Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1947

              LATVUil, 1947. g. 25, novembri
50,000 SEATgTĀJU KOLUMBA STADIONĀ PļEDZiVO LONDONAS
ABŠENAL VIENKAS 3-4 ZAUDĒJUMU — KĀlļĻA ĀRENA LIELĀ
SiJrtBLE — RACgNG CLUB PARIS FUTBOLISTU PARĀDE
' Vēstule Latvijai no Franoiias .
Kad pirms dažām nedēļām nb-a&
iaidrojas, ka 11. novembrī Parīzes
Koluniba stadionā Londonas Arse-n
^ futbolMi sacentīsies ar Hacing
Oah Paris, tad arī mēs, nedaudzie
Francija dzīvojošie latviešu spai>
tisti, sasaucāmies un ar' Kārļ^ Arē­na
gaditm bijām skatītāju tūkstošu
vidū. Sēdot kc^ā ar Aleksandru
Vanagu, skatam pavērās Kolumbas
stekdiona milzīgās tribīnes. Atmiņā
atausa maija' mēnesis, arī 11. da­tums.
^ toreiz te Francijas kausa iz-vārtu
augšējā stūrī un kad 80, min
angli izpildīja stūpa sitienu, centra
pussargs Komptons, ar galvu atkal
ieraidīja, bumbu RGP sargātos vār­tos.
Viesi uzbruka un RCP aizsar­gājās.
Pateicoties Arēna un Leduka
veiksmei RCP savu 4-^ pārākumu
tomēr nosargāja.
Kāds bija -iespaids par Arsenal
^vienību? Augsti vērtēj ama techniskā
un taktiskā gatavība. Dominēja tā­las
uņ precīzas spiespēles. Uzbruku­mā
ejot, notika pēkšņa bumbas mai-cīņas
finālā sacentās Lille ar Stras-, ņa no vienas laukuma malas uz pre-
• V/
bourg. Tad Arens kopā ar mani no
raudzījās Vanaga spēlē, bet šoreiz
mēs gaidījām Kārļa Arēna debiju.
Parīzieši mH rīkot tautas sveikus^
Arī šodien jau vairākas stundas
pirms sacensības tribīnes pārpildīs
tas. Skatītāju tūkstoši uzgavilē gan
milzīgajam orķestrim, gan arī ama­tieru
futbolistiem, īpašu atzinību
^ veltot mirklim, kad RCP parāda
savu milzīgo darbu, ko šis klubs veic^
. futbola sporta propagandā,' jo zili-,
baltos tērpos laukumā ieskrien 47
futbola vienības, kās visas piedalās
meistarsacīkstēs. Pēc tam, kad goda
ložā novietojies Francijas kara mi^-
nistrs, beidzot iznirst sarkanbalti
tērptie Anglijas.meistarsacīkstēs Š07
gad neuzvarētie Arsenal futbolisti.
Sķaliltāju gaviles negrib rimties.
. Laukumā iesoļojusi arī RCP vienī­ba,
un mēs priecājamies, redzot viņu
vidū arī mūsu vjžoržiku", kā spor­tisti
dēvē K. Arēnu. Abu slaveno
klubu pirmā sacens^a notika 1930.
g., kad 7—2 uzvaru izcīnīja angļi.
17 gados vienības sacentūšās 10 rei­zes.
8 reizes uzvarēiņši viesi, 1 reizi
(1946.) RCP uh 1938. g. sacīkste bei­dzās
I-^l neizšķirti. Arens šoreiz
spēlēja par labo aizsargu/
Spēle sākās straujiem RCP uz­brukumiem
un jau 15. hidnūtē, kad
straujais fran^ centra uzbrucējs
Bbngiomi devās uz viesu vārtiem,
Anglijas valstsvienības standartaiz-ķrgš
Skots bumbu piespēlēja atpa­kaļ
tik nelaimīgi, ka tā ielidoja pašu
sargāto vārtu stūrī. 28. miii. Bon-giomi
rezultātu paaugstināja uz
2—p.^ Arsenālieši savus panācim^us
centās gūt ar' tālām piespēlēm, bet
RCP aizsardzība, īpaši Arens, spē­lēja
lieliski. Brīnišķīgas divcīņas
Arens - veica ar teicamo angļu i n ­ternacionālo
uzbrucēju Mekfer^u,
bieži izpelnoties aplausus... 28. min.
