1948-10-16-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
AttgsbM7ia@^ 1. starptautiskajā ša-cha
t u n ^ pēc 17 kārtfim 5. okt. ar
1 p. pārsvaru uzvarēja 19 g. v. Min-dienes
vādeto Uncikers (Unzicker),
kas pārspēja 23 g. v. latvieti Zemgali
Augsburgas „Schwābische Lan-deszeitung**
raksta, ka turnīra abu
visjaunāko dalibdieku panākumi ir
sevišķi lieli tāpēc, ka viņi neapšaubāmi
tizveica daudz vairāk piedzīvojušos
meistarus Zēmišu,, TautvaiSi,
Endzelīhu iL c. Turnīra 1. v. Unci-kers
guva ar 14 p., 2. Zemgalis ar
13, 3. un 4, V. dala Zēmišs (ĶHe) un
Tautvaišis (Liet.) ar 10,5, 5. Endzelins
10, di 'Un 7. V. dala Arlausks (liet)
un.Ozdļs ar 9, 8. Dr. Trēgers (Augs-burga)
8,5, 9. Krūmiņš 8. Viņiem seko
RidmiUers (Augsi).), Raiņķis un
Dreibergs ar 7,5, Palme (Minch.) 7,
augsburgieši Nīnibergs 5,5, Kraut-heims
4, Smits 2,5, Hubers 1. l i e l meistars
Zēmišs 6. okt spēlēja pret
10 pretini^dem, neredzot to galdl-jļLŪiB.
>3rļņS uzvarēja 6, bet ar 4 spēle
bddzā&lneizSķi^, (V. B.). — „Balti-
Jāš' turnīrs" — Baltijas tautu sporta
svētki Aiigsbiirgā stāvēja stipri tālu
iepakaļ Hdzigiem sarīkojumiem vispār
kā spoirtistu uzņemšanas, ņovie-tt^
anas un i ^ i k a s , tā arī labāko
sportistu izraudzīšanas un rezultātu
ipsprielanas ziņā. 60 m skrējienā
ad)ija tiisaidnāta startēt Vīrcburgas
S^Birce» kas vairākas reizes ur uzvarējusi
letr 8,S;sek. Kāŗtslēkšanā un 400
m skrējieni dalībnieku trūkuma dēļ
bijļģ jāuz^cina sportisti *— skatītāji
Eo publikas, tos uzmeklējot un pierunājot.
Piepeši paziņotais un sa-i&
tiktais „sporta vadītāju ,kongress"
kekur oficiāli nebija izziņots un neviena
latviešu YMCAs nodaļa, nedz
arī nometnes sportistu grupu vadība
tiebija šļaņēmusi uzaicinājumus tanī
piedalīties. „Sportaiutt. pagaidu padomē"
visUelākā mūsu YMCAs nodaļa
Vācijā —-Vīrcburga (ar labiem
Un pat izciliem sasniegumiem sportā)
nav r pārstāvēta (K. Ļazdiņš,
VMCA's Vīrcburgas nodaļas biļetens).
Grosenbrodes sportisti^ viesojoties
Ejttlnā, Holšteinā, uzvarēja
volejbolā 15:12, 15:4, 15:9, galda teh-nisā
5:4 m š^chā 3,5:2,5. E. sastādītā
futbola vienība ar pavāju uz-teukumu
zaudēja šejienes vācu re-gerves
ligas, vienībai „ESV 08" 0:6.
Sportistus apbēdina nometnes ko-maiidaiita
norādījums, ka sporta sa-rīk<
yumi gaņ:;^ vēršoties plašumā, bet
nometnei labi^mu nesagādājot (Ēriks
Miesideks). —rAngļu joslas latviešu
spēcīgākā basketbola vienība — Det-moldas
piecnieks Diburgā» Lielhese-uzvarēja
Dīburgas latviešu Y M -
CA*s jaunos sportistus ar 106:27
(42:12)! Viesiem Stulpioš guva 46,
V«iss 20, Igenbergs 16,1 Miķelsons un
Meržejevskis pa ,12 ^p. Dīburgiešu
sekmīgākie grozu guvēji bija Gulbis
ar |13 un Alberts ar 8 p. Sacīksti var
dīja detmolļiiešu pārstāvis G. Šiliņš
(A. Kalniņi^). Detmoldas basket-
Frasikfurtā, 9. okt. (AP).i — Pār-vietoto
personu poļu repatriācija
no Vācijas amerikāņu joslas nometn
e kā paskaidro Militārās valdības
pārstāvji, jūtami paātrinājusies,
kopš poļiem apsolīta 60 die^u pārtikas
devu prēmija. Oktobra pirmajās
4 dienās pāri par-5(k)0 piekrituši
atgriezties savā dzimtenē^inī mēnesī
katiiu dienu triļņspoffēs ap 1000
poļu, oktobrī tātad repatriējoties ap
30.000. 3 iepriekšējos mēnešos tikai
ap 13.000 poļu mēnesī bija ar mieru
repatriēties un uz 15. sept. amerikāņu,
joslā vēl bija atUkuši 175.000.
