1948-09-02-04 |
Previous | 4 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Kāpēc atombum^b^
ari pretējai pusei bussfe
Viens nō, visnozīmīgākajiem jautājumiem
patreizējo lielo notikumu
norisē ir: vai vienīgi amerikāņiem
ir atombumba, un ja tā, tad cik ilgs
laiks vēl būs * nepieciešaiņs, lai airi
pretējā nometnē tā būtu? Cik no
visām pazīmēm spriežams, -tad pagaidām
vēl citur nekur šo bumbu
netaisa un nespēj taisīt kā vienīgi
ASV. Bet tikpat droši lietpratēji apgalvo,
ka šo priekšrocību ASV varēs
paturēt tikai zināmu laiku, jo atomenerģijas
atbrīvošanas noslēpums
principā ir vispār pazīstams, un
amerikāņi paši arī par pašas bumbas
ražošanu un iedarbi jau tik
daudz publicējuši, ka procesa reproducēšana
citur vairs ir tikai laika
Jautājums. Ievērojamas domstarpības
pastāv vienīgi jautājumā pareto
— cik ilgs būs šis laiks. Kamēr
daudzi apgalvo, ka krievi taisīs
bumbu jau pēc pusgada vai gada,
nav arī mazums tādu, kas pārliecināti
par ilgu amerikāņu monopolu
šai nozarē. . '.r/:
Lai kaut cik par šīm lietām varētu
spriest, ir kaut kas jāzina par
tiem grūtumiem, kas jāpārvar, lai
uztaisītu atombumbu. Kas ir atombumba?
Un kā to taisa? Kāpēc to
tik grūti iztaisīt? ^
Pavisam Īsi sakot, atombumba
sastāv no vairākiem smagu metallu
gabaliem, kurus vienkārši satuvinot
tā eksplodē ar milzu spēku. Atombumbā
nav nekādas spridzināmās
vielas, bet. metallu gabali, kas, ja
vien tie nav salikti kopā, ir absolūti
droši pret triecieniem, uguni uč.
Bet kas tie^ par metalliem, ko liek
atombumbās? Lūk, šeit jau ir viens
no pirmajiem „āķiem" problēmā:
tādi metaili, kas eksplodē ar miljo-
: niem, lielāku spēku neka dinamīts,
ir apmēram tikpat grūti dabūjamas
vielas kā rādijs. Līdz šim zināms,
ka atombumbu aktīvie metaili ir vai
nu -urāns 235 vai plutons (plutonijs).
Daudz ir dzirdēts un lasīts par'urāna
rūdu raktuvēm Čechoslovakijā,
Āfrikas Kongo un Kanādā, bet no
urāna rūdas līdz urānam 235 vēl ir
bezgala tāls ceļš. Pirmkārt, jau lieli
techn i ski grūtumi jāpārvar, lai
no netīrām rūdām dabūtu tīru: urānā
.oksīdu, un no tā beidzot urānu.
Metalliskā urānā tomēr urāna 235
ir ļoti maz; un vislielākais grūtums
urāna bumbu ražošanā ir šī urāna
235 atšķiršana no visas motalla
masas. Vislabākie .panākumi, esot
gūti ar t. s. termodifuziju: metallis-ko
urānu saēdina ar fluora gāzi ūn
pārvērš vispirms gaistošā urāna un
fluora savienojumā — urāna heksa-fluoridā.
Ja nu to ievada milzīgi garās
vertikālās caurulēs, kam vidū
elektriski sildāma pretestības stieple,
tad caiu-uļu augšējos galos pamazām
sakrājas urāna 235 gaistošais
savienojums. Sī y gāze vēlāk
jāsavāc un atkal jāsadala, lai dabūtu
metallu, kas tad, ja tas pietiekami
lielā masā, var. eksplodēL Eksplozijas
Ierosinātā.ji ir neitronu stari, kas
dabā pa retam parādās.. Visur, kā
kosmisko staru iedarbības sekas uz
zemes vielu atomu kodoliem. Neitronu
starus var dabūt ari mākslīgi,
pieon., ja berilliju apstaro ar rādija
stariem. i-::^
Atom-bumbajs eksploziju tā tad ie-oncments
ārzemes
A.S.V: 1 dolārs pnr eks. mōn. Pārstāvis:
H . T a u r i n .Š, 156 East 28th Street Brooklyn
26. N. Y. -
ANGLIJA: 2/6' Sh men. par «ks. abonējot
koUektīvi vairāk par 3 eks. 3/— Sh mēn. par
• k S M a b o t t e ļ o t individuāli lldi 3 ek$. iesk.
Atsov. eks. cena 4 d. Pārstāvis: A; V e i n -
b e r g s, VVestAVrattinc R. A. F. Airfigld
Wrnttifi}j Common, Sunolk Nr Cambridge.
AUSTRĀLIJA: 3 / - sh par eks. mēnesi.
Pārstāvis A. StrnjtcUnS, Rivfti* Strett, Oaks
Estate, Queflnbeyaii N.S.W. Australia.
BEĻĢIJA: 25 fr. par eks. mēn, Pārstāvis:
K. E r k e n s, 127, rue du Fleurtis, Chat*lft,
Belgiquc.
DĀNIJA: 3. D kr. par eks. mēn Pārstāvis:
N. Mik it i n s k i s, Fiygtn|ngole)r Prags
Boulevard, Kobehavn S., Danmark.
FRANCIJA: 80 !r. par eks. mēnesi. Pār-
•tāvis m-me E. Baumanis, 56 Rue Mchat
Foch, Lorient-France. :,,
KANĀDA:
Pārstāvji:
I dolārs par eks. mēnesi.
A. Karols, Louvicourt Goldfield Corp Vai,
d'Or Quebeck, Canada. i
J. Batraķs, 3 Hillcreat Avo Torooto; Oot
Canada..
Tuvākā laikā paredaēts pārstāvis ari Alberta.
ZVlEDRlJ A i 2 Kr. par ekj. mēn. Pārstāvis:
N. Se R l e n i eks, Khibbacken 39/11,
Stockholm.
SLUDINĀJUMU MAKSA
; par .-vārdu'/-: ;
ASV un Kanādā « 5 centi, bet ne mazāk kā
t dolāru par slud. Anglijā un Austrālijā
2ā.^ bet ne maiā'k kā 3/sh par slud. Beļ^jā
— 1 fr., bet ne majāk kā 25 fr. par
slud, Francijā — 10 fr. par vārdu, bet ne
mazāk kā; 2S0 fr. par sludinājumu. Zviedrijā
— 10 ēras, bet ne mazāk, kā 2 kr. par slud.
Dānijā — 15 ēras, bet ne mazāk kā 3 kr. par
Lai noceltos traucējumi laikraksta kārtīgā
piegādē, lūdzam , maksātājus ārzemēs atjaunot
abonementus savlaicīgi — ne vēlāk kā līdz
20. datiimam par nākošo mēnesi.
rosina sveši tajā iekļuvušie n^Ltro-'
ni, kas rada lavīnveidīgu urāna
atoma • kodolu sabrukšanas procesu.
Sabrukšanas lavīna . jeb ^ efaplpžija
var at-;istrties tikai tad, ja urāna —•
235 masa ir pietiekami liela.r Bet
oik īsti liela? atkal ir vier^s no
atombumbas konstrukcijas noslēpumiem.
Bumbas . kritiskais . lielums
ir atkarīgs Starp citu arī no mateh
riālu tīrības, jo niecīgi citu vielu
piemaisījumi darbojas kā neitroriu
uzftvērēji uri lavīnas noslāpētaji. No
teiktā tad" arī būs apmēram ^ask
mi tie grūtumi, kas stāv ceļā urāna
235 bumbu ražotājiem.
