Bavarijas Latviesu vestnesis, December 11, 1948

              ^JA, 1948. £ q H I
i
i
5
AS
jādabū t am .
ietutin<5 JO Cimdu rr^,
ncKalužas. dubļiem aapr,-
as. .nenoteicaŗnu 'krāsu.
i^s - skots ierāda ci u
mu sīpolus. Tur ir
TU sīpolus Kanādā n
a! Bet musu salm.
£_Pils īpašniekam, i,
tūkstošus par
JO viņsir viens no ba!
~ Kanādā. Tas Ir
afekrien priekšstrād^
.H^ noslēpumaini pa,
ieradīšoties• mūsu gaK
n^ig boss^ lai aprau.
^rbu. Pēc brīža tie^
-ecs kungs. Dārznieka
adīts, viņš apstājas pde
neizprašņā par visu
iešanas Džimijs matri
vai romānu.:
ungs pirms 40 gadiem
aa no Anglijas ar 80
tā. -Viņš apmeties To-s
par pēdējo naudu no
vaidas zivis un iznesa-žokļiem.
Tā viņš stai-j
e n ā / n o dzīvokļa uz
'/tas nopircis rokas ra<
:išanai, pēc tam zir^u,
auto. Pec kādā laiica
^ Dronto zivju veikalu,
| n i gadiem — jau kon-
Tagad viņa pasā-.
no lielākiem visā K a -
pirms daudzierii gadu
.ters Džems izineklejis
abas stūrīti te, Toron-ieguvis
tx) par smiek»
dien ši pils ar savu
iļoto, apkārtni jau mak* '
lljona dolāru. Cik
te paveikts,: to aptu-st,
tikai salīdzinot šo
iņu ar kaimiņos esošo
nj^ļiem līdzīgo durhb-
Ina plūstošais ūdens
lakus nogāzi īstā pur-bals
ir drenēts, ūdens
inos,' kas cits ar citu
gan atrodas dažādos
einos bijušas arī bri-
. bet tad dārzniekaniv
ideja — iznīcināt
tas sabēris kādas ķi-visas
zivis nobeigušās.
'Jļķas lapenes un dārza,
ijs rāda ;kādu no tām
vasarā še lab^
>ies im izdzei'ot pa pu-
Bo stipro Jaunās pa-viņš
lietojot :lott;bie-ka
tas viņam.neko
jau būt, ka .misters^
milžu 5mg(gL strādā-is'niilzīgu
mantojumu
uii' meitām, savā mū-j
ari sev šādu i7.klai-ēr,
apbrīnojama vel
urnā — astoņdesmitos
interese par visiem tā
uŗus viņ^ apmeklē un
ienas.
darba diena ir befeu-amies
^uzņēmuma ma-atpakaļ
uz pilsētu-
,.^£gais vējš apber i^^^
^ I t e n ā m lapām. Krēsla
^rāviea^mašīnas ka^
)omājii par "^'^^
miem nostaigāto
i]
u
4
I
i
•i
ir
1
W
•«i
3?
LATVIA
Utvlan Nevvspaper
publisbcd under EUGOM Civil
Affairs Division Authorisation
Nufflber UNDP 196. Publisher
»nd Edlior. KārU? Rabācs.
OP Camp Kleinkotz near
Ctinzburg/D Prlnter: „Schwab.
Volksbl." Gfinzburg/D.i Bgm.-
Landm.-PV.7. firculation: 4000.
Publisbed three tim^s w*ekly.
Editorial office: Gūnzburg/Do.
nomin»kus-Zirnīn8rma'<n-Str. 2
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. li? ciK)
Sestdien. l^-iH. 11. de<b
Iziiak trīs reircs, nedēļi,
i/devejs: BALK «zdevunū'
I.atviešu presei (iurbiuieku sa-d-
arblbas kopa.. Atbildīgais re-drtkkirs;
K. Kt<bācs, rcilakiori;
L. Bērniņš, M.CulUisvB. Ķī­selis,
Av Liep/a, :H. »Vlindcu-berļjs,
A. Smits. Adrese: Guiu-biirg-
Do.; rcd.: Domiaikus-
Zifiiiiiermannstr. 2 (tilr. N)).
, apg.: Murktpl. 25 M).
