1948-10-16-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
"4 ••C-" GARIEM ļropas atslēgas po^ieijg komunistu režīma past [paziņoja piespiedu [nasanu, kas čechu i Z |u sev nepatīkamu cilv^"" ļur Narodny Trida sastorr.o knnc^va Namosti, vin h Pūli, kas kailām ap pestīšanas armijas v?^ irar l'uvis zināms, ka Gotval,^, Krimu pie Staļina, ?vā • .ms-esot izvērties īstā tt i?i,__kam vien vismazāk s i6ma.M par izceļošanu i lelegah. Pa Prāgu" lidoji , •as: - mums ir vēl tik,i •ēļas laika, tad Cbchoslova! padomju republika, p 5. •eesp onretā cviijeans . darba nometnns' ; noskaņojuma esot bijis nc ;a,,bet arī starp .tiem" daN .,^kas slepenībā esot Bents :e3i, pretestības kustībā m diplomātu aprindās, kcnl alās Tito ^obstrukcijas, i^o miķi salīdzinot ar Itāli i as no Romas-Berlīries .'ass s starp Padomju SavienVbu saļvalstīm esot tiktai sa/asj. fea radikālus soļ-ūs pretes- ^.plēšanai gaidot no diemas Prāgas, •politiķu dornam tuvojoties krize, kurā va-adzētu. lūzt. Katrs b ērns bājot,, ka februāra ap ver- • ļs pārsteigums ari ministru km Gotvaldam.^^: Apvē;rsum tājl esot bijuši padomm ceministrs Zorins un '6echu u partijas ģenerālselcretārs Kopš tā laika notiekot no-kkulišu cīTia .starp Got,yak]u basa komunistu partij''cis va- • interesantas esot b;iumas bīda tikšanos;ar- Bulj::ļri}as ļprezideritu dimitrovu.. Sais z CechoSlovakijas ārlietu lementisa esot pie daili u- 1 vairāki citi. Pēc ta-m, kad un Dimitrovs ešpt patērē-īgu daudzumu ,,sii'Vovicas", ļtējuŠi,*ka abi bistais; n-o pa-jēža, kas spiež v i rm zcme.^. ļ, kas vispār pazī;St:ams Isa kominforma; „li c^laiiem", • ies, ka viņa stāvok lis Biil- .arits. ārkārtlrri f^i'īits.'\Viņš •adomju spiedienamMm .viņam tagad 'pie rtiekv.1. Iprotaņis, no : vleiiiļs . puses • par to, ka arī lie!lal<ie''boi^ 'ūkas puiši jūtas spīlēs, bet ^uses viņi no tā tomēr:nc-ā laba. Pēc Tito atklātas opozidjā .Masl' :avai, esot pams, ka arī Dimitrovs,: un; kā domāv an imt^ara ; , šefs Rakošijs mēģii^if^ot '0 m a i i I M w LATVIA Latvlan Newspaper Prthlished a0der EUCOMCivil A H f t iM DivisioD AuthorisatioD J"*V'r UNDP 196. Publisher IT Editor: Kārlij. Rabācs, nP Canip Kleinkōtz near fififlzburg/D Printer: „Schwab. Vfliksbl." Gfinzburg/D., Bgm.- Ufldm.-P1.7. arculation:4000. published three thnfs weekly. Editorial Office: Giīnzburg/Do. Dofflintkus.Zimmermarm.Str. 2 N E W S P A P E R Nr, 89 (194) Sestdien, 1948. g. 16. c^t iznāk trīs reizes nedēļā* Izdevējs: BALK nzdevmna Latvieša preses darbinieku sa« darbības kopa. Atbildīgais re* ' daktors: K. Rabācs. vietn. A. Liepa; redaktori i Z. Bārda. M, Čttlitis. H. Mindenbergs, A. Smits. Adrese: GSnzburg- Do.; red.: Dominikns-Zimraer!. mannstr. 2 (tālr. 50)./^apg:! Marktpl. 25 (t. 84)/ spiest: Bgm.-Landmanni..