Ne mazāki ir plutona bumbu
ražošanas grūtumi, Plutons ir urānam
līdzīgs smags metalls, kas urāna
rūdās sastopapis vēl mazāk nekā
rādijs un daudz mazāk. kā urāns
235. Tādēļ plutonū ' ražo mākslīgi.
Tā ir viena no vislielākām sensācijām
zinātnes un technikas vēsturē:
metallā, ķīmiska elementa mākslīga
iegūšana. kilogramu daudzumos!
Plutonu amerikāņi iegūst pārstrādājot
t. s. urāna kaudžu materiālu.
Urāna kaudzes tagad jau uzbūvētas
ne vien Amerikā, bet arī daudzās
citās zemēs, piem., Anglijā un Zviedrijā,
un droši vien arī Pad. Savienībā.
Tās būvēja arī vācieši pēdējā
kara laikā (tieši vācu zinātnieki pirmie
atklāja urāna atomu kodolu lavīnveidīgo
sabrukšanu),; bet neieguva
ne plutonu, ne citus atombumbai
noderīgus metallus, jo technis-ķie
grūtumi bijā pārāk lieli. ;
Urāna kaudzēs sakrauj parastā
urāna bluķus vai plāksnes kārtām
starp grafitu, kas darbojas kā neitronu
staru regulētājs. Kaudzē nav
vajadzīgs tīrs urāns 235, bet parastais,
kura galvenā sastāvdaļa ir
urāns 238; Izrādās, ka ša, parastā
smagā urāna atoma kodoli neitronu
staru ietekmē var' pārvērsties citu
atomu — neptuna (neptunija) un
plutona (plutonija) kodolos, kas spēj
eksplodēt. Dažādo sabruksanas procesu
ietekmē kaudze sasilst, un to
var 'izlietot k ā ener ģij a s avotu. Līdz
ar to kaudzē ar laiku arvien vairāk
un vairāk- piekrājas plutona un citu
aktīvu. vielu. Tāda. kaudze ir ļoti
bīstama, pirmkārt, savu radioaktīvo
' izstarojumu dēļ, un otrkārt, iespējamās
ekspozij as dēļ. Pret izstaro jumi
cm nodrošina biezas betonu kārtas;
pret eksploziju nodrošinās ar rūpīgu
procesa kontroli: ja lavīna sāk
par daudz trakot —• kaudzē pa sevišķiem
kanāliem iebīda kadmija
stieņus; tie- darbojas kā neitronu
uztvērēji un lavīnu nobremzē.
Labi darbojošos urāna kaudzļ uzbūvēt
nav viegli. Bet, tas tad vēl ir
tikai pirmais solis līdz pluton'am.
Vislielākie grūtumi vēl seko: tā ir
plutona atšķiršana np kaudzes. Ame^
rikāņu ķīmiķi' šo jautājumu spoži
atrisināja jau 1942.—43. g. uņ 1944.
g. ti cm rok ā bi ja jaun s, māk slīgi, radīts
metalls — plutons, un jau lielos
daudzumos. Tas ir milzu darbs:
"kaudzes metalls ir j āizšķīdina vin rip
mClzīgās materiāla masas jānošķir
tur nelielā • daudzumā atrodamais
plutons. Te bija jātaisa 'pavisam
jauni ceļi, Jāveido jauna ķīmijas
daļa, jp neviens līdz šim pasaulē nebija
pazinis kādu, plutona savienojumu
un to ] pārvēršanu iespējas.. \
Visas pasaules ķīmiķi te: apbrīnošai
nā var noliekt galvas amerikāņu
lidisko sasniegumu; p^
Ir vēl cdti ceļi un iespējas, kā būtu
iespējams tikt līdz atombumbai,
bet visos grūtumi ir tādi pat ' vai
vēl lielāki par pdeminēitiem., J
Mančesterā, augustā.
Dr. — gen. —
"Nacistu diplomāti
kominforma
dienestā
,,Weltpresse" ziņo, ka nacistu laika
Vīnes pilsētas vecākais Dr. Nei-bachers,
kas kādu laiku bija internāts,
„diplomātu nometnē" Lubļinā,
netālu no Maskavas, tagad darbojas
|augstā postenī kominforma. Arī vēl
citi nacistu diž\'īri, kas sākumā bija
intemēšanas nometnē, tagad saņēmuši
svarīgus uzdevumus no krieviem.
Bij. vācu sūtnis Dr.Klodiuss.
kas savā laikā organizēja nacistii
,.piekto. kolonnu" Ptumānijā, veic ie-vērpjamus
uzdevumus: kominforma
Bāļkānu birojā. ; K l o d i u s u krievi
1^44. g. Rumānijā saņēma ?ūstā.
Bpz tam krievu dienestā vēl iesaistīti
šādi vācu . diplomāti: ārlietu
ministrijas personāliietu pārzinis H.
Bergmans, agrākais vācu sūtnis
Bulgārijā Dr. Vekerle, Tālo austrumu
lietu kārtotājs Dr. Slobijs, R i -
bentropa sevišķu uzdevumu ierēdnis
Maskavā Dr. Hilgers. Ķīnas ekspcrl:
ģenerālleitnants Viktors fon Van-geņheims
uc.
6. SEPTEiVlBRi HOLANDES TRONI 3L>INT0S PRINCESE JULK\x^
princesi Vilhelmīnl viņas matc i
ralicne. Emma no Valciekas^Pr^;^'
tas nama, audzināja stino-r- ŗ,. -
ņū:garā.:^o:sti
un vienkāršību karaliene Vilh-'^'"^-'
p ē r o j u s i :Arfeu
damu; pavadība viņu bieli var-redzēt
iepērkoties. ArasterdamaT^^
Hāgas^ veikalos un. pēc tam k f e"
atgriezāmies pilī.- • • ; ... '^^
.Ar karalienes Vilhebnīnes-viU-^-
šanas-; jubileju :saistās.:a^^
3W..gadu.: pastāvēšanas^^ s^^^^^
paiet;:7:00 gadu, kopš-,
a k i n e ņ i - p g a i , Tāpēc^ari•An^
mas- taupīgie ^ pilsētas tēvl'atvāii
200.000 :guldoņu.; lai svētkus Va^S
nosvinēt tiešam cienīgi. : .. • : •
Skaistā tulpju zeme Holande visu
šo nedēļu svin svētkus.: Pilsētu ielas
vakaros iedegas tūkstošiem lampionu;-
kuļ'u ņirbīgā gaisma atspīd svētku
drānās tērpto cilvēku sejās, dižajās
celtnēs Amsterdamā. Roterda-mā
un Hāgā un dreb daudzo kanālu
tumšajā līmenī. Holande šonedēļ
svin savas sirmās karalienes Vilhel-mīnes
68. dzimumdienu. un valdīšanas
50 gadu jubileju. 6. septembrī
par Nīderlandes impērijas karalieni
kronēs princesi Juliannu. Amsterdamā
jau pirmdien no visām valsts
malām bija ieradušies ap 500.000 cilvēku,
kas vēlējās redzēt Vilhelmīni un
pateikties viņai par kopīgā'.likteņa
dalīšanu baltajās un nebaltajās dienās.
Jo sirmās karalienes valdīšanā
iekrita divi pasaules kap, smagā
Vācijas okupācija un Eiropas krize.
Kā desmit gadu veca princese V i l helm
īne 1'890. g. mantoja Holandes
troni. Ar šo gadu arī sākās viņas
gatavošanās atbildīgajam valsts darbam.
