Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1947

              Svokli vien h^*
dolāri ^'pi^t Pārtikai i , , .
s .cenām". Hie^^^^^'ā niei:^^-
W; valūtā athn^ ^' am,^
paskavas vodka j .
ļ?^a 500 marku Lil"^-' ZHS
,W^eri maksā arS^*"^-
Sajās gastroLi^l
- - - palīgi ir vādesī""
Vienkāršie krievu w
' Veikalus. nSkS^.'ii m
^ . Higinse r S S ^5?^
rieni pa lielākai d a l a i ^ ^ *
«. saimniefcibas w!
^pM^āTpSS
novietni drūzmējies £
pircejļj, galvenokārt stevlS
amueši,. Apbrīnojami.
B, krievu grāmatu cenas - pat i
2 markas. VitHnās,redzami 4^
aranas, Prnns kada laika
ļgais ..imivermagDs" dabūjamais
liku audums bijusi kāda. tumš-
.svītrota vācu drāna.,Rezultāts'
was sanāksmēs^ Berlīnē parādi,
«..arvien vairāk krievu lerldņu
ada auduipa uzvalkos.
ieva-militārajam im pārvaldes
anālam ir vēl «btra svarīga
cirociba, -kādas amerikāņiem
:.joslā neesot: tie,atbrīvoti no
fcllem. Ari viss transports ir
m^sas. Tādēļ krievu ierSdņi ,
laņ bieži mēdizot braukat^ ifi
:avu.
domju joslā neesot manāmi
;&āņu pisŗauga naktsklubi, bet
u restorānos tomēr lidz vēlai
J skanot deju mūzika, tā ka de-ias
iespējas esot Krievus pa-
• viņu sievas un krievu paziņas,
rācietes viņu sabiedrībā neesot
imas.
i^Higinses informācijas, dati-irķrieviem.
dzīve okupētajāVh
ļekoties pievilcīgāka nekā dažS
ņju. Savienības apgabalā, bet
atziņas 4o viņiem, varot dzi^
ikai. pēcf tuvākas iepazīšanās,
krievi arī meklējot.iespējas iz-ihai
uz Ameriku. Tomēr krievu
loti bieži dzirdot izsakām ilgas
nājām un piederīgiem dztai-
" Drezdenē kāda krievu majora
:e korespondentei iztikušies: ,
V, ir gan "loti jauki, ja pašiem
ir sav^ dzīvoklis. Tas ir P
erņieņi; Bet man tomēr trōKSi^
ļaužu."
komunismu
tmiešus līdz 21 g. V. «avangar-iri
pirmajā deklarācija teftfe
oļševisms ir kustība, Ki?»*
aram pirms 25 gadiem J'?
ašisms. Būļlševismg ņ<BO*»
itānisks un bīstams v i e dj
jciālas taisnības, nacionāli^'
Tiotisma principiem"
lētākais dievišķo ^ ^ . ^
s, jo grib likvidēt cilvecig
i un.atvietot tos.ar zverisl»
tātL"
iTVIJAS". ABONEMENTS.
Inot teikrakstn P»/f J
eksemplāriem fl'f„jj.-pa^
makKi RM 7 . - menf • Z
āriem - BM 6.--
^tbUsiošu telpu; • P'e^^.
bet ne mazSk ka
nementu P^te-^r^'^V
ik de"n'c'e" 's^dSreiste"jaa» » ^S*^'
13W Gun?barg/Do.,
LAT¥UA
Latvian Kewspaper
Pftbiisbetf twice weeUiy.
Aot&orized by BUCOM IBIO.
CivU AHairs Pivision. H*tb
J0ly, 1347, A Q 3«3, 7 OEC-AGO.
Editor: Kārlis Ila-tJies.
Priotejr: ^Sdiivābl*
gcbes VofksbiSatt**. Oianz-burg'Donao.
Bttrgermeteter
^ tandmafuijilatz 7. Papu-lation
to <^erved{ m,m.
