Bavarijas Latviesu vestnesis, May 19, 1948

              i t
i
S5 v.uiu T V . ' '
i ī •
a - j v:- • .^•
• ••• mm::-- • •
mm::
ii •
li v ;
M •
j ' ; , ; - V ļ ('Ar . i -
l l l l l j ļ ; .
i :
r '-0 " i i -;
. •>'
' • • • •
' l i i i :^ifi|llF
•<A]\n -•l^mīi^c•'^•
LATVIJA, 1948. g 19.
Nr. 38 (143) 1948. g. 19. maijā
Ar autora parakstu vai Iniciāļiem pa­rakstītajos
rakstos Izteiktās domas nav
katrā zli)ā redakcijas domas.
DP nometnes Vācijā un Austrijā
VAI IRO P L Ā N O DIBINĀT BĒGĻU K6LONUAS VIDUSAFRIKA VAI
DIENVIDAMERIKAS MDIENE?
Visu DP nometņu likvidēšanu un visu bēgļu un DP vienmērīgu
sadalīšanu pa dažādām valstīm \isā pasaulē IRO sagatavošanas komi-sija
pieprasījis Francijas ārlietu ministrijas valstssekretārs Vācijas un
Austrijas lietās P j ^ Šneiters, ziņo franču aģentūra AFP. Šneiters apel-lejis
pie Apvienotajam Nācijām, lai'tās iespējami drīz likvidētu Vācijā
un Austrijā pastāvošās bēgju nometnes, f
; Ja vien. • p nācijas, spētu
vienoties par samērīgas visu, 1,5 riiil-jonu
Eiropas bēgļu daļas uzņem­šanu,
tad IRO. cer bēgļu probiēmu
' • „Eiropas kongresam'Mesniegts arī ļ atrisināt līdz 1950. .g., raksta ,.Daily
Centrāleiropa^ federālo klubu me- Mail'' korespondente Betija Gaskilla.
morānds, kurā norādīts, ka ie- Bet tā kā daudzās, valstīs pastāv
priekšējā Eiropas federālistukongre-; darba roku trūkums, tad lielākā da-sā,
kas notika 1947. g. Šveicē un ļa pagaidām vēlas uzņemt vienīgi
teicās organizēt ,,Apvienoto Eiropu", DP strādniekus un nevis viņu ģime-šķita
pilnīgi aizmirstas nācijas, kas nes. Kāds IRO ierēdnis, kas at^rie-dzīvo
Centrāleiropā, t. i . , starp Vā^ zies _ no Zeņevas konferences,
ciju. un Krieviju. Memoranda le- uzsvēris,- ka šādam stāvoklim esx)i
sniedzēji šoreiz Hāgas kongresā nav jāizbeidzas. Tādēļ arī IRO attiecīgi
prasījuši līdzdalības tiesības tieši; grozījusi savas plānus. Pretējā ga-apspriedēs,
bet atgādina kongresa dījumā tā beigās nevarēšot nekur
• dalībniekiem, ka Pav iespējama Ei- atrast vietu sievietēm, bērniem, ve-
: ropas valstu šķirošana rietumu un cajiem un slimajiem, I^īdzšinējā
austrumu valstīs. „Eiropa var apvie- .•,Westward Ho" akcijā uz Anglijuļ
rioties tikai kā brīvu tautu brīva ko- devušies ap 40.000 strādnieku, bet
paj vai ari tai jāpārvēršas par mii- ģimenes līdz ir tikai 600. Beļģija uz-zlgu
koncentrācijas nometni," teikts ņēmusi vēl 1000 ogļraču, bet tikai
memorandā. Tāpēc aplama ir to 500 sieviešu un bērnu.
yalstu nostāja, .kas pagaidām paglā- Galvenaļā bēgļu zemē Vācijā ap
bušās no jiiga, ja tās grib runāt par 600.000 sablīvēti nometnēs, bet ap
Eiropu un runā tikai par nedaudzām 225.000 dzīvo ārpus tām. 112.000 žīdu
.Rietumeiropas valstīm. Ja Eiropu bēgļu Vācijas nometnēs ^an izsakās,
^grib apvienot brīvu tautu saimē, tad ka grib izceļot uz Palestīnu, bet, kā
; jāatbrīvo ne tikai tās tautas, kas domā Gasldlle, daļa no tiem tomēr
, zaudējušas brīvību otra; pasaules ka- neizvēlētos; Paiestīnu par pirmo iz-
, y , ŗ a rezultātā,, bet arī tās, kas jau ļ ceļošanas zemi, ja kaut kāda brīnu-agrāk
dzīvojušas jūgā — kā, pie-mēram,
ukraiņi un baltkrievi. Tikai
pēc šo tautu atbrīv'ošānas no ko­munisma
jūga, tās varētu sūtīt sa-
' • ' vus pārstāvjus brīvo tautu kongre­sos.
