Bavarijas Latviesu vestnesis, March 16, 1948

              L E O M D A OZuLi:>A ZĪMĒJUMU
>
«ii'-' cieņu. Bet tomēr pēc veca zemniek
tikuma vakariņu galds bija jāklāj
gaismā un b?z svocf^m".
koku. lapām viņa reozeia" pa
au-j koka tiltu e::im v.c.^ Cao SCD-tmi.
Viņam bija garš tērps no de-
./-11a
Oao
rcakko.
vC'i dienas
Gri 'istosā saule lēni atvilka savu?
starus no zemnieica sētas upmalā.
Tauku koku svelmē arn-Itu.'.us lana^
atkal sāka lēnām atdzīvoties un
klu >u šalkt, un šur tur zem kokiem
dejoja moskītu bari. Melnās dūmu
strūklas, kajsj pacēlās no salmu jumtu
skursteņiem, kļuva sJaikākas, un.sie­vietes
un bērni, cītīgi apslacīia ar
ūdeni zemi durvļu priekša un nesa
ārā galdus un krēslus. Bija jau va­kariņu
laiks.
Pieaugušie sēdēja uz' krēsliem
pļāpādami un eUādami lielos palmu
lapu vēdekļus. Bērni šaudījās žurpu
turpu vai tupēja zpm tauku kokiem
un rotaļājās oļiem. Sievietes atnesa
bļodas ar sālītām saknēm un karstu,
vēl kūpošu d7,eltonu rīsu. Mazas lai­vas
slīdēja straumē, un NJa tajās būtu
hljis kāds dzejnieks, viņš laikam gan
teiktii, ka zemnieku dzīve ir tīrā
svētlaimība. Sāds teiciens gan būtu
gājis .secen patiesībai, jo poēts ne­būtu
sr>ējiij sadzirdēt vecmāmiņas
Deviņi C/mgi piezīmi. Vecmāmiņa
Deviņi Cingi šinī brīdī bija varen
saniknota, „Esmu dzīvojusi septiņ­desmit
deviņujs gadus," vu;ia šķen­dējās
un sita ar paJmu lapu vēdekli
pa krēsla kāju. „Esmii dzīvojusi,
diezgan. Es gribētu, kaut man vairs
Ilgāk nebūtu līdzi jānoskatās jaunat­nes
i^viršanā. Tad labāk nomirt.
Ēdiens^pilnīgi gatavs stāv viņu de­gungala,
bet viņi joprojSm nobeidz
piebāzt savus vēderus ar taukšķētām
p^ipām. Tā jau ģimenei jāizput."
Galdam patlaban tuvojās viņas
mozmazmeita Seši Gingi ar taukšķē­tām
pupām. Izdzirdusi vecenes vār­dus,
viņa stcig.sus apgriezās un me­tās
lejup uz krastmalu,,kur paslēptās
aiz kāda tauku kolui.' No turienes
mazā uzmanīgi izbāza galvu ar di­vām
bizēm, kas viņai nokarājās
pāri vaigiem, un ķērca; „Tu vecā
ragana, kāpēc tad tu ncmLirsti?"
Vecāmāte ^Deviņi Cingi, kaut gan
nebija kurla, šos vārdus nedzirdēja
un tikai turpināja rūkt pio sevis:
„Katra paaudze ir paklīdušāka par
iepriokšējo."
Sinī ciemā bija īpats paradums.
Katru jaunpiedzimušo nosvēra uz
svaidem, un dk daudz čingu tas svē­ra,
tā ari bērnu nosauca. Arī tas
vecalmātei Deviņi Cingi bija pastā­vīgs
iemesls rūkt un šķendēties. Jau
kopš 'savas piecdesmitās dzimum­dienas
viņa nekā cita nedarīja. Rei­zēm
lato viņai nokad vēl nebija bi­ji^
tik karsts, gan ātķal pupas ne­kad
nebija bijušas tik plānas. Pa­saule
kļuva ļaimāka \m ļaunāka
Seši Cingi svēra tins čingus mazāk
nekā viņas vectēva tēvs un vienu
čingu mazāk nekā viņas tēvs. Ne­apstrīdami
fakti, „Katra paaudze ir
nederīgāka par iepriekšējo."
