Bavarijas Latviesu vestnesis, September 23, 1948

              is imp%resija
•zlgs un spalgs, iecēr.a,
Kad izlaiž tvaiku i
'varenu čššš! - k^' ^
" ,1^ās skaņas pii^'i
līnijas' augstāk ath'
šoseja. Lūk,-pa ^
TIS putna vieglumā un
-arksķ motocikls 'it k ^
tu l i m u z ī n u . U n 4 :
arzi aizvien kalnup
stāvumā. Atsevišķi •
mura žogiem atdaJiti
vina:kaaņsuli,šov:ar:
aatceras Jaunā Deriba
iuma skatoties, daži šie
paši zaļumā tumšākie
:Omāt par Latvijas kar:
Bet mūra žogi at.ā^
'setniecisku; Un pašā
'la, vairāk pa labi, uz
koku apņemts celtno3.
lītākai celtnei logu riiil
.s, tik skaisti spīd tum^
s, ka tur dzīvot būtu
par cilvēkiem, kas var
Varbūt tas kāds 1ina
ļdes nams — nu, kb es
Bet tad labs draugs man
a tā est^t kafejnīca.-
ts pēcpusdienas im pie.
l gatvē tomēr nav ne-
[ustlba. Es staigāju m'.
idā no šīm pievakarēm,
s. No krastmales kāpj
:tām kāpnītēm mazs vācu
ļtoni; bez sevišķa uj!;bu.
tūkdams ,„omāā, omaā!*' '
nezi' vecomāti meikle-augšā
divi, trīs latviešu
,as mammas pavadīti-un
atdarina vācietēna
pašā skaņā. Bet māto
tā nevajagot mēdjtios.
latviešus neievēro itin
ļt, vienmuļīgi blēdama :
jdams . . . N e jau ^ēna
. ieblējās arī aitas, kas
ļnā pulkā; ganās zalītS
[un atkritumiem. Si<;i ai­na
no rīta un miglā, pe-ļm
nekustīgas, likās ?an
inēji sabiezējušas. iruglas,
lurtas, akmeņos pārmēr­ī
t ā s dzen uz māju pusi,
; kāpj pa vaļņa stāvumu
priekšgalā šim gājienam
Drūnas un melnas icazi-pii
graciozas kā.stirriiņas;
hi.gudri suņi klusi: mm
t gājienu. Aitas .slīd man
feniā pusi, es jūtu viņu
[maku. Un, ja vīna kalnu
domā par- Jauno Deribii,
[jiens sauc atmiņā Veco.
hbīgs un patriarchals rā-
Pecs, bārdains, rokā gara
iis. ; .
Llainā pievakarē gāju uz
fcrāts nebija saulains, To-kā;
parasti, sniedza ^savu
b mierinājumu. • Apsēdos;
bs, neviena cilvēka, pat
L mūž$m mundrais ŗunāv
bācis. . T'ikai
taa audzin^^ dartiojas
5em 9—10 gadus vecuma,
.mazskauti? Mazpulc^m?
vitius varu izzināt! ^'^n
das skraidīja, rotaļājas,
L vadone lika tiem mmet
I k ā citādi •garīgi nodar-,
beigās- zēni kori nod^ie-;
ķiņu. Tas bija'tik jaska-
£u zaļais miers, nov.iti'Kara
li vienkāršā dziesmiņa, ro
i r i sapratu gan tikai bol­īdus;
tos zēni sparīgi at-jau
nobeidzot:
nevar pirmais kļūt,
i aizvien var būt. , _
ar jauku nomierinataju
Tiešām, nekad es rieva-kas,
ja ne citādi, e-rt^^^^^
ļēdējais, kaut pats
topmak beigas^
:no 'rogas • me^^^
rwick New ; Rd., ' tf^^^
ritain.
JAS*' ABONEMENTS.
tinot uz Srzimemtm J
3.- mēnesi + 0^^^^
Ipli. Darba meklēšanas
er-Laudmannplati J - - ... otf
SŠke ntrīSs lprei zseess tdnMien^'a^s*.
LATVIA
Latviao Newspaper
96, Publisher
Kārli* Rabācs.