Līdz tam laikam' apspiesto tau­s
t u vārdā var runāt tikai tie, kas
bauda brīvību trimdā. Sie pārstāvji,
.pazīdami savu tautu : noskaņojumu,
./apliecina, ka šīs tautas labnrāt ap­vienotos
. Centrāleiropas federālā
ma dēļ viņiem pavērtos ASV vārti.
Viaciešu visvairāk nīstie bēgli esot
poliļ. no kuriem 359.000 pieranati" at­griezties
Polija. 23.000 izvietoti citās
zemēs: bet 164.000 joprojām .atix)das
Vācijā.
Vāciljā esoš© amerikāņi, tālāk
raksta i„Daily Mail" korespondente,
vislabāk ieredz baltie.^'us. ,.Neesmu
sastapusi neviena UNRR^\S vai IRO
ierēdņa.1 kas nebūtu loti atzinīgi iz­teicies
par šiem laud'm, kas bēguši
no savām krievu pārvaldītām ze-mēmļ.
iNo tiem tagad kādi 80.000 Vā­cija
j^aldā, līdz tiem "radīsies mājvie­ta
kaut kur citur, jo viņi jūt, ka ne­var
atgriezties uz Lietuvu, Igauniju
vai Lat;viju." Ari Vācijā šiem bēg­ļiem
neesot palikšana.
Pēc'iRO domām, gadījumā, ja tos
neuzņemtu Kanāda vai ASV, varētu
sagādāt ņictiekami līdzekļu, lai dibi­nātu
bēgļu kolonijas Vidusafrikas
augstienē vai Dienvidamerikas v i -
dienā., Bet šis nlāns esot tālu no re-alizātijas,
jo IRO vajadzētu vismaz
..5ļ mji].: dolāru, lai mēģinātu kaut ko
Inasākt. Lielākā dala naudas izietu
lauksaimniecības rīku,, būvju un
transportk vajadzībām. DM
2000 DP no Lejassaķsijas dosies
uz Austrāliju
7000 A I Z B R A U C Ē J U GAIDA KUĢUS
FalinglSosteles emigrāciias centrā
umia. Memoranda iesniedzēji norā-1 Pf'^^^f l\ ^P. ieceļotāju. Sis^
dijuši, ka šai an-abalā d^īvo 16 da- f'^^^^^' l':^ arvien pieaug. Tomer_ to,
žādas tautas, sālŗot ar balticMom 7.1c- '^^^ ^' ^ " ' ^ ' '^ P^".
: melos un beidzot ar Balkānu tautām ļ'' visai maz, 30 1948. gada pirmaios
; dienvidos, kas pēc viņu domām pie- * i " ^ ™ . aizbraukuši tikai ap 350
• derot vienai kopībai.' Tikai orgāni- P^'l^^'! "'^^^^ nometne un gaida
. zētas un apvienotas tās. var nedroši- P'"^,^.^'. ^ ' • ' ^ s ™ v i e n ī g i ar „ar-nātpašu
brīvību un piedalīties visas f"*'"'?^'^"!.' f "^>J^-\
Eiropas uzplaukuma veicināšanā. ^''T.'^"^!"" tie Falmabostele .,atpu-
, šas" tikai. 3—4 nedēļas. Dzīves ap-
^ ; M Central- stākļi centrā kļūst arvien saspiestā-eiropas
federālo klubu valdes Lon- ki. Ierobežo arī elektriskās strāvas
donā, Parīzē un Romā. Romas klu- lietašanu. Kurināmo .iāsagādā pa-
, ba valdes vārdā parakstījies arī sek- šiem izceļotājiem, bet par žagaru l a -
; retārs Gustavs Celmiņš. , ; sīšanij, mežā soda ar arestu.