Lielākā daļa teicās kavējamies at^
griezties mājās tādēļ, ka bīstoties no
politiskiem vai saimnieciskiem ap-stākļielh
Polijā. 26. sept. sākās koncentrēta
kampaņa^ lai I atbrīvotos no
3 ŗietumjoslās vēl paliekošiem 355.000
poļu, angļu, franču un amerikāņu
okupācijas iestādēm piedāvājot v i ņiem
pārtikas prēmiju un Varšavas
valdības solījumu, ķa mājās pāmā-košiem
poļiem- palīdzēs jaunas dzīves
uzsākšanā Polijā. „Sai kampaņai
ir apsološs sākums," izteicās Militārās
va!ldības pārstāvis. „ M ē s ce-ŗ^
m, ka pārtikas prēmijai būs izdevies
iekustināt radušos sastrēgumu."
The Stars and Stripes
Okupācija.. •
(Turpinājums no 1. lappuses)
lijas miera iīguina projelcta komisir
jas pieņemtajamTriestas brīvterrito^
rijas plānam, jo tas esot „nedemok-ratisks"
paņēmiens paturēt ŠQ terri-toriju
angļuraiheriķāņu piārraudzībā.
Uznmājot „rietuma bloka" -nācijas,
Molotovs kritizēja „ v e c O ' demokra-*
tiju centienus izolēt janmās slavu
demokrātijās; jo īpaši tas notiekot
,tad, kad tās mēģinot aizstāvēt savus
jaunos nacionālos iestādījumus un
negribot klausīt dtu varu pavēlēm.*^
— konferences Balkānu saimnieciskā
komisija pēc 28 stimdu nepārtrauktas
sēdes provizoriski vienoju-ļsies,
ka Itālijai; Somijai un 3 Balkānu
valstīm Jāmaksā feparāci-jās
mazāko valstu Sabiedrotiem
1.350.000.000 dbl. Padomju Savienība
paturēja sev tiesības par šo jautājumu
runāt no'Jjauna, jo komisijas
lēmumam nebija vajadzīgo Vs balsu.
Itālijai tātad ļbūtu jāmaksā Sabiedroto
nācijām, kurn valstis bija okupējis
fašistu Itālijas karaspēks, 225
milj. dol. un vēl 100 milj: dol., kurus
jau agrāk ārlietu ministru padoma
bija piešķīrusi PSRS. iSomijai
jāmaksā PSRŠ 300 milj. dol., jo
amerikāņu priekšlikumu samazinot
šo summu līdz 200 milj. noraidīja ar
9 pret 4/balsīm, Austrālijai atturoties.
Bulgārijai, no kuras Padomija
nekā neprasi, jāmaksā 125 milj., Ru^
mānijai im Ungārijai jāmaksā tikaii
PSRS pa 300 milj. dol. — Nosakot
termiņu konferences darba izbeigšanai
15. okt., ārlietu ministru padome,
pēc pag. g. decembrī Maskavā panāktās
vienošanās^ iepazīsies ^ visiem
konferences ieteikumiem un izlems
galīgo ļtekstu miera līgumiem
ar Itāliju, Donavas valstīm un Somiju.
Arī šis uzdevums nebūs viegls,
jo ārlietu ministru padomes locekļiem
tāpat biis Jāparāda samierinā-jumai
gars, kas pieļauj kompromisus
un eventuālo vienošanos.
UN saimnieciskā un sociāla padome
oktobra sākumā vienbalsīgi pa-redzējusi
155 milj. doL budžetu iero^
sinātai starptautiskai'bēgļu orgaņizā-djaii
Gandrīz Ikviens no 18 nāciju
pārstāvju padomes tomēr patur tiesības
Iebilst pr^t šo f^du, kad padomes
ziņojumu iztirzās UN pilnsapulce.
Pretnmu pilnais jautājums
tātad vienkārši būs Jāizspriež no Jauna
arī nākošā UN instancē. Pagaidām
paredzētajā fondā jau tā Ir izdarīts
103 milj. sama:dnājums no
sākumā paredzētiem 258 milj. doL,
kas būtu jāizlieto apm. 900.000, bēgļti
un pārvietoto personu atbalstīšanai
pēc U%|RBA*s darbības izbeigšanās
1947. g. 30. jūnijā, - i - Pasaules fonda
un bankas vadītāji zaudējuši cerības
uz Krievijas financiālo līdzdalību.
Bretonas-Vudā radītās starptautiskās
kreditiestādes apgrozības kapitāls
paredzēts 15 miljardu dol.
Krievijai tanī būtu bijis Jāiemaksā
2,4 miljardi
Kapa noziedznieki
Nīmbergā attaisnoto Hjalmaru
S a c h t u vācieši apcietinājuši privātā
dzīvoklī Stutgartas tuvimiā.
