Bavarijas Latviesu vestnesis, May 19, 1948

              1^
pie Ta^eszeitunr-
Mu .Hitlera pēdējā.''i'.'^ies5ie,,
: % 1
•ec kara.
•^ec i-onjas un Franoii= .s_Teālistiskajiem ģ"2j|,.saka^(,
ne^o mistiskāmSint*''^^^^^
toniam likās, ka p& ļ t ^ ^ ^^
*jas, ka tas,: kas vh^ * ^« 12
j j ļ ļ . Panākumu S^;^^^^^^^
!I iMticiesttu, kaap rieri.b mināi itsi,t ivjirfie s a „ ,
^a, ^a. Viņa spēkos b g ^ '
kontmentu uz fliiotl • °
anīsā.
5 uti no,
!u kontinentuVuz'"austni°''"^^^^
ļ(^r to bridi, kad Hitler, I
•^Turm kara g ā j i e n ? .
sties ģenerālštāba oni-^^^
'SPilgf^ manifestļā?S'^
«9_atentātā, kaut 3ff^^ļ^8•2^
a jaiet tāls ceļš. ^ ' "^"^ tam i
^ispirms ģenerāli lūķoi.f, . I' ^lomiem atrui^gt' H t l S .
•s neko neņēma tifeioH ,r> I
rādījumos, ka varētu b f e
|ares speciālisti,' kas ka« i *
tu labāk nekā vii^^if p *
dld^^nus. V i ņ š ' K ^ ^ ^^
skaadro umu, ka visa^ f
«ns tikai jāielauždurS!^
s nams sagāzīsies." Arm'ii!; •
«» aa pprrieielckšnšinekie,:k^^s ^^.^n^^W^^ ^
^ s a skaitļusi par padomft fel
^ ^ d j u bet Hitleram i
*^uma lēkme un Viņi pavēg
_„defetistiskas« ziņas slepenībā
ŗamsgant>ec.,,durvjuieiav,j;i.
kbruka, beti Hitlers M^^^^^^^
[tavēja uz toj ka. ,„patiesibā ifi"
š_ trakodams; reca uz saviem ie-a
W . kas a<tkal šaubījās.
praktiski vairs neeksistē! Km
s patiesībā jau beigts; viņš tikai
azas krist." Lai uzlabotu vācu ta».
I noskaņojumu, viņš toreiz pave-
Mikvidēt 40 iarrhijas divīzijas at.
tt karavīrus imājās un pārtrauli'
būšanās rūpniecību, To visu U
prīja, nesazinādamies ar armijai
PpavēlniecībUi
«eraugoties liz^ to,, ģenerāļi to-ļāja
šaubīties,.un tad — im.«
rembrī — Hitlers pats
bpavēlnieka amatu. Viņš tad at-
Ja ari - armijas ģenerālštāba
pkšnieku Halderu — cilvēku, h
pār atzina par spējīgāko vācu ģe-āli,
im vienīgo, kas būtu bijis cie-b
turpināt Moltkes un Šlifena
plcijas. Hitlers pārvērta armijai
ppāvelniecību par armijas poli-
[o /direkciju un piesaistīja šinī
ļevumam piemērotus ģenerālus -
m Keiteli, kas teicās ticam Hit*
ķ militārajām' ģēnijam, un veiklo
lu, kas centās šo .,„ģeniju" iz-btot.
Sākot, no šī brīža, karu va-
I no dziļiem pazemes l3unkurieni
ļlīnē • un Rastenburgā. Likās, ka
ļtijas vara pār • armiju.: kļu\ai^i
līga,'"ka ģenerālštāba: opozicija
pzot patiesi likvidēta. '
ļaudzi šaubījušies par to,., vai lai-ļho
1941. līdz 1944. g. būtu vare-paštāvēt
opozicija pret,Hitleru
Ķ armijas virspavēlniecībā. HH--
pats tomēr par šādas opozicija^
ļtāvēšanu • nav; šaubījies .ncl^^v
ņ viņš mēdzis apgalvot, ,ka viii
kāļi T941..g. pazaudējuši nervus
ķa tikai viņa. pašā dzelžainā gn- I
bn militārais ģēnijs izglābis va; |
bmajas^ bMgajā Krievijas ^zienia.