Pie galda ieradās viņas mazdēla
Septiņi Gingi sieva ar rīsu pilnu
grozu. AI- spai'u uzlil^dama grozv
galdā, viņa indīgi teica: „Vai tu jau
atkal gremo veco lietu? Bet Seš
Cingi patiesībā svēra sešus čingus
un sešarpus Hansus. Jūsu svari ir
galīgi aplami, uz jūsu svariem kat­ram
čingarii Ir astoņpadsmit lian-gu
— nevis sešpadsmit, kā tam jā­būt.
Ja) mēs būtu lietojuši pareizus
svarus,^^būtu Iznākuši septiņi čingi
Un vecie svari, ai* kuviem svēra vec
tēvu, tiem, n^^^n liekas, bija tika
četrpadsmit liangu . ."
,,Kati'a paaudze ir nevērtīgāka par
iepriclcšējo . . ."
Septiņi Cingi sieva patlaban gri­bēja
uz to atbildēt, kad viņa ierau­dzīja
pa šauro kājceliņu tuvojamies
pašu Septiņi Gingi. Viņa tūlīt metās
tam virsū un klieciza: „Tu dzīvais
līķi, ko tas nozīmē, ka tu ierodies tik
vēlu? Km- tu īsti biji? Mēs visi jau
gaidām iiz tevi, rīss iiz galda jau at­dziest."
Lai gan Septiņi Cingi visu dzīvi
bija pavadījis tepat ciemā, viņš jau
sen bija nācis pie pārliecības, ka ir
kaut ka5 labāks par pņrējlem ciema
iedzīvotājiem. Kopš trim paaudzēm,
no sava vectēva laijdem līdz
un tādēļ vinu atgiiežoties izbāra
pilnīgi dibināti.
Septiņi Cingi turēja vienā rokā se­šas
pēdas garu pulētu bambuka pī­pi
ar bālganu misiņa galviņu un zi­loņkaula
'emuti. Viņš .raudzījās ze­mē,
lēni tuvodamies galdam un ap­sēzdamies
uz krēsla. Izmantodama
izdevību, no tauku koka ēnas, kur tā
bija paslēpusies, parādījās Seši Cin­gi
un nosēdās blakus tēvam. .,Tēt,"
viņa čukstēja, Br-t viņai neatbildēja
nekāds tēvišķīga smaids.
Katra paaudze ir nederīgāka par
iepriekšējo," teica vecāmāte Deviņi
Cingi.
Septiņi Cingi pacēla skatienu un
lopūzdamies teica: „Ķeizars atgrie­zies
uz troņa."
Septiņi Cingi sieva bija pārsteigta
par jaunumu. Pclvšņi viņa iesau­cās:
„Cik skaisti, vai nē? Tad taēu
ķeizars apžēlos visus^gi'ēciniekus un
noziedzniekus?"
Septiiii Cingi atkal, nopūtās un
teica: „Rsmu nogriezis savu, bizi."
„Vai ķeizars grib, lai visi nēsā bi­zes?"
Septmi bija viesnīcas ,.Pio
puĶU ziedošanas** īpainieks un vie-nozīmigā
un izglītotā persona.
bija dziļi mācīts un
'.adčļ |z>kaii;ās pēc pensionēta aug­sta
lerC-dna. Viņam piederēja grā­matas
..T:-:< valsti-s" plhiīgs izde­vums
• de:.:!Li se/jmus, un vLiš bieži
.stundru-n .sēdēja un lasīja tajos,
Kopiš 1911. gada revolūcijas viriš nē-ta.'
a s:ivu b.zl saritinātu uz pakauša
un b:['ži teica, ka gadījumā, ja vēl
butu dzīvojis Cao Ce-Lungs. viens
'lo .,Tris valstu" varoņi-m, pasaule
lickad^ nebūtu nomlkusi tādā saju-
Sept-iņi Cingi kundzei bija labas
un v.ņa jau pa cabalu varēja
redzēt, ķa Cau Septiņi bija atriti-
Kad Cao Septiņi nāca gaŗ-ām pie
galaa scd.^aiiem, viņi vi>: piecēlās,
ar ēdamajiem kcx:iņiem norādīja uz
savām rīsa bļodām im korī sau.ca:
,.Septītais Meistar, vai tev nelaboa-tiktu
ēsl kopā ai' mums?". Bet viņš
pagāja visiem garām,, atbildēdams-
LATVIJA, 1948. g. iti.