Orānijas dinastiia. kas valda
Holandē, pieder bagātākajiem karaļu
namiem Eiropā vēl šodien. Bet
ZĪMĪGI NOVĒROJUMI V Ā C U TIRDZNIECĪBA — STIPRI PIEAUGUŠI
A L K O H O L I S K O DZĒRIENU U N K A Z O K U PIEPRASĪJUMI
a
— 35 g. V. ogļracis .un mašīnists Emilio
Franko Fermontā, Riettimvirdžinijas .^tata,
bija zaudējis valoiJu jau kop5 1943. g. 31. janvāra,
kad viņš vēl kalpoja amerikāņu armijā.
Bet kad Franko pirms kādām nedēļām ar
savu māsīcu Lerriļu Neimo Konejailendas izpriecu
parka vizinājās 29 metru augstajā
„ciklona ratā'V viņš, ratam strauji laižoties
lejā, pēkšņi bailēs iekliedzās. Izkļuvis no
rata. Emilio : izbuldurēja pirmos sakarīgos
vārdus kopš piecarpus gadiem: „Man ir nelabi."
•,• (N)
— Tērpies peldbiksitēs un darba cepurē, 51
g. V. londonietis Džo Sims iebrida Temzā Alberta
tilta tuvumā, nopeldēja līdz upes vidum,
apmēram 175 jardus, tad pavēdināja ar cepuri
2000 skatītājiem, salika rokas virs galvas
1m atlikušo ceļu līdz otram krastani veica
„ejot", ķermeņa virsdaļai visu laiku esot
virs ūdens. Policijas ziņojumā bija teikts,
ka „Džo Siros no pl. 120 Hdi 7, 45 pārsoļoja
Temzai." Policija, rakstot ziņojumu,
varbūt nezināja^ ka Sims 15 gados iemācījies
sarežģītu peldēšanas techniku, lietoļot tikai
kājas. W?) -./^
: — Radioreportāžu no tlgeŗu krātiņa Kronēs
cirkā Minchcnē sniedza Minchenes radio ziņotājs
Klauss Ristigs. Reportāža notika dresūras
laikfi. Ristigs nesen jau sniedza reportāžu
no gaisā pakārtas vir/es, uz kuras
balansēja Kamila Maiera akrobātu grupa.
; • —'. A:\i:.civĀnas p ī c c i š i , kiis nesen pal:ka piecus
ijadus veci, runā jau piecas valodas: .spāņu,
itāļu, vācu, franču un angļu. Visi pieci
jau' iet skolā un privātstundās mācās valodas
un dejošanu, bet abi zēni arī boksu.ļ (AP)
— Pret atombumbām drošu māju licis pa-tcntēt
kāds franču architekts Amerikā. Sēnei
lldīzigā māja ir no dzelzsbetona, ar svina
jumtu, neplīstama svina stikla logiem un
•durvīm, uņ fotoelcktrisku šūniņu vainagu ap
jumtu, kuras,•••'.atombumbai-;.eksplodējcļt', aut.o-matiski
un hermētiski noslēdz logus .un- durvis.
(Tat>^
I Ne viss • tas, ko gaidīja no valūtas
reformas Rietiirnvācijā, ir plepildir
jies, bet daudzējādā ziņā refonnai
piemitušas pat brinumdarītājas
spējas. Vispirms jau reforma kā ar
burvja mājienu nospodrinājusi skatlogu
stiklus, izlaucījusi no tiem zirnekļu
tīldus, noņēmusi dēļu aizsegus,
likusi tur pēkšņi parādīties sen
neredzētām precēm vilinošos izkārtojumos
un uzbūrusi veikalniekiem
un pārfievēiicm laipnus valgus. .;
Turklāt, lai iegūtu lielu daļu no
veikalu mantām, nav vajadzīgi citi
kuponi un markas,."kā tikai' D-mar-kas.
Bet to cilvēkiem nav tik, cik
vajadzētu. Pirmajā laikā pēc valūtas
reformas naudas trūkums -bija
vispārējs, ļaudīm nebija vairāk kā
40 marku katram. Divos mēnešos
situācija tomēr mainījusies. Daļa
vāciešu gan spiesti trīs reizes apgro-
'zit. rokā katru naudas zīmi, pirms to
izdot, bet ir daudz citu, kam atkal
ja.u naudas diezgan. To liecina kāda
vācu laikraksta izdarītā aptauja. .
Adas izstrādājumu veikalā, kur
dāmu rokas somas maksā. 40—250
DM. pircēju netrūkst. Kāda ķieģeļu
fabrikanta sieva pērk ceļojumu somiņu
par 115 DM, šo summu viņa
e.sot ietaupījusi no savas saimniecības
naudas. Kāda porcelāna firma
15 minūšu laikā iekasē trīs prāvas
pirkumu summas — 87, 135 un
325 DM. Pēdējo, lielāko summu samaksā
vecāka dāma par rokām
gleznotu tējas servīzi.
, Lieli aogrozījumi arī delikatešu un
vīna veikalos. Lai gan vīna cenas
kāpi, privāti klienti to pasūtina
bieži vien veselām kastēm, maksājot
skaidrā naudā. Ari mazuma tir-
' gotavās dzērienu iepirkumi par 100
DM un vairāk nav nekāds retums.
Kungu drēbnieki par darba trūkumu
nesūdzas. Laba uzvalka drāna
malcsā 60—80 DM par metru, kopā
ar piederumiem un šūdināšanu uzvalks
izmaksā- 350—400 marku. Kāds
Frankfurtes tekstiliju lieltirgotājs
stāsta, ka pēdējās nedēļās taisījis
'lieliskus veikalus. To stāstot, viņš
notiesā pusdienas labā restorānā,
kas kopā ar pudeli vīna maksā 23
markas. Apgrozījumi drusku mazinājušies
naktslokālos, bet kokteiļu
jaucējs kādā bārā apliecina, ka ir
atkal, viesi, kas vienā vakarā notērē
100 un vairāk marku. Kāda šveiciete,
iepērkoties preču namā. stāsta,
ka, par spīti augstajām cenām, Vācijā
esot izdevīgāk iepirkties nekā
viņas dzimtenē.
Lielāks mēbeļu veikals pagatavojis
pēc speciāla pasūtinājuma tach-tu
par 2000 markām. Vācu grīdsegas
maksā 175 markas par kvadrātmetru,
un arī tām i r pircēji. Kažoku firma
(cenas ir starp. 550 ^un 3000 markām
par kažoku) sūdzas, ka drīz ^tai izbeigšoties
krājumi, tik liels ir pieprasījums.
Daļa pircēju gan iepērkas
uz nomaksu, bet iemaksas ir
augstas un termiņš atlikuma samaksai
īss. Kāda aktrise, acis nepamirkšķinot,
noskaita galdā par
kažoku 2300 marku.
Automobiļu maklers ne tuvu
nespēj apkalpot savus klientus. Tikko
pirkšanai piedāvā kādu lietotu
auto, pircēji viens otru pārsola. Par
automobiļiem visvairāk gan interesējas
veikalnieki. Mazāka interese
ir par antikvariātu mantām, tomēr
gadās arī, ka kāds muižas īpašnieks
nopērk baroka skapi par 7500 markām.
Tātad Vācijā ir jau diezgan cilvēku,,
kas par naudas trūkumu nevar
sūdzēties arī pēc reformas. Sie
ļaudis nāk no rūpnieku un tirgotāju
aprindām, vispār no saimniecības
nozares. Tie pratuši pirms valūtas
pārmaiņām uzkrāt lielākas preču
rezerves. Reforma nav spējusi novērst
to, ka ieguvējs ir preču nobēdzinātājs.
