Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1947

              LATVUA.m7.i.25.iiov<
it, 8d (00} 1947. g. 25. novembri
Ar āutora paralīdtu v$i inidāliem pa-
£^t!tajo3 rakstos izteiktās domas nav
i a M z i i ^ r^kcijas domas.
tCK IESNIEGUMS PAK UZTCEA ŪZLABOSAITO BfiBNIEM
LCK uzdevumā LCP loceklis J. Venners, kopā ar A. Steinbardu im
T. Tēraudu, izstrādājis iesniegumu, kurā, norādot uz latvieiu bērnu
kļūmīgo veselības stāvokli^ tā novēršanai lūgts uzlabot bērnu un Jau­niešu
uzturu. Iesniegums šajās dienās nosfitīts ASV armijas un lEO
augstākajām iestāda, miisu sūtņiem, baznīcās un palīdzības organizād-jām,
amatpertībnim un ārzemju presei.
Ja kādā jautājumā gribam tuvāk
tikt patiesībai, tad palaikam to
aplūkojam no dažādiem, nereti pre­tējiem
redzes viedokļiem. Zēl, k%
paši sevi vlsml}āk aplūkojam tikai
no viena, sava subjektīvā, allaž
mums pašiem patīkamākā. Taisni
•no šīs pozīcijas izriet tā nostāja, it
kā mēs katrs atsevišķi un ar! kā ko­pība
atrodamies pasaules interešu
centra, it kā bez mums un mūsu
jautājuma atrisināSanas mums vēla­mā
garā pasaules nevarētu pastāvēt.
Saprotams, Palestinas arābiem var­būt
liekas, ka viņi ir pasaules cen­trālā
problēma, spaidu republikā­ņiem
vissvarīgākais šķiet viņu jau­tājums
utt, utt, Bet vai Ir gudri savu
pcKdciju izgaismot tikai vienā Vir­zienā?
. 1847. g. februārī kāds tautietis,
kas dažus mēnešus pirms tam no
Vādjas bija ieradies Ņujorkā, rak­stīja:
„Ja man kas mūsu ļaudīm
. Vācijā jāsaka, tad tas ir: mācieties
valodu! Es to gribētu atkārtot sim­tām
reižu, tik ilgi, kamēr cilvēki
kaut vai aiz niknuma valodu tomēr
iāk mācīties.**
Cits tautietis angLu joslā viņam
tad atbildēja: „ValodA jau laba lieta,
bet kādu tad lai īsti mācāmies
angļu, franfiu, spāņu vai portugāļu?
Es. tomēr domāju palikt pie latviešu
Iņēles. Bez,tam mūsu nometņu kur-sqs
nu gan neviens svešu valodu vēl
nav iemācījies.'* \
Tagad Šis cilvēks pats jau strādā
Anglija un nu viņš raksta: „Bez
^ ļ u valodas jums še nav nekādu
cerību ttķt uz aUgŠu. Neceriet, ka
'te valodu būs vieglāk lemāctties kā
~ nometnē."
1947. g. februārī vēl kāds cits
tautietis no Detroitas Savienotajās
Valstis rakstīja: ^Centieties iemācī­ties
iespējami labi kādu pavisam
, Saiu^^' specialitāti. Tam nemaz nav
jābūt amatam, tā var, būt kada
amata daļa, kāda atsevišķa darbība,
bet ar to še tiksiet pie labāka stā­vokļa.**
Se Vācijā vēl pirms mēneša ļoti
cienījams izcils trimdas darbinieks
mūsu jaunatnes attiu'ību amatu mā
Čībās vērtēja ,tā: ^Jaunatne gluži
Instinktīvi iet pareizo ceļu, cenzda-
^ mās pēc ģimnāzijas izglītības, Tikt
pie ģimnāzijas izglitibas še varbūt
viņai ir pēdējā izdevība. Amatu cil­vēks
var iemācīties katrā vietā, lai
, cik gadu vecs būdams/*
Bet"^ darba piedāvājumi līdz šim
nāk gan dažādu praktisku amatu
pratējiem, arī ar ļoti šauru speciāli^
tati, bet biroju darbiniekus, grāmat­vežus
un. vienkārši jaunus cilvēkus
ar ģimnāzijas izglītību nejkur nepie­prasa.