. A p r ī ļ a vidū Londonā notikusi No Viassaksijas uz Austrāliju tu-
; Centrālās un Austrumeiropas ap- '^e^°t.'=^=-el°J ,2000
• spiesto tautu brīvo pārstāvju sa- H^P; 7-''?i P^^^etios Falmg-nāksme,
kurā piedalījušies bulgāru, '^"f^^"^-. 7'™'° fJ^l^^ strādnieki
: ;eechu, igauņu, latviešu, lietuviešu, planta_ci]am. Australi-
' p o ļ u , rumāņu, .^lovaku, MnuV'''.^°'^'^'}^
. baltkrievu un dienvidslāvu pār- r^^'? • tr™sportu lau
stāv.il, kas vienprātīgā rezolūcijā arī 3 mēnešus _ gaida ap 80 pieņemtie
: : atzinīuši, ka nebūs icsnējams glābt ••^^^t'^a.'"^^'- tma\vekiī>av-
. Kietumeiropu, ja i e p r i e k š ' n e n o v ē r s ī s " ^ ^ ^ ^
. komunisma varu Austrumeircypā. Sa- rn'\^^-* f"" P/''''^^^ K • nāksmcs dalībnieki paraks^tījuži le- Centra ,]au turpat mēnesi .darboias
sniegumu U N Drošības padomei, ku-^i'.'^^'^^,^ pieņemšanas koniisiija. Pe-
; r S norāda, ka Padomju Savienība ^^•1'''!/"^?^^, ieradās lielāks skaits
^ atkārtoti .pārkāpusi UN chartas pan- Kanādas lauksaimmec.bai ir.raudz!to
tu, kas a.izliedz pielietot draudus v a i ' ^ P Picderi.ga.uem, To pārbaudes
V Ē S T U L E L.\TVIJA1 NO KANĀDAS
Pavasaris Kanādā atnāca ar plū- ļ pēc nedēļas pārdot ari šuiajivna;'-.
diem un .siltu vēju: Vinipegā Sarka- uz nomaksu, ja samaksāju laikā'-
nā upe izgāja no krastiem un svēt- plīti. Biju laimīgs,, ņēnu savV--;'^!"
dien Norvūda tilts pār to bija stāv- kurnu līdz, bet Dids piezvanīja V!'"
grūdām 'ļaužu pilns Tie priecājās mai, kas pieslēdz strāvu, un pil^--"
par ūdens straumēm un devās uz elektrības centrālei, kas pļevienTvt
pilsēta.5 Dārnlūiu.5''".>^m • i - i - T ' t T l i " ' ^ ! . speciālu skaitītāju. , ' V "•*'
cur satiksmi uzturēja laivām. t,aik- Bet tad sākās nclain>o M;:,,
rakstos parādījās sludinājumi, ku- soliiā dienā avansu nei7.iļaks-"ī^^'°^ '
ļ-os attiecīgi uzn-nu-r' -"'vf-ās teikdams laipnu pamācību 'kaTs'-'f"
olūdu apdraudētaiās vietās veikt da- rot naudu meklēt citur P-«dV=
žādus palīdzības darbus. tieši tanī dienā saslima sievi •^"'^^
Pavakari? lepnecmaia arī mani. naciiesu ārsts ieteica tūlīt vniu ies--
un galvenokārt tādēļ, ka no rītiem, vietot slimnicā.^ Viņš piedāvaia'siivu'
ejot uz darbu, vajr.^ nesalst, bet ir auto. aizveda sievu uz .slimnīcu, ixir
tīri naiīkama pastaiga. No mājas līdz visu to neņemdams ne centa. M^^'n
darba vietai man ir 45 minūšu bija neērti, bet viņš tikai pakra^^t
gājiens. Var braukt arī ar tramvaju, man roku, sacīdams: ..Ev; ari re-'z-a
bet tas maksā 15 centus sāku no ^pasa gala." Slimot ir vaie-
Strādāju pie latviešu drēbnieka, h^^^ ^^P^^^^^^^^^Uo slimo kasesU?-
kas ieceļojis Kanādā oirms apm. ^^^^ [^^^-"'^ eiropieši, zinām. Kanādā
trīsdesmit gadiem. Darba ziņā ar M^^''^ ^^^"^^^ •^^'^^^i^^^^^> dārg^^^^^ ;
meistaru esmu pilnīgi apmierināts, Ar naudu nu bija pavisam ^rj-ri^,- :
taču citādi viņš ir savāds. Kad biju Par plīti solītos 150 dolariii"* pv-jau
pāris mēnešus nostrādājis, ar vislabākās gribas nevarēju samaksāt.
