Bavarijas Latviesu vestnesis, October 16, 1948

              .u
ri
7.
I
)
iz^muma un
Iešu organizēšanas
tīha 40 gadu ritun;^
•E NO BUENOS-A,REs,š
v, ekšaasj āš okdrieanst āie cpeiitn^A^v^.^ nti
Latvju savienībā A..^
aDr.P. Oliņa iel^^^^^
ināja jau 1935 rs^^^^
^Pirmais ofidli^tSS'
tttca^ta paša gada le
ļ^atviešu mākslinieku
•^kbņas, A. Priednieka
. Burkevica un ^ P^^'^
nos. ^Organizācij^ &
aizdevās padziļināt io hi.i
*%ibu Argentīnas
s baigajos laikos, k ? ^ ^^
1948. g. 13. jūnijā, kad notib
L ^^^"Jas gandrīz pā.
Bt^^i^a-Parpriekšsēdi^^^^
tl, bet valdē P. Ķēzi-von^^^^
bās vakars", kas bija atS
P^?f«a9 Pimals sarīko.
F^^,^^ Prāvu5 ienākuinus
ko atbraucēju atbaJstam Pil.
hx sapulcē savienība dibinās
ķodnato: aprūpes centru un zības fondu. Iespaidīgs iz-inedalotiea
^ arī igauņern
kviešiem. Baznīckunga J^,
pana aizlūgums bija: pir.
klātais dievkalpojums latvie^
dā Argentīnā. Par šo sari-
[atreferējumu ievietoja pat
kais laikraksts„La Pricnsa".
lu trimdinieku ierašanos sa-
I darbība solās vērsties ar-l
plašumā..
išu organizēšanās Argentīna
iU pirms 40 gadiem,, kad 1908.
.aprīli nodibinājās Buenos'
latviešu, strādnieku pašpaIK
grupa, kuras sekretārs bija
Lapiņš, Vēlāk organizācija
bjās par latviešu bibliotēku
,i. 1909. g. Rosario de Santa
binājās tās filiāle/Tur para-rī
pirmais latviešu periodi^
levums: Argentīnā-- „Dzirk-bet
drīz tomēr apd/isa Bu
tesā, H. Jankoviča iero^inr'
žurnāls .,Biedrotā'Zva
idru pēdējā sapulce;: rioti.
1. februārī. Prntnļcolcā aiz
a kasē atrodas 54,82 pc^so
kā 430 grānaatas. '.
g. 12. oktcbrī notika Latvi
notika.
un
g. 12. oktcbri notika Latviešu
B biedrības dibināšnnns va-rau
pēc gada tomēr ^ ' is ne-
)nsu!i'
a, u pēc gada tomēr
pās ar Latvijas gr
iergu, kas 1930. g. 22. annli
,s no šīs organizācijas. Ķilr
lalsojās pat dzimtenes presē
J. g, maijā konsuls Bertas ^i-ŗitvijas
ārlietu ministrijai, ka
ķie' latvji" nodibina Buenos-latviešu
klubu. Kopš si laika
[nā. darbojās 2 latviešu orn^-
is, kas savā starpā nevarēa
t un pat 18. novembri svine a
ci. Abu, organizāciju sarīkn-otika
arī vēl 1931. gadā, p?:
LT to daibibu vairs nekas nav
lejā Latvju savienība Argon-
.ti vienot bez izšķirības visu ^
b. Organizācija, vēlās uztu^
visciešāko sadarbību ar^ Int-ļrimdas
organizāeijāni Vacija
bs i^iresā, oktobrī. ^ _
I
[ifi gaidot augstu viesi
autiskā skautu biroja dirrt;-
ilkvedis Vilsons- no
-rim apmeklēs Vaciju._-\^'.
/ 1938. g. piedalījās an^L^;;;
kaiitu pēdējā lielajā n m|
. iepazīsies ar DPskaiau_;
apmeklēs amerikāņu le^:^^^^^^
tmētu tās par DP skauto _
m. Pulkv. Vilsons 8 nov ļj.
Minchenē, • 9. nov .Ņirnto
Augsburgā un E&tog^"^' ;
,kss, HaUendorfā
Lu DRĪKST; SMIETIES?
pavasaris, .— "!ļ"^„ īgni
ļ vasara, un tagad^udeni,^^;
askrine atkal, ^šoriz^^.^i
Eŗa beigām, bet vel arv^
rkur esam katru bndi •
939. gada. . ,vrinin?s Idējais mutiskais sKn"^^-^5j,,.