ASV Joslas militārā gubernatora
vietnieks ģe;n.-ltn. Klejs šo rīcību
atzinis par pilnīgi legālu, Jo tā ir
„pašu vāciešu lieta." ; Militārā valdība
iejaukšoties tikai tādā gadījumā,
Ja Sachtu vai citus attaisnotos
vainotu noziegumos, kuros Starptautiskais
tribunāl$ viņus Jau atzinis
par nevainīgiem. Franci fon Papenu,
ja tas paliktu ASV Joslā, pēc Vīrtem^
bergas-Bādenas ministru prezidenta
Meiera vārdiem, vācieši tiesās par
valsts nodevību, bet visus 3 atbrīvotos
par darbību nacistu partijā.
The Stars and Stripes un New
York Herald Tribune, Euro-peān
Edition
Inž. Alberts tlpmalis
(3. turpinājums)
Līdztekus lopu skaita samazināšanai
.<un lopbarības pasliktināšanai,
ari visiem iespējamiem līdzekļiem
cenšas palielināt sējumu plātī-bu,
zemes ražības celšanu atstājot
otrā vietā. Kas šinī ziņā darīts un
kas plānots, piemēram, • angļu /okupācijas
joslā, redzams no sekojošas
tabulas: .
bola piecnieks ar 59:ļi5 (21:4) pieveica
arī Memmihgenas latviešii Y M -
GA*s basketbolistus Bavārijā, bet
zaudēja volejbolā ar 10:15, 15:8, 15:3;
Memmingenas lietuviešu sporta
kluba izdaudzinātie basketbolisti
pārsteidzoši zaudēja Minchenes lietuviešu
„Gintaras" vienībai 18:35
(3:21). „Gintaras" uzvarēja arī Memmingenas
lietuviešu-igauņu sastādīto,
40:34 ^(21:4) (J. VoittSkis).
Sējumu platība 1000 ha
1939.g. 1945.g. 1946.g. ļ947.g.
Rudzi 815 658 733 810
Kvieši , 337 251 280 306
K^upeļi 426 385 468 750
Cukurbietes
112 '85 99 109
Kopā 1690 1379 1580 1975
Plāna viena daļa — sējumu palielināšana
realizēj as, kā paredzēts^
kamēr plāna otei daļa — lopu skaita
ierobežošana daudz grūtāk panākama,
nekaitējot pašai saimniecībai.
Zirgu skaits angļu okupācijas joslā
1946. sākumā bijā 940.000 — vairāk
kā pirms kara. Arī citu lopu
skaits ir ievērojams: liellopu 4,46 milj.,
no tiem 2,3 milj. govju. 1945. >g. decembrī
bija 3,1 milj. cūku (normālos
laikos 7 milj.), 1 mUj. aitu, 350.000
k^u, 9,4 milj. vistu, 640.000 zosu
yai 250.000 pīļu. Rēķinot tikai 85 kg
sviesta no vienas govs gadā (Latvijā
vācu okupācijas vara no vienas govs
prasīja 85-^100 kg sviesta gadā), uz
katru iedzīvotāju vajadzētu iznākt
vidēji 170 g nedēļā. Kaujot tikai par
100 kg smagākas cūkas un rēķinot,
ka cūku skaits atjaunosies vienā gadā,
cūkgaļas uz iedzīvotāju nedēļā
vajadzētu iznākt ap 300 ģ (dzīvsvarā).
Rēķinot 130 olu no katras vistas gadā,
uz katru iedzīvotāju iznāktu 50
olu gadā. Salīdzinot šos skaitļus ar
iedzīvotājiem faktiski izdalītām pār^
tikās vielām, redzama liela starpība,
kādēļ jādomā, ka dzīvnieku produkti
valsts vadītā un kontrolētā saimniecībā
grūti uztverami. īstenībā iztrūkumam
jābūt v^l lielākam, jo iedzīvotāji
izvairās uzdot visus sīklopus
un putnus. Vācij ā apmēram 27 proc.
no visiem iedzīvotājiem nodarbināti
tieši lauksaimniecībā, 10 proa nodarbināti
lauksaimniecības apgādāšanā
ar amatniecības ražojumiem un
dažādiem pakalpojumiem. Sie 37
proc, varbūt arī visi 40 vai vairāk,
pārtikas ziņā Vācijā dzīvo normālu
dzīvi, kamēr pārējie 60 proc. cieš
badu.
Šīgada labības ražas attiecīgas iestādes
angļu okupācijas jpslā reģistrēs
pilnīgi.