Kanādā. Pēc dažu dienu uzturēšanās
Dīpholcā' viņas dosies uz jauno dar­ba
vietu. Vairākas.aizbraucējas F.a-lingbostelē
uzturējās kopš pa?. ?ada
novembra. ' . R. T.
visas labierīcības, bet plīts mums eksprešus un gribēja IDIĪIĪ ai7.vakt
šķita drusku par mazu. Runāju ar Man nebija tik daudz žēl iemaksātas
meistaru, vai viņš gadījumā nevārē- 20 doL, un 8 doL, kas bija jāmaksā
tu avan.?a veidā man izmaksāt kā- Par pieslēgšanu, bet negribēju zau-dus
150 dolārus. Pastātīju arī, kādam dēt tās goda druskas, kas- kanādie-nolūkam
nauda \'cijadzīga'. Viņam ie- Sicm ir par mums Nolēmu cīnīties,
bildumu nebija un pēc nedēļas pirm- Ludzu savu mājas saimnieku palīgā,
dienā man vajadzēja naudu saņemt. Tas veselu stundu runāja.pa tālruni
Visu laiku mani neatstāja doma r{ ^^^ļ^:,^'^^^'^^-^^^^^^
par savas šu^ammašīnas iegādi, lai P^^^ ne_delas samaksāšu 50 dolārus un
varētu strādāt vakaros māvās un Iz-P^^ mēneša laika visu parādu. Do.
peļņu kāpināt. Kā par nelaimi par "'^^^ P^^^* šujammašīnu vajadzēja iz-šo
savu nodomu "kādreiz meapdomīgi ^^^^ no galvas, bot priecājas, ka biju
biju ieminējies vienam darba kollē- P^^^^^'^^^ ^''^^^^ "«-^^oda.
gam. Sie pāris vārdi kļuva gandrīz Viegli negāja. Maksāju činglim
liktenīgi visam manas dzīves sā- katru nedēļu savu p;\rādu un tas
kurnam. kļuva arvien laipnāks. Nezinu, ko
Tā kā jaunas plītis un šujammašī- ^""^^'^^ ^ ^i"}^ domāja. ta6u tas vi.
nas nevar dabūt, laipnas kanādiešu P^^^. l^^^am b^a skaidrs, ka šujam-mācītāja
kundzes pavadībā devos uzK^^'^^^^^^^^^^"^ var celt, nevis gremdiv
lietotu mantu tirgotavu. Laimējās, M^.^,^ vel jāmaksā 20 dol. par^
atradu .samērā loti labu navardu. ie-pi\l^.' ^^'^^^ '^^^^ mani kādu s;ostdienu
maksāju 20 dolārus, solīdams nāka- ''^^'^f ^ ' " i f v a kolle^as, arī lietotu
mā nedēlā atn-st 150 dnīnru. Veikala P^^™ pārdevēja, pirkt šujammaSi-našnieks
anglis, vārdā Dids, laipns ^^'.^^^f^ ^^^^^^ 1^^^ At.<acijos to<
kun-s. mazliet laikam nazina manu I jo nebiju-nomaksājis ^vēl
pavadoni, tādēi šādam pirkumam P'^'^^l^ j^^^^''^^ "^^^^
piekrita, apsolīdams .savukārt man ^Ps^^Pi^\P^:™^^^T ^'^"'^^^ \
•šinu tāpat joka pec apskatīt. • '
varu pret citām valstīm un apdraud h;!^ pi_eņcnišana sāksies tiivākā laikā.
mieru ar to, ka. laupviusi Centrālās
up; Austrumeiropas valstīm brīvību
i^^^^^^ politisku neatkarību. Tāpēc pra­sīts,
lai Drošības padomē neapmie­rinājās
tikai ar Čechosilovakijas ap­stākļu
izmeklēšanu, bet izmeklē ap­stākļus
arī visās citās Centrālās un
Austrumeiroīpas valstīs, kur. valda
komunisti,
So iesniegumu latviešu vārdā pa­rakstījis
Latviešu -biedrības Anglijā
padomes priekšsēdis Oļģerts Rozītis.