Matemātiskās
atmiņās fainomeni
VAI JtS SPĒJAT GALVA
PARKl/rSAT SC .AR 430
L a i k r a k s L n^>cn 'nņo\\. ka
vecais be! L^skars Verh/.e
vienīgi ar „Ciji, ēin", un tikai nonā­cis
pie galda, kur sēdēja Septiņi
Cingi ar savējiem, viņš apstājās.• Arī
viņi piecēlās un aicināja to iebaudīt K^^'^'^ analiabēt.s izrādījies fau\v-"
kopā ar viņiem vakariņas. Vini at- nāls matemātiķis. Tas pier:ir"-*ļ,
kal pateica ..Cm, čin" un ar pēV'^u -'-i'^^'^^^'-^Kās pārbaudēs. ' " '
skatienu novērtēja ēdienu^. ^''-'^^ pateicis skaitļa 1251 K.IOU. ^ J^.-
,.Kaltētās saknes izskatās Īle- kundēs aplēsis kuba sakni no 20 Q^
l i i k: Vai esat dzirdējuši ko jau-ļ P^J^^^-^-^-^^ ^idz Čotrojņ viotam
acis.
nu"?" vin.^ iautā'a, nostniics aiz Sep- H^^^^^^^'^ii^a. un trīs minūtē^s snējis v^Ji
tīņi Cmgi, proi::n Seļrdni Cuigi sic- '^'Oizināt 374.472 ar 389. „ i
vai. ' ^^'^^ viejiuņiis t^ds g;.,^. :i
„Uekas. ka ķeizar^ atgriezies uz^"^"-'- ^^bUna umā.uv^ais nx^<
troņa." U'uli teica Septiņi Clngi.^ nc.^raa\sts ,Jununr Di.iie.^t-'atceras
Septiņi Cingi kundze palūkojās uzh'^^-'^ matemātiskas atmiņas ģeiv/^K.-^
Cao Septiņi un pa>jnaid:ia. \\i^^iu> pazīst vēsture- Viens' t'āS-'
bijis Sicīlijas aitu mma dris V^sl
M:ind:>-mudv\ ka,< 1830,
vecumā. pārbaudi'.,s ^-^
11
V:tJ
pateica desinitās
Lu H^ins (Lu Hstin) mlHs 1035.
g. Viņu pieskaita jaunās ķiniešu
literatūras izcilākajiem stāstnie­kiem.
Studējot medicīnu Japānā,
viņš tulkojis daudz anglosakšu,
vācu un krievu autoru. Pēc at-
Brrlešanās dzimtenē Hsins pievieno­jās
Jaunajai PaiHua kustībai,
kas senlaicīgās Ven Li ķinieši!
valodas vietā centas literatūrā ie­vest
parasto tautas valodu. ,.Ginga
bi/e" oriģinālā saucas ,.Kā vējš
puš". Darbība noris 87 dienu ilga­jā
ķeizara Pu Ji valdīšanas laikā,
1917. ff., kad it kā gaidīja likuma
atjauHoSanu par obligāto bižu
valkāšanu. So seno Mandžu liku­mu
atcēla lidz ar Cingu dinasti­jas
Izbeigšanos.
nāļis' '.m'u bizi, kas viņam t,agad kā
licli.slta, melni spīdoša aste karājājs
pan iņuguru. Tai pažā bridi viņa ie-
£?u\a pilnīgu pārliecibu, ka ķeizars
paļtiešam atgriezies uz tix)na, ka ķei­zars
nepielūdzami pastāvēja uz to,
\'4 viņa tauta nēsātu bizes im ka v i ­ņas
vīrs Itādē] nonācis visai kutelīgā
stāvoklī. Gadījās tikai reti, ka Cao
Septiņi ļvalkāja savu drbcszilo tērpu.