li viņš ari atklāti apskaudis ii
lējis Staļina varu, tālredzibiM^''
latīgumu, jo Staļins esot
b savu ģenerālštābu ar p^^^^
ļanu,.. iekams viņš; ielaidies_ ka^
k Bieži Hitlers, trakojis ari
l izraudzītajiem virsniekie.ip, ^
pzis :viņiem: «melis" im:^>fļ
p,.~. kamēr :tie, ka #doit^^^^^^^^^^
Inia patiešām sākuši.
ticijai.
W arī ģenerāļu 0.
ēja jau kopš 1941. g._unjau;^^
g.,.. bija: noteikti , p ^ ^ ^
nogalināšanu, pretes ibas ^ ^
jn bija pārāk .nenoteikti;
, , I a i,Wuzdn) š i^
Ims teiksmas .par Hitlei^^^^^^^^^
.u sāka zust (guto^^
[tatā. Tikai 1944._g
denācis īstais
i
ILATVIJAS" .ABO..^-;^ .^^
ūtinot laikrakstu Pf nia!^^'
plāriem (līdz 3 ^ ^ks. ^ ļ ^ i ^ M;
/ 7;- .mēnesi, — .^'ar 'r^i^^^^
kem - RM, 6.- mēnesi par
ĻAtpūtai" RM^--, P'',ar i'i^nslei^^
\n maksa: ^ ^^^^^S % iedrindu -vai tai f^^l^J'^i pa P«2^
go meklēšanas sJudin^i)«nivPa^
[bet ne mazāk ka R ^ ' ^ ' '
lamu. ' • ' . • . V gludina
kbonementu pieteikuma
Idas pārvedumi un ^GOnzbur
Iļgmearm e„isLteart-vLiiaani'dVm an^n^-^PplLa{tzz -
Irvedot mums nauļ^^^
pusē atzīmēt, P»'
ķ s ā j at.
•
i- •
i
l i i
f.
LATVIA
Latvian Newspaper
Published * Under EUGOM GivU
Affairs Division Authorisation^
Ndmber ' liNDP 196. Publisher
and Editori Kārlis Rabācs,
DP Camp K.]einkotz near
Ciinzburg/D. Printer: ,,Schwāb.
Volksbl.", Gūnzburg/D., Bgm.-
Laņdm,-Pl. 7. Circulation: 4000.
Published twi'ce weekly. ^di-torial
^ office: Ģiinzburg/Do.,
Dominikus-Zimmermatm-Str. 2. KEWSPAPEIl
Nr. 38 (143)
Trešdien, 1948. g. 19. maijā
Iznāk otrdienās un piektdienās.
Izdevējs: iBALK uzdevumā
Lat\'iešu preses darbinieku sa­darbības
kjjpa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rnbacs, vietn. A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda,-
M. Culītis,^tiv Miudenbergs,
A. Smit*. Adrese: Giinzburg-
Do.; red,: Doniinlku^Zimmer-mannstr.
2 (lālr. 50), apg.:
Marktpl. 25 (t. 84), spiest:
Bgm.-Landmann;-Pl. 7 {i, 92)
atzinušas ASV un
u savienība i
i Palestīnu
Jau astoņas stundas pirms oficiāla angļu mandāta izbeigšanās Pa-lestīnāv
14. maija vakarā žīdu ministru prezidents Dāvids Ben Gurions
formāli proklamēja žīdu valsts Izraēlas nodibināšanos, pavēstīdams, ka
pēc 2000 gadiem žīdiem atkal ir sava valsts un sava valdība.
Taisni vienpadsmit minūtes pēc angļu mandāta oficiālās izbeigšanās
ASV prezidents Trumens 15; maijā^ parakstīja proklamāci­ju,
ka ASV valdība atzīst žīdu pagaidu valdību un jauno žīdu valsti Iz­raēlu
de faktp, ar to izraisīdams pārsteigumu visā pasaulē, sajūsmu
starp žīdiem un sašutumu arābu valstīs.
