Bavarijas Latviesu vestnesis, September 23, 1948

              'i M9:
; •mm
ļka
•mm.
Int • 'i
vS'im.
•.teļ|iffi
• '•,'.••1
.1111
P i l
'.MM
d
k,; ^ I
•n ,
r -i
mm
•mm
l i i i
.•ii
ii m
••••1
m
i
ii
i
m i
l i
I ! ®
B U . SABIEDRISKO UETU MINISTRA A. BĒRZIŅA ATMIŅAS
No iH»lloijas detuiiia Berlīnē ministru A, Bērziņu Gestapo pārvieto uz
koncentrādjas noffl^iiU Zadise^^^^
diena.-
XXIV
' IzpUdot dažādās anketās, :vajadzēja
uzdot ari agrāko nodarbošanos. Tā
kļu/va zināms, ka esmu bijis Latvi­jai
valdības loceklis. Sākās visādas
taujāšanas. Daži komunistiski no-fikaņoU
nometnes „amata vīri" do­māja,
ka esmu vācu armijas .sa­gūstīts
komunistiskās valdības lo­ceklis.
Bet mana neprašana orien­tēties
nometnes apstākļos drīz vien
šos maldus izklīdināja. Draudzīgā
vaļsirdībā izstāstīju, ka .nepavisam
neesmu komunistiski noskaņots.
Taisni otrādi — esmu nikns komu­nistu
pretinieks, jo pēc tā, ko esam
pieredzējuši Latvijā viena gada lai­kā'
mums, latviešiem, ir pārliecība,
ka nav Jaunākas varas par komu­nistu
režīmu. Sarunas izvērtās kar­stā
strīdā, kurā centos ar .faktiem
pierādīt savu uzskatu patiesību, ka-mh
pretējā puse ar tik īleapštrīda-miem
argumentiem kā apstākļiem
koncentrācijas nometnē pierādīja, ka
paijaules lielākais ļkunums ir hit-lerisms.
\- ';:
Strīdu noklausījās, pats tajā maz
piedalīdamies, kāds samērā jauns
slaida auguma vācietis. Citi viņu
sauca par Antonu. Esot soda rotas
bloka vecākais. Izmantodams brīti­ņu,
kad gaidot pusdienas pārējie iz­klīda,
viņš mani draudzīgi izbāra.
,,Tu esi bez prāta, klāstīdams sa­vus
pretķomūnistiskos uzskatus.
Gandrīz visa nometnes iekšējās dzī-veis
vadība atrodas komunistu rokās.
Tu redzēsi, cik milzīga vara ir pat
priekšstrādniekam, par bloka vecāko
un nometnes vecāko nerunājot. Arī
tie var pazudināt sev nepatīkamus
cilvēlcus. Un viņi to arī dara.; Tā­pēc
turi muti. Vairāk klausies, ma­zais
runā. Neaizkar arī Hitleru un
viņa ļaudis. Apcietināto vidū ir arī
tādi, kas par niecīgu atlīdzību vai
^erībām ar to iakļūt brīvībā, nodod
biedrus. Cilvēku ciešanām te nav
vērtības, arī cilvēku dzīvībām. Kaut
an; liekas, ka tie, kas ietērpti ares­tanta
tērpā/ ir viena likteņa apzī­mogoti,
tā tomēr nav. Izmisuma cī­ņu
par savu dzīvību izcīna katrs at­sevišķi.".
, Biju pateicīgs par šo jau nokavēto
brīdinājumu, bet arī ļoti pārsteigts.
N^ļVarēju aptvert, ka hitleriskā Vā­cija,
kur komunistus uzskata par
ļaimāko elementu, tie, kauču kon­centrācijas
nometnē, var izvirzīties
kādos man pagaidām vēl nesaprota­mos
„vecāko" amatos im iegūt varu
pār pārējiem nometnes iemītnie-
•. kiem."
,)iSaki, lūdzu, vai tas mazā augu­ma
kungs ar iesirmo galvu, kas ma­ni
tik draudzīgi izvaicāja, arī ir ko-
, miinists?" ievaicājos Antonam..
„Jā, un pie tam pavisam liels. Jau
. pirms apcietināšanas viņam komu­nistu,
kustībā bijusi ļoti ievērojama
loma. Se komunistu vidū viņš ir
viens no / ievērojamākiem. Mēģini
sa^iraudzēties, ja tas vēl iespējams.
Tas tev nāktu tikai par labu."
„Bet kas esi tu?" vaicāju tālāk.
.,yai tad neredzi pēc zaļā trīsstū­ra,
ka esmu kriminālnoziedznieks.
Tādēļ man gar politiku un partijām
nav nekādas daļas."