Pēdējos trīs .i^^ados viņš to bija ap­vilcis
tikai divas reizes: pirmo reizdv
kad nopietni bija saslimis viņa ie­naidnieks
A-Cu, bakurētainais, un
otro reizi, kad nomira Vecākais Lu.
Vecākais, Lu bija nodarījis ievēro­jamus
zaudējumus viņa vie&nicai.
Bija pavisam skaidrs, ka Cao Sep­tiņi
atkali reiz svinēja triumfu.
Un vēl ko citu atcerējās Septiail
Cinfŗi kundze. Pirms diviem gadiem
Septiņi Cingi reiz bija piedzēries un
nlolamājis Cao Septiņi, nosaukdams
viņu par ļ ģeķi.
, ,, m
•:82 475.249. PCv tam zrnam u^de\-a-^
.^ādu u?.devun\u: Kas tsLs par's.>\d:t:"^^.
Ja tā kubu pieskaita skaiila p i c c k l CI
tīgam kvadrātam, a:.<k:iiUi siu-uU^'
reizinājumu ar 49, pēc Uun no
/ultāta vēl i\i:yin IKL^U .<u^aiUi. ud"
i'::alā ailiok nuUo. Jautājuimi
toja otrreiz, bet vēl nei)ija iLsi^un^jļ^'
ti'ikuma ix"-dē'ais vārds, kad p!\rbaM»'^'^
i;imai.s patoica airi.sinājumu:
..sl^aitlis ir pieci.
Kfīda Londonas sitkņu tin;ot;»]a
dēls Džons Tomps'>ns speja, vak'iii,^
i'/dasijis avīzi, otrā rilā vārdu
vārdam atkārtot v\m tekstu. 13. g i
dzīvojis kāds •'Dzededija Bukstoniri
kas neprāti.s ne lasīt, ne rak,stit, bet-kupa
atmiņa bijusi ii(\<am fainnnus';!
nāla. Viņš. pien^ēram, spoļivj pM^i
pārtraukt kādu ļoti saro/.ļ^Uu ap]f4:f
„Jā," viņa teica, „es dzirdēju, kah-"]^ turpināt to no tā.s pa.^a3 viet^
ķeizars atgriezies uz troņa. Es do- P^"^ mēne.^a., b\dz vinnm autajā, cik_' 'i;
māju, ka Viņa Augstība tagad pie-P^^i^i^t'^-^totdalcollu ir tai.snsiOra kcr*t
dos visiem grēciniekiem un ļaunda- ''^'^^''^^ ^'^iP^ i'^'^mēri ir 23.145.789'n?ļi;i
ŗiem. i^m,m reiz 54.965 inrdi! He/ultMuf^
„Mjā — agrāk vai vēlāk," teica P^'^'^-^^^^J^-^ pateica pēc snmērA'neilļn|
Cao Septiņi un izskatījās neparasti P^'-^^^- strādādams U7. hiuka. ViaUrfl
nopietns. „Bet, mans nabiiga Septiņi ^^'^^^ spējis noteikt zemos gabala j^A
Cing, ko tu esi izdarījis ar savu bizi? ^^'^'-^ platību, tiim vienkftr.^i aļistaul
Tā ir ļoti svarīga lieta — bizo! Vai gājot apkārt.
tu neatceries Taipingcis dumpi? Kasļ Bi^eeimdzzooti zžuurrnnaāib'ļ vvēēll pi<jn\in;^
toreiz paturēja matus, nepaturēja Piecpadsmitgadīgu zēnu, kfis sp$)ii'
galvu, un kas rxiturēja ?alvu, nepa- P^^^^i^t par jebkuru gadu pagftin||
turēia matus '. . P'^^^ nakt^tnē, kādā nedējas dienā 1^3
Septiņi Cingi un vina sieva abi ^^^'^^ viens vaļ. otrs datiun.s, m galvlf
bija nemācīti un tādēļ nespēja sa-1 ^.^^^^^^ reizinājumus ar dcvipcipaiv^^
„Protams."
