1948-04-27-05 |
Previous | 5 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ES NEBziii^ •
1/ • 1 •
skata psr Novērstai/'^Nv
•rves'tēt Vēlēšanu fe.^'*'^
«svaru, bet rie ».,.'K ''''•'^''vī
« • - a i j ā . biis jlSoSf <
F ^ ā izteiciļjs, ka ib^
vienoties 5 vilstu li? * zītu dažus
as izpildlcoSe^ a
kārtībā esot aSna?'"'J^
V To oficiāli pāzinoqn+ -
" sanās a t k ā r t S t
e. Garidznield esot . f ^ sS
u vairāk nekā tuf e^f^^ K 4
;. Agrākais-ASV^ēS^^
}s Parīzē Itālijas vēlga^ *'
u uzskata nēv^sto^m^'^"^^^ b e t g a n b r ī d i b o l^^'S"^! balsu par : labu 1^2^^^
^^Plami „tautas frontJ^"2*«
uzskatīt pari lielu demokfrE
ru.^ Līdzīgi izsakās „ D a S S i
•cradnieks : Aleksandrs raiSJl
: ms; amerikāņu, ^
aikrak^u toņiēr vSešanu S I
u Itālija korrļentē ka ļoti svS i
m i sasniegumu,
dara:
aunas
inājums no l.Jpp.) |
varbūtību,,ka ari Angllja-^pie. i
s kārtības nodrošināšanā Pab!
ar - tādiem .pašiem spēkiem kā i
valstis..
ndrīz visas, aģentūras ziņo, b ^
Ijas valdība .ļaeīm redzot grozi' (
savu nostāju Palestinas jauta"
Pēc ,,Evening . Š t a r "
ba gan es-ot noraidījusi ASVie-ājumu
.atstāt':angļu kaŗaspeh ;
ārvaldi:Palestinā uz•neriotei-ri \
,,.bet esot iespējams,- k a vi^iis]
,s tomēr lidz:'l.; a u g u s t a m neiz- ļ;
Koloniju ministrs iCrīcs-DziV]
kas pārstāV''Angliju^ Drošibajl
ē, esot; saņēmis . instrukciia^ ļ
ŠO' grozIjumu'^ ' ar • šadim \
šnoteikumiem:/l. lai; UN.gali^ ļ
Ijas ;par mandātu Palestīnai, 1 ļ
tsakās nb Palestihas dalīšanas i
:m, 3. lai .angļu:-atbiiclība pā!J
'Inu nebūtu lielāka • kā^ citām j
m.
savukārt ziņo, ,ka. ASV bilh p
efu nosūtīt, uz Palestīriu stipi^i ,^
jūrnieku divīziju un vairākai [
vienības, .bet atkal tikai ^ '
^noteikumu, kā kārtībasniztU' ņ
piedalās ari citas valstis, ļ,;
N Y H T , ' D ] V [ , : B B C , NZ |
€1
TREŠO
gšana ar rietumu.valstīmJ;-
•kādā: oficiālā, brauciena
, Dr. Zāgaru. pārstGid-^a.^;;;
i e v u - v ā G U līguma lausan,:
puses. Viņš-atgriezās Lan.)ļ
,'an vina- stāvoklis b n a ļ
s. Pateicoties Dr. f^^^^ un •ietekmei latviesusao^cG^^^^
inam piedāvāajjaa ievēra^;
ecisku ^ posteni vācu ;Oki .
kā.: Būdams atbildii^a
arēja :novēi\st:.da:m/P^^^^^^^^
tt pagrīdes organi'vici;!^—^^^^
Srčil^s bija izstrāaajis iļļ^;-^
s plānu, pēc kura.;.eba.^;.
tredzēts divos pmik.:os/-,,,
:,un Baltijas jū^;as:.P^
: i radītas .knaibles b u U ;
as krievus no:Eiropa-.-,,
otie šim plānani nt^-•
šodienēļā sitiiacija,^^^-.^^
saules karš kļuvis reaiai^
--• mēnesī—
•eizi nedēļā i R^^^-^^^^^^
ne mazāk kā HM. ^.
.'iiKl'.'i
pārvedumi ^^%,^i:^^V^'
Latvijai'', ,(V^^,^^^'7. .
LATTT.TA, lfl48. g. 27. apriTT
Kn utfl L e s i ņš
HERBERTA SILA ZĪMĒJUMI
Jaunsaimniekam . A5ķim noelTka ļ puķei matos," Viņa pati bd>ii tāda
bērns — 6 gadi veca meitenīte savāda puķe, kas ziedēja un zie-
Ilzite. Neviena tiir nebija klāt, ne- dēja, bet visi jau bija belgtiiji viņu
viens nevarēja saprast, kā tas bija apbrīnot, atskaitot nejauši iemaldī-varējis'
notikt Kamēr māte pieva- j'^išos, svešiniekus. Anna pa tam bija
karē bija rīkojusies pa .kūti, bērns noplukuši un izplūdusi, zaudējusi
bija manīts turpat pagalmā. Kad .sa.- arī nelielo meitenīgā, svaigā skalstu-tumsa,
viņu sālca. meldēt — un at- rna tiesu, kas viņai kādreiz bija pie--
rada ap pusnakti ezera bedrē laipu hnitis. Viņa bija māte, tas kļuva
galā, netālu no laivas. Varbūt mcl- U^^^i^rs np pirmā acu uzmetiena, ne-tene
bija aizmaldījusies uz savu viens neko citu i>ar viņu ņeiedo-roku
līdz laipām, varbūt tīkojusi pēc h'^'^^J^s. Bet : Edvartam klusos brīžos
kādas ūdens rozes, kuras varēja Uikās, ka viņš kaut kam pagājiipā-sasniegt
no laivas gala — un tad rāk viegli garām" un par velti fnēr-tas
bija noticis . . . Cita nekā tur cējis Ašķa galvu zem ūdens. Tas
nevarēja izdomāt. bija socis, varbūt pārāk bargs^^^^
Tā bija nelairhe, kādas Jāuzņem j tādu jauneklīgu ņiekalbibu,:;jNeva-kiusējot,
kādām . ar; pratu nevar rētu arī teikt, ka Viņ5 vairs nemī-piekļūt.::
MācItgjani^^^ sievu. Bet šī mīlestība
nebija ^vecākiem ko teikt, kā: stipri- bija kļuvusi tādā smaģnēja^^^^u^^
niet viens otru mīlestībā, nesot šī žēm s.apēja.^^^^^^T^^^ bija kaislīgas^ aiz-pārbaudījuma
nastu: Un to viņi mirSanās, bet ar! daudz ' tukSuma
centās darīt.. Viņiem ^palika 3 gadi teīžu- kad viņiem nebija n ^ ā savā
vecs puisītis, • ' " ; • : - :sta2'pt. ko runātf'.•
B e i v a i r ā k ^ ^ n^
līkas satrie^^^^^^
Linums, Jcas; bi a apprecējis .Ašķa v arts .aizgāja pāris; vakaru : pasērst
sievas masicu, skaisto Mari.._ Abi ^^^^^^ jļ^jtes bimbaku.
nebp bemu, un^^M^^^^^ ^^j
ķeries Ilzitei ar tadu sevišķa f-gurnu,
kāds dažreiz izraisās cilvēkiem,:
kam pašiem, savas mīlestības
nav kur likt, un kas tad neļauj pārāk
: sarūgtināties, noslēdzoties; sevī.