Kleiokdu near
P,bli5hed under BUCO.M Cļvil
N-lmber UNDP
and editor:
np Camp
miburz/D Printer: „Schwab.
dm.P1..7. arculation4000.
Pblished tliree tim**s v.eekly.
Editoriar Office: Gunzburg/Do.
Qomini!.'"^-/irnmērmaT.n-Str. 2 LATVIAN NEWSPAPER
, NJr. 79 (184)
Ceturtdien, 1948. g. 23. sept.
Iznāk trīs reizes nedēļā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildi^nis: re­daktors:
K. Rabācs vietn. A.
Liepa, redaktori: A Barda,
M. Čulitis. H. MindenbcrRS,
A. Smits. Adrese • : Gunzbur.K-Do,;
red.: Dominikus-Zlīnmer-mannstr.
2 (tālr. 50). ap?.:
Marktpl. 25 (t. S4), spiest:
Bgra -LandmamL-Pl. 1 (t. 92)
ama
sarunu a:
jylav ticams, ka Maskava vēl
atjaunotu četru valstu sarunas
Berlīnes jautājumā, izteicās BBC
diplomātiskais korespondents pēc
pirmajām divām: AŠV,; Anglijas
ļi]ļ Francijas • ārlietu rpirasti^
ap^riedēm Parīzē pirmdien un
otrdien. Varot sagaidīt, ka trīs
rietumvalstis vēl iesniedz Maska­vas
valdībai kopīgu notu šinī
jautājumā un nodod to.Apvieno­tajām
nācijām. Tādā gadījumā
būtu jāizšķir, vai iesniegums :ā-nodod
Drošības padomei vai UN
kopsapulcei. Noteikts trīs ārlietu
ministru lēmums- gan meesot gai-dāms.
.pirnns viņu nākamās ap­spriedes,
kas paredzēta šodien,
piedaloties no Maskavas uz Pa­rīzi
ataicinātajiem trīs rietum­valstu
vēstniekiem.
BBC diplomātiskais korespon­dents
tālāk norādīja, ka Molo-tova
atbilde uz; rietumvalstu pē­dējo
pieprasījumu apspriedē
Kremlī esot „gaŗa un nenoteik­ta".
Trīs vēstnieki bija prasījuši
paskaidrojumus par maršala So-
(olovska dīvaino nostāju militār-guberoāioru
apspriedēs Berlīnē,
kur Sokolov$ka viedoklis ne­saskanēja
ar agrākajām ; noru­nām
Maskavā. • Krievu atbildē
esot paskaidrots, ka Sokolovskis
ievērojis viņam dotās instrukci-;
jas un no atbildes varot secināt,
ka, pēc Maslftivas domām, vainī­gie
sarunu izjukšanā Berlīnē esot
rietumvabtu • mi litār gubernatori.
Visās līdzšinejās .sarunās :, ar
Kremli neesot panākta vienoša­nas
nevienā no trim svarīgajiem
Jautājumiem-:, par BerlTncs blo-kades
•atcelšanu, par kopēju va­lūtas
sistēmu Berlīnei un par
starpjošlu tirdzniecību. ^
6
0
Padōmļu S avienībai bus jāatbild
Pēc tam, kad Berlīnes kri^e bija stajpptautisku sarunu degpunkts
pārmaiņus Maskavā, Berlīnē un pēc tam atkal Maskavā, visa politiskā akti­vitāte
arī šai jautājumā tagad pārnesta uz Parīzi. Līdz ar to Franci­jas
galvaspilsētā, kur tagad vairākus mēnešus no vietas Apvienotās
nācijas debates par. akūtākajiem pasaules politikas jautājumiem, sakon­centrējies
viss pēdējā laika diplomātiskais i augstspriegums. Pagaidām
Berlīnes jautājumu vēl apspriež trīs rietumvalstu ārlietu ministri ar
saviem vēstniekiem, militārgubemātoriem 1 un padomniekiem, bet iespē­jams,
ka tas nonāk Apvienoto nāciju priekšā.