atigļi vienus vārtus atguva, jo ne­gaidīts
Merkera raidījums pārspēja
RCP . vārtsargu Vignalu. Puslaiks
beidzās 2—1 RCP labā. »
Otrajās 46 minūtēs'skatītāji.gai­dīja
spēcīgu viesu ofensīvu, bet uz-brucēja^
lomā atkal bija RCP un. 60.
hiin. Vāsts paaugstināja rezultātu
uz 3—i. Pāris minūtes vēlāk Bon-giorhi
izmantoja angļu vārtsarg
Svindina nenoteiktību un rezultāt
dēlis rādīja ^ 1 RCP labā! Skatī­tāji
gavilēja, bet speciālisti vīlušies
kratīja galvas! Tad sākās angļu fut­bolistu
.uzbrukumu sērija. 75. min.
Servisa zibenīgs raidījums ielidoja
tējo. i Aizsardzība spēlēja WM sistē­mu.
Spēlētāji necentās „nosegt"
pretiņidca spēlētājus, bet gan lau'-
kumu» Vērtējums: augstas klases
vienība, kas savam u^gdevumam sā-kumāi
nepiegāja ar vajadzīgo centī-^
bu uii tāpēc zaudēja, RCP spēlēja
negai<iīti labi. Varens bija uzbru­kums.
Parīzes sporta laikraksts
„L*Equipe" raksta: „Labākie vīri
RCP sastāvā Arens^ Leduks, N i -
količSļ un, Gabets." „L'Equipe" sprie­dums
ir svarīgs kptram sportistam.
Parīzē, 12. wvembrl.'
Voldemārs B a u m a n is
Pari iespējām latviešim studēt Ķi-les
vācu fiziskās audzināšanas augst­skolā
i amerikāņu joslas sporta vadī­tājam
A. Celmam bija personīga sa­runa
ar minētās universitātes rek­toru
Dr. K. Dīmīl Pēdējais solīja
gādāt visu iespējamo atbalstu.
Latviešu prasmi basketbolā vācu
publikai un basketbolistiem pēc Vā­cijas
meistarības spēļu nobeiguma
Darmštatē demonstrēja mūsu emig­rācijas
meistarvienība Kursa.
Vieglatlēts un slēpētājs Edgars
Laipenieks 15.. novembrī no Havras
aizbrauca u z Dienvidameriku. >
L a t v i j u izlases futbola vienībā,
kas Vircburgā pieveica Wūrzburger
Kickers rezerves sastāvu 9—1, spē­lēja
Bebris (2. pusi. Pladerš), Lau-manis,
Līdums, Lidmanis, E. Pēter-sons,
Jēgers, Konopasēvičs, Grasis,
Seibelis, Pērkons un Sachnazārovs
(2. p. Bebris).
Trimdas meistarsacīkstēs pauko­šanā
Junioriem ar zobenu notiks 14.
dec. Eslingenā. Dalībnieki jāpiesa­ka
līdz 8. dec4 Ešslingen/N., Nellin-gerstr.
9, Latvian YMCA.
Latviešu ledus6oke}istu treniņno­metne
Garmišā-Partenkirchenā pa­redzēta
no 1.—20. decembrim. Bez
latviešiem, kas spēlē HC, Augsburg
vienībā, nometnē vēl aibināti Ve­dējs,
Zaļums,., Stāls, Veide, Celfn-raugs,
Jargāri^fun Bebris. Mūsu le-dushokejlsti
cenšas noorganizēt savu
vienību, bet trūkst līdzekļu tērpu
un piederumu iegādei.
Fišbadias latviešu sadilsti Nimr
bergas un Firtas vācu meistarsacīk­stēs
spēlēja 5-|5 neizšķirti ar Nim-bergas
klubu Noris.' Mūsu meistars
H. Endzelīns viegli uzvarēja Nim-bergas
meistaru Zībenkēzu. Fišba-diieši
ar YMCAs gādību tagad abo­nē
angļu vērtīgo šadia žurnālu
jjCb^ss**.
Vācijas saimniecība sabrukuma priekšvakarā
Vesela rinda atbildīgu amerikāņu
un vācu saimniecības darbinieku pa­gājušā
nedēļā izteikuši bažas, ka
visa koruptā vācu saimniecība vienā
jaukā dienā sabruks pilnīgi, ja amer
ŗikāņu militārā valdība drīz neatra­dis
līdzekļus valūtas reformas reali­zēšanai.