Zaļais trīsstūris? Jā, tāds ; tiešām
grisznoja Antona svāiikus pie krūtīm
kreisajā pusē virs numura un tāds
pat, kopā ar numuru, arī <dabo bikšu
stilbu. Ar visādu krāsu trīsstūriem
bija izraibinātas visu nometnes ie-
" mītnieku drēbes.
• „Tu, liekas, esi lāga vīrs, ^ bet pā­rāk
naivs. Viegli tev te neklāsies.
Par visām lietām esi uzmanīgs un
piesardzīgs. Nenokar ^ arī ^ūlīt de­gunu,
ja kādreiz dabu zilu aci vai
kad zaudēsi pāris zobus.' Bet tagad
steidzies uz savu baraki Tūlīt būs
otrā pārbaude un pusdienas." <
Draudzīgi roku spiezdams, viņš
'vēl labsirdīgi piebilda: „Ķādas pā­ris
nedēļas tev būs jāpavada šeit,
tad nokļūsi lielajā nometnē. Gan
jau vēl tiksimies." '
Pēcpusdienā jaunatnācējus mācī­ja,
kā nostāties kolonnā pa pieci, kā
soļot, griezties un kā sveicināt SS
vīrus. Kad sastapšanās ar vienkār-
SS vīru> vai apakšvirsnieku, tad
se§us soļus iepriekš jānorauj sev ce­pure
im jāpaskrien sveicināmam ga­rām;
sešus soļus aiz tā atkal cepuri
var uzlikt galvā. Bet kad satiek SS
virsnieku, tad tāpat sešus soļus ie­priekš
jānostājas ar kaiiu galvu ce­ļa
malā. Darba laikā nedrīkst iet
solos. Pat ar nastu uz mugiu-as jā­skrien.
Ārsta palīdzību drīkst prasīt
:ai kaulu lūzumu, asiņojoša ie­vainojuma
gadījumos vai ,ja tempe­ratūra
pārsniedz 39^5^. Darba laikā
nedrīkst apsēsties, bet gultā drīkst
atlaisties tikai deviņos vakarā. Mo­šanās
pēc zvana pulksten 3,45 no rī­ta.
Par šo noteikumu neievērošanu
draudēja sodi: stāvēšana pie vār­tiem,
25—50 sitieni, tumšā kamera,
pakāršana pie staba. Par smagā­kiem
pārkāpumiem pēc tam vēl
soda rota vai nāves sods. Nokļūša­na
soda rotā patiesībā nozīmēja nā­ves
sodu tikai lēnākā veidā. :
Klausoties šos noteikumus un so­dus
kļuva skaidrs, ka koncentrācijas
nometnes ierīkotas cilvēku pazemo­šanai
im iznīcināšanai.
Pēc pirmām mācībām, svētdien,
6. jūlija pēcpusdienā, saņēmu savu
numuru un sarkano trīsstūri. No šī
brīža biju politiskais ieslodzītais Nr.
38292. Ne cilvēks ar.vārdu, bet nu­murs
starp apmēram 20.000 citiem
tādiem pat numuriem. • -
Starp mums jaunajiem bija dažā­du
krāsu trīsstūri. Sarkana trīsstū­ra
īpašnieks bija politiskais; ; zaļā
— kriminālnoziedznieks; melnā —-
asociālais; violetā reliģiskais;, ro­zā
— homoseksuālists. Zīdiem bija
no melna un dzeltenā veidota Dā­vida
zvaigzne. Visiem trīsstūris bi­ja
uzšūts ar smaili uz leju, zem tā
numurs, vienīgi poļiem trīsstūris at­radās
zem numiu-a.
Bez dažādas krāsas trīsstūriem
par pazīšanas zīmēm vēl noderēja
punkti. Melns / punkts baM lauku­mā
— soda rota, bet sarkans punkts
baltā laulcumā — .bēgšanas mēģinā­jums
vai arī aiizdomīgums, ka mēģi­nās
bēgt. Pēdējas kategorijas apzī­mējumu
redzēju pavisam maz, jo
bēgšanas iespēju praktiski nebija, ja
vien darbs nebija ārpus nometnes.
Bet tā kā par bēgšanu atbildīgu da­rīja
visu darba grupu un sankcijas
vērsa pat pret visiem nometnes ie­mītniekiem,
tad ne tikai sargi, bet
arī paši apcietinātie viens otru uz­raudzīja.
Stāstīja gadījumu par kāda apcie­tinātā
bēgšanas mēģinājumu. Bēglis
noslēpies nometnes kanalizācijas va­dā.
