēkiem. Sais zemēs va­jadzētu
organizēt un atbalstīt pre-^
testības kustības. Šādu kustību or­ganizēšanā
tieši angļiem esot daudz
piedzīvojumu no otrā pasaules kara
laikiem. Tas pats uzdevums bez lie­lākiem
grūtumiem būtu paveicams
arī tādās valstis, kas jau oficiāli ie­kļautas
Padomju Savienībā — Mar-tels
te min Baltijas valstis on Uk­rainu,
jo nacionālais noskaņojums
tur esot neapšaubānu pretkrievisks.
Treškārt, ģenerālis ieteic izmantot
rietumvalstu pārākumu uz jūras, lai
ierobežotu padomju kuģu satiksmi
tāpat, kā Padomju Savienība ierobe­žojusi
rietumvalstu satiksmi pa saus­zemi.
Tikai pēc tam, kad visi šie
līdzekļi būtu ietekmējuši Padomju
Savienību, vajadzētu atsākt diplomā­tiskas
sarunas ar Maskavu un pie­prasīt,
lai Padomju Savienība iz­beidz
gatavošanos karam. Kremlim
būtu jāpiekrīt padomju spēku demo­bilizācijai
un starptautiskai kontro­lei.
Ja Kremlis nepiekristu, „auksto
karu" vajadzētu turpināt.
Ģenerālis tālāk aizrāda, ka šis
„aukstā kara" metodes būtu jā­lieto
nekavējoties, jo vilcinoties rie­tumi
tikai dodot Kremlim iespējas
bruņoties un pavairojot „īsta karā"
briesmas. . Ar „auksto karu" varot
panākt to, ^ka komunistu vadoņi sāk
svārstīties un esot pat iespējams; ka
Padomju Savienībā rodoties jauni
valdnieki, ar kuriem pārējā pasaule
varēšot saprasties. i
Ko nozīmē |enerāla deGolla uzvara Franelj^^^^^
Ļoti komplicētās uri sarežģītās Francijas republikas padomes vēlē­šanas
beigušās. Ģenerālis De Goils tajās ieguvis nozīmīgu uzvaru, ja arī
ne absolūtu vairākumu, un BBC poltiskais komentātors stāvokli Franci­jā
šobrīd salīdzina ar 1932. gadu Vācijā, kad iedzīvot^u lielais vairums
nmāja, ka „tā tālāk vairs nevar turpināties". „Slimais vii^s", aiz Reinas,
kā tagad mēdz apzīmēt Franciju» atrodas krustceļos.
Ir tiesa, De Golla panākumi re­publikas
padomē neatspoguļo īsto
tautas noskaņojumu, jo par ievēlētu
skaitās tas kandidāts, kas dabūjis
absolūto balsu vairākumu. Sīiemesla
dēļ komunistu zaudējums vēl neno­zīmē,
ka no tiem būtu atkritis tik
liels vēlētāju skaits. Bez tam par .de-goUistiem
balsoja arī daudzi citu par­tiju
piekritēji, kāpēc franču tautas
apvienības uzvaru varētu uzskatīt
vienīgi par relatīvu. Otrkārt, re­publikas
padomei franču satversmē
nav paredzētas likumdevējas tiesī­bas.
Tā var gan ierosināt savus
priekšlikumus, apspriest likumpro­jektus
un labākā gadījumā tos no­vilcināt,
bet nekādā gadījumā no­raidīt.
Tātad, ari no šī viedokļa rau­goties,
De Ģolla uzvara uzskatāma
par relatīvu.
Bet tās panākumi meklējami citā
plāksnē, kas pašreizējāFrancijas iekš-polītiskajā
situācijā ir visraksturīgā­kais.