• „Daily Mail", kas sniedz šo ziņu,
piebilst, ka vāou markai tagad jau
mv daudz vairāk vērtības kā piemi­ņas
lietiņai. Vādjā if apgrozībā
Meklēju Umāru Bihnani, bij. Rī­gas
valsts teclmifcuma audzēkni^
kas, mobilizēts un nosūtīts uz Ce-choslovakiju.
Ziņas Jadz J, Bīl-manist
(14b) Ravensburg, Ge^pinnst-marktstr.
1. , . ^ (430)
Baltiešu m e i s t a r s a ­cīkstēs
b a s k e t b o la
u n v o l e j b o la
Amerikāņu joslas spcaia vadī­tājs
A. Celms informē, ka panāk­ta
vienošanSs' ar igauņiem un lie­tuviešiem
par baltiešu meistarsa­cīkšu
sarīkošanu basketbolā un
volejbolā ;vistt trīs: tautību vīrie­šu
un sieviešu i^ases vienībām.
Sacensības notiks 12., 13. un 14,
decembri Kemptetiē. H. M.
A n g l i j a — Z v i e d r i j a 4 «2
Arī kontin^ita futbolistu 12. mē­ģinājums
pārspēt angļus viņu pašu
zemē beidzās nesekmīgi. Arsenāla
skaistajā stadionā Ix>ndonas tuvumā,
kur divstāvu tribīnes bija skatītāju
pārpildītas, 19. nov. pēcpusdienā
Anglija iizvarēja Zviedrijas valsts­vienību
4—2. Jau puJaika atpūtā
ejot angļi bija 3—1 vadībā. Tikai
t ^ , kad Gunārs Grēhs ieguva vār­tus
ar 11 m soda sitienu im stāvok­lis
izvērtās' 3—2, spēles gaitā radās
lielāks sasprindzinājums. „9pīdēja"
angļu vārtsargs Svifts. Ap 1000
sporta draugu, kas kopā ar savu
vienību ieradās Londonā, izlīdzinā­jumu
tomēr nesagaidīja. Pēdējā mi­nūtē
gan vēl vārtus ieguva Morten-sens,
un Anglijas reprezentanti uz­varēja
4—2. Tāpat kā mūsu valsts­vienībā
kādreiz spēlēja Edv!ns, Ab-vīds
un Rūdolfs Bārdas, zviedru sa­stāvā
šoreiz bija 3 brāļi NordālL
Ka L G Farbei konceras' palīdzēja. sa|atavoi
otri pasaoles kara
Jau divarpus ga4a pagājis kopš
kara beigām, bet Nimbergas im citās
tiesu zālēs Vācijā joprojām nepār-traidctā
virknē turpinājļas dažādas
kara noziegumu prāvas, kas salo^o^
jas aizgājušajos „Lielvātijas" vare­nības
im Hitlera varas laikos, jo
„trešās valsts" dižvīru noziegumu
saraksts nav īsait. Vi«ia no nepa-rastākaiām
šo, prāyu vidū patlaban
risinās Nirnbergā, kur tiesā vācu ķī­miskās
rūpniecības koncerna , J . G.
Farbenindustrie" 23 agrākos direk-t
o i ^ . Militāristu vai koncentrācijas
nometņu sadistu vietā šoreiz uz ap­sūdzēto
sola nosēdināti citkārt par
„cienīj amiem, nepolitiskiem vīriem"
uzskatīti veikalnieki un zinātnieki;
i i i .
Lūdz atsaukties 32. pulka, 1 v,,
1 gr, karavīrus, kas bijuši kopā ar
mitnu māsasdēlu Skaidri Mucenieku
no feīgas. Pēdējās ziņas no 1945. g.
janvāra, ka viņš ievainots palicis
Pomerānijā. Lūdz rakstīt Allzei
Perlbachai: (13b), Kempten/Allgāu,
Postfach 19a, Lat\5iešu nometnē. (421)
Sugo Skaburskis, Sverige, Pers-tor$)
H. S. B. lūdz atsaukties stud.
pbarm. Zelmu Riidlidvski»^ dzim.
Sprade, veteī^ārārstu Jāni - VUi
SlJTomu un mācītāju Būmiņa no Ne­retas,
tāpat tos, kas par minētiem ko
29nātu.
Valdi Pultraku, dzim. 1922. ģ.