Nekad vēl "nav izteikts tik daudz
. patētisku vārdu par mūsu nacionā-
, lajiem Jautājumiem kā tagad, nekad
caurmēra cilvēks nav bijis tā pie­bāzts
ar^ visādām deklarācijām, vi­sādu
cēhi , jēdzienu samužināju-miem
kā tagad, nometnēs sēdot un
.^IRO maizi ēdot, kas, lai arī trūcīga,
^omēr pienāk klāt bez rūpēm. Tikai
vēstules, kas devušies darbā uz
citām zemēm, nav vairs ne" saukļu,
ne deklarāciju, vienīgi reālo ap­stākļu
attēlojumi, reālu faktu loģiski
secinājumi. *
Tātad ne tikai, ar citu, svešini^u
acīm raugoties, arī ar mūsu pašu
acīm skatoties mCfsu dzīve, mū­su
stāvoklis, apstākļi, nākotnes
Izredzes un mušu reakcija uz
to izskatās dažādi — atkarībā no tā,
vai raugāmies no nometnes barakas
pasaulē, vai no pasaules uz nomet­nes
baraku. Liekas, gudrāk mēs rī­kotos
tad, ja no šī fakta taisītu sev
kādus secinājumus, nekā ja izliktos,
ka,neesam šo atšķirību pamanījuši.
Nevienam, kas savu arodu izvē­lējies
pēc savām tieksmēm un in­teresēm,
kas savam darbam veltījis
visu savu sirdsdedzi, nav viegli dzir-
^ dēt par pārskološanos: tas sāp. Nav
viegli cilvēkiem, kas ir jau pāri
pusmūžam, kļūt par skolēniem. Bet
dzīve ir nežēlīga, dzīvei nav līdzjū­tības,
viņa netiesā vienīgi uzvarē­tājus.
Un mēs taču gribam būt lat­vieši.
Labi, tad uzklausīsimies to
tautieti, kas 7 gadus vecs nonācis
Ņujorkā, kas nevienu ēdienu nav
gājis latviešu skolā, kas ir sācis no
avīžu zēna, bet tagad ASV studen­tiem
lasa lekcijas un tomēr ir lat­vietis
un runā tik pareizu latviešu
valodu, ka mēs no viņa varētu vai
mācīties. Uzklausīsimies arī to tau­tieti,
kas 1939. gadā; kaŗam^
atradies svešumā, bijis matrozis, bet
t tagad ir inženieris. Šiem cilvēkiem
neviens nav palīdzējis. Svešniecībās
gsSat^viņiem nav bijušas tikai smil­tis,
kas iztek ,caur pirkstiem — viņ
ir izlauzušies. Arī tas ir skats no
..otras puses.
Ar sirdssāpēm neviens dzīvi nav
uzvarējis. To spēj vienīgi zināšanas
Iesnieguma ievadā aizrādīts uz
2enēvi&s konvenciju, kurā bija ie­tverta
bērnu aizsardzības deklarācija
par palīdzības sniegšanu bērniem
kara im posta laikā bez rases, reli­ģijas
un tautības izšķirības. * Sīs
saistības savā neatkarības laikā go­dam
pildīja arī Baltijas valstis, iz-dodamias
prāvas summas trūkumā
nonSkiašo bērnu pabaltīsanai Bal-kānu
valstīs, Ķīnā uc.
Tagad, kad daļa baltiešu atrodas
ārpus savas zemes, kopā ar viņiem
bēgļu sūrajā liktenī dalās arī vinu
bērni. ; Līdzšinējās daitā izvietoša­nas
akcijās ārpus Vācijas meklē ti­kai
vieniniekus un bezbērnu ģime­nes,
tā!'kā ģimenēm, ar bērniem paš­reiz
-vājas izredzes izkļūt no taga­dējā
npnormālā stāvokļa — Šaura­jām,
ņebigiēniskajām telpām un
trūcīgā! uztura. Pēdējo mūsu aprū­pētāji
līdzekļu tīnlkuma dēļ vēl ssf-mazina^
tā sevišķi smagi skarot pēr­nus,
kuru veselība jau tagad ir kri­tiskā
sfadljā.
Skolnieku veselības stāvokli ie-sņieguniā
rakstui^o latviešu tautskolu
direktoru ziņojumi, kas dibināti uz
skolu ārstu izdarīto veselības pār­baužu
rezultātiem. Sājos ziņoju­mos
mihētie skaitļi liecina par stā­vokļa
4^^sirtīgu nopietnību. Hese-nes
apgabalā zem normālā svara ir
60—^0 proc. skolnieku, ar plaušu
dziedzeru iekaisumu slimo 80 proc.