Kopš Vācijas kapitulācijas un
ceturtās republikas atjaunošanas, ne­viena
Francijas valdība, neviena par­tija
nav spējusi pārvarēt neuzticības
krizi. Lai arī cik tas paradoksāli,
Francija vienlaicīgi ir ziedoša un arī
ruinēta zeme. Kamēr viena iedzīvo­tāju
daļa dienu no dienas kļūst turī­gāka,
tikmēr citu stāvoklis turpina
pasliktināties. Zemnieki, ražotāji,
rūpnieki un tirgotāji dzivo ne sliktāk
kā priekš kara, algotiem darbinie­kiem
un strādniekiem, turpretim, ar
grūtumiem nākas saskaņot ieņēmu­mus
ar izdevumiem uņ nodrošināt
dzīves minimu. FinanČu speciālisti
pārliecināti, ka iedzīvotāji nobēdzi­nājuši
lielas zelta rezerves, īpaši uz
laukiem, bet tās nevar likt lietā, lai
nodrošinātu franka pirktspējas.
Caurmēra francūis, kas ir taupīgs
'un mil stabilus apstākļus, ar bažām
vēro, ka nevienai valdībai lidz šim
nav izdevies nodrošināt viņam šo
stabilitāti. Partiju kombinācijas un
dažbrīd tīri šauras intereses nereti
samainītas ar valsts interesēm, ra­dot
kā saimniecisku, tā politisku ne­drošību.
Uzticības krizes padziļinā­šanā
tieši komunistiem pēdējos gados
bijusi ievērojama loma. Tā kā šī ek­strēmā
partija panākumus var gūt
vienīgi tur, kur valda saimniecības
grūtumi, vispārējais posts, Torēzs,
Diklo un citi komunistu vadoņi iz­mantojuši
visus līdzekļus, lai šos
priekšnoteikumus radītu. Gandrīz
regulārie streiki, ko pavadījušas sa­dursmes,
nekārtības im pat nemieri,
ar katru dienu vairāk un vairāk grā­vuši
tautas uzticību. ^
Būtu netaisni, ja neredzētu valdī­bas
gribu un pūles radīt atkal kārtī­bu
un ^'stabilitāti. Gandrīz pārcilvē­ciskiem
spēkiem tā cīnījusies un vēl
tagad cīnās par republikas eksisten­ci
un saimniecības chaosa novērša­nu.
Bet, paradoksālā kārtā, caurmē­ra
francūzis par šo cīņu. nekā negrib
zināt. Ja laikraksti iespiež ziņu, ka
sadursmēs vairākas personas ievai­notas
vai pat nogalinātas, parastais
apirma
padomju valsts
js vienaldzīgi nosaka: „Ak, tas
ir tik tālu no manis, pavisam citā
valsts malā vai departamentā." Jo
Francijas iedzīVotāju lielākā daļa
grib mieru,' kārtību un nodrošinātu
dzīvi. Patiesībā, :tā ir saprotama un
cilvēciska vēlēšanā^. !.
Šādus izdevīgus apstākļus savā la­bā
pratis [izmantot ģenerālis De
Golls,: Visās iīdzšinējās runas viņš
kritizējis' valdību nespēju, politisko
partiju kombinācijas un draudīgo
krizi. Klausītājiem pamazām radu­sies
pārliecība, ka ģenerālis būtu tas
vīrs, kas šos apstākļus varētu novērst
un nodibināt valstī atkal stabilitāti
Dīvainā kārtā) arī komunisti pēdējā
laikā'vairs tik sīvi neapkaro De Gol-lu,
cerēdami, ka varēs pārņemt varu
pēc tam, kad ļ ari franču tautas ap­vienība
būs pierādījusi savu nespēju.
Caurmēra francūzis līdz šim varbūt
nemaz nav. ievērojis, ka ģenerālis De
Golls vēl ne reizi nav skaidri dekla­rējis
savu programmu un izskaidro­jis,
kā viņš īsti dornp Francijas at­jaunošanu,
aprobežojoties, vienīgi ar
citu kritiku.; •
Franču tautas lielais vairums uz­skatā
ģenerāļi De Gollu par to stip­ro
vīru, kas varētu nodibināt kārtību
saimnieciskajā un politiskajā dzīvē.