30. 7. Aucē, pēd, ziņas no Karalau-iieni,
m^lē Zigrīda Kerliņa: (13b)
Kleinkōtz b. Gūnzburg/Do., Latvian
DP Camp „Ausma". (420).
S i ^ nui^iiram pievienotas 2 lapais-pnsfeģ,
kuras saņem ATPOTAI
75 miljardi reichsmarku — 10 reiz
vairāk nekā purns 10 gadiem. Neti­cēdami
šiem papīra plūdiem, vācieši
gandrīz pilnīgi pārgājuši m maiņas
tirdzniecību. >^
Vācijas cenu sti*uktūra, turpina
laikraksts, tagad ir tik nereālistiska,
ka mājsaimnieces legālā alga par
astoņiem mēnešiem vēl nav pietie­kama
vislabākās kvalitātes kurpju
nopirkšanai melnā tirgū.
boŽL amerikāņu sainmiecibas dcs-perti
norādījuši, ka vācu importa
un eksporta plāni, kurus tik lepni
pasludināja par līdzekli likt vācu
eksportam samaksāt^par amerikāņu
pārtikas importu, patiesībā iztecējis
smiltīs nevērtīgās vācu valūtas dēļ.
• Markas nevērtība nav' nekāds no­slēpums.
Amerikāņi apzinājušies to
jau no sākta gala, bet līdz šim lai­kam
nekas nav darīts vērtības pa­celšanai.
Viens no bezdarbības ie­mesliem
ir vecu vecā amerikāņu un
krievu nesaprašanās. Abas puses,
a ,,Daily Mai?V bijušas „bēmiS-gi
stūrgalvīgas", un ļoti nepiecie­šamā
naudas reforma nav notikusi
visvairāk tāpēc, ka nevir§ja vieno­ties,
kurā vietā jauno naudu iespiest
Gandrīz veselu gadu krievi vispār
'atteicās J&r naudas reformu Vācijā
runāt, tad piekrita sanmām, bet
stiirgalvīgi" pastāvēja uz to, ka vis­maz
daļa no jaunās naudas jāiespiež
viņu joslas pUsētā Leipcigā. Viņi
bija ar mieru pielaist 80 amerikāņu
virsniekus pie kontroles naiidas
spiestuvē. >
Daži nokaitināti amerikāņi, ziņo
laikraksts, pieprasījuši, lai rada
īpašu valūtu angļu un amerikāņu
joslai. Tas tomēr padziļinātu jau tā
'dziļo un plato plaisu starp Vācijas
rietumu im austrumu joslām. Pirms
šī bļstamā soļa speršanas rietumu
valstis nolēmušas izdarīt vēl pēdējo
mēģinājumu Londonas ārlietu mi­nistru'konferencē
Londonā. DM
DAŽOS VARDpS
Padomju Savienībai esot atom­bumbas
ražošanai vajadzīgais rūp­niecības
potenciāls, raksta padomju
nedēļas žurnāls ,^New Times**,
Panamarlkaņn drošības konferenci
Panamā visdrīzākā laikā pareģo
ASV kongresa pretamerikāņu akti­vitātes
pētīšanas komisijas priekš­sēdis
republikānis Tomass. Konfe­rences
mērķis — komunisma apka­rošana
rietumu puslodē.
Uz amerikāņu josln atbēdzis Z ^ -
sijas-Anhaltes landtagsi deputāts
Francs Holiers, kam esot draudējusi
apcietināšana.
Stipra pagrides kustība izveido**
jusies Japānā, ziņo ģenerāļa MekAr-tura
štābs. Japāņu virsnieki esot
nodibinājuši arī slepeni* ,iValdību".
Padomju iestādes ļķtjannojušas
koncentrācijas nometnejs' savā Vāci­jas
joslā,. — Stokholmi apgalvoja
vācu sociāldemokrātu vadītājs Su-machers.
Esot iekārtotās jaunas un
atjaunotas vecas nometnes, kopā
esot zināmas deviņas. .
Viens virsnieks un divi kareivji
politisku iemeslu dēļ dezertējuši no
Cechoslovakijas.
Vienigais komunists Austrijas val­dībā—
elektrības ministrs Altmans,
atkāpies,, lai protestētu pret valūtas
reformas projektiem Austrijā.
No Ungārijas izbēdzis ari bijušais
sociāldemokrātu paitijas vadītājs
Koarolijs Pajers; kam draudēja de­putāta
neaizkaramības, atņemšanā.