0
deklarē BevinsUn prasa vāciešiem
piemērotu dzīves standartu
Atklājot divu dienu ilgās ārpolitiskās debates britu apakšnamā, ār­lietu
ministrs Bevins. kas tikai šonedēļ atgriezās no atvaļinājuma, ce­turtdienas
vakarā sniedza plašāku ziņojumu par starptautisko stāvokli un
Lielbritānijas ārpolīliku. Bevina runu kā Anglijā, tā ārzemes gaidīja ar
sevišķu interesi, bet viņš jau_runas sākumā paskaidroja, ka nenāks ar
jaunām politiskam deklarācijām, bet tikai dos pārskatu par stāvokli.
Savu ziņojumu britu ārlietu ministrs veltīja gandrīz vai vienīgi Eiro­pas
problēmām, tikai samērā īsi piesķardamies Ķīnas, Ziemeļatlantika
pakta un Apvienoto Nāciju lietam. Sevišķu nozīnrii Bevins piešķīra
Berlīnes jautājumam, kā arī Rietumvāeijai, prasīdams Berlīnes krizi
atrisināt ar saprāta līdzekļiem uii sekmēt drīzāku normāla dzīves stan­darta
nodrošināšanu vācu tautai.
I
i?
i
i I •1-5
,ll
I
••iI
1
f
• l!
1*
"ii
i .
Aib: K a l n i ;^
,,Vēl neatrisināto problēmu komn-lekss
ir tik liels un atsevišķie jautār
jumi tik sarežģīti," runas sākumā
norādī ja ārlietu minisH:rs, „ k a gribē­tos,
kaut ko teikt par tiem visiem,,
bet tam nepietiktu laika. Tādēļ gri­bu
ierobežoties ar Eiropu un rietumu
pasauli." īsi aizkāris Ķīnas stā­vokli,
kas Lielbritāniju gluži vienr
aldzīgu nevar atstāt, kaut gari tā Ķī­nai
nekādu ievērojamu palīdzību līdz
miera atjaunošanai sblīt nevar, Be­vins
ar atzinību pieminēja • dažu
Drošības pādpmeg delegātu, it Īpaši
Argentīnas ārlietu ministra Dr.Bra-mulas
neatlaidīgās pūles, mēģinot
panākt Berlīnes krīzes atrisināļUmu,
; Izredzes ūz apmierinošu konflikta
likvidēšanu, teica Bevins,. samazinot
krievu pēdējā laika rīcība, kas bei­dzās
,ar atsevišķa austrumu: maģis-
.trāta nodibināšanu. -, Visu laiku, kopš
Berlīnes jautājums oktobrī' nodots
Drošības padomei, krievi soli pa so­lim
darījuši visu, lai satriektu vie-jiotu
Berlīnes pārvaldi.
Lielbritānija, par spīti visam, savu
Lielbritānija, par spīti visam, savu
politiku neesot grozījusi un .vēl ar­vien
gatava noteikt vieriveida valū­tu
Berlīnēi, ja tam atrastu piemērotu
metodi un ja iepriekš atceltu pilsē­tas
blokādi. •
Tālāk Bevins, novēi-tējot Berlīnes
rieturņsektoru vēlēšanas, teica:„Rie-tumvalstis
dibināti var apgalvot, ka
vēlēšanu rezultāts atspoguļo visu ie­dzīvotāju
uzskatus, kam bija iesnēja
pašiem iepazīties pieredzēs veida ar
visām' 5etrām okunācijas varām. Es
domāiu, ķa šim vēlēšanu'rezultātam
jāpiešķir piĢnnērota nozīme.'* Berlī­nes
„gaisa tiltu" Bevins apzīmēja
par varenu sasniegumu; to vēl pa-
I stiprināšot ar; jaunām amerikāņu
" lidmašīnām LaiAcik tas ari mak­sātu
rietumvalstīm, tām stāvoklis'
Berlīnē jānotur tā, lai visas krievu
lietotās metodes paliktu nesekņiī--
gas. ,jProblemas atrisināšana, var
prasīt ilsrāku laiku," norādīia ini^
ņistrs, ,.bet: eš esmu pārliecināts, ka
tad, kad abas puses reiz būs vienis
pratis par to, ka jautāiums, jāatrisina
ar saprāta, bet ne ar blokādes, pilsp-
T\u kara, uzsniestii pārvalžu vai va­ras
līdzekļiem, tad arī pastāvēs iz­redzes
uz tā nokārtošanu četru val­stu
mērogā Berlīnei pasaules apjo­mā
ir daudz lielāka nozīme, nekā
liela daļa •cilvēku to iļedomājas. ^
Tālāk'Bevins pievērsās : 'R
.Vācijai, ''atzīmējot tās sasniegunius;
Tērauda, ogļu un arī pārējo preēu
produķciia nieaugusl. Sekrnīgi vir-
^ā^ uz priekšu ari BPnnas parlamēn--
;^ārās padomes apspriedes par Rie-tumvācijas
pagaidu satversmes vai
pamatlikuma i2Strā(iāšanu, kā arī.
