Bavarijas Latviesu vestnesis, July 25, 1947

              j !
. .ffurp^ m> 1.1»') li?as par A«sträli)u- Nc^flttoStl sa-jv§rdu sarunäs mineti fiziäca darba i tiesfgo tautleSu. Pleztoe: Austrija,
' . ^ ^ j kari ar ASV organkadjäm, kas kär- stradnieki, bet izsk un Väcijas fran5u josla
Fte£Blii§dams vei darba le^jas to beg^u JautäjumiL ar speciälo Francijas val(^ibas komi- katra sastäda vienu vel§§anu iecirk-
B e ^ ä r Kanada un^ Francijä m\ i^lninga jautäjtHna A. Valdmanis siju, kas drizumä ieradisies Frank- ni, kai^ arl balstiesigo skaits tur
cänigrädjas iespejas m aizjuras ze-1 noräda, ka Fr^kfurte, galvenä ^tä-1 furte ar plaSäm pilnvaräm, vares 1 nesasniedz 2000.
ineäa,' A. Val<örianis kä uz sevifiljii ba soc istabä pie kapt. Eriksona j panäkt vienoSanos arl plaSäkä mg- 3^ Kd^xs ve^ * iecirimis ievel
m im^§tmi jautajumu noradija un kapt. Säkoties ligumu sl§gsanai, Uienu LCP 1 Ja izvSletais
jautäjumu par brivö .latvieSu cen- bas. UNRRAs vieftä stajoties IRO, Epingenä iekärtos transitcentru, k u r U c P loceklis Icautkädu iemeslu del
träläs pärstävibas täläku. pastave-j paredzamas zinämas pärmaii>as ari katrs parakstis ligumu individuäli. Uxskatäms par izstäjuäos ^'^'^
Sanu- „Lidz §im tautie§u vairä- j ^Ihinga jawtäjtanL Ligumu vares slegt uz laiku/kädu at- ^ad atiiecigä vSlSSanu ieci
kmiis atradas Vädjä. Turpmäk lie-
Mt: tautleStt o^tri izveidosies ari
dtOri^ plemeraÄn AngMja, varbut
FraricÖS. Vai mes turpmäk dzivo-sbn
katrs par sevi un kopejas brivo
latvielii, va§tas pärstävibas. vairs
no LCP,
, iecirtari iz-tiecigais
darbinieks velesies. Fran- flcäiidi-cijas
valdiba ap^emsies ^menes pär- datu vai substitutu instituts nepa
• s 1 y icelt 90. dienä no briia, kad Kgumajg^^
nebus? Tx toutleSl, kas domi, ka tä Goldmanis vn V. Jaiums. Ang}u parakstitäjiem PraAcijä piemgros j S « nÄ*vSr
bötu labSk. Daudzl' tomSr domä, 8^.arä ^ braukSanu m Ang- ^isus tos paSus noteikumils, kädl pa- tÄ,^Ä^;n.?Sr.Ä va^
ka vismaz lielos, galvenos jautäju- liJJ}-tautieäi klu^msi atsauc^aki un gtäv franöu strädniekiem attiecigä \^ ^t^^Jt^f^^J^^^.r^
inos imims vteim vaja<tegtu tureties i p P sap^^ daudz ziedojumus. Lozare un apgabalä. lekärtotajos H ^ ^ ^ ^ * attieciga apgabala koml-kbpä,
lal kur mSs afrastos." pc toi^u.skaits ^mazmas unUransitcentros- notiks skrinesana.P^^-
*BM,l«nt \ ValdmMils norädila ka ^'^•7^^J^^^ «rtstejuäi. Tau- pirbaudi izturejuliem tuUt izsniegs 5. Vgl^Mas notirfc pa ledrkijiem.
? Ä Ä " Ä s i i J I I uztureäanäs atjauju Francijä un dar-1 Täs ir ^ m s ^ ^ m ^ ^
r ^ Ä ä t S ^ Ä Ä r^^^^^ sSÄ L^^^^eSa Iltas Pie katra v ^ ^ j u akalta.