Būtu aplam De Gollu saukt par fa­šistu,
jo viņš savā laikā bijis viens no
tiem, kas vadīja pretestības kustību
pret fašismu. Bet nevar viņu. saukt
arī par labu'demokrātu, jp viņš vien­mēr
norobežojies np partijām, kas ir
demokrātijas pamatelements.
Tieši tai apstāklī, ka De Gollam
izdevies pārvarēt franču tautas neuz­ticības
krizi,. meklējama viņa pašrei­zējo
panākumu nozīme, : Grūti pare­dzēt,
kā attīstīsies tālākie notikumi
Francijā. Bet • jaļ, pašreizēj ai valdībai
neizdosies novērst saimniecības cha-osu,
De Golls varēs noteikti profitēt,
izmantojot pār cīņas arēnu ari. re­publikas
padomi.
B. Ķ. ;••
K r u s t v ā r d u mTkl^^
(mm
• • - i i »
•...vi 1
•m •
1 2 3 4 r" •r" 5~'
16 ii
' . I -
ii 14
Q
:
16^
ii an iii
m 23 ii 24 25 1 26 27 29: 30
32 24 35
36 37 38 39
41 ES 42
43 83 44 • • •:•
'mmmm •
1
4
Līmeniski: 1. Liekēdis. 5. Novads Grieķijā.
10. Pilsēta Latvijā. 11. leapaļas. 12. Starp­tautiskas
organizācijas sākotnējais nosaukums.
13. Lauks. 14. Būvmateriāli. 15. Pīt. 16.
Skats. 18. Satiksmes vārds. 19. Dārgakmeņi.
21. Vācu kinoaktieris. 23. Dzēriens. 24. Miets.
27. Velve. 30. Dabas veidojumi. 32. Baudi 1
34. Bībeles persona. 35. Zivs. 36. Debespuse.
39. Gaitenis. 40. Nots. AU Senlatviešu varonis.
42. Spridzeklis. 43. Aizjūga piederums. 44.
Kailas.
stateniski: 1. Virve. 2. Pļāpīga. 3. Potēt.
4. Noliegums. 5. Teķi. 6. Toreiz. 7. Pagasts
Zemgalē. 8. Dārzeņi. 9. Pilsēta Francijā. 11.
Braucaini rīki. 13^' Sejas sastāvdaļas. 16.
Virziena noteicēja. 17. Upe Latvijā. 20. Dzīv­nieka
mājoklis. ,22. Pilsēta Somijā. 24, Ne­varīga.
25. Hamburgas priekšpilsēta. 26. Sli­mība.
28. Saimniecības ēka. 29. Jaunsudrabiņa
stāsts. 31. Ceļi. 33. Franču rakstnieks. 35.
Mēra vienības 37. Taču. 38. Sievietes vārds.
42. Ķīmisks elements.
KAS BIJA * AGRĀK - ATBILDES
1. Jūlijs Cēzars. 2. Ēģiptes piramīdas. 3.
Lielais ziemeļu karš. 4.'Futbols. 5. • Tele­grāfs.
6. Konfūcija piedzimšana. 7. Gar­lībs
Merķelis. 8. Suecas kanālis. 9. Leonar-do
da Vinči. 10. Grāmata. 11. Amerikāņu
revolūcija. 12» Pirmie latviešu dziesmu svētki.
ParskaiTjies
Nopietns kungs, ievīstīts baltos dvieļos, sēž
pie bārddziņa, kad veikalā iedrāžas zeņķis
un pilnā kaklā kliedz: „Smita kungs, Smita
kungs, jūsu māja deg 1" Pārbijies kungs uz­lec
no krēsla, norauj dvieļus un izsteidzas uz
ielas. Paskrējis pāris namus tālāk, viņš-:
pēkšņi apstājas un apjukumā izsaucas: „Pie
joda, ko es daru? Mani taču nemaz nesauc
Smiturv "^^'V'
• «
' Kādā kovboju veiklības sacensībā ļaudis
sevišķi ievēroja lielu kalsnu jaunekli kok­vilnas
kreklā un kovboja zābakos, kas rokās
auklēja zīdaini. No viņa somas rēgojās ārā
zīdaiņu pudelīte. Kovbojs dedzīgi māja uii
sauca kādam jātniekam arēnā, kas izskatījās
visai jauns, bet rādīja tik traku- drosmi, ka
skatītājiem vairākkārt, bija drebinoties jāno-vēršas.