[vienam cilvēkam. .
^ viens ar viņu. _Ja^^^ŗ^^,35a-lodas,
tad sknne be^^ . ,
brīnējamā pa^s.,j0do.
„ vai ir asinsgM'^ ^irtoJ^..
Piioža, tad ti.^. ^a^^^^^
tic un liek
ūtēs vairākas reizes j
kis brīvprātīgais, vg:yēr i*,
f Varbūt, ka tas ^a^„et^^:
fcasmaida. J^^ŗSļjelie ^'^
[drīkst smieties, ja
vara beigas
ziemas ieauju par
AMERIKĀŅU ĢENERĀLIS 12 REIZ VED PĀRTIKU BERLĪNIESlEM
• Berlīne vairs neviens . nerēk:nās,
padomju Savienība blokādi at-
1^ j , ' ļ^āpec rietumu sabiedrotie ga-
^vc/as „ziema.s' kaujai" BBC korc-
1- "'nts domā, ka izšķīrē'as būs
^anvā-a bei^-^as, kad amtosfai/i-kie
ao^tā^i Vācijā vissliktākie. Tad
D^erādisies kas uzvarējis ziemas
ieauju Dar Berlīni. Sabiedrotie pār-liec'nāti,
ka uzvarētai! būs viņi. Pa-
•'redzots, ka, sliktam laikam iestājo­ties
apgāde virzīsies no-britu lid­lauka
Vunstoifā un Ham.burgā, jo no'
turienes ir visīsākais =ccļ.š uz Berlīni.
Miglas dēļ .lidmašīnas jau b"ia
• spiestas- pārtraukt kust'bu ceturt-:
dienas priek.sou.sd/:n^.. Kad vēlāk
• laiki uzlabojās,: lidojumi at-auno^ās.
•: bet arī: V krievi ;atjauŗloļa šausinas^
jnanevm gaisa koridorā. Nu jau ir
14 dienu^- kops padomju iestādes vi-
^ siem iespējamiem; līdzekļiem mēģi­na
traucēt Berlīnes apgādi. Līdz šim
^ tomēr visi: mēģinājumi :izrādījušies:
nesekmīgi, ja Isabiedroto lidaparāti
apgādāti speciālāna •ierīcēm, kas no­saka
katrās padomju lidmašīnas tu-
" • Amerikāņu žurnāls, ^ ^;„Collier's'^
pastāsta, kā savā laikā organizēja
transporta lidmašīnu kustību :; uz
Berlīni. Kadģenerālis Klejs pazi-
/ ņojis, ķa berlīniešus apgādās pa gai-!
KOŠTARlkAS „ZĀLĀMANA
SPRIEDUMS"
.Trešdien Spānijā svinīgi atzīmēja
'456. gada dienu, libpš Ķolumbs at­klāja
Ameriku.. Šai sakarība Spāni­jas
vēstniecība Parīzē rīkoja pie-
Tieši, tai pašā laikā vie­nus
aicināja arī Spānijas eksllā./val­dība,
kas , tānat atrodas / Parīzē. Ar­gentīnas
ārlietu ministrs Dr/ Bra-muļa
devās. uz vēstniecību. Vinam
pievienojās ari Brazilijas, Cīles,Bo-
Ivijas, Perīi, Dominikāņu republi­kas,
Kolumbijas un "Nikaraģuas pār­stāvis.
Eksilās:,valdībās pieņemšnnu
pagodināja Rāmadjē ar Moku, Pa­domju:
Savienības, Polijas, Meksikas,
I>an§mas, Kubas un Venecuēlas pār­stāvji.'-
•
^ Īsti zālamaniski izrīkojās Kosta-rika
—^ tā nosiitījā savus pārstāvjus
uz abām vietām.
Ko šī te meklē?
• — Kas;es junis ir par so? Es tā^
:pat kā jūs varu iet pie mācītāja.
Jūs nepieņems./ Es pirmā ^ jau
• pieteicos.
' Uja; yvai taV jūs;vien varat uz
Ameriku? Jā, tagad jau visi uz
Ameriku.' Bet uz baznīcu neviens.