(Turpinājums sekot)
Šķīstīšanas ugunis /
O f i c i ^ l ^ padomju humoristsiun
tā saucamās „vjsiselīģās paškritikas*?;^
apustulis Miciaīls Zošēenko nupat
pataisīts melns un maziņš. īsts nelaimes
pu1īis;ir i i s Z o š 6 ^ o : tiklīds
vācieši ienāca Latvijā, tie tūlīt aizliedza
izplatīt viņa darbus. Tagad
vēl lieiaca sodība viņu ķēra np Pa-domijas
iestāžu puses. Jāpieņem, ka
hitlerieši ZoSčenko „kaitīguma" izpratnē
; par 5 gadiem, aizsteidzās
ptiiekšā Padbmijas iestādēm. Sis apstāklis
ļoti labi raksturo šo iestāžu
snaudulību. Tagad, no ^miega atmodušās,
tās cenšas atgūt nokavēto un
vienā rāvienā izsvītro ZošSenko tuj
vēl pusduci rakstniļeku no saviem
sarakstiem. Kb tad īsti pārmet šiem
grēka gabaliem? Viņiem pārmet, ķa
Viņu daŗbos:1iterārais ņēn^^
pār polītisko. Tas ir briesmīgs noziegums!
Izrādās, ka rakstiiieks tikai
tad ir rakstnieks, ja viņš pareizi, āp^^
gaismo vēlamo polītīku — pārējais
ir blēņas. Oogoļs, Puškins un citi
krievu klasiķi var justies laimīgi: M
tīrīšanas akcija- mirušos neskāŗ, citādi
lielas nepatikšanas draudētu arī^
viņiem" Ņemsim, piemēram, Gogpļu.
Kādiem vārdiein viņš Jūsmoja par
Dņepras upi? „Brīnišķa ir I)ņepra
klusā laikā, kad tā brīvi un cēli ti*aue
caur kalniem ūn mežiem..." Kas tad
tas? Te taču nav ne smakas no politikas.
Ja viņš būtu dzīvs, tad v i -
ņam būtu jāraksta tā: ,,Dņepra" ir
viena no Helākām PadomJtiUkra^^
nas upēņij Cāira laikā tā bija sekla
un, n^eva nekādas produkcijas. T i kai
pēc revolūcijas ši upe kļuva par-upi.
Partija un valdībļa uzbūvēja uz
Dņepras «pēcīgu hidrostaciju, ķo vācu
okupanti lielajā tēvzemes karā
uzspridzināja. Tagad stacija ir atjaunota
un piecgades beigās» ražos tik
un tik uh tik miljonu kilovatstundu.
Brīnišķa ir Dņepra... utt.'^ Lūk, tS
vajaga rakstīt!
Ņemsim tagad priekšā' Puškinu.
Kādas antimorāliskas lietas viņš sarakstīja,
piemēram, par Pēteri Lielot
Puškins tēlo Pēteri pēc Poltavjfs uzvaras,
kad viņš savā teltī sarīko dzt-res
saviem un sagūstītiem/zviedru
ģenerāliem. Nuy kā jums tas paļīk?
Dzīres, protams, varēja rīkot, beg:
zviedru ģenerāļus vajadzēja uz vis-j
ātrāko pakārt. Nolaidība un izvirtība!
_
Šķīstīšanas ugunij ^ēra arī „sla-yeno"
džesa orķestra vadītāju Utjo-sovu.
Kādus „šlāgejrūs" tas atskaņor
ja? Par plašo jūru, kur no pārpūlēšanās
mirst kāds kuģa kurinātājs.
Vai tad tiešām jābrauc plašā Jūrā,
lai mirtu no pārpūlēšanās? yai to
nevarētu izdarīt tikpat labi plašā Sibīrijā?
Nost ar tādiem rakstniekiem
un mūziķiem! Nost literārais un muzikālais!
Lai dzīvo politiskais! , <
Jo dziļāk mežā, mīļie tautielši, Jp
vairāk malkas. Drūmais
3111 d i l t ā ļ um i Par brāli Jāni Mubertu, dz. 24. g., no
Rīgas, Brīvības 12, esot bijis vācu
armijā, lūdz z. Augusts^Mubertsrb.
Glasmayer, Quakenbrūck, Reddel-hals
14 (23). < 3730
Par gsp. izp. Uldi Batkovski, dz. 29.
18. 4., no Donauwdrth*as slimn. aizvests
amer. gūstā it kā uz Franciju,
lūdz z. H. Baikovskisi DP Camp,
Kemenblickstr. 47, Stuttgart-Sillen-bucb,
Wttbg. (14a). 3726
Voldemāru'Kunigu, bija Tomā, pēc
tam it kā plkv. RĪismaņa vienībā, m.
isieva Leonora Kuniga: UNRRA
Camp, Spittal/Drauļ Kārnten, Gester-
E i r l l Miķlti, dz. 24. 1. 1. Jaungulber^
ich. 3732
nes Mūrniekos, m. brālis F. Miķītis:
UNRRA Team 295, DP Camp, See-dorf,
Post Ževen, Bez. Bremen (23).
. 3727
Gester-E
Radus un paziiļas m. Ādolfs Vasara
un Jānis Desainis: Latvian Camp,
Bruckstr. 5-6, Blomberg, Lippe .(21).
Par Aniiii Irbi. dz 1900 2 Pamnalu
p., bija Rostokā, lūdz z. dēls Gunarts
Irbe: Camp „Cerība,** Holzen, Kr.