Kāds skatītājs pievirzījās tuvāk vī­ram
ar zīdaini un uzrunāja viņu: ,Jūisu
draugs ir ļoti drosmīgs."
„ja," atbildēja kovbojs, „tā ir mana sieva."
grāmata jaiiiiiem un veoiem
SATURA:
Stāsti
Aiz sniega un tumsasy
Purvā, . '•.
Nelaime,
Soda diena,
Veļu tiesa,
f Noslēpums.
u izlase
Teodora (T. Zeiferta) apcere par
SauMeti
Jāņa Zvirbuļa autora ģīmetne un
illustrācijas
€ena DM
Pieprasiet šo ; vērtīgo grāmatu
nometņu grāmatnīcās. Vairumā
LATVIJAS APGĀDA, Gunzburg/
Do. Marktplatz 25.
- Nemaz nerājies, māt. Ja tu staigātu ap-kārt
ar pildītu šokolādi kabatās, tad tev arī
būtu tādas rokas.
Berlinske Tidende
Novembra vidū Ņujorkā notiks
ilgi gaidītās filmas „Zanria d' Arka"
pirmizrāde, ar; Ingridu Bergmani ti­tullomā.
Nākamā gada sākumā fil­mu
gaida ari Vācijā. Lai iepazītos ar
Orleanas jaunavas dzimteni, Berg-maņe
nesen apmeklēja Franciju un
ari Zannas dzimšanas vietu. Holivu­das
slavenā zvaigzne bija ļoti pār­steigta
par goda vārtiem un. apsvei­kuma
transparentiem, kas bija uz­stādīti
viņas ceļā, t ā kā aiz aizkus­tinājuma
apraudājās. Atvainojiet
kundze," kā ar auksta ūdens šalti
slaveno zviedrieti aplēja ciema mā­cītājs,
kas viņu pavadīja,. „goda
vārti nav celti jums, bet iekšlietu
ministram, ka^ rit ieradīsies mūsu
draudzē."
Kamēr lielajai Bergmanei (viņa ir
1,78 m gara), bija; jāpiedzīvo šī vil­šanās,
viņas vairāku filmu partneris
francūzis - Saris ' Bojē iecelts par
Francijas Goda leģiona bruņinieku.
Bojē tagad' tāpat: kā* Bergmane ir
ASV pilsonis un augsto godinājumu
izpelnījies kā pateicību par ievēroja­miem
ziedojumiem un' krietno stāju
pret savu bijušo tēvzemi kāra laikā,
Holivudā uzņem ne vien krāšņas
un lieliskas fiimas, bet nodarbojas
arī ar izgudrojumiem: jaunākais no
tiem ir skūpstu masum: kas radīta
KOMUNISMA METODES IZMĒrf
NĀTAS JAU PRIEKŠ 200 GADIEM
Šogad paiet 200 gadu, kopš izbei,
dzās Jezuītu valsts tagadējā Parag*
- , „ ^ j . u- 1 • . . ^- I vajā. Tā bija dīvaina valsts kur V o '
šogad 30.gadu :ub.^ metodēm mēl
vamaka^skola Aipenķ^^^^
Halinga juras lauva kolledza K:ng- ?„„ „,,.,,.^„.:oj„.. ;„ '«^«mie-
.tonāfŅiorkas štatā,;kur;dažāda ^^^^ veida
cirkus trikiem: apmāca jūras lauvas.. Eksperiments sākās 1609. gadā un
Jūras lauvu tieksmi un spēju - uz turpinājās gandrīz 150 gadu. Vis*
balansa rotaļām, cirki un varietē te- pirms gvai^aniešus sev pakļāva spā*
ātri izmanto tikai kopš pagājušā; ga- nieši. Kad ieradās jezuītu mūki, so*
du simteņa otras puses, kad kāds līdami gvaranļešus sargāt pret spā-angļu
valzivju ķērāju kuģa kapteinis ņu laicīgajiem kungiem, dažu gadu
Klusā okeāna piekrastē novēroja, ka laikā visi gvaranieši b r ī v p r ā t ī gi
jūras lauvas savvaļā tīri „cilvēciski" pārgāja ordeņa valsts aizsardzībā,
rotaļājas ar zivīm. Lielie dzīvnieki Vispirms jezuīti nodibināja Paragva-bija
sastājušies lokā un spēlēdamies, jas territōrijā' 31 atbalsta punktu vai
uztverdami un balansēdami svieda centru, ko sauca par „redukcijām".
