Bavarijas Latviesu vestnesis, March 18, 1947

              4LÄTVUA. 1947, g. 18. inart|
Hr. 51 (28) 1947. g. 18. malH.
Ar autora värdu vai inidäliem pa-rakitltajos
rakstos iztelktäs domas
mv katri zfa>§ «tri r^äakdjas domas.
DP nometheä var salldzlnät ar
aava velda tautieSu apvienlbfim vai
draudzöm, kufu adininisträtivie, iz-gUtlbas
» kultQras tm sodalle iestädl-
Jumi saiÄnledski vlsvalräk balstäs
w pajldzlbu, ko sai^emam pöc Ifdz-iinSjäs
nbmetpu aprupSSanas iekär-
' tojuma. |Cä bus p^c sl iekärtojuma
inai!>as, kas HÄV vairs tälu, to ne-
Elnäm. Ari jau tagad nometijiu s^im-niecibas
smagi deS no lldzekju
Itxima, un, la! kaut ki dabötu „galus
koM'S atalgojumu lummas, ka pa-redj^
tas, piemlram, 20 personäm,
dala uz 60 un v61 vairäkim dajäm.
Tas, protams, neveidna saimniecibi
taitu pulsädju, b@t tomSr at^auj
„vllkt dzIvtt)u*S tukiuma vietfi t§dä
veida tomSr Ir radits ja arl ne piln-vertlga,
tomSr aizstajejs Instruments.
Diemi^l, mOsu pärstivlba&, dk ad-nims,
itm Jautijumam lldz. iim vei-tijuias
samerä mazu veribu un nav
Klnftms, vai par nomet^u saimniecl-bu
stn&turu k^dä vietä ir. sakopotas
un attiectgi apsträdätas zi^as, kiis
var§tu (tot vispfir^jo '^ainu. Täpöc
Jiizlldzas ar tint zi^im, kas atroda-mas
nometi^u bitetenos, ko izdevies
levSkt no atsevldl^m nometn§m^
piepemot, ka /vlspiröjä aina if/ täda
p^ii. Un §! aina ir tfida, ka, tagadS-Jis
aprdpes vddam izbeidzoties,
mflsu nometpu s^imnlecfbas iestfisies
agonija^ ,Täp6c Jau tagad J^eklS
celi, lal no draudoSajäm briesmäm
Izvairltos, ^lai nometi^u saimnleclbas
btltu ta sakartotas, ka, zaud§]ot sa­vua
lldzäinSJos pamatus, tas varStu
tuimat eksistat W eksistet vi]^am
taazakals kidu laiku v§l h^xs vaja-dzfgs.^
^
Mums priekia kadas ^nometnes
1947. g. pirmo seSu mSnelu budiets,
kas sabsdansats uz 12S;0d0 markam,
pie kam ienäkumos apm. divt treS"-
dalas (86.000 marku) dod iemäksas
no vdcu saimnleclbas. Izdevumos
no parastajiem adminlstradjas i2de-vumiem
paredzSti lldzekU darbnlcu,
Ipimhaziju, tautskblu, bamu darza,
•madbas lldzek}u, valodu kursu, me-didniskl
personaia un madtäjä uz-turaSanaii
tBpat izdevumi sQdaiai
palldslbai (8.000 marku) un ^enes
piemaksäm, riivot 20 markas par
blrnu (Q.Ö00 marku). No paäas no-metnes
lieiakos iendkumus dod
darbnlcas un hodokji — ienakumu
nodpklis no algam (vidSJi ö,5 proe.
no algu-kopsummas) un nometnes
lemltnieku nodoklis.
Nodokjl nekad un nekur nav po- eäri, bet nekad un nekur, tiklldz
ima par sabiedribu un tas iestä-dljumiem,
bez nodok^em arl nav iz-tikts.
Un arl pometgiu saimniedbäs,
Ja arl Udz iim daia laba vietä viss
baMJies U2 Udzek)iem no arpUses,
turpmak vajadzia rast paliem U-
|dzäc)ua un Uda ar to vajadzds j^er-ties
arl pie nodok)i@m vairak neka
UdarSim.
. Bavarija blja nömstna, kur jau
, priekd kada gada nometnes finances
un Udz to salnmiedbu nostabili-zlja
ar.IpiUlu tondu, kas deva gan-drb
pusi no nometnes ienakumiem.