L A T V U L N NEWSPAPER
Nr. S9 ($6)
Otrdien, 1947. g. 2S. nov.
linālL otmie&ās oa plekt*
dienās. Isdevējs: B AU
usckevumfi Laiviņa pres»
darlruae&tt sailarbitkas bo*
pa. Attkildlgals r«4alUor$:
K« Ral^ts, vIeUL A. I M p ^
redaktori: Bfiria, M»
Cuiltis, t L AUadenbersSf
A. Smits. ASrose: Odas-bttrg/
Danan. ,«Latvi^««. —
TSlniņi: aps. » , red. ^
spiest n.
Stfeiki Franciji turpinājās un karaspēks no Vācijas
okupāalas joslas soļo uz Panri
?5 iadu vājajam FrancUas sodāUstu līderim Leonam Blumam pietru-
0 M iegūtu nacionālās sapulces vienkārSn vairākumu, nn
janno -randjas valdibn, knfai gan vēl nav izteikta uzticība, sastāduis
fidzšinejais Unančn ministrs EobeHs Somans. Tas pieder katoļu Santas
Tagad ei. gtidu vecais Sumans kara
laikā bija vācu* gūstā, 1943: g. no tā
izbēga un slēpās Dienvidfrancijā,
Ramadjē valdībā vi2;iš bija fmanču
ministrs.
Valdību viņš gan sastādījis, bet
grūtības joprojām lielas, jo viņŽ lāga
nesaprotas ar sociālistiem, kaš jo*
projām grib stingri kontrolēt un v a ­dīt
valsts saimniecisko dzīvi, kamēr
pats Sumans deklarējis, ka neļaus
izmantot saimnieciskās grūtības po­litiskiem
nolūkiem un dos priekšroku
privātai iniciatīvai. Reno paziņojis,
ka šī iemesla dēļ valdībā nepiedalī­sies.
Reuters tomēr t^areģo, ka valdī­ba
noturēsies, uz MRP un sociālistu
kompromisa pamata.
„Faris Presse** ziņo, ka valdība
atsaukusi no atvaļinājuma visus
1947. g. iesauktos karavīrus, kas
atradās atvaļinājumā. Tas noticis
pēc tam, kad saņemtas ziņas par
komunistisko šūniņu mobiii?.acitu.
INS ziņo, ka Francijas žŗenerālštābs
veicis pirmo 1 sastatav^DŠanos. lai
nodrošinātos pret komunistu mē&nā-jumu
sagrābt varu. Lielākas armijas
vienības no okupācijas joslām Vāci­jā
un Austrijā izsauktas liz Franci ļu.
Sevišķi daudz karaspēka koncentrē­jot
Parīzē.
Komunistu partija jau pa€:āļu5ā
nedēļā uzsaukumā tautai aicināja uz
„akciju, lai paātrinātu komunistiskās
partijas atgriešanos pie varas". Pa­rīzē
sanācis starptautiskās arodbied­rību
federācijas izpil^omitejas
kongress. l i e l u izbrīnu Francijā
radījis apstāklis, ka tomūnfstu līde­ris
Torezs jau vair^nekā mēnesi
neatgriežas no Maskējas.
Streiki trupinājas. Svētdien bija
pilnīgi izbeigusies satiksme 3 lielākās
dzelzceļa stacijās. Plašumā vēršas
ari ogļraču streiks. Sestdien tiem
pievienojās metallstrādnieki, Mar-seļā
joprojām draud ģenerālstreiks.
Bet, l a i gan komunisti gavilē par pa­nākumiem,
streikus arvien vairāk
sāk bremzēt paši strādnieki. Gitroe-na
auto fabrikās 77 proc. strādnieku
nobalsojuši par streika izbeigšanu
un, kad 100 komunistu mēģināja
ielauzties fabrikā darbu traucēšanai,
tos padzina. Neveiksmi cieta ari t?e
komunisti, kas gribēja atjaunot Pa­rīzes
pazemes dzelzceļu streiku. Pa­rīzes
pārdevēji gtrupi noraidīja aici­nājumu
streikot.