Skaidrība gata­vības
apliecību
jautājumā
Latviešu ģimnāziju gatavības ap­liecību
atzīšanas lietā no Bavārijas
kuiltusminastrijas panākta skaidrība.
Turpmāk ģimnāziju gatavības pār­baudījumu
komisijās ministrija sūtīs
savus pārstāvjus, kuri pēc sekmīgas
pārbaudes ari parakstīs gatavības ap­liecības.
Līdz.ar to ģimnāziju absol­venti
iegūs tiesību iestāties Vācijas
univei^itātēs tādā skaitā, kā tas pa­redzēts
vispārējos noteikumos. Tomēr
kultusministrija prasa ģinanazijās
izņemt atseviŽķus .priekšmetus pēc
manistrijas atzītas programmas.
"Attiecībā uz agrāiv izsniegto gata­vības
apliecību atzīšanu, kultusmi­nistrija.
izstrādā noteikumus un no­dibinās
īpašu pārbaudes komisiju,
kurā piedalīsies arī DP pārstāvji.
Pēc izturētā pārbaudljiuna komisija
uzrakstīs atzīmi^ uz gatavības aplie­cības.
Iespējama: ari, ka šādas pār­baudes
komisijas būs pie Bavārijas
universitātēm. Ari šinīs gadījumos
pēc sekmīgas pārbaudes absoivent
iegūs tiesUbu iestāties universitātēs
J. A m t m a n i s
Ir arī ap 700 menonītu, kaš uzdodas
par krieviem, bet runā vāciski. Ka­nādas
menonīti viņiem samaksājuši
ceļu un gādās par to izvietošanu Ka­nādā.
Menonītus uz Kanādu pārved
copīgi ar ģimeņņ locekļiem.
Vēlēšanās izkļūt no Vācijas'ir lie­la.
Tā kā izceļošanā priekšroka vie-niniek
iem, tad ir g a d ī ju m i, 'ka p re -
cēti pāri tiesā šķiļ-as, lai šīs priekš­rocības
iegūtu. Šķirtie ļaudis cer vē­lāk
Kanādā atkal no jauna salaulā­ties.
Vai. tas. viņiem "Izdosies, rādīs
nākotne.
Nometnē tagad iekārtots latviešu
klubs, kas glīti izremontēts. Klubā
atrodas lasāmgalds, grāmatnīca un
bibliotēka. . Pēdēj ā gan grāmatu
skaits nav Mels. Paredzēts organizēt
arī latviešu tirdzniecības pasākumu.
Latviešu tautskolā mācās 40 bērnu,
strādā 4 skolotāji. Ir arī bērnudārzs.
Notiek bībeles stundas. Latviešu Fa-lingbostelē
pašreiz ir ap 200.
Uz Dīpholcas transitnometni pie
Brēlnenes šīs nedēļas sākumā no Fa-lingbosteles
izbrauca:. 170 sievietes
— vieninieces mājkalpotāju darbam
Jaunatne jāizskauž dīkdienība
JAUNAtlv^ES AUDZINĀŠANAS CENTRĀLĀS PADOMES PREZI-ļ
DUS PAPILDINĀTS AR JAUNIEM LOCEKĻIEM
Mūsu .; jaunatnē jāizskauž dīkdie­nība,
n'olēma jaunatnes audzināšanas,
centrālā padome L C K izglītības noz.
vad. Zubāna vadītajā sanāksmē
12. nfiaijā Valkas, nometnē. Piedalījās'
arī LCK ārpu.sskolas jaun. audz.
vad. K. Lobe un vairāki apgabalu
padomju pŗiekš.sēži. .
SanāksilJes dalībnieki ar gandarī.ju-mu
konstatēja, ka ļoti rosīgi darbo­jusies
Līķe'kas apgabala jaun. audz.
padome, kas izstrādājusi turpmākai
darbībai pārdomātas instrukcijās un
rūpējusies arī par to reālizēšanu at-sevišķais,
nometnēs, jo tieši nometnēs
padomēm uzticēts svarīgs un atbil­dīgs:.
pienākums. Padomju darbā vē­lams
vairāk, pašierosmes un pašini­ciatīvas.