Kad pirmdienas naktī Parīzē bija
ieradušies pēdējie UN delegāciju lo­cekļi,
no dažādam vietām vēl turpinā­ja
ierasties lidmašīnas ar ārzemju
diplomātiem. Ārlietu ministri Mar­šals,
Bevins unŠumāns uz apspriedēm
Berlīnes jautājumā izsauca savus
vēstniekus no Londonas, 'speciālpiln-varotos
no Maskavas, militārguber-nātorus
no Vāci jas, padomniekus un
lietpratējus. .
Pirmajā trīs ārlietu ministru ap­spriedē
pirmdien, kas ilga apmēram
stundu, piedalījās arī angļu militār-gubernātors
Vācij ā ģenerālis Ro-bertsons.
Ģenerālis Klejs ar savu
politisko padomniekii Merfiju bija
aizkavējies, bet no amerikāņu puses
apspriedē piedalījās . vel, ārpdlī-tiskais
padomnieks Dalless. Otrdie­nas
vakarā notika nākošā apspriede,
piedaloties trim militārgubemāto­riem,
angļu ministram Mekn'īlam,
angļu un amerikāņu _ vēstniekiem
Parīzē un trīs valstu lietpratējiem
Vācijas un Padomju Savienības 'jau­tājumos.
• Vēstnieki; Smiss, Puobertss
un Šatiņo tai laikā ' jau atradās ceļā
no. Maskavas, bet viņu lidmašīna
VĒTRAINA CDU KONFERENCE ERFURTĒ
Par opozīciju padomju varai Vāci­jas
austrumu joslā jau vairākkārtī­gi
ziņots. Par to liecina arī nesenā
CpU konference Erfurte, kas Uga
divi dienajs. Kaut arī sanāksmes da-
MkU vidū atradās ļoti daudzi ci­vilās
drēbēs tērpti krievu virsnieki
on NVKD locekļi, viņu klātiene
tomēr nevarēja novērst demonstrā­cijas.
Nelīdzēja arī padomju infonnāci-jas
nodaļas vadītāja plkv. Tulpano-stingrais
norādījums, ka Vācijas
austrumu robežas nav grozāmas.
Brandenburgas apgabala CDU pir-
"^ais priekšsēdis Cobrovskis tās to-ļn
§r nosauca par ,;nepieņemainām".
lielāks tracis izcēlās, kad runā-
% tribīnē kāpa komunistu vadītās
-Demokrātiskās sieviešu apvienības'
pārstāvē Dr. Štarka, lai stāstītu par
^^vu neseno ceļojumu pa Padomju
^^vienību. Zāli demonstratīvi at­gāja
divi ^črešdaļas delegātu. Līdzši­nējam
CDU pirmajam priekšsēdim
n^kas cits neatUlca kā referātu pār-
•traukt. •
Naidīgiem saucieniem klausītāji
)J2)ema , arī SMA iecelto ģenerāl-
^^iretāru Dertingeru, kad tas centās
n .ka rietumu sektoru CDU
P^^sedis' ierosinājis ; austrumu
"^l^ izslēgt nd apvienības. „ Jūs me-
W sauca delegāti, un jūs pats
^ t , ka to dārāi" Jauns tracis sā-kad
uzsāka mandātu pārbaudi.
I^^es krievu sektors, kur CDU
100 biedru; bija iedomājies
27 pārstāvjus. Pirmajā die-retestības
kustības
eku apvienība
^.sapulce viņus vienbalsīgi norai-
Vēlāk iejaucās civili ; tērptie
r^ļjiju., virsnieki. Bet arī tad
^denburgas: un Zaksijas delegāti
^ ^ j a pret mandātu atzīšanu,
,^^vērību. un apbrīnošanu ra-
A w mācītāja Ķirša refe-nevw
stoajam garīdzniekam
^•|^!f^^drosmes asi. uzbrukt: SED
K a m o r ā l ā viedokļa.. Ti-
^ā^??^^.^^P^P^^^^em krievu: no-:
^o^^^^^W par: -CDlJ • austrumu
.i^^ļ^^^^ssēdiievēlēja;^^^^
:;j^^elegātu vairākums atklā
^ savas simpātijas Kiršam,
Konferencē plkv. ^ Tulpanova riirm
visu laiku sauca par divkosīgu. Pa­domju
informācijas nodaļas vadī­tājs
centās pārliecināt delegātus, ka
ASV eventuāla kara gadīj^mnā vēlas
vienīgi vācu karavīrus, kariiēr ^Pa­domju:
Savienība jau tagad sarga
demokrātiskās reformas-. Runas
turpinājumā plkv. Tulpanovs pār­meta,
ka visā Vācijā pretpadomju
noskaņojums ar katru dienu pieaug.