Pret vācu sardžu izmantošanu
amerikāņu iestāžu apsargāšanai
kontrolpadomē protestējuši krievi,
ziņojumā pieminēdami ,,ja\mu vācu
armiju".
Somijas ārlietu miniskija atsau­kusi
ziņas par savstarpīga aizsardzī­bas
līguma noslēgšanu ar Padomju
Savienību.
Mūķenes tērpā no cietuma izbē­dzis
slovaku pretestības vadītājs ār­zemēs,
kas Romā bija apcietināts
par sadarbošanos ar pagrīdniekiem
pašā Slovākijā.
Padomju Savienība nav tiicējusi
Anglijas brī^ājumam 1941. g., ka
Vācija tai uzbruks, savās atmiņās
rakstījis bijušais ASV vēstni^
Londbnā Vainants, kas nesen izda­rīja
pašnāvību. Angļi bridinājuSi
krievus mēnesi pirms kara sākuma,
bet krievi nav angļu slepenā dienēs^
ta ziņojumiem ticējuši.
Ameiikāņi l2bQvējot flotes baal
Formozā, ziņoja Maskavas radio­fons,
atsaucoties uz kādu ķīniešu
lafkrakstu.
Padomju Savienība un tai drau­dzīgās
valstis saņēmušas 8OV0 no v i ­sām
vērpām, kas izvestas no ame­rikāņu
joslas reparādjās, izteicās ģe­nerālis
Klejs. Izvests pavisam
90.000 tonnu preču.
Padomju joslas urāna r^tlivēs
Tiepietiekamu drošības līdzekļu dēļ
notikušajā iebrukumā nonāvēto
skaits tagad pieaudzis līdz 96.
Kabadas armija plāno visu ka­raspēku
daļu motorizēšanu ar 1 kl-mašīnām
— kā karavīrus, tā visus
ieročus un apgādi sagatavos
transportam pa gaisu, lai tos ātri
varētu pārsviest uz jebkuru plašās
domīnijas malu.
Vācu spiegs, kas Vācijā apvai­nots
par slepkavību, atzinies, ka
vir;iš im viņa biedri Amerikas vācie­šu
apvienībā kara laikā tīši aiz­dedzinājuši
franču okeāna tvaikoni
„Normandie". ,
SlepenasĻ vācu odekolona receptes
pievākšanā savām va^adzībām,,Prav-āa"
apsūdz angļu odekolona rūpnie­kus.
Tie recepti 'esot ieguvuši kādā
odekolona dzimtenes Ķelnes fabrikā.
1926
1932
1933
kas tomēr savus līdzekļus un zinā­šanas
nodevuši Hitlera kalpībā >-
plānojot, sagatavojot un ierosinot
uzbrukuma karus. Prāvas materiāli
teizē atklāj kāda reiz .milzīga un
varena saimnieciska koncerna tap­šanu,
..ziedu laikus un sabrukumu,
ļaujot tam visean izsekot gadu pa
gadam.
Slimais un pagurušais ASV
prezidents Vudro Vilsons
vēstījumā kongresam norāda uz .ne­pieciešamību
attīstīt amerikāņu ķī­misko
rūpniecību, reizē izteikdams
pesimistisku pareģojumu, ka vācu
ķīmiskā rūpniecība atkal varētu
izveidoties par monopolu un kļūt
par viltīgu un bīstamu ieroci.
Vilsona pareģotais vācu
monopols jo pilnīgi iemie­sojas
jaunā pasākumā „L G- Parben;-
industrie-Aktiengesellsčhaft", kurā
apvienojas tik dažāda rakstura uz­ņēmumi,
kā Bayer, (Dari Bosch, Agfa
un galvenā vācu spridzekļu firma
Dynamit-Nobel No šī brīža I. G.
Parben ir pasaules lielākā ķīmijas
firma, pats varenākais vācu uzņē­mums
un vispār viens no spēcīgāka­jiem
veikalnieciskiem pasākumiem
visā pasaulē.