8i^ fondg bija diblhats uz.prlndpa,
ka Ikviena^h nometnes darba spajl-gam
iemltniekam zinam^ da^a sava
darba janp4od nometnes kopöjam
vajadjtlbara. Lal II, darba nodoganu
vlenkärSotu, tad tä vSrtlbu aprSljii-naja
nauda. Ikvlens tad varaja päts
izvgiatles, yai savu darbu nodot ar
klauSäm, vai arl atlldzinat to nauda,
kM deva iespaju io naudu izlietot
tiem, ^kas nometnd vajadzigo darbu
faktiski paveica. Tadä karta §aja
nomefni prindpa nebija neviena
neatalgota darba: fonda lldzeky
Java atmaksat arl Vos darbus, ku-riem
aprQpes organizädjas naudas
atalgojumu nebija paredzfejuSas, Tä-dä
vdda daudzlem nometnes iemlt-niekiein,
blja lespajams arl turpat
nometnl tlkt pie algota darba.
Sis, protams, nav vienlgais veida
un Udzekliä,- kä nodroSinät nomet^u
salmniecibufinaitces p§c tam, kad
t§m vaJadzSa k)Qt patstävigäm. Bet
skaidrs gan ir» ka ceji uz So patstä-vlbu
jamek» jau tagad, un jau ta-gad
nometi;iu budieti jäsak i,atvese-oV\
t U lai Ue nebalstitos tikai uz
Idzekliem, ko nometnes sai;iem ap­rQpes
kartlba. Par dk nomet^u
. saimnledbas jau tagad klds „pastä-vlgakas**,
par tik vieglaks bQs p§r-ejas
bridis tikai, uz paäu financem.
Sos oejus meklejot, nedrikst§tu va-
. dlties no tam, dk viens vai otrs at-risinäjums
varStu bQt populärs, bet
vienigi no lietdenbas un sagaidamä
efekta.. Pati svafigäka meraukla
Vjaretu 'but ijcvellta lldzekja „vese-llgums'S
tas, par dk äis lldzeklis
iedarbigs un vispar atzlstams arf
nonpäia salmnieclba; p§c kiq^as
taj^u ari mas cenSamiel
; Batu velam^ ia So Jautajumu ai^
a)i mt3isu oantriilo organked^
Nezinatajam nav viegll atrast
Veidenes^nditenblles latvieSu no -
methl, kupas zajäs barakas skatam
noslepuSäs priedSm apauguSä* pa-kalnä,
bet lejä ne mazäka zime ne-noräda,
kiir meklet Isto ce)u, Ap
1000 lemltnieku, no kui-iem divi
treSda}as lldz vSlam rudefiim dzi-voja
EidiStata, bet pärSjie sapulci-natl
no mazakam apkartSjäm no-metnam,
viegli celtajäs mltnSS lldz
kaulam izjutuäi bargo ziemu, kas
seviiy grOta bijusi ftmenSm ar
maziem bamiem. Tomir flchten-biUeäi
salu atoldski pärci^* un
ar gailäku skatu gaida ara
dienas, kad vipu nome^ \]us
daudz tlkamäka. PaSi Veidc j pii­sata
priväti flzlvo 225 tautieSi.
Nepilna pusgada laika veidenie^
savi hometna nav paguvudi neka-dus
kalnus gazt, bet> da^ paiakuma
tomSr rokas klBpl nav turijuM.
Nelabvailgle dzlves apstakU, kas ir
sfskas katrai nometnes maii;tai, telpu
Saurlba, riku.un materiälu trökums
kaVa noorganizat praktlsko arodu
apmadbas, tadaj vairaki desmiti
jauno vlrieäuiestäjuäies darba vie^
nlbas. Vienlga iespaja iemadties
amatu ir , int Radzipa vadltajos
6 maneSu . bövamatnieku-priekS-strädnieku
kursos, kufus Udz §im
beiguSie jau dabfljuSi oiemarotu
darbu pie amerikai^iem.
Uzskatot, ka saMcibai valroianai
tautieios pirmkärt jasaprotas da-
Xadajam organizadjam, Veidencs
latvielu komiteja sasauc Kirtajas
organzädju apsprledes, kurfis no^
saka kati^ darbibas lauku. Komiteja
vada "un saskapo kbpajo darbu.