Virtembfsrgas-Bādenes apgabalā ok­tobrī
tautskolās skolnieku svara iz*
trūkums (līdz 10 proc. no normālā
svara) bija 46 proc, bet pāri 10
proc. —i 21 proCi Nepietiekamā uz­tura
iet^f^kmf labi raksturo Bavāri­jas
, apl^abala latviešu tautskolu
audzēkņu veselības stāvokļa salīdzi^
nājums 1. aprīlī (pārbaudīti 2868
skolnieki) un 1. oktobrī (2932).
1. aprīlī miesas būve bija laba
,33 proc,; l.'okt 28 proc; vidēja
44 41 proc; vāja 23 — 31 proc.
Mazasinība 1. apr. 20 proc, 1. okt.
33,2^ pioč.; plaušu dziedeŗu iekai
sums 13-r-14,5 proc; /tuberkulozes
sanatorijās ievietoti 1,7—2,2 proc.
Vasarā, kad bērni vairāk uzturēju­šies
svaigā gaisā, viņu veselība to­mēr
pasliktinājusies.
^ Arī LSK medicīniskās aprūpes
daļa ievākuši ziņas no ārstiem spe­ciālistiem
par bērnu veselības stā­vokli
nometnēs. Rēgensburgā no
357 bērniem zem .svara bijuši 233,
mazasinīgl 113, ar rachitu slimojuši
29, ar bronchu tbc .98, kakla dzie­dzeru
tbc 47. Ingolštatē' no 140 bēr­niem
zem, svara 66 bērni, dziedzeru
;uberkuloze 81, chronisks bronchits
50, rachlts 13. Manheimā no 173 bēr­niem
zem svara 86, ar dziedzeru tbc
22, aktīvo tbc 6. Vēl ļaunāka ir. aina
Kaseles - Benenha\xzenes nometnē
pēc pārskata 23. oktobrī?"!—5 g. v.
bērni zem svara 60 proc., 6—10 g. v.
75,7 proc, 11—17 g. v . 7 3 , 7
proc. Plauiiu dziedzeru slimības kon­statētas
1—5 g. v. — 28,5 proc, 6—10
g. y, — 76,2 proc, 11—17 g. v. ^
25 proc
Minētie skaitļi liecina par bērnu
veselību amerikāņu joslā, kur uz­tura
apstākļi vēl tomēr labvēlīgāki
kā dtās joslās. Angļu joslā, pie­mēram,
Giftenes tautskolā, normāla
veselība ir tikai 4,5 (!) proc no vi-siem^
svara iztrūkums
vismaz 20 proc apmērā ir 84,8 proc
Oldenburgas Tērvetes tautskolā no
98 skolniekiem t&ai 14 proc. ir nor­māls
svars, Melles ģimnāzijā stā­voklis
tikai par 4 proc. labāks. Mēr^
bekas tautskolā š. g. martā zem nor­mā!^
svara bijuši 56,3 proc skol­nieku,
bet 6. sept. — 82 proc, ku­riem
ļoti novājināta organisma dēļ
nepieciešama uztura papilddeva.
Austrijā no 350 bērniem 0—18 g,
vecumā plaušu dziedzeru kaites 30
proc
^ ārstu vienprātīga atzinuma
īgā veselības stāvokļa galvenie
iemesli ir nepietiekams^ nepiemērots
un vienpusīgs uzturs.
novērstu veselības pasliktinā-vēl
vairāk, uzturs būtu jāuz­labo
ar spēcinātajiem, koncentrē­tiem
un vitamīnu bagātiem pārtikas
līdzekļiem — taukvielām, cukuru,
kondensētu pienu, olu pulveri, aug­iem
un saknēm, Bez tam skolnie­kiem
nepieciešami izsniegt arī piln­pienu.