Jāveic, arī praktisks darbs,
rūpējoties jiar to, lai jaunatne neno­dotos
dīkdienībai un tikumiskai va­ļībai.
Padomes nedrīkst vairīties no
negātīļ/o parādību apkarošanas, i n -
divid^uāli smagākos pārkāpumu gadī­jumos
iemsjnot pat vainīgo sod.īšanu
admini.Sļtrātīvā kārtā. Sevišķa vērība
veltāma jaunatnes^ reliģiskai audzi­nāšanai.
Bērnu un jauniešu dievkal-pgjunhi
vēlami visās nometnēs; vei­cināma
arī svētdienas skolu dibinā­šana.
1
Gandrīz visās nometnēs bērni un
jaunieši dpmeldē tiem nepiemērotus-sarīkojumus.
Tāda rīcība apkaroja­ma.
Bē^rniem, vecumā līdz 10 gadiem,
.vispār ieteicams apmeklēt tikai tiem
speciāli 'domātus sarīkojumus. Pie
nometņu bibliotēkas jāiekārto jau­natnei
domāto grāmatu klāsts. Sko­lu
pārtraukuma periodā būtu neap­domīgi
jauniešus atstāt bez organi­zētām
nodarbībām. Pieņēma princi­piālu
lēmumu,. ka šādas nodarbības
— dziedāšana, rotaļas, sporta spēles,
ekskursijas un dialogi svešvalodās
Pirmdiēpā: biju vairāk ncjkā p&r-/ ļ'
steīgts,'..;jp-izrādījās, ^:^k^
pa r mašīnu: sāmaksā j is. uti vi sas: tš- ļ
lakās šai Stīb as; in ali b i ja j ā k a rt o ar i
viņul: Tas -savukārt-: paskaidroja,; 1^^^ |
es tādēļ netaisot jaunus; parādus^ b^t^ i
maksājot, kad man esot nauda. }
Prof. P. Starcs • aizrādīja, ka no ļ Tagad esmu .samaksājis aba.s Ite-pašas
jaunatnes nācis ierosinājums .tas, abas darbojas nevainojami, bet '
trimdā dibināt mazpulku kopas, ar šujammašīnu esmu jau nopeinījs
Pirmais'trimdas mazpulks jau nodi-h^i^^i^ o^^^ dolāru. Piedevām ei;mu
bināts Ansbādiā. Sagaidāma arī bi- ieguvis ne vien angļa uzticību,. bet
jušo mazpulka dalībnieku kopu iz- P^^ draudzību,
veidošana, kas sveiktu galvenā kar- No sākuma mājās ^nebija darba.-
tā idejisku audzināšanas darbu. Sa- Tad uzrak.stīju mazas zīmīkV'ka
nāksmes dalībnieki apsveica maz- pieņemu vakaros mājās darļou un"
pulka darbības atjaunošanu, bet at- strādāju ātri. un iemetu diivokļu
zina, ka skolu jaunatne var darbo- vēstuļu kastītēs. Sekmes bija\labas '
ties tikai vienā ārpusskolas jau-ļ— pirmie pasūtinājumi jau ir, ^ \
natnes orgamzacga. Veļams, lai jau- Meistara nostājas iemeslu uzzināju ^
nu mazpulku dibināšana netraucētu L^ēlāk. Viņš, dzirdēdams, ka esmu
lidz šim jau pastāvošo jaunatnes or- nodomājis pirkt šujammašīnu, iesau-gamzaciju
darbību. _ cies: „Ak tad tādēļ viņam vajadzīga
Skauu pr-ka v. i . V. Ketnieks nauda!'' - Iedevu meistaram ari
ziņoja, ka jujijā visi Vācijas atviešu ^^emto „Latviju", lai izlasa par
skauti pulce.sics starptautiskā no- h^a^nu meičas bēgšanu no kric;aj
metncHarca kalnos. Turpmāk s k a u - k u ģ a Zviedrijā. Pēc kādas ncdčļas
tiem bus arī .savs pārstāvis pie I R a k ^ ^ ^ apjautājās pats. vai man ne ,
Gaidu priekšniece E. Laufcre aiz-Lgot kāds jauns laikraksta numurs,
radna, ka gaidas šovasar sevišķu vēl šodien nespēju to izskaidrot Vai
venbu pievērsis mājturības darbam. Uā ir'tikai ziņkāre, vai ari labvclīgs"
Par YMCAs un YWCAs nodomiem pagrieziens viņa domāšanā?