BBC, NYHT
Sestdien nacionālā sapulce ar 402
pret 184 balsīm piekrita tam, ka Su­mans
sāk sarunas par jaurm mi­nistru
kabinetu. Pirmdien viņš pa­ziņoja,
ka, neraugoties uz sociālistu
un radikāļu radītām grūtībām, izde­vies
Izveidot valdību ar 15 ministriem
un 5 vlcemipistilem — to vidū 9 k a ­toļu
partijas (MRP), 6 sociālistu, 4
radikāļu un 1 neatkarīgo konservā-ftvo
pārstāvji. Valdībā nepiedalās
ne Leons Blums, ne Ramadjē, ne
Beno, bet Bido atkal i r ārlietu mi­nistrs.
Piektdienas sēde, kad Leons Blums
veltīgi centās, iegūt vairākumu sa­vai
jaunajai valdībai, bija dramatis­ka
» Blums uzbruka kā komunistiem,
tā de Golla piekritējiem. „New York
Herald Tribune" raksta, ika šī sēde
skaidrāk parādījusi vienu neno­liedzamu
patiesību — proti to, ka
Francijā, vairs nevar būt vidus ceļa
starp komunistiem uņde gollistlem,
Blums ticējis šim vidus ceļam un
tāpēc zaudējis. Viņam pietrūka to
deputātu balsis, kas neticēja Bluma.
apgalvojumiem, ka de Golls Franci­jai
tikpat bīstams kā komunisti. Pēc
deputātu domām, komunisti Ir daudz
bīstamāki.
Taisni pirms stāšanās pie nobalso­šanas
Blums uztraukts saucis: „Val
hu jūs esat republikāņi un balsojat
par mani, v^l arī balsojat pret mani
un pierādāt, ka vairs neesat republi­kāņi.
Vienalga, kāds būs nobalsoša­nas
rezultāts, es, zinu, ka varžšu
aiziet īSo Sis sapulces ar t i ru sirdsap­ziņu."
'
Deputātiem acīm redzot nepatika
Bluma pārāk stūrgalvīgā nostāja par
„treSā spēka" resp. centra valdības
nepieciešamību. Vairākumam gan
patika asie vārdi, ko viņš veltīja ko­munismam,
bet nepatika tā runas
daļa, kas vērsās pret de Gollu, ko
Blums apvainoja diktatoriskās tiek-smēa
Viņa paša sociālistu partija
balsoja par viņu, tautas republikāņos
hlja tikai nedaudzi Bluma pretinie­ku,
viņš Ieguva vēl dažas balsis no
centra un labā spārna deputātiem,
bet gala rezultātā par Blurau bija
tikai 300 balsu, pret 277 balsis, 28
atturējās. Lai Blums iegūtu uzticību,
vajadzētu vismaz 309 balsis.
Jaunās val<Kbas sastādīšanu, pēc
Mari uri Delbosa, uzņēmās Roberis
Sumans, ko skaita par spilgtāko
zvaigzni Prandjas fmancls^ru Vidū.
Pland kominformu
ari Amerikai un Āzijai
Rumānijā ievadīta izmeklēšana
pret 17 personāim, kas It ka esot plā­nojušas
demonstrācijas pret Manlu
prāvas spriedumu. Visi apcietinātie
esot agrākās Maniu vadītās nadonā-
1ās zemnieku pai-tijas biedri Rumā­nijas
neatkarīgās sodālistu partijas
priekšsēdis Petresku ar dažiem
biedriem apsūdzēts kaj^a tiesā par
cenzūras noteikumu pārkāpšanu.
Petresku pag§ju5ā gadā pārgāja opo­zīcijā.
Pirms došaniiis brīvdienās uz neno­teiktu
laiku Ungārijas parlaments
steigšus pieņēniia tris lēmumus galī­gai
opozīcijas apspiešanEd un nacio-nālizādjas
ievadīšahaL No Buda-ifeštas
pazudušajam labā spārna so­ciālistam
Peiejļ*am, ko apvaino par
2ipu sniegšanu ASV iestādēm, at-i?
ēma immūnitātes tiesības, tāpat par­lamenta
mandātus atņēma visiem aiz­bēgušā.
Zoltām^ Pfeifera neatkarīgo
partijas deputātiem. Pfeiferam arī
atņemta Ungārijas pavalstniecība.