UP- ziņo, ķa žīdu valsts Izraēlas
proklamēšana notika niknu, kauju
laikā, ' kas visvairāk.' koncentrējās
Jeruzalemē. Proklamēšana notika
Telavivā, kas izsludināta arī? par žī­du
valsts pagaidu galvaspilsētu. Ka­mēr
Ben Ou.rions lasīja pagaro prok-;
lamādju, daudzi .nd 400 žīdu cioni^^
vadītājiem, kas piedalījās /ceremo­nijā,,
sāka; raudāt;' .Kad trīspadsmit^
jaunā ministru kabineta: locekļi pa-^
rakstīja - valsts ; dibināšanas ..akt^^^^^^
raudāja gandrīz visi.; Sākās- ap­kampšanās.;
un uzticības. zvērēšana,.
11 n Visa : ceremonij a i zbe idzā s;. h iste- ^
riskīi saj.Lismā uh trpkshr: Haganah
lidmašīnas • riņķoja virs; nania,. ķdr
notika, Izraēlas prolclamešana, jo..žī­di
bāldIjāSv ķa/ arābi, "mēģi : iž-.
jijiukt^ svinīgo aktu ar gaisa .uzbru-kfumiem.",.
v..; r:
' Jaunās/ žīdu valsts • ministru pre­zidents
ir Bens Gurions, kurš ieņem
ari kara ministra posteni, v _ ārlietu
ministrširvMoše Šertoks. Par^
domes,,priekšsēdētāju izraudzīts ci.o-nistu
veterāns VeiGmans,v.ķa$v paš­laik
atrodas:.Ņujorkā: bet tolegra-
.fiski. pavēstijis, ka posteni, pieņem
un cer. uz. ^drīzu kara izbeigšanos ;Un
židu : valsts micrinIllgu . j aunuzbūvi.
Jaunā valdība ar pirmo ?rīkojumli
atcēlusi angļu Baltās grāmatas no­teikumus
par zemes pārdošanas īe-robežojumicm
un ieceļošanu Palestī-
Tūlīt pēc pusnakts. prezidents. Tru-mens:
Vašingtonā izdeva. īsu .formālu
paziņojumu, / ka ASV atzīst Izraēlu
do fakto. Prezidenta preses sekre­tārs
Ross paskaidroja, ka .šis apstāk­lis
negroza ASV vēlēšanos panākt
pamieru Palestīnā. — ASV paziņo­jums
izraisīja pārsteigumu UN d,a-llbieku
vidii, kas tikko kopsapulcē"
bija noraidījuši ASV priekšlikļuniu
par UN^ mandāta radīšanu Palcstl-ņai.
: Arī anglijas galvaspillsēta
ASV paziņojums izraisīja lielu pār­steigumu,
jo amerikāņi n.qesot ļpar
šo. nodomu angļus informējuši. | Ang­li
jās Va 1 dIba paskaidrojusi, ka īpa-
_gaidām..'žīdu valsti neatzīs.
Vislielāko pārsteigumu un sašutu­mu
Trumena ziņojums izraisīja ara-i
bu valstis, kur, pēc AFF .ziņām, bija
nostiprinājies uzskats, ka jvienīgā
valsts, kas vispār varētu žīdu valsti
atzīt, būtu Padomju Savienība.
,.Pec ASV Izraēlu de fakto ļatzina
arī Ģvatemala, Zviedrija 'un Jaun­zēlande,
Maskavas radiofons tikai
nakti no pirmdienas uz oirdienu
nolasīja paziņojumu, ka arī Padom­ju
Savienība atzīst jaunās žīdu valsts
pastāvēšanu. Tas notika tad, kad
arābu spēki-, no visām pusēm virzī­damies,
: bija jau gandrīz saškēlļi|iši
Parestinu divās daļās: Pēc cilām
ziņām, Padomju Savienības paziņo­jums
esot pielīdzināms. Izraēlas at­zīšanai
de jure. I '
ASV pārstāvis Drošības padomē
Ōštins vakarrīt paskaidroja, ka UN
esot tik, trūcīgas ziņas par notliku-mieni
Palestīnā, ka pēc tām vien ne-
.esot iespējams pieņemt kādus atzi­numus
' Gromiko tomēr izteica vē­lēšanos,
lai atzinumus piļeņemtu uz
šo pašu trūcīgo ziņu pamata.:
NYHT, TZ, BBC
giu āuģstais^^ aizbrauc bez
arābu atvadām
šāvienu.'un kliedzienu jūklī .Liel-^
britanija. piektdienas pusnaktr-āttei-/
cās no. Palestīnūs mandāta,; aplieci-nādaina.