Slimnieku devas nebūtu iero­bežojamas
ar 2 proc. no iedzīvotāju
kopsicaita nometnēs, bet izsniedza­mas
pēc ārstu atzinuma faktiskajam
slimnieku skaitam. Arv^
organizē
MEKLĒ IESPĒJAS MŪSU TAUTIEŠU NODARBINĀŠANAI EIRSS
KŪDRAS FABRIKĀS
^ ^ ĪSS X
v»d SrlietuV-J^^ konferen^
^8.'^sarunas Lo^^, 7. dzas ar
» ^Sl sa^'^^'ofSa 71 VaSingtor-lai
Latvielu būvinženieris Konrāds ļ ražošanas mašīnas, t. i., tikpat da
Pētersons, bijušais „A/S Kūdra" di- cik 1939. g. Latvijā bija „A/S K
rdctors Latvijā, pašreiz strādā Eirē, ra" rīcībā. Nākamajā gadā "
kur nodarbināts E i r ^ kūdras ražo- ražot ap 300.000 t kūdras,
šanas izveidošanā. Jau pērn Pēter- Būvinženieris Pētersons jau 1
sons uz Eiri aicināja dažus latviešu g. lūdzis Eires vadībai atļauju
kūdras ražošanas speciālistus. Viens viešu speciālistu ieceļošanai no
no uzaicinātajiem bija Mērbekas no- nometnēm Vācijā, vēlāk pakāpe
metnes iemītnieks Pēteris Ozoliņš, saistot arī lielākas grupas nekv
Viņš mūsu līdzstrādniekam izteicās: cētu strādnieku. Eires vaL_
,>Konrāds Pēter^^^ un K t ^ ^
Eirē dzīvoja jau 1908. gadā \m bei- sons sācis sarakstīšanos ar ssņdei^
dza turienes karalisko universitāti, kādreizējiem darba biedriem. i 9 4 |^
1920. g. Pētersons atgriezās Latvijā g/maijā nfūsukūdriniekiV^^
un sāka mūsu kūdras rūpniecībasļ ppsušies ceļā, taču^^^^i^
plašāku noorganizēšanu, galveno- gumi nbraidīti, piedāvājot sais«ti^;'J
kārt mechanižēšanu." Eires uzņē-^ļ
mums„Pecco'* Sedas purvos uzstā- listi šāda ceļā tiešām aizibraukuSl uiw
dīj a attiecīgas mašīnas, kas gadā ra- Angliju ar cerību, ka pēc obligāt^PJ
žoja 60.000 tonnu kūdrās brik^u. Gt- saistību nok^^
raj ā pasaules karā rP^ersonam atkal vieglāk tiks uz ElrL Pārējie ieinte^vl
# & n^KSonu kā Ar to es s^r^^^ personāla
V ' ^ 1 kopīgās J
t«*fiteiazas apgal- ©aida arī.
ui* ... dfe^iglā. Valsts- jtoāsies ar
_ un AUS-tris
va
no
a dzimteni, un viņš resētie mūsu tautieši vēl gaida, j^ft
ļ^^andcļuvaEirē. Kūdr^
vu tur daudz, bet kūdras rūpniecība mus lietas pozitīvai^^^^^i^^
bija vel visai vāji noorganizēta. Ag- un kad šis plāns realizēsies, vēl pa?^n^
rakās pazīšanās dēļ Pētersonam at- gaidām nekas nav zināms.** P. P. ^ "
ļāva celt fabriku kūdras pakaišu ra­žošanai.
Grūtības radīja speciālistu
un apmācītu strādnieku^t^ -
1947. gada maijā fabrikas būvi to­mēr
pabeidza un varēja sākties ra-
LatvieSu būvinženiera veikums| V ^ XlZIV8
izpelnījās atzinību- un atbalstu. Ta­gad
pieņemts plāns par fabrikas pa-1 BALK informē, ka Bavārijas'; 1B<
cl par
0 --*.rt sapulcējas! mātai proi
" S5 no»«^"+ r^JZ apgal- raksta Ben
piln- likt rietu
« dienā, aģentiem
««Ht vietnieku Mai«ala
^«v«ž•S.ied^S: m„uNmus , piaeš9ip eajpamsvae_
no
u.
plašināšanu. Eires valdība kūdras viešu nometnēm, kur pieteiktas
rūpniecībar nesen atvēlējusi 5 mii- pārbaudes, jāsazinās ar apga.
joni tņārciņ^^^
nodarbināt 60 modernas kūdras | fa ielā 49,
Par Esliiigenas latviešu^^^ k^
vecāko ievēlēts K. Kalhhļš,^
i i t^ i l D ^ t ' ^ . vietneku J. Aperāns. >
U JJIISSIGI. I Baltiešu invalidu apmācības
ARtMANCESTERS SAVAS; G R t ^ ^^
Nicās novada tautas
tirps un Nameja
gredzens princesei
Elizabetei
Grezns Nīcas noyada tautas tērps,
kas darināts Memingenas latviešu
nometnes austuvē, un sudraba sak­tas
ir kāzu dāvana, ka princesei Eli­zabetei
uz Ix>ndonu nosūtījusi LCK,
Dāvanas sagādājusi arī amerikāņu
un franēu joslas latviešu YMCA -
niūsu tautiešu Lakstīgalas darinātu
tautisku pūra lādi, kurā ir zeltkaļa
Bētiņa pagatavotas rotas lietas -
Ņameja gredzens, aproce, sakta un
Valkas nometnē austa tautisku prie­vīšu
sedziņa. Dāvanām pievienots
doc. Fr. Bangas z ī « ^ apsveikuma
teksts. ^
Vācijas lietuviešu laikraksU ziņo,
ka kazu veltes princesei Elizabetei
nosūtījuši ari lietuvieši. Tās ,prin­cesei
pasniegšot Lietuvas sūtnis
Londonā.