Jau pusdienā pie pārbaudes sisti
turpat uz pārbaudes laukuma visi
pārējie darba grupas dalībnieki. Bet
vakarā uz pārbaudes laukuma . iz­dzīta
visai nometne. Lijis auksts no­vembra
lietus. Stundas pagājušas.
Tuvojusies pusnakts. Ledainā lietū
pussastinguši vienmēr vēl stāvējuši
apcietināto tūkstoši. Pateikts, ka
ūs jāpaliek uz laukuma, kamēr
kāds pateiks, kur bēglis nosl^ēpies,
vai kamēr meklētāji to atradīs. Ti­kai
pēc pusnakts bēglis atrasts. No­metnes
vadība vainīgā sodīšanu
„augstsirdlgi" atstājusi pašiem ieslo­dzītajiem.
Lietū un salā pārmocītie
cilvēki savas dusmas izgāzuši uz
nelaimīgo biedru un turpat laukum
malā to nolāčojusi
: Alfrēds B ē r z i ņš
• «• •
Nākamajā numura lasiet
..MOCĪBU KĀPNES"
IR
Tomass Masariks: „Demokratiia ir, kad es
katrā laikā varu iet pa Prāgas ielām un pilnā
kaklā saukt, ka valdība nekam neder."
. Kāds Ņujorkā iznākošs komunistu laik
raksts: Diktatūra ir demokrātija, ja ši dik-tātāra
it komunistiska."
IJavārijas partijas priekšsēdis, bij. ministrs
Dr, Baumģartners: «Demokrātijā katram ir
:tičfilbas bļant tik muļķīgi, cik vien viņš grib.'
Šveices laikraksts .,Die Tat": „Bende. ir un
paliek nesimpātiska figūra, kaut ari viņš rī
ko|6s demokrātijas vārdā."
0 0
m
KĀDUS IEROČUS PLĀNOJUŠI VĀCIEŠI — PIR]VL\ ATOIMBUiMfiA
VARĒJA SPRĀGT ARĪ EIROPĀ
No pazemes' atkal dienas gaismā
Pazemes cilvēku
viclū
VĒSTULE LATVIJAI
NO BEĻĢIJAS
„Tu esi traks," teica mani draugi,
kad pirms nepilna! gada devos uz
Beļģijas ogļraktuvēnŗi. Es tomēr, aiz­braucu
no Vācijas. Grūti bija pirmie
trīs mēneši, taču ne nepierastā dar*-
ba dēļ, bet nepatika dzīve kopmīt­nēs,
kur. 'dažkārt jāmājo kopā ar
visdažādākajiem cilvēkiem.
Pie darba pazemē var ātri pierast.
Kad lifts mūs atkal uzvizina augšā,
tad viss klaigājošais bars dodas uz
mazgātuvēm. Esam melni kā,skur-
:eņslauķi. Tomēr, pēc pusstundas
zem karstajām dušām, kur laiku pa
laikam savu degunu iebāž arī spe-iāls
raktuvju policists, neviens vairs
nevar pateikt, ka esam izlodājuši
pazemes eju ejas. i Tikai skropstās
vēl aizķērušies niaza melna ēna, kas
ir tik mākslīga, ka daža laba modes
dāma maksām loti daudz, lai spētu
to atdarināt. : ļ
Dzīve pilnīgi pārveidojās, kad pēc
trim mēnešiem Beļģija ieradās ;ģi-mene.
Tagad itiums ir glīts 4 istabu
dzīvoklītis, ko esam 'paguvuši:iekār­tot
ar jaunāih mēbelām un visām
ērtībām. Esam iegādājušies arī saim­niecības
piederumus un labi apģēr­bušies.
Pašreiz stirigH mācos franču
valodu, jo tā ir pirmā prasība, lai
sasniegtu kaut ko labāku par pašrei­zējo
darbu. Ar valodas mācīšanos
tagad jau esmu tik tālu, ka šoruden
varēšu turpināt Vācijā pārtrauktās
studij as šejienes inženieru politech-nikumā.:
';m-m
"" Svētdienās klejojam pa Lježu un
tās visai skaisto apkārtni. Vēl ne­vienu
dienu nčesmu nožēlojis, ka
biju „traks" un. devos šurp.
Lježā, septembrī. P-n.
Kad kara laikā CerčUs apspriedēs
ar Ruzveltu pūlējās panākt, lai
amerikāņu kara potenciālu vērstu
vispirms pret Vāciju un tikai tad
pret Japānu, viņš ļoti labi zināja, ko
dara. AmerUtāņiem izšķiršanās ne­bija
viegla: japāņu pašnāvnieki, „ka-mikāzes",
un 72.000 tonnu kaujas
kuģi, tas bija ļoti nepatīkams
drauds. Bet, kaut arī milzeņi, tie
galu galā tomēr bija tikai kuģi, tā­pat
kā „kamikāzes" bija tikai cil­vēki
— lidotāji propellera lidmašī­nās.
