Bavarijas Latviesu vestnesis, July 6, 1948

              Amerikāņu un austrāliešu
uzvaras Vimbledonā
3. jūlijā Vimbledonā beidzās neo­ficiālās
pasaules meistarsacīkstēs te­nisā.
Tāpat kā pērn,, kad uzvarēja
.tagadējais profesionālo pasaules
meistars Džeks Krēmers, arī šogad
vienspēlē vīriešiem 1. v. izcīnīja
, amerikānis. Tas bija ASV. vienības
jaunākais dalībnieks — 23 g. v. Ro­berts
Falkenbergs. Finālā viņš pār­spēja
8' g. vecāko ausirālieļti Džonu
Bromviču. • Pēdējais kopā ar savu
tautieti Sedgmanu uzvarēja divspē-lē
vīriešiem. Vienspēlē sievietēm 1.
v. ieguva Luize Brova (ASV) un ar
partneri Margarotu Dupo-Osborni
plūca uzvaras laurus arī. divspēlē
sievietēm. Eiropas spēcīgākais pār­stāvis
viensDēlē vīriešiem izrādījās
ungārs JozefsAsbots. Fināla sacen­sībās
noraudzījās arī karaliene Mē­rija,
Kentas hercogiene un ministru
•prezidents Etlijs. Sacensībās vēlē­jās
noraudzīties ļoti daudz skatītāju.
Taču jau 16 stundas pirms fināla
spēļu sākuma policija noraidīja 60
cilvēku veltīgu lūgumu pēc' ieejas
kartēm, nemaz jau nerunājot par
tiem, kas ieradās vēl vēlāk
JAUNS PASAULE REKORDS
400 M SKRĒJIENA
ASV vieglatlētikas meistarsacīk­stēs
Mii voki jā Herberts Mekkcnlejs
sasniedza jaunu pasaules rekordu
'^00 m skrējienā — 45,9 sekundes.
Par 0,1 sek. labots jau 10 g. pastā­vošais
vācieša Rūdolfa Harbiga līdz­šinējais
rekords. . •
DP MEISTARSACĪKSTĒS
BASKETBOLA PĀRCELTAS UZ
AUGSBURGU
Pēc valūtas reformas radušies grū­ti
pārvarami sarežģījumi DP meis­tarsacīkšu
norisē.. 3. j.ūl." latviešu
futbolistiem Augsburgā vajadzēja
spēlēt ar lietuviešiem, bet mūsu vie­nība,
iepriekš neko nepaziņojot,
neieradās.' Skatītāji pieprasīja atpa^
kaļ naudu par samaksātajām ieejas
kartēm. DP meistarsacīkstēs basket­bolā
nenotiks Mitenvaldē, bet 10. un
11. jūlijā Augsburgā. Ja tautību
pārstāvji līdz 8. jūi. telegrāfiski vai
telefoniski nebūs paziņojuši^ ka jā­ierodas
arī sieviešu vienībām, tad
turnīrs notiks tikai vīriešiem. DP
meistarsacīkstēs peldēšanā un viegl­atlētikā
atliktas uz vēlāku "laiku.
Tās notiks 28. un 29. augustā Nirn-bergā.
Sarīkojuma komitejas dalīb-'
niekiem 12. jūl. pl 10 jāierodas
Mirnbergā un' jāpiesakās pie pasau­les
YMCAs pārst. K. Dzirkaļa.
LIETUVIEŠU BASKETBOLISTI
SPĒLE FRANCIJA
' Jūnija pēdējās . dienās Francijā
vies^:)jās Vācijas lietuviešu izlases
baskebolisti, 8 dienās; absolvējot 9
spēles. Lietuvieši lielLski reprezen­tēja
Baltijas basketbola spēku, iz­pelnoties
teicamas atsauksmes. Fran­cijas
turnejā piedalījās Gribauskas,
Gailius, Birutis, Lauraitis, Ginžaus-kas,
Varkaļa 2. un Andrulis 3.