Makslas, kultQras un sporta sarlko-
Jumus organiza tikai YMCA, kura
no ie^amumiem pdsi temaksa komi-tejas
kasa, bet otru pusi izlicto
anglu un vacu valodu ^kursu skolo-taju
algoSanai, atbalsta bövamat-nieclbas
kursus, sportu uc. LSK
nodalas veic sodlias aprUpes darbu,
atbalstot grQtlbäÄ nokjuvuäos tau-tiefius,
tas pienäkums ir apzinat ar!
katras äln^ehes apstakjus un, ja
vajadzlgs,palldzat Nometnes iek-
Sajos saimniedskoi un tedmiskos
Jautäjumus kärto notnetnes padome
to löcekju sastava un komendants,
par kufli neseh ievaiöts J. IfSmanii.
Makslas un kultQras sarlkojumu
zii?S>Veiden5 agräk blja klupums^
bet, kopä darbojas YMCA, ir liela
roslba. Pie veidenieäiem viesojies
arl Adolls Kaktii;i6 un paredzeti
igau);iu vijojnieka H. Aumeres, Her-tas
LQses, A. Teldimai^a un H.
Strausa koncerti. -Reize YMCA So
ievarojamo makslihieku koncertus
riko arl vacu publikai, populärizejot
latvleSu makslu. Ari saimnieciski
tas izradljies izdevigi.
Nometnu
/ dzivc /
2. latvie^ apgabaia (ang}u josia)
UNRRAS iestädcs,V uzzinajiiSas, ka
nometnes sa^amuias zie^ojumu ce-
)a iegQtus api^arbus im dtas mantas,
paadpojulas, ka ils manbs janodod
UNRBAi, kas tSs sadallSot tautie-äiem.
Angju joslas dienvidos — Lejas-saksljas
novada pabeigta DP darba
spaka rejjistradja, kas noteikta ri-kojuma
par DP iesaistlSanu. v5cu
saimniecfbä. Pavisam reftistrati
57.000 DP, no kuriem par fizlskam
darbam piemSrotäm atzltas 30.000
personu.
LSK Zalcburga (Austrijä) sapemis
Brazilijas Sarkana Krustä davinäju-mu
— partikas sQtTJumu, kas sada-lams
visu Glazenbadias nömetne
dz!vojo5o tautibu DP bamiem lldz
14 g. vecumam
Erlangenas universitäta latvieäu
studentus iespSjams uzpemt neiero-befiota
' skaitä teolofeifas fakultäta,
15—20 studentus tleslietu fakultäte
un 10—15 studentus filozofijas fa­kultäta,
bet dabas zihatpu, mediclnas
fakultäte tikai atsevi51j:us studentus.
Visas uz]>em§anas lletas kartojamas
ar^ latvieSu studentu parstävibas
starpnleclbu (DP Camp, Oberst
Drausnickstr. 1). Vasaraa ^mest^a
uzJl^emSanas lletas kärtojamas no
1.—li. aprllira.
ju attiecigi instituti. Lal arl raomet-pu
saimniedskie apstäkji Joti daiä-di,
balstoties i z vispäraju pärskatu,
tomar varbQt bQs iespajams izkristal-lizat
kadus prindpus, kas liekant
par pjimatu nometi;iu turpmäkai
salmniecibal un finanöu pianiem
Tas palldzas ari vienveidot nometju
saimniecisko struktöru, padaris tö
pärskatämäku, labäki paradls darbl-baÄ
iespajas un sekm$s vispärajo
labkläjibu. Nometi;iu darbnlcas, da-
Sadi arodpasakumi, kooperadja —
viss tas iederas un ir SIs struktQras
sastävdaja, Täpac äis jautajums ir
gana svarlgs, lai ta atrisinftSanu ne-atstatu
par katras atseviSl}:as nomet­nes
lietu, bet uzskatttu to par vlehu
no mQsutagadajas dzlves pamat-pn^
toam. K. R a b ä es
Draudzigä aiclnäjuxpa nedipi Flcb-tenbHes
nometna radits ilonds, kura
idzekji domiti nometnes skolu ap-gädei
ar gramatäm un madbu U-dzekjlem
VeidenieSi ir ari pirmie,
cas radiju§i priekSzImi darba vienl-bu
kulturälajä aprupa, M täm ne-zustu
garigais tuvuras ar tautieäiem.