--PPll.. ^T (i 92) i h i i m i •Sl I W • i I Lgrāku valodu, bet šīs rīcī- ;āi;s varot būt visiii nelab-; i jau velkot- parallelos :valda lin kādreiižējā- Augsts kanclera Suiiniga liktc-idāš, ka Mask-ava b' • Gotvaldu Diln^ir^' •i'^':'-''^' ikiju Padomju Savienība, Hiilers piespieda Sušnii^i / ļustriju Vācijā, tiskiem " sāļiem. Maskavu hudināt āif ārtī.gi krasais ķstiskāis noska:ņojums, kas lien vairāk: izpaužoties visa ^mnieku nosksinojums Jau nobriedis dur.apim. vidus •odoties pilnīļ^a saimnie-ima priekš\7akara. Nepārņēmusi arī strād-ļsas, jo arī strādnieki eguvumi, ko ^^ņiem solīja \ uri rupniecn)as reformas, adi, un viņu stāvoldis . labojas, bet ps It pasliktinās. žurnālists rsiksta, ka P^.^ čechu aplēsu miemtaga^ :ilā iešot vis augstākais^ ļ ^jmvo: tāīsjuti^ uzktiac. :a msaiismKopm^uJ^ )ls neesot lielāks p a r ļ u ., todz 5 proc. rio ie(^ivoW • Komūnistii part^^^ h : biedru, bet. partuas'Va^ li kļuvuši ļoti; ^omglr^ lunu biedru i:uiņemsarur^^ļ; tība •rtijas tīrīsan-u. - , rt, ka daudra, komun'^^ .iestājušies pa.rti}a,|ai> no iekšpuses. Se^P^J^- izrādījusies -f-^aMeS ūšana partijā pec tam WQ ķnisti piespicMluši socade r apvienojies^ ar yiO'^^^ Us esot izvērties par !« l-omūnistiem, kas iev*u>' Baltieši! Stokholmas „Latvju Ziņas*' savā 9. oktobra numurā ziņo, ka ^arā ar UŅ sesiju, kurā pieda^ •las daudzi visas pasaules diplomāti, uz Parīzi devušies arī vai- J§1Q baltiešu politisko cefttru pār- ' 5tavji Tur jau ieradušies Lietu-vas 'augstākās atbrīvošanas komitejas delegāti 'prof. Kamihsks, pr. Krupavičs un sūtnis Sidzi-kausks, bet no latviešiem bīskaps J. Rancāns un sūtnis. Dr. M. Valters. Latviešu nacionālā padome no Vācijas uz Parīzi deleģējusi sūtni B. Liepiņu. No Igauņu nacionālās komitejas Parīzē ieradies J. MikeLsons. Baltiešu delegāti Parīzē rfliojotLes saskaņoti mi Kādas bijušas Visinska prasības un rietumnieku nepiekāpība var panākt nevien ar drau-ari ,ai^ vienošanos _„^tarpniec!bas mēģinājumu 1 ppriods" Berlīnes problēmas kārtošana Parīzē beidzies galīgi nesekmīgi, un vakar pēcpusdienā šī jautājuma ap^ spriešanai pēc ilgāka pārtraukuma atkal sanāca UN Drošības padome. Padomes s^šasndtralāsVvalstis ar savieni^ mēģināja jautājumu atrisināt bet mēģinājums cieta neveiksmi tāpēc, ka Maskavas pr nepieņemamas: Višinskis, kā ziņo, prasījis Berlīnes jautājuma svītrošanu no Drošības padomes darba kārtības un c^^ sarunu atjaunošanu taa vieta, kur tās atradās 30. augustā. Galvenā starpnieka, Argentīnas ārlietu ministra Huaria Bramujas pēdējo, dienu sarunās ar Viširiski un trīs rietumvalstu^ pārstāvjiem galīgi: noskaidrojās, ka nekādu izredžuļvuz vienošanos par sešu valstu kompromisa priekšlikumu nav un interno apspriežu toirpināšana nozīmētu tikai laika zaudējumu. Bramuļas versija paredzēja vienlaicīgu Berlīnes, blokādes atcelšanu un četru valstu ārlietu ministru padomes sasauk^- nu, kamēr rietumu sabiedrotie 30- BET MAĻIKS TO NOSAUC PAR IEJAUKŠANOS PADOMJU SAVIENĪBAS IEKSIJAS LIETĀS Apvienoto nāciju politiskā komija trešdl^ beidza vispārējās debates par atbruņošanās jautājumu. Darbs tagad pāriet uz apakškomisiju, icuŗai jāapspriež septiņi priekšlikumi Pēdējo