30 gadu ilgas polītikas ne-:
veiksmi: Kad pār kauju piemeklēto
Jeruzalemi nolaidās ^saules riets, pē­dējo
reizi, nolaida arī Lielbritānijas
karogu pie Karaļa • Dāvida viesrilcasv
^ur' pēdējos .desniit gadus: bija miti-:
najies.: angļu galvenais s^^^^^
un arābu snaipļeri, aiz; stūpiem:/slēp­damies,^
lūkoja nošaut. viens: otru .un.
pilsētā krakšķēja rokas granātas, .bet
karoga mastā, kur tikko/bi|a/plīvojis;
Lielbritānijas karogs, uzvilka karogu
ar^sarkano krustu. — tā, bija vienīgā'
neitralitātes zīme kara piemeklētajā
pils^ā...;/;; ;:/.•//// .,/".^/r^^^-/
P^īz^pēc:tam to pasu .ceremonijii
atkārtoja/.piG/-aņglu. valdības/ nama,-
no ivui'a aizbrauĢa britu augstais •ko­misārs
Palestīnā./sērs Alans^&^
Keninghems./ ..Viņš /aizbrauca, / nesa­gaidījis,
riG' arābu, ne; žīdu atvadu
s^'eicīcnus; Vionlgi/;skotu;/strēlniel^u^
bataljoņa goda sai'dze . sveica ģene-:
??_H.. kad .viņš. iekāpa .savā p.i^et lo-denv^^
bruņotā automobiH, ;)
u 7- li di a uku , .un . n o • t u ŗ ienes .. t ā 1 .āk.-. uz
Kreiseri. ^ .kas .gaidīja ^ viņu'.Haifas
^^iā.; Naktij- sākoties.,visi •angļu .vāt-ciibas
ierēdņi un/gaņdrīz visi ļvaŗa.-
^^ri/jaii• bi:ja "pametuši -svēt\:>' pilsētu.
v:eni£^i^tanku brigāde,/kasbi;
; aīkāpšaņos.:;' palika ' .Jeruzalemē:
'idz rītam, un tad .aizbrauca. ar. v i -
^^am apkalpēm un .ieročiem .trauk­smes
.gatavībā. Angļus• /tomēr ;ne-
• ^;i^ns neaizskāra..;: • •..:-•/..;••.:/;.;/.;
^.N^w//^ork.^ Herald Tribune'' Lon­donas
koresnpndents šai ziņai pie-
'^dst..d<a;. pašā/ Londona'Palest^
^'^"^^^^'^āta: izbeigšana neizpelnijāš: tik­pat
kā nekādu-ievērību/ /••
/•-:/:.^--/NYHT../^'
Bādomju virsnieki
mēģina pārkliegt
Berlīnes prefektu
Sabiedroto komandantūras s^de
Berlīnē 13. maijā atkal nedeva nekā­dus.,
rezultātus un noritēja ,,satrauk­tā
atmosfairā". Debates par sociāli-zācijas/
likumu pārtrauca p^c .tamj
kad ģenerālis KotikovS|palika pa­rādā
atbildi uz amerikāņu pārstāvja
jautājumu' — vai paredzēts sociālii
zēt arī padomju akGiju\ sabiedrībast
Vēl' vētraināka bija komandantļli-raš
publiskās drošības komisijas- sē-:
de tanī pašā dienā. Sēde beidzas ar
to, ka:.;padomju delegācija-^ atstāja
zāli../ Debatējot par padomju joslas
augstākā policijas ierēdņa Šuberta
atkāpšanos „nevesellbas dcļ", an­gļu,
pulkvedis Stjuarts ieteica izdarīt
izmeklēšanu, ar ko ..padomju piUkve-.
dis Kotiševs nebija mierā. Tald. par
spīti ;padomiu nārs'^āviu protestam,
sēžu zālē ieveda Berlīnes ķrkektu
Markgrafi. lai vinu nopratinātu.