LATVIETIS BAZELES MEISTARS
ŠACHA
Bāzeles meistarsacīkstēs šachā uz­varēja
Šveicē . dzīvojošais latvietis
Dr. Liepiņš. Finālā viņš pieveica
šveicieti Cimmermani.
Kas Londonas o l i m ­piskajās
spēlēs uz­varēs
žķēpa mešana?
_Sķepa. mcSana līdzšinējās olimpiskajās spē­l
ē s vienmēr bijusi „Eiropas lieta", sevišķi
somu un zviedru „spēka numurs". Arī 1930.
g. BĢPlinē par drošu uzvarētāju uzskatīja
toreizējo somu pasaules rekordistu" Mati Jer-vincmi.
Likās, ka viņam atliek vienīgi aiz­braukt
uz Berlīni un saņemt zelta medaļu.
Gadījās tomēr, ka Jervincnam toreiz bija se-višķi^^
slikta diena un pavisam, negaidot L v .
izcīnīja vācietis Gerchards Steks. Jervincns
palika, kā teikt, ar ,,gnŗu degunu". Bija pār­traukta
arī ziemeļnieku hegemonija šajā viņu
spcciāldisciplīnā. Pirmo reizi. olimpisko spē­ļu
programmā garo ,,pīķi" .uzņēma pirms
40 gadiem 1908. g. Lonclonā. Līdzšinējie
uzvarētāH ir: 1908. g. Londonā Lemings
(Zv.) 54,83 m, 1912. g. Stokholmā atkal Le­mings
60,64 m, 1920. g. Antverpenē Mijra
(Som.) 6S,78 m, 1924. g; Parīzē vēlreiz
Mijru 62,96 m, 1928. g. Amsterdamā
Ludkvists (Zv.) 66,60 m, 1932. g, Losundže-
.K)Sā Jervincns (Som.) 72,71 m (olimpiskais
rekords) un 1936. ģ. Berlīnē Steks (Vāc.)
71,84 ra. Šoreiz Londonā eiropiešu „ienaid-rneks
Nr. 1*' Ir amerikānis Sei'mūrs. Ar
72,20 m viņam pagaidām pieder arī 1948. g.
labākais sasniegums pasaulē. Vai ticēt paša
Seimūra apgalvojumam, ka viņš cer sasniegt
^ m tālumu? Un vai tas notiks Londonā?
Somv^ ļrjo Nikanena tieši pirms 10 gadiem
. siisiiiegiais pasaules • rekords, viena no visvi-zuļojošāķani
pērlēm pasaules vieglatlētikas
sportā, ir 78,70^m. Arī Nikanens pošas Lon-
,donas olimpiskajām spēlēm, taču tālāk par
6 7 ^ • metriem viņš . šogad vēl nav ticis,
Daudz l.ielākas izredzes par šo ,,veco buku"
Londonā, liekas/, i r • k ā d am no i somu jaunās-š
ķ ē p r a i ž u saimes. Un Latvij^.5 vccais uņ-aii.
u'. -cvl ļaunais rekord.srs Jānjs Stcr.Jze-nitk;
5?; A'inum tirī jau -iečias kiļr'e; L'^'^--'^'^
o!impiska;ārn- spēlēm kabatā. Tā . tom-ēr nav
Juilbnička i'.u:'!c . . . nijjarb La.per.i-.ks s-t'.ā
pēdējā .vēstulē no Cīics raksra;: i ,,Steh Jz-v-nie-kam
nckavē;oi,cs ;āatsūiu apliecinfrums, ka
viņš ir āne-rs, ' pēc kara itGc-|oiana
nodro';.riāia. Ta^ b;:a iemesls, kāpēc
Siendzcniirks nevarēia atbraukt ātrāk un vi-ņa.
m zuda vienreizēiā iespcia Londonas .ol;m-piskajās
spēlēs reprczcnrē: Cllļ." 'Dažkārt
viss ir ''labi, kas noticis. . V a r b ū t arī
Stcndzc^iekam ol'mpiskaiās sa_ccnslbās ,gan
U'c Londonā, rē! vajadzēs parstāvē.t nevis
C l l i , bet — lAtviļu. . A r n. S m;
E l z a Ķ e z b e re
Vīgriezes zieds
Reibīgais vīgriezes zieds •
Pār dzīvi kā vasara tvīkst.