! mazäk kä puse no balstiesigiem^
lietä jiem.
sntegt^äittu i n ^ ^ ^ LCT 10.1 kÄklemrgÄe&T^ibnl^- j |&ri,^Sr^lk I. ^^^1^ f'^i^Ä^ It cekUem, cerfbä, ka vla^l savukatt to Uj^j^ ^ niilkstentaisltä iem. Sa- Ameruca^u amija no ^vas jj^j^g uzskatäms tas kandldSts, kas
Sutnls J. Feldmanis Zei^evä lo. Ju^
Ujä^dateta vestule LSK £ran5u vm
amenkä^u joslas direktoram H l i e.
stiem, Jo tas batu radiji^ Jaunusrsa- ^audy arodniec^kTÄ Ie-PfJi-''T A ' ' ! ^ ' ' . P^^am ja velesanas. piedaujusies
rfeäö^us, .Prezidijs cet^ies savu J^os Sf Äoir^^^ ^Lf. S rV?-'^ batetieslglem
VSHÄ technisko iesDeiu robeJäs I-Ri/^^s olT - - ^ K""**|Kas nodarbosies ar propagandu, kas veletajiem. vm j e c h n i s k o j ^ ^ Ä fÄ^S^^^^^
varis izmantot savu nometpu tie-T-^ig SiiiSlSSiilr^^ mpeties lai ylsi uz Ljabajis Helako balsu skaltu, pie tam
M irifntntiLifl!» I£ d ^ ^ Ä T ^^^^^^^^^/^ ^^^^ ^^'^'f ne mazäk par pusi no nodotäm bal-oiOTi
aoi oaroa lespejas Anguja. i . apgerbti un apgädati ar apaviem. A, L r - ,
Erdmane zi^oja, ka apmeklejot Ho- valdmanls vei täläk norädija, ka"^^""*
pi^am raksta, ka patieslbai neat-bilstot
LCK darba s§d§ Valkas no«
metne sniegtais pärskats, kura teikts,
ka iegadätäs mantas ir loti Gäiktas
kvalitätes, J. Feldmanis raksta: »JPec
tam, kad ieväcu SSK komiteja ne-piecieäamäs
zu>as,« varu paslcAl^T^
ka minetä komiteja sai^^xmis^
ASV vlenlgi 85.000 dolailu Par «tr-reiz
debloljLigtiem 100.000 doladesn
Ze^evä nevienam nekas nav zinäms.
lepirkuriftas izdärijusi vienigi SSK
komiteja, bet nevis LCK. Nosutita
drgbe, protams, nav plrmäs Sljdras.
Par to samalcsäts 5—7 Sveices frankl
metrS. Pirmäs §10ras ang^ii drebe
Sveice maksa 75 Iranku meträ. Ko­miteja
izJl^iräs par letäku dreW, lai
var§tu apmierlnät pec lesp§]as Ue-läku"
iäcaitu beglu. ITz angju joslu no-satitas
nevis 3,5 t kurpnieku naglu,
bet gan 10 kurpnieku darbnlcu darba
riku un piederumu komplekti^ kop^
summa 3238 kg, pie kam uz katru
darbnicu näk 89 kg koka un rtietalla
nagli^u, bet nevis 3,5 t." Täläk J,
Fddinnais raksta, ka lepirkumus/iz<>
darijuSi speciälisti, un tos ari esot jä-pi^
Qem ^peciälistiem, bet nevis cU-vekiem,
kas w kurpnieku amata ne-kä
nesaprot. V§stuiles nobeigumä'J.
Feldmanis izsaka domu, kk LCK
darba sedes atreferejumS sniegtie zi-vi
AngUftt aia^aukttsi
m.