Jo pēc desmit gadietņ ; dzīve rādi jās
mazKet: citāda nekā toreiz, kad abi
jaunsaimnieki un kaimiņi, brīvības
ciņu dalībnieki, dabūjuši pa gabalam
naiiižas zemes ezera krastā, bija
sākumi ieskatīties abās māsīcās vai,
pareizāk sakot,, vienā — Marē.. v.*u-dis
vēl melsa, ka Edvarts esot ezerā
pusstundu mērcējis zem ūdens sāncenša
galvu,: tdkai lāgiem ļaudams.|
gaisu i/eviHd, zvērinādams nejaukties
viņam pa kājām. Varbūt tās ne-ra.
az nebija vajadzīgs. Visiem likās
saprotami, ka. brašākais un iznesīgākais
Edvarts dabūja no abām meitām
skaistāko.. Ašķis .samierinājās, ļ
apprecēdams necilāko un klusāko
Annu. Pēc tam kaimiņi sadzīvoja
labi. Tikai Marei nebija bērnu.
: Un tā ta^ad katram bija sava nelaime,
likās, vienlīdz nepelnīta. Pie
tam kaimiņa nelaime" ķēra āri
Edvartu: Ilzite bija viņa lutekle un
krustmeita. Gandrīz nebija dienas,
kad vlņjš nebūtu Ašķu ^mehē iegriezies.
•
Jau sen viņa acis vairs nepavēr-sas,
redzot garām staigājot sievu,
slaidu, melnmatainu,.: dziļām, tumšām
acīm, varbūt vēl kairīgāku nekā
jaunības dienas, no ku]'ām viņai i
bija palicis paradums Iespraust pa
ēetri cilvēki: divi, kas ik dienas satikās,
izrruja vairāk vai mazāk
vienaldzīgus 'vai laipnus • vārdus un
dzīvoja kā vīrs ar sievu, un divi,
kas klusēja, novēroja viens otru
paslepšus, pēkšņi trūkās augšā, kad
otrs bija ieimdzis, un vērās gulētājā
ar Ugu, nv)kpilnu jautājumu.
Edvarts domāja, ka sieva ir vainīga
šai dubultdzīvē. Kādēļ viņa nebija
vienkārši paņēmusi bimbaku no
galda, viņam klāt esot, un teikusi:
Kam tu muļķojies ar to bimbaku?
Man tas . nepatīk. — ^ Nē, viņa bija
pievākuši to slepeni, varbūt domādama,
,ka virs aizmirsīs, varbūt tīkodama
kaut ko pārbaudīt. Bet ko?
Jā, varbūt viņš arī bija drusku vai-jiīgs.
Viņš atcerējās, ka tad, kad II-zīte
bija vēl gluži nma, arī sieva
bieži gāja pie māsīcas, apmīļoja
bērnu un izturējās, kā palaikam sievietes
pret citu bērniem mēdz izturēties.
Bet viņš iemīļoja meiteni
arvien vairāk un vairāk, un sievas
izturēšanās pret viņu pāi-vērtās. Kad
viņš tā īsteni tagad visu pārdomāja,
viņam pārsteidzošā kaistā atklājas,
ka Mare nekad nejutās ar Ilziti kā
ar bērnu, tur bija kaut kas savāds,
gandrīz kā apslāpēta greizsirdība.
Viņa rīcība laikam nebija Lsti pareiza
bijusi. Mai'ei taču sāpēja, ka
vuiai nebija bērnu. . Un vīr.s bija
sveša bērna dēļ pametis novārtā
sievu. Bimbatks to atgādināja. Tādēļ
viņa to ienīda un — cieta. Trauki
viņai krita no rokām, viņa klupa uz
gludas. vietas, naktīs mētājās pa
gultu kā karsonī un mui^goja. Tie
bija nesalvarigi vārdi, bez jēgas. Reizēm
Ukā5, ka tā bija kāda r a u s t ī ta
firmā. Sieva klausījās un raudāja, ļ galvu aiz matiem, tā atsitās
Nu, tas bija saprotami, sievietes sienu. ,.Kā tas notika? Tu usbvedi
raud laimē un nelaimē, .-r- viņš do- viiiu uz laipas un nogrūdi?"
māja. ..Nē — nē — Edvai^ — tas nbbijia
„Un to nzltes bimbfdcu mēs nogla- tā , , . Viņa bija ezermalā . . . Bs
bāsim, loreiz abi. Tur nav nekādas nācu garām ---no bodoj^ . . .—Vlpia
jēgas. Kādēļ tu skaidri nepasāki, ka pati gribēja . .
tev nepatīk, ka turu to ui, galda?" „Ko tad?"
viņš bija atkusis vēlīgumā, vaļslrdī- „Ddens rotea — es arī
Spēja klausīties ar acini un
ties fascinētai, kamēr auss ir cieši
alzvēj:la un gars devies ceļojumā,
tas ir tīri sievišķīgs talants. Dievs
to piešķīris sievietei, lai viņa, gadiem
Hg i būdama precēta ar vienu
un to pasu vīrieti, tomēr vēl varētu
fionaidlt. -"f^'
Katra sieviete saglabās tā vīrieša
piemiņu, kas to gribēja precēt, katrs
vīrietis — tās sievietes piemiņu, kas
to negribēja. • : ^
Vaiola B. Sore
Pārbaudiet to, un jūs redzēsit, ka
arī: citi ļaudis, no kuriem jūs vislie-
• lākā mērā atšķiraties, tomēr ir
gluži sapratīgi 'dlveki un nav kati^ā
z-iņā nelieši.
Lords Lindsejs
bā un smaidīja. Marei uznāca jaima ' „Un viiia pati iekrita?" Sd^rartļa
raudu lēkme, viņa apķērās vīra pie- roka iegulās stingrāk aievasniitc^.
cam, krampjaini un sāpīgi ie- „Saki taisnību, š o r o i z: eaki teisn*-^
spiezdama, pirkstus viņa miesā. bu! Tu nepagrūdi?"
„Nu izraudies taču, viss pāriet;" „Tikai mazliet. E^ivart, pavīisam
Edvarts čukstēja. Mares melnās cir- nvvzUfrt . . - EJJ nezinu, kā taa netikļi,
tas glaudīdams. Bija savādi: tik sen e& nedibināju, ka viņa kri^ajB —
viņ5 nebija glaudījis viņas galvu, gribējām kāpt laivā — —
Tā taču bija tā pati, kuras dēļ viņš „Un tu nekā nedarīji? T\iv
kādreiz naktīs negulēja. Tagad tā bēgi?"
bija uz vijia pleca un raudāja. Iz- Mīu^ neatbildēja. Viņas aci» neskatījās
pēc lēkmes. Viņš atraisījās nui'kšķinādamās. ieplestas r^ut^ūjas
no sievas rokām un izgāja virtuvē vīra sejā. Edvarts pacēla oti'u roku
atnest glāzi aukstas tējas. Kad viņš it" kā sitienam, bet pēkšiii sagui'ji,
atgriezās, aieva. sēdēja uz gultas ma- palaida vaļā viņas galvu un at>^ēdīļs
1as nakts apmetni, mierīga un klusa ki-ēlā, - . truii. skatīdaiuies {iavā
un stingu skatienu raudzījās uz plaukstā, kui' starp pirkstiem P|Xlik,a
galdu. Tur stāvēja Ilzītes bimbaks. aizķēru-^ies pāris melnu matu.
