Bavarijas Latviesu vestnesis, June 18, 1948

              m
• Varonis. BS
h viņu Sievaf*'^
uz mani ar '
• • Un ko nu
Sprūdu Kah3e?" juz.
u uzbudinājumu, Kārlu
saiņiem tiki pie loga.
dusmās ;gan&zi^^^^^^^
dams Ēvalda ļierasto uz-ķudinot
zirgus, un »
bmtos auļus, ļ kā gaitu
tikai viens pienīgs'-
ķš zirgs, ko pazina .Kār«
ba pārslu un
I—V i isi.
reto lietiu
lis."
1 A Z v #
ištēviņš. ka^n<^ *^g^^^
. gadā devas, uz^,,i-
Ucertiem ^^^"""pi:
fcajā orķe#^f^^,^
fcfoniskais orlcesi,,5^
ļrim šādām
Irgentīnā.
Ilustrētais
ids Ar " .
iģijas, vieta_|ar^ pā#
fctoni P "'°
i
ļinats nobeidza^
Ktev palīdz, 4l3r,5^
ķev^! Dieva nav, \ i
P velna. SaiMrati'" ^
P aizgriezda^ '
izdomāts. PaSu izd„„.,
ļ tikai pŗogri^^ļf^*
irejais • ' '
ķatienu vērdlrSS?'
r ™ vdņš mēģinL
pMa,gadījies aiz dil
ļaŗlis tev to izskaidro pā.
tami _Man to izska* l
bet vienkāršāk. Teifcil
mesa tns. T^s ir p J
paņēma mēteli un atkal
p pēkšņi kā ienācis
sarāvies kā kakij l
lēcienam. ' ^
ļzirdējd? Bet tu '
hosprauslojās zirgi Virii
klausījās. I
ptu 7 atlbraucis?" niate
aukusies cēlās augšā.
i i
i r traks? Kur Mņš jāj! ...
īrs'vienā lē^^^ t
L kad viņš ksteidzāspa-ļatspiedies
pret pajumes
j a . tēvs, mierīgi raudzi' \
psīs, kur šķita saskatijiJ ^
garām skrejdt lielas, sid- :
ŗu pēdas, kuru spožumu
pm aizsedza uzklīstošo un
ai2yāja?*' dēls kliedza, ļ
lams pozi,' nesatri-ļrā
atbildēja: I
ļa, ka viņam jājāj."
prātu zaudējis? Tas
;ēvs atsKatijas un nesa­raustīja
piecus. ;„Vai tu
feandināji, ka nekas nav
, mans . . . Un prasi la-m
pašam.*' .
man pieminēs To vijb
li pieminēs!" Kārlis dve^
|s dusmās. ,Saki, M
l a n s aM kādreiz, nota;
i c un uz kuriem tu ej'
& galvu atlral'pret debe-ķt
vēl varētu piesalt, f
s kaķa pēdas augša ku;
viņž skaļi domāja. ŗ
K papēža, ieslļrēja ist*
bsies, steidzās atpal;?!. '
fcriesi, dēls?" māte no-
Kcās, bet atlkldes^^vij
Ēbam, tikai cibdotas
teciņus vi
u nu paliki i n a g ^^
kikni pasmeia , b« ^ |
L r vdņu zinis, Vi^lJ
f u z pusver^esjļj
ām, kuras n*^^^^^^
Ļ liela'alksi^J^^^^^^^^^^^
Ins. Dusmas atkar
vina sajēgu. Boka v. ļ
[ja zem adas ^
fveri, Pasam^bf^ŗgol i-boties
un sašutuma i» (
kāķiem vārdiem- . i<
toinājums
r
LATVIJA, 1948. g. 18. jūnija
gUMANA VALDĪBA lĒGCSTNELia^^^
Francijas nadonālā sapulce pēc četru dienu iķām debatēm, kurās
vairākkārt paskaidrojumus deva ārlietu niinistrs Bldb; nakti uz' ceturt­dienu
beidzot ar 297 pret 289 balsīm, 26 deputātiem atturoties, pilnvaro--
ja Francijas valdību piedalīties I^ndonas ieteikumu realizēšanā par
Rietumvācijas nākotni. Trešdien Bido bija paziņojis, ka nelabvēlīga
balsošanas rezultāta gadījuma valdī palikt
amatā. Līdz ar to visas sešas Londo nas konferences dalībnieces valstis
pievienojušas konferences ieteikumiem. Pirms ši lēmuma Francijas
nacionālā sapulce ar lielu balsu vairākumu noraidīja kādu komunistu
priekšlikumu — asi noraidīt Londonas ieteikumus.