Tiem, kam rocība mazāka, lielas
rūpes sagādā cenu celšanās, pret
ko jau notikušas plašas demonstrācijas.
Cenām turpinot kāpt, kvalificēts
būvstrādnieks, kas 45 .stundu
darba nedēļā izpelna 50—60 markas,
tikai ar lieliem grūtumiem spēj uzturēt
četru galvu ģimeni. Visa izpeļņa
aiziet par uzturu, īri, pārēiiem
nepieciešamiem drīves izdevumiem,
un iegādēm neatliek nekas. Normāl-oatērētāja
pārtikas kartītes izpirkšanai
vajadzīgs 16.21. DM, bet bērna
oficiālā pārtikas deva izmaksā 18.76
DM mēnesī. Iedzīvotāļu lielā masa
tādēļ spiesta savos pirkumos būt v i sai
apdomīga.
Gaidot valūtas pārmaiņas, cilvēki
centās ieguldīt naudu mantās, un
jūnijā apgrozījumi pieauga visās
mazumtirdzniecības nozarēs, lietotu
pastmarku, rotaļlietu, mēbeļu, elek-trotechnisku
izstrādājumu uri mājturības
piederumu veikalos, pat par
120—240"/o. Pirmajās nedēļās pēc
reformas apgrozījumi ārkārtīgi
strauji samazinājās un tikai piena
produktu nozarē pieauga par 8%.
Turpretim, jūlijā 10 no 25 nozarēm
apgrozījumi atkal pārsniedza maiju
par 3—123"/o, pie kam alkoholiskos
dzērienus tagad pērk divarpus reiz
vairāk nekā pirms reformas. .
M. C.
i r m a z ā k ā ar radio p a l ī d z ī b u v a d ā m ā moto; l i d m a š ī n a p a s a u l ē ; <^"irp;-,u';ska ā
. . k ļ u s a c c n j i b ā D^;;roitā to d e m o n š t r č ļ a p o : ' ' . a i . d i c . s Vokcr?. L ; j - ;r bcn7lna
u" \'nv.crs 10 ^_flda. i o r u n ā d n i r ? ^r.as p v e L - , mi:-;rof->nā. R.'dio u l ā \.n. i bniV?
..:v.: : ā : - . . : ^ o : . : : u - J i : ā š Vddurīču K u - i ī t ā s . R a i s ī j ā s ar visu a i i u n r i U JCCŪNC'.S \ o K t i^
i Aa;\as Sv'2ā, bet u z t v ē r ē j a ierīce - zem lid-modcļa p l ā f ' . š ņ i u n.
mil tauta, kas ar labvēlīcru sir^n^bM
samierinājusies ar valdniecēm 's'io
vietēm. ^Jo arī Juliannai ir\w
meitas, bet vēl neviena dela K -
lianna ^audzināta tādā pašā vicnkaršļl
bā un stingrībā kā karalieno VilW"
mīne. Kad viņa vēl bija filolo<^iiaš
studente un aŗ Lokijas van Burcnas
pseidonīmu klausījās lekcijas
denes universitātē, nākamo" Holan"
dos karalieni katru dienu vareia
redzēt braudam ar velosipēdu' pa
klusajām pilsētas ielām. ' Dzīvoia i
viņa kopā ar pāris kommiltonēi'ii '
vienkāršā dārza namiņā un citiei ;
mācījās, par ko liecina 'iegūtai? dok- '
toŗes 'grāds. Kādu dienu, kad prin- i
cesc Julianna gāja uz lolvcijām, vj, i
ņa dzirdēja aiz muguras paris stu- '
dentus ņirgājamies par tās speciga-i
j ām kājām. Bez mazākā apiukuma •
princese pagriezās un ar sminu no--
teica: '„Nosmejietics, mani kun^i, xiz\\
šiem stiprajiem stabiem balslāf; Ora.'i
nijas nams.'' Studenti laikam pr'.n-'
ccsi Juliannu nebija paziniii^i. ļ
1935. gada maiņā Holandes troņ-'i
mantiniece iepazinās ar Lipcs-Bi^-'i
terfeldas princi Bernhardu. Vēl ta-''
gad nav zināms, kur .sī ieilazī.^anīs:,
notikusi: vai T^lā nie īnsbrukns. zie-,''
mas olimpi adā Garmisā vai arī pie'
drau?!iem Amsterdamā, kur princis
strādāja kā vācu koncerna IG-Far-bcnindustrie
pārstāvis. Drīz pec'
tam sekoja kāzas. Bernhard.^, -u);
Holandē sauc vienkārši par Benno,
iemantoja Nīderlandes prinča tih-lu,
Holandes pavalstiiiecību, ritmoi-stera
pakāpi armijā un drīz vion ari
liolandiešu sirdis. Dzīves priccī!r'"ii
un jautrais princis pa daļai main"i
stingro galma etiķeti:- viņam bi ja at-i
ļauts' smēķēt ēdamistabā, \v)'\'^\'r<\
izpriecām arī svētdienās un n;^ ni
vadīt auto. To gan karaliene V;i'r^-|
mīne vēlāk aizliedza, kad pārt^alvi^'
gās brauk.šanas dēļ tikko nenoti':d
katastrofa. \ i
Vācieši, kas dzīvoja Piolandē. :ir
prinča Bernharda laulībaiiļ^ ccjf'^;'!
iemantot zināmas prickšrņcifeT V''-
ciiā toreiz augstu zēla Hitl'^a
Kad par godu laulībām Ilolaiviļ
greznoja namus karogiem, izkar'n;'-
ja arī kāšu ķru.stus. Tas rndīin '"-I
"ielu sašutumu tautā, ka policija lik?
nekavējoties karogus novākt Pec
Berlīnes protesta Holandes ^rliet'J
ministrs izteica nožēlu. Otrreiz hor
landieši kādās futbola sacīkstes, kur
spēlēja^ vācu komanda, attc;ca>
atskaņot Horsta Vesela dziesmu, piedāvājoties
, tās vietā pnpriccinnt
klausītājus ar prinča Bernharda zemes
himmu ,.Lipe.-Detmold3. tu brīnišķīgā
pilsētā". Nelidoja pec tam
arī vācu-, nacionālsociālii^tu orgāna
,.Sch\varzes Korps" uzbrukumi, ^jo
Bernhards no vācu prinča^biļaJ<iu-vis
par Holandes troņmantiniccqs
vīru un holandieti. ,
Kad 1940. gadā Hitlera izpletni
rēcēji^ jau atradās netālu no^prinņ
Bernharda pils, viņ.š aizbēgp Kora
ar ģimeni uz Lielbritāniju, kiiŗ kļuva
par karaliskās gaisa flotes virr
nieku. Princese Julianna pārcehis
uz ^Kanādu.' lai sagādātu' droi^ibJ
pret lidmašīnu bumbām saviem mazajiem
bērniem. Kanādā princcir
dzemdēja arī vienu meitu. Lai
nekļūtu- Kanādas pavalstniece. Ota--
va toreiz izdeva īpa.šu likumu, m
noteica slimnīcu par Holandes torri-toriju.
Jo visi bērni, kas dzim.<^
Kanādā, kļūst ari par turienes pavalstniekiem.