Reibīgais vīgriezes zieds
Mulsina, viļ, saka: drīkst . . .
^^a es nāku, vai eju —
Sirdi dziļš ^noreibums;. sien.
,Lai -kurp, nāku, vai eju —
Visur tvan vīgriezes vien.
Saldrūgtais brīnuma zieds,
Naktis un dienas tas jauc!
Saldrūgtais vīgriezes zieds.
Tevi par mīlu vai'sauc?
SABIEDRISKO LIETU ?.n\ISTRA ALFRĒDA BĒRZIŅA ATMIŅAS
Latvijas sūtniecība Vašingtonā: iz­devusi
nelielu grāmatiņu angļu va­lodā
,,r S.aw Vishinskv Bolshevize
Latvia". Tās autors, ministrs Alfrēds
Bērziņš. īsos, bet spilgtos Vārdos at­tēlojis,
kā . neatkarīgo La'tviju pār-vēiia
par padomju republikuflepa-zī.
stināsim lasītājus ar: 'atsevišķiem
epizodiem baigajā notikumu virknē,
kas plašākai latviešu Sļabiedrībai
varētu būt mazāk pazīstami.
Autors pēc Latvijas un padomju
Savienības agrāko attiecību attēlo­juma
pastāsta, ka 1939. g! septembra
beigās, pēc Kremļa aicinājuma ap­meklēt
lauksaimniecības skati- Igau-^
nijas ārlietu • ministrs. Selters ar
kundzi devies uz .Maskavu. Divas
dienas vēlāk viņš negaidīti nolaidies
Rīgas lidlaukā, no kurienes igauņu
kara lidmašīna to steidzīgi, aizveda
uz Tallinu. Selters stei|dzās tik ļoti,:
ka Latvijas ārlietu ministram Mim-teram
neizdevās viņu sastapt, bet
igauņu sūtnis Rīgā Rebane.informē­ja,
ka Kremlis kategoriski^' pieprasī­jis
tūlīt noslēgt Igaunijas ' - ļ - Padom­ju
Savienības draudzības un palī­dzības
līgumu, kas garantētu pa­domju
• armijai bāzes Igauni'jas ter-ritorijā.
Sūtnis Rebane paskaidroja,
ka Igaunija, izšķirdamas starp lī­guma
parakstīšanu un draudiem, ka
Lgauniju nekavējoties okupēs, izvē­lējusies
šķietami mazāko' ļaunumu
un 28. septembrī līgumu parakstī­jusi.
Dažas dienas vēlāk MolotoVs aici­na
jis pie sevis Latvijas sūtni Maska­vā
Kociņu un padomjn valdības vār­dā
izteicis „pārsteigumu", ka.Latvi­jas
valdība, acīm redzams, ignorējot
notikumus tuvākajos kaimiņos. Vai
Polija neesot sadalīta?; Vai Igauni­ja
neesot parakstījusi līgumu? .Mo-lotovs
izteicis"vēlēšanos, lai. Latvijas
valdība pilnvaro kādu personu, kas
— vēlams 24 stundu laikā — ierastos
jVIaskavā un parakstītu līdzīgu līgu­mu
tam, kādu parakstījusi Igauni­ja.
Molotovs vēl piebildis, ka būtu
ar mieru nosūtīt padomju lidmašīnu
uz Rīgu, kas atvestu Latvijas piln­varoto
uz-Maskavu.
Neparastā saruna notikusi' 2. ok­tobrī.