Bez tam BLdo pieprasīja, lai fran-h\
okupācijas joslu - V ā c i j ā pievie­notu
apvienotajai angļu-amerikāņu
joslai, jo tikai tā-būšot iespējams la­bāk
nokārtot . Rūras produkcijas
kontroli un ieteknriēt Eiropas polī-:
tiku par. labu Francijai.
Ārlietu ministrs Bido, kas runāja
vairāk par .stundu, motivēdams val­dības
nostāju par Londonas . k o n ­ferences
rezultātu :akcGptēsanu, no­rādīja,
. k a Londonas ieteikumi gan
nedodot pilnīgai garantijas Franci­jai'
nedz tagad, nedz nākotnē, tāpat
ari federatīvā principa, pieņciņšana
Vācijas valsts uzbūvei vēl neatri­sinot
visu Vācijas problēmu, tomēr,
tic bijuši labākie rezultāti, kādus
pLisreizējos :apstāklo.s ^^F^^^^^
iespējams panākt. Bido atsauca zi-;
ņas, it kā,Francijas valdība būtu^at-tekusics
no savām prasībām pēc
vācu pilsētas Ķēlas vai no reparāci-jas
prasību daļas. :::,
Tālāk Bido noradīja, ka Anglija
un ASV vienmēr biiušas pret starp­tautisku
Rūras kontroli pirms oku­pācijas
izbeigšanas; • līdz tam laikam
paredzēta tikai Rūras rūpniecības
pmdukcijas konirMC, uri to veiks
pkupācijas valstis. Vācijai esot j ā ­nodrošina
Eiropa tā vieta, kas at­bilstu
tās .spējām •palīdzēt; Eirō^^^
jaunuzbūvci, bet šinī jautājumā
vispirms esot: jāievēro-, to valstu.;'n-^
terosos, kas no Vācijas .visvairāk^
cietušas. Pakavējoties pie tām kon­cesijām,
kādas Francijai' izdevies,
Londonā panākt, Bido' paskaidroja,
ka franču valdība nākotnē'' prasīs
arī vēl citas, bet ietc^ica;. Lond'onas
ieteikumiem pievienoties.
Debatēs par Londonas ieteikumu
pieņemšanu izteicās arī ^ m i n i s t ru
prezidents Sumans: un kādreizējais
ministru prezidents Pols Reno, no­rādot,
k a : pretējā gadījumā atslābšot
Francijas saites ar pārējiem sa­biedrotiem,
r
Trešdien Parīzē aigriezās Franci­jas:
ārlietu ministrijas ģenerālsekre­tārs
Sotivals,: kam; :>trdien Londonā
bija apspriede • ar ārlietu ministru
Bevinū^-piedalotiesarl A S V vēstnie­kam,
Daglesam;'Pec dažu aģentūru
ziņām, A S V esot. devušas ^onvainm
garantijas p r e t ' v a r b ū t ē j u Vācijas
uzbrukumu nākotnē, ASV ār l i c tu
ministrs .: Maršalsv:. trešdien prcscs
Ivonfeŗeņcē,.: apstrīdēja ka A S V val­dība
būtu saņēmus' kādu oficiālu
vai neoficiālu; Francijas pionrasīju-m
u , r e V i dēt Lpnd on a s •, konference s
jcteikumus. Anglijas ārlietu mi­nistrijas
: pārstāvis otrdien . b i j a i z -
.te.icies-ka arī gadījumā, j a Francijas
nacionālā sapulce noraidītu Londo­nas
lēmumiis, Anglija, nejustos
spiesta revidēt, savu viedokli.