sarunas par okupācijas statūtu, kas
noteiks pašu vāciešu un okupācijas
varas turpmākās kompetences. Abus
projektus saskaņos un pēc to galī­gas
pieņemšanas vācieši varēs izvei­dot
cenlrālās valdības iestādes. Pie­ņemamā
satversme vbūs tikai pa­gaidu
un nekādā ziņā neaozīmogos
galīgu Vācijas sadalīšanu; tā būs uz­būvēta
tā, ka katrā laikā to, varēs
papildināt attiecībā uz visu Vāciju.
Oponējot Francijas iebildumiem
pret britu Rūras politiku, Bevins no­rādīja,
ka, pēc Lielbritānijas uzska­tiem,
Rūras produkcijas celšanai un
miera riodrošināšans^i: nebūs pakal­pots
ar tās atdalīšanu no Vācijas un
nodošanu Internacionālā pārvalde.
,,]V[ūsu uzdevums: ir gād^^^ vācu
tautai atkal nodrošinātu piemērotu
dzīves standartu un' lai Vācija varētu
veikt savu daļu Rietumeiropas jaun-,
izbūvei;^' uzsvēra britu ārlietu mi­nistrs.
^,,MolotQVS, Bido- un Maršals
savā laikā , vienojās, ka Rūras rūp­niecības
galīgo īpašuma tiepību no-teil^
šaria atstājama; pašu vāciešu-.ror
kās, un man tikai atlika tam pievie­noties.
Kad viens ministrs
neatgriežas, otram
jāatkāpjas
Līd7>šinējais Ungārijas finanču
ministrs'Niardi paziņojis no Švei­ces
Lļz Budapeštu, ka viņš' vairs
neatgriezīsies. Kopā ar sievu tas
vēloties doties uz ° ASV. Niardi:
atstājk Ungāriju, lai ievadītu sa-:
runas ar amerikāņu^ okupācijas '
ie.stāķipm Frankfurtē par tirdznie­cības
darījumiem. Ministrs tai
pašā nolūkā apmeklēja arī Parīzi
un Itāliju.
JNiardi vairīšanās atgriezties
Ungārijā, radījusi, krizi sīkzem-.
nieku partijā, kuras biedrs .viņš
bija. Izpildu komitejā zemkopība.s:
ministrs Dobi pārmeta partijas:
vadībai un it sevišķi ministru
prezidentam Dinnijam, ka tas nav
pratis atklāt, ^divkosīgus" biedrus.
Ievēlētā piecu vīru komisija, ku­rai
uzdots iztīrīt sīkzemnieku par­tiju
rlo „diversantiem un liel-gruntniecības'*
pārstāvjiem. Ni­ardi
neatgriešanās un partijas
asā kritika bija par iemeslu mi­nistru
prezidenta Dinnija demisi^
jai, kas notika ceturtdien. Viņa
vietā iecelts līdzšinējais zemkoDī^
bas; ministrs Dobi. St, BBC
V
Oficiāls paskaidrojums par DP kuģiem,
kas nosūtīti uz Ķīnu
DP preses konferenču pirmā gada dienā. IRO amerikāņu joslas gal­venā
štāba informācijas daļas vadītājs Ch. Reiners vaiēja paziņot DP
žurnālistiem, ka beidzot atrisināts viens no iepriekšējus konferencēs vis­vairāk
diskutētajiem jautājumiern — HlO sadarbība ar DP nacionālām
komitejām, Žurnālisti saņēma norakstus no instrukcijas, ko 1. decembrī
parakstījis IKO amerikāņu joslas šefs Filips Ruians. ,
Runāljot par Austriju, Bevins uz­svēra,
ka. lai kādas būtu Lielvalstu
domstarpības, to dēļ nedrīkstot likt
ciest, mazām un nevainīgām tautām.