Koncerna vara tagad snie­dzas
jau 400 firmās Vācijā
^vēl ap 500 citos uzņēniumos visā
paS^ē. Drīz pēd jūlija vēlēšanām,
kuŗls nacionālsociālisti iegūst pāri
par trešdaļu visu balsu, koncerns
jau tākedzīgl nosūta diyus pārstāv-jus,
Heinridiu Gatino tiih Heinrichu
Bītefišu, u z Mincheni sarunām ar
Hitleru, lai uzzinātu viņa nostāju,
Hitlers apsola savu atbalstu. Sarunu
vedēji atgriežas (tagad viņi abi Sēž
uz apsūdzēto sola Nirnbergā), im
L G. Farben pieņem tūkstošiem jau­nu
strādnieku, lai sāktu sintētiskā
benzīna ražošan\x. ^
Cirēringa rūpnidcu mudināts
un spaidīts, Vjccais prezidents
Hindenburgs uzaicina Hitleru sa­stādīt
valdību. Bet jānotiek ari
vēlēšanām, un arī tajās jāuzvar nacio­nālsociālistiem.
Sadits, Gērings un
Hitlers sastopas ar galvenajiem vācu
rūpniecības vadītājiem 20. febr. pār­runām
un līdzekļu iegūšanai vēlē­šanu
kampaņai. Vislielāko ziedoju­mu
— 400.000 marku nodod I. G.
Farb«i pārstāvis CJeorgs fon Snic-lers
(tagad Nirnbergā). Drīz pēc tam
tagadējais Nirnbergas apsūdzētais
Karls Kraudis sagatavo priekšliku­mu
Hitlera četrgadei, paredzot vēl
izplest koncerna darbību un padarīt
Vāciju neatkarīgu no ārzemju aviā­cijas
benzīna. ^
L G. Fari^en līdzekļi ieplūst da­žādos
nacistu pasākumos.V1935. g. jū­nijā
firmas vadība nosaka, ka, pie­ņemot
darbiniekus, priekšroka do­dama
S S , S A x m citu pusmilitāro
nacistu organizāciju locekļiem. Līdz
gada beigām koncerns noorganizē­jis
arī plašu hitlerisma propagan­das
kampaņu ārzemēs,;^ izmantojot
savu plašo ve^ala aparātu visā pa­saulē.
.
I. G. Farben pibiīgi iera­kuši^
kara sagatavošanas
d^bos: izbūvē slepenu munīcijas
fabriku Debericā, lielu rūpnīcu VI-dusvācijāmagnēzija
un alumīnija
ražošanai, rīko „kaŗa spēlež" xm fik­tīvus
gaisa uzbrukumus savās dau­dzajās
fabrikās. Koncerns pārtrauc
sludinājimm ievietošanu tādos ār­zemju
izdevmnos, kas naidīgi nacis­mam,
un uz sava rēķina applūdina
daudzu zemju ietekmīgākās perso­nas
ar propagandas materiāliem.
Čīlē un Argentīnā L G. Farben f i -
nanciāli atbalsta nacionālsociālistu
partijas vietējās nodaļas.
Berlīnē, U n t e r den Unden
78, ir radies birojs, kas
saucas Vermittlungsstelle W. Tā
īstenībā ir militāra sakaru aģentūra,
kas uztura tiešas saites starp I. • G.
Farben nm nacisma kara mašinēriju.
No šī brīža koncerns, bez sazināša­nās
ar Vācijas militāristiem nesper
ne soli, kas kaut niecīgākā veidā
varētu atsaukties uz yāCL.ias sagata­votību
karam, ieskaitot jebkādas i n ­formācijas
došanu ārvalstīm. Saņē­musi
rīkojumu paātrināt armijas
motorizāciju,. vadība strauji kāpina
mākslīgās gumijas programmu.
Hitlers pasludina savu
četrgades plānu. Divas
trešdaļas no visiem plānā paredzē­tiem
ieguldījumiem iet uz I. G. Far­ben
programmas rēķina, Kmcerna
uzdevumā Makss Tļ^ners ^tagad
Nirnbergā) apbraukā Dienvidameri*
ku, lai reorganizētu koncerna aģ«h-tu
darbu un uzlabotu .'j^egošanas
rezultātus. Tiem turijmāk mēnešu
ziņojumos jāsniedz daudz sīkākas
saimniecībās, polītiskās un militā­rās
ziņas. 2^o}umi no IvG. Farben
iet uz armijas izlūkošanas daļu m
partijas ārlietu nodaļu .
Gatavošanās karam pieņe-
I P t I i mas. Izgatavoti mobiŪzS-cijas
plāni im militāri projekti. Dau­dzi
koncerna amatvīri kļūst par
„kaŗa saimniecības vadītājiem". Ro­das
jaimas slepenas mpnīcas . m
firma sāk ražot „termiidcās eldstronu
degbumbas'*.