ierosināja Frandja, kas ieteica atbruņošanu uzdot starptautiskam iestādlj^umam. Katru gadu atsevišķām valstīm būtu rēgulārr jāziņo par saviem militārajiem spēkiem, ķo tad attiecīga komisija pārbaudītu uz vietas. Debašu pēdējā dienā nozīmīgu runu teica britu delegāts, ģenerālprokurors Sokross. Padomju delegācijas vadītājs Višinskis solījies gan publicēt ziņas par Padomju Savie-nibas bruņotajiem spēkiem, bet tikai pec tam, kad lielvalstis būs izpaudušas noslēpumus par atombumbām un baktēriolo£ri«kā kara ieročiem. Praktiski Višinska ierosinājums ir nevērtīgs, kamēr pastāv dzelzs priekškars. Kaut ari padomju viee-. ministrs visu laiku runāja par' sav-c f f t ^ s i ^ . uzticības atmosfairu, per-ir im ::„Trojas zirgu , ids, starp citu, atstasta^^; . ar.kādu aia^istāku l e ^ ^^ ;Mm piespraudis koimmļ^ .s-nozīmi: „Ss biJU ^ocfļ^ un savā .irdī^esi^^ Mani piespieda ie?w^o partijā. Ko lai .ciar.^ , taču nevar emigrēt. _^ iespējalms. k a t i ^ m^ un jācer uz parniaiņ^^ Savienības agresīvās iā laikā kļuvušas iz- / ceturtdien Londonā dekla- ^i^tu ārHotu ininistrs, runājot Kaaa angļu • rūpnieku sanāksmē, iziet uz izplešanos," teica . »un Padomju Savienība ta-ir vienīga imperiālisftLskā valsts, rf t^iner - neredzu pamata xiztrau- Jl?nam. Ja Lielbritānija nevar pa- ^ saprašanos ar Padomju Savie-tad jājautā, vai mēs varam «<feivot viens otram blakus. Lai Padomju Savienībā bauda savā veidā, es neesmu par ie- J^anos, bet tad lai arī neviens J^^m ļaunā, ja Lielbritānija rea- ^ jPi'et iejaukšanos savā dzīvē." • britu ;: ārlietu ministrs \ uz-šan^' ilgstoša miera riodrošinā-ūw .^^^^^^iJ^opai jāsadarbojas ar unperijas sastāvdaļām, ar Tu-austrumiem un Dienvid- . Ļ tādā veidā radot . ^atāju centru, kas, izmanto-s^^^^ saimnieciskās bagātības ^ nodrošināt mieru vairākām ^^audzem. :Par AnglU saimniecību j j ^ ^ izteicās, ka rūpniecības , ^ ^ u atrisināšanā starp kapitālu ..stradniekiem^ Lielbritānija esot Pārējai pasaule par 50 ga- BBC sonigas dabas uzbrukumos saviem oponentiem viņš tomēr atļāvās ie-iķt mutē tādus argumentus, ko viņi vispār nav lietojuši. „Ir tiešām nožēlojami," teica Šokross, „ka cilvēki ar- lielu intelliģenci un personīgu šarmu lieto tādus vārdus, kas viņiem sveši." ;^ • •:• • Tālāk britu ģenerālprokurors norādīja, ka uzticībai ceļā stāv Padomju Savienības propaganda, dzelzs priekškars un informācijas trūkums par krievu bruņotajiem spēkiem. Višinskis gan runāja par miera eļļas koka zariņu, bet to pateica tik skarbi un asi, ka likās, drīzāk viņš domā kādu sitamo instrumentu. Un dzelzs priekškaru nevar padarīt par neesošu tikai tāpēc, ka padomju delegācijas vadītājs to noliedz. Tad Sokross burtiski teica: „Lai mēs uzticētos jums, atļaujiet laikrakstu korespondentiem brīvu kustību Padomju Savienībā; fajt-ļaujiet ceļot diplomātiem, kā tas ir atļauts visās; civilizētās valstīs; atļaujiet brīvu kustību privātajām lidmašīnām; atļaujiet Lielbritānijai nodibināt konsulātu Kijevā un