Uz šiem krievu pulkveža apvaino­jumiem
atklātā vēstulē atbildējis
Berlīnes lielvecākā vietnieks Dr.
Frīdensburgs. „Tulpanova . kungam,
taisnība," ra.ksta Dr. Fridensburgs,
,,vacu tautas lielais vairums nekad
nav bijis konŗiūnistiski noskaņots un
nekad t ā d s a r i nebūs. Ja Berlīnē
notiktu brīvas vēlēšanas, komunisti
piedzīvotu katastrofālu. sakāvi. Par
sliktajām attieksmēm vainojami paši
krievi. Jūsu pašu interesēs būtu,"
vēstules beigās &aka Berlīnes liel­vecākā
vietnieks, „pēc iespējas ātrāk
uzlabot šīs sliktās attieksmes."
'•^r^^^^^ NZ, AZ, M
laika ļ apstākļu dēļ bija . aizkavēta
Berlīnē. No Anglijas uz apspriedēm
Parīze ieradās arī Londonas ārlietu
ministrijas Vācijas nodaļas vadītājs
Strengs. .
Par abām ārlietu ministru ap­spriedēm
nekādus oficiālus paziņo­jumus
neizdeva, bet novērotāji do­mā,
ka apspriesta Molotova pagāju­šas
nedēļas atbilde uz rietumvalstu
vēstnieku pieprasījumu maršala , So-kolovska
nostājas lietā. Molotovs
esot atteicies dot Sokolovskim kā­das
jaunas instrukcijas vai pilnva­ras.
Tādēļ visas līdzšinējās sa­runas
Berlīnē un Maskavā' nav de-vužas
nekādus^ rezultātus, un rie­tumvalstīm
tagad jāizšķiras, vai vēl
iesniegt .Maskavai jaunu, sīki prec:
r ž ē t u notu Berlīnes lietā, vai arī no­dot
jautājumu UN apspriešanai. Ja
Berlīnes' kompleksu nodotu nevis
UN kopsapulcei, bet Drošībās pado­mei,
tad Padomju Savienība tur va^
retu izmant^ savas veto -tiesība
ķas savukā^ būs viens no UN se­sijas
darba kārtības punktiem.
Vakaiļdien Londonā bija paredzēta
ārļcārtēja ministru, kabineta sēde
piedaloties ārlietu ministram Bevi-nam,
kas jau otrdienas naktī izli­doja
no Parizes. Bez tam vakardic
nas apakšnama sēdē gaidīja Bevina
ziņojumu, par Berlīnes problēmu
Tā |cā šodien atkal paredzēta jauna
ārlietu, ministru konference Parīzē,
tad, pēc BBC diplomātiskā kore­spondenta
domām, apakšnamā Be­vins
ierobežotos tikai ar dironob-ģisku
pārskatu par lldzšinējo sarunu
gaitu Maskavā un Berlīnē kopš tx)
Turcija ierosina
reģionālus aiz-
V Turcijas vēstnieks Savienotajās
Valstīs savas valdības vārdā ie­rosinājis
parakstīt tā saucamos
reģionālos aizsardzības paktus.
Vispirms būtu organizējams V i ­dusjūras
un Ziemeļu aizsardzības
bloks. Vēlāk; Šiem blokiem būtu
j āsadarbojas ar rietuiņu • ūniju.