Fr. Reinšniits
VES1 ULEy
REDAKCIJAI
organizējamas visās nometnē.s. • ie­saistot
darbā skolotājus un organi­zāciju
vadītājus.
referēja.māc.A. Gulbis un A. Cīru-,,^, . -
le. Organizēs zēnu un meiteņu klu- ļ ^inipega, maija.
bus. Labi šis pasākums jau sekmējies
Vircburgā un Eslingcnā. Par baznī­cas
līdz/ialību jaunatnes 'audzināša­nas
darbā referēja ev. lut. baznīcas
pārstāvis prāv. A. Birznieks un rona.
kat. prāv. R. Mutulis. Nolēma, ka
jaunatnes audzināšanas padomēs ai­cināmi
arī Daugavas Vanagu un ļ ^ B i e r a n t s , Ingolstatē.
mazpulku pārstāvji. Par Centrālās ' '
jaunatnes audz. pad. priekšsēdi turp- VARBŪT ARI LATVIESIV
māk darbosies dir. A. Zubāns, Minchenē jūnija vidū notiks vācu
pneldn. vietn, V. Klētnieks, sekr. jaunatnes rīkotā 2. starptautiskā jau-mac^
Am. Lūsis un sekr. v. i . agr. natnes sanāksme, kurā pied.ilii'i«
A. Stemhards. \\^'^ vairāki-simti ārzemju dclci^ātu,
„Mums musu d a i t ā jāieliek daudz p^t no tik tālām z e m ē m ka Egiptca,
degsmes, ticības un pacietības'" - indija.s, Argentīnas, Ķīnas, Ir/lA^"
teica K. Lobe, „viemēr paturot pra- nas, Irākas, Madagab'karas, , Slrijai
ta. ka galvenais mērķis ir uzturēt plašajam sa rīko jumAm.V,a5
jaunatne dzīvu tēvzemes mīlestības kalpos pa.saules brivo un demokrs-garu.
Mēs' esam darījuši daudz, bet
ne. visu, ko varējām veikt.. Jādara vēl
vairāk." A. L.
ometņu
dzīve
1 INTELEKTUĀLO diskusiju klubu
Minchenē paredzējis dibināt IN-KOPFs.
Atsevišķo nāciju zinātnes,
mākslas im politikas pārstāvji varēs
uzņemt ciešākais sakarus ar citu tau­tību
koUēgām, lai tādā veidā padzi­ļinātu
un nostiprinātu: draudzīgās
attiecības.
GETINGENAS latviešu, igauņu,
lietuviešu un ukraiņu YMGAs un
YWCAs nodaļas. apmeklēja Zviedri-jas
YWCAs" prezidente Cuville.
Viešņa, kurai bija rīkota sirsnīga
sagaidīšana» tedca, ka YMCAs un
YWGAs vasaras nometnei Klaustālē
Zviedrijas YWCA ziedos 200: kg: cu­kura.
100 kg. margarīna uc. pārtikas
vielas. , •
• INGOLŠTATES Jāņa Cimzes ģim­nāzijas
audzēknis un skauts R i -
cliards Sudn- īlis pirms divām nedē-ām
izglāba no drošas nāves 4-.g. v.
latviešul puisēnu, kas rotaļājoties bi­ja
iekritis :5':m dziļajā peldbaseinā.
Par varonīgo.darbu nometnes komi­teja
Ģimenes, dienas aktā: Sudmalim
izteica ,pateicību im pasniedza atzi­nības
balvu.
ROSĪGI darbojas Valkas sieviešu
komiteja, kas nesen rīkoja šūšanas,
cepurnieku, • :rbtaļlietu , un . aušanas
kursu dalībnieču darbu skati. Bija
izstādīts aii daudz tērpu, blūžu,
'svārku, priekšautu un rita kurpju.
Skatē vēl bija kāda pabieza grāmata.
Tajā atzīmētas nometnes visas vecās
mātes. Katrai ierādīta sava lappuse.