pūlējas noverst^^^^^^^^^k
' "rīkoja
STREIKI ARI ANGLIJA
.;:,;;^UN\ BEĻĢIJĀ-ilA)
ndonas ostas strādnieku strei­kam
trešdien ; pievienojās vel triju,
doku strādn]elvi, :,tā;: kā; streikotāju
kopskaits sasniedza jau ap 12.000.:
Preču .iekraušana un izkraušana aiz­stājās
uz 90 kuģiem.; Vienā dā^^^^^
kuģu ir ari viegli bojājošies pārti­kas
līdzekli, Z-Londonas ostnieku
streiks izcēlās . pēc tam, kad 11
strādnieki atteicās• bez; sevišķas pie-:
maksas izkraut .kādu cinka izstrādā-jun^
ukravu. '
Arī Klermonas Fērraraš. autoriepu
fabrikā. Francijā, izcēlās .streiks un
poc tam n e m i e r i . K ā r t ī b a s ;ātjauno-
^ an a i iza i ci n ā j a po li ci j u un. i r eš d i e-:
nas rītā arī. mobilās gvardes ^vienī­bas.
Cīņas ..:ilga •visu nakti uz trēš-dienu.:
p o l i c i j a . l i e t o j a ari asaru;gā-.
^•i Streikotāji .okupēja fabrikas ēku
jumtus. Trešdien • streikot.ājiēni .pie­vienojās
dažu. c i t u : f a b r i k u , , k ā/
nuiobusu un . t r a m v a j u - kalpotāji,
l'īd:^': vakardienai, ievainoto .skaits
pārsniedza : 10,0, :bet. apcietinātas ^ap
(^0. personu. Franču komunistu par-
^'ja; paziņojūsi; ka prasīšot vaIdībai
'^aškaid.rojunius par brutālo., rīcību
ļ^ret:. Klermonas • Ferraras: streiko-,
'tnj!em:.^..^'\v^;-:•:'l^. ••• ^:.•.••.•':..•
.pēdējām ;ziņām. Klermonas
l^orraras streikotā ji^^iti pie vieno juš ies
Vōl:d;iuz citi,/uzsākot-sirņpatiju strei-
^!^ :Ķ0mūnistu;.:pa:-tija ;protestējusi:
"•U: policijas ^mēģiriājumiem padzīt
i'ādniokus no okupētajārti fabriku
';Vā,m. Vakarrīt .komunisti^ :Vidus-
^j^ncijā ^ draudēja izsludināt V ģeņc-
_ '>^:^':';Mku.^ Valdības, s a r u n ā š a r streī-
*^iienv turpinājāi: Klerm^o^^
" • :;K>mieroi-,. apcictīnātas. 170 per-
^''^^V,.-:P^āud abās pu-
> Ievainotas ap: lOr.. '-bet: boz- tam
• - ' i k a :un nemicru . laik,ā ugunsgre-
' ivai^cleguši;t04 .policisti.
• ^^iaš^- streiks izcelies ; arī• Beļģijā,
jl-' darbus pār.traiikuši ne mazāk kā
^>0,000. metallstrcādmeku .kad. tiem
: -'-•jdevās-vienoties ar valdību par
'-^as prēmijas piešķiršanu'par
" • • 0nnļ erīgu .;daršu. • Strādnieki, pra-
^ ^0• .5*';o.: •n :pieskaitīt
pamatalgai. - .. ,-:
un .Vienu mēnesi
pēc Hitleŗa Vācijas'.'sabrukuma
patiesībā pastāv divas: jaunas Vā­cijas
:un vēl;: starptautiskā enkla-va
: .Bcrlīriē, •'.: raksta „New York
Times",, pēs;Loridonas lēmumiem
u z s k a t o t V ā c i j a s , sadalīšanos par
notikušu faktu. Aba.s.Vācijas da-
:ļas^,(raksturo. v v š ā d i : s a 11dzinātāji
s]^;aitli:..,
\Rl:f?TUMVACīJA:.:; amerikāņu
angļu ūn. franču josla, .ko okupē
115.000 :amerikāņu. 70.000 anc^ļu
un:.50.000 • franču karaviru. Pla­tība:
ap ;:25:11000::kv;;knn iod-^^-.")-
• tāju: skaits:^: [ ..45^/miljoni. •Daļa
ņirmškara Vācijas, ^produkciiā:
86Va tēraudā BO'Vo, ogļu,- 61"'o rūp­niecības
ražojumu, 45^;(j. pārt'lcas.
; AUSTRIJMVĀGIJA^; padnm u
rjosla;- ko okupē SOOvOOO;padomju
caravīru: Platība:: a p 120.000 kv.
lem; iedzīvotāj u ska i ts: 17 m i 1 j o-ņi
, Daļa pirm.ska!'a Vāci ias pro-
-dukcijā:-; 14"-fv. tera.uda,^ 2')" o '^^^^u.