Tālāk japāņi pagaidām vēl ne­bija
tikuši. No Vācijas, turpretim,
katru brīdi varēja nākt kāds pārstei­gums
līdzīgs smacētajām gāzēm pir­majā
pasaules karā.'
Katrā ziņā „Intelligente Service"
vīri atkārtoti. ziņoja par dīvainiem
un noslēpumainiem eksperimentiem,
un Čerčils saprata gluži labi, ka šo­reiz
pārsteigumi būs daudz smagāka
„kalibra" un to būs vesela sērija; at­lika
tikai viens — mēģināt aizsteig­ties
tiem priekšā.
Šodien mēs zinām, ka Cerčila ap­svērumi
bijuši pareizi.
Jau pirms desmit gadiem vācie-m
laiku bija iespējams pagarināt Hd?
30 min., tomēr arī tas vēl bija par M
maz un beidzot, konstruējot dubui-tas
sadedzināšanas kameras, lidoju-ma
ilgumu izdevās pagarināt līdz
45 min. „Me 163" ar savu ātrumu ^
un „griestiem", kas aizsniedza 17.000 'i
metru, nozīmēja ārkārtīgas briesmas''
sabiedroto bumbvedējiem; jo biia S
principā gandrīz neatvairāms. Kapi- 'i
tulācijas laikā vāciešiem bija gatavs ^
„Me 262" modelis, kura griesti tu- S
rējās jau uz 25.000 m robežas, un āt.
vrnns pārsniedza 2000 km stundā i
Tas tomēr vēl bija tikai modelis. ' '
Bet tas nebija -viss: parallēU , Me Sfj
262" tika gatavota rinda defens'īvu ¥l
palīgieroču, kam bija jāstājas „bez- P
cerīgās" zenītartilerijas vietā. Sevis- .
ķi interesants ir tā sauktais „Viper*' 'M
ķermenis, — lidmašīnas un raķešu
bumbas krustojums, kas spēja ,,kāpt" vf
10 km vienā minūtē ,un kas patiesībā 3
ir pretaviācijas raķešu zalve, sastā-ll
voša no 36 vienībām-. Pēc zalves iz- ?!
šaušanas pilotu automātiski izgrūž 3i
no mašīnas „atliekām" un tas nolai-žas
ar izpletni.
Visbīstamākais lidmašīnām tomēr M
šiem Pēnemindē bija izdevies izbū- ^utu bijis tā saucamais „taurem*-
vēt „vēja tuneli" ar strūklas ātrumu ^s" - samērā neliels sprāgstķerme-' '^^
4800 km sekundē! Tur izmēģināja ^is, kas no zemes' vai lidmašīnas no-vācu
^. jauno rakešu modeli, un tur raidīts, ar zināma aparāta palīdzību i
attīstīja arī V2, kas savā lidojumā nemaldīgi atrod ceļu uz ienaidnieka I,.
arī apmēram sasniedz šo ātrunm. tjuirib^edeju. „Taurenīša" darbības!
14 metru garais V2 bija angļiem ār- rādijs gan bija neUels, tikai 32 km,f
kārtīgi nepatīkams, jo bij^ absolūti toties ātrums miilzigs, pāri^ par 10001
neatvairāms, bez tam — viņa iizšau- ^ stundā. ; |
šanas vietas bija ļoti viegli mainā- Kad 1943. g. septembrī ,,noiūza"l
mas, tādēļ grūti atrodamas. Bet, ka- Berlīnes — Romas ass dienvkius gals l>
mēr V2 bija pildīts ar kādu no -or- un itāļi nodeva sabiedrotiem savu*
dinārajām" sprāgstvielām, lieta vēl floti, nc^ēpumainos: apstākļos pēcf
bija panesama. Citādi būtu, ja vā- smaga sprādziena pēkšņi nogrima!