Kad an.j^ļiļ pārstāvis sāka iztaujāša­nu,:
pulkvedis K'^LĪŠevs vinu mē^inā-ja.
vpārķl-'est, tā ķā no sarunas gan­drīz
nekas nebiīa saprotdnis. Koti-ševs
un ataicinātai? padomju štāļ^a
priekšnieks pulkvedis Kaļinins Ipa­vēlēja
,i\īark:^rafam klusēt. Ber kad
/Markgrafs tomēr atbildē;a angļu
pārstāvja iautājumam. sākdams at­bildi/
vārdiem: ,.Kāda okuJDācijas
valsts man deva pavēli . tad pa-dora;
ju pārstāvji, vēl joprojām pūlē­damies,
prefektu pārkliegt, atstāja
zāli- ;.
NYHT, NZ
r l:
10.000 amerikā»
ņu piedalTjušies
3 jaunu
atomieroču
izmēģināšanā
UN ATOMKOmSIJA IZBEIDZ
NESEKMĪGO DARBiBU
ASV prezidents Ti^umens pub­licējis
oficiālu ziņojumu, ka sle­penos
izmēģinājumu laukos Klu­sā
okeānā notikuši sekmīgi ek­sperimenti
ar trim jauna veida^
atomieročiem. Mēģinājumus tur­pināšot,
ASV. atomenerģijas ko­misijas
priekšsēdis Lilientals pēc
tam paskaidrojis, ka pēdējie, mē-.
ģinājumi ar atomieročiem' .bijuši
.,robežstabs" atomieroču izveido­šanā.
Mēģinājumos piedalījušās
10.000 personu.
Dažas stundas .pēc šo paziņoju­mu
pasludināšanas, kas notika 1.
Vasarsvētkos, UN atomenerģijas
komisija ar 9 pret 2 balsīm no­lēma
galīgi izbeigt savu darbību,
.kas 2 gados bijusi absolūti ne­sekmīga.
Pret priekšlikumu bal­sojuši
vienīgi Padomju.Savienības
un Ukrainas delegāti. Gromiko
pirms nobalsošanas pārmetis ASV,
ka tā esot vainojama komisijas
..darba nesekmībā. .Angļu pārstā­vis
uz to atbildējis,.ka sekmes nav
gūtas tāpēc, ka Padomju. Savienī­bas
nostājas dēļ vispār.nav bijis
iespējams vienoties par vienoša­nās
pamatiem.
min 8 punktus kuros jāpanāk ASV un
Padomju Savienības vienošanās^
Trumens smejas par ļautājumu
tikties ar Staļinu
Maskavas radio vakarrīt publicē ja paziņo jumu, ka maršals Staļln-s,
atbildot kādai Henrija Vollesa personīgai vēstulei, iizteicies pai Padomju
Savienības un ASV vienošanās iespējām. Pēc StiiļIna domām, līdzšinēja
domu izmaiņa starp abām valstīm esot neiMetiekama, jo nespējusi izlīdzi­nāt
pa^āvošās domstarpības. Tālāk Staļins minējis 8 punktus> s kufos
būtu plainākama vienošanās un kas varētu būt pietiekama bāze sarunii
uzsākšanai ^
Staļina minētajos astoņos punktos
ir vispārējās atbruņošanās jautājums,
atombumbas noliegšana, .'mierlīgums
ar Japānu un Vāciju, abu valstu ka­raspēka
atsaukšanu no Korejas,
Ķīnas un, Vācijas jautājums par:
neiejaukšanos citu valstu iekšējās
lietās un jautājums par neietekmētu
tirdzniecības līgumu liegšanas iespē­jām.