Minskā; atļaujiet Padomju Savienībā pārdot mūsu laikrakstus; ļaiijiet saviem studentiem studēt mīisu universitātēs un laidiet mūsu studentus Padomju Savienībā. Ar šādu rīcību jūs radīsit uzticību. Bet tās vietā Višinska kungs vienmēr ,rī-bina savas vecās bungas*," , ' Tad Šokross runāja par padomju pagrīdes darbu un piekto 'kolonnu, kas visās zemēs mēģina sabotēt jaunuzbūves darbu. Viens mazs vārdiņš no Maskavas puses," piebilda ' britu ģenerālprokurors, „ļau-tu daudzām valstīm nodibināt kārtību . pašu māj ās un; veltīt savus spē-: kus mieram un jaimuzbuvei. Bet šis mazais vārdiņš nenāk." Pēc Šokrpsa runas sekoja padom-ju delegāta Maļika parasta polemika. Viņš apvainoja britu ģenerālprokuroru, ka tas ņēmis argumentus no ,,Trocka, Hitlera, Gēringā, Ge-belsa un Ribentropa arsenāla". Viena trešdaļa Šokro^a runas bijusi .iejaukšanās Padomju Savienība?" iekšējās lietās, otra trešdaļa sastāvējusi no ,,bungu rībināšanas", bet pārējā daļā atkārtoti „veci argumenti", • ' Vakar Drošības padome sāka apspriest Palestīnas jautājumu, ie-; priekš noklausoties Dr. Banša ziņo-, jumu par pašreizējo stāvokli. Britu delegāts sērs Kedogens ierosināja pieprasīt no Izraēlas sīku informāciju par grāfa Bernadota nogalināšanu un līdzšinējo izmeklēšanu. BBC augusta. projām negrozāmi palika pie savas prasības, ka blokādes izbeigšana ir priekšnoteikums. jebkādu sarunu sākšanai. Rietumnieki, ievērojot arī krievu nepietiekamo atbildi, paziņoja, ka nav ieinteresēti tālākās starpniecības akcijās un vēlas drīzāku savas sūdzības izšķiršanu Drošības padomē. Par savu nostāju ļturpmākajās debatēs Drošības padomē ASV, Lielbritānijas un Francijas delegāti ceturtdien apspriedās reizes. „Dāily Herald" un vairāki citi angļu laikraksti, novērtējot „starp-niecības periodu" Parīzē, atzina, ka pēc krievu atbildēs visa problēma atrodas uz mata turpat, kur tā bija sarunu izjukšanas brīdī, im tā atkal nesamazinātā smagumā nostājas Drošības padomes priekšā. Tāpat BBG korespondents gan atzinīgi novērtēja Bŗamuļas godīgās starpnieka pūles, bet arī atzina, ka stāvoklis nav grozījies nemaz. Konservatīvais „Daily Mail" pareģoja UN kritiskas dienas, ja pēdējā stundā neiestāsies negaidīts pagrieziens. Patlaban abas puses pūloties iegūt laiku:.viena — lai pierādītu gaisa tilta iedarbīgu-mu, otra — lai mēģinātu pierādi pretējo^ , Pēc AP ziņām, rietumvalstis vienojušās, ka gaidāmā padomju veto gadījumā Berlīnes problēmu nodos UN kopsapulcei, lai panāktu divu trešdaļu vairākuma rezolūciju, kas gan Inebūtu saistoša, bet klaji kon-statētļi pasaules priekšā, ka Maskava, šadi rīkodamās Berlīnē, rotaļājas ar kara iespēju.. Oficiālās Parīzes aprindās, esot paskaidrots, ka rietumvalstis tomēr nevēloties galīg aizcirst durvis turpmākam miermīlīgam atrisinājumam, nedz arī plānojot, kādu atmaksas akciju. Pēc „Newsweek" informācijas Berlīnes jautājuma diskusijas UN forumā Maskavai nemaz neesot ne-, vēlamas. UN, pēc krievu domām \SV