Holzminden (20). 3728
Paziņas m. Gatis Stuķis no Rīgas:
PP Camp, Junkers, Bar. 14 b, Kassel-
Bettenhausen (16).^ 3703
Šautieši, kas kopā ceļojuši, dzīvojuši
^ ^ u t ko Binātu! Par K i t i ju
S r l i m b o l t a , dz. 25. 9. 11., M a i -
f la M e i m a n l dzim. Sproģi, dz. 16.
iĶ 1. TaUinā, ar vīru F r i c i M e i -
Eii&ni, dz, 12. g., un dēlu J u ri
M e i m a n i » ds. 43. 8. 1., lūdz z.
A1 f a S p r a ģ e : Sedanstr. 31, Ans-tech,
Bay. (13a). 3729
Piederīgos un paziņas m. A i v a r s
Z e m a r s hoļ R ī g ^ Jūrmalas: DP
Camp 525^ Junkers, Kassel-Betten-hausen
(16). 3702
Par Sllzu un Valeriānu Razbegaje-viem,
abi no Jelgavas, Veltu Ceveru
no Jelgavas, bija Polchlep b. Schi^
velbein/Pommem^ un Austru Rene-mani,
bija b. Ziegler, Witzlebeniche
Forstvenvaltung, Cunewalde/Ober-lausitz,
lūdz z. Dr. O. IViese: Porzel-laņf^
brik, Fūrsteņberg/Weser (21a).
\ 3709
Elmāra Zvaignd» dz. 29. 20. 7. Rīgā,
m. māte Maam zvaigzne: bei Ag-ner,
Mffhlķergerstr. l a ; Esslingen-
Nēckar, Wttbg. (14a). 8705
Bo}esIav@ Skrimbll, dž: g. Ilūkstē,
m. brālis Jānis Skrimblis: Latvian
Camp, 4. bL, Rosalie-Kas., Braun-
8chweig (20). 8731
Kaŗ. Eiženu Eduarda d. Belkovski,
dz. 22, 24. 11. Daugavpilī, m. Oskars
Mežs: DP Camp, Wolterdingen b^ei
Soltau (20). ' 3710
Ivalds Bogatskis no Jelgavas: Latvian
DP Camp, Fischbach bei Nūm-berg,
Bajrern (18a). 3721
Leģ. valmieriešus V e r n e r u A u -
z e n b e r g n , J u r i J a n i t i , J ā n i
B a c i , K ā r l i A s p e r u , K ā r li
G a 1V i ņ U, dz. 06. g., no Pļaviņām,
lok. vad. Šķirotava R o b e r t u L e -
l e p u , H a r i j u Ž i t m a n i , J ā ni
KI a V i ņ u , būvtechn. fi r i k u L a i -
p e n i e k u , bija Stathofas koncentr.
nom., un^. radus un paziņas dzīvē,
darbā, sportā un koncentrac. nom.
Stuthofā, Gotenhafenā un Zandbos-telē
m. J ā n i s A u z e n b e r gs, dz.
14. g. Valmierā: Latvian Camp, 46.
bar., Seedorf b. Ziven (23). 3704
Par 15. div. kaŗ. Ēriku Ubaratu, bija
^arbadien. Vecumniekos, Vācijā L i -
pušā un Sofienvaldē „Feldersatz-
Btl", 45.1 34. p. 3. btl. Dancīgā, iūdz
z. K. Ubarsts: Latvian Camp, U -
Bōotsčhule. Sūdbl. 1, Neustadt, Hol-stein
(24). 3699
Par kar. Fedoru Taubenbergu, dz.
20. g., pēd. Ž ; 45. III, lūdz z. māte Z.
Taubenberga: DP Camp, 6-33, Artil-lerie-
Kaseme, Lūbeck (2^). ml
mani no Btilduriem, Tīklu 15, m.
vecāki: DP Camp, Wolterdingen bei
Soltau (20). 3711
Par kar. Ziedoni un Tālivaldi Pīla--
giem, dzimuši 24.. 19. 9. Umurgas p.,
45. IV bija pie Dancīgas un Svine-mīndes,!
lūdz z. toāte Otilija Pflaga:
DP Hospital, Grill-Chaussee, Glūck-stadt/
Elbe (24). 3718
Radus im paziņas 'm. Arveds Ada-movskis,
dz. 23. 18. 11. Liepājā, un
Kārlis Graudiņš, dz. 20. 9. 3. Ventspilī
: Lindenstr. 21, Liebenburg ūber
Goslar (20). 3695
Radus un paziņas m. Jānis un Anna
Aleksahdroviči no Rīgas-Ciekurkal-na:
DP Camp, Kurhaus, Traunstein,
Bayem (13b). 3677
Dēlus K u p r i š u s — J ā n i , dz. 19.
g., A n t o n u , dz. 23. g., un T a -
deušu, r^z. 26. g., m. J | l z e ps
K u p r i 8 s no Šķilbēnu p.: Latvian
DP Camp, Flensburg-Mūnvik (24).