Viņa nodzērās kāriem nvilkiem. „Saki taču, ka tu nobijies, kļa tu
Edvarts atlika glāzi uz galda, nezināji, ko darvt!" vli,\ii pēc bt5tii;ia
pasmaidīja un pde tās p a ^ reizes gausi bilda,
sniedzas pēc bimbaka, lai tb no- ,,Es nobijos, es nazlnāju, ko ±ixiXy\
vāktu un ieliktu atvilktne. Kaut kas Mare atkārtoja āti-i im neizteikļsmīļ-viņa
kustībā bija- nejauks: bimbaks gi, kā iemācītu uzdevumu,
aizķērās pirkstos, nokrita un aizri- ,,Vn tu nekliedzi, tu nejauci
poja U2 gultas pusi. Mare pietrūkās | ligā? Tev bija ļaui^a
ar nelabu brēcienu un elsodama apstājās
giiltas galā. ļ „Neviens tevis nei^da^a?'*
„Dievs žēlīgais! Kas ar-tevi ir! ' „Nē."
Vai sāci prātā jukt?*' Viņš pacēla ,.Bet tas tavu vienalga . .
bimbaku un noglabāja atvilktnē, lē- pilnīgi vienalga . . Viņš ši
nu, apsvērtu kustību, palika brītiņu giUvu'rokās, mcchaniski, ka uz^
stāvam, kā pārdomādams, un kad ķīniešu rotaļbonza, fcamēr viena^
viņi atkal atgriezās pret sievu, viņa kāja riikstā piemina, grīdu. Tad ŠJ^S
sejai bija stilīga necaurredzama iz- kustības k^uva gausākas, un viņ|5
teihame. To pamanot, Mare^ acis ie- sastiiiga, nekā nesajuzdams, nekā nCļ-.
pletās neparasti platas, visā savā domādams. Kā no iztāles viņš izir;-
melnumā, pilnas baiļu un pazušanas, dēja, ka sieva ģērbās un aizgājēj līda
„Kur tu biji tai laikā, kad Ilzite diu-vim, atvēra lAn palika tajās, stāļ-noslīka?**
Edvarts prasīja, viņa balss vam. Līgi. ļ^i
skanēja tukši un .sausi. - „Edvart . , viiia sauca, v i i ^ -
,,Es biju Kalna bodē, es no]3irku reiz, otrreiz— arvien klusāk,
siļķes un ziepju zāles," Mare ātri, Bet Edvai^ts neatsaucās. Vb}š hc%ļi
kā steigdamās, atbildēja. neuztvēra, nekā nesajprata, vism,āzāič
„Kā tad tu zim, ka tiis not&.aUo eUes mUesUbu, kas: ^pati sevļi
taisni t a d ? " aprija, y
„Nē, es nezinu, es nekur cituiv Mai'c aizgāja. Durvis /aizvērās lēni
pa
tas ir
poj.a
likts
:Ne^
rveesmu bijusi, es domāju — tas no-, un. bez ti'okšņa. .:
tika tai laikā." Otrā dienā viņu ati^ad^a ezerā.
Edvarts pārgāja pāiis platiem so- tālu no tās" vietas, liiur bija no.sllkuii
lem pār istabu un satvēra sievas Ilzīte.
Kas jauns fhmu pasaulē?
kāns kolca bunikbieris ar kātiņu, ļ lūgsna. Vispār viņa tagad bieži gāja
tukšu vidu, kuļ'ā pakratot kaut kas ' uz baznīcu. Jau toreiz Ilzītes bērēs
grabēja, Viņš. nolDva to vienkār.ši uz j viņa palika pati pēdējā pie kapa un
sava galda, sērīgi pasmaidīja, ubf tā lūdza asarām acīs; viņa bija vairāk
noraudājusies nekā māte.
Bija kaut kas jādara, lai atgūtu
mieru. Un kādu nakti, kad sieva at-
Dīkdienis ir cilvēks, kam. ir
drosme nemēģināt apgalvot, ka viņš
strādā. ; Tristans Bemārs ;
. Nezinu, vai • lauvu dīdītājs katrā
ziņā uzskatāms par drošsirdi. Ki'ā-tiņa
iekšpusē viņš vismaz ir drošs
no pārējiem cilvēkiem. Lauva pats
nemaz nav tik briesanīgs. Viņaan nav
ideālu, nav savas politikas, nav reliģijas,
nav bruņnieciškuma un nav
pieklājības: citiem • vārdiem — viņam
nav ne mazāko iemeslu iznī-'
cīnāt kaut ko tādui.ko viņš nevēlas
• .'• ' ' -^
: Par krāpniekiem mnājot: es. labāk
ieredzu mistiķi , nekā zinātnieku.
Man labāk patīk vīrs. kam vismaz
incmīt. godīgā; pieklājība :saukty^
vas blēņas par mistiku,' nekā vīrs,
kas iecirtīgi apgalvo, ka tās ir' pārbaudīti,
svērti, izmērīti un analizēti
fakti. .
' „World . Digest" lasītājs
voklis.
Vienu, dienu bimbaka : uz galda
vairs neredzēja. Vēlāk Edvarts atrada
to paslēptu atvilktnē. Viņš izņēma
ārā un nolika . agrākā, vietā.
Tikai' nolika im vairs nekratīja, jo
bija ievērojis, ka sieva tādās reizēs
noskatījās viņā uzmanīgu, saspīlētu
skatienu. Viņš jutās drusku neērti,
ka bij a piesēj ies tādam niekam, v i ņam
bija drusku kauns no sievas.
Mare tagad: bija tik laipna un gādīga,
allaž viņai bija kas sakāms, kad
viņa ienāca vai izgāia, vai satika
vīru pagalniā. Tiesa, tās nebija nekādas
svarīgas lietas, tie paši ļ ikdienas
sīkumi un darāmie darbi, bet
viņa uzskatīja par nepieciešamu ar
vīru par visu •apspriesties. Viņa gāja
uz .kūti vai^ uz. pagrabu, un sarkana
neļķe bija viņai matos'. Tas likās
bērnišķīgi, bet varbūt ne vairāk .ka
ILzītes bimbaka turēšana Uz galda.
Vienu dienu tas' atkal, bija noslēpts.
Šoreiz skapī. Edvārds neprasijaj sievai,,
viņš. pacietā-s,. kamēr pats atrada.
• Un; tagad ., tas . atkal •,stāvēja
agrākā vietā. Edvarts gāja garām
gar logu u n , n e j a u š i paskatoties,
līdzēja, ka sieva to aplūkoja. VLņš iztrūkās
no \dņas sejas izteiksmes.
Tas bija derdzīgums, naids un cie-šanas.