Nākošā dienā ārlietu ministrs
Munters,un juridiskās daļas vadī­tājs
Kampe devušies uz Maskavu
parastā satiksmes lidmašīnā.' Dele­gācijai
Maskavā pievienpjps sūtnis
Kociņš un vēlāk starptautisko tiesī­bu-
eksperts senators Ozoliņš. Kaut
gan neviens nedomāja, kai starptau­tisko
tiesību lietpratējs varētu šai
gadījumā daudz palīdzēt, viņa uzde­vums
bija dot Munteram iespējamo
morālo atbalstu. '
Attēlodams līgumu un tā parakstī­šanu,
ministrs Bērziņš piemin kādu
Staļina sarunu ar Munt^ru,. kurā
Staļins atklājis, ka Ribentrops vi­ņam
apliecinājis, ka Vācijai, neesot
it nekādas - intereses par Beiltijas
valstu apgabaliem uz zi<ļmeļiem no
Daugavas, un tā atļaujot Padomju
Savienībai pēc savas vēlēšanās šos
apgabalus .okupēt. Staļins piebildis,
ka Baltijas valstīm vaļja'dzētu būt
viņam pateicīgām, ka viņš to | neda­rot.
Ministrs Bērziņš attēlo arī.pēdējo;
ministru kabineta sēdi pirms 17. jū­nija,
kad padomju tanki iebrauca
Latvijā. Sēde notikusi vēlu l6. jū­nija
pēcpusdienā pēc tam, kad. jau
bija okuDēta: Lietuva un arī Latvi­jas
valdība saņēmusi ultimātu, kas
pienācis. Rīgā 16. jūnijā pl. 14.:
Vispirms apspriestas ; pretošanās
iespējas. .Neraugoties uz. stratēģiski
un skaitliski nepārprotami vājo stā­vokli,
vairāki ministri domājusi, ka
labāk būtu izdarīt nacionālu pašnā­vību,
nekā padoties brutālam: pa­domju
ultimātam. Si doma tomēr
atmesta.
Nākošā dienā, kad padomju tanki
jau bijuši Rīgā, sabiedrisko lietu mi­nistrs
telefoniski sazinājies ar pa­domju
sūtni Derevjanksi un prote­stējis,
pret iejaukšanos Latvijas ra­diofona
plrogramniā. Sūtnis atbildē­jis,
.ka noticis pārpratums un solījis
lietu pārbaudīt. Stundu vēlāk viņš
atzvanījis un paskaidrojis, ka sar­kanā
armija lidz turpmākam kon­trolēs
radiofonu „visu ieinteresēto
labā", bet esot piešķirta „atļauja"
turpināt muzikālo programmu. Viss^
ko radiofonā runāšot, referālli un
ziņas, esot jāpakļauj iepriekšē j ai
padomju virspavēlnieka cenzūrai. Uz
jautājumu, vai šāda rīcība saskaņo­jama
ar līgumiem, siitnis izvairījies
atbildēt.
Tās pašas dienas pēcpusdienā at-^
kal notikusi ministru kabineta sēde,
kurā nolemts izvairīties no visaj
kas dotu padomju spēkiem;iemeslu
iejaukties iekšējās" lietās. Kad ap pl.
17 izplatījušās baumas, ka prezi­dents
Ulmanis pametis Latviju, pre­zidents
nolēmis apbraukāt Rīgu va­ļējā
automobilī. Vakarā pL 22 pre­zidents
runājis radiofonā un teicis
vēsturiskos vārdus: „Es palieku
savā vietā, palieciet jūs savās vie­tās."
Pusstundu pēc tam pie prezidenta
negaidīti Ieradies padomju ārlietu
ministra vietnieks. Višinskis un pa­skaidrojis,
ka ieradies Rīgā speciālā
padomju valdības uzdevumā. Ap­meklējums
bijis ļoti īss un Vižinskis
aizgājis, atvainodamies^ ka ceļā esot
.oti noguris. Nākošā dienā padomju
sūtniecība paskaidrojusi preziden­tam,
ka Višinskis saslimis. Latvijas
valdībai bijis skaidrs, ka padomju
sūtniecība drudžaini strādā, sagata­vodama
jaunas valdības vSarakstus.