39^'/o: rūpniecības ŗažojunui, 55"'o
pārtikas/ • . / ;
šo lies īsta a
DAŽOS VĀRDOS
• ^ •: ^•••:':•:•;'::•-'•::':
„Liekas, ka mēs par daudz gaidām
no izteicās ārlietu ' ministrs
Bevins britu-brazīliešu biedrības sa­nāksmē/
Londonā Anglija esot iein­teresēta
draudzīgās attieksmēs ar
visu pasauli, bet. ja dažas nācijas to
atstumjot, tad Anglijai esot jābied­rojas
ar tām. kas vēlas sadarboties.
Ar 346 pret 167 balsīm Itālijas
tautas ' pārstavju . nams trešdien iz­teica
uzticību jaunajai de • Gasperi
valdībai, akceptējot tās programmu,
kas vēl jāapstiprina a r i Itālijas par-lamentļi
otrai palātai — senātam.
_ Jaunu ofensīvu • pret grieķu par­tizāniem
Gramosa.kalnos, kur, do­mājams,
atrodas arī ģen. Markosa
galvenais štābs, uzsākusi Atēnu val­dība.
Cīņu apgabalā' atrodas grieķu
aizsardzības ministrs un amerikāņu
militārās misijas vadītājs.
Protestējot pret Londonas sešu
valstu ^atzinumiem Vācijas jautāju-tnā.
Polijas valdība iesniegusi ģene­rālim
Ķēniņam, pašreizējam sabied­roto
koptrolpadomes Vācijā .priekš­sēdim,
notu kurā ceļ iebildumus, ka
Ļondpnas atzinumi neparedz nekā-:
das Vācijas garantijas: tās / k a i m i ­ņiem.,
un ieteic šo atzinumu pārbau­dīšanai
-sasaukt sabiedroto kontrol-pafiomes
sēdi '
Izvākt karaspēku no Mandžūrijas
un pārtraukt / lejauk.šanās , politiku
Padomju Savienību „uzaicinājis Ķī­nas
ministru prezidents Vongs V e n -
Hao. Viņš pārmet kric^viem 1940.
g. parakstītā līguma nepildīšanu.
Par sliktāko kon:Tresu .ASV vēstu­rē,
prezidents Trumens kādā vēleša-
UļU propagandas runā apzīmēja: p a š ­reizējo.
(Republikāņi pēc tam savu­kārt
nosauca Trumcnu par ncnozī-mlgākcļ
prezidentu, kāds/ A S V • jeb­kad
bijis.
I Ņujorkā ieradies Ukrainas ārlietu
imini.strs Manuilskis. kas pārņems
prezidēšanu U N Drošības padomē.
I/Aākt okupācijas karaspēku, at­jaunot
Vācijas vienību, at.^akoties no
Rietuijnvācijas valsts dibināšanas,
realizēt valūtas -reformu četru joslu
mērogā, izsludināt brīvas vēlēšanas
uni uzmākt miera līguma sarunas
prasa komunistu organizētais ..Vā­cu
tautas kom^ress". kas nesen .sarī-
•koia tautas nobalsošanu par Vāci­jas
vienību'' krievu joslā u n Berl;n">.
Galī^n izdedzis Hcidelbcrgas ^ unī-vcr-
siiāies jaunās ēkas '.galvenais
spa.rns. U!ļun5n;rēAS izcēlies pēc
ļSprā'ļļlzicna aulā un drīz pārņēmis
\ŗisu stāvu. Dzēšanā piedalījās vai­rāku
apkārtējo pilsētu u^-^unsdzēsēji.
Nelaimiē aizi^āiis bojā viens cilvēks.
Uz magncti.skās mīnas ' Dānijas
i1)iekra^tē uzskrējis kāds zviedru k u ­ģis.
Cilvēku upuru nav, ku^'is tikai
nedaudz boj'ls. Nedēļas laikā tas
jau ir otrs gad'jums.