Bez tam nolemts nacionalizēt Ungā­rijas
nacionālo banku un visas lie­lākas
bankas,
Polijas ārlietu ministrs Modzeļev-skis
piektdien pieprasījiis A S V vēst­niekam
nekavējoties atsaukt kādu
vēstniecības darbinieku Varšavā, z i ­ņa
Londonas ,„Tlmes", Pēc politisko
aprindu domām, poļu valdība ap­sūdzot
Mikolalčika partijas biedru
^ēgšanas atbalstīšanā nevis angļu,
»et amerikāņu vēstniecības darbi­niekus.
Poļu zemnieku partijas laik--
raksta „Gazeta Ludova" redaktors
Batarovičs, kas šai amatā stājās pēc
Mlkolaičika aizbēgšanas, atrasts no­slepkavots
ar visiem ģimenes locek­ļiem
Varšavas tuvumā.
Bulgārijas iekšlietu ministrija pa­ziņojusi,
ka^ 15. novembri kāds turku
seržants ar diviem kareivjiem iegājis
Bulgārijas terrltorijā. un mēģinājis
nolaupīt bulgāru robežsargus. Bul­gāru
robežsargi atklājuši uguni, un
viens no turku kareivjiem sagūstīts.
Par notikumu ziņots UŅ, \m Bulgā­rija
gatavojot protestu turku valdi-baL
Dienvidslāvijas, Bulgārijas, Rumā­nijas
un Albānijas anxibiedrību
pārstāvji konferencē Belgradē nolē­muši
izvddot ciešāku sadarbību pa­saules
arodbiedrību savienības ietva­ros.
Sīs apvienības izpildkomiteja
Parīzē mudināta panākt strādnieku
šķiras apvienošanu visās četrās Vād-jas
joslās, nevērojot angļu, amerikā­ņu
un franču pretestību. Sādu mu­dinājumu
izteicis padomju laikraksts
„Trud", prasot apvienotu vācu dai*ba
organizāciju. Parīzes diplomātijas
aprindās izsakās, ka pēc dažām z i ­ņām,
komunisti plānojot īpaša ,^om-informa"
dibināšanu rietumu pus­lodei,
mēģinot organizēt pasaules
kominterņu uz reģionālas bāzes. Jau
agrāk ziņoits par kominforma orga­nizēšanu
Azijal
NVHT, BBC
liclofensīvu
Grieķijajj ministru prezidents Sofu-liss
paziņojis, ka drīzumā valdības
karaspēks sāks lielofensīvu pret par­tizāniem,
kurā jāuzvar, J a negri­bam,
lai visa Grieķija pārvērstos par
milzīgu koncentrācijas nometni, kur
uz brivību varētu cerēt tikai pēc nā­ves".
Viņš paziņojis ari, ka vie­nojies
ar līdzšinējās republikāniskās
liberāļu partijas līderi Venizelosu
par abu liberālo partiju apvienošanu
:vieņā.:v •..I;:; •
ASV militārās nlisijasvakiītājs
ģen. Livstjjs paskaidrojis, ka ameri­kāņu
virsnieki Grieķijā nebūs grie­ķu
vienību komandieri, bet tikai pgŗ
domdevējl,, lai gan iespējams, ka tie
atradīsies arī kauju apvidos. Viņš
aldnājis angļus tun^nāt līdzšihējo
labo sadarbību uri neatsaukt spēkus
no Grieķijas. Grieķijas valdība pa­ziņojusi,
,ka turpmāk alzUegs seno,
grieķu tradīciju publiski i^^^^
ievērojamžlko kritušo pretinieku gal­vas.
Sī tradldja izraisījusi amerikā­ņu
im angļu protekus. NYHT
Angļu joslas
Kanādas raktuves
Hanoverā ieradusies četru kanā­diešu
komisija, kās Izraudzīs lOOO
angļu joslas DP darbam Kanādas
minerālu raktuvēs. Pavisam pēc Sīs
programmiis paredzēts nometināt
Kanādā 2700 bēgļu: 50*'/o ukraiņu,
35Vo balticfšu un ļ5Vo poļu, kā ari
varbōt ne<iaudz dienvidslāvu.