Kad G. septembrī princese .lulicinn-'^
kļūs p' r Holadcs karalieni, IH'-^'
maritiniece skaitīsies viņas d'^sni-gadu
v(X'ā meitiņa princese
se. Tādā kārtā arī treša PoauMj"-
turpināsies Orānijas dina.sli)OS
viešu līnija. ļ
VAI ANTARKTIKU INTERNA^^^'
leilgaso septiņu valstu -'^tridu P
tcrritoriāiām īpašuma tiesībām (\^f^^^
vidpola apgabalos varbūt i7.nc.,.^
vLspārēja vienošanās. ASV ^'^ŗ'^'^^ļ
sarunas šinī jautājumā ar sešām
rejām ieinteresētajām valstīm:
gentīnu. A-isIrr^iju. Cii:, Franci-
Jaunzēlandi. Knrv^kiri un Angl;,;
Tā kā vienu un to oa.^u terntor..^
d<V';r v."l'-)n p.n-.. ^-a reizē divas -ļ^^
pat. u':s valcis, tad, pēc ASV ofr^
mām, labākais atrisin-rums ^'f"^^,,^
va veida intcrnac!''nālizēšana._ ^'^
dam pro;r---:t,..n An?''ija P^ir^ciP^ >
esot piekritusi
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 2, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-09-02 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480902 |
Description
| Title | 1948-09-02-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
Kāpēc atombum^b^
ari pretējai pusei bussfe
Viens nō, visnozīmīgākajiem jautājumiem
patreizējo lielo notikumu
norisē ir: vai vienīgi amerikāņiem
ir atombumba, un ja tā, tad cik ilgs
laiks vēl būs * nepieciešaiņs, lai airi
pretējā nometnē tā būtu? Cik no
visām pazīmēm spriežams, -tad pagaidām
vēl citur nekur šo bumbu
netaisa un nespēj taisīt kā vienīgi
ASV. Bet tikpat droši lietpratēji apgalvo,
ka šo priekšrocību ASV varēs
paturēt tikai zināmu laiku, jo atomenerģijas
atbrīvošanas noslēpums
principā ir vispār pazīstams, un
amerikāņi paši arī par pašas bumbas
ražošanu un iedarbi jau tik
daudz publicējuši, ka procesa reproducēšana
citur vairs ir tikai laika
Jautājums. Ievērojamas domstarpības
pastāv vienīgi jautājumā pareto
— cik ilgs būs šis laiks. Kamēr
daudzi apgalvo, ka krievi taisīs
bumbu jau pēc pusgada vai gada,
nav arī mazums tādu, kas pārliecināti
par ilgu amerikāņu monopolu
šai nozarē. . '.r/:
Lai kaut cik par šīm lietām varētu
spriest, ir kaut kas jāzina par
tiem grūtumiem, kas jāpārvar, lai
uztaisītu atombumbu. Kas ir atombumba?
Un kā to taisa? Kāpēc to
tik grūti iztaisīt? ^
Pavisam Īsi sakot, atombumba
sastāv no vairākiem smagu metallu
gabaliem, kurus vienkārši satuvinot
tā eksplodē ar milzu spēku. Atombumbā
nav nekādas spridzināmās
vielas, bet. metallu gabali, kas, ja
vien tie nav salikti kopā, ir absolūti
droši pret triecieniem, uguni uč.
Bet kas tie^ par metalliem, ko liek
atombumbās? Lūk, šeit jau ir viens
no pirmajiem „āķiem" problēmā:
tādi metaili, kas eksplodē ar miljo-
: niem, lielāku spēku neka dinamīts,
ir apmēram tikpat grūti dabūjamas
vielas kā rādijs. Līdz šim zināms,
ka atombumbu aktīvie metaili ir vai
nu -urāns 235 vai plutons (plutonijs).
Daudz ir dzirdēts un lasīts par'urāna
rūdu raktuvēm Čechoslovakijā,
Āfrikas Kongo un Kanādā, bet no
urāna rūdas līdz urānam 235 vēl ir
bezgala tāls ceļš. Pirmkārt, jau lieli
techn i ski grūtumi jāpārvar, lai
no netīrām rūdām dabūtu tīru: urānā
.oksīdu, un no tā beidzot urānu.
Metalliskā urānā tomēr urāna 235
ir ļoti maz; un vislielākais grūtums
urāna bumbu ražošanā ir šī urāna
235 atšķiršana no visas motalla
masas. Vislabākie .panākumi, esot
gūti ar t. s. termodifuziju: metallis-ko
urānu saēdina ar fluora gāzi ūn
pārvērš vispirms gaistošā urāna un
fluora savienojumā — urāna heksa-fluoridā.
Ja nu to ievada milzīgi garās
vertikālās caurulēs, kam vidū
elektriski sildāma pretestības stieple,
tad caiu-uļu augšējos galos pamazām
sakrājas urāna 235 gaistošais
savienojums. Sī y gāze vēlāk
jāsavāc un atkal jāsadala, lai dabūtu
metallu, kas tad, ja tas pietiekami
lielā masā, var. eksplodēL Eksplozijas
Ierosinātā.ji ir neitronu stari, kas
dabā pa retam parādās.. Visur, kā
kosmisko staru iedarbības sekas uz
zemes vielu atomu kodoliem. Neitronu
starus var dabūt ari mākslīgi,
pieon., ja berilliju apstaro ar rādija
stariem. i-::^
Atom-bumbajs eksploziju tā tad ie-oncments
ārzemes
A.S.V: 1 dolārs pnr eks. mōn. Pārstāvis:
H . T a u r i n .Š, 156 East 28th Street Brooklyn
26. N. Y. -
ANGLIJA: 2/6' Sh men. par «ks. abonējot
koUektīvi vairāk par 3 eks. 3/— Sh mēn. par
• k S M a b o t t e ļ o t individuāli lldi 3 ek$. iesk.
Atsov. eks. cena 4 d. Pārstāvis: A; V e i n -
b e r g s, VVestAVrattinc R. A. F. Airfigld
Wrnttifi}j Common, Sunolk Nr Cambridge.
AUSTRĀLIJA: 3 / - sh par eks. mēnesi.
Pārstāvis A. StrnjtcUnS, Rivfti* Strett, Oaks
Estate, Queflnbeyaii N.S.W. Australia.
BEĻĢIJA: 25 fr. par eks. mēn, Pārstāvis:
K. E r k e n s, 127, rue du Fleurtis, Chat*lft,
Belgiquc.
DĀNIJA: 3. D kr. par eks. mēn Pārstāvis:
N. Mik it i n s k i s, Fiygtn|ngole)r Prags
Boulevard, Kobehavn S., Danmark.
FRANCIJA: 80 !r. par eks. mēnesi. Pār-
•tāvis m-me E. Baumanis, 56 Rue Mchat
Foch, Lorient-France. :,,
KANĀDA:
Pārstāvji:
I dolārs par eks. mēnesi.
A. Karols, Louvicourt Goldfield Corp Vai,
d'Or Quebeck, Canada. i
J. Batraķs, 3 Hillcreat Avo Torooto; Oot
Canada..
Tuvākā laikā paredaēts pārstāvis ari Alberta.
ZVlEDRlJ A i 2 Kr. par ekj. mēn. Pārstāvis:
N. Se R l e n i eks, Khibbacken 39/11,
Stockholm.
SLUDINĀJUMU MAKSA
; par .-vārdu'/-: ;
ASV un Kanādā « 5 centi, bet ne mazāk kā
t dolāru par slud. Anglijā un Austrālijā
2ā.^ bet ne maiā'k kā 3/sh par slud. Beļ^jā
— 1 fr., bet ne majāk kā 25 fr. par
slud, Francijā — 10 fr. par vārdu, bet ne
mazāk kā; 2S0 fr. par sludinājumu. Zviedrijā
— 10 ēras, bet ne mazāk, kā 2 kr. par slud.