Kāds mūsu tautietis princesei Eli­zabetei
kāzu gadījumā darinājis
kurpes, kas nosūtītas uz Londonu ar
pavadzīmiti: „Latvian DP in Ger-many."
Kad, vēl Vācijai DP nometnē
dzīvodams, salīju ģeogrāfijas grāma­tās,
ka Mančestera ir Uelākais kok­vilnas
rūpniecības centrs pasaulē, ra­dās
jau fantāzijā zināms priekšstats
par šo vietu Anglijā. Mančestera
iebraucu ņo Londonas, bet redzētais
tikai daļēji saskanēja ar domās pa­redzēto.
Nepārredzamie fabriku
skursteņu meži negribēja un negri­bēja
rādīties. Arī iebraucot Man­čestera,
vēl nevarēja tūlīt teikt, ka
tā ir milzīga rūpniecības pilsēta.
Tas atklājās tikai vēlāk, redzot pil­sētas
ncAr/ēpušās celtnes. Patiesībā,
rūpnīcu rajonus vēl nemaz
neesmu redzējis, kaut gan esmu šeit
jau 2 nedēļas; Mančestera ir ļoti
liela un galvenie fabriku, rajoni esot
kaut kiit ziemeļaustrumu ārpilsētās.
Kā jau katrs par Angliju zina, te
daudz miglainu dienu un reti spīd
saule. Pa retam nolīst arī smalks
lietus. Bet, tāpat kā Vācijā, arī •šeit,
lietus, ir par maz * un pilsētai draud
ūdens trūkums. Stāvoklis iŗ pat tik
nopietns, ka pieteikta ūdeiis racio-nēSana.
Ūdensvadus atstās vaļā t i ­kai
dažos visnozīmīgākos ēku blo­kos,
piem., slimnīcās, bet citur vi­sur
noslēgs. Zināmās vietās uz ielām
ūdeni izsniegs katram zināmā dau­dzumā.
Tā tad paredzamas ,jūdenš
rindas" ar spaiņiem un podiem . . .
Citādi gan rindu te tikpat kā nav^
izņemot vienīgi pie autobusu pie­stātnēm,
kur arī jāstāv pavisam īsu
brīdi, jo lieli dlvstāvainie buisi brau­kā
ļoti bieži visādos virzienos un
nekad nav pārpildīti. Tomgr rindu
kārtība ir ļoti laba, jo tā pilnīgi
un darbs. Ar asarām un izmisumu,
ar netaisnības gaudām varam ieka­rot
labi ja līdzjūtību. Vai mēs gri­bam
līdzjūtību? Mēs taču gribam
savas tiesības. Tiesībās ir jāizcīna.
Vai tās būtu daudz prasīts, ja^^^^^
ņas vārdā mums būtu vēl jāmācās
— vispirms dzejiskas domāšanas
vietā jāmācās domāt loģiski un
drosmīgi? Tad varbūt tik sāpīga ne­liksies
arī pārskološanās problēma,
tad: varbūt beidzot ķersimies ari pie
valēdu mācīšanās.
K ā r l i s Rabācs
izslēdz drūzmēšanos. Satiksme vis­pār
ļoti dzīva. Būsi un m^zās mašī­nas
reizēm plūst 4 rindāsf uņ brauc
pa kreiso pusL \.
Pilsētu varētu iedalīt trīs joslās:
centrā, ap to stāvošos rajonos un
tālākās ārpilsētas daļās. Pats centrs
ir kā katrā lielpilsētā, ar lielām
celtnēm; bagātīgiem veikaliem \m
dzīvu satiksmi. .Izcilākās celtnes
centrā ir pilsētas pārvaldes feams
Town Hall im centrālā bibliotēka.