Austriešu tauta strādājot smagi, un
tās saimniecība jūtami .attīstoties.
Tāpēļ nedi'ik^tot palikt pašreizējais
(Beigas 5. Ipp.) •
• • • • : . | i
m
i
i
•• im
• i
• • ' i
• •
• • . ' i
^.1
STAĻINS KREMLI PIEŅEM NEPARASTU TIRDZNIECĪBAS
Maskavā pašreiz uzturas cechu tirdzniecības delegācija, kuras priekš­galā
atrodas ministru prezidents Zapotockls un ārlietu ministrs Klemen-tiss.
Trešdien čechus kremli pieņēma Staļi^^^ klātesot Molotovam, Po­litiskie
novērotāji rietumos domā, Maskavā ^neaprobežosies tikai ar tirdz­nieciskām
sarunām vien, jo tādā gadījumā hebūtu nepieciešama ministru
prezidenta un ārlietu ministra klātiene, pie kam Klementisu pat stei-dzanri
izsauca no Parīzes.
„Manchester Guardian" šai saka­rībā
raksta, ka darba kart'bā laikam
vēlreiz, uziiems Tīto jautājumu, kas
Padomiu Savienībai visu laiku sanā-dā^
lielas neērtības • Kamēr: pārējo
satelītu bloks ir paklausīgs un bez
ierunām pilda Maskavas pavēles,
Dienvidslāvija pasākusi iet savrup-:
ceļu, ko koniūrīistu terminolo|ija ap­zīmē
par „novirzīšanos no Marksa-triias
. ģenerālsekretāra Heidricha
aizbēgšanas, valdība ievadījusi tīrī­šanu
'viņa bijušajā resorāi Jau nā­kamajās
' dienās atlaisti vairāk
nekā ,30 augstāki ierēdņi, kam ko­munisti
vairs rnevarot uzticēties. Pa­redzētas
tīrīšanas arī čechu ārzemiu
pārstāvībās. Bet iekām tā vēl
nav sākusies, Cechoslovakijas kon­suls
Ņujorkā Smetančiks paziņojis,
Ļeņina līnijas". Labi ^informētais ka viņš atsakās no sava amata un
britu laikraksts doniā, ka padomiu:ļūļlz^^n Savienotajām Valstīm azila
valstsvīri ierosinās pret Tito kādas tiesības. " Preses pārstāviiem Sme-saimniecības
represijas. Lai gan tančiks paskaidrojis, ka Prāf^a spie-
Maskavā tai; pašā laikā uztura.s arī, dusi vipu nostāties prot agrāko Ce^
dienvidslāvu tirdzniecības delegācijā, ::c^ dclef^ālu pie Apvieno­tās
panākumus angļif apšauba, tāpat tajām ' Nācijām Dr. Papaneku.
kā par veltīgu uzskata čechu saim­niecības
komisijas : ierašanos Belgrar
d ē . ; Kļūmīgs šai situāci.iā ir Cecho-slpvalvijas
stāvoklis. Tās: galvenais
eksports aiziet. uz Padomju Savieni-bu,
bet Prāga ņo turienes nesaņem
izejvičlas rūpniecībai. Grūti ēechierņ
iztikt arī ar saviem zemkopības ra­žojumiem.
Ja ar Dienvidslāviju ne­izdosies
panākt vienošanos, Cecho-slovakijai
vājadzēs atrast citu valsti,
kas varētu dot nepieciešamo.