zivis no viena purngala uz otru. Pir- Nō šiem centriem pārvaldīja 150.000
mo apmācīto jūras lauvu grupa, ko gvaraniešu. Centrus vadīja 50—100
ŠIS kapteinis atveda .uz Eiropu, gu- administratoru. — Visas redukcijas
va tik lielus panākumus, ka Andi- bija celtas pēc vienādiem plāniem,
jas karaliene Viktorija : pavēlēja vidīi četrstūrains tirgus uri baznīcas
^trupai" ierasties viņas pili speciālai laukums ar lielu krucifiksu, ap lau-izrādei.
; kumu baznīca un citas publiskās
TT V o n ' TT V - . - ēkas, bet ap tām gvaraniešu būdas •
Kops;30^adieŗivm^ regulāros S
ŗas, lauvu kcmedza'^^^^ so^pasu .atainos kvartālos ^ tik ^ p ā r s k aS
jurasJauvutie^^^^^^ iemītnieku bez ^
pnel^metus. Viņa^_,,sko^ ^,^,klēt. Ap pilsēL
m^cas ne maza_k ķa 8 jaum juras ..^ ^ j^-^. ^ārzniec^as un
lauvas reize. Nākamos skolniekus" jļ^^ļ^-
piegādā Kalifornijas piekrastes roņu Tikpat fetrstūŗaini regulāra kā
zvejnieki. ^ ,,redukciju" izveidojums, drīz kļuva
Brīvā dabā mazos jūras lauvas arī iedzīvotāju dzīve. Līdz 3 gadu
vinu mātes sāk „apmācīt'- tad, -kad vecumam bērnus atstāja mātes gā-tie
ir apmēram mēnesi veci. Klusā diba, bet pec tam vienīgais noteicēja
jūras līcī mātes iegrūž mazuļus jūrā Par cilvēku bija valsts.. Jau no 3 ga-un
kādu laiku ļauj tiem kārpīties, vecuma gvaranieti no rīta līdz
grimt un atkal celties virs ūdens, vakaram uzraudzīja. Viņu radināja
Kad mazie jau vairākkārt nogrimuši pi6 ^uzcītības, kartības un pilnīgas
un sarijušies ūdeni, mātes ienirst paklausības. Katram gvaranietira
zem viņiem un paceļ tos uz savām bija jāmācas no galvas dazadi valsts
mugurām virs llmenā. Bridi jaunuļi vadības izraudzīti saukļi,
var uz māšu mugurām atpūsties, tad .No 6 gadu vecuma katram gvara^
mātes atkal ienirst un cīna ar ūdeni ^etim bija jasak strādāt ]o ādminis-,
mazajiem jasāk. no gala.' Pēc apmē- tmtori. atzina, ka brīvs laiks pamu-ram
15 minūtēm mazie ir tiktāl no- dinot ļaudis uz kaitīgam domam,
kausēti, U tikko vairs spēj kustēties. Pakāpeniski bērnus ievirzīja dažādos
Tad mātes uz mugui^ām iznes tos grodos, pec iespējas gan ievērojot
sausumā. Parasti paiet divas nedē- individuālas^ tieksmes, bet pirmām
1as, kamēr jaunie jūras lauvas aH^arta"! toTner vadoties no apsveru-divām
„stundām" dienā iemācās ma; kur valsts intereses butu vaja-veikli
peldēt. dzigs darba spēks.