spējīgas atbildei uzbrukumam dažu stundu laikā Kaut gan, pēc amerikāņu vadītāju amatpersonu domām, karš nav gaidāms, tomēr tās sagatavojušās arī gadījumam, Ja neticamais notiktu,, un karš pēkšņi sāktos. Lai ASV nekas nevarētu pārsteigt, ir gatavi plāni, tūlītējai militāras akcijas sākšanai, un stratēģiski gaisa uzbrukumi ienaidnieka centriem varētu sākties dažas stundas pēc pirmā šāviena. Kā tālāk ziņo „Newsweek", pēkšņa kara gadījumā augstākās amerikāņu militārās un civilās amatpersonas ar īpašas telefona trauksmes sistēmas palīdzību iespējams apzdņot. nedaudzās minūtēs. Katra amatpersona ir sagatavota nekavēj oties izdot rīkojumus, kas nepieciešami, lai visa nāci'ja stātos karā. Nekavējoties ārkārtējā sēdē sanāktu ASV kongress, lai pieteiktu karu un izdotu virkni sagatavotu kara laika likumu. To visu būtu iespējams paveikt nedēļas laikā. N Karalis Džordžs aicina nodroSināt mieru Pirmdien Londonā sākās britu im-perijas konference, kurā piedalās dominiju ministru prezidenti vai viņu vietnieki. TrešdieiT konferences dalībnieki bija /Lielbritānijas karaļa un karalienes viesi Beking-hemas pilī. Pieņemšanā piedalījās arī Etlijs un Vinstons NSerčils. Karalis Džordžs VI apsveikuma runā norādīja, ka Vvēl nevienam viņa priekštecim nav bijis iespējams apsveikt deviņu valdību galvas. īpašu prieku karalis izteica, ka impērijas konferencē piedalās Indijas, Paldstānas un Ceilonas ministru prezidenti. ,,Pasaule šodien atrodas šausmīgās bailēs," teica Džordžs VI, „tā gaida, lai britu impērija palīdz nodrošināt mieru. Mēs ļ nevaram aut, ka cilvēce pieviļas. Nekad rņēs nepielaidīsim tiranniju un apspieša^ nu. Bet to aizkavēt iespējams vienīgi tādām valstīm, kur atzlst—brī^- vību un cilvēka tiesības."^ Pēc BBC informācijas,! viens no konferences svarīgākajiem, jautājumiem būs britu impērijas \^askaņota aizsardzība, jaimas metode? un^jau-ni līdzekļi. Jau tuvākajās dienās aizsardzības: jautājumā sagaida, britu premjērk: Etlija ziņojumu. BBC KĀ NODROŠINĀT RIETUMEIROPU VALTERA UPMANA PLĀNI RIETUMU AIZSARDZĪBAI PRET AGRESIJU Turpinot interno apspriežu virkni ar Skandināvijas ārlietu ministriem, ASV ārlietu ministrs Maršals ceturtdien Parīzē sastapās ar savu zviedru kollēgu Undenu. Par apspriežu saturu ofir'Kla ziņojuma trūkst bet jāpieņem, ka runa bijusi par Skandināvijas v u tuvināšanu Rietumeiropas ūnijai, ko ASV atzīst par ļoti vēlamu. Dānija un Norvēģija, kā zināms, sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ noskaņotas par ciešāku saisti-šanos ar Rietumeiropas valstīm, bet plāna realizēšanu' par Skandināvijas ūnijas un Rietumvalstu ūnijas apvienošanu kavē Zviedrijas pārāk atturīgā nostāja, kas joprojām vēlas palikt pie līdzšinējā \ neitralitāte^^ principa, ar ko cer iztikt arī nākotnē. Trīs Skandināvijas valstu aizsardzības ministri vakar Oslo apspriedās par kopīgiem aizsardzības jautājumiem. Vašingtonas politiskajās aprindās izteikta doma, ka Maršals cenšoties pasteidzināt