Reuters ziņo, ka pēc ārlietu minis-
BBC, M
Instrukcija, kuj-as oficiālais nosau­kums
ir •administratīvais rīkojums
Nr. 119", atliecas uz visām IRO ie-siādēm
amGi'ikāņu joslā unsvarīgā-
Ide panti nosaka, ka IRO iestādēm
pavelti vērība priekšlikumiem, ko ie­sniedz
DP un bēgļu nacionālās gTu-pas
un jānodibina sakari ar tām. Na­cionālām
grupām, kas vēlas šos sa-
Karus ar IRO amerikāņu joslas štā­bu,
jāiesniedz savas centrālās orga­nizācijas
statūti. Sakarus uziiemS: ti-:
^ ai ar tādām, organ ij ā cij ā m, k u ļ- u
statūti saskanēs vai: nerunās pretim
principiem, kas letveili IRO sat­versmē.
Sakarus uzjiems tikai ar
vienu katras nacionālās grupas ko­miteju,
kas. būs šīs grupas pārstāvē­tāja.
Tās nacionālās komitejas,' ku­ras
atzīs, uzaicinās izraudzīt savu
sakaru ierēdni pie IRO amerikāņu
joslas štāba. IRO apgabala štābiem
(area team) pēc tam ziņos par gal­venā
štāba uzņemtiem sakariem un
nacionālās grupas uzaicinās no sava
vidus vai apgabala komitejām iz­raudzīt
sakarniekus arī pie atsevišķu
apgabalu IRO^ .štābieiii.. Instrukcijā
vēl uzsvēlis, ka sadarbība aprobežo­jama,
tikai uz tiešiem IRO program­mas
_jautājuruiem, t. i . aprūpi, iz­vietošanu
un reaptriāciju, veselību
utt. Sadarbības noteikumi attiecas
tikai uz am^^rikāņu joslas IRO iestār
dem un uz nacionālām komitejām
par tik, par cik tās pārstāv savu tau­tiešu
intereses sai joslā, bet nav at­tiecināmi
uz internacionālām orga­nizācijām,.
kurās šīs nacionālās^ ko­mitejas
varētu ietilpt.
Ari OMGUS jau 28. augustā pa­ziņojis,
ka necels iebildumus pret
sadarbību ar nacionālām organizāci­jām,
ja tām nav polītiski vai peļņas
iepīšanas mērķi.
No tiešiem jautājumiem un atbil­dēm
IRO preses konferencē, kas no­tika
trešdien Bad-Kisingenā, vis-nirms:
minami infomiācijas daļas va-ditāia
Gh. Reinera paskaidrojumi
par IRO kuģu nosūtīšanu uz Ķīnu:
,,Ir tiesa, ka IRO nosūtījusi 2 ku­ģus,
ko lietoja Eiropas DP pārveša­nai,
ūz Ķīnu^ lai evakuētu eiropieš\is
no kara' apdraudētiem angabalicm,
Toties saņemts ASV valdības solī­jums,
ka IRO liolnkā mērā nekā pa­redzēts
varēs izm^nitot DP vajadzī­bām
ASV kuģus. IRO nevēlas atlikt
•Eiropas DP izvietošanu, bet tomēr
atzīst par neDiecicšamu glābt tos.
'kas Ķīnā atrodas tiešās briesmās, in
cer, ka Eiropas DP to sapratīs."
rietumvāeu
ejas. 6. Tiltiņb. ^ ^ ^ ^ ^^
,4. Skaitļa vard; \^
izsauciens. 2-^ Fantastif
artikuls.
Koks. 'u"-!rn;enur^'-''
s. : 12. Dabas', P " ^ . i , v i c -
], Skuiniai^: :pien;i
; 24. Aknvcņi. .y li-mi-
28., Slavens-^ļ^^,iia.
ules kara..3i; ^-{7 Sr-vT
nret.
ijas ini^i^l'' 39.
Vācu zemju bankas ^ Vadība ap­sveica
ģenerāļa Kleja preses: inter-
^iJS sniegto paskaidrojumu, ka otra
naudas reforma: Rietmtivācijā nav
sairama. Sis amerikāņu militārgu-
•^ernātora autentiskais paskaidrojums
palīdzēšot likvidēt rietumjoslās, iz-
Pīajītās baumas p a r i t kā sešu mē-ī^^
šu laikā vai- vēl ātrāk gaidām,u
ļļpnu vācu valūtas sistēmas pār­kārtojumu.
.,4)ailyMail" sniedza: ON
: ļ^s. ziņu, ka, pēc -amerikāņu pret-zUjkpšanas
dienesta :' informācijas.