; No 16 gadu vecuma gvaranieti uz-
' Halings savā skolā apmācījis jau skatīja par pieaugušu un viņam
vairāk par 150 jūras lauvām. Neap- o b l i g ā t i viena gada laikā bija
mācītos dzīvniekus viņš nopērk par jāapprecas. Prēmiju sistēma veicina-apmēram
150 dolāriem, bet, kad tie ja ģimeņu pieaugumu. Tikai pēc pir*
apmācīti, pārdod' cirkiem par pavi- mā bērna piedzimšanas, vecākiem
sām citādu naudu. „Zvaigznes" piešķīra pašiem savu dzīvokli un tlļ
maksā līdz 30.000 dolāru. Reiz ap- kal tad viņiem ari atļāva audzēt ga
mācīts -jūras lauva spēj „uzstaties" ŗus matus. Rītos un vakaros vi-apm.
15 gadu. : šiem obligāti bija jānoklausās spre-ļ
diki. Laukstrādnieki katru ritu aiz­jūras
lauvus ir ļoti ,,jūtīgi". Ass soļoja ho „redukcijām" darba ar
vārds, par sitienu nemaz nerunājot, orķestri priekšgalā. ' Tāpat viņi at­var
sakaitināt tos tā, ka viņi atsakās griezās. Darbā viņus uzraudzīja des-
„strādāt". Halings reiz zaudējis kā- U i t n i e k l Pat nakti viņus kontrolē­j
u jau krietni apmācītu jūras lauvu, ja. Patruļas raudzījās,' lai neviens
kas apvainojuma dēļ „pieteica", ba- nepārkāptu aizliegumu atstāt mājas
da streiku un nomira. Jūras lauvu no saules rieta līdz lēktam. Nekādu
kolledžā- ,,skolniekus" vispirms ap- novirzīšanos no dogmām vai kārtl-māca
balansēšanā. Apmācītājs, kam ļ>as necieta. Vieglākus pārkāpumus
kabatas pilnas zivīm, staigā pa telpu, so^ļ^ja ar pērienu vai ieslodzīšanu,
kur novietoti. jūras lauvas, un ar ^et spītīgos, kas negribēja liekties,
lāpstiņu viegli uzsit dzīvniekiem pa izsūtīja uz nometnēm vientuļos ap-,
purnu. Katrs lauvā, kas nekurnē- gabalos, kur disciplīna bija dzelžai-dams
pacieš zināmu skaitu uzsitie- na.
nu, saņem zivi. Vēlāk lāpstiņai pie- Privāta īpašuma nebija. Vila peļ-sien
gumijas bumbiņu. Dzīvnieki, kas ņa bija „tumpambac" jeb Dieva Ipa-jau
iemācījušies, ka par lāpstiņas si- hums. Pat būdas br'a valsts īpašums,
tiena paciešanu dabū- zivi, paši cen- bet tās aizdeva lietotājiem līdz mu­šas
ar degungalu uztvert bumbiņu. Ua galam. Alga par darbu bija uz-Četros
vai piecos mēnešos jūras lau- turs, dzīvoklis un apģērbs. Nav brl-va
jau iemācījies nobalansēt gumijas nums, ka jezuītu pāteri savos rakstos
bumbiņu uz purngala bez cilvēka pa- nemitīgi sūdzējušies par gvaraniešu
līdzības. Nekad viņi nesaņem zivi \\ slinkumu". '
pēc kļūdainas kustības. Apmācītājs "Katru gvaranieti reģistrēja jau
saka: „Nē, nē!" uii triks jāatkārto, dzimšanas bridi, un vina turpmākās
Apmācīts jūras lauva pats instinktl-J,gaitas atspoguļoja ziņojumu plūsma,:
vi jūt, ka kļūdījies un neaicināts at- kuru apstrādāšanai nodarbināja mil-kārto
triku pareizi. I zigu štatu ierēdņu. Lai neapgrūtinā­tu
šos statistiķus, aizliedza pārvieto­ties
no vienas„redukcijās" otrā, ua
praktiski neiespējami bija ari mainīt
nodarbošanos.