dažādo rietumu reģionālo ūniju sistēmas izveidošanu, lai vēl pirms ASV prezidenta vēlēšanām tajā sasaistītu Rietumeiropas, Skandināvijas un Atlantijas ūnijas valstis; vienīgi demonstrēšot savu galīgo nespēju atrisināt problēmu un cietīšot, smagu prestiža zaudējumu. Šā da i Apvienoto Nāciju prestiža grau šana esot vairāk Kremļa interesēs, nekā demonstratīva Padomju Savienības aiziešana no UN, kas šo organizāciju vienīgi pārvērstu par vispasaules pretkomūnistisku apvie- • (Beigas 3. Ipp.) Rietumeiropas aizsardzības problēmām veltītā rakstā arī pazīstamais amerikāņu ' žurnālists Lipmans uzsver, ka šinī jautājumā vitāli.ieinteresētas ASV, bet grūtumus rada veidi • un līdzekli, kādiem šo aizsardzību nodrošināt. Kaut arī Rietumeiropas valstu aizsardzības spējas ar katru dienu pieaug, tomēr oašreiz, to iekšēiās problēmas tik lielas, ka militārais potenciāls . sasniedzis gandrīz vai visu laiku zemāko līmeni. Lai to palielinātu līdz vajadzīgajiem apmēriem, . būtu vajadzīgi apmēram divi gadi. Kaut arī tūlīt pēc prezidenta vēlēšanām sasauktu ASV kongresu ārkārtējā sesijā, alianses līguma ratificēšanai, militārās palīdzības piešķiršanai Eiropai un pārējiem nepieciešamiem Nesen Torouto notikušajā Kanādas latviešu organizāciju pārstāvju sanāksmē nolēma izveidot latviešu apvienību, kujai ievēlēja ari pagaidu valdi; Pēdējā tagad vienojusies ap* vienību nosaukt par Kanādas latviešu nacionālo apvienību. Apvienības uzdevums būs: veicināt ieceļošanu Kanādā_ un sekmēt ģimenes locekļu ievešanu, rūpēties par palīdzību un dzīvokļu sagādi un^ iestāties par' mūsu tautas pamattiesību atgūšanu. Pagaidu valde nolēmusi arī radīt pašpalīdzības fondu, kurā ikvienam Kanādas latvietim jāiemaksā — vīriešiem 50 centi', bet. sievietēm 25 centi mēnesi. Kanādā pašreiz jau dzīvo ap 2500 lat. viešu. Kanādas latviešu klubam (Toronto), kas vēl nav izlēmis pievienošanos apvienībai, rezervēta vieta. Apvienības prezidenta K. Dobeļa adrese ir: 9536 — 107 A Ave, Edmon-ton, Alberta, Canada. Uzņēmumā KLNA pagaidu valde. No kreisās K. Lazdiņš (Mont-reāla), K. Vitiņš (Toronto), K. RobeJis (Edmontona), 0. Breņķis (Oakville) ua V. Zie-din §. lēmumiem, tomēr pēc tam vēl paietu laiks, līdz Eiropā rastos kontinentālas armijas,- spējīgas aktīvai aizsardzības operācijai 'starp Elbu un Reinu. Līdz tam laikam, tālāk norā'Ja Lipmans, tāpat kā pašreiz, viss atkarātos nevis no rietumu iespējas atturēt sarkano armiju, bet gan no prasmes atturēt Krcmli\ no uzbru-kurna pavēles došanasl- Patlaban līdzsvaru uztur rietumu iespēja izpostīt padomju pilsētas, pretim padomju armijas iespējai • ielauzties Rietumeiropas pilsētās. Ja iedotos efektīvi apbruņot Rietun\eu'opu, spēku līdzsvars radikāli pārmainītos rietumu labā. Krievu pilsētas joprojām būtu ievainojamas atombumbām, bet rietumu pilsētas būtu drošas pret krievu kājniekiem. Rietumeiropas bruņošanās 'posms tomēr būtu bīstams periods, jo krie- , vu reakcija pret militāru Maršala S plānu būtu vēl asāka nekā. pretīta- / gadējo saimniecības, it sevišķi, ja (Beigas 3. lpp.),_ Vai Francijas komū-tīisti arī šoreiz zaudēs Pēc 12 dienu streika stāvoklis Francijā sāk pamazām uzlaboties. Dzelzceļu satiksme jau norit gandrīz normāli. Vakar darbus atsāka arī Lotringi.