ciešiem izdotos konstruēt atombumbu viens no modernākiem itāļu kreise-/
un savienot to ar V2. Tā būtu ka- pem, 13.000 tonnu lielais ,,Roma" j
tastrofa, kas sagrautu Angliju. Un Sabiedrotie bija pārliecināti, ka vai-||
tamdēļ angļi un amerikāņi; neap^^
kuši bombardēja katru territoriju, kiem centās aizkavēt italu flotes pār-1|
kur vien pēc ziņām varētu atrasties vietošanos uz Maltu. Tikai tagadni
kada atompētniecības laboratorija noskaidrojies, ka „RJomū" nogrem^ll
vai smagā ūdens rūpniecība. Nav dējusi no lielāka attāluma raidīta H
īsti zināms, par cik tas ir sabiedroto vācu rakešu bumba. Tādu vāciem -^5
aviācijas nopelns, bet atombumbu k e z V2 bija veselas trīs. No:tām ma-1
konstruēt vāciešiem nebija izdevies; zākā, „ūdenskritums" svēra tikai 3 f
izdevies toties bija kas cits. , tonnas, tika izšauta no ;„HensGhel.|i
Jau 1943. g. milzīgas apakšzemes 298", un uzmeklēja savu up
rūpnīcas Nekarelcā pie Hēidelbergas tromagnētiskā ceļā ar tā saucamā*
strādāja ar pilnu jaudu pie jaunās «atbalss" aparāta palīdzību. Daudzm
„atgrūdiena" lidmašīnas. Jau 1944; smagāka kalibra daikts jau bijā^
g. bija gatavs jaunais „Messer- "^^^ī^^J^"» ^^^^^ viļņu palī-J^
schmitt 163", ko bija attīstījis un bū- h^zī^u vadāma raķete; kuras ātrumsļ^
vējis inž. Lipichs ār savu darbinieku M^iJ^ 1500 km. stunda. Tāpat k ā i|
štābu. Tā bija rakete, kas 3 minu- »taureņīti" ari „ugunslīniju" ; kaŗa|^
tēs „kāpa" līdz 11.000 metru augstu- Padejos mēnešos jau ražoja rupnie-||
marii- un spēja vairāk kā 1000-km ciski. Vāl iespaidīgāka bija treša
stundā. Pirmais modelis tomēr ne- ^^^^^^^ķ^^^ ^ir poētisko vardu „Rei-l|i|
apmierināja, jo varēja turēties gaisā M^^s meita", kuras ātrums tāpat bija.Vv^
tikai 12 minūtes. Izmantojot pla- ^P 1500 km, bet kura bija vadāma^ |3
nešanu ar izslēgtu motoru, lidošanas radara palīdzību.
II it
m
'un Francijas
vienāda
Berlīnes
vakarā
i
i'uz:tjum
i v a l s t u notām
ks trešdienas; vaKaia
VescrtizIdāstītsiBerimes
stāvoklis iHi-p ļ r a r ī - p r a š ī t a ; tikpat
Maskavas atbilde; Komen-io
notu" apzīmē par „
m: No padomju
;^;netumvalstu: nākama
ļ)jrki]:u.tāž jau vienQ^
•>;Dany Telegra^^
' i'iiota .esot" fčrmulēta . tik
;|a Maskava'būš(>t:grūti^ at-ļrizveiTļgu:
atbildt
4zsak§s;v'ka!.notā
js,:ļjondonas un'
• 'es.
skaidri
un turpmi
ii'tirdzniecibas sakaru jautā-i
atbildes gadījumā
sarunu atjaunošana-
.fļlietpt?t§ia gadījumā jati-mmm
l^dreiz un tagad
Sos un vēl citus izgudrojumus ie­gaumējot,
kurus vācieši gan tikai ļoti'/ļ^^fJli
mazā mērā vai nemaz vā nespēja iz- \,(lm.
•' • • • 'Wm"
Bevina
Pame, tur turpinājās
' ā. Ank-laikatn
izīšoties, bet
Krustvārdu mīl kla
1
r~ ļ 9
To ļ 11 12 t r
; . • •
lo. ļl6
0 li
w —
• 22
__
28 m
Sākusies jaunā futbola sezona Vācijā. Jau
'vairākas nedējas rit meistarības spēles. Kopš
Jāņa Bebra aizbraukšanas uz Franciju vācu
virslīgas vienībās nav vkirs neviena latvieša.
Mūsu sporta tdraugiem, kam mīļš futbols, jā­vēro
tikai svešas sejas. Latviešu skatītāju
vācu futbola sarīkojumos tomēr ir dautlz. Tie
ari ziņa, ka Latvijas brīvības laikos murņs
ar vācu vienībām nebija liela saskare. Mēs
savās mājās daudz labprātāk vērojām Vīnes
rotaļīgo futbolu. Toreiz 'gan, pirms 25 ga­diem,
kad dibinājā^s RFK, tas sava nosauku­ma
izvēlē ietekmējās no 1. FC. Nūrnberg
slavas, kas tikpat koša ir arī vēl šodien. Tā
nu _„klubs" bija ne vien Nirnbergā, bet arī
Rīga — abi savās zemēs sevišķi populāri.