Tādā kārtā Eiropā būtu izveidota
ievērojama militāra; savienība,
neviens neuzdrošinātos uz-
: Komentējot • šo informāciju,
kāds amerikāņu ārlietu ministri­jas
pārstāvis izteicās, ka Turcija
tiešām ierosinājusi jau pieminē­tos
aizsardzības paktus. ASV
valdība pagaidām tomēr nedomā,
ka tie būtu steidzami realizējami.
Šobrīd Vašingtona apsveiktu
vienīgi Slcandinā vijas miHtārās
ūnijas parakstīšanu:
. BBC
3. gatava
uzņemt neierobežota
Austrālija ir. .gatava uzņenTi 'r
neierobežotā skaitā Eiropas DP - no
visām tām arodu grupām, kādas līdz , ^
šim pieņemtas ieceļošanai, —. otr­dien
IRO padomes sēdē 'Zenevā pa­ziņoja
Austrālijas valdības pjlr^ta-:.
Vis. Līdzi pieņemtajiem . strādnie­kiem
paredzēts ielaist Austrālijā vi- :
ņu ģimenes, Austrālijas vaIdība_sa-,
gaidot, ka iRO gādās iespējami ātru
izceļotāju transportu no Eiropas.,^
< im ģenerāldirektors Viljcms Taks
aicināja IRO dalībnieču valstu vai- :
dības gādāt vairāk kuģu izGeļbtāju :
transportiem;' Patlaban IŖO rīcībā
ir tikai 21 kuģis' 16 amoiikāņu^
4 angļu un viens ]. norvēģu kuģis.
Katrs no tiem^ spēj uzņemt 800, līdz'
1000 pasaži'eļTi. ;
ASV komisārs DP jautā jumos, Kā­rusi,,
otrdien Vīnē paskaidi-oja, ka
amerikāņu valdība darīšot visu,; ,lcu
ieceļojušās- DP ģimenes .novietotu
kopā. Sevišķu vērību veltīšot DP ba- .
reņiem. - BBC
bet prese jau atklas^^
fvienofon^^^^^ em
otrdien pl. 15,30 Parīzē atklāja Apvienoto nāciju trešo pihisapiilci,
kurā piedalās 58 nāciju pārstāvji; Sēdes notiks Šajo pils teātra zālē,
kas speciāli pārbūvēta. Pirmajā dienā pēc oficiālās atklāšanas un Fran­cijas
valsts prezidenta Oriola uzrunas par pilnsapulces prezidentu ar
31 balsi ievēlēja Austrālijas ārlietu ministru Dr. Evetu, bet par svarī­gās
politiskās komisijas priekšsēdi Beļģijas ministru prezkleiiitu Bpāku,
kas dabūja 48 balsis. 7 balsis nodotas par Polijas delegātu Dr. Langi»
Paredz, ka sei^a ilgs vismaz 70 dienu.
Si
(Beigas 5. lj>p.)
:< Jau labu laiku priekš oficiālas at­klāšanas
Šajo pils < teātra plašā zāle
delegātu, goda viesu un publikas
pārpildīta. Preses fotogrāfu un žiur-nālistu
' skaits nemaz nav pār­redzams.
Daudzi fotogrāfi pulcējas
Višinska vietas priekšā: Padomju
pārtāvis apvilcis tumši zilu uzvalku
un visu laiku smaida. Bet kad zālē
amerikāņu delegācijas priekšgalā
ierodas Maršals, vismaz. 25 fotogrāfi
ielenc viņa Sasveicinoties Višinskts,
Maršals un Bevins smaida. Spriežot
pēc viņu priecīgā noskaņojuma, citu
valstu delegātiem un preses pārstāv­jiem
tā vien liekas, ka pasaulē visu
laiku valda miers un nav nekādu
tJEGHOSLOVAKUAS FnJiAļŽ KUBELIKS
:';::ATSAKAS'MGMEa^
Prāgas valdība otrdien pieprasīja Francijas valdībai izdot bijušo Ce-dioslovakijas
UN delegātu Dr. Janu Papaneku, kas nesen no ASV iera­dās
Wrīžē un izteica nodomu no jauna ierosināt Prāgas februāra apvēr­suma
iztirzāšanu Apvienotajās nācijās. Papaneks joprojām neatzīst
Prāgas lēmumu par viņa atsaukšanu no UN, jo tagadējo Cechoslova-kijas
valdību uzskata par nelikumīgu. Tā Papaneku apsūdz, ka viņš
esot piesavinājies 1^.000 dolāru valsts naudas. Papaneks Parīzē pa­skaidrojis,
ka pret viņu celtā apsūdzība esot nedibināta un balstoties uz
meliem, kā viss Prāgas komūnistiskaiis režīms.