veto
jautājuma apspriešanu
Sagaida, ka pagaidu palīdzību Eiropai
A S V piešķirs šoncdcl
UN kopsapulce ar 38 prelt 6 balsīm, 11 atturoties, piektdien pieņēma ^
iitiskās komisijās reiolūci^
kopsapulcei^ Pretim balsoja padomju ietekmēto valsUi d e l ^ l L M
'atturējās Indija ar Takisiann un arabņ valstis, SopsapideoviB pl^i^iā
priekšlikumu i ^ r veto J&utājumsv apspHeSanu pieen U d v ^ i^
j Pēdējā mēģinājumā aizkavēt šosu
lēmumus, padomju delefjāts Višinskis
p a k o j a , ka Padorriju Savi<mībā \xz
.noteiktāko arī turpmāk izmsiņtos ve*
to savu tiesību aizsargāšanjii, kā to
jau darījusi 17 reižu. Padomju Sa­vienība
arī nepiedalīšoities ,,mazajft
kopsapulcē**, nedz dtos mēMnāļumost
veto tiesību ierobežošanai Višlnskisr
skaļi sauca:„ASV politika Ir dcspmi«
sijas polītikāun^^^^t^ ir pa­saules
virskundzība!" Francija, Angli­ja
un Ķīna, kopā ar ASV, m
pārkāpt UN chartu.
UN kopsapulcei apstipriniet i*ai>il-du
izdevumus, kādi rodas larņ^
šās kopsapulces »t!košanuEli^
Padomju Savienība atteicās piedallr
ties balsošanā, U N 194B.g. budžetu
34 inllj • dolāru apmērā esot ,.skaidra
UN chartaš pārkāpšana", jc* ietverot
arī izdevumus ,,mazajāļ-ķopsapul-cei",
Balkāhu un Korejas Icomisijai.
DALLĒSS SAIC/it K A LAlkS^ I^^^
ASV KOBJGEESA KOmSUA P ļ ^ A SEP
Anglijflts Srlietu n^nislrs Beviiiš
Izteicies, ka 31 konference varēta tevērstl^ par v l ^ a no vissvārligākajlem
notikumleni pasaules vfo^irē. ASV ārlieiu ministrs Maršals, kiis atlido­ja
prezidenta Thimenapmoņigā lidmašīnā, U
žnmāUsillem nmat nn tikai 8adJi8:„Ēsneefflntt pesimistisks** ViņS^p^^^^
skaidrojis ar!, ka pknis konference saki^
' • tiesrar Etev4nu.
īPadomfn ddegāoija iu*^^ M^^
Viena no tām bija ari ASV vēstoieksMa^vā^^^^^^^B
Ieradās l i d o ņ a tikai 1*^^
na, kas notiks Šodien, bus klāt ari A^Vvirspav®^^^
fraņēn virspavēlnieks Vādji ļSēnlgs. l e^
Gnībers.
Ārlietu ministru vietnieki līdz pē­dējam
brļldim nav varējuši Vieno­ties
par disirba kārtību un par to bus
jārunā p^jšlem ārlietu ministriem.
Maršala padomdevējs republikānis
Dalless pirms izlidošanas uz Londo­nu
radiorunā pateicis, ka „pienād8
izšķiršanās laiks.V Viņš asi uzbruka
,^doraju diktatoriem, kas kā visi
diktatori mēģina uzturēt savu varu
un to vēl paplašināt". Tāpēc padom­ju
valstsvīri tik daudz runājot iMu:
karu. Tiem jārada leifpaids, kā Pa­domju
Savl^Iba apdraudēta. Pec
marksisma teorijas proletariāta dik­tatūra
esot tikai pirmā faze. Pēc tam
valsts Izbeigšot eksistēt un diktatūra
atkāpsies. Tas nenesot notidk Ja
Kremlis neradīšot balles no kara,
tad tas vairs nevarēšot attaisnot sa­vu
turēšjinos pie varas. Tāpēc viņi
saskatot ienaidnieku aiz katra krū­ma.
Padomju varasvīri izmantojot
bailes no kara gan iekšējai, gan ārē­jai
politikai. Tas esot „baigs^^^v^^^^^
kals".