„Kā tu fo dni?*' nepacietīgi pra­sīja
sieva. "
„Vlesn!cā ,Pie laimīgā uzplauku­ma'
to runā visd."
Tagad Septiņi Cingi kundze nobi­jās
. nb tiesas. Viesnīca ,Pie laimīgā
uzplaulcuma' bija visu vietējo ziņu
centrs. Izbijusies viņa uzlūkoja Sep­tiņi
Cingi kailo galvu, tad piepildīja
bļodu ar rīsu, gandrīz sviešus pa­grūda
to vīram un sauca: „Tagad
labāk vispirms ieēd. Ja izstiepsi ga-l'u
ģīmi, no tā tev bizo nepieaugs!*'
Saule bija atvilkusi savus pēdējos
starus, un mitrs vēsums lōnām rā
pās augšā no upes. Nebija dzirdams
nekas cits, kā tikai ēdamo spieķīšu
klabēšana, un visi juta sviedru lāses ļ ārstļēm. Vecāki atzina, ka jaunie.^u
tekam gar muguru. Septiņi Cingi jūtas šai' vecumā ar to var smagi
kundze izēda savas trīs bļodas rīsa, aizskart Bet mediķu pārstāvji bija
un sirds viņai stipri d^uīzījās. Cauri domās, ka ārsts 'ir bezdzimuma būte
• • • •• I • • - • • •
prast šos aplinkus aizrādijunius. Bet
viņi zināja, ka Cao Septiņi ir mācīts
vīrs, kura vārdi vienmēr dibināti uz
patiesību, un viņi zdnāja, ka stāvok­lis
bija neglābjami nopietns. Viņi
sēdēja mēmi, kā uz-nāvi notiesāti, it
kā tuvumā būtu iespēris zibens.
(Turpmāk beigas)
skaitļiem. m
Žēlastība at.^ķiļ-a,s no vāj^iuna Icl:^
gudrība no bailēm.
Nežēlība^ ir baiļu māsii. 3
Ja nav ne])ieciešami sodīt, tad
nepieciešami nesodīt
Kas tiesā bez tai.snības, tik« tie» I
sāta bez žēlaijtibas.
Andrē Morull
HALLĒ, Vācijas krievu joslā, bēr­nu
rat'iņiLs var iegādāties tikai tās
mātes, kas ar ārsta apliecību pierā­da,
ļka nespēj savu bērnu nest ro-ikā.
s.' '
VECĀKU PĀRSTĀVJU komisija
Anglijā .sprieda pai' to, vai 16—17 g.
v. slvolnieces ļaut izmeklēt^ ārstiem
,un tādd paša vecuma zēnus —
Vāi mežoņu tautas ir veseli
A P L A M I UZSKATI U N TICĒJUMI PAK D A B U U N CILVĒKIEM
Si ?
Šim
brīdim, neviens viņa ģimenē nebija
pieskāries ai'klam vai izsējis sēklu.