Ieceļotājus lielās koka kastēs
D,ien[vflidafrikā slepeni -ievedusi kāda
•huņat l..-a:tk-l^.ia / organi.^āci j a . " Visvai­rāk-
^tādā veida.-.nd i EiropasVvievosti
m-īcjii dār/n'vk:. kas Dienvi.lnfri'Aa
'loti 'piepra:>īti. • S^enenā or[^an;zāeiia
par katra ,.ieceļotā ja'' icf^ndā.^anu
•sai'^.ēniusiuio ,c
mJircinu.
irzniecībām 200 angļu
Ari^^liiā nose-
» II dusies o t r a lidma-l
v - 7
^ CeGhoslova:ķijas valsts^^. p
Gotvalds: apstinrlnājis^ vjāunā minis­t
r u prezidenta::; .'Zapotoiclva:. sastāclito:
min istru,. kabīne tu, -V a.l;dī bas sas tā \- s
maz grozījies. \P^^ nainistru nrczi-denta.'.
vietnieku ^nāk.. 1^
rūpniocrbas ministrs • sdciā.ldem(^ia-ats
FIrringērs,; bet .'no valdības pavisam
aiziet'līdzšinējais ministru preziden­ta^
vietnieks sociāldemokrāts Lauš-
:mims. /^Valdībā: :joprojām komūnisii
ir. vairākumā:,/ti,eni pieder 13 poste-'
j i i , ' bet - 3 c i t i pieder sociāldemokrā­tiem,
kas -Vēl šo mēnesi galīgi, ap-
Vienbsiēs .ar.; komunistu p a r t i j u.
:; Jauno valsts: prezidentu Gotvaldu
ar ŗak'stu apsveicis arī; Dr. Eduards
BenešS;: Gotvalds, no/balkona^ uzru­nājot
ļaužu./pūlī. •deklarēja, ka Ce-diosl
o\' ak ij a,. vi s 1 ielāk ā.; me rā ?ada r-
:bošoties; arž Padomju': Savienību un
citām .,,īstāmtautas/^d^^^
A r i • ēedi.os 1 ovaki j ā ,tagad s ā kš ot i e s
īstā /.brīvība . u r i ; vienlīdzība, bet pil­soņiem:
tomēr būšot: ari- savi picnā-
• kuiru,; pats svarīgākais no tiem —
pirmā,. piecgades :plāna . izpildīšana.ļ
ļVIiņistru , prez^ide.ņts .Zapotoclvis kā-
.dā; intervijā izteicies,.;:ka nekomū-nistiskās:
partijas tuipināšot pastā­vēt
arī uz :priekšu; un tas pat esot
nepieciešamas.'
/ Anglijas: vēštnie.lvs Prāgā iesnie­dzis
:CeehDslovakijas- valdībai pro-,
testu pret - vēl viena . v a prese?
korespondenta, izraidīšanu. Tas. esot
jau pi ek t a i.s' ga d.ī j ums k bpš f o b r u ā r a
apvērsuma, kur kādu ānglu žurnā-lištuvaimu
izraida vai:::brī tam liedz
ieceļošanas//atļau jū Ctchoslovaldjā.
ŗ.ma ar cecniem
Ivādā D^'-nv. kui:U jas kaļ-a aviāci­jas
lirilaukā š.uis dieiļ^s nosēdusies
'idri\a.^ma ar 21 bōi^li no Ccchoslo-vakija^
s. r->':>lu vidū ir arī divas sie­vietes
im di\\ bērni. Lidma.^'īnu va-d
ī i u š ; č c c l i i . kas ķai-a laikā kalpo-naiu
kara];-!aijā na:.sa flotē.
V-iņi paskaidrojusi; ķaAJidmašīnu sa­va.
n li deramam ..aizijēmu.^ies". Sis
ir jau otrs gad:iu;ns, kad Anglijā
ar ,.aļi/,;:enLtu"" lidmašīnu ierodas
bēgli no C^^'hoslovdldjas. Pasažiop
iztcik'ušies, ka politiskās policijas
darbība Iv^n.; i:()inūn!sti.^kā apvēr­suma
;vēl arvien ])asliprĪ!ĪoMCs. Dau-d''.:
č- ' e l i i . ka.s kaik^^iu.Tl angļu aviā-cii;"!.
;,riaisli no dienesta, apcietināt!
vai pazuduši bez vēsts. ^
I BBC
Tikai banāni
Vīnicši priecīgi sasmaidījās. Ba­nāni!