Pēdējā sabiedroto koņtrplpadomes
sēdē, pirms Londonas konferences,
padomju maršals Sokolovskis nolasī­jis
25 la'ppuses garu rakstu, kurā
trim rietumvalstīm Izteikti daudzi
pārmetumi par viņu politiku Vādjā.
Tās neesot ievērojušas Potsdamas
vienošanos un dtus noligumūs par
Vādjfife ^pārvaldīšanUv Ģenerāilb
Klejs un angļu pārstāvis ģen.
Vastrops tūlīt protestējuši un iztei­kuši
nožēlu, ka krievi šo paziņojumu
nolasījuši tieši pirnisl-oņdohas kon­ferences.
Franču ģenerāUs tKēnigs
paziņojis,, ka franču viedokli dekla­rēs
vēlai:, bet tūlīt protestējis pret
apgalvojimiu, ka Francijā būtu rīko­jusies
patvarigi Zāras apgabalā.
Londonas ..Times" diplomātiskais
korespondents uzs\^er, ka vihi mi­nistri,
VLz konfercnd sabraukdami,
apliednājuši gribu saprasties, bet
esot skajidrs, ka arvien padziļinājās
Vādjas \m visas Eiropas sadalīšanās,
ASV kongresa ārpolitikas komisi­ja
piektdien ieteikusi nekavējoties
slēgt mieru ar Japānu, ja vajadzīgs,
tad bez Padomju Savienības lldat-dalības.
Tāpat komisija pieprasījusi
pietiekamas palīdzības Kliegšanu
Ķīnai, lai tur uzvarētu komunismu.
GangkaiSeka valdība sabrukšot, ja
drīz nesaņemšot pietiekamu atbalstu,
un komunisms no ĶJnas tad izples­to
višds Tālajos austrumos.
la
a
No Padomju Savlenlbasi nostājas
jaimās Austrijas naudas refor«wis
lietā, pēc austriešu politiķu domam,
atkarājas, vaļ «i reforma dos cerē­tos
rezultātus, vai arī visu Austri -
jas aaimniedbu pārņems cbaoss. L i ­kums,
ko ceturtdien pieņēmis
Austrijas par^nents. paredz visas
banknotes apTrfainīt pret jEiunām^^^^^^^^^^
tiecība 1:3. Tris rietumvalstis vekķs,
lai llkvmis statos spēkā nekavējo­ties.
Ja jauno valūtu padomju Joalā
neatzītu, būtu apdraudēta ^irisa saim­nieciskā
dzīve Austrijā.
Vīnes pasta iestād^^
marku pircēji, kas cer, ka pastmar­kas
nezaudēs vērtību. Neracionētas
preces dabūjamas vienīgi ^ par . ļoti
augstām cenām Iedzīvotāji bankās
steidz atmaksāt savus parādus.
Komūņišti visur orgānize protesta
sapulces pret ..brutālu tau'las aplau­pīšanu".
Notikuši arī streiki. Ciga­rešu
melnā tirgus cenas cēlušās no
1.60 līdz 7 šUlņL PoHtiskāii aprindās
domā, k ā padomju mēģina jums trau­cēt
naudas reformu Austrijā ir daļa
no padomju plāna — Londonas kon­ferences
laikā radīt saimniecisku
ch^osu Rietumeiropa, lai- varčtu
teikt, k a vel nav laiks parakstīt^r^
jigumu ar Vāciju un Austriju.
Iespējams, ka kop^pulce beigsiei
šo mēnesi, jo šīgada otrajā sesijā
kopš 16, septembra izspried v i i
darba kārtības jninkti, atskaitot P a -
lestīnas jautājumu. Palestlnas ko-nilslja
vēl turpina apspriedes. Ofi-dāll
apstiprināts l^manš. ka ASV
Ir UN pastāvīgā mītne. -
ASV senāts v a l ^ sāka
likumprojektu par tūlītējo pagaidu
palīdzību Eiropai 597 rnlij, dolāru
apmērā. ParēdzanM^ ka sienits liku­mu
p i e ņ ^ trešdien, bet konfresi
to varētu pieņemt sestdien. Paiaidu
palīdzības steidzamību, sevišķi Fran­cijai
un Itālijai, uasv^is ori blj.