Višinskis otrreiz ieradies pie pre­zidenta
19. jūnijā pl. 11 un atnesis
jaunās valdības sarakstu. Kad pre­zidents,
pat ..nepaskatījies uz priekšā
nolikto sarakstu, jautājis, vai viņam
atļauts pašam spriest, vai arī no
viņa prasa tikai „jau nospraustas lī­nijas
parakstīšanu", Višinskis atbil­dējis,
mazliet atvainodamies, ka sa­raksts
jau paziņots Maskavai un pa­domju
valdība to jau apstiprinājusi
Viņš necerot, ka Kremlis savus uz­skatus
šai lietā vēl grozītu.
. Pēdējā Latvijas ministru kabinetE
sēde notika tai pašā dienā pL 15
Nākošā dienā pL 10 varu pārņēma
Kirchensteina valdība.
Ģ i r t s S a l n a ls
S T Ā S T S «
IT.
nav! • ^
hav.
(13. turpinājums) ļ kura netiec vaļā pat tad kati
„Dievs ar tevi, Evald," vecenītes no tā aizbēdzis/' 'i ^
balss noskanēja jau tumsā un puisis rf^'^^f s. . • • i^miekligi! . . . Klasi
aizvēra aiz sevis dur^ds. • ^^^f • • • A k a sie budžu kaa;
9 Smadzeņu netīnba. Māju
Istaba, pa kuru šurp turp staigāja Saproti? Viņu vienkārši
neliels vīriņš, kamēr Kārlis sadū- D^er! Karl,^ dzu-_de,a skanam saij.
dzis sēdēja'pie galda, pavisam ne- pajSi, vārdus ķa kapājiļmuJ
līdzināiās latviešu lauku māju tel-, "iciga nepatika-pasviež lopam,
pai. Gultu še aizstāja dīvāns, kas, ŗ^^^J^ "«v, \ viņs ncdom^dbms
tāoat kā rokoko stila krēsli, šķita at- atkartoia cenkdamics iejusties k\i
ceļojis no kādas muižas. Viena sie- gruti apjedzaria^atzmā. ne;,t.rai c^ams '
na bija klāta ar smalku turku pa- sķ?tienu gndai.-^rokai lēni sanmot
klāju kura tumši sarkano pamatu glazi. Tad viņam nāsīs iesitās tSka.
vietvietām dalīja sarkanīgos lauku- ^a smarža, un viņs, atliecies tfilāk
mos zeltainas svītras, otru greznoja ,g azes,^^ nervozi sarāva seju.
kāda briesmīgi bārdota vīra litogra- -fJ?!^'^"^'- i^*"' Pasipfjās
fēts portrets, bet zem tā - franču | ^Maju nav? Ka nav māj,), ja
tu-
)eva
lielās revolūcijas un pirmās ķciza- ^omer ir. pastāv, ar visiļ^m pak»
ristes laika gleznotāja Dāvida glez- sķ^?!}^ mi sienam un ^visu, kcS tur
nas „Marata nāve" lēta divkrāsu Jf^f^^ ^zm^un nedzīvs. Es csrif^
reprodukcija. Arī grīda bija pār- P^t se, leksa/ viņs temperāmDmigi
klāta'ar mīkstu paklāju, kurā mazā hesita_ sev ar plaukstu pa W . Ue,
vīriņa atsperīgie soļi zuda bezh^^^-^^s ^^ula sienas, šai ļsma:
trokšņa. Vina skatiens bija dīvaini p^da, ir majas arvien. Vāi ti
blāvs," it kā'vinam būtu spēja vaļē- ^as izplest un aizsviest pr^jān^
jām acīm nesaredzēt lietas, it kā Mazais viriņs pe_kšņi bija sastin-tuvā
un tālā pasaule viņam nemaz M^^is,^ ka abam kajam būtu ieirfmis
nerādītos īstenībā, bet atbalsotos M-"^ iestidzis paklāja. SavJda pļret.
nojēgā tāda, kādu viņš pats to vē-h^l:!^^ mita tagad starp vijia'toa.
lētos redzēt. Viņš bija tērpies krie- Ja^^'i^eiztejksmļīgam acīm kbtīgo
vu cara armijas formas tērpā, bet vaibstu spēli. \^
bez pagonēm, kreisā pusē pie krūšu ^. -Tev reiz par vi^^m reizēm •
kabatas piespraustu, sidrabā veido- ^1^^- tavs smadzeņu >dsļ Va
tu.sirpa un āmura zīmi, lakādas z^ni. ko sa_ka Onufrijs And'
stulmeniem kājās, pie īsās gūžas mē- 1^-^^ P^?* mājam? — Mājas ir
tājoties milzīgam mauzerim. f^^vu aizspriedums. ~- Dzer!"