Gvaraniešus rūpīgi sargāja pret
jebkāda veida ietekmēm no āra. Vi-gan:
ne skūpstu daudzuma u n s t i p r u - ļ ^ l ^ ^
teāsaāna'i. 1FSilm uf ^m^a^^g.^n^ā^ti taupa visur' svešiem tirgotājiem ne*ļā va ierasties
un cer to darīt āri uz
rēķina.
JAUNĀKAS PAR FILMĀM IJN EKRĀNA ZVAIGZNE
_ , „redukcijās". Tirgotāji drīkstēja sa­krāšu
runāties tikai: ar īpašiem uzticības
. _ vīriem, kas sagaidīja viņus ārpus
Hitlera nave un pēdējās dienas ,,redukcijām", kur bija uzceltas īpa-valsts
kancelejā ir mets jaunai ame- šas tirgotāju viesnīcas. Tirgotājus te
rikaņu filmai, ko nupat uzņems Ro- laipni sagaidīja un apkalpoja, bet pēc
bērts Florijs. Scenārijs sarakstīts no 3 dienām viņiem bija „redukcijas"
autentiskiem materiālie_m, kas ;:at- rajons jāatstāj,
rasti pēc Berlīnes okupēšanas. Denis Līdzību ar to iekārtu, kas tagad
Praiss teļos Ādolfu Hitleru un Marta valda padomju dominētās zemēs,
Torēna Ievu Braunu. kļūst pilnīga, kad vēl piemin, ka ļoti
Vēsture jau kopš sākta galā ir ie- ^^^^^"^2^ loma gvaraniešu dzīvē ^ bija
mīļota viela filmai uri sevišķi pēdē- \ ^ ^ ^ dienestam. Administraton iz-jos
desmit gados filmēti gandrīz vai mantoja iezemiešu tieksmi uz sp<>:
visi ievērojamākie vēšturisMe noti-: ^^^^^ ^^^^^'^^ ^1^3
kurni un personas.-J^ tos ar parādēm. Pasi
riskajā filmā ir francūža Marselar^-^^ ^^^os rakstos daudzkārt slave-
Lerbjē ' sāktās „Pompejas pēdējās l^^isavus Pavalstniekus par to, Ka
dienas" pēc pazīstamā B. Laitona ro- ^^'^ nemirkšķinādami mirusi par
māna. ^ • Lsavu" valsti.
Sis komunisma eksperiments Parag-
Amerikāņu aktrise Dženifera Džo- vajā izbeidzās tikpat pēkšņi, kā ie­nesa,
kas vienā rāviena kļuva sla- sācies. Jezuītu ordenis Eiropā no-veha
• ar. savu , pirmo ievērojamāko kļuva tik lielos grūtumos, ka atsauca
lomu r - Lurdas svēto jaunavu „Ber- savus brā 1us no Paragvajas. Tie
nadetesjdziesmā", savā nākamajā lo- gandrīz bez brīdinājuma atstāja,
mā stāv gluži . pretēja _uzd_evuma „gvaraniešus, kas nespēja stāvēt uz
priekšā: 'rio. svētās^ un dažus gadus ta-grēcinieci
filmā pēc Gustava Flo- gadēja Paragvajā patiesi valdīja
rocoāna „Bovari kundze". I chaosa
11
.1 novembri
l^&i-^tJiSotaiā anlu-
Ki visa aP!'^. 24 stundu
•«'"'^nolit»"- iplu dzelzceļi,
«^ef Sai da-tas
ir vācu ie-
^ariŠa^3* efarp citu,
tSS
'-.una^^ arodDiea-
Kr^^^' ^ i S i ā situācijā
lidzet ļ
bet Cl
•iŠ.ana-i
d * " ^SSeuc pībāratisk ausn s akimre--
' 5 ' p a ņ e m š a n u sabied-i
»-**"-,m aradbiedribu pie-jautājumu
'•••'kiMribu savienības mn-
"^SSludināšanu vel no.