Apaļā, īpatnējā bibliotēkas celtne
slēpj sevī vienu 1K) bagātākiem grā­matu
krājumiem Eiropā. Bombardē­šanas
postījumu maz un visas dru­pas
sen jau novāktas. Iebraucējus
no izpostītās un trūcīgās Vācijas,
protams, pārsteidz. preču bagātība
veikalos. Lielākā daļa pārtikas gan
racionēta, un rācijas nav tik lielas,
kā allaž mēdz domāt. Racionētās
pārtikas kaloriju ' kopsumu ^ ļ'tagad
vērtē uz 2600—2800. Pamaz 'gaļas
olu un arī dārzeņu un augļu, kas
gan nav racionēti, bet ir ļoti dārgi
Piem., mārciņa ābolu maksā ap 1
šiliņuji bet tomāti pat ap 2 šil. No
dienvidus augļiem redz vienīgi' vīno­gas
un grariātābolus, bet nav ne
apelsīnu, ne banānu.
Sō rindu autors pats mājās nesaim-nieko.
bet ēd brokastis un vakariņas
šejienes YMCAs klubā, bet pusdie­nas
imiversitātes kopgaldā. Gaļas
ēdienu vispār maz, bet liela .zivju
bagātība. Samērā maz dod kartu­peļus,
pie kuriem tā esam pieraduši
un laikrakstos lasām, ka te eso
kartupeļu trūkums. Angļi sūdzas
ka vairs nevar dabūt bekonu, un
gandrīz katrs anglis zina, ka šo gar-
X V . , . . . , ners; Ieradušies jau 23 latvieSu in-
T ^ dabūjuši no validl, kam dzīves apstākļi ūn
Latvijas bet ^tagad no. turienes ne- labs. Vēl trūkst apmācītāju dreb
c^bū neko. Angļu brc^a^^ Pawti nieku un kurpnieku darbnīcās. Nail
ir auzu putra, biezi krī žāvētas, no- Ur! darba rīku. Palīdzīgu rofcu va
vārītas plūmes, kada zivs vai desa, rētu sniegt tautieši, ziedojot
vai. apcepta maize ^ ar pupām, vd vai arī naudu to iegādei,
makaroniem tomātu mērcē.
garšīga ir angļu apceptā maizīte, ko I, Mūsu^tautieti| Dr. St^Jaudzem*
dod sUtu. Garšīgi ir saldie ēdieni, P^^?^^^'.?LP!H'*n.f
piem., pudiņi, tāpat krējuma saldē­jums.
veno ārstu Hanavā. Viņa aprūpē i i
ap 3000 cilvēku, to vidū vairākt|
Garšīgu un jauku \ lietu vispār ļ ^"^^^^^^^^
" bet viss tas maksā arī lielu , Virtembergas un Badenes^ apga^,^v^
naudu, tā kā tiem, kam pašreiz jā- h^^a 2. vēlēšanu iecirknī; par LCPf
maksā par dmrokli un uzturu, katrs locekli ievēlēts pulkv, V. Skaistlauks|
šiliņš trīsreiz^āapgroza un jāpado- Piedalījās 56 proc, vēlētāju. Virtem-g^
mā — vai to var izdot. • bergas un Bādenes apgabala koml-if
Ja pašam jāmaksā par ēšanu uri tejā ievēlēja V. : SkaistlaukU, J.
istabu, tad vienam cilvēkam te va- Labsviru, E. Laimiņu,; J. Arāju, J , ^
jaga ap 30 mārc. jeb 600 šil. mēnesī; sadili, J. Vinteru, . V. Briedi,: T . |g
bet ja mājās varot gatavot, tad ar to N^eraudu un A, Blanku,
varot iztikt 3 cilvēku ģimene. Pa Flensburgas jūrskolu, ko
lielākai daļsii te labi dzīvo kalpones, kapt. Neimanis, šogad ar ' '
kaš iekļuvušas turīgo angļu ģime- grādu beidza A. Skuja un igaunis^
nēs. Tās parasti dzīvo tālu ārpus ļKristjansens, bet ar i . stūrmaņaW
,Pie
mums jā-fl
ka Dīns esot ta
' ' « S ^ I sies tiki
sevišķa Rieļ
AfiV ārlietu ministrs tīkamajām
saimniecisk
mums vajadzētu da-
'masu speķos, M Ietek-īSavienaiu
sadarbo-treSdalām
tSs sabieS-i
no ta atteiktos, tad
em vajadzētu iz-
To nevarēt^ no- .W1
«aparāta miera slēgšanu,
'^ftai apliecinājums tan»
-'- nevar uz mūžīgiem lai-mieru
zemes virsū."