ļas un Mozeles apgabala mo-tallstrādnieki. Parīzē ripo atk^l taksametri^ jo šoferi dabūjuši pieprasīto benzīna papilddevu. Lai g-iri kalnraču streiks Ziemeļfrancijā vēl turpinās, šur tur dienvidos izmanāma tendence darbus atkal atjaunot,. Noskaņojums franču valdības,aprin-\ dās kļūst optimistiskā!^. Arī ārzemju preses pārstāvji z/ņo, ka Kejam varbūt tomēr izdosies! uzvarēt. ^ -/ Pēdējā ' laikā aizvien jūtamāka kļūst' šķelšanās arī pasaules arodbiedrību apvienībā. Britu strādnieku savienības pārstāvis paziņojis, ka viņš •• nevarot pieiaīst, ka angļu iemaksas izmanto komunistu mē^'ķu prg^iagaadēšanai. BBC I 7
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 16, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-10-16 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481016 |
Description
Title | 1948-10-16-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
"4 ••C-"
GARIEM
ļropas atslēgas po^ieijg
komunistu režīma past
[paziņoja piespiedu
[nasanu, kas čechu i Z
|u sev nepatīkamu cilv^""
ļur Narodny Trida sastorr.o
knnc^va Namosti, vin
h Pūli, kas kailām
ap pestīšanas armijas v?^ irar l'uvis zināms, ka Gotval,^,
Krimu pie Staļina, ?vā •
.ms-esot izvērties īstā tt
i?i,__kam vien vismazāk s
i6ma.M par izceļošanu i
lelegah. Pa Prāgu" lidoji ,
•as: - mums ir vēl tik,i
•ēļas laika, tad Cbchoslova!
padomju republika, p 5.
•eesp onretā cviijeans . darba nometnns'
; noskaņojuma esot bijis nc
;a,,bet arī starp .tiem" daN
.,^kas slepenībā esot Bents
:e3i, pretestības kustībā m
diplomātu aprindās, kcnl
alās Tito ^obstrukcijas, i^o
miķi salīdzinot ar Itāli i as
no Romas-Berlīries .'ass
s starp Padomju SavienVbu
saļvalstīm esot tiktai sa/asj.
fea radikālus soļ-ūs pretes-
^.plēšanai gaidot no diemas
Prāgas, •politiķu dornam
tuvojoties krize, kurā va-adzētu.
lūzt. Katrs b ērns
bājot,, ka februāra ap ver- •
ļs pārsteigums ari ministru
km Gotvaldam.^^: Apvē;rsum
tājl esot bijuši padomm
ceministrs Zorins un '6echu
u partijas ģenerālselcretārs
Kopš tā laika notiekot no-kkulišu
cīTia .starp Got,yak]u
basa komunistu partij''cis va- •
interesantas esot b;iumas
bīda tikšanos;ar- Bulj::ļri}as
ļprezideritu dimitrovu.. Sais
z CechoSlovakijas ārlietu
lementisa esot pie daili u-
1 vairāki citi. Pēc ta-m, kad
un Dimitrovs ešpt patērē-īgu
daudzumu ,,sii'Vovicas",
ļtējuŠi,*ka abi bistais; n-o pa-jēža,
kas spiež v i rm zcme.^.
ļ, kas vispār pazī;St:ams Isa
kominforma; „li c^laiiem", •
ies, ka viņa stāvok lis Biil-
.arits. ārkārtlrri f^i'īits.'\Viņš
•adomju spiedienamMm
.viņam tagad 'pie rtiekv.1.
Iprotaņis, no : vleiiiļs . puses •
par to, ka arī lie!lal |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-10-16-01