Vū,iš savu laiku pavadīja, uz kādas
tii'gotāju laivas, kas biuāja turp un
atpakaļ stai'p Lu-Cenu un kādu kai­miņu
pilsētu. Ik rītu tā devās ceļā,
un katru vakaina. pirms tumsas ie­stāšanās
tā atgriezās, un sādā veidā
vu;iš palika. iTOntalcta ,ar ārpasaules
notikumiem. Ja bija nonāvēts kāds
simtkājis vai kāda sieva bija dzem­dējusi
laoplu bērnu, viņš bija pir­mais,
kas par to uzzināja, un tā
viņš bija ieguviS; ciemā ievērojamu
•Nav tiesa, ka bite: arvien mirst
pēc sava pirmā un vienīgā dzēliena,
nav arī tiesa, ka kobras dejo pēc
čūsku dīdītāja stabules, jo parastās
kobras muzikālā izjūta ii' līdzīga
nullei un to iiz šūpošanas pamudina
vienīgi dīdītāja vienmuļās ķermeņa
k u s t ī b a i Tāpat aplams ir uzskats,
ka vērsi kaitinātu sarkana krāsa, jo
no zinātnieku dro.^ām pārbaudēm
ir zināms, "ka vērši ir krāsu akli un
tos vienīgi var uztraukt drānas spa­rīga
plivināšana. .^0 un vēl citus
faktus siiiedz amerikānis Bergcrs
Ivens grāmatā, kur. dibinoties uz z i ­nātnieku
pētījumiem. cen.šas izklai­dēt
daudzus anlamus pie\iēmumus
ticējumus un kļūdainas, ps.^iaozināt-nislvas
atziņas par dzīvniekiem un
dabu vispār.
Pazīstams liels slvaits nostāstu par
ziloņu •neparasti ie')0 atminu, kas
smaili pirmajos desmit ēkas pastā-voš|
anas giidos zibens ķēris 68 reizes.
Tāp:it pie i;x)pulāraiām „puspatie-
.sīķām", ka.s tuvāk apskatot, izrādās
par, aplamībām, pieskaitāms uzslcat^s
ka'tēja' esut n^iaznk kaitīga orga­niskam
par kafiju un ka alkohols
esot nekļūdīgs līdzeklis prot čū.sku
indi.
Par vicinu no pierādījumiem, ka
melnā raf^ esot garīgi niazāk vērtī­ga
par balto, allaž piemin nēģeru
smadzeņu^ mazāko tilpumu Tas ir
iiesa, ka nēģeriem mazākas smadze­nes!
Bet japāņiem, eskimosiem ūn
ļvilinēzi^.'iem vi.šiem ir lielākas
smadzenes nekā baltajai rasei. Tā-ixU-
ārkārtmi pla.ši izplatīta iedoma,^
;lal nv,7A)nigās tautas, dabi.4:os ap-stā]\
ļas un savvaļā dzīvodamas,
saglabāju>as sevišķi labu veselību,
ka tāinl 11' ' l i e l i s k i zobi un izturība
pēc gadiem atcerējušies ci.veKUs.
kuļd tiem kādreiz nckiariju.^! ko ļau­nu.
Patiesīi)ā neviens tāds gadījums
nav pierādīts, un zilonis nepavi.^am
nav nekāds atmi'^.as fa:nonaen<. Tik­pat
kļūdains ir ieskats, ka žurk^is
bēgtu no grinvstoša krģa un ka viki
modi tu baros.
Ivcns skar aii citas dabzinātņu
nozares. Pretēji izplatītajam tieē-u-mam,
ka zdbcns nekad neiesper otr-tai
paš.! vietā, autors norāda, ^'
juM ^^iuži pi'clējo:
reiz a
zibens taisni sevišķi biezi ker kād­reiz
jau skartas, ivcila? vieta? vai
priekšmetus. Ņujorkas ..Empire
State Building" debesskrāpja masta
,mībām. Pēlījimii gan picrādī-
' '• primitīvais cil­vēks
daud/ vairāk pakļauts slimī­bām
Jin dabas apstākļu nelabvēlīgai
ietekmei nekā ci_vili/:ēta!.s. Malārija
un tuberkuloze Azdjā un Āfrikā ic-zeiriio<
u vidū prasa prcKreņtuāli vai­rāk
upuru nekā ieeeloju.^o balto v i -
dCļ, un gandrīz' visas dabas tautas
cieš ļ n ?t!r!^s .'/)bu bojc'Jšanā^;. Xa\
arī ti-^sa. ka neattīstītām rasēm ir
vairāki kerm^eņa matu, Patiesībā
v:ssn;-i]v:v.nāki ir baltās rases cilvē­ki
Ar^ tiem var sacensties vien'.
Japā-^as |a:n-ii cilts, kas uz ķ:rmcņa
matu rolu turklāt tik lepna, ka sie­vietes
sev liek ietetovēt ūsas.
un dzimumu šķirš^ma būtu pret me­dicīnas
tradīcijām.