J^mūhistu aģenti Rietumvācijā izda-
^°vne^imlgu,,Čukstēšanas kampaņu'*,
^Pgalvojot, ka gaidāma jauna ļoti
^^sstiska valūtas reforma, jo jūnijā
realizētā neesot spējusi pietiekami
samazināt naudas ^. apgrozību. Ko­munistu
kampaņas nolūks esot satri­cināt
iedzīvotāju uzticību rietumvācu
naudas' sistēmai, : t ā .radot : in­flācijas
p ā r ā d ī ļ ) a s , k a s ; .izbeigtu
pašreizējo produkcijas pieaugumu un
rietumjoslā5 atjaunotu saimniecības
sajukumu. ' .
:„Cukstētāju'^ propaganda esot stip­ri'
ietekmējusi vienkāršo cilvēku Uz
ielas, un amerikāņu joslā pārliecība
par paredzētu jaunu naudas reformu
esot-ļoti izplatīta. Visi agrākie .iestā­žu
atsaukumi nespējuši šo-pārliecību
satncināt.. Komunistu kampaņas se­kas
izpaužoties jūtamā noguldījumu
(Beigas 5. Ipp.)
Baltiešu jaunatnes viecprātlbas panākums
Grozīts lēmums par Pinebefgas universi­tātes
likvidēšanu
OTAVA PIEKRĪT ATSEVIŠĶU FAKULTĀŠU PĀRCELŠANAI
I PILNĀ SASTĀVĀ UZ KANĀDU
29. novembra rītā Baltijas universitātē Pincbergā ieradās tran­sporta
kolonna, lai uz Eitīnas nestrādātāju nometni aizvestu pirmos
50 studentus, un tā ievadītu angļu militārās valdības lēmumu par
universitātes likvidēšanu, par ko bija ziņots iepriekš. Neievērojot re­presiju
draudus, kur nebija izsiēgia pat DP statusa atņemšana, visu
trīs baltiešu tautu, studenti atteicās iekāpt mašīnās un. atstāt universi­tāti,
apliecinot pilnīgu vienprātību
Beidzot ieradās angļu militārā? valdības ierēdņi un par .stāvokli
vairākas stundas apspriedās ar universitātes vadību. Šo apspriežu
rezultātā radās lēmums.' ka universitāleL Pineberga atļaus darboties
līdz 1919. g. 1. oklobrim, bet ar noteikuma, ka nedrīkst pra.sit šī ter-miņai
pt^gai'ināšanu.- nevar uzņemt, jaunus studentus un. visiem lidzck--
ļiem 'veicināņia tālākā einigrācija. Kad universitātes prezidents, lietu-
'Vicšu prof. Stanka vēlā vakara stundā to paziņoja studentu pilnsa­pulcē,
atskanēja skaļi un ilgi aplausi.
Poziīļvo lēmumu ietekmēja arī universitātes bij. prezidenta prof.
Kr. Gulbja ziņojums no Kanādas, ka universitātes pārcelšanas :jau1ā-jums
uz Amerikas kontinentu risinās labvēlīgi. 20, novembrī Otavā
pieņemts lēmums par Pinēbergas universitātes mācības ^pēku un
atsevišķo fakultāšu studentu pilna sastāva pārcelšanu pie vairākām
Kanādas universitātēm. Līdzekļus šiem mērķiem uz 2 gadiem dotu
amerikāņu labdarības organizācijas un iestādes, kuru.atbalsta nodro­šināšanai
Baltijas universitātes goda prezidents prof. I'r. Gulbis de­vies
uz Vašingtonu
Uz kādu ukraiņu jautājumu,'vai
ASV ieceļošanas likumos paredzēti
gi-pzījunū ' noteikumos par valstu^
Kvotām, paskaidroja, ka nekādu gro­zījumu
pagaidām nav, bet ~\ions
ASV kongresa loveklis pieteicis^ h- .