Atmiņas ar Vāciju mūs gan saista no aiz­vadītajām,
valstu sacīkstēm. Ar vāciešiem sa­centāmies
2 reizes. Pirmā spēle ^notika 1935.
gada vēlā mdenī, laikam 13. oktobrī, Ka-ralaučos.
Šajā Austrumprūsijas pilsētā tas
bija sevišķi iiels notikums, jo valstu sacīkste
futbolā tur risinājās pirmo reizi. Saradās
18.000. skatītāju. Toreiz tas bija Horsta Ve­sela
stadions, bet tagad varbūt saucas Kārļa
, Marksa laukums, kuram apkārt plīvoja kāš­krusta
karogu mežs. Karalauči jau nebija
tālu no RIgasļ taču viss šķita neierasts.
Vispirms viesnīcā, kur apmetās latviešu fut­bolisti,
uz durvīm bija liels uzraksts: „Žī-diera
ieeja aizliegta", Mūsu vienībā neviena
žīdu tautības spēlētāja nebija, bet nezin kādu
seju rādītu vācieši, ja spēlētu arī lija
Vestermans un Vilijš Kacs, kā tas sākumā
bija domāts. Tieši tajā laikā sākās Vācijas
pilnīga militārizēšanļa. Visur skanēja marši,
un ielās varēja vērot daudz uniformētu vīru.
Latvijas vienllju laukumS sagaidīja vācu jau­natnes
futbolistu ļgoda ierinda. Mēs zaudēj
0—3 taču latvieši Baltijas futbolam kaunu
darīja, jo sacensības gaitā vāciešu pārākums
tiekāds lielais nebija. Mūsu vārtos lielisV:
strādāja garais liepājnieks Harijs Lazdiņš,
kas arī guva vācu preses . vislabākās at­sauksmes.
' Dažkārt viņš rādīja izcilu prasmi,
taču tieši tajos brīžos; kad vācieši ieguva
vātrus, bez vainas nebija arī Lazdiņš, Mūsu
; Līmeniski. 1. Latviešu dzejnieks. 4. Aus­trumnieku
augstmanis. 3. Latviešu gleznotāja.
8. Kalēja darba piederums. 9. Putns. 11.
Peldvieta Rīgas Jūrmalā. 15. Oga. 16. N^rieša
vārds. 17. Angļu valstsvīrs. 18. Sievietes
vārds. 21. Zivis. 24. Kāršu spēle. 25. Nie­vas.
26. Neuzņēmīgi. 27. Dārgakmens. : 28.
\r—- 29. Kukainis. .
tēsana
tumus.^ „
šais, „dz:
lēs no
kas • nere
neievēro
vienmēr,
kas aizt:
cipus, ā
Tālāk
apskatij
kas ve
izbrīnu^
stājies ;
gan vien
grautās,;
diaosul
klarēja
Vēlas iz
lai prof:
iūcijām.
nistrs d
dokli p.
būtu jā
piln^p
V Pirmk
beidzot
ar,
valstis^
Apienota
ma nek
tas 19Ž7
jānodib
diem, tā
ņem ī
•atrisina'
šina Gr
riem/un
atomene
ārpolītik{
cietību,
ma zimi.1
nas, tad
lietot karā, kļūst it kā saprotama v^^ļ/Mnu.
Vācieši hkās lepni un iedomīgi, ko sevišķi ļ Hitlera Vieglprātība, ar kādu šķie- ^Vŗi|iia 5Niopsapulče^^^^
varēja izjust Lat\ijas futbola savienības vie- tami viņŠ uznēma baigOS SJtienuS
siem par _ godu rīkotajā banketā. Tie paši austrumos vai sakāves rietumos.,
slavenie viri Jakobs un Scepans palaida tadu , . , , - oc^vav^o x n
„joku", ka neatdeva Iljam Vestermanim pil- Sķiet^ VU?S bus cerejlS, ka driZUma
dāmspaivu, ko bija paņēmuši^ lai sacīkšu spes notriekt katru lidmašīnu for-.
programmā ierakstītu savus vārdus. Vismaz ^ «i nalai^t dibenā katru kufei.' '"^^
tā viņi paķircināja žīdu tautības sportistu . . . 1^-. • - i nOiaiST aiDena_KdUUl t^u^i.