P"^' !=™nas par tā eveņ-
!va, :
St, M, GZ, AZ
i1 :
m
atlikšanu,
M •
I Honfeomeriļa plāns
m
m
m
m
flurpinajuras no 1. Ipp.)
ntavas politiskajās aprindās
Selatlantika paktu ar
•tl S ā n o s ļoti apsveieot.
* X iiropas drošības sajūtu
Tspēcīg^pr^tlldzeklis ame-
Irfācionisma tendencēm
Ma komunistu laikraksts .,Daily
..'nĻ\m]m2. uzbrūkot pakta
-li izsakās,'ka tam ar aizsar-
: : | l , neesot nekā kopīga,, bet tas
«esot jauna izpausme imperialis-
* valstu sadarbībai. Amerika ga-
-.«ļiloties franSem piegādāt ieročus,
• is tos padarītu par saviem al-
1 i
)irms Z/iemeļa Liaiuiiiči aizj-noilguma
'parakstīšanas
S^ifa varot gaidīt kara materiālu
vlaiimus no ASV. Britu turboi-?:Aī-
^ '^iaji Kdz šim piegādāti ne vien
i'tiimeiropas ūnijas valstīm, bet arī
'uadal, ASV, Padomju- Savienībai,
, ^^:^;drijai, Šveicei un Argentīnai, bet
/'^i in vāl?tim ārpus ūnijas pavisam
tikai 174 lidmašīnas.
~ :^ Apvienot visas tās grupas un kus-
. '^^I^s Eiropā, kuru mērķis ir Eiropas
i sMm uz^^federātīviem pama-
;J:i3i, vēlas Eiropas federālistu ūni-
.|i)l!ongress, kas sākās 7. novembrī
^'-^^b3iā un uzskatāms par Hāgas un
Mm konferenču turpināju­mi
Tajā piedalās Anglijas;^Fran-cr-m
jMtali]as, Zviedrijas./Dānijas, Be-
-i;i.fa valstu, Vācijas, Austrijas un
* ppāārrssttāāvvjjii,, ūūnniljiaass dibināāttāāji«a
/Pnekšseža rakstnieka IgnaciialSi-
'"7^ vadībā.
1 BBC, DM, BB, AZ, NZ i
m'' 4
m" starp Elbu
un Reinu
^•Kilnajums no 1. Ipp.) '
,,ļi«nFleišniana i e c e l š u , vina
''^'i^^^^^ ^^tSs
-,4*ra pret šād^ufaievu rīcību
'«vērības
pilsētas ie-irt?
iHi demokra-i
^ * ā i J n v.-^il'^ komunistu
^'^^ PietS" " ^ ' " " ^ 3 5 Berlī-fSĒ,
fP«=ig3s, lai vi-ranaSS^'^
i likvidētu:
h «afftct,al^ fr^?^"m™ie'm''t," ata;^,aardf
''^tānnsS* paredzēta.
Tā noS-!' 2000 stu- nl
SBC, StN, NZ
^% 30
•.i
•m
•30
'(MM
••#1
^ v i .
dacio$
"lien, velt t ^^^"^ «tce-
R U D Z Ī Š
, Stuttgart-.
•'"^līckstrasse 39
lāļ
"I
Hj
i : '
%
i"
l
9
V
S(
ti
SJ
V
S(
p
vJ
cb
Si
la
be
nē