'Mazais vīriņš bija ilgi klusējis, pielika glazi lupām, bet vii^a sa-nelikdamies
zinis par savu viesi, un biedrs nemitējas, turpinādkms:
viņš ierunājS tik negaidīti, ka Kar- "^^s ta , vieta sakann māj^s ir •
lis' palūkojās vinā, kā būtu neva- "Mietpilsonisks aizspriedums, toas
jadzīgi pamodināts no smaga miega, ŗ^^jas ir visa pasaule. Saprot ? , ..
,>,Tevī vēl sēž pilsoniskie aizsprie- M^zer!" vms nelāgi izlamājās .uz-dumi.
Tu vēl neesi pārgremojis savu kliegdams Kārlim spiedzīgā filcbta:
nožēlojamo pagātni," mazais runāja LvJa tev riebj dzēriens, tad, ijdzčris
īsiem, aprautiem teikumiem, vien- f / l ^ z i , sapratīsi, ko nozīme'sa-muļi
skanot balsij. „Tu neizjūti lie- Piedriska ciņa. Gļēvulība, gļēVuJiba
lo atbildību, ko prasa no tevis jau- p^^p;" . _
nā laika varenība. Tu vēl arvien Kārlis aizvēra acis un izdzēra i?lā.
esi lupata - bālgana lupata mūsu ^i- Viņa mdigu zaļu un dažādu, ic-asinssarkanā
karogu jūrā. Lupata, pUrcmajumu samocītais : ķermļjnis
kas ātrāk neiegūs* krāsu, iekams tev U^^'^^i noraustījās pretīgos drebuļos,
nebūs drosme nenoskurinoties ost ^A," viņš tikko dzirdami nopiitās^
ienaidnieku asins smaku," viņš bei- ^'^ ^ikai pec laba bnža kļuva riiie^
dza tikpat vienmuļi kā'bija sācis, h'igs, acis iemirdzoties ņcdabigam;
tad strauji piecēlās un pacēla no spožumam, _klausidamies ķa tālumā
istabas kakta pretī gaismai kādu pu- skanošus vārdus. J
deli. „Franču konjaks. 1900. gada. . (Turpinājums^''sekos) '
Dubois. No Vecgulbenes muižas . j
pagraba. Uzdāvināja tautas tribu- y ' Iļ | ļ
nāla priekšsēdis Līcis," viņš noskai- ^ . ' ^ * l '
tīja kā iemācītu pantiņu, ar labp.a- i hrrh'hjk/ļ^ ^
tiku pētīdams pudeli. „Esi kādreiz KJiiUlAJ ^
dzērds franču konjaku?" Baletmeistars Eižens tcšfGvskls
,,Nevaru panest spirta dzērienus," L^ņēmis no ASV piedāvājumu dar-
Kārlis saviebās. > boties par baletmeistaru krieyu'ba-
„Nav spirts. Es teicu — franču Ietīsta Novikova vadītā baletskolā
konjaks. Nevajaga pārvērsties kau- Seitlā, Vašingtonas štatā, i^eitlai jau
nīgā jumpravā. Konjaks, laikā ie- ļ darbojas bij. Tautas teātra' dejotajā
dzerts, vienkāršo domāšanu, uztur V. Rudzīte.
drosmi un nonāvē galvā aizspriedu- Latviešu tautas anekdotu izlasi iz-mu
blaktis. Dzer!" viņš sausi pa- devis J. Liepiņa apgāds Esliiii^cbā.