Bez tam esot jāvienojas par
atbalstu punktu likvidēšanu citās
valstis un par. „pilsoņu tiesību
aizsardzību visās zemēs".^ Sta­ļina
paziņojums ietērpts atbildes
formā Henrija Vollesa vēstu­lei,
kurā viņš pagājušā nedēļā no­rādījis
uz /Padomju Savienības iz­teikto
vēlēšanos panākt vispārēju
saprašanos ar ASV svarīgajos starp­tautiskās
polītikas jautājumos. Vol­lesa
vēstule Staļinam bijusi publi­cēta
visā padomju presē. Savā at­bildē
Staļins paskaidro, ka divu da­žādu
valdības sistēmu pastāvēšana
Padomju Savienībā un ASV neva­rot
būt par šķērsli, lai panāktu vie­nošanos.
Tāda esot nepieciešama, jo
galvenais uzdevums tagad esot kara
draudu novēršana un miera uzturē­šana.
Vollesa vēstuli viņš uzskatot
par svarīgu dokumentu sarunu uz­sākšanai.
JERUZALEME APLENKTA
5irieši, transjordānieši un Ēģiptes tanki
Telavijas tuvumā
ANGĻI ATSTĀJUSI IEROČUS ARĀBIEM
15. jūnijā rītā, nākošā dienā pēc Izraēlas proklamēšanas, visu arābu
kaimiņvalstu armijas sāka okupēt Palestīnu. Musulmaņu brālības
priekšsēdis šeiks Hasans al Banna piesūtīja ASV prezidentam Trumeriam
telegrammu, kurā pavēstīja, ka ASV paziņojums par Izraēlas de fakto
atzīšanu pielīdzināms kara pieteikumam arābu vgjstīm un UN chartas
pārkāpšanai. ASV politika neapšaubāmi radīšot ilgu naidu ar arābiem
un kaitēšot ASV saimnieciskām interesēm. Līdz otro Vasarsvētku va­karam
arābu bruņotie spēki bija ielauzušies dziļi Palestīnā un draudē­ja
sašķelt to divi daļās.
Iebrukumu Palestīnā vienlaicīgi
sāka ēģiptiešu, transjordāniešu, sī­riešu,
irākiešu un libanoniešu spēki.
Sīvākas kaujas tomēr notika tikai
Jeruzalemē, : kuras žīdu kvartālus:
apšaudīja arābu artilērija. Otros
Vasarsvētkos aģentūras jau ziņoja,
ka Jeruzalemes žīdi. kapitulējuši,, bet
vakarā šīs ziņas atsauca. Pēc otr­dienas
rīta ziņām Jeruzalemē turpi­nājās
kaujas. Pilsēta aplenkta no
visām pusēm. Irākiešu karaspēks
nostiprinājies pozīcijās-ap 30 km no
Jeruzalemes.. kur tas ieņēmis .vēstu-rksko
Jerikas pilsētu
Lielākas kaujas notikušas arligar
Jeruzalemes Telavivas.ceļu. kur: žī­di
ziņoja . par panākumiem.- Ha.ea-^
nah esot ieņēmusi vairākus svarī­gus
• arābu atbalsta punktus. Gitās
vietās arābi virzījušies uz priekšu
samērā netraucēti. Sīrieši un liba-nonieši
Palestinas ziemeļos nav at-dūrušies
uz nopietnāku pretestību,
kaut arī Haganah. ziņoja, ka. kāda
žīdu trieciengrupa ielauzusies ao 12.
km Libanonas territorijā un uzsnri-dzināju.^
i stratēģiski svarīgu tiltu.
Panākumus guvuši transjordānie­ši
un irākieši, kas acīm redzot veic
arābu olāna svaricāko dalu — sa­šķelt
Pale.=^t:nu divā^ dalās un ap­lenkt
Jeruzalemi. Jau oiro Vas'ir-
.-vētku pievakarē šie arābu speki b'"-
ia tikai an 20 km no Vidusjūras nie-krastos.
Tie zin^^a arī nar svarīh'ā-kā
Palestīnas lidlauka Lidas ieņem­šanu.