%ū%ū i2. martā vācu armija ieiet
i P JļP Austrijā. Nu koncerns ^
realizēt seno plānu: uzsiikt Austrijas
lielāko ķīmiskās rūpniecības pasā­kumu
Skodawerke-W(Jtzler.' Dažos
mēnešos aprīta praktiski visa Aus­trijas
ķīmiskā rūpniecība. Jūlijā Gē-ringa
lepnajā muižā Karinhallā iz­strādā
plašu ķīmiskā kara sagatavo^
šanas programmu, kuras realizēšanā
jāpiedalās visai vācu ķīmiskai rūp­niecībai
I. G. Farben vadībā, kas coļ
izplāno, kā izmantot l^avu labi ap­mācīto
Sudētijas vāciešu peisohālu
Cedioslovakijas pārņemšanā/
1939
1934
1935
28. jūlijā direktors īlgners
nobeidz ziņojumu, kas sau-;
cas: Svari!gākās ķīmi^cās rūpnīcas
Polijāy un kurā Iztirgiā iespējas to
piemērošļsmai un iekļaušanai vācu
kara saimniecībā.' Tas notiek mēnesi
pirms uzbrukuma Polijai. Pēc poļu
Ijāmiskās rūpniecība^ uzsūkšanas tas
pats process atkārtojas Francijā, piā-rējā
Rietimieiropā un Padomju Sa^-
vienībā, cik vien tālu liek nacistu
kaŗapulki.^
M Sinī un turpmākajos gados
• līdz kara beigām tūksto­šiem
brīvu Eiropas-tautu piederīgo
degradē par strādniekiem-vergieni
Vācijā, I. G. Farben priasa un ari
dabu arvien vairāk šo vergu, Ķonr
cems izbūvē īpašu mākslīgas gumi­jas
Buna rūpnīcu AuSvicas iznīcinā­šanas
nometnes tuvumā un kļiist
par fakti^co šīs briesmu vietas ap­saimniekotāju
un aizbildni. Firma
arī palīdz necilvēcīgajos eksperi­mentos
ar cilvSclem.
1947
Kamēr Londonā gatavojas
četru ārlietu ministru kon-v
ference, kas spriedis par mierlī-gmnu
ar Vādļu, par Vācijas rūpnie­cības
atjaunošanu, par to, lail tā nā­kotnē
no jauna neapdraudētu pa­saules
naieru, tikmēr lielajā bezlojgu
telpā Nirnbergā, kur pagājušā gadā
nāves spriedumu noklatisījās .Gēr
rings un viņa biedri, tagad risinās
„Lieta Nr. 6*^
Runā liecinieki: tos AušvicaI ie­slodzītos,
kas vairs nespēja strādāt
1. G. Farben rūpnīcā, nosūtīj a uz
Birkenauas gāzēšanas kamerām
Par^^ nespēcīgiem, kas katru dļienu
saļimuši ejot un tad samīdīti, par
piekaušanām ar gurnij as nūj ām, kur
piedalījušies tiklab pašu ieslodzīto
uzraugi ,^apo", kā SS vīri un I.
Farben meistari, par simtiem cilvē­ku
nosišanu, par citām mežonībām
stāsta liecinieki un dokumenti. Ge-diu
ārsts Viteks apliecina, ka fabri­kā
uz IflO striidniekiem izdoti 30 vi­ras
trauki, tā kā tie pusstundu i l ­gajā
pusdienas pārtraukumā nespē-v
juši pat paēst. Izbadējušies ieslodzī­tie
rāvuši viens otraaal no rokas .iz­laizītos
tra\ik\is.
Bet 23 vīri sēž a^ūdzēto solā
stīvi, korrekti un joprojām'ļoti de-nīgi.
Viņu balsīs nedreb nožēla.
Viņi izturas, it kā tas viss uz viņiem
neattiektos. Galvenais viapsūdzētais
Karls Krauchs kādreiz vēstulē, kas
tagad figurē tiesā, «sirsnīgi patei­cās^
Heinridiam Himleram par ie­slodzīto
nodošami I. G. Farben rīcībi
un solījās ar visu iespējamo pašaiz-lied^
bu veikt viņam dotos uzdevu­mus.