Jums derēja- vispirms aiziet ūz: baz-
•nīcļi.',:^z-.'^.^•;::•
— Koo? Man m baznīcu? Ja
jums daudz grēku; ejat jūs. Man, ka
tik nodokļi nonciaksāti. Mans vecais
vienādīgi saka / . .;: ; :
— Sacīt jau var, bet tas nav smu­ki,
ka jūs tā. . •./'/•\::-
>- Un JŪS? Vai jūs pate labāka? ^
Atvainojiet, kō jūs te ņernaties
pie manān^ durvīm? :
~ Kiļndžit, kundžīt, vai mācītāja
ktingsmājā? .
- T J ā , rnuihs darīšāiias. Pēc anke­tām,
uz Arieriku gribējām.
— Vai fi.eV^^ v
mēneša mācītājs vairS: nedzīvo! . . >
— Pi, tu, un es vēl te ruriāju . . .
Me tš:> Me t u m s
su, ASV aviācijas virspavēlnieks Ei­ropā
ģenerālis Lemejs saņēmis rī-ko-'
umu veikt visus vajadzīgos
priekšdarbus. Radiotelegrammas tū­daļ
nosūtītas uz bāzēm liavaju sa­lās,
Ala.'^kā, Panamas kanāla rajonā,
.m uz lidlaukiem Savienotajās Vai-''
stīs. Teksasas aerodromā pavēle •li­dotājus,
pāi-steigusi, kad tie peldēju­šies.
.Pēc, dažām m.inūtēm 48. viršme-|
ki_un 88 piloti jau atradušes ceļā uz-
Vāciju. No Aļaskas amepikāņi izli­dojuši
tādā steigā, ka paņēmusi līdz
savus tūbas zābakus un citus apģēr­ba
gabalus, kas nepieciešami auksta­jos
apgabalos. Tagad tie kā ..trofe­jas"
karājas: Reinas-Mainas lidlau­kā
Frankfurtē. Katrs' pilots, dienā
veic 2 līdz 3: lidojuņius. Tā ikā tik.
intensīvs ::darbs 4oti nogurdina per­sonai
u,. ģenerā.Us: Lemejs devis: rīko-'
jumu par:obligātu atpūtu sestdienās
un sVētdienās. $ais dienās lidmaši-nas
. vada /aviācijas .štāburvirsnieki.
Arī pats ģenerālis Lemejs jau/ /12
reiz vedisvpārtiku beŗlīniešiem./ \
: V " St,'/:tf/••'
Staļins beidz6t gri-biiis
zināt patie
Parīzes laikraksta „France Soir"
Berlīnes korespondents no drošiem'
avotiem ziņo, ka Kremlis uzdevis
sešiem padomju virsniekiem Karls-horstā
iesniegt memorandu par paš­reizējo
stāvokli bij. Vācijas galvas­pilsētā.
Tas noticis : pēc paša Staļina
vēlēšanās, kas beidzot gribējis zināt
patiesību. Normāli padomju virs-,
niekiem stingri aizliegts izteikt sa­vas
personīgās domas, kaut arī viri'i
ieņemtu augstus posteņus.
Iesniegtajos memorandos stāvoklis:
Berlīnē apzīmēts par „ļoti ļaunu".
SG'^/o iedzīvotājū esot naidīgi noska­ņoti
pret Padomju Savienību, tikai
12"/o berlīniešu varot uzskatīt par
īstiem komunistiem. Par šādu' si­tuāciju
vainojama SED, kuras va­doņi
pielaiduši rupjas kļūdas. Pro­minenti
partijas ļaudis izmantojuši
valūtās reformti;" lai kļūtu bagāti,
daudzi esot ŗērk.aiļni. Saimniecības
stāvoklis, austrumu joslā esot izmi­suma
pilns, blokāde izrādījusies
neiedarbīga- u i npdarījusi pašiem
vairāk ļauna nekā laba. Arī pa. ci­tiem
ceļiem saņemtā informācija
liecina, " k a saimniecības stāvoklis
austrumu joslā ir tiešām •kritisks.
Blokādes dēl krievi vairs nesaņem
nevienu ogli no Rūras, kāpēc
daudzās pilset ās" ierobežots elektrī­bas
un gāzes ļpatēriņš. Vairākās vie­tās
draud pilnīgi apstāties fabrikas.
Par saimnieciskā plāna sabrukumu
liecina arī austrumu joslas padomes
jaunais lēmums, kas nosaka, ka lief-lakās
pilsētās ierīkojami tā saucamie
.,brīvie valsts, veikali". Tajos iepirk­ties
par mērenām cenām" varēs
vienīgi aktīvisti. Būšot dabūjama
šokolāde, kaifija, kakao, cigaretes;
alkoholiskie dzērieni,, tekstilijas,
kurpes un dāniu zeķes. Jaunais- rī­kojums
liecina, ka oficiālās iestādes
tagad neoficiāli pārņēmušas melno
tirgu, kas naudas reformas d|ļ
gandrīz pilnīgi sabrucis.