Dānijā — 15 ēras, bet ne mazāk kā 3 kr. par
Lai noceltos traucējumi laikraksta kārtīgā
piegādē, lūdzam , maksātājus ārzemēs atjaunot
abonementus savlaicīgi — ne vēlāk kā līdz
20. datiimam par nākošo mēnesi.
rosina sveši tajā iekļuvušie n^Ltro-'
ni, kas rada lavīnveidīgu urāna
atoma • kodolu sabrukšanas procesu.
Sabrukšanas lavīna . jeb ^ efaplpžija
var at-;istrties tikai tad, ja urāna —•
235 masa ir pietiekami liela.r Bet
oik īsti liela? atkal ir vier^s no
atombumbas konstrukcijas noslēpumiem.
Bumbas . kritiskais . lielums
ir atkarīgs Starp citu arī no mateh
riālu tīrības, jo niecīgi citu vielu
piemaisījumi darbojas kā neitroriu
uzftvērēji uri lavīnas noslāpētaji. No
teiktā tad" arī būs apmēram ^ask
mi tie grūtumi, kas stāv ceļā urāna
235 bumbu ražotājiem.
Ne mazāki ir plutona bumbu
ražošanas grūtumi, Plutons ir urānam
līdzīgs smags metalls, kas urāna
rūdās sastopapis vēl mazāk nekā
rādijs un daudz mazāk. kā urāns
235. Tādēļ plutonū ' ražo mākslīgi.
Tā ir viena no vislielākām sensācijām
zinātnes un technikas vēsturē:
metallā, ķīmiska elementa mākslīga
iegūšana. kilogramu daudzumos!
Plutonu amerikāņi iegūst pārstrādājot
t. s. urāna kaudžu materiālu.
Urāna kaudzes tagad jau uzbūvētas
ne vien Amerikā, bet arī daudzās
citās zemēs, piem., Anglijā un Zviedrijā,
un droši vien arī Pad. Savienībā.
Tās būvēja arī vācieši pēdējā
kara laikā (tieši vācu zinātnieki pirmie
atklāja urāna atomu kodolu lavīnveidīgo
sabrukšanu),; bet neieguva
ne plutonu, ne citus atombumbai
noderīgus metallus, jo technis-ķie
grūtumi bijā pārāk lieli. ;
Urāna kaudzēs sakrauj parastā
urāna bluķus vai plāksnes kārtām
starp grafitu, kas darbojas kā neitronu
staru regulētājs. Kaudzē nav
vajadzīgs tīrs urāns 235, bet parastais,
kura galvenā sastāvdaļa ir
urāns 238; Izrādās, ka ša, parastā
smagā urāna atoma kodoli neitronu
staru ietekmē var' pārvērsties citu
atomu — neptuna (neptunija) un
plutona (plutonija) kodolos, kas spēj
eksplodēt. Dažādo sabruksanas procesu
ietekmē kaudze sasilst, un to
var 'izlietot k ā ener ģij a s avotu. Līdz
ar to kaudzē ar laiku arvien vairāk
un vairāk- piekrājas plutona un citu
aktīvu. vielu. Tāda. kaudze ir ļoti
bīstama, pirmkārt, savu radioaktīvo
' izstarojumu dēļ, un otrkārt, iespējamās
ekspozij as dēļ. Pret izstaro jumi
cm nodrošina biezas betonu kārtas;
pret eksploziju nodrošinās ar rūpīgu
procesa kontroli: ja lavīna sāk
par daudz trakot —• kaudzē pa sevišķiem
kanāliem iebīda kadmija
stieņus; tie- darbojas kā neitronu
uztvērēji un lavīnu nobremzē.
Labi darbojošos urāna kaudzļ uzbūvēt
nav viegli. Bet, tas tad vēl ir
tikai pirmais solis līdz pluton'am.
Vislielākie grūtumi vēl seko: tā ir
plutona atšķiršana np kaudzes. Ame^
rikāņu ķīmiķi' šo jautājumu spoži
atrisināja jau 1942.—43. g. uņ 1944.
g. ti cm rok ā bi ja jaun s, māk slīgi, radīts
metalls — plutons, un jau lielos
daudzumos. Tas ir milzu darbs:
"kaudzes metalls ir j āizšķīdina vin rip
mClzīgās materiāla masas jānošķir
tur nelielā • daudzumā atrodamais
plutons. Te bija jātaisa 'pavisam
jauni ceļi, Jāveido jauna ķīmijas
daļa, jp neviens līdz šim pasaulē nebija
pazinis kādu, plutona savienojumu
un to ] pārvēršanu iespējas.. \
Visas pasaules ķīmiķi te: apbrīnošai
nā var noliekt galvas amerikāņu
lidisko sasniegumu; p^
Ir vēl cdti ceļi un iespējas, kā būtu
iespējams tikt līdz atombumbai,
bet visos grūtumi ir tādi pat ' vai
vēl lielāki par pdeminēitiem., J
Mančesterā, augustā.
Dr. — gen. —
"Nacistu diplomāti
kominforma
dienestā
,,Weltpresse" ziņo, ka nacistu laika
Vīnes pilsētas vecākais Dr. Nei-bachers,
kas kādu laiku bija internāts,
„diplomātu nometnē" Lubļinā,
netālu no Maskavas, tagad darbojas
|augstā postenī kominforma. Arī vēl
citi nacistu diž\'īri, kas sākumā bija
intemēšanas nometnē, tagad saņēmuši
svarīgus uzdevumus no krieviem.
Bij. vācu sūtnis Dr.Klodiuss.
kas savā laikā organizēja nacistii
,.piekto. kolonnu" Ptumānijā, veic ie-vērpjamus
uzdevumus: kominforma
Bāļkānu birojā. ; K l o d i u s u krievi
1^44. g. Rumānijā saņēma ?ūstā.
Bpz tam krievu dienestā vēl iesaistīti
šādi vācu . diplomāti: ārlietu
ministrijas personāliietu pārzinis H.
Bergmans, agrākais vācu sūtnis
Bulgārijā Dr. Vekerle, Tālo austrumu
lietu kārtotājs Dr. Slobijs, R i -
bentropa sevišķu uzdevumu ierēdnis
Maskavā Dr. Hilgers. Ķīnas ekspcrl:
ģenerālleitnants Viktors fon Van-geņheims
uc.
6. SEPTEiVlBRi HOLANDES TRONI 3L>INT0S PRINCESE JULK\x^
princesi Vilhelmīnl viņas matc i
ralicne. Emma no Valciekas^Pr^;^'
tas nama, audzināja stino-r- ŗ,. -
ņū:garā.:^o:sti
un vienkāršību karaliene Vilh-'^'"^-'
p ē r o j u s i :Arfeu
damu; pavadība viņu bieli var-redzēt
iepērkoties. ArasterdamaT^^
Hāgas^ veikalos un. pēc tam k f e"
atgriezāmies pilī.- • • ; ... '^^
.Ar karalienes Vilhebnīnes-viU-^-
šanas-; jubileju :saistās.:a^^
3W..gadu.: pastāvēšanas^^ s^^^^^
paiet;:7:00 gadu, kopš-,
a k i n e ņ i - p g a i , Tāpēc^ari•An^
mas- taupīgie ^ pilsētas tēvl'atvāii
200.000 :guldoņu.; lai svētkus Va^S
nosvinēt tiešam cienīgi. : .. • : •
Skaistā tulpju zeme Holande visu
šo nedēļu svin svētkus.: Pilsētu ielas
vakaros iedegas tūkstošiem lampionu;-
kuļ'u ņirbīgā gaisma atspīd svētku
drānās tērpto cilvēku sejās, dižajās
celtnēs Amsterdamā. Roterda-mā
un Hāgā un dreb daudzo kanālu
tumšajā līmenī. Holande šonedēļ
svin savas sirmās karalienes Vilhel-mīnes
68. dzimumdienu. un valdīšanas
50 gadu jubileju. 6. septembrī
par Nīderlandes impērijas karalieni
kronēs princesi Juliannu. Amsterdamā
jau pirmdien no visām valsts
malām bija ieradušies ap 500.000 cilvēku,
kas vēlējās redzēt Vilhelmīni un
pateikties viņai par kopīgā'.likteņa
dalīšanu baltajās un nebaltajās dienās.