Un arī tagad katrs apsūdzēto
vaibsts un vārds liecina par pārlie­cību:
Ja man būtu tas viss jādara
no gala, es darītu to gluži tāpat,
— vadonim Hitleram, I. G. Farben
varenībai un savai personīgai ļab^^
klājībai . . . M. C.
1936
JLATVUAS" ABONEMENTS,
pasutinot laikrakstu pa atseviš­ķiem
eksemplāriem (līdz 3 eķs.
iesk.), maksā RM 7.— mēnesī; pa­sutinot
koļlektīvi vairāk par 3 ek­semplāriem
RM 6.— mēnesi par
eks. Sludinājumu maksa: RM 3.-^
par- vienslejiigu lespiedrindu vai
tai atbilstošu telpu; piederifiro
meklēšanas sludinājumi par pui^-
cenu* bet ne mazāk kā RM 6.—
par sludinājumu.
Abonementu pieteikumi, sludi-aājuml
naudas pārvedumi un kiv ļ
respondence adresējama .«Latvi-iai^
(13b) Gūnzburg/Do.v Būrger-meister-
Landmann-Platz 7.
i i viena gie^riol^Ja J i ^ ^ kl
A ^ i i f f ^ ^ fa V e - visam 1
Baisi
•i^z'^zl^^i^eļd ģ āuVni ^m^a la, vtraaruēcjaēs
fiii*«»ilM Ifedeva i ^ i '
P'^S'tSdu mašīnu nfeca
# ' Š . ? f f i u vai Soko- Daži
JuSiarl
centfi
Rai!
Imanti;
i^bUaSāirpu&s auga.'
K^tSdu svešu <^rt&f\gĻjxm
Evai ar galasmašmu. ^ v^l
bērni. Ievēroja, _ U fai *Aw-^efflii?š. kas^naca, J un f ^4^^; vai W ffiVsltrSja pretī, paķeraUg^ji ^
Lirgs tikko, bija paspējis ^jj^^^ £
ļggjja. Un tS bija l a b i - L
ŽW bijadta vajadzība, f^^^
Sm
Vā(
^^„žaaaes;"glmot^
iītfidlnSjademiņu dzilak.
teSjalabuJaikuJīdzp^^^
jiSinu- āodot, Jiaiskumiem
iistla^ ar! • nepatikšanas.
ajjfljM mašīna šad tad atgrie-llaMnetlomazgāta,
aprOsi-bija
mans cīpslas ^
un atgriezis robiņu* GaV
te pai^SJŠ; palaida , ^
p ^,«v im māja tā atgriezās ^cijāsļ
j|^'Ūm:<iien§ni Ja tādās rei- kara m
" - ' • ^m pašiem ievajadzējāsļtēm lā
bija Uga skriešana pa lielo seviž^-
imk sadzina savai man- ļ ņug^
Brt visu to Balskumi vH reizāk
igibeLEelaS'kurnēšanas. 'ļsuņi, b«
burzma jau visādi ga- cilvēki
^* rokam
sttaoer atklājās arī lielāka ļapmacil
U Raltons gribēja malt, I neredzi
i^ezas. Ņo ripas/izvēlās ļļīgg^ ļ^f
[stāt s
g Eais- gaiana;|
, M «Ievu pagriezies, teica. „ ^ '
5ii,pinnā reize, m viņa K X
I»bl% kartupeļu grozu, I g S i
plda, pacilāja zobiņa aovienīl
«du jau
'S nedēju atpūtās, daļai
g?l9» bite saklaušināju^, - ve<i
»»wot dabūt jaunu zobiņu, tirgus
:«„»bil>S ieradās un .nieki
i,tob5tu^a vecais, Rais. Pirms liS? sariiģtinājur ap 400
[««tertaats teica: prasāt
f ir art sava I ^ ^ O i
' , rēķina,
i f t staigāja atkal DB no-
(ievi ' I Aklo
aī>māc!1
stigas
, , g a n dai
suns na
kiituihlļ
tā nav
Iriemi
nas n(
>98ust plašu v&.A.I'**^^" ' v,il%s !ier cvoectp' vļiHsjgw^s u vardu un līd;
f K ? ^ «18. kas- H,T ^ H
>ns
* C f f . i a i k s S?u K - ^ -
'rilcSņtf
gSm iei
• uzdē
Barimors lai
1)
atrod 4- ! sainmii
**^> ui'^H Sīkāko ,
m