:Interesanti atzīmēt, vēl .kādu':sī­kumu,
ko padomju iestādes visu lai­ku
bija piekārušas pie lielā zvaria.
Tika apgalvots, ka dzelzceļa sa­tiksmi,
uz līnijas Berlīne-Marienbor-na
nav iespējams atjaunot „technis-ku
traucējumu dēļ". Britu joslas
la^ikraksts ,,Die Welt" ziņo, ka \[i-sus
: techniskos traucējumus tagad
nepilnās divi nedēļās novērsuša • ļ,13
cilvēku liela remontu komandā". .
Višinskis cīna ar
technikas un cilvēku
nepilnībām
I : Mūsdienu technikas izgudrojumi
spēj veikt brīnumlietas, bet rei­zēm
tie tomēr sanipfojas. Tā ga-dīiās
arī kādā UN politiskās ko-
Imisijas sēdē. Tieši brīdī, kad pa­domju
delegāts Višinskis. teica
savu runu par atombumbām, sa-bojāļās
galvas telefoni, kuros de­legāti
var noklausīties runu tul­kojumus
pēc vēlēšanā.s vienā no
četrām vabdām. Kaut • kāda
centrāles defekta dēļ Višinska •
runa bija dzirdama vienīgi ķī-
'Uiiešu versijā. Techniskie darbi­nieki
tūlīt brīdināja runātāju —
viņš nolikās zinis; viņu brīdināja
otru reizi, lūdzot brītiņu uzgaidīt,
i līdz aparatūru salabos. Tad V i ­šinskis
kļuva nikns: .,Es nevēlos,
ka mani pārtrauc! Man nav sv^-,
ngi, vai-viņi.mani
dzirdot, kāds : klausītājs:
priekšējās rindās, lietiski piezī­mēja:
„Tagad gan viņš reiz saka
patiesību. Ne jau mums domāta
viņa runa." ^•.;'•.:• "/;^v.
./ Kļūmes gādās ne / vien mašī­nām,
bet arī cilvēkiem. Tāda ga-dījās
arī. kādam. JDadomju izlūko­šanas
dienesta darbiniekam, kas
bija ziņojis priekšniecībai, ka
: ASV izdota kāda „trešā pasaules
kara karte". Uz šo ziņu pamata
Višinskis kādā runā Šajo pilī
• vērsa jaunus / pārmetumus • pret
ASV, pieminēdams karti par pie-/
mēru .^ļaunprātīgajai/kara :.pro- •
pa gar ^ a i pret Padomj u Sav i cnī-
• bu un Austrumeiropas demokrā­tijām".
Vēlāk noskaidrojās, ka
kartē izdota 1944. g. • un attēļo'
Klusā okeāna kaŗalauku oļrajā
pasaules karā. Tā' bija pēc kār­tas
trešā veselā ' karšu serijā un
tādēļ saucās „Kaļ'a karte III", bet
nepietiekamu angļu valodas zi-
I ņāšanu dēļ aģents bija sniedzis
'uztraucošo informāciju, ka ASV
jau izgatavo trešā pasaules kara
kartes, ••;/' . •
//:/•/•••;••••/::•••/;•••• .:.:: ^ / N
(Turpinājums no 1. Ipp.)
Rietumvācijas - vakiības .•• nodibināšcī­ņai
sekotu vācu armijas, izveidoša­na,
ko daudzi vēlas. Sai ļoti kri­tiskajā
periodā galvenā problēma
būtu: kā aizsargāt Rietumeiropu, ka,-
mēr to. pašu padara spējīgu aizsar­gāties.
, Pamat stratēģi ja •: — / noturēt
padomju armiju: pie Elbas' ar pretak-cijas
draudiem varētu arī" .izrādīties
nepietiekama. Tādēļ būtu jau drīzu­mā
ar pieejamiem spēkiem^ , /jārada,
Rietumeiropā kāda barikāde.