3692
Lavīzi Heniņa, dz. 91. g., im Griķu
Heniņu, dz. 26. g., no Rīgas, Biķernieku
i , m. Arnolds Heniņš: Latvian'
Camp, Mannheim (17a). 3^96
Par tēvu Robertu Ērgli un Vladislavu
Butānu^ 45. g. bija Drēzdenes apkārtnē,
lūdz z. Līvija Ergle: Nebe-niusstr.
9—5, Mannheim (17a). 3697
Par dēliem serž. Edgara Steinbergu,
dz. 19. 15. 2. Rīgā, pirecējieš, 45. II
bija div. ,,Kurzeme" Tomā, , FP
37663-1, im Visvaldi Ilmāru Steinbergu,
dz2?24, 21. 2. Rīgā, bija darba
dien. Sofienvaldē, FP 15033 c, lūdz
z. Emīlija Steinberga: Lehndorf 45,
Spittal, Kamten, Oesterreich. 3680
Gsp. izp. L a i m d 01 u 9 i s n i ec i ,
dz. 27. 8. 9. Ērģemē, m. brālis V i s v
a l d i s B i s n i e k s : Bahnhofstr.
66Vs, Haag, Bayera (13b). 3684
Pastiljonus —^ Gunāra Modriņu, dz.
33. g., Kārli; Imantu, dz. 29. g., un
Jāni, dz. 22. g., m. māte Doroteja
Zelma Urbāne: Latvian DP Camp,
Lauiņgen/Donau, Bayem (13b). 3183
Dēlu E d u a r d u D o m b r o v s ķ i,
dz. 24. 23. 5. Elgā, no Sampēteŗa,
Apuzes 13, bija „RAD,'' Lauebbnrgas
instr. skolā un Pomeranijā ievain.
kreisā kājā,' pēd. z. 45. 27. 3., m.
A n e t e D o m b r o v s k a : Central
DP Camp, 8-61 a, Wirzburg, Bayeni
(13a). 3019
J ā n i B ^ n d z e n u , d z . 14.^9. 1^
Mālupes p., 44. V H bija leģ. štābā
Jelgavā, m. māsa 01 g a B u n d z e -
n a : DP Camp V 18, Barkenstr. 62,
Greven b. Mūnster, Westf. (21). 3528
Gunāra brantu, dz. 26. 18. 4, no Līgatnes
tautsk.,, bija 15. div. i d . btl. 1
r. rēķinv., m. tēvs L Brants: DP
Camp 255, Alt-Garge, Kr. Lūne-burgl(
20). « 3261
Olgu Kušnera no Bebrenes l^virs-mežn.
un tuviniekus m. Ēvalds \Lle-narts,
dz, 22. 26. 3.: DP A. C. 248A,
63. b., Seedorf, Kr. Bremervorde (23).
3371
„Latviešu Vēstneša" 1 mēneša abo-;
nements BX piesūtīšanu maksā 5 markas,
2 mēnešu— 8 markas. Abonementu
pieņem no jebkura numura.
Atsevišķa numura cena 50 fen. Tuvinieku
meklēšiķnas sludinājumi par
katru pilnu vai saīsinātu vārdu
30 fen., pustreknā salikumā 45 fen^
tekstā 90 fčiL * Pārējie sludinājumi
100 proc. dārgāk. «Latviešu Vēstneša"
pārstāve angļu okup^ijafl
joslā [Lidija Dravniece: Lat^^ian
Camp, „Frische Quelle," Būddesen
bei Detmold, Lippe (21a); Atistrij|-«
Rūdolfs Kalniņš: DP Camp» Glasen-'
bach bei Salzburg, Oesterreich.
Maksājumiem Austrijā piemēro^
jsunas tās pašas likmes šiliņos. Par
laikraksta savlaicīgu nesaņemšana
vai abonementa pārtraukšanu tech-niskn
vai neparedzētu iemeslu dēļ
izdevējs atbildību neuzņemas.
Printed by Manz, Diilingen. —12.300
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 16, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-10-16 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481016 |
Description
| Title | 1948-10-16-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
AttgsbM7ia@^ 1. starptautiskajā ša-cha
t u n ^ pēc 17 kārtfim 5. okt. ar
1 p. pārsvaru uzvarēja 19 g. v. Min-dienes
vādeto Uncikers (Unzicker),
kas pārspēja 23 g. v. latvieti Zemgali
Augsburgas „Schwābische Lan-deszeitung**
raksta, ka turnīra abu
visjaunāko dalibdieku panākumi ir
sevišķi lieli tāpēc, ka viņi neapšaubāmi
tizveica daudz vairāk piedzīvojušos
meistarus Zēmišu,, TautvaiSi,
Endzelīhu iL c. Turnīra 1. v. Unci-kers
guva ar 14 p., 2. Zemgalis ar
13, 3. un 4, V. dala Zēmišs (ĶHe) un
Tautvaišis (Liet.) ar 10,5, 5. Endzelins
10, di 'Un 7. V. dala Arlausks (liet)
un.Ozdļs ar 9, 8. Dr. Trēgers (Augs-burga)
8,5, 9. Krūmiņš 8. Viņiem seko
RidmiUers (Augsi).), Raiņķis un
Dreibergs ar 7,5, Palme (Minch.) 7,
augsburgieši Nīnibergs 5,5, Kraut-heims
4, Smits 2,5, Hubers 1. l i e l meistars
Zēmišs 6. okt spēlēja pret
10 pretini^dem, neredzot to galdl-jļLŪiB.