Ēeiptieši visak^'vāk darbmj-.
šies ar aviāciju un fl^ti, kas bl^kē
Palestinas piekrasti bet otrdienas;
rītā BBC ziņoja, ka ari ē'iini:
tanku snēk! ielauzušie~ dziU Palestī­nā
un atrodas tikai ap 45 km no Te­lavivas.
Gaisa ,uzbrukumi Telavivai un ci­tām
žīdu pilsētām sākās tūlīt pēc
Izraēlas proklamēšanas. Otrdiena-:
rītā korespondenti ziņoja, ka. Tela­vivas
lidlauks jau padarīts nelieto­jams
un osta stipri bojāta. Starp
citu ēģiptiešu "lidmašīnas Telavivas
ostā sabojājušas arī kādu:poļu tvai­koni,
par. ko Polija oficiāli protestē­jusi.
Pēc visu aģentūru ziņām arābi sa­vas
militārās, 'operācijas ļoti stei­dzina,
lāi neļautu «žīdiem atelpot un
pievest palīgspēkus un kara mate­riālus.
• Tai pašā laikā visu arābu
valstu valdības tomēr oficiāli pazi­ņojušas,
ka nekaro pret jauno žīdu
valsti Izraēlu, bet tikai grib atjau­not
kārtību Palestīnā un pasargāt
turienes arābu iedzīvotājus pret žī­du
cionistu terroristu uzbrukumiem.
Pēc vakardienas radio zinām, žīdu
rokās kritis arābu aizstāvētais Akas
cietoksnis ar lieliem kara materiālu
krājumiem. Vakarrīt vien ē.ģiptiešu
lidmašīnas bombardējušas Telaviv.u
divas reizes, l^ģiptiešu karaspēkam
dodoties Palestīnā. F/l^iptē internētas
ap 1000 ..bīstamas"'per'^onas.
Angļu spēku virspavēlnieks Pale­stīnā
ģen. MakMilans paziņojis, ka
nekādā gadījumā neļaus ne arabie.m.
ne žīdiem ieņemt Haifu, jo šī osta
vajadzī:^a atlikušo angļu kai'aviru
evakuēšanai|. Viņš izteic-.f's. ka an'i'u
karaspēka izvākšana varētu bei;i1:es
•arī agrāķ nekā• 'paredzētaJā. termiņā.
ASV valdība prezidenta• Trumena
vadibā otro Va.-ar-vēlku vakarā ap-spriedu^
ios par iespēiamībāin alcoH
aizliegumu izvest ier(jčus Pale^tīnas
ž'diem. UN turpina spriest nar ie­spējām
izbeist konfliktu. ASV no^
jauna picoras'ju.^i. lai Dr^-'bas pa­dome
atzīst Palestīnā^ konfliktu par
pasaules miera andraudē^umu un
pavēl visām val~t:m izo-i-^t kauiu
darbību. Piecu li^-lvalrtu oārstāviu
ap.spriedēs Ņujorkā no jauna runāts
r^ar speciāla komisāra iecelšanu Pa-;
lestinai un par kandi^hVuiem minēti
Zviedrijas princis srāfs Bernadote;
N^HT. BBC, TZ
Oficiāki komentāru no amerikāņu
puses vakar vēl nebija, bet informē­tās
aprindās uzsv(i^r faktu, ka SUi-ļins
savus paskaidrojumus devis :at­bildē
Vollesam, bet'^nav/kompntējis
ārlietu ministra Maršala izteikumus.
Vašingtonā pastāvot uzskats, ka pre- ^
zidenta Trumena, ārlietu ministra
Maršala un vēstnieka Smisa izteiku­mi
un pēc tam Bevina un Bido pa­skaidrojumi
pietiekami apgai.smoiu-ši
stāvokli, un pirmais <^solis ies])ēja- ;
mu amerikāņu sarunu' v;ii*zienā
sperts. Tagad būtu Padomju .Savie­nības
kārta dot konkrētus pierādī­jumus
savai sai'unu gatavībai, un tā
radīt pamatus jaunām stanļtautis-kām
diskusijām pastāvoša saspīlēju­ma
novēršanai pasaulē.