Jo sirmās karalienes valdīšanā
iekrita divi pasaules kap, smagā
Vācijas okupācija un Eiropas krize.
Kā desmit gadu veca princese V i l helm
īne 1'890. g. mantoja Holandes
troni. Ar šo gadu arī sākās viņas
gatavošanās atbildīgajam valsts darbam.
Orānijas dinastiia. kas valda
Holandē, pieder bagātākajiem karaļu
namiem Eiropā vēl šodien. Bet
ZĪMĪGI NOVĒROJUMI V Ā C U TIRDZNIECĪBA — STIPRI PIEAUGUŠI
A L K O H O L I S K O DZĒRIENU U N K A Z O K U PIEPRASĪJUMI
a
— 35 g. V. ogļracis .un mašīnists Emilio
Franko Fermontā, Riettimvirdžinijas .^tata,
bija zaudējis valoiJu jau kop5 1943. g. 31. janvāra,
kad viņš vēl kalpoja amerikāņu armijā.
Bet kad Franko pirms kādām nedēļām ar
savu māsīcu Lerriļu Neimo Konejailendas izpriecu
parka vizinājās 29 metru augstajā
„ciklona ratā'V viņš, ratam strauji laižoties
lejā, pēkšņi bailēs iekliedzās. Izkļuvis no
rata. Emilio : izbuldurēja pirmos sakarīgos
vārdus kopš piecarpus gadiem: „Man ir nelabi."
•,• (N)
— Tērpies peldbiksitēs un darba cepurē, 51
g. V. londonietis Džo Sims iebrida Temzā Alberta
tilta tuvumā, nopeldēja līdz upes vidum,
apmēram 175 jardus, tad pavēdināja ar cepuri
2000 skatītājiem, salika rokas virs galvas
1m atlikušo ceļu līdz otram krastani veica
„ejot", ķermeņa virsdaļai visu laiku esot
virs ūdens. Policijas ziņojumā bija teikts,
ka „Džo Siros no pl. 120 Hdi 7, 45 pārsoļoja
Temzai." Policija, rakstot ziņojumu,
varbūt nezināja^ ka Sims 15 gados iemācījies
sarežģītu peldēšanas techniku, lietoļot tikai
kājas. W?) -./^
: — Radioreportāžu no tlgeŗu krātiņa Kronēs
cirkā Minchcnē sniedza Minchenes radio ziņotājs
Klauss Ristigs. Reportāža notika dresūras
laikfi. Ristigs nesen jau sniedza reportāžu
no gaisā pakārtas vir/es, uz kuras
balansēja Kamila Maiera akrobātu grupa.
; • —'. A:\i:.civĀnas p ī c c i š i , kiis nesen pal:ka piecus
ijadus veci, runā jau piecas valodas: .spāņu,
itāļu, vācu, franču un angļu. Visi pieci
jau' iet skolā un privātstundās mācās valodas
un dejošanu, bet abi zēni arī boksu.ļ (AP)
— Pret atombumbām drošu māju licis pa-tcntēt
kāds franču architekts Amerikā. Sēnei
lldīzigā māja ir no dzelzsbetona, ar svina
jumtu, neplīstama svina stikla logiem un
•durvīm, uņ fotoelcktrisku šūniņu vainagu ap
jumtu, kuras,•••'.atombumbai-;.eksplodējcļt', aut.o-matiski
un hermētiski noslēdz logus .un- durvis.
(Tat>^
I Ne viss • tas, ko gaidīja no valūtas
reformas Rietiirnvācijā, ir plepildir
jies, bet daudzējādā ziņā refonnai
piemitušas pat brinumdarītājas
spējas. Vispirms jau reforma kā ar
burvja mājienu nospodrinājusi skatlogu
stiklus, izlaucījusi no tiem zirnekļu
tīldus, noņēmusi dēļu aizsegus,
likusi tur pēkšņi parādīties sen
neredzētām precēm vilinošos izkārtojumos
un uzbūrusi veikalniekiem
un pārfievēiicm laipnus valgus. .;
Turklāt, lai iegūtu lielu daļu no
veikalu mantām, nav vajadzīgi citi
kuponi un markas,."kā tikai' D-mar-kas.
Bet to cilvēkiem nav tik, cik
vajadzētu. Pirmajā laikā pēc valūtas
reformas naudas trūkums -bija
vispārējs, ļaudīm nebija vairāk kā
40 marku katram. Divos mēnešos
situācija tomēr mainījusies. Daļa
vāciešu gan spiesti trīs reizes apgro-
'zit. rokā katru naudas zīmi, pirms to
izdot, bet ir daudz citu, kam atkal
ja.u naudas diezgan. To liecina kāda
vācu laikraksta izdarītā aptauja. .
Adas izstrādājumu veikalā, kur
dāmu rokas somas maksā. 40—250
DM. pircēju netrūkst. Kāda ķieģeļu
fabrikanta sieva pērk ceļojumu somiņu
par 115 DM, šo summu viņa
e.sot ietaupījusi no savas saimniecības
naudas. Kāda porcelāna firma
15 minūšu laikā iekasē trīs prāvas
pirkumu summas — 87, 135 un
325 DM. Pēdējo, lielāko summu samaksā
vecāka dāma par rokām
gleznotu tējas servīzi.
, Lieli aogrozījumi arī delikatešu un
vīna veikalos. Lai gan vīna cenas
kāpi, privāti klienti to pasūtina
bieži vien veselām kastēm, maksājot
skaidrā naudā. Ari mazuma tir-
' gotavās dzērienu iepirkumi par 100
DM un vairāk nav nekāds retums.
Kungu drēbnieki par darba trūkumu
nesūdzas. Laba uzvalka drāna
malcsā 60—80 DM par metru, kopā
ar piederumiem un šūdināšanu uzvalks
izmaksā- 350—400 marku. Kāds
Frankfurtes tekstiliju lieltirgotājs
stāsta, ka pēdējās nedēļās taisījis
'lieliskus veikalus. To stāstot, viņš
notiesā pusdienas labā restorānā,
kas kopā ar pudeli vīna maksā 23
markas. Apgrozījumi drusku mazinājušies
naktslokālos, bet kokteiļu
jaucējs kādā bārā apliecina, ka ir
atkal, viesi, kas vienā vakarā notērē
100 un vairāk marku. Kāda šveiciete,
iepērkoties preču namā. stāsta,
ka, par spīti augstajām cenām, Vācijā
esot izdevīgāk iepirkties nekā
viņas dzimtenē.
Lielāks mēbeļu veikals pagatavojis
pēc speciāla pasūtinājuma tach-tu
par 2000 markām. Vācu grīdsegas
maksā 175 markas par kvadrātmetru,
un arī tām i r pircēji. Kažoku firma
(cenas ir starp. 550 ^un 3000 markām
par kažoku) sūdzas, ka drīz ^tai izbeigšoties
krājumi, tik liels ir pieprasījums.