Vienmulīgajā ēdienu kartē ilgi
ndredzēis, jauks gardums. Veikalos
'sākās banānu -.sadale, to manīja, arī
komunistu laikraksts ,.Volksst:m-mc".
'Nepatikā tas iākstīja: „Tā tad
banāni, i Tieši banāni, bet ne vaja­dzīgākās
pārtikas preces ievestas
pret mūsu vērtīgākiem rūpniecības
ļražojumiem .•• ;..•..'/'.•;
Nākamajās d:enās sociāldemokrā­tu
.,Aŗrbeitszeitung" izklāstija ba­nānu
.,l-ēsturi-'. Augli iegūti no Itā­lijas,
apmainot pret krievu joslas
ražojumiem. Vīni esi cm par patīka­mo
pārsteigumu jāpateicas kādam
krievu armijas pārtikas virsniekam.
Viņš 'savā mūžā vēl be.nānus nebija
ēdis. I 'Sļrsnīgs un pamatīgs kodiens
nepazīstamajā auRlī. bet• — tas he-
/bija nolobīts/ — un garšŗ;ja šausmī­gi.
Spriedums — mūsu karavīri šā­dus
auilus nevar lietot. Izdalīt ci-domājams,
nebūs labāks, ne sliktāks par
vāciešu stāvokli
Vācu naudas reformas iespējamās sekas DP dzīvē izTert«ās par sarur
nu degpunktu IRO preses konferencē BadKisingenā aizvakar. Aprīipes
daļas vadītājs Danns paskaidroja, ka IRO neesot bijis iespējams iegūt
faktisku informāciju par naudas reformas realizēšanas veidu, jo tas
esot noslēpums. IRO gan sarunās ar armijas iestādēm atkārtoti atgādi­nājusi
neaizmirst DP ipatās intereses un sevišķu vērību veltīt pār\ie^
toto personu pašu radītiem labdarības fondiem. Armijas štābs atbildējis,
ka šie vēlējumi paziņoti tālāk piekritifjām augstākām Iristaneēm. Sā^A
gaida, ka labdarības fondu likteni izlems vismaz tikpat labvēlīgā garā
kā līdzīgu vācu fondu nākotni, \
vīliedzivotājiem! „T i m e"
Daži augstāki IRO darbinieki ie­teikuši
min. fondu- summas noguldīt
bankās, bet aprūpes daļas vadītājs
Danns izteicās, ka, pēc viņa domām
tas neesot nepieciešami. Galvenā
prasība ir tā. ka jābūt dokumen­tiem,'
kas pierāda, ka šīs ir labdarī­bas
fondu un ne privātas naudas
summas
Kad žurnālisti jautāja, vai IRO
sagatavojusi DP īpašas naudas ap­maiņas
vietas, referents paskaidroja,
ka uz šo jautājumu e.sol iv.'ūti at­bildēt,
JO esot zināma informācija,
ko nedrīkst izpaust .Visumā man ir
tāds iespaids, ka par to nebūtu ko
l3ažīties," izteicās Danns. IRO Šinī
jautājumā darījusi /isu DP inierešu
aizstāvēšanai, bet rezuliātus iepriekš
nevar pateikt. D P stāvoklis pēc nau­das
reformas. dcMnājams, nebūšot
sliktāks "nekā vāciušicm, bet nevarot
arī cerēt, ka tas,būb labāks.
Aprūpes daļas vadītais vēl ziijoja,
ka pēdējā laikā notikušas daudi'ns-sarunas
siarp IRO un armijas iestā­dēm
par DP aizņer^tu telpu atbrīvo­šanu
armijas vajadzībām. IRO gan
pievienojas nometņu lielākai salie­dēšanai,
apvienojot mazākās, bet c i ­tādi
]iretojas armijas prasībām. Re­zultāti
vēl neesot pasakāmi, bet sa­runas
skaļ-ot- ap . 12 nometņu,; kuļ'as
saukt vārdā nebūtu vēlams.
Līdzšinējais darba daļas vadītājs
Fullers. kuļ'š koļ^š neilga laika pār­ņēmis
in'it'tošanas vadību, uz - žur­nālistu
.jautājiunu paskaidroja, ka
.dīkāki priekšdarbi DP izceļošanai uz
ASV nav uzsākti, jo ^'ēl na\/'zināms^
p i e ņ e: n t a i s 1 i lu i m ]) r o j o k ts k I k u m (\s.