,JMew York Herald Tribune" ko­respondents
ziņo, ka Prāgas filliar-moniskā
orķestra diriģents Rafaels
[UIJS
Republikāņu kandidāts Savienoto
Valstu prezidenta amatam, guberna­tors
Djuijs, uzsācis aģitācijas ceļoju-,
mu pa A3V« Jau pirmajā runā viņš
deklarēja, ka ievēlēšanas gadījumā
viņš m ā k s tādu akciju, kas Savie­noto
Valstu vēstui'ē vēl nav pie­redzēta.
Ārpolitikā Djuijs solījās ie­stāties
par ilgstoša miera nodibinā­šanu
pasaulē. ^Dzeloņstieples un
bajonetes," izsaucās viņš, ,,nedrikst
terrorizēt cilvēci. ASV šobrīd ir lie­lākā
pasaules cerība. : Jāizbeidz tāds
stāvoklis, ka miljoniem dlvēku bai-dās,
vai viņus. kādu nakti neapcieti­nās."
Lai ari tlr^nnija pasaulē ar katru
dienu pieņemas, runas turpinājumā
teica Djuijs, brīvās cilvēces grību
tomēr nevienam neizdosies nomākt.
Kā pierādījumu saviem vārdiem
viņš m i n ē j a CedioslovaMjas bijušo
ārlietu ministru Janu Masariku, ar-
U fU
dņbī^apu Stepinaku, kas sonok ko­munistu
cietumiā, Bulgārijā notiesā-
I to zemnieku vadoni Petkovu, poļu
ģenerāli Boru-Komorovski," kas va­dīja'
sacelšanos Varšava un Staņis­lavu
iMikolaičiku.
' Djirija runa radījusi lielu ievērību
visā ^ pasaulē. Sevišķu ievērību iz­pelnījusies
tā runas daļa, kurā
Djuijs pieminējis mazo, apspiesto nā­ciju
politiķus im valstsvīrus. / Pie­teiktā
„vēl nebijušā akcija" nozīmē,
(ka ievēlēšanas gadījumā Djuijs; jau
nākama ; gada 2p. janvārī uzsāks
ASV pārvaldes aparāta tīrīšanu, lai
atbrīvotos no komunistiem.
Kāda republikāņu grupa, kurai
pieder arī bijušais prezidents Hū-vers,
mēģinājusi atrunāt Djuiju no
Fostera DaUesa kā nākamā ASV ār­lietu
ministra, jo viņš nebūšot „pie-
I tiekami stingrs** pret krieviem. Tā
vietā ieteikts senators Bridžiss.
KubeUks, .kas patlaban uzturoties
Skotijā, atteicies atgriezties Cecho-slovakijā.
Viņš savam orķestrim pa­ziņojis,
ka domājot palikt Rietumei­ropā
un propagandēt čechu rnāksļu.
Kubelikam bija paredzēts atgriezties
jau 11. septembri, jo Prāgas filhar-nioņiskajam
' orķeslrini, ko uzskata
par vienu no izcilākajiem Eiropā,
šonedēļ bija paredzēts atklāt zieiņas
koncertu sezonu. Cedroslovakijas
izglītības ministrs gribot pierunāt
Ķubeliku,: lad. viņš tomēr atgrieztos
dzimtenē un valsts svētkos, 28. ok­tobrī,
diriģētu- fUharmoniķus.Ku-belika
atteikšanās, atgriezties ir
smags trieciens Cedioslovakijas mū­zikas
dzīvei, jo 34 gadus veco diri­ģentu,
slavenā vijolnieka Jana Ku-belika
dēlu, uzskata par vienu no iz­cilākajiem
tagadnes čechu mūzi­ķiem.