vēlēja, pieliedams lielu vīna glāzi Es redzēju, kā Višinskis boļSevi*
ar medus krāsas dzērienu, kas telpā zēja Latviju — saucas bij. iJalvijas
izplatīja tīkamu, saldeni reibīgu sabiedrisko lietu ministra i
smaržti. Bērziņa • brošūra, ko angļu
Kārlis pacēla augšup galvu, bet izdevusi Latvijas sūtniecībā Vašing-vilcinājās
pieskarties glāzei, ne tik tonā. \
daudz baidīdamies no dzēriena, kā Zentas MaurLņas esejU' paŗ Tur-nespēdams
sakārtot domas, kur skaid- geņevu iespiedis zviedru /umals
rību bija sadragājusi negaidītā sa- BLM maija-jūnija burtnīca, ļ '
dursme ar brāli. Ja viņš būtu pie- Rūdolfa Blaumaņa noveli , Ņaves^
tiekami varonīgs, viņš atzītu, ka enā mazā formāta izdevis apgads
kaut kur sirdī radušās bailes no Gauja. Vāku zīmējis J. Udris.
Ēvalda. Sī gļēvā sajūta ar katru ' M. Gaujas ilustrētas tautas dzies-mirkli
kļuva spēcīgāka. Viņu pašu mas Mazais Jānis Jāņos izdevis ap­kaitinādama
un nostiprinādama vē- I gāds Grāmatniel^.
lēšanos brālim atriebties, lai tas
maksātu ko maksādams, bet, kad
Yiņš iedomājās, ka sava nodoma
veikšanai viņam vispirms jāatgrie-^
žas mājās, viņš sarāvās ! nepatikā;
Viņš^ jau tagad redzēja tēva smīnī-go
seju pārliekušos pār bībeli, un
mātes vienmēr baismu pilnās acis,
gaidot vīriešu strīdus. i
,,Man ir apnikušas mājas," viņš
sacīja vairāk sev . nekā. draugarn.
,,Kā sprosts, kurā tev^ bijis jāsēž, un-
SLUDINĀJUMI
AdoHu Kechri meklē brālis Jānis Kechri.
Lūdzu rakstīt Hadlosv. House, Hadlow Do\vn,
' Sussex, Great Britain. , t(SOl)
,J.ATVIJAS" ABONEMENTS,
pasūtinot laikrakstu pa atsevišķiem ek­semplāriem
(līdz 3 eks. iesk.), maksā
DM 3.-: mēnesī + DM 0,50 par piesil*
tiSanu; ar „Atpūtai' DM 4.- mēnesī
-f DM 0,50 par piesūtīšanu; pasūtinot
kollektīvi vairāk par 3 eks. - DM 3.-
mēnesi, bet kopā ar „Atpūtai" DM 4.-
mēnesi par eksemplāru; pasūtinot uz ār­zemēm
un maksājot Vācijā kopā ar .,At'
pūtai*- DM 4.— mēnesi + DM 0,80 par
piesūtīšanu. Sludinājtimi maksā DM 0,70
par vienslejlgas nonpareille iespiedrindas
aizņemto telpu.
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedumi un korespondence adre­sējama:
„Latvijal", (13b) Giinzburg/Do.,
Biirgermeister-Landmannplatz 7. '
Arnolds Kansons, Latvijā dzīvojis Ventas
pag., lūdz. atsaukties radus, draugus un pa­zīstamus.
Rakstīt :^ llornick Hill Hostel, Nr.
LomgtONVn Carlisle. Great - Brit'iin. ļ7)
Bij. karav. Jāni Vilcānu, dzim. 1917. g.
3. maijā Vārkavas pag. Lielos KazeroSj
meklē Tekla Taraseviča^: {13a) Roihenburg
0. d. Taubcr 2, Topplerweg 15, Lettenlager.