Daļa pircēju gan iepērkas
uz nomaksu, bet iemaksas ir
augstas un termiņš atlikuma samaksai
īss. Kāda aktrise, acis nepamirkšķinot,
noskaita galdā par
kažoku 2300 marku.
Automobiļu maklers ne tuvu
nespēj apkalpot savus klientus. Tikko
pirkšanai piedāvā kādu lietotu
auto, pircēji viens otru pārsola. Par
automobiļiem visvairāk gan interesējas
veikalnieki. Mazāka interese
ir par antikvariātu mantām, tomēr
gadās arī, ka kāds muižas īpašnieks
nopērk baroka skapi par 7500 markām.
Tātad Vācijā ir jau diezgan cilvēku,,
kas par naudas trūkumu nevar
sūdzēties arī pēc reformas. Sie
ļaudis nāk no rūpnieku un tirgotāju
aprindām, vispār no saimniecības
nozares. Tie pratuši pirms valūtas
pārmaiņām uzkrāt lielākas preču
rezerves. Reforma nav spējusi novērst
to, ka ieguvējs ir preču nobēdzinātājs.
Tiem, kam rocība mazāka, lielas
rūpes sagādā cenu celšanās, pret
ko jau notikušas plašas demonstrācijas.
Cenām turpinot kāpt, kvalificēts
būvstrādnieks, kas 45 .stundu
darba nedēļā izpelna 50—60 markas,
tikai ar lieliem grūtumiem spēj uzturēt
četru galvu ģimeni. Visa izpeļņa
aiziet par uzturu, īri, pārēiiem
nepieciešamiem drīves izdevumiem,
un iegādēm neatliek nekas. Normāl-oatērētāja
pārtikas kartītes izpirkšanai
vajadzīgs 16.21. DM, bet bērna
oficiālā pārtikas deva izmaksā 18.76
DM mēnesī. Iedzīvotāļu lielā masa
tādēļ spiesta savos pirkumos būt v i sai
apdomīga.
Gaidot valūtas pārmaiņas, cilvēki
centās ieguldīt naudu mantās, un
jūnijā apgrozījumi pieauga visās
mazumtirdzniecības nozarēs, lietotu
pastmarku, rotaļlietu, mēbeļu, elek-trotechnisku
izstrādājumu uri mājturības
piederumu veikalos, pat par
120—240"/o. Pirmajās nedēļās pēc
reformas apgrozījumi ārkārtīgi
strauji samazinājās un tikai piena
produktu nozarē pieauga par 8%.
Turpretim, jūlijā 10 no 25 nozarēm
apgrozījumi atkal pārsniedza maiju
par 3—123"/o, pie kam alkoholiskos
dzērienus tagad pērk divarpus reiz
vairāk nekā pirms reformas. .
M. C.
i r m a z ā k ā ar radio p a l ī d z ī b u v a d ā m ā moto; l i d m a š ī n a p a s a u l ē ; <^"irp;-,u';ska ā
. . k ļ u s a c c n j i b ā D^;;roitā to d e m o n š t r č ļ a p o : ' ' . a i . d i c . s Vokcr?. L ; j - ;r bcn7lna
u" \'nv.crs 10 ^_flda. i o r u n ā d n i r ? ^r.as p v e L - , mi:-;rof->nā. R.'dio u l ā \.n. i bniV?
..:v.: : ā : - . . : ^ o : . : : u - J i : ā š Vddurīču K u - i ī t ā s . R a i s ī j ā s ar visu a i i u n r i U JCCŪNC'.S \ o K t i^
i Aa;\as Sv'2ā, bet u z t v ē r ē j a ierīce - zem lid-modcļa p l ā f ' . š ņ i u n.
mil tauta, kas ar labvēlīcru sir^n^bM
samierinājusies ar valdniecēm 's'io
vietēm. ^Jo arī Juliannai ir\w
meitas, bet vēl neviena dela K -
lianna ^audzināta tādā pašā vicnkaršļl
bā un stingrībā kā karalieno VilW"
mīne. Kad viņa vēl bija filolo<^iiaš
studente un aŗ Lokijas van Burcnas
pseidonīmu klausījās lekcijas
denes universitātē, nākamo" Holan"
dos karalieni katru dienu vareia
redzēt braudam ar velosipēdu' pa
klusajām pilsētas ielām. ' Dzīvoia i
viņa kopā ar pāris kommiltonēi'ii '
vienkāršā dārza namiņā un citiei ;
mācījās, par ko liecina 'iegūtai? dok- '
toŗes 'grāds. Kādu dienu, kad prin- i
cesc Julianna gāja uz lolvcijām, vj, i
ņa dzirdēja aiz muguras paris stu- '
dentus ņirgājamies par tās speciga-i
j ām kājām. Bez mazākā apiukuma •
princese pagriezās un ar sminu no--
teica: '„Nosmejietics, mani kun^i, xiz\\
šiem stiprajiem stabiem balslāf; Ora.'i
nijas nams.'' Studenti laikam pr'.n-'
ccsi Juliannu nebija paziniii^i. ļ
1935. gada maiņā Holandes troņ-'i
mantiniece iepazinās ar Lipcs-Bi^-'i
terfeldas princi Bernhardu. Vēl ta-''
gad nav zināms, kur .sī ieilazī.^anīs:,
notikusi: vai T^lā nie īnsbrukns. zie-,''
mas olimpi adā Garmisā vai arī pie'
drau?!iem Amsterdamā, kur princis
strādāja kā vācu koncerna IG-Far-bcnindustrie
pārstāvis. Drīz pec'
tam sekoja kāzas. Bernhard.^, -u);
Holandē sauc vienkārši par Benno,
iemantoja Nīderlandes prinča tih-lu,
Holandes pavalstiiiecību, ritmoi-stera
pakāpi armijā un drīz vion ari
liolandiešu sirdis. Dzīves priccī!r'"ii
un jautrais princis pa daļai main"i
stingro galma etiķeti:- viņam bi ja at-i
ļauts' smēķēt ēdamistabā, \v)'\'^\'r<\
izpriecām arī svētdienās un n;^ ni
vadīt auto. To gan karaliene V;i'r^-|
mīne vēlāk aizliedza, kad pārt^alvi^'
gās brauk.šanas dēļ tikko nenoti':d
katastrofa. \ i
Vācieši, kas dzīvoja Piolandē. :ir
prinča Bernharda laulībaiiļ^ ccjf'^;'!
iemantot zināmas prickšrņcifeT V''-
ciiā toreiz augstu zēla Hitl'^a
Kad par godu laulībām Ilolaiviļ
greznoja namus karogiem, izkar'n;'-
ja arī kāšu ķru.stus. Tas rndīin '"-I
"ielu sašutumu tautā, ka policija lik?
nekavējoties karogus novākt Pec
Berlīnes protesta Holandes ^rliet'J
ministrs izteica nožēlu. Otrreiz hor
landieši kādās futbola sacīkstes, kur
spēlēja^ vācu komanda, attc;ca>
atskaņot Horsta Vesela dziesmu, piedāvājoties
, tās vietā pnpriccinnt
klausītājus ar prinča Bernharda zemes
himmu ,.Lipe.-Detmold3. tu brīnišķīgā
pilsētā". Nelidoja pec tam
arī vācu-, nacionālsociālii^tu orgāna
,.Sch\varzes Korps" uzbrukumi, ^jo
Bernhards no vācu prinča^biļaJ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-09-02-04