Vienibu dzlves apstäkji un uzturs ir
labs, bet nav lespSju iegfidätles lat­vielu
grämatas, tädaV §ajä zipä vei-denleSi
grib lldzet un säkuSi gräma-tu
väkSanu, kas radljusi dzivu at^
saucibu — zie^ti vairSki simti gri-matu
un ;ari nauda to 'icgadei.
Musu parstävibas organos pedajä
laikä iztelktas baias, ka lani uz
priekSu iet ang^u valodas mäcl^anäs.
Veidenas latvieSu ^kömitejas priekS-ladis
K KrOklitis turpreti doma, ka
pan^kxnni samara apmierina, un
daudzi tautieSi, kam pirms divlem
gadiem biju5as nieclgas^ ang^u zini-
Sanas, to iemäcIJuSies tlktäl, ka var
sMdät UNRRAs un militäras par-valdcs
lestadas. Katrä zipa angju
valodai bQtu javeltl vai liel8ka uz-manlba,
kas seviSy sakäms par Ir-pus
skoläm esoSo jaunatni..
Par emigrädju Veideni aktlvi in-teresajak
tikai daM tautieii, Jo val-ruma
domas ir, ka, jBnogaida paSrei-zejo
pasaules polltisko notikumu at-tlstlba.
LCP locekUs Inl N. KJa-vliiä
tomgf izsaka apmierinätibu, ka
mQsu centräia pärstaviba padajä se-sijäbeldzot
tomar iei;iamusikonkratu
nostäju emigrädjas jautajumä. Jo
tauti^iem nep^edeiama ! notelkta
orientädja. , *
Tikai nesen veidenieSiem pazli?oti
armljas parbaudes rezultätl uh DP
tieslbas ieguvuSajiem apzimogotas
identifIkäcijas kartltes. 188 nomet­nes
iemitniekuÄ,kuru anketas it ka
pazuduSas un nebijö arif rikojmna
par vlt)u IzraldlSanu no nometnes;
pirbaudlja otrreiz. Ir cerlbas, ka
izsiegto nebQs vairik par 6—8 proc.
Arv. BolStj&ins
IRO sagatavoianas . k ^ ^ pir-mi
sesiji Za^avä {firazidija franöu
vistnieks Ponio (Poneot) un taji pie-dalijäs
ASV, Anglijas, Frandjas» Ho-landes,
Norva^jas, Kanädas, Domi-nlkäpu
un Qyatemalas valdibas pät-stävji.
Konferences gaitai sekoja arl
musu sutnis Feldhianis, kam jäpa-teieas
ari par So informädja Kon-ferance
blja pinni staxptautlskfi
näksme pac otii pasaules Mra,kuri
LCK lemrnni
V Sakara ar jauno kärtibu angJu
joslä, kas bag^iem npdroiSina liku-mlgi
iegQtat* tieslbas uz kustamö un
nekustamo . mantu, k i a:pi tiesibu
siagt llgignus, atvart veikalus un flr-mas,
LjGK* uzaidna britu Joslas apga-bälu
komitejas vakt sikas ziijias par
musu tautiegiem rekvizatäm auto
maälnäm un IQgt reftionälos parstäv-
Jus pQiaties SIs maSInas atgQt* i
LCK uzaidna visu latvieSu nomst--
i;iu vadlbas nekavajöties iesQtlt sava
apgabaia komtteJäm 2 eksempläros
alfabata kärtlbä sikas zit^ias par tau-tieSiem,
kas ar skrininga komisiju
lamumfem izraidltl no^DP nometnam
un zaudejuSi DP tieslbas. Sarakstos
jauzdod izraidlto personu uzvärds,
kristlbvärds, dzimSanas lailcs un vie­tä,
profesija, kad izbrauds no Lat-vijas,
izraidlSanas iemesli (ja tie zi-näml),
nometnes adrese un tagadajä
dzives vietä un dzlves apstäkji. LCK
aicina visiis DP statQtu * zaudajuSos
tautieSus näkt Sai darbi talkä, pie-sutot
minatäs zii;^a8 vai nu agräkal
nometnd, vai tai apgabaia komite-jai,
kura Sie tautieSi tagad dzlvo.
LCK
nepiedalijäs Padomju Savlenlba.