.Kas tad vēl mums atmiņā par vāciešiem vairāk: viņs fant_azeja^par U ;
no senajām dienām? J ā : famozais Karalauču brukumu Ņujorkai! Luk, pec desmit^
futbola tiesnesis Fricis Bulions, kas vadīja ļ gadu darba beidzot bija konstruētsip?^
vienu otru Latvijas valsts vienības spēli un Tips 21", bija uzbūvēta zemūdene,
ar savu neobjektivitati sevišķi mus sakaiti- " • ^ ' • ^ ļ ^ .^ŗ- "^^'^ -«nv^-nftf ^^'-^t^'
nāja Baltijas turnīrā Tallinā. „Sport.Kurier" kkas bez izmršanas Speja aiZSniegt -^VjrflJniBaj ATTCTTir/m -
nesen ziņoja, ka Bulions tagad esot treneris ļ Amerikas krastus; zemūdene kas beZ , V a AUi^lAVAMA PIE R
Bad./Lauterbergā, pie Hanoveras. izniršanas no 40 metru dziļuma un
Tie laiki, kad Latvija un Vācija spēlēja ^ A A at+51nrnn Qnpia 117 NuiorkU'^ '^lliīrfj-yaU,
u sacīkstes, nu pieder pagātnei., lo E ^ J ^ f ^ f T t e z izffšanas^vll'"^^
speju sen vairs nav ne mums, ne vāciešiem, izsaui raĶeil un oez , iziuiaciuo^
Viņi savu pēdējo valstu sacīksti absolvēja atgriezties izejasba2:ē» Gadiem llgl
1942. ^g. 22^jiovembri, kad Presburga uzvarēja ^^^^ inženieri bija eksperimen-Šodien
Vācu labākās vienības, pārcietušas h^J^^,^^^, Austrijas kalnu ezerā,
kara un pēckara krizi, atkal demonstrē savu un DeiOZOt tas Dlja SasniCgtS.
tipisko futbolu, kur gan dažkārt maz skaistu- ļ
ma, bet daudz enerģijas un mērķtiecības. Se- Patiesi nujorkieši ir bijuši daUGZ
Višķi vācieši izsalkuši pēc starptautiskām s a - K ^ ^ briesmām, kā tie VarbŪt ir nO- _ ^.^n<xm r»A+iW>q-censibam,
bet varbūt mes an ' g,,. V^^^^^
A r n 01 d s S m 11 s ^^^^ kancelejas^ pagalmā tika v4feeiniS
R. CIRCENIS MET ŠĶĒPU 66,45 M ar benzīnu apliets un sadedMāt^ ^^ļCTa, ka
Mūsu labākais šķēpa metējs Vācijā tagad Hitlera līķis 400 jaunajiem Heinkeļa par vigļgjj..V i saraksta
ir Rūdoffs Circenis. Vāciešu rīkotajās sa-1 ^^^j^ļ^^^^gj^^ ļ^^^ ^^rbības r a j a n s . / ' ; ! » ^^
b i i a 12000 k i n vaiadzēia nacdtieS:S«iasYg^s+n J"^^^^ ^li sie-m
« " L ^ f iespējam.
Paskaidroj
An««as aizsardzības re
j»?augšaiiu dažādās viel
nos, kā
čīkstēs Hamburgā, kur viņš aizstāvēja Ham- i , . , , n n n n i ' '• j -r-.nooUipa \'-<'^^hi
burgas vācu policistu sporta kluba krāsas, bija 12.000 km, vajadzeja pacelUes
Circenis meta šķēpu 66,45 m. Aiz Stendze- gaisā un Sag|dāt Ņujorkai pirmO UZ- -#^ - ^ ili^f fi, stibas tliene<rtā^
Stateniski: 1. Slavens itāļu fiziķis. 2. Sen­latviešu
pils. 3. Augs. 4. Izlase. 5. Puķes.
6. Negatavas ogas. 10. Smacējoša gāze. U .
Garšvielaa. . 12. Kultūras iestādījums. . 13.
Dzīvnieks. 14. Orgāns. 18. Dabas veidojums.
19. Gara zinātne. 20. Jātnieku vienība.". 21.
y eids. 22. Upe Latvijā, 23. Ļaužu kopība. : .
neveiksmes pamatā izrādījās uzbrukuma; vājā
sadarbība. .Katrs.vspelēltājs-atsevišķi^ vai tas
bija Seib^ls, 'Skincs vai arī Rozitis, savu uz­devumu
veica krietni, tomēr trūka saskaņo­tas
kopdarbības un vārtu šāvienu. Cauri
Lietuvai, kur rudens piesaulē gozējās tūksto­šiem
zosu, mūsu . futbolisti atgriezās mājās
gan ar zaudējunru, tomēr ne sevišķi neap­mierināti.