(863)
Astru Jammeru, dzim. 1924, pēd. dzīv,_
V. • Latviiā . — Jelgavā, Kazarmm ielā 2—5,"
meklē V. Dutte: (16) . Giessen;Lahn, Liicchcr-strasse
106. (S74)
Atraitne,. kurai p ū r ā čaklas rokds un mazs
bērns, vēlas nopietnā precību nolūkā iepazī-nes
ar kungiem no 35—50 g.v.-. V ē s t u l e s ar
īsu. biogr. - un ģīmemi adresēti .LLatviias"
kantorim, „ A n d a r '. (864)
Zeltenes! Vēlamies iepazīties nopietnā pre­cību
nolūkā; ar latvju meitenēm no 20—25-g.
Jaunākam, kunķim un Vecākam .kurikim:
Y .M C A Hostcl Sher:ffna:es N'ear Shiffnai
Salop, England. I (859)
Mūsu mīļotā
M i l d a Sudmale, dz. Blumberga
dzimusi 1904. g. 26. maijā, aizgājusi aizsaulē 1948. g, 23. martā Liepājā.
, . . - • Dziļās skumjās
Beidzies tavs Ikara lidojums, vīrs Anglijā, piederīgie dzimtenē un Vācijā.
I un .Maldu Mildas sapņojums.
Sveic _tevi aizsaules atklājums
un mūžīgā miera meklējums.
— Kas tev kurvi?
— Ķirši. Gribi?
— Cik?
— Pusotru.
— Hm . . . ^ Es ņemtu
Vai nezini,.kas grib?ļ
— Kara varētu būt vēllnaiļdaļ
— Mieturam nav. Tas
bļaustījās. Lēti iznācis iv-markas.
^
— Varbūt Pieturs nav ,tuk.^^? \
yakar
a.stoT?as
viņa
ogas"
t
: Musu mīļais biedrs un darba līdzgaitnieks
Rūdolfs Sars
dz. 20. 12. 1909. g. Trikātas pag., miris 22 . 6. 1948. g. Jolimont slimn. Beļģijā, ap­bedīts
.24. 6. 1948. g. Haine-St. Paui kapsēfā. .
Es sapni par dzimteni
Pagalvī likšu . . .
.; Mīļā piemiņā paturēs
Latviešu ogļraču pašpalīdzības fonds Be^MJā,
Latviešu, ogļraču grupa Trazegnies Beļģijā.
— Sievai jaunas kurpes, \f
vakar ēda olas. Nebūs.
Veki?, kur lai grūž tās
Nu, apēd pats un
iestādi.
— Kā? Kāpēc?
— Nu, t\x tak nekur neemi
— Un kas tur par sakaru? ^
— Viss jau nemainās tik ātn ^
nauda.^
— Nu, un tad?
— Redzi, iestādi kauliņus,
ķiršus, izvāri zapti, un līdFt^ii'n ^ŗ'
:ļcam'būs''skaidrs.^ -rķs^ • i'!• \:
— Kas skaidrs? / i 1.
— Būs skaidrs par femigracija
— Bet ko tad, ja emigrācija
ar kokiem?
Vai traks, tad ogas par
li
•S
• I
un ^
dārgo
pārdosi emigrācijas nometne tlirtak
cenas visaugstākās.
' — Nudien! Es saprotfi.
padoms. ' ļ
Mets Metums
p r »
Arī niecīgākās ziņas par stud. "phil. Paulu
Diodoru Aristu Bērziņu, dzira.: .1921. g. . 28.
majiā- (bij. 19, div. 44: ier. gren. pulka 3;
rotas Itn.), • lūdz Arturs Smiltenis:. (1.3a)
Hersbruck, Ambcrgerstrasse 76. : . (875)
Eminu Asisov-Zarip, dzim. 19.33. g. Lgau- V,. . . .!„ « lonaS*
n-.ja un rlarisu Asisov-Zarip dzim. Kerimov ļ numuram pievienoias ^,
i45 g. V.) Latvijā, mekiē Dr. Umugulsom
^arip (dzimusi Igaunijā): (17a) Heidelberg,.
Dante Strāsse 17.
puses, kuras saņem ATPŪTA^
pasūtinātaji,