>3rļņS uzvarēja 6, bet ar 4 spēle
bddzā&lneizSķi^, (V. B.). — „Balti-
Jāš' turnīrs" — Baltijas tautu sporta
svētki Aiigsbiirgā stāvēja stipri tālu
iepakaļ Hdzigiem sarīkojumiem vispār
kā spoirtistu uzņemšanas, ņovie-tt^
anas un i ^ i k a s , tā arī labāko
sportistu izraudzīšanas un rezultātu
ipsprielanas ziņā. 60 m skrējienā
ad)ija tiisaidnāta startēt Vīrcburgas
S^Birce» kas vairākas reizes ur uzvarējusi
letr 8,S;sek. Kāŗtslēkšanā un 400
m skrējieni dalībnieku trūkuma dēļ
bijļģ jāuz^cina sportisti *— skatītāji
Eo publikas, tos uzmeklējot un pierunājot.
Piepeši paziņotais un sa-i&
tiktais „sporta vadītāju ,kongress"
kekur oficiāli nebija izziņots un neviena
latviešu YMCAs nodaļa, nedz
arī nometnes sportistu grupu vadība
tiebija šļaņēmusi uzaicinājumus tanī
piedalīties. „Sportaiutt. pagaidu padomē"
visUelākā mūsu YMCAs nodaļa
Vācijā —-Vīrcburga (ar labiem
Un pat izciliem sasniegumiem sportā)
nav r pārstāvēta (K. Ļazdiņš,
VMCA's Vīrcburgas nodaļas biļetens).
Grosenbrodes sportisti^ viesojoties
Ejttlnā, Holšteinā, uzvarēja
volejbolā 15:12, 15:4, 15:9, galda teh-nisā
5:4 m š^chā 3,5:2,5. E. sastādītā
futbola vienība ar pavāju uz-teukumu
zaudēja šejienes vācu re-gerves
ligas, vienībai „ESV 08" 0:6.
Sportistus apbēdina nometnes ko-maiidaiita
norādījums, ka sporta sa-rīk<
yumi gaņ:;^ vēršoties plašumā, bet
nometnei labi^mu nesagādājot (Ēriks
Miesideks). —rAngļu joslas latviešu
spēcīgākā basketbola vienība — Det-moldas
piecnieks Diburgā» Lielhese-uzvarēja
Dīburgas latviešu Y M -
CA*s jaunos sportistus ar 106:27
(42:12)! Viesiem Stulpioš guva 46,
V«iss 20, Igenbergs 16,1 Miķelsons un
Meržejevskis pa ,12 ^p. Dīburgiešu
sekmīgākie grozu guvēji bija Gulbis
ar |13 un Alberts ar 8 p. Sacīksti var
dīja detmolļiiešu pārstāvis G. Šiliņš
(A. Kalniņi^). Detmoldas basket-
Frasikfurtā, 9. okt. (AP).i — Pār-vietoto
personu poļu repatriācija
no Vācijas amerikāņu joslas nometn
e kā paskaidro Militārās valdības
pārstāvji, jūtami paātrinājusies,
kopš poļiem apsolīta 60 die^u pārtikas
devu prēmija. Oktobra pirmajās
4 dienās pāri par-5(k)0 piekrituši
atgriezties savā dzimtenē^inī mēnesī
katiiu dienu triļņspoffēs ap 1000
poļu, oktobrī tātad repatriējoties ap
30.000. 3 iepriekšējos mēnešos tikai
ap 13.000 poļu mēnesī bija ar mieru
repatriēties un uz 15. sept. amerikāņu,
joslā vēl bija atUkuši 175.000.
Lielākā daļa teicās kavējamies at^
griezties mājās tādēļ, ka bīstoties no
politiskiem vai saimnieciskiem ap-stākļielh
Polijā. 26. sept. sākās koncentrēta
kampaņa^ lai I atbrīvotos no
3 ŗietumjoslās vēl paliekošiem 355.000
poļu, angļu, franču un amerikāņu
okupācijas iestādēm piedāvājot v i ņiem
pārtikas prēmiju un Varšavas
valdības solījumu, ķa mājās pāmā-košiem
poļiem- palīdzēs jaunas dzīves
uzsākšanā Polijā. „Sai kampaņai
ir apsološs sākums," izteicās Militārās
va!ldības pārstāvis. „ M ē s ce-ŗ^
m, ka pārtikas prēmijai būs izdevies
iekustināt radušos sastrēgumu."