Konference vlsvalräk nodarbojäs
ar f^strukcijäm IRO IzpUdu sekre-täram
un par to ievaiaja ASV valdl-bas
kandidätu Arturu Altmaijeru
(Altmeyer). Tä kä ar 1. jOliJu^UN-RRA
Izbeidz darbibu, tad konference
iztirzaja ari jautäjumus par SIs or­ganizädjas
likVidaSanos. Lielas rQ-pesj
IRO sagädä lldzek)u Jautajums,
jp kamar täs statQti nav ratificaU,
nav -cerlbu sa^emt ari avansu no da-*
libniecam valstlm. Tfipac konf erence
ludza avansu no UN Äenerälsekretä-ra,
ko ari dabQja. Konference ari
konstateja, ka IRO * budietä nav II-dzekju,
lai papil^inätu bag|u> apgädi
no Vädjas saimnleclbas^
No konferences polltiskiem lemu-miem
atzimejams lämums jautäju-ma,
'kas darims, lai atbrivotu bag-
]us no kara noziedznieklem, kvislin-giem
un nodevajiem.^ So jautajumu
atzina par tädu, kura izlemSana ne-piekrit
konferencei, bet>, kas izSI0-
rams valdibäm. Konferencfes laikä
vairäkkärt tlka pieminati. ari baltie-
8u begU, kurus noiama uzskatit par
nerepatriSjamiem, käpac izSljdirot vi­pu
Jäutäjiimu, nav vajadzigs prasit
vh;iu dzimtenes valdlbas atzinumu.
PlaSi debataja, no kädäm aprin-däm
jäijiem: IRO darbinleki. UN J;e-nerälsekretärs
ieteica izlietot U N
personälu, Starpyaldibu komiteja to
paSu teica par saviem leradi^iem,
bet UNRRAs parstävji piediväjai lal
visus IRO 8500 i^radi^us rekrQtatu
ho vli;iu tagadaja jjersonäla -r 7000
cilvakiem., Holandes un NorvajSjäs
delegätl tauplbas nolQkös prasija, lal
IRO darbiniekus izraudzltu vlsval­räk
no pa§u DP vidus, pret ko iebll-da
UNRRAs parstävji. Pac Holan­des
pärstävja' värdiem, yldajs UN­RRAs
ieradnis sa^emot' lieläku algu
nekä viijiu ministru prezicjents un
bez tam vai 7000 kai dienä. Beldzot
konference noiama atstät Jo Jautaju­mu
IRO sekretära izvaid, bet tä k i
Altmaijers v51. maz pirzlna bag|u
lletas Väcijä un £iropä nekad neesot
Jauha re^isträcija
anglu joslä
„Neda]as Apskats'* zl^o,'»ka pia
Britu kontrolkomisijas rtkojuma.
an^lu joslä drizumä bagjiem bOa J i -
izpilda jaunas aptaujas la];>as, kas
aizstäs lldzSinajo DP indeka karti
Nr. 2 aielä formäta). Paskaldrots,
ka Sai reösträdjai nav -nekä kopaja
ar skrlningu un repatriidju, bet ti
papildinäs 1948. g. radenl Igdarito
aptauju par beglu izglltibu un no-darboSanos,
dktäl tai prof^sionäls
raksturs. Aptaujas datus Izlietos
vienigi kontrolkomisijas (neiiajaukt ar
kontrplpadömi Berllha), UNRRAs uh
Starpvaldibu baglu komitejas vaja*
dzibäm. Aptaujas materiftH,^
paskaldrots, nebQs pieejami neviehal
citai valdlbal yalorgänizädjai^ dk­täl
tas nebQs päSu baglu Intares^,
bet ärl padajä gadljuinä^s^^^
formäcija saturas tikai statistiskas
zli^as, nevis indivlduälu izzii^u par
atoieclfd personu.
LCK pärcelas
uz Fellbachu
(Turpinäjums no 1. Ipp.)
jiem apmesties vienkopus ar saviem
radiem vai ticlbas briUem un satur
tädus noteikumus, kuru dd} LCK ne-atrod
par iespajamu Izce^oSanu us
Braziliju pie paSreizajiem apstäk-
Uem atbalstlt.
LC3C vai relz äpsvera atkärtotos
da2p labdarlbas organlzidJu jpledi-väjumus
uz^emt audzinäSani mQsu
b3g}ubamus un atzina, ka no mQsu
tautas koplbas viedok^a tie nav pie-
];iemami un Jau agräkä noraidoSi no­staja
nav grozima.