Būtu'jādara tik daudz,.lai ne vien
pārliecinātu krievus, ka gājiens uz
rietuiniem būtu pārāk dārgs, bet lai;
arī pārliecinātu frančus ū n p ārei ās
Rietumeiropas .tautas, ka krievi - tie­sām
ir pārliecināti. Lai Kremlim
parādītu, ka invāzija Rieturiieiropā
būtu pārāk • bīstama, pēc Lipmaņa
domām, nebūtu jāgaida mēneši, līdz
izdebatētu un / ratificētu . militāru
alianses līgumu, bet varētu jau tūlīt
izdot deklarācijuļ nodrošinot tai arī
Djuija atbalstu, ka jebkādu krievu
agresiju pāri demarkācijas līnijai
uzskatīta pār kara aktu pret ASV.
Otrkārt, lai liktu krieviem samie­rināties
ar Rietumu ūnijas apbruņo-šanos,
Lipmans ieteic militārās:pa­līdzības
^ līgumu saistīt ar sarunu
piedāvājumu par Vācijas militāru
evakuāciju, atstājot to neitrālizētu
u n a t b r u ņ o t u , ; apmēram ; agrāko
Vandenberga un Bērnsa pr'^ekšlil^u-mu
garā. Tād.s. atrisināju ;ns nopra-
! sītū: amerikāņu spēku gal/^^u:'i.žvālv-šanu
no Eiropas Amerikāņi izvāk­tos
uz RiL-tumeiropu, bet krievi: uz
Austruineiropu. /Am>.'.rikiiņi arī tād
vēl atrastos . tuvāk Rūrai nekā
krievi.
Padomju Savienība varbūt samie­rinātos
ar ViduseLropas evakuāciiu
un Rietumeiropas aizsardzības sistē­mas
izveidošanu,: ja, tajā neiekļautu
Vāciju. Bet ja arī krievi ar to nesa­mi
erinātos, raksta L\pmans, rietumu
stāvoklis / nebūtu sliktāks, bet gan
labāks. Ar tādu rīcību ASV pierā­dītu,
: ka to politika patiešāņa ir de-fensīva
un ka tās nevēlas. Vācijas
militāi^ās varas . atja\mošanu. Sākot
sarunas, kas [ konfliktu; novilcinātu,
ASV mazinātu saspīlējumu, dotu
laiku nostabilizēties. jaUnajai ASV
valdībai un atļautu civilizētajaipa­saulei
nomierināt nervus; : nobeidz
Valters. .Lipmans,
,: . , . ^ . , ,.New York Herald Tribune" io-raKStain
paziņo, ,ka sniegsvi^ norāda, ka ASV politikas
mo palīdzību BSP visiom t-arprn^ nokad neesot nopietni
kieni pasākumiem bah:o.u DP labiK apsvēruši Rietumeiropas reālu un
Ģoneraas uzsver ka v.ņa galvenais aizsardzību, bot san likai
sekretariāts per me ^verosmaļumus; teorēti.*as. sākotnē iesoēia-
,unjugara^.us^nosut.s a t e ..nepieciešamības" sadījumā. Ja
tarām vai civilam iestādēm, kur tos'
izšķirs un kārtos.
BSP šāda veida kontaktu cer pa-nāktj
arī ar ģen.. Robcrtsonu angļu
joslā un ģen: Kēnigu franču joslā, |
lai sekmīgāki veiktu savus uzdevu-rnus
jaunatnes, -sieviešu un darba
.nespējīgo baltiešu labā.
T. E r d m ā n e
(S
a
Ģenerālis Klejs, atbildot -kādam
Baltijas sieviešu padomes prezidija
tcis būtu apsvērts, tad,' piezīmē
laikraksts, amerikāņu karaspēka
dispozīcija Eiropā nebūtu tāda, kada •
tā ir tagad. Tādēļ vi5S atkarājas no
amerikāņu politisko im militāro plā­notāju
spējas no nākotnes plāniem
vairāk pievērsties • aktuālajām mo­menta
problēmām.
Tā paša laikrakst^a līdzstrādnieks
Rasels uzsver, ka Rietumeiropas aiz­sardzības
vājākais punkts ir ieroču
trūkums, ko novērst ir vienīgi ASV
spēkos. Tālab .'^Francijā un pa daļai
arī Anglijā sākk izpausties uzskats: ,
ka rietumu alianse sava pašreizējā
vājuma dēļ varot vairāk kaitēt nekā
palīdzēt.