The Stars and Stripes
Okupācija.. •
(Turpinājums no 1. lappuses)
lijas miera iīguina projelcta komisir
jas pieņemtajamTriestas brīvterrito^
rijas plānam, jo tas esot „nedemok-ratisks"
paņēmiens paturēt ŠQ terri-toriju
angļuraiheriķāņu piārraudzībā.
Uznmājot „rietuma bloka" -nācijas,
Molotovs kritizēja „ v e c O ' demokra-*
tiju centienus izolēt janmās slavu
demokrātijās; jo īpaši tas notiekot
,tad, kad tās mēģinot aizstāvēt savus
jaunos nacionālos iestādījumus un
negribot klausīt dtu varu pavēlēm.*^
— konferences Balkānu saimnieciskā
komisija pēc 28 stimdu nepārtrauktas
sēdes provizoriski vienoju-ļsies,
ka Itālijai; Somijai un 3 Balkānu
valstīm Jāmaksā feparāci-jās
mazāko valstu Sabiedrotiem
1.350.000.000 dbl. Padomju Savienība
paturēja sev tiesības par šo jautājumu
runāt no'Jjauna, jo komisijas
lēmumam nebija vajadzīgo Vs balsu.
Itālijai tātad ļbūtu jāmaksā Sabiedroto
nācijām, kurn valstis bija okupējis
fašistu Itālijas karaspēks, 225
milj. dol. un vēl 100 milj: dol., kurus
jau agrāk ārlietu ministru padoma
bija piešķīrusi PSRS. iSomijai
jāmaksā PSRŠ 300 milj. dol., jo
amerikāņu priekšlikumu samazinot
šo summu līdz 200 milj. noraidīja ar
9 pret 4/balsīm, Austrālijai atturoties.
Bulgārijai, no kuras Padomija
nekā neprasi, jāmaksā 125 milj., Ru^
mānijai im Ungārijai jāmaksā tikaii
PSRS pa 300 milj. dol. — Nosakot
termiņu konferences darba izbeigšanai
15. okt., ārlietu ministru padome,
pēc pag. g. decembrī Maskavā panāktās
vienošanās^ iepazīsies ^ visiem
konferences ieteikumiem un izlems
galīgo ļtekstu miera līgumiem
ar Itāliju, Donavas valstīm un Somiju.
Arī šis uzdevums nebūs viegls,
jo ārlietu ministru padomes locekļiem
tāpat biis Jāparāda samierinā-jumai
gars, kas pieļauj kompromisus
un eventuālo vienošanos.
UN saimnieciskā un sociāla padome
oktobra sākumā vienbalsīgi pa-redzējusi
155 milj. doL budžetu iero^
sinātai starptautiskai'bēgļu orgaņizā-djaii
Gandrīz Ikviens no 18 nāciju
pārstāvju padomes tomēr patur tiesības
Iebilst pr^t šo f^du, kad padomes
ziņojumu iztirzās UN pilnsapulce.
Pretnmu pilnais jautājums
tātad vienkārši būs Jāizspriež no Jauna
arī nākošā UN instancē. Pagaidām
paredzētajā fondā jau tā Ir izdarīts
103 milj. sama:dnājums no
sākumā paredzētiem 258 milj. doL,
kas būtu jāizlieto apm. 900.000, bēgļti
un pārvietoto personu atbalstīšanai
pēc U%|RBA*s darbības izbeigšanās
1947. g. 30. jūnijā, - i - Pasaules fonda
un bankas vadītāji zaudējuši cerības
uz Krievijas financiālo līdzdalību.
Bretonas-Vudā radītās starptautiskās
kreditiestādes apgrozības kapitāls
paredzēts 15 miljardu dol.
Krievijai tanī būtu bijis Jāiemaksā
2,4 miljardi
Kapa noziedznieki
Nīmbergā attaisnoto Hjalmaru
S a c h t u vācieši apcietinājuši privātā
dzīvoklī Stutgartas tuvimiā.
ASV Joslas militārā gubernatora
vietnieks ģe;n.-ltn. Klejs šo rīcību
atzinis par pilnīgi legālu, Jo tā ir
„pašu vāciešu lieta." ; Militārā valdība
iejaukšoties tikai tādā gadījumā,
Ja Sachtu vai citus attaisnotos
vainotu noziegumos, kuros Starptautiskais
tribunāl$ viņus Jau atzinis
par nevainīgiem. Franci fon Papenu,
ja tas paliktu ASV Joslā, pēc Vīrtem^
bergas-Bādenas ministru prezidenta
Meiera vārdiem, vācieši tiesās par
valsts nodevību, bet visus 3 atbrīvotos
par darbību nacistu partijā.
The Stars and Stripes un New
York Herald Tribune, Euro-peān
Edition
Inž. Alberts tlpmalis
(3. turpinājums)
Līdztekus lopu skaita samazināšanai
. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-10-16-08