Vīru pamanījusi, vūia asi
novērsās. Bet rotaļlietu viņa neuzdrošinājās
vairs aizkārt. Šī ciņa bi'a
izcīnīta klusējot.. Līdz • ar- to viņi abi
bija kļuvTiši' sašķelti.. Māju /a
tas tur palika. Reizēm viņš. pa't aizmirsa
uz to paskatīties, reizēm paņēma
un: paki'atīja. Ne pārāk bliezi,
bet kad pagadījās aušīgs garastā- ] kal valstījās murgos, Edvarts viņu
' pamodināja.
„Tu runāji rņdeģos, Mare, kuro
nakti. Kas tev kait?"
Sieva: pietrūkās sēdus un vērās
viņā mulsu vajāta .dzīvnieka skatienu.
,,Es nekā nerunāju, nē, nav
tiesa." /•:•;'
i ,.Kas tev par nobīli,; Marit?
Izrunāsimies reizi."
; ,,Jā — par ko?" Tagad viņa sēdēja
mierīga, vērodama viru skumjām,,
pētīgām • acīm. Edvartam
pēkšņi kaut kā sametās viņas žēl
Ak Dievs! Jau tik daudz, gadu bija
•pagājis, kopš. viņi bija precējušies
kā divi apsēstie, kā apburti viens uz
otru, un viņa bija joprojām tā pati
.skaistā Mare. Bet kaut kas bija garām
im projām. Un varbūt Edvartam
•bija tikai žēl.- pagājušā- laika
pagātnes, kurā viss bija, bet kas ne-pār\-
ērtās par laļDu šodienai. Nē
viņš saņemsies. Viņi bija jauni
dzīve vēl nebija ne pusē- Ko visu
viņš yēl vai'ēja pasākt un paveikt
Un tagad viņš. gribēja sie\ai kaut kā
iepriecināt. Viņš sāka stāstīt par
visu. kas bija palicis pusdarīts un
kas nemaz vēl nebija apsvērts. Par
•aimo ābeļu dārzu, par lapeni tajā,
par lopiem un vīna raudzēšaiiu, par
izredzēm, kādas pavērsies saimniekošanai,
kad pabeigs celt tu\nimā
jauno šaursliežu dzelzceļu, par motociklu,
ko viņš sen kāroja noriirkt
uh b:;a pat noskatījis kādā Rīgas
..DIEVIŠĶĀ TRAĢĒDIJA" .sauļosies
franču filma par Jēzus Kristus
dzīvi, ko gatavo producents De La
5. Režisoram filmas uzņemšanā
asistēs viens katoļu un viens,
luterāņu garīdznieks.
PAR LABĀKO DOKUMENTĀR-ILMU
pagājušā gadā atzīta UN
filmu un foto nozaiTS filma ..Pir-nic
soļi" par paralizēs un smadzeņu
triekas .sakropļotu bērnu dziedināšanu.
Godalgoto flbnu izgatavos
astoņās valodās un nodos visu valstu
veselības iestāžu un privāto labdarības
organizāciļu rīcībā.
ZIŅU AĢENTŪRAS „Associatcd
Press" vēsturi attēlos amerikāņu filma,
ko uzņems sabiedrība „Colum-bia
Pieturēs". Daļu no filmas tīrā atlikuma
nodošot AP aģentūras darbinieku
pensiju ka.sei.
AR PRESI, tās darbu un uzdevumiem
vācu publiku grib tuvāk iepazīstināt
Stutgartē pašreiz uzņemamā
filma- „Mclns uz balta".
„TRIS MUSKETIERUS" pēc
Aleksandra Dimā pazīstamā : romāna
par jaunu uzņems filmā amerikāņu
sabiedrība „Metro Goldwyn-
Mayer".
GUSTAVS DĪSLS, pazī.'itamais fU^
mfu aktieris, kas bija precējies ar
dziedoni Mariju Cebotari, nesen Vīne
mirla ar sirdstrieku.
PIRMO REIZI kopš 1W0. g. dejotāja
Zozefine Bekere aliņai uzstājās
kādā rēvijā Parīzē.
ILZE VERNERE pirmo reizi pēc.
kara. uzsiāsies filmā ..Noslēpumainas
dzelmes", ko uzņem Vīnē.
20 FILMU pēc • kara uzņēmušas
vācu filmu sabiedrības, no tām piecas
1946. g.. bet' 15 pagājušajā gadā.
Tai pašā laikā ievestais 288 ārzemju
filmas, no tām 1945. g. tikai
62, nākošā gadā 122, bet 1947. g. atkal
tikai 104.'
LONDONA patlaban izrāda pirmo
pēckaļ'a vācu filmu Slepkavas ir
mūsu vidū." Blakus ļoti atzinīgām
atsauksmēm lasāmi arī mazāk atzinīgi
vērtējumi.
ZVIEDRIJĀ pavisam ap 2500
kino teātru, un šai ziņā Zviedrija ar
saviem 6.5 miljoniem iedzīvotāju ir
sestajā vietā pasa-..^:, Pinnās^ piecas
ir: A S V . a r 16..'D00. Padomju Savienība
ar 16.000, Aiigiija ar 5100.
Francija ar 4400 'un Vācija ar 4C
kino • teātrit^jTi. Kairs .r.'iedrs apmeklē
kino caurmērā tr:.^ ]-e;/.r;s mē.-
G R E N L A N D E S P A V A S A R I , kas
C5''t ļ.sevišķi burvig.s, uzņems va.rā-
70 m garās krāsu filmās franču,
lietpratēji. FUmu uzņemšanai sakārtota
īpaša ek.spedīcija ar trjļktcn-riem
im automobiļiem, pie kam visi
iekārta, ieskaitot motoru eļļošanu un
p<išas filmas, piemērota Grēnlandeja
salam .Eksix^diciju pavada ari pazīstams
franču Aii:>u ainavu glcznoļ-tājs
Samivels. cm
PAZĪSTAMIE FILMU KOMIĶ^
F e l i l ^ Bresai-ts, Emsts Verebess uņ
(2eke Cakals jau kopš gadiem darr
bojas Holivudā. Zigfrīds Arno uzstāj
£is. Ņujorkā, tāpat/Oskars Kfarl-ļ-veiss,
kas pirms Grē^es Miircs nāi
ves kopā ar to piedalījās filmā ,^Ma-dame
Pompadour". Oto Valbb-gs
mira Vācijā, koncenti-ācijas
metnē.
noT
DERĪBAS
Sportisti sporta biedrības 'ģērbi j.^t
sāka lielīties ar .savu spēku. Vļiens
no viņiem, miesās ne no spēcīgākajiem,
.saderēja ar galveno lielībnie-ku,
lielu .spēka vīru, ka ričā aizvedī-r
Šot no ģērbtuves līdz sporta laikii^^
ma vidum kravu, ko otrs nespēšo
atstumt atpakaļ.
Derības nolīga par lielāku summuļ
jo lielais atlēts bija pārliecināts, ka
.iādas derības pazaudēt novar. Pio
laukuma pārziņa sameklēja ričiw ur.
atdzina pie kluba. j
,,KārtIbā, paldicij,"/•• teica dcrībvi
ierosinātājs un tad pievēr&as piir;knei
rlm: „Nu. tad eēd'ō* Hik' ļ
SIIKKA
Jaima .«^lioka ..'b :|alvu no i;jli-::
jiLŠas zemes un pavisam tuvu icrau-dzīj".
oirii slieku lienam ārā no zeme
s.