' Prezidents Trumens preses ^ konfe­rencē
13. ;maijā paskaidroja, ļka vēl
esot jāuztur spēkā viņa agrākais: iz­teikums
par to, ka komunistu ap-vērsums
Cechoslovakijā satrjcinājis '
izredzes uz mieru. Domu izmaiņa
Maskavā miera cerības neesot pa- ;
vairojusi, jo galvenajo.s miera i)riek.š-noteikumos
vēl nekādas pārmaiņas
neesot iestājušās. Uz jautājumu par
iespējamu Trumena tikšanos ar
Staļinu prezidents atbildēja ar smie­kliem
un pretjautājumu — cik reižu
gan viņam vēl to' pašu jautāšot,
„Esmu jau reiz paskaidrojis, ka prle-
I cātos satikties ar -Staļinu Vašin^lor
nā. Bet neesmu tiešos saka^'os ar
viiiu, un es nerēķinos ai ^ šādu Ie­spēju."
'Bez U\m Trumens \ precei
paskaidroja, ka visi vēstnieka Sva sa
paskaidrojumi • Mololovam iepriekš;
pārrunāti valdībā. /' ^ ļ
i,New York Herald Tribuņe" ie­vadrakstā
nožēlo, ka Smisa nofexMo-lotovam
nodota, iepriekš nesazino-^
ties ar: angļu un franču sabiedrota-,
jiem, kas par to uzzinājuši vienīgi
no Maskavas radiofona. Bevins iz­teicies,
ka viņu šai lietā nomierinā­jis
ap.slāklis, ka arī amerikāņu vēst­nieks
Londonā nav bijis informēts.;
Smisa nota Molotovam formāli kon­statējusi
amerikāņu politikas ne
zamību un atstājusi durviV-vaļā
runām un domisiarpību novēršanai,
NYHT, NZ
g ro­sa-
Gromiko
atsaukts no UN
DOMA, KA A T S A U K Š A N A lE^.I-MES
JAUNAS PADOMJU TEN­DENCES
Padomju Savienība atsauc savu
pastāvīgo pārstāvi UN Gromiko. V i ­ņa
vietā par Padomju SavlcnīJ)as de­legācijas
vadītāju stāsies cits pa­domju
ārlietu ministra vietni(»ks ~
Jakobs Maliks, kas bija. padomju
vēstnieks Japānā līdz tam brīdim,
kad Padomju Savienība pieteica Ja­pānai
karu. Pēc tam viņš darbojies
Maskavā.
GiT)miko paskaidrojis, ka'viņš at­griezīšoties
Padomju Savienībā' jū-li^
jā. Par saviem nākošiem.^uzdevu-miem
viņš nekā nezinot.^' '
Pēkšņais Gromiko paziņojums pir.
aiziešanu no UN. pēc „New Y(/rk.
ilerald Tribunc" ziņām, radījis lielu
pārsteigumu citu slavu valstu dele-gāciļās.
kas par .šo pārmaiņu nav
biiuša.-. informētas. Viens 'no Gro-;
miko palīgiem izteicies, ka vina šefi
nav bijis atvaļinājumā kopš 1045. g.
un viņam tāpč<: pilnas tiesība'-; ai-pūsties.
, , •
Daudzi laikraksti iz.saka d<jn!.'r^/;<a
Gromiko atsaukšanai tomēr būs po­litiska
nozīme. Par to liecinot <\n
tas. ka kopš daž ern mēnešiem vi-J!-.
tais jaunais padomju vēstnV-ksyVa-;
^ingtonā Panjuškins dait)oif)ti^<; ar
ieyērojami citV^iem panf'mienien n"-
vina priekštecis N.ovik.ov, Ja ;-;
nais v^'Stnieks esot daudz e]a.'^K'jāi:s
un izrādot amerikapiem i i f - l ā ku :Dre-'
lirnnarisanu.
NYHT, TZ
/ .'I
t:#:^
iii
'''cl
f0M
• •
mm