BBC, NYHT
J.luna attīstība
(Turpinājums no 1. Ipp.)
nību. • Labi informētas Londonas.
aprindas vienīgās reālās kara
briesmas saskatot varbūtējā gaisa
tilta neveiksm^ Tādā gadījumā rie­tumvalstīm
būtu' vai nu ļoti Imtiskos
apstāl<;ļps jāevakuē Berlīne, vai arī
jāiesniedz krieviem ultimāts atcelt
sauszemes blokādi. Tādā un. pēc šo
aprindu pārliecības, vienīgi tādā ga­dījumā,
- Padomju Savienība -sāktu
karu. Pēc informācijas, kas iegūta
aiz ..dzelzs aizkara", Maskava tagad
nevēkis karu un arī nav tam sagata­vota.
- ' 1
Amerikāņu- publicists Lipmans
rakstā „Ncw York Herald Tribune'*
izsaka Kdzīgu domu kā britu ārlietu
ministr.; Bevins ' savā ceturtdienas'
runā par Lielbritānijas un Padomju
Savienības attie^ķsmēm. Nespēja pa­nākt
'Vienošanos i5ar sadarbību, saka /
Lipmans, • ncpavi.iam nenozīmē, ka';
vispār nav iespējams vienoties, jo ir
taču zinānaas daļjtļdzas vienošanās un
nolīgumi, kas rurļā nevis par sadar­bību,
bet par seiparēšanos, par sa­darbības
izbeig.šailu, par „šķrrtu dzī­vi".
Aplam ir spriest: ja mēs ne-var;
uri Vācijā sadzīvot /kā draugi,
tad mums jākļūst ienaidniekiem jeb,
ja lielie četri nevar būt laļmīga ģi­mene,
tad jāsāk pie katras^nalt/ītes
anmrlātics traukiem vai beigās
jāklūp vienam otram pie rīkles. Pēc
Lipmana domām, vispār nav bijis
un nebūs iespējams- četrām jebšu
trina vai divām uzvarētājām valstīm
„sndarbīgi" pārvaldīt, uzcelt un pā­raudzināt
uzvarētu nāciju, bet vie-nīf^
ais pareizais ceļš ir — iespējami
.ātri panākt saprātīgus miera notei­kumus
un tr.d atstāt uzvarētos paša
ai, un atbildībai par jaunuzbūvi.
BBC, NYHT, NZ
va
Trīs lauvas gandrīz izjauc ķēnišķīgu
banketu
cis rii es 1
unpato laiKu no
tikai pusalgu
saņems
Lielbritānijas kroņprinceses • Eliza­betes
vīrs princis Filips, paredz no
oktobra vidus daļēja atvaļinajuņia/
veida sašaurināt savus amatā pie­nākumus
britu • admiralitātē, lai vai-
^āk slaika varētu veltīt Elizabetei:
^ o d ā pirms un pec novembra' v i -
^\ gaidāmā priecīgā notikuma, kā
W lai varētu palīdzēt kroņprincesei
.Veikt viņas oficiālos pienākumus pa
laiku, kamēr karalis. Džordžs VI
JJ^karalieni Elizabeti apciemos Aus-
^ j u \un Jaunzēlandi. / Brauciens
Plānots ne ātrāk par janvāfā bei-lam,
bet, pēc pēdējām ziņām,.; tas
yar._ arī nemaz nenotikt, ja kaujas
^Xgis„Vanguard", kas paredzēts ka-
" r a braucienam, uz abām Liel-ijas
dominijām,. admiralitātei
Ptautiskā stāvokļa dēļ būtu va-Īgs
citiem uzdevumiem/ Kā Ang-
^» tā dominijās tomēr cer, ka
brauciens notiks, [•••^r-r::^^
_ is Džordžs vēl nav pazii;iojis,
ipaši uzdevumi starplaikā būs
cesei, bet domājams, ka vi-kādi
ī
ņa kā troņmantiniece / pa karaļa
prombūtes laiku vadīs karalisko
„valsts padomi". Padome izpildīs vi­sas
karaļa funkcijas apmēram sešu
mēnešu ilgajā periodā, kamēr viņš
būs ārpus Anglijas. Pa 9 mēnešus
ilgo atvaļinājuma laiku princis F i ­lips,
pēc paša lūguma, saņems np
admiralitātes tiikai pūšalgu. .Filipjs
ir britu karaliskās flotes lei^^nts
un nesen beidzis sešu mēnešu kursus
Grinvičas karaliskajā flotes ' kolle-džā.