,,H'.' . ' daiļā," u/.yfiuca pirmā
ka, ,.ios:m drusku kopā / pasta
ti.os!"
.-.Tāds kā joks!" atbildr-a
lāču esmu tikai'• tavs otrs gals!"
.slie-igā-t
r ā . nEi
ETIĶETE: ^.ui.Viana p,ar to,^ kura
roka lietojama, lai abžbāztu .servjeti'
aiz apkakJes. ' '•,' - ' -i^ \^
GODĪGUMS: bailes'^tapt nolfor-;/
tam. ^ ļ •
SJRDSAPZL\.\. balss, kas tev ļpa-;
saka, ko tu nedriksli darit, pēc tļam.;
kad tu to esi i7daTī.]:.s
DIPLOMĀTIJA: makjiJa pav^-tikt
visnejēdzīgākās b«t«5 v;s.'9n^alk^ā
veidā. • .••••.:'••.••;•: • •.••••.!>'• k
P E S I M I S T S : v.:-.-^'k.s. kas rv^dz-^ļie-j
tas t ā d a s . ' k ā d a s t ā s ' i r . ; ;
„Coronet" ,
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 27, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-04-27 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480427 |
Description
| Title | 1948-04-27-05 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
ES NEBziii^ •
1/ • 1 •
skata psr Novērstai/'^Nv
•rves'tēt Vēlēšanu fe.^'*'^
«svaru, bet rie ».,.'K ''''•'^''vī
« • - a i j ā . biis jlSoSf <
F ^ ā izteiciļjs, ka ib^
vienoties 5 vilstu li? * zītu dažus
as izpildlcoSe^ a
kārtībā esot aSna?'"'J^
V To oficiāli pāzinoqn+ -
" sanās a t k ā r t S t
e. Garidznield esot . f ^ sS
u vairāk nekā tuf e^f^^ K 4
;. Agrākais-ASV^ēS^^
}s Parīzē Itālijas vēlga^ *'
u uzskata nēv^sto^m^'^"^^^ b e t g a n b r ī d i b o l^^'S"^! balsu par : labu 1^2^^^
^^Plami „tautas frontJ^"2*«
uzskatīt pari lielu demokfrE
ru.^ Līdzīgi izsakās „ D a S S i
•cradnieks : Aleksandrs raiSJl
: ms; amerikāņu, ^
aikrak^u toņiēr vSešanu S I
u Itālija korrļentē ka ļoti svS i
m i sasniegumu,
dara:
aunas
inājums no l.Jpp.) |
varbūtību,,ka ari Angllja-^pie. i
s kārtības nodrošināšanā Pab!
ar - tādiem .pašiem spēkiem kā i
valstis..
ndrīz visas, aģentūras ziņo, b ^
Ijas valdība .ļaeīm redzot grozi' (
savu nostāju Palestinas jauta"
Pēc ,,Evening . Š t a r "
ba gan es-ot noraidījusi ASVie-ājumu
.atstāt':angļu kaŗaspeh ;
ārvaldi:Palestinā uz•neriotei-ri \
,,.bet esot iespējams,- k a vi^iis]
,s tomēr lidz:'l.; a u g u s t a m neiz- ļ;
Koloniju ministrs iCrīcs-DziV]
kas pārstāV''Angliju^ Drošibajl
ē, esot; saņēmis . instrukciia^ ļ
ŠO' grozIjumu'^ ' ar • šadim \
šnoteikumiem:/l. lai; UN.gali^ ļ
Ijas ;par mandātu Palestīnai, 1 ļ
tsakās nb Palestihas dalīšanas i
:m, 3. lai .angļu:-atbiiclība pā!J
'Inu nebūtu lielāka • kā^ citām j
m.
savukārt ziņo, ,ka. ASV bilh p
efu nosūtīt, uz Palestīriu stipi^i ,^
jūrnieku divīziju un vairākai [
vienības, .bet atkal tikai ^ '
^noteikumu, kā kārtībasniztU' ņ
piedalās ari citas valstis, ļ,;
N Y H T , ' D ] V [ , : B B C , NZ |
€1
TREŠO
gšana ar rietumu.valstīmJ;-
•kādā: oficiālā, brauciena
, Dr. Zāgaru. pārstGid-^a.^;;;
i e v u - v ā G U līguma lausan,:
puses. Viņš-atgriezās Lan.)ļ
,'an vina- stāvoklis b n a ļ
s. Pateicoties Dr. f^^^^ un •ietekmei latviesusao^cG^^^^
inam piedāvāajjaa ievēra^;
ecisku ^ posteni vācu ;Oki .
kā.: Būdams atbildii^a
arēja :novēi\st:.da:m/P^^^^^^^^
tt pagrīdes organi'vici;!^—^^^^
Srčil^s bija izstrāaajis iļļ^;-^
s plānu, pēc kura.;.eba.^;.
tredzēts divos pmik.:os/-,,,
:,un Baltijas jū^;as:.P^
: i radītas .knaibles b u U ;
as krievus no:Eiropa-.-,,
otie šim plānani nt^-•
šodienēļā sitiiacija,^^^-.^^
saules karš kļuvis reaiai^
--• mēnesī—
•eizi nedēļā i R^^^-^^^^^^
ne mazāk kā HM. ^.
.'iiKl'.'i
pārvedumi ^^%,^i:^^V^'
Latvijai'', ,(V^^,^^^'7. .
LATTT.TA, lfl48. g. 27. apriTT
Kn utfl L e s i ņš
HERBERTA SILA ZĪMĒJUMI
Jaunsaimniekam . A5ķim noelTka ļ puķei matos," Viņa pati bd>ii tāda
bērns — 6 gadi veca meitenīte savāda puķe, kas ziedēja un zie-
Ilzite. Neviena tiir nebija klāt, ne- dēja, bet visi jau bija belgtiiji viņu
viens nevarēja saprast, kā tas bija apbrīnot, atskaitot nejauši iemaldī-varējis'
notikt Kamēr māte pieva- j'^išos, svešiniekus. Anna pa tam bija
karē bija rīkojusies pa .kūti, bērns noplukuši un izplūdusi, zaudējusi
bija manīts turpat pagalmā. Kad .sa.- arī nelielo meitenīgā, svaigā skalstu-tumsa,
viņu sālca. meldēt — un at- rna tiesu, kas viņai kādreiz bija pie--
rada ap pusnakti ezera bedrē laipu hnitis. Viņa bija māte, tas kļuva
galā, netālu no laivas. Varbūt mcl- U^^^i^rs np pirmā acu uzmetiena, ne-tene
bija aizmaldījusies uz savu viens neko citu i>ar viņu ņeiedo-roku
līdz laipām, varbūt tīkojusi pēc h'^'^^J^s. Bet : Edvartam klusos brīžos
kādas ūdens rozes, kuras varēja Uikās, ka viņš kaut kam pagājiipā-sasniegt
no laivas gala — un tad rāk viegli garām" un par velti fnēr-tas
bija noticis . . . Cita nekā tur cējis Ašķa galvu zem ūdens. Tas
nevarēja izdomāt. bija socis, varbūt pārāk bargs^^^^
Tā bija nelairhe, kādas Jāuzņem j tādu jauneklīgu ņiekalbibu,:;jNeva-kiusējot,
kādām . ar; pratu nevar rētu arī teikt, ka Viņ5 vairs nemī-piekļūt.::
MācItgjani^^^ sievu. Bet šī mīlestība
nebija ^vecākiem ko teikt, kā: stipri- bija kļuvusi tādā smaģnēja^^^^u^^
niet viens otru mīlestībā, nesot šī žēm s.apēja.^^^^^^T^^^ bija kaislīgas^ aiz-pārbaudījuma
nastu: Un to viņi mirSanās, bet ar! daudz ' tukSuma
centās darīt.. Viņiem ^palika 3 gadi teīžu- kad viņiem nebija n ^ ā savā
vecs puisītis, • ' " ; • : - :sta2'pt. ko runātf'.•
B e i v a i r ā k ^ ^ n^
līkas satrie^^^^^^
Linums, Jcas; bi a apprecējis .Ašķa v arts .aizgāja pāris; vakaru : pasērst
sievas masicu, skaisto Mari.._ Abi ^^^^^^ jļ^jtes bimbaku.