kumi^rojektu. kas, vispār atceltu at­sevišķu
valstu kvotu iedalījumu.. No
tālākiem, paskaidrojumiem.šai iaulā-jumā,
kas citādi baltiešus neskar, iz­rietēja,
ka Krievijas kvota pašlaik V
ilgākam laikam izJietota. > •
Uz vairākiem jautājumiem i>ar
DP apgādi ar apģērbiem, kas neat­bilst
vajadzīgiem lielumiem un pa­redzētai
kvalitātei, apgādes daļas
pārstāvis Mr. Porters atbildēja, ka
IRO tagad noslēgusi līgumu ar vācu
fumām par apģērbu sagādi DP nā­košā
budžeta gadā. Vācijā ražoto
apģērbu izdošana sāksies jau nākošā
gadā un tad ari būs gādāts par pa­reiza
lieluma apģērbiem attiecīgu
vecumu gruixām. Mr. Porters norai- :•.
dīja arī kāda žurnālista ^apgalvoju-mu,
ka bērni nometnēs staigātu ba­sām
kājām. Bērnu apavu trūkuma,
dēļ neesot nekāda iemesla staigāt
basām kājām.
Apģērba sagādes problēmai pie­skārās
ari darba daļas rakstītā at­bilde
jautājumiem par darba iespēju
sagādāšanu DP. Atbildē atzīts; ka /
darba iespējas DP patiešām arvien
sarhazinājas. Daudzi izceļo un tādēļ
pašai IRO vairs tik daudz darbinie­ku
nevajaga. Kaut gan vairāk izceļo
tieši vislabāk kvalificētie DP, IRO
tomēr joprojām nodarbinot vāciešus
tikai tur, Icur nav iespējmns atrast
piemērotus darbiniekus no DP vidus.H
Runājot par: darba iespējām vācu •
saimniecībā jāsaprotot, ka vācieši
visdažādāko iemeslu dēļ dod prielcš-roku
savējiem, bet par spīti tam v ā -:
cu saimniecībā nodarbināto DP
skaits pēc valūtas reformas neesot:
ievērojami» samazinājies. Arī oku- ^
ijDācijas Iestādes pakāpeniski samā- "
zina vispār nodarbināto skaitu. K£(ut
DP tur joprojām bauda priekšroku,:
izredzes nav lielas. Zināmas ceribas
IRO darba daļa saista ar tā saukto
speciālprojektu, kas paredz nodai'bi- ;
nāt DP pie apģērba: gatavošanas pa­šiem
DP un arī vāciešiem. Esot cerī-,
bas pielaist DP rokdarbu iicstrādāju­mus
eksportam no Vācijai un tā n\-y^
dīt iespējas plašāku masu nodarini- .,
nāšanai. ' (
Darba daļas šefs Mr. Rutrofs bez
tam paziņoja^ ka pēdējos mēnešos /
IRO atlaidusi .2000 vācu darbinieku. "
)JKv retiem izņēmumiem, kādi vien­mēr
gadās, varu apliecināt, ka; ja ta­gad
kāds vācietis kaut kur nodarbi­nāts,
tad viņš patiešām ari nepiecie­šams."
'
Uz jautājumu, vai tagadējos taupī­bas
laikos IRO nepieciešams pirkt
204 automobiļus, kas pieminēti 'Ze- :
nēvas štāba informācijas biļetenā,
apgādes daļas pārstāvis atbildēja, ka
automobili, ko: IRO pārņēmusi no ,
(Beigas 2. Ipp.)
y >
Cangkaiseks
draud izdarīt
palnavTbu
H onk 0 n g as 1 ie 1 ā k i e k īni eš u 1 aik -
raksti- ziņo no Nankinga.s. ka maršais
Cangkaiseks solījis izdarīt pašnāvību
pie republika.s nodibinātāja Suntjan-sena
pieminekļa; ja komūni.sli. uzva­rētu.
Cangkaiseks nesen šādu lē­mumu
e.sot paziņojis saviem tuvāka-^
jiem līdzijtrādniekiem. Pēc Reutora
informācijas, komunisti ieņēmuši
svarīgo Kiangjenas atbalsta punktu,
kas atrodas 100 km uz ziemeļiem no
Nankingas un tikai 30 km no Jangtc-c
upes. Pašreiz viņi rekvizējot V\SD^'
laivas un džonkas. lai forsētu upi.
Militārie lietpratēji izsakās, ka Cang-kai.
šeka armijām laikam neizdosies
komunistus aizturēt pje Jangtse. /
BBC