IRO tomēr jau .^āk sa^aui\ļot tran­sporta
līdzekļus. Inl\>rmāeijaYxdaļas
vadītājs Denlinj-jors oementēja^tTa
Mail ziņu, it kā IRO visus Pdzekļus
izmantotu vieiugi aprūpei. IRO mek­lē
arī jaunus ku.ģus, A. L p .
ASV tautas pārstāvju nams un
senāts gan ir vienis pratis par ti),
ka Savienotajās Valstīs nākamo divu
gadu laikā jāielaiž 200.00 Eiropas
DP, bet par sīkāldcm nosacījumiem
abu' kongresa palātu pieņemtajos l i - •
kumprojektos pastāv jūtama atšķi­rība.
Abu palātu viedokļi /tagad; j ā ­saskaņo
īpašai kongresa/ komisijai.,
,,Ne\v York Herald Tribune' ievad­rakstā
salīdzina / abus likumprojek­tus
ūn noteikti nostājas tautas, pār­stāvju
nama pieņemtā projekta pti-sē.
Senāta nosacīiumi es'ot sarežģī-:
tāki un diskriminēja^ dažas DP gru­pas,
kamēr tautas pārstāvju nama^
projektā lielākā daia no šiem trū­kumiem
novērsta Tanī nostāia pret
katru imigrantu eso^ individuāla, sa-
.<kanīua ar parastaiiem ieceļošana'^
noteikumiem, atmetot, liekus aizprie-dumus
un^ neskaidrus, pieņēmumus
par ieceļutāju saimnieciskās picmē-rošrmās
spējānj.
Gaidot likuma galīgo pieņemšanu
vēl šinī kon^^rcsa sesijā, ASV kuģ­niecības
: komisija paziņojusi -. pro-aramn-
iu deviņu kuģu parkārt^\ša-nai,
!•:11ļd ka 1 ];otu galvenokārt DP
Dārve.'^ānai uz ASV. Prof^rammas
r"ār.zē.^anai paredzēti 3,53 miljoni
dukiru Tie visi ir agrākie preču
kuui." ar kuriem kara laikā pārva­dāts
karaspēks. Ar katru kuģi pār­vadāti
līdz 4000 karavīru. Pēc kara,
kad armiju atpakaļ pārvešana bija
(gandrīz nobeigta kuģi izmantoti par
pagaidu pasažieru kuģiem. . katram
pārvadājot līdz 900 pasažieru. Vē­lāk
ši norma samazināta uz 600 per­sonām.
Pēc jaunās programmas pa­redzēts
kuģus izbūvēt vēl labāk, ie­kārtojot
lielo guļamteļou vietā ma­zākas.
Tagad vienā telpā paredzēta
vieta līdz 124 pasažieriem, bet pēc
pārkāri0jumiem nevienā teIpā nebū-
Vācieši laužas
ameiikānu armijā
Tikko ASV kongress pieņēma l i ­kumu,
kas atļaus iestāties amerikā­ņu
armijā 25.000 ārzemniekiem,
amerikāņu iestādes Vācijā sagata­vojās
atvairīt sagaidāmus vāciešu pie­teikumu
plūdus. Domā, ka likuma
pieņemšana radīs veselu vācu, brīv­prātīgo
..invāziju", jo jau visu laiku
agrākie vācu armijas karavīri mek­lējuši
iespējas nokļūt amerikāņu
armijas dienestā, kaut gan tas ne­bija
iespējams. Pēdējā gada laikā
kads Heid^lbergas niilitāras iestā­des
vadītājs saņēmis no vāciešiem
caurmērā vienu, lūgumlj dicņā. Līdz
šim ,visi piedāvājumi noraidīti; bet
pieteikumu raksti .tomēr esot uzgla­bāti
varbūtējai izmantošanai nākot­nē.
Katru reizi, kad amerikāņu ar­mija
meklē civilistus — biroja dar­biniekus
un mašīnrakstītājus, pie-
?a!:ās arī vācu kara veterāni, Frank­furtē
militārā valdībā Djetcikušies
vairāki vācieši, kas velējās iestāties
..amerikāņu uzraudzītā vācu aviā­cijas
vienībā". Kad vinie;n paskaid­ro''...
ka tāda- vi'^nības nav. vācieši
ne.īeēīa. Ncatla;dī;^':e „rc-kruši"
beidzot bija mesas .aizmet na dur­vīm.