nebp bemu, un^^M^^^^^ ^^j
ķeries Ilzitei ar tadu sevišķa f-gurnu,
kāds dažreiz izraisās cilvēkiem,:
kam pašiem, savas mīlestības
nav kur likt, un kas tad neļauj pārāk
: sarūgtināties, noslēdzoties; sevī.
Jo pēc desmit gadietņ ; dzīve rādi jās
mazKet: citāda nekā toreiz, kad abi
jaunsaimnieki un kaimiņi, brīvības
ciņu dalībnieki, dabūjuši pa gabalam
naiiižas zemes ezera krastā, bija
sākumi ieskatīties abās māsīcās vai,
pareizāk sakot,, vienā — Marē.. v.*u-dis
vēl melsa, ka Edvarts esot ezerā
pusstundu mērcējis zem ūdens sāncenša
galvu,: tdkai lāgiem ļaudams.|
gaisu i/eviHd, zvērinādams nejaukties
viņam pa kājām. Varbūt tās ne-ra.
az nebija vajadzīgs. Visiem likās
saprotami, ka. brašākais un iznesīgākais
Edvarts dabūja no abām meitām
skaistāko.. Ašķis .samierinājās, ļ
apprecēdams necilāko un klusāko
Annu. Pēc tam kaimiņi sadzīvoja
labi. Tikai Marei nebija bērnu.
: Un tā ta^ad katram bija sava nelaime,
likās, vienlīdz nepelnīta. Pie
tam kaimiņa nelaime" ķēra āri
Edvartu: Ilzite bija viņa lutekle un
krustmeita. Gandrīz nebija dienas,
kad vlņjš nebūtu Ašķu ^mehē iegriezies.
•
Jau sen viņa acis vairs nepavēr-sas,
redzot garām staigājot sievu,
slaidu, melnmatainu,.: dziļām, tumšām
acīm, varbūt vēl kairīgāku nekā
jaunības dienas, no ku]'ām viņai i
bija palicis paradums Iespraust pa
ēetri cilvēki: divi, kas ik dienas satikās,
izrruja vairāk vai mazāk
vienaldzīgus 'vai laipnus • vārdus un
dzīvoja kā vīrs ar sievu, un divi,
kas klusēja, novēroja viens otru
paslepšus, pēkšņi trūkās augšā, kad
otrs bija ieimdzis, un vērās gulētājā
ar Ugu, nv)kpilnu jautājumu.
Edvarts domāja, ka sieva ir vainīga
šai dubultdzīvē. Kādēļ viņa nebija
vienkārši paņēmusi bimbaku no
galda, viņam klāt esot, un teikusi:
Kam tu muļķojies ar to bimbaku?
Man tas . nepatīk. — ^ Nē, viņa bija
pievākuši to slepeni, varbūt domādama,
,ka virs aizmirsīs, varbūt tīkodama
kaut ko pārbaudīt. Bet ko?
Jā, varbūt viņš arī bija drusku vai-jiīgs.
Viņš atcerējās, ka tad, kad II-zīte
bija vēl gluži nma, arī sieva
bieži gāja pie māsīcas, apmīļoja
bērnu un izturējās, kā palaikam sievietes
pret citu bērniem mēdz izturēties.
Bet viņš iemīļoja meiteni
arvien vairāk un vairāk, un sievas
izturēšanās pret viņu pāi-vērtās. Kad
viņš tā īsteni tagad visu pārdomāja,
viņam pārsteidzošā kaistā atklājas,
ka Mare nekad nejutās ar Ilziti kā
ar bērnu, tur bija kaut kas savāds,
gandrīz kā apslāpēta greizsirdība.
Viņa rīcība laikam nebija Lsti pareiza
bijusi. Mai'ei taču sāpēja, ka
vuiai nebija bērnu. . Un vīr.s bija
sveša bērna dēļ pametis novārtā
sievu. Bimbatks to atgādināja. Tādēļ
viņa to ienīda un — cieta. Trauki
viņai krita no rokām, viņa klupa uz
gludas. vietas, naktīs mētājās pa
gultu kā karsonī un mui^goja. Tie
bija nesalvarigi vārdi, bez jēgas. Reizēm
Ukā5, ka tā bija kāda r a u s t ī ta
firmā. Sieva klausījās un raudāja, ļ galvu aiz matiem, tā atsitās
Nu, tas bija saprotami, sievietes sienu. ,.Kā tas notika? Tu usbvedi
raud laimē un nelaimē, .-r- viņš do- viiiu uz laipas un nogrūdi?"
māja. ..Nē — nē — Edvai^ — tas nbbijia
„Un to nzltes bimbfdcu mēs nogla- tā , , . Viņa bija ezermalā . . . Bs
bāsim, loreiz abi. Tur nav nekādas nācu garām ---no bodoj^ . . .—Vlpia
jēgas. Kādēļ tu skaidri nepasāki, ka pati gribēja . .
tev nepatīk, ka turu to ui, galda?" „Ko tad?"
viņš bija atkusis vēlīgumā, vaļslrdī- „Ddens rotea — es arī
Spēja klausīties ar acini un
ties fascinētai, kamēr auss ir cieši
alzvēj:la un gars devies ceļojumā,
tas ir tīri sievišķīgs talants. Dievs
to piešķīris sievietei, lai viņa, gadiem
Hg i būdama precēta ar vienu
un to pasu vīrieti, tomēr vēl varētu
fionaidlt. -"f^'
Katra sieviete saglabās tā vīrieša
piemiņu, kas to gribēja precēt, katrs
vīrietis — tās sievietes piemiņu, kas
to negribēja. • : ^
Vaiola B. Sore
Pārbaudiet to, un jūs redzēsit, ka
arī: citi ļaudis, no kuriem jūs vislie-
• lākā mērā atšķiraties, tomēr ir
gluži sapratīgi 'dlveki un nav kati^ā
z-iņā nelieši.