Tajā īsumā ir mātes dzīves gājums,
veselības stāvoklis, aprūpes nepie­ciešamība,
kādu darbu var strādāt
utt. Valkas sieviešu komiteja turp­māk
domā organizēt praktisko.darbu
skolu. .Dalībnieces instruktoru vadī­bā'strādās
ļ par\ atlīdzību. Pasākums
būs sava veida darba artelis.
SUŅUS UN KAĶUS turēt nomet­ņu
iedzīvotājiem nolēmusi' neatļaut
Vircburgas centrālās nometnes ko­miteja,
jo tie piegānot gan mītņu
gaiteņus, gan ielas un laukumus, gan
izmīdot sakņu dārzus. Visus pa no­metni
klejojošus simus un kaķus
iznicinās.
iB!»ļ* pavSrus,
^^^\ ritradniekus \
; lii^^^'tas pārbaudīs
cikuniā sakarā '
! ļiionā iznāk kohiūfflsti
' J itviešu nedēļas avīze
' y 11 vietis". Tajā sevi. sl
SļatvleSu organizācijas
, S,k latviešif strādnieku
! f. lis Aiidžolosas latviešu
MbiSas latv. biedrība, Ķ
vienības klubs.:
itvl Vādnieltu biedrība, u
franči ko latv. biedrībai Ja
'sa vi^s pieminētās orga;.
imķ ,.Amerikas latviei
stSvffira idejām. Tautieši,,,
vfiaļ^vi maldināt,,lai neļa
mM&i ar to, ka š& b|iedr:
«mi ir gluži nevainīgi,
„E.sļnu paradis Eslingenu i
lies p'^rļ mazu latviešu DP Ved
kiida včstulē man rakstīj
saulē ļaiļļgājušais prof.. Jāzeps
Tas ir skaisti teikts un. tā ir
im, Im tikai, ka šai gadlj
m bus blējusi ilūzija.; Ve*
Bai^ļca tai plānā,, ko tneis
iedomSiļes - nopietnas ,mū
I » plānā Eslingena gan-
Vecauci vai Vidriž
Tas ir jau vairājkkā
un arī šoreiz, Elmīras
^ Iļižena Freimana VItol
p [iomātaiā koncertā, 'tas,
ieļ apsļiiļrinājās no jauna.. Ko
?:]airtušies atkal'tikai tie mmivi atzīmētie un apc
^^.fhas simtspiecdesmiti;
t pagodinaj^i
» Aei5tani m .savās to
ļ^,"" ,.vēriena-^plaši
^ n ļaļitu godu Poņevež
ISt^lTasnojau^^
fļia tiklab Jāzepa Vītoli pei
5' atstātā iti
Islgādiļia
Veimatu
Ms un
55 lie
•r ^^uzi neikdienišķo h^a^
« a r t , Elvīra?Snest
£ l t e Priekšnesums
W^ '^^^^t tos i
^^'^^;^fdus, kādus ļkonce
tisko tautu jaunatnes sadarbībai un
draudzībai, savu līdzdalību pictfiiki>--
ši arī vairāki rak.stnieki un ,^ra
darbinieki ar pasaules vardu' A:i^'^^^
Zids, Dr. Vilhelms Furtven;^ler«.
KarLs Cukmaiers, franču rakstus»
Pauls Verkors u. c.
Kaut gan latviešu trimdas J a ^ ^'
ne pašreiz atrodas starpt^'ilļ;^
īpatnējā stāvoklī, tomēr nekas neb^»-
tu zaudēts, ja mūsu jaunatnes
nizāciju vadības painteresētos, ^
šajā sanāk.smē nav iespējama ^ani»^
viešu piedali.šanās. ja nc aHivl t^
vism.az kā vērotājiem P</i4tiv^ ry
nākuma gadījumā -Irzemnleku*
»^iļe^,tt'^'^>1 'ceļš
^bi mākslā
ka ij^^ nepamudinās i i ^ ^J
rētu iepazīstināt ar mu"^i
tautas likteni. .
Pārvedot mums naudu pa P»***
neaizmirstiet uz pārveduma tal»o»
otrā puse atzīmēt, par ko
makB&jat
savu
^ , tautības l ^ §^ndrīz
• 4 > 5 W Š a , t^'^^J^b
^^i„7l^anaL<! ; ^ '^'^ms.' un