, par kuru §r-
.tilSka
Mums v«adzetu
11? Wr
•gli, bija jautājums —
ākt apspriedes. Trīs rletuiti-pilnvarotie
paziņoja, ka vēlēr
a r 10 priekšpusdienā. Pa-
•'• Andrejs Smir-m
apdomājās, un - pārējie
fiģl sa^atījās, b6t tad Smir-paMdijat
,,Labs ir, pēc Mas-iiaslaika
tad jau ir'pecpusdiena."
itotrier-ir vēl daudzi, kas ne-par
nacioni
patikas cem
•iznirs vel "
rādīs konfei
Vieniniekil
21--*35 g. V.
Kanādas^ zeļ
Šādu paziņ<
ņēma Merbi
traci ja. 1 "
ma īsts „zel1
dās darbam!
to vidū 5B l i
niēr ižpād
un sudrabJ
brauks 4ifea|
paziņoja,
pieteiktajiei
rasties ne VJ
savas tautīl
R E D A K C I J A I
dūmainā pilsētas centra, kur ir lie-ļ grādu A. Kāravnieks^ J. Frīdmanis»^^
liski savrupmāju rajoni, kas atgā- ļ Keire un Broks. '''^^
dina mūsu Meža pai^ku. Sais rajo­nos
katru māju parasti apdzīvo
viena ģimene, vn katrai ģimenei ir
savs .auto. Kalpones te ir tikpat kā
ģimenes locekļi.
Pavisam citāda aina ir starpjoslā
starp paša centra Is^^nku^ve^^
biroju rajoniern un pieminēto sav- ļ ^ E p m a n o v sk i s, Mērbekā
rupmāju apgabaliem. Te, šai starp- »
joslā redzam vienmu_ļ as, diezgan ne-1 KAS VAINIG& ..-'.I^l
t-ī ras ielas, zema-s -ķ ieģ^e ļ•u celt-n es 'a r I' ļ^j^imP^a^t ii7znnāākkViu«isii gjJllTīttaa bbrrooššūūrma aanngglļuu^ ^^^fc^ ^ ^^^^- au-t^o-m^^a—šīnvā"m— -n"-o-1- v j^ ^^^^ tļ
Turpat Mincheiies 2^^^ M
VĒSTULE LATVIJAI NO HO
paris mēnešiem uz Hojjindi ļ Dzīvokļus
grupa DP, to "vidū spējami,
latvieši. Drēbnieku amata ļ tālā kūrvieti
t Strazdiņš par sāviēmi^^^^^j^^
^celāim apstākļiem jau-;l^
dieša pilnā
tŗansitnometnesl^l^^H'^^
īpatnējiem, samērā gariem skurste- valoda Latvia. Brošūras angliskais ^1^
ņiem.^ Reti kur var manīt kādu 4 ā ^
zu vai zaļaju. Viss pelēks, nokvēpis, ^lēr ir pilns iespieduma un t u l k o š a - -^
Pa ielām skraida nosmulējusies ber- ^^s kļūdu, pie kam dažas no tām ļf"'
:\ . ļoti rupjas.
Mums, kas agrāk no šeiienes sa- Nemaz nerunājot par angļu valp- |%
saņēmām siltās va-1
pārtiku tāl.-āsrlPnta: s 12. pj^
vācu ^ t pus<
ņēmām ogles, vilnas un k o k v i l n a s f i n e s ē m , minēšu šeit til^ai dažus
audumus, grūti saprast kāpēc visas piemērus: „the generally export. f
ŠIS lii^tas te nevar brīvi pirkt cik goods," kur adiverbagenerally vietā 3i
grib. Vajadzīgi punkti", un^to ta- h^ija jābūt adjektīvam general, „so^ 1
gad izsniedz pavisam maz. So nn- K^e examples can clear characterize 'M
du autors saņēma 12 punktus, kasļ^» atkal adjektīva clear vietā
skaitoties 3 mēfiešiem, bet uzvalkam bija jābūt adverbam dearly.,',Coun- , C?^
vajaga ap 20 p. Tā nu cerība tikt tries w&o did never know th^ wl§
Anglijā reiz atkal pie jauna uz- problem," kur vajadzēja būt ,^oun- '-vP;
valka, būs jāatliek uz ilgu laiku, trles that never - -" •'
Drēbes ir arī diezgan dārgas: labs
uzvalks maksā ap 12—15 mārc, bet
žakete un bikses vien (no dažādas
drēbes) ap 0—8 mārc. Diega spolīte
maksā 5 pensus un to var dabūt bez
punktiem.