Lords Lindsejs
bā un smaidīja. Marei uznāca jaima ' „Un viiia pati iekrita?" Sd^rartļa
raudu lēkme, viņa apķērās vīra pie- roka iegulās stingrāk aievasniitc^.
cam, krampjaini un sāpīgi ie- „Saki taisnību, š o r o i z: eaki teisn*-^
spiezdama, pirkstus viņa miesā. bu! Tu nepagrūdi?"
„Nu izraudies taču, viss pāriet;" „Tikai mazliet. E^ivart, pavīisam
Edvarts čukstēja. Mares melnās cir- nvvzUfrt . . - EJJ nezinu, kā taa netikļi,
tas glaudīdams. Bija savādi: tik sen e& nedibināju, ka viņa kri^ajB —
viņ5 nebija glaudījis viņas galvu, gribējām kāpt laivā — —
Tā taču bija tā pati, kuras dēļ viņš „Un tu nekā nedarīji? T\iv
kādreiz naktīs negulēja. Tagad tā bēgi?"
bija uz vijia pleca un raudāja. Iz- Mīu^ neatbildēja. Viņas aci» neskatījās
pēc lēkmes. Viņš atraisījās nui'kšķinādamās. ieplestas r^ut^ūjas
no sievas rokām un izgāja virtuvē vīra sejā. Edvarts pacēla oti'u roku
atnest glāzi aukstas tējas. Kad viņš it" kā sitienam, bet pēkšiii sagui'ji,
atgriezās, aieva. sēdēja uz gultas ma- palaida vaļā viņas galvu un at>^ēdīļs
1as nakts apmetni, mierīga un klusa ki-ēlā, - . truii. skatīdaiuies {iavā
un stingu skatienu raudzījās uz plaukstā, kui' starp pirkstiem P|Xlik,a
galdu. Tur stāvēja Ilzītes bimbaks. aizķēru-^ies pāris melnu matu.
Viņa nodzērās kāriem nvilkiem. „Saki taču, ka tu nobijies, kļa tu
Edvarts atlika glāzi uz galda, nezināji, ko darvt!" vli,\ii pēc bt5tii;ia
pasmaidīja un pde tās p a ^ reizes gausi bilda,
sniedzas pēc bimbaka, lai tb no- ,,Es nobijos, es nazlnāju, ko ±ixiXy\
vāktu un ieliktu atvilktne. Kaut kas Mare atkārtoja āti-i im neizteikļsmīļ-viņa
kustībā bija- nejauks: bimbaks gi, kā iemācītu uzdevumu,
aizķērās pirkstos, nokrita un aizri- ,,Vn tu nekliedzi, tu nejauci
poja U2 gultas pusi. Mare pietrūkās | ligā? Tev bija ļaui^a
ar nelabu brēcienu un elsodama apstājās
giiltas galā. ļ „Neviens tevis nei^da^a?'*
„Dievs žēlīgais! Kas ar-tevi ir! ' „Nē."
Vai sāci prātā jukt?*' Viņš pacēla ,.Bet tas tavu vienalga . .
bimbaku un noglabāja atvilktnē, lē- pilnīgi vienalga . . Viņš ši
nu, apsvērtu kustību, palika brītiņu giUvu'rokās, mcchaniski, ka uz^
stāvam, kā pārdomādams, un kad ķīniešu rotaļbonza, fcamēr viena^
viņi atkal atgriezās pret sievu, viņa kāja riikstā piemina, grīdu. Tad ŠJ^S
sejai bija stilīga necaurredzama iz- kustības k^uva gausākas, un viņ|5
teihame. To pamanot, Mare^ acis ie- sastiiiga, nekā nesajuzdams, nekā nCļ-.
pletās neparasti platas, visā savā domādams. Kā no iztāles viņš izir;-
melnumā, pilnas baiļu un pazušanas, dēja, ka sieva ģērbās un aizgājēj līda
„Kur tu biji tai laikā, kad Ilzite diu-vim, atvēra lAn palika tajās, stāļ-noslīka?**
Edvarts prasīja, viņa balss vam. Līgi. ļ^i
skanēja tukši un .sausi. - „Edvart . , viiia sauca, v i i ^ -
,,Es biju Kalna bodē, es no]3irku reiz, otrreiz— arvien klusāk,
siļķes un ziepju zāles," Mare ātri, Bet Edvai^ts neatsaucās. Vb}š hc%ļi
kā steigdamās, atbildēja. neuztvēra, nekā nesajprata, vism,āzāič
„Kā tad tu zim, ka tiis not&.aUo eUes mUesUbu, kas: ^pati sevļi
taisni t a d ? " aprija, y
„Nē, es nezinu, es nekur cituiv Mai'c aizgāja. Durvis /aizvērās lēni
pa
tas ir
poj.a
likts
:Ne^
rveesmu bijusi, es domāju — tas no-, un. bez ti'okšņa. .:
tika tai laikā." Otrā dienā viņu ati^ad^a ezerā.
Edvarts pārgāja pāiis platiem so- tālu no tās" vietas, liiur bija no.sllkuii
lem pār istabu un satvēra sievas Ilzīte.
Kas jauns fhmu pasaulē?
kāns kolca bunikbieris ar kātiņu, ļ lūgsna. Vispār viņa tagad bieži gāja
tukšu vidu, kuļ'ā pakratot kaut kas ' uz baznīcu. Jau toreiz Ilzītes bērēs
grabēja, Viņš. nolDva to vienkār.ši uz j viņa palika pati pēdējā pie kapa un
sava galda, sērīgi pasmaidīja, ubf tā lūdza asarām acīs; viņa bija vairāk
noraudājusies nekā māte.
Bija kaut kas jādara, lai atgūtu
mieru. Un kādu nakti, kad sieva at-
Dīkdienis ir cilvēks, kam. ir
drosme nemēģināt apgalvot, ka viņš
strādā. ; Tristans Bemārs ;
. Nezinu, vai • lauvu dīdītājs katrā
ziņā uzskatāms par drošsirdi. Ki'ā-tiņa
iekšpusē viņš vismaz ir drošs
no pārējiem cilvēkiem. Lauva pats
nemaz nav tik briesanīgs. Viņaan nav
ideālu, nav savas politikas, nav reliģijas,
nav bruņnieciškuma un nav
pieklājības: citiem • vārdiem — viņam
nav ne mazāko iemeslu iznī-'
cīnāt kaut ko tādui.ko viņš nevēlas
• .'• ' ' -^
: Par krāpniekiem mnājot: es. labāk
ieredzu mistiķi , nekā zinātnieku.
Man labāk patīk vīrs. kam vismaz
incmīt. godīgā; pieklājība :saukty^
vas blēņas par mistiku,' nekā vīrs,
kas iecirtīgi apgalvo, ka tās ir' pārbaudīti,
svērti, izmērīti un analizēti
fakti. .
' „World . Digest" lasītājs
voklis.
Vienu, dienu bimbaka : uz galda
vairs neredzēja. Vēlāk Edvarts atrada
to paslēptu atvilktnē. Viņš izņēma
ārā un nolika . agrākā, vietā.