FRANCdJA valstij ir tiesības at­pirkt
viesnīcu uzņēmumiLS par to-cenu.
kāda vērtība- tiem uzdota uz­ņēmuma
pēdējā nodokļa deklarācijā,
ja saimnieks notverts melnā tirgus
darījumos. Valsts šādas viesnīcas
pēc tam parasti pārdod par desmit­kārt
īf^u cenu.
70^'(i TAUTAS IENĀKUMA Sa­vienotās
Valstīs aUx)das' sieviešu
rokās.
JAUNA ZIVJU ESMA izgudrota
ASV. Tā ir masa. ko no tūbiņas uz­spiež
uz āķa, Masa cieši turas pie
āķa neierobežotu laiku visstlprāl^aja
str^aumē. Dažādām zivju sugām ir
dažādas ēsmas.
MAKŠĶERĒT, GULTA GULDĒ-
DAMI, var vienīiņ Bruņojas iedzī­votāji,
Ziemeļborneo. Divas trešda­ļas
pilsētas 18.000 iedzīvotāju dzdvo
ļ)ālu. būvēs virs Brunejas upes.
Daudzu ēku grīdās ij lūkas, pa kū­rām
ērti iespējams ncKloties
mak.šķērēšanai, neatstājot dzīvokli.
IZBEIDZOT DARBU vairākām
Kalifornijas lidmašīnu fabrikām,,
bez darba palikuši lielāks .skaits
pundupj, kas tur bija nodarbināti
par montieriem. Viņiem bija jāveic
remonti un montāžas darbi tādās
lid,ma.š:nu konst!-jkci;as vietās, kur
normāla auguma cilvēkam grūti pie-kl'āt
Tr^'^'id punduri pa lielākai da­ļai
atraduši darbu filmu sabiedrībās:
-par filmu zvaigžņu — bērnu aizstā­jējiem.
Bērnus drīksi nodarbināt ti­kai
dažas stimdas dienā, bet sagata-;
vx>šanas darbos un mēģinājumos ne
viciunēr nepieciešama īsto aktieru
klātiene.
DIVAS L.^UKU SAIMINIECTBAS
ar • vi.su iekārtu, dz.ivo un nedzīvo in­ventāru,
nesen pa dz^dzcelu pārcēlās
no /Vnglijas viena qaia uz otru. Sko­tu
farmenm Edvardsam ar .sievu un
divie.m bērniem vajadzēja 30 vago­nu,
lai pārce:t\i v.su 5iavu iedzīvi, ar
mēbelēm. au:omobi,ii, traktoriem,
mantu krājumiem, l^^picm un darba;
r:kiem. uz launiegūto saimiv^-cību
Sn.^ok.sā. Jau ,pēc 12 stundām pārce-
^->tājs turpināja darbu jaunajā vie-'
•1. kur iepriekš bija veicis vlsuš
nr iekšdarbus.
Krustvārdu mikla
Līmcni.ski: 1. Kok.s. 4. Amcrikai?a
ļx^liciJLLS amat.š. 8. Osta Riet'om-;
alrikā. 9. Saikli.s, 10. Ķerrncria dali,
12. Rkas daļa. 11 Kād.us tautas pH".
derīgais. 15. Trītas. 16. Izi^auder^
18. Ģeometrisks jēdziens. 21. M '^'\
vērta drāma. 24. Elements. 26. Ogr^'J
pieteka. 29. Projecējamie audekt
32. Ziedojums dieviem. 33. Jok^
34, Elements. 35. Dzivnicla. 36. Ko­kaini.
?n. Sic^detcs vārds.
Stakni&ki: 1. Elektriski
atoms. 2, Tīklu 'žāvējamais k f ^l
3. • Augs. 4. Izdevība. 5.