Vislielākās grītibas Mančestera
tomēr ir ar dzīvokļiem. Labi tam,
kam par dzīvokli nav jārūpējas pa­šam.
Veselu dzīvokli dabūt gandrīz
neiespējami, bet arī pie mēbelētas
istabas vai dzīvokļa daļas tikt nav
viegli. Vieninieki saiet allaž pa 2—3
vienā istabā. Pār 2 vāji mēbelētām
istabām augšstāvā tieši zem jumta
prasa 3 mārc. nedēļā, bez apkuri­nāšanas
un apgaismošanas. Ja zie­ma
auksta, tad apkurināšana ir
liela problēma, jo reti kur ir krās­nis
vai centrālapkure; parasti ista­bās
kamīni, ķo kurina ar
Malku lieto tikai iekuram; tā te
dārga manta, ka to pērk uz svaru
— mārciņām, Virtuves ir ērtas, pa­rasti
ar ^āzi kurināmas un gandrīz
katrā dz'voklī ir ari vannas istaba.
Tādi ir ;ārējie dzīves apstākļi
Mančestera.
Mančestera, 1947. g. 8. nov.
— gen « .
atkali
te notika stingra do-
"' de. i^Melas pir^H^^gam^atk
stacijā Vendfo m ū s h ^ ^ ^ ^ 3ab
^%kana Kausta un polici-1^^^^^
m
problem", tad tālāk „Ļatyia shows a
progress whom a precendent vrilT
be heavy to find for"; „and apprpx
12.000 Irom have been just emmi-ģrated",
,,a cemetery where have
been burried our most precions and
dear things", ,,the life of a persoņ
there depends only from his abili-ties'*
un desmiti citi teikumi, kur tik
daudz kļūdu, ka tas šeit nevar iz-'
tirzāt. Tad nepareizie atsevišķie
vārdi kā „machiplint", „devastadet", ^
„independency", „interpretors", „ove.
rage". Jāmin arī aplama tulkošana,
kur radies pavisam dīvains rezultāts, ļip
kā, piem., ,,The cultural as well as 'H
the economic life shows a hasty ķ
nourishing", kur pMējie V
nozīmē sieidugu, pārsteidzīgu zel-sanu,
uzplaukumu. ,,The life of tho-se
persons pressed to work was
and unmiserable", kur tagad
ka piespiedu darbos strādātāju dzīve
biiusi „ r u p j a un l a i m ī g a ".
Katrs var iedomāties, kādu ietekmi
uz mums, latviešiem, atstātu sa-
\^roDļotā latviešu valodā sastādīt^
brošūra, kādēļ tad mēs neatzīstais
citu tautu tiesību baudīt tīru viņtt
valodu?
Tie ii^iēdz^ jauj^. zada. Sievi^
^' <is dokumentus .«.L saņem mazā]
r tām arī f ^^^^
S A ^ ^ ^ nau- simimas 7,65
IHvdāk likumīgā ktrt^ nodokļiem,
pret holandiešu gul- nenoteikts, g
g i^ursa 10b m -1 gul-1^^^^ .pienāku
, M i k a arī^%gāžas^ p^ ^resētāla dari
^iK&^^P 'Salā, pār- h^aiš, un to v
^ krte^ hu, kurā skai«
"^^m sadalīja grupās pēc §ana, apsildīsi
"«comi nodeva spe- tas ve%s lieta
^ ^ M K!^^- Man kopā sā 25 Guldeni
^ararii ol^^^^^^^^ S^au- ņus, bet tad.
ifj
ni„.-'*?'^'Jās, vilcie- dēļā pnliek p
Nr^kafig^S^^v^ai^^rakitas. ar ^ Jāsedz
' •aunV!:-'!^'- ^isur Lai iekrātu n
* i»i kartība, i kam. • Ļoti 1
?Hlrlein5 ļnātu darbu,
tikSi"^Ml60 guldeņu,
Vācijā vT 'i "i" ^^^^^ jādod
, zemēm.
l 2 ^^^'^ veic
^ ««vS»«>^^- No-tei
t>i!!S!!; .^echatiizēt^
1. tomēr sā-
Nomāc
nedzird latvie
kali pilni daž
arī visai dār
un puķu, dau
ciājumu. Vīri
30 guld. pārī,
guldeņu. Ar
prasties vācu
^>V/D Vliet, B
voord <Bad, H