ASV karā 'niinistrsPetērsoīm
novembrī, pēc atgriešanās no Eiro­pas.
Pēc demokrātu deputātā Kehe-dlja
domām, Itālija esot visvairāk
apdraudētā zeme JUetumoir<Ķ>S>
jo komunisti to, t ā p ^ kā Franciju,
Izraudzījuši F^r \ m i Rietumelro^^aš
Idt'arošanal."- ^ • ' : ,
Kamēr pagaidu palīdzības nepie­ciešamību
ASV atzīst vispār, par
Ilgtermiņa palīdzību Eiropai vēl
paredzami strīdi. Tāpat dzīvas.de­bates
būs par frumena pieprasītiem
lekšpolītIsķiera soļiem — radonēša-ņas
uņ cenu un algu kontroles at­jaunošanu.
Prezldjmts T^
piektdien paziņoja, ka Maršala plā­na
ziņojumus un priekšlikumus c d -
šot priekšā kongresam 10 dienu lai­kā.
Trumens presei paskaidroja, ka
neredzot iemeslā smagās rūpnlecTbas
preču eksporta apturēšanl uz Pa­domju
Savienību, kas vēloties
iepirkt ASV spēl^tādīiT^v citas
mašīnas. ASV āriietu ministrilā pa-zlņojusl,
ka ASV spēs eksportēt pa-lidzībāl
āŗzemmi augstākais 450
milj. bušeļu dtas labības no šīgada
ražas, kāš Ir mazālc^nekā c e r ^.
Lauksaimniecības ministrs Ander-sons
norādījis, ka pasaulei Jābeldzot
pārtikas jautājumā palaisties vie­nīgi
uz ASV. Maizes devas Eiropā
pat ar ASV un citu valstu atbalstu
tuvākā laikā nebūšot iespējams
palielināt virs pagājušā gada nor­mas.
Andrejs VlSinskifi U N kopsa­pulces
debatēs noteikumus par A SV
palīdzību Ēifcpal Maršala plāna
ietvaros salīdzināja ar ,jarmitlju, ko
meklēja Seiloķs". NVHT, BBC
ASy rqnibllkāņu
ierosfiiājis nosūtīt republilcāņt^ iui
demokrātu frakciju priekšsēžus uz
I e k a v u tiesām pārTtinām ār Staļi­nu,
lai kongresi varētu iegūt auten­tisku
un tiešu informāciju un no­skaidrot
ASV paSrdzējite un nacošās
attieksmes pret Padomju Savienību.
Padomju Iestādes Ķaļiņfrigrītflas
tiivumā apcietinājušas divus Kanā­das
militārās misijas Berlīnē locek­ļus,
apvainojot tos nelegālā robežas
pāriešanā. Kanādas lietvedis Mas­kavā
lūdzis atļaut tiem atgriezties
Berlīne imaps<^Ijis;;ll^tu^^^
Abi kanādieši atgrie^^es no oficiā­la
apmeklējuma Mabkavā. f :
Visu politisko pakiju kongress
Briselē vienojies aicinot a l p ^ V ka­rali
Leopolduv kas uztiiNs-Svžicē.
ASV militārās iestādes nodevušas
pašu itāļu rīcībā pēdējās Ūyomb
ostās ierīces, kas vēl bija amerikāņu
uzraudzībā Arperikāņukaŗ^gļ^
kvākšana no Itālijas turpinājās
paātrinātā gaitā: ASV okupādja^
štābs astās Itāliju 3. decembrī.
Ap 60.000 strādnieku im ierēdņu
Manheimā piektdien sarīkoja stundu
ilgu prolcsta streiku i Ķ ^ n e p i e^
mu pilsētas apgādi ar pārtiku. ;
Padomju valdība piektdienjptā
protestējusi pret Irānas liegfehos
ratificēt padomju-irāniā^u nolīgumu
par kopīgu Zlēmellrānas naftas lau­ku
i^antoSānu, tai pasa laikā, kad
angiu riaftas koncestjas Dienvidlrā-nā
apstiprinātas. Padomju valdība
to apzīmē par naidīgu rīcību pret
Padoniju Savienību u r r t l a r a ^ ^ , ! ^^
valdību ātbUdīgU ^