• NYHT
tu vairāk i)ar 24 cļuļaauvictām. Tā­pat
pared.'-.ēts lizlabot ērtības p.arv-jās
telpās un kalrjim ļDasažicrim ie­rīkot
skapi. Tādā .i^atlijum,īi/-kairs
luīģi^ nevarēs pārvadāt vaīi
550 pasažieriem.
^k/
N V i i T
a notiks
ieceļošana A S V
PCIRO ģenerālsekivtārs Taks. kas
]\ag. nedēlā apmeklēja auKūdkāiiu
joslu, aizbraucot izteicies, ka ASV
pieņemtais likiims par 200.000 DP
uzņemšanu, ir visiojUMecinošaKa pa­rādība
vi'sā IRO pastāvēšanas lail^ā.
Kopā ar pārējiem prirkšliļuunīom,
kas saijemti ļoēdejā laikā p;/(r DP iz­vietošanu
Eiropā tin aizolsļeana ze­mēs,
tas liek domāt, ka pārvietotās
personās varēs atstīit Vāciju liciz
1950. g. vasarai.
Tālāk Tak^. uzsvēra, ka lielākais
DP vairums dzīvo amerikāņu joslā,
un ka turpmāk no amerikāņu joslas
būtu jāizceļo mēnesī 11.000—-15.000
personām. Par to, kā varēs izceļot
uz Savienotajām Valstīm, ziņu vēl
nav.^ Iespējams, ka A S V palielinās
k'on.suiātu- .skaitu Vācijā, bet v a r a ri
būt, ka būs īpašas imigrācijas ko­misijas.
Taks izteicu cerību, k a ' A SV
un citas valstis uzņems ari ģimenes.
V — 1 —•
Kā rīko revolūcijas
Džordžs E. Sokoļskijs „Victorian
Magazine" slējās attēlo, kā komu­nisti,
1917. g. padzīdami Satverpm(.s
Sapulci, sagrāba varu Krievija^-Ķo-^^
mūnisti,' kā zinā.ms, Krievijas Sa­tversmes
-Sapulcē bija mazākuma.
Toreizējo komunistu. vadoniļ Ļeņinu .
tomēr tas neuztraucis. Boļševiļ-ci sēdi^
mierīgi atstājuši, un. kad sapulces
vadītājs gribējis-teikt runu, telpā ie­nākuši
kareivji un viens no tiem tei- /
cis: .(Biedri, jūsdiezgan esiet runāju­ši.
Ejiet mājās!" PCK: tam Satversmes
Sapulces locekļi arī izklīduši. •
Ko' darīja Inteliģence, izglītotie ,
ļaudis, tālāk jautā Sokoļskijs u h . ^ / ''
b l l d : „Tajā brīdī katrs rūpējā.s tikai
par .-nv)..Daži mēģināja piemēro­ties.
Tie palīdzēja komunistiem,
cerēdami, ka varbūt komunisti ļaas
viņiem dzīvot. Daži mēģināja rast
vienu, citi ' otru kompromisa. No
šiem cilvēkiem nenāci neviens kon­struktīvs-
vārds vai doma.^Tomēr-.
krievu inteliģencei, saimniec'bas un
vidus šķirām atņēma Ipa.š(imus, c i l ­vēku
tiesības un pat dziīvība.s. TSis^,
Krievijas dienas vajag saMzinat^'ā'r
šcKiienu —' ar noslēgtiem rkompro-misiem,"
piemetina Sokoļiikijs
Revolūcijām ir panākumi, ja or­ganizēta
minori 1 ā te pruna n a, k a v ai -
rakums sašķēlies, apjucis un bc^. /
modrības. Revolucionārā, taktika tad
.sajauc un satrauc vairākumu ar r u ­nām
pa:r cilvēces brīvībām, prc^gtcsu
un liberālismu. Viņi spekulē uz grū­tībām
un rada krīzes. ~-
Žurnāls saviem lasītājiem/ rak.stu
ieteic pārlasīt vairākas reļzes un-pārdomāt.
Arī mēs neko ne^udētu,
ja lo pārdomātu. i "^'^^ .
'.1'" ; -/