6. Ej'.crs Latvijā. 7. Sacerējums. L
Dzivni(4:i, 13. Saikļus. 17. Jauliju^;
IB. AuduiTLS. 19. Mīkla. 20. Klemcr>
22. Cepums. 23. Kaste. 25. N^>^«^^^
27. SaL-^mājums mūzikā. 28. K'^*^
nis. 30. Dzīvnieks. 31. Apst3«l-vārds.
lEPRIEKf^FJAS KRTISrVi^RDC
Mli^LAS ATIUSIN^UUMS
Līmeniski: 1. Dre7dna. 7. A^ji-
Pomāde 10. Sūra. 12. Dziļa. 13.
zis. 14. Ēra. 15. Ainaži. 17. Ija^ J ;;
San. 20. P;.. 22. Skats. 24.
zu-:j.^). 25. .Vu. 27. Stats. 29.
rite. 31. AiX'.-33. Irisas. 34. SKJC^?^^!
S.ja. 37. Kaltēt. 38. 0^«^ 39.Sar^~^'^.;
<he<i u isioo Publisher
DP
Ci0
ASV aizsat
^ * H i £ pret varu, kas
AS^ politisko ķrB
P^^%C valstis nebūs •
Ri^^f !lT„drauaētaS, tik
tāB.pa'tttSpaspan*»i
Viņa
Pre, ideriljs trurnens savā ruii^
^te:ca ^^^^^^-\ienībā„ skaidri
saslēgusies sc^jaejsua un raudzisies.b
radis favu mam pretiip valejām_acim
norād
lidzžiiļejās,
, mieru. Tādē
balsti tās
aDdralidētii
Par
S b s raljusi politisku krīzi
^pi ipaši tās austrumu un
daa kur ar agresTias aktiem iz
tot ^aVu iet&mi. Šī valsts_esa^
ja Tru'jTiens, kas ,pārkap3
'^'vienQŠariās un tr
'ASVx jūtas spiesta
valstis,', kuras turp
|)blicejiskas valsts s
mās i'adišahai- - ^
TMa Trurnens uzsvēra nozi
faktu, ka Bņselē tai pašā laika
rakst?i vēsturisku 5 valstu p
ASV pienā:ciims esot to. atbalstīt
esot cerība,Jķa. ASV pietiks sp
lai Siiņ valf tim palīdzētu saglabā
uzturat midriL Sai nolūkā viņš
gresam ietiica:
1) visātral^a laikā skatīt cauri
ropasUtzelšrnas programmu (
un to. pieņi}r it negrozītā veidā,
.busotļ visietekmīgākais palīdz
darbs ļASvW;-turē. Laikam pati
esot kritiska 'nozīme, un viņš c
ka kongresi; iWaudēs nevienu di
2) ķlpA stiprām, lai aizka
policr
citas
teicot
kara
as.valsts sistēmu dibinās
alstls. Šim nolūkam viņš
pārejoši! noteikt ASV obli
^iene^tuļun militāro .apmā
_ ļnei. Lal3i organizēta un st
jrni)ja;miera jlaikā izrādījusies
%at jērtīgu ieroci miera uztur
^!ļ3i.ka,ka|ia laikā uzvaras .gūs
tagad esbt vienīgais līdzeklis
^retu apdraudēto mieru. ASV
itšrie ,spe iāizveidojot par
Jm ķ vislabāk atbilstu
Li S būtu mobU
^pf aikā, lai varētu n
J f V e s t tics par pasaules
^ļ^jaunošanu tad 1
nepieciešami. Ar to'
un tur.
- • Plāna valstu kon
i-^I^Mtttl-fJ^ārēaai
'•' «^Hi veikalniecisk
iza. 'Pēc
— stateniski:
3. Einiri. "4. Z5
1.
ājs.
7. Au/as. 8. Bnr^m. 10.,.Sen;
15. Abat-. K^- P f ^t
A,^ns. 2-3. SUik.^^*
Ari;a. 28. Spits, 30. īsa. 32.
34. San, 35. Eta. 37. Ka.
nāt. J 3 . ViSta.
18. Āksts. 21.
Bid
anu, Pra
nož" ^inistrs
un fra
darbā
Par pi "^"^^vums 1