Tikai' nolika im vairs nekratīja, jo
bija ievērojis, ka sieva tādās reizēs
noskatījās viņā uzmanīgu, saspīlētu
skatienu. Viņš jutās drusku neērti,
ka bij a piesēj ies tādam niekam, v i ņam
bija drusku kauns no sievas.
Mare tagad: bija tik laipna un gādīga,
allaž viņai bija kas sakāms, kad
viņa ienāca vai izgāia, vai satika
vīru pagalniā. Tiesa, tās nebija nekādas
svarīgas lietas, tie paši ļ ikdienas
sīkumi un darāmie darbi, bet
viņa uzskatīja par nepieciešamu ar
vīru par visu •apspriesties. Viņa gāja
uz .kūti vai^ uz. pagrabu, un sarkana
neļķe bija viņai matos'. Tas likās
bērnišķīgi, bet varbūt ne vairāk .ka
ILzītes bimbaka turēšana Uz galda.
Vienu dienu tas' atkal, bija noslēpts.
Šoreiz skapī. Edvārds neprasijaj sievai,,
viņš. pacietā-s,. kamēr pats atrada.
• Un; tagad ., tas . atkal •,stāvēja
agrākā vietā. Edvarts gāja garām
gar logu u n , n e j a u š i paskatoties,
līdzēja, ka sieva to aplūkoja. VLņš iztrūkās
no \dņas sejas izteiksmes.
Tas bija derdzīgums, naids un cie-šanas.
Vīru pamanījusi, vūia asi
novērsās. Bet rotaļlietu viņa neuzdrošinājās
vairs aizkārt. Šī ciņa bi'a
izcīnīta klusējot.. Līdz • ar- to viņi abi
bija kļuvTiši' sašķelti.. Māju /a
tas tur palika. Reizēm viņš. pa't aizmirsa
uz to paskatīties, reizēm paņēma
un: paki'atīja. Ne pārāk bliezi,
bet kad pagadījās aušīgs garastā- ] kal valstījās murgos, Edvarts viņu
' pamodināja.
„Tu runāji rņdeģos, Mare, kuro
nakti. Kas tev kait?"
Sieva: pietrūkās sēdus un vērās
viņā mulsu vajāta .dzīvnieka skatienu.
,,Es nekā nerunāju, nē, nav
tiesa." /•:•;'
i ,.Kas tev par nobīli,; Marit?
Izrunāsimies reizi."
; ,,Jā — par ko?" Tagad viņa sēdēja
mierīga, vērodama viru skumjām,,
pētīgām • acīm. Edvartam
pēkšņi kaut kā sametās viņas žēl
Ak Dievs! Jau tik daudz, gadu bija
•pagājis, kopš. viņi bija precējušies
kā divi apsēstie, kā apburti viens uz
otru, un viņa bija joprojām tā pati
.skaistā Mare. Bet kaut kas bija garām
im projām. Un varbūt Edvartam
•bija tikai žēl.- pagājušā- laika
pagātnes, kurā viss bija, bet kas ne-pār\-
ērtās par laļDu šodienai. Nē
viņš saņemsies. Viņi bija jauni
dzīve vēl nebija ne pusē- Ko visu
viņš yēl vai'ēja pasākt un paveikt
Un tagad viņš. gribēja sie\ai kaut kā
iepriecināt. Viņš sāka stāstīt par
visu. kas bija palicis pusdarīts un
kas nemaz vēl nebija apsvērts. Par
•aimo ābeļu dārzu, par lapeni tajā,
par lopiem un vīna raudzēšaiiu, par
izredzēm, kādas pavērsies saimniekošanai,
kad pabeigs celt tu\nimā
jauno šaursliežu dzelzceļu, par motociklu,
ko viņš sen kāroja noriirkt
uh b:;a pat noskatījis kādā Rīgas
..DIEVIŠĶĀ TRAĢĒDIJA" .sauļosies
franču filma par Jēzus Kristus
dzīvi, ko gatavo producents De La
5. Režisoram filmas uzņemšanā
asistēs viens katoļu un viens,
luterāņu garīdznieks.
PAR LABĀKO DOKUMENTĀR-ILMU
pagājušā gadā atzīta UN
filmu un foto nozaiTS filma ..Pir-nic
soļi" par paralizēs un smadzeņu
triekas .sakropļotu bērnu dziedināšanu.
Godalgoto flbnu izgatavos
astoņās valodās un nodos visu valstu
veselības iestāžu un privāto labdarības
organizāciļu rīcībā.
ZIŅU AĢENTŪRAS „Associatcd
Press" vēsturi attēlos amerikāņu filma,
ko uzņems sabiedrība „Colum-bia
Pieturēs". Daļu no filmas tīrā atlikuma
nodošot AP aģentūras darbinieku
pensiju ka.sei.
AR PRESI, tās darbu un uzdevumiem
vācu publiku grib tuvāk iepazīstināt
Stutgartē pašreiz uzņemamā
filma- „Mclns uz balta".
„TRIS MUSKETIERUS" pēc
Aleksandra Dimā pazīstamā : romāna
par jaunu uzņems filmā amerikāņu
sabiedrība „Metro Goldwyn-
Mayer".
GUSTAVS DĪSLS, pazī.'itamais fU^
mfu aktieris, kas bija precējies ar
dziedoni Mariju Cebotari, nesen Vīne
mirla ar sirdstrieku.
PIRMO REIZI kopš 1W0. g. dejotāja
Zozefine Bekere aliņai uzstājās
kādā rēvijā Parīzē.
ILZE VERNERE pirmo reizi pēc.
kara. uzsiāsies filmā ..Noslēpumainas
dzelmes", ko uzņem Vīnē.
20 FILMU pēc • kara uzņēmušas
vācu filmu sabiedrības, no tām piecas
1946. g.. bet' 15 pagājušajā gadā.
Tai pašā laikā ievestais 288 ārzemju
filmas, no tām 1945. g. tikai
62, nākošā gadā 122, bet 1947. g. atkal
tikai 104.'
LONDONA patlaban izrāda pirmo
pēckaļ'a vācu filmu Slepkavas ir
mūsu vidū." Blakus ļoti atzinīgām
atsauksmēm lasāmi arī mazāk atzinīgi
vērtējumi.
ZVIEDRIJĀ pavisam ap 2500
kino teātru, un šai ziņā Zviedrija ar
saviem 6.5 miljoniem iedzīvotāju ir
sestajā vietā pasa-..^:, Pinnās^ piecas
ir: A S V . a r 16..'D00. Padomju Savienība
ar 16.000, Aiigiija ar 5100.
Francija ar 4400 'un Vācija ar 4C
kino • teātrit^jTi. Kairs .r.'iedrs apmeklē
kino caurmērā tr:.^ ]-e;/.r;s mē.-
G R E N L A N D E S P A V A S A R I , kas
C5''t ļ.sevišķi burvig.s, uzņems va.rā-
70 m garās krāsu filmās franču,
lietpratēji. FUmu uzņemšanai sakārtota
īpaša ek.spedīcija ar trjļktcn-riem
im automobiļiem, pie kam visi
iekārta, ieskaitot motoru eļļošanu un
p |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-04-27-05