• ///; ' /-••••^ /• ^ •/•:
• Flotes virsnieks ir arī 26 gadus ve­cais
Dānijas prinča Aksela dēls prin­cis
Flemings, kas nupat saderinājies
ar kāda Kopenhāgenas veikalnieka
Nīlsena 23 gadus veco meitu Rutu.
Apprecot „vieņkāršu mirstīgo", Fle­mings
atteiksies no prinča titula un
kļūs par grāfu. Viņa brālis princis
Georgs, kas kalpo par militāratašē-ja
palīgu Dānijas vēstniecībā Lon­donā,
m i n ē t s par iespējamu līgavai­ņa
kkndidātu princesei Margaretpi
' :•••^:/^.. •/•;•;': NYHT, DM
Grūti iedomāties, ka kads cilvelcs
labprātīgi atteiksies no lieliski at-
Igotas vietas, sešu mēnešu samak­sāta
atvaļinājuma, labām dzeŗam-
ASV vienīgā iespēja paliek turpi- ļ naudām, diviem automobiļiem, vasa-nāt
atomieroču attīstīšanu, līdz būs ras atpūtas mājas un tīģeru medī-radīta
iedarbīga starptautiska *^tom- bam. Un tomēr tāds cilvēks gadījies:
enerģijas kontrole, vēlēšanu runā ce- tas ir Abesīnijas ķēniņa Haile Selasi
turtdien paskaidroja prezidents Tru- bijušais galvenais pavārs Ervīns Fal-mens.
lers. Ķēniņu ķēniņam adresētajā
„Brīvās Cechoslovakijas padome'* rakstā Fallers laipni pateicies par
trešdien nodibināta Vašingtonā. Par parādīto godu un pateicis nepārpro-tās
pagaidu priekšsēdi ievēlēts biju- tamu nē, jo tagad viņš kļuvis ASV
šais ministru prezidenta vietnieks pavalstnieks, apprecējies ar ameri-
Dr. Zenlds. / kānieti im atvēris Kalifornijā nelielu
Gāzes esot sākuši lietot Ķīnas ko- kafejnīcu. Fallers vēl tagad nevar
mūņisti cīņā pret valdības kaŗaspē- aizmirst traģisko 1936. gada rudens
ku, ziņo aģentūra,,.Jaunā Ķīna". pēcpusdienu, kad., itāļu armijai tu-
Uz angļu joslu aizbēdzis caur Ber- vējoties, kopā ar Haile Selasi viņš
līni Leipcigas birģermeistars Eicheļ- bija spiests bēgt no Adisabebas, kas
bergs. Viņš paskaidrojis, ka no tad dega kā lāpa,
Ipn.OOO Padomju Savienībā īpaši ap- Fallera saistīšana par Abesīnijas
mācītiem .. agrākiem vācu kaŗal ķēniņa galveno pavāru bija visai dī-gūstekņiem
izveidotas speciālpolici- vaina. Toreiz uz šo vietu pretendēja
jlaš vienības padomju joslā/: • 500 kandidātu,' bet Haile Selasi gal-
15 ārvalstu misijas atsaukt no ma maršals izvēlējās viņu — švei-
Berlīnes ierosinājis maršals Soko- cieti. Kad kādreiz vēlāk Adisabcbā
lovskis. Tās bijušas akreditētas pie Fallers jautāja ķēniņa pilnvarnie-sabiedroto
kontrolpadomeSj kas fak- kam, kāpēc tas izšķīries tieši par
tiski vairs nepastāvat. / viņu, galminieks atbildējis: „Kaŗa
„Kaut ur Francijā" atradīsies Rie- gadījumā mans valdnieks vēlas, lai
tumeiropas ūnijas m i l i t ā r ā s orgāni- viņa miltītes sagatavo kādas neitrālas
zācijas . galvenais štāļ^s,/ ziņoja AP valsts pilsonis."
pēc virspavēlnieka/ feldmaršala Ķēniņu ķēniņam Fallers uzticīgi
Montgomerija apspriedes ar trīs iē- kalpoja no 1933. līdz 1936. gadam,
roču šķiru virspavēlniekiem franču Hai.le Selasi vienmēr bijis apmieri-ģēnerāli
De Latru De Tasiņī, angļu nāts ar savu galveno pavāru. Fal-gaisa
maršalu Robu uņ franču vice- lers atceras kādu 1935. gada no-admirāli.