LCK priekSsidis prof. j A. Sväbe
vii sijoja, ka radusies ieiq;>aja mQsu
bagUem Dänijä pärvietotias uz ang^u
okupädjas Joslu. Ang^u militäras
iestid^ stiJuSäs kontaktä ar Däni-jas
Sarkano Kru8tu,.ieteicot ' visus
bijls, tad paUek iespaids, ka turo.
mik IRO pirvalde komplektasies QA
UdzSinajlem UNRRAs iered^dem.
Par sagatavoSanas komisijas mi,
tekli izraudrija Zei^evu. NfikoSl
konference paredzata 15. aprm.
Archiblskapa |
uf aicmäjunis. t
LatviJas ev* lut >baznicas ardiibte»
kaps prof. Dr. T. Grinbergs 12, ma5i
tä publicajis Sädu uzaicinaj\imu: "
„Ir pienäds deSanu laiks Kiistm ^
draudza. Ari mas, visa lätvieSu tau« '
ta, ejam savu deSanu ce^u. ^
Lai Sis dziy nopietnais,'^bet sveti» ^
gais laiks nepaietu mums garäm ^
kriista svatlbas, nosaku vlsäs iau^
dzis aizlQgSanu nedeju — no 24. lldi
30. martam — ar virstamatu': ,,01,
Kristus säpju cejä*^ un iizaidmi ^
IQgt Dievu par mQsu tautu, kafa^*
riem, gQstekijdem, invalidlem, ar
varu aizvestajiem^uti visä pusauie iz^
klldlnätajlem latvieSiem. Uzaldnii
visus mäcltäjus ikdienas minatä hi*
k i noturat aizlQguma dievkalpojui
mus,
Nometij^u^aditäjus uzaicinu
mat So dievkalpojumu labu iz^öja»
nos, ieteikt atturaties no nevajadmfi
8ka]uma un izpriecäm Sai n^ajä, k|
arl atlikt piedeSamos lalclgos sarlbh -
jumus. i - ^ -^
Visus tautieSus uzaicinu klrsölgt
piedalltles Sajos dievkalpojumt^ Jo.
vienigi Vlsva)renä Dieva zii^ä ir mlh ^
su näkotne. ^ i
(DeSanu krusts un cerlbu zvaigziies :
lal mQs spidna, ka, Dievu lQdwii
mas pledzlvosim Vi^a iaiastibu sa*
vai ävljai, latvju tautai, .m \
Siem,"
Mttnai iiacioiiilfis ^ ^
koiiilte|@s —-
Saska];;iä ar Britu kontrolkpmisijM
30. janväri izdoto instrukdj\i^ Nr. 2,v
paredzats pie kontrolkoinisljas>t\ivä*-^^^
kä laikä dibinät po)u dienvid<*
slävu nacionäläs padomes pec Balti«
jas labkläjlbas, Izglltlbas ui^ darba ^
padomes parauga.
REDAKCJUi
Pauls Neiber^s, MorenbrunnB
PSB8K0L0SANÄS
Ne^emos spriest psir pärskoloSanSa
stävbkli vlsäs nometnes, Jo visu no«
meti^u dzlvi nepazistu. Pie pärske*
loSanitv-neveiksmam vainlgs savu
tiesu cilviku konservätisms. Katri '
pärvartibaslaikmeta säkumä dlvaU
cer, ka atgriezisies, „vecie laiki" uh r
dzlve ieies yecäs normäs. Bet pSc ^
i^ag. gada simtei;ia 60 gadiem klauSu
laiki neatgriezäs; pac 1905. g. izzuda
vecäs patriarchäläs attieclbas saim«
nieku un kalpu Starpa; pac 1917. g, •
mullas sadallja jaunsaimniedbäs m
miilMeklem zudä saimnieciskä bazs^
Tapat pac katra kara j^saules^^Jeo»
grafiski karta mainljäs.1 Lldz ar Sim
ärijäm pär^zlbäm mabljäs arl at*
tieclbas dlvaku un tautu-^tarpii
Kad nu redz, ka dzlye rit pavisam
dtis sliedis, tad t i f ^eras pie pär« \
skoloSanäs, t L, l^eras klät lietd,
kad pulkstenls räda 5'min. pirfiis
divpadsmitiem.