-
Vācijas-Lat\-ijas otrā valstu sacīkste notika
1937, gada vasarā Rīgas _vecajā, mīļajā ASK
laukumā. / Arī toreiz: mūsu vienība ņej-utās
tik labā omā kā dažkārt citreiz un mēs zau­dējām
1—3. Vienīgos vārtus . latviešu labā
ieguva blondais, uzbrucējs Eŗiks Raisters. Vā­cu
vienība ieradās Rīgā pā ceļam uz Hel­sinkiem,
. kur tai bija spēle ar Somiju pasau­les
meistarsacīkšu ' ļ kvalifikācijas . turnīrā.
• Viesi pret Latviju pie tam neuzstājās savā
.labākajā sastāvā, jo, piemēram,, slavenais
vārtsargs Haiisis,, Jakobs. (Jahn Regensburg)
un uzbrucējs Fricis Scepans i (Schalke . 04) sē­dēja
mazā skaniājutribīnrtē laukuma Ma­rijas
ielas pusē^ Arī' dzīvi viņi iz.skatliās
gluži tāpat kā attēlā uz „FussbaU" vāka.
Vācijas meistartitulu šachā
nē bez zaudējumiem ieguva 23
^ kusi tikai dažus-mēnešus:v^
. . . . . . J T " ! ^ d ! n ^ karš būtu paHdzinājies daudzus - ^ ^ l ^ s J i ļ^
Volfgangs Uncikers (Minchene) ar 13,5 p. mēnešus. Šķiet, ka tad pirmā atom-' /"L^^'lres i,^ personāls
P£!^J^)^^^'(S^'^'"''^ 12,5 p., bumba būtu sprāgusi nevis Japāna, ' datg^ (r
3. Machate (Stutgarte) 10,5 p.
TG. 1848 Wflrzbarg 100 gadu jubilejas sa­cīkstēs
vieglatlētika diska mešanā uzvarēja
Tiūsu tautietis Ēvalds Poltraks, sasniedzot
40,31 m' rezultātu. Viņš startēja no vācu
sporta b-bas Klckers Wūrzburg.
. Holandiete Fanija Blankere-Koena sacīkšu
turneiā Somijā atkārtoja pasaules rekordu
80 m barjerskrējienā (11,2 sek.) un veica
100 m .11,8 sekundēs, kas ir 0,1 sek. labāk
nekā vma skrēja Londonas olinpiskajās
spēlēs.
. Bez vēsts pazudusi ungāru vieglatlēte - Zu­zanna
Scigeti-Varga pēc Italijas-Ungānjas val­stu
sacīkstes Turinā. Visi meklējumi, palikuši
veltīgu
Par melntirdzniecibu ar ieejas kartēm fut
bolā. Maskavā sodīti. divi „tirgotāji". Vienam
piespr.ves-ti 6, bet otram 5 gadi cietumā.
; Ziņas no dzimtenes • .Padomju Savienības
meistartitulu 50 km soļošanā ieguva A. Krūk-ļiņš
(4:40:05,4 st.)^ bet Latvijas futbola kau
sa izcīņā jau rreso gadu pēc kārtas uzva­rēja
Liepājas Dinamo vieni
bet Eiropā.
V. D.
esot r.T
.LATVIJAS" ABONEMENTS,
pasūtinol laikrakstu pa atsevišķiem eķ
semplāriem (līdz 3 eks. iesk.), maksa
DM 3.- mēnesi -h DM 0,50 i^ar piesu- , fl J,^^e$ U ^ l * ^^
tīšanu; pasūtinot kollektlvi vairāk P»*- ' > PUtd
3 eks. - DM 3 . - mēnesi oar eks^ni' >l^ļk,> .3au pļiļ^^
plāru; pasūtinot uz ārzemēm un m^krsAļot ' ^ j^t^^^^ satiiL'- ^
Vācijā DM 3 . - mēnesi D/fc 0,80 par ' V ^ t tuli+S^^'
piesūtīšanu. Sludinājumi maksā DM;0,70 , •^''^^l]X2-
par vienslejigas nonparellle iespiedrindas.ģ^ - •
aizņemto telpu. Darba meklēšanas S ' " » ':
nājumi par puscenu. , .
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedumi im korespondence adre­sējama.
„Latvijai" (13b) GtJnzburg/Do.,
Bnrgermeister-Landmannplatz 7.
Latvija iznāk trīs reizes nedēlā r- otr­dienās,
ceturtdienās un sestdienās.
rezervi
vā­rnu
I
kara,
»W5 to v i -
?! Vork"
"ial'ļja" wrr. f anāli
ceturtdie.
kopā ar
progra
rināšanai,
veicinās
^atefi'āiu:
PĶedzDt
telpā II
pārstāvis
aizsardzīb
paredzēts
m
aizsai
^darbība!
vēl
^trālijas ai
as
V
im Parīze
apspriedes
Wijas; aiz
ivent^ālai
mi
nee
mm