Zožāru Londonā. vembŗa vakaru, kad viņš servēja di-
Fosters Dalless un 12 citi amerikā- neju 1200 personām. To rīkoja par
ņu UN delegācijas ; padomdevēji godu Zviedrijas princim Gustavam
svētdix?n - ieradīsies Štutgartē. kur Ādolfam. Lepnais bankets bija tik
starp citu apmeklēs . a i i vienu DP. labi izdevies un viesi tā slavēja gar-nometni.
• . žīgos ēdienus, ka Haile Selasi pats
No 14 uz 23 britu flote palielinās personīgi iebāzis kabatā Falleram
savu aviācijas bāzes kuģu skaitu, 800 dolāru dzeramnaudas. Zviedrijas
ziņo ,,Daiļy Graphic". princis toreiz viesojās Abesīnijā 14
Atpakaļ uz Maskavu devies ame- dienu. Un Fallers gādāja, ka nevienā
rtkāņu vēstnieks -Bedels Smiss. ./ rnaltītē neviens ēdiens neatkārtojās,.
12 amerikāņu piloti ieradušies Te- 19,36. gadā sākās karš ar Itāliju,
herānā, lai sagatavotu iraniešu l i - Kaut arī abesīņi sīvi pretojās, Mu-dotājus.
13 citus instruktorus gaida soliņi- armijas jau atradās pusceļā uz
ierodamies tuvākās dienās. Adisabebu. Fallers to dienu bija no-
Pirmie 438 DP, to vidū grupa bal- lēmis likt valdnieka galdā cepeti
tiešu, vakar no Brēmerhafenas de- ..a la Milānaise". Jau bija gatavas
vās ceļā uz ASV jaunā ieceļošanas arī zeltā iegravētas ēdienu kartes,
likuma ietvaros. : • kad Haile. Selasi spiestuves direk­tors
kategoriski pieprasīja pārtraukt
tāda ēdiena sagatavošanu, kas sau­cas
ienīsto itāliešu pilsētas Milānas
vārdā. Zelta kartes aizmeta projām,
bet ķēniņš cepeti tomēr notiesāja, jo
Fallers tam bija izgudrojis citu nor
saukumu.
Eksotiskā valdnieka galmā dažreiz
.^ndījās arī komplicētas situācijas.
Tā Fallers atceras kā,du"dineju, ko
pēkšņi- iztraucēja šausmīgi rēcieni
ķēni.šķīgajos dārzos. iRadās milzīgs
uztraukums, jo no bukiem bija iz­lauzušies
trīs vareni lauvas, ..kas
Abesīnijā skaitās nacionāls simbols,
kāpēc tos ncdrJk.st nonāvēt. Divus
iezemiešus lauvas jau bija saplosī­juši/
Drīz noskaidrojās, ka dzīv­nieku
uzraugs par slepkavību iebāzts \
cietumā, otrSi apkopējs kaut kur- pa­zudis,
bet trešais dzēruma dēļ jau-'
vairākas dienas dzīvniekus nebija
barojis. Cits nekas neatlika, kā
steigties uz cietumu un atbrīvot ie­slodzīto
uzraugu. Pēc ilgām pūlēm •
viņam beidzot laimējās dzīvniekus
ievilināt krātiņos. Haile Selasi par
to uzraugam atlaida sodu.
Kad itāļi jau atradās Adisabebas
pievārtē* abesīņi aizdedzināja savu
galvaspilsētu. Sadega /arī Šveices
viesnīca un bārs, ko bija nopircis
Fallers. Pašam Selasi pavāram to­mēr
laimējās izbēgt un vii^š nokļuva
Savienotajās Valstīs.
° Londonas konferencē par kolo­niju
problēmām kādas afrikāņu cilts
virsaitis pieprasīja, lai atdod viņa
vectēva galvaskausu, kas atrodoties
kādā viņam nezināmā vācu muzejā.
Vācieši galvaskausu, esot piesavinā­jušies
priekš pirmā pasaules kara,
Versaļas miera līgumā apsolījuši, to
atdot, bet līdz šim tas vēl neesot
noticis. Britu koloniju ministrija pa­vēlējusi
pārmeklēt visus vācu mu­zejus.
(DT)
* . Amerikāņu laulātais pāris Gēr-kes
Vikonsinas štatā nolikušies, zier
mas guļai, ko viņi dara katru rude­ni:
Līdz 15. aprīlim Gērkes ne reizi
neatstāj gultu, ēd ļoti maz im viņus
visu laiku kopj pašu meita. (DSp)