Nokavats Ir daudz, bet labäk velu/
nekä nekad. PärskoloSanäs JäiesSk
no jauna. Visiem vai svaigi atmiiA
,ka „sagäja däH" vienä oträ nometp8
laikä pärvietot uz angJu Joslu. At-itviS^
pasvltrots, lai noteikti pär-vietotu
visus invalidus. Pie Infor-madjas
no Dänljas, daudzi tautieSi;
kas tur paguvuäi iekärtoties, pret So
akdju izturas noraidoSi, Jo pärcelo^
ties nebQs i^;)ajams lldsi^emt visas
mantas.
Lai turpmiki darbi laakai^otu vi­su
tris Baltljas tautu' grupas centie-hus
» LCK noiama stities kontakti ar
igauhu uh lietuvleSu trlmdas dzlves
vadItiJiem,\Pirmi kopaja a p i^
notiks Hanavä Jau Sodien.
PiaSI^Ira pabalstus RM 8000.— FiS-bachas
dänkoplbas skolai un RM
2()00.'— lirSti^s jäi^almnieclbas
skolai
Igau^^u, latvieSu tm lletuvju ctnt-rälo
studentu prezidiju pärstivjuap-sprieda
Tlblngenä pärrunäja Baltljas
studentu kppajos jautäjumus. Ne-taisnlbas,
kara un neiaUgä liktei?a
yajäti; apzinädamies kopajos
vumus un pienäkumus, Baltijas^^^^^
tu studenti vieno jäs viscieSäkä drau-dzlbä,
sadatblbä un saystarpajä pa-lldzlbä
sekmat dzlves un studlju ap-stäkju
uzlaboSanu, stiprinät triju
Baltljas tautu kulturäläs saites, sek-mat
un izveidot sadarbibu ar dtu
kullbl Ne katni yar bQt^^^
kas prot labt praktisku arodu^-^
pat ir beidzls augstskolu. Kursu ne»
veiksma lieläkä loma Ir paidagoiJi^
zinäSahu trQtain>s; Lektprl neno» ?
Jaui, kä un dk zinämä lafta
pie zinämiem apstäkyem vw^^
daudz relz lektori heizprot, kä teo»?
riju ar pr aksi apvienot, un täpic pä^»
mirlgi pieUeto krita metodL V
tedinlkas^ parädäs rakstt
par eliektrisko plitii;^u, ghidekju ua
värämo aparätu laboSanas pahande»^
niem, bet mQsu lektori to uzskats
Jatt pargali^ atrislnätu jautajumu^
Jo stieptes savit katrs pröt^ P^
teordtiskos augstumos ieslidajuSl ra­dio
technil^ kursi IJeskaitämas S8?
mas'parädljuSäs uz täfeles, bet nsi»
viehs aparäts val nav diferencets uar
intigrats, nav tä anatpmija pairädlta.
Tädos bezprakses radijumos pärvar-tuSies
nometnu kursanti, kas sirsnlgl
vaiajäs pärskolotles, bet pallki
krustcejä, Lai lektoru kungl neap-valnojas,
es nenolledzu vii?u labd'
gribu, bet tikai aizradu uz faktu, ka
labs praktii^s kädä technikas nozara
ne yienmar ir ari labs skolotäjs tahi
paSä nozara uh oträdi.
Kad pulkstenls jau räda i3iiecaa
mlnQtes pirms diydesmit öet^^
daudzi säkatjegties, ka esam aiz*
rävuSies ar yispärlziglitoSanäs;
dibinlSanu. bet bija jädibina an>d-skolajj
un arodkursl. Bet vairels
telkSu, ka labäk vSlu kä n^kad. 15-
pSc säksim hö jauna.
tautu stud^tlem, kä arl iepazisttnät
dtas tautas ar Baltljas tautu likumi-giem
cehtienlem uh heapstridamäm
tieslbäm, So marlj:u sekmaSänal no-dlbinäja
Baltljas studentu centrälo
padomi, kas reprezantä 480O baltieSu
studentus. Par padomes pa^aldu
priekSsidl ievaiaja igauiju studentu
savlenlbas priekSsadi V; Koreiäru.
Padomes statQtiem par pamatu i^ems
bij. „S1LL^* organizicijas usbQvl.
Br. S.