Rafaels Kubeliķs līdz ar sievu
un 2 gadus veco dēlēnu jūlijā devās
koncertēt; Šveicē un Skotijā.
: Komunistiskajā Prāgas valdībā
esot gaidāmi svarīgi; pārkārtojunii,
ziņo „New York Herald Tribune"
korespondents Vācijā Haŗtridis. Ce-dioslovakijas
bēgļu palīdzības komi-
(Beigas 5. Ipp.)
domstarpību. Zāles ložu pirmajās :
rindās novietojusies daudzi goda
viesi, diplomāti un. kino operatori,
kas ieradušies n6 visam pasaules
malām. rr. V-'-: [^^i).
īsi priekš noteiktā laika Sājo pi- •
lij. piebrauc Franciļas valsts prezi-'
dents Ōriols. Pie ieejas stāv načio-nālgvarde
galā uniformās. Kad viņš
ienāk zālē, • visi delegāti un .publika
pieceļas kājās un saņem Francijas
pirmo ipilsoni aplausiem.;. tad: runā­tāju
tribīnē kāpj līdzšinējais Anvie-noto
nāciju prezidents, Argentīnas'
ārlietu ministrs Dr. Bramulja un
īsos vārdos, kas teikti .spāņu; valodō,
atklāj: trešo Apvienoto nāciju pi.ln- •
sapulci. Pēc ' viņa . runā Francijas •
valsts prezidents ..Oriols. Nedrošība
pasaulē valda tālāk," .saka Oripls,.
„un : nesaprašanās pieaug. Tautas
kļūst aizvien netolerantākas, bet
gaidāmie atrisinājumi: kavējas kaut
kur horizonta malā." Francijas valsts
prezidents tālāk norāda, ka milioni'
cilvēku gribētu domāt par rītdienu,
bet viņi to veļas darīt bez bailēm
par savas valsts un savu personīgo;
likteni. ;„Tikāi tad, kad katra valsts,
piedalīsies internacionālajā : sadar­bībā
,*' • uzrunas beigās .;saka Oriolš,
„un nedomās vienīgi par savām j n - -
teresēm, varēs nodibināt pasaulē
mieru ; im . atrisināt -starptautiskās;
problēmas." :-;:^
Visi delegāti un publika Francijas
valsts prezidenta runu .noklausījās
dziļā uzmanībā, ko pārtrauca vienī­gi
preses fotogrāfu ' un kino opera­toru
magnēzija .spuldžu un;starme.su
uzliesmojumi. Kad Oriols .devās uz
savu goda vietu tribīnes labajā pu­sē,
viņam pienāca klāt līdzšinējais
UN prezidents Dr. ; Bramulļa^/ un >
sirsnīgi spieda roku, , ko klātesošie
sveica aplausiem; Tad ; pilnsapulce;>
ar īsu klusuma brīdi godināja grāla
Bemadota,. franču pulkveža Sero un.
citu ;UN novērotāju piemiņu. Pēc vē­lēšanām
Apvienotās nācijas pārtrau­ca
darbu ;lidz nākamai dienai.
^ ; Trešajai UN pilnsapulcei jāizšķir
vesela rinda svarīgu jautaļjurņu,' ņo'
kuriem, atkarājas-n vien Mfes; pa^ ,
saulē, bet arī tautu savstarpēja ^a-
,darbībā: • Pirmajā vietā minama Pa-'
lestīna, tad seko Berlīnes un Vācijas
•komplekss; ^Grieķija, ,Koreja,: yeto
. tiesības un atomu; kontrole. Ne ma­zāk
svariga ir Triestas probl ērn a,'ne- :
mieri :Indonēžijā un pārējā Dien-•
vidāzijā • un Itālijas bijušo koloniju
liktenis, par ko divus gadus veltī?,i
:sprieduši ārlietu ministru vietnieki.:
Daudzi politiskie novērotāji domā, ķa
UN pilnsapulce sanāku^. drūm:?
bezcerīgā noskaņojumā. . Pagaidām
. (Be(i,|as 5. Ipp.) '