SS'?'-
mm
1,
tendisa^emte mform^a par kt- gaivenals ätabs Frankfurtg Ir leska- J - , ^ p j ^ ^ L ^ Ä Ä ^ N ^
^ml^a^^, . nometnM. DPa li<k"a»>team3semteesg ävaaniur^kaars- ^ tos, ka Francijas pledSväjums ir Iz- 5?,,Sf
kvisi DP centrälls p k r Ä a S iz- SrSbä Ä ^'^T^V bus.tiesiba uz vi- ga^. skaitot no p^rm§s sesljas Uantäm, iegutos m^terlälua uzgU-vSeSläo
äcamna, tkÄas pdaädtobmoteols. Ilzldvzleigtol SBanaä]-s vlaad zSFäsTv^ kSonltuS LSnvs^ f™ts mtsv Hve^f ^ PSr^ietotämP ripeekräsrooncärbma mV ädkjäa.d as ir izsltor.f idTäe chCnelnätkroä läv SvlS^alönaun uIn sktormukisoij au bsQätt nblmig juK . arZcahrlhv^äa,m n ousnO.t oStt naropratakuBttluss- d S S i ä ffltemTtraucSjusi sko. 5^^^^ P?« A. Va^dmaija zi^ojuma LCP (CVK). kajam Sarkanm Kmtam
hTdarbti. Nö tautskoläm aizbrauc iTdu SmtST S ^'^""^1^ ? f 11- noteöcumu pp. pa- cenäotles panftkt^i&aldrlbu Jautäju-sTtolotajt
no Ömrfazljäm pedSjoMa- ^1 a S S bet S S ? zl f "J^'uzskatama par noderigu Lgä^gtgs ^gieäanas ^^ada CVK. CVK ml par debloljgto Latvljas vaisto li-
Suattäz4nl. pirmorel/ieguWpil. nä^^^^^ tautieSu Ipietosaial yalrak;val^^^^^ vSleäanu lecirkijus dabä un diSkJu izUetoäana Vlsäm iestädBm
;/:,nlg3 p B Ä s par vlsin) Wsm. v^^^^ savus pilnvafotos va§8anu ua örganlzScijfim, kas sai^emuSas vS§,'Dinljl on Austrljbafbojas S S ' ' ^ SäiSm saskapdtai un paätrinätai vai kupäm pienlcies sa^emt kädas
^ il7 tautskölM ar 1200 .sko otäjiem un X ^ a un USjms 1 S se- f. autoritaterh Ilusträci- ^agSanu realizSäanai. ] leplrktas mantas par ASV debloke-
: aOOÖskolnleklemunSBÖmnakjasar S 12. Visi noteikumi un i^rtrukcijas « m I^tvljas valsls^lidzekUem, kfi
. -«föskoloti iem im 3000 audzekijlem. skaijot karavim apriipes darbu ar SwThn^k^ ^ tie nesaskan ar Scm noteiku- «I personfim, kas btltu. sanemuSas
PIp nömetou pirkärtoäanas pare- BCP latvleäu pSrstävliem aosabalu Jiti miem atcelti, \^ äiem lldzekllem nauda vai mao-
. iklttizveidotÄku^skoiucentru^^ ««»«^«™ "'"^^^M iT sSk^ä ar CVK p,eiaiäama ««^«//laP»^'»!'^
: / Tautleälem angju jodä ..galve,^ PjJgMl, no Jauna 1 ^ ^ J. ' p^carcrtles emlgräcijal uz ateJQ- h^äP^ap^ SrlSi^^^^
i«oblSma joprojäm Ir AngUJas dat-1 Goldmanu | ^^J A. VMdmaAis ziijaja^a ^^A^L^'"^ rtt S w Ä e r i f Ä Ä
ar galvenä Staba starpniecibu nodoti »»»»AU i/c^pamioas. • • - - • -
LCP iesnlegumi Kanädai un Argen- ^kkgi t.^
tinat. Safunä-ar Argentäias pärstä- 25011 Kg II
vi noskaidrots, ka Sogad Argentina A4wx^u*a u^uvv VA=UUOJWH Ä U -
vencs tikal savu pavalstnieku repa-
.triäciju un pla§äka emigracija var n?s izraisija Starptautl^ä Sarkana w £ s K ^ ^ k ^^
, , . - . ^ , , Apspriefct IzvietoSanos darbä, LCP bQt iespgjama tikai näkoäajä gadä. Krusta piestitlto mantu sadaies zi- JJiiSjas i S I ^ ^
lielinäSanu, radnleoibas ledzienä pa- vi^irms lepazinäs ar darba nozares qt... e4.H«pc" nr^Jn 7?noifl ^ojums. Ang^u Joslä sai?emts 2500 m X t e m ^^
pl^llhääanu^unkopiguli^^^^ pär- vadltäja prot Markusa rakstisku u n L / ^ ^ ' ^ ^ ^ ^ kas izmantojLi uzvalku, glJSsSÄi^^^^^^
ba pledäväjmns.
/ BCP priekSsedis prof. K. KundzipS
zijjoJa,^kai lldz 7. Jölijam uz Angliju
alzbraukusr 6066 latvieSl. Kopgjais
DP alzbrauc§j)i skaits lldz §tm
16.776;*^ BCP däudzos ie^niegumos
centusfes panäkt yecum<a robeiu pa?
fu atzist p«r
piei^emaiiiu iautieiu
isidetolfiiiai
(u Joslas dir^^kdja. Hevizijas komi-sijas
priekäsedls F. Orosbergs zii>oja>
ka reviziju nav bijis iesp§jams tzdä»
rit. LCP nolema uzdot Centrälal ko-
7
I
f Ä n M l uÄ»^^^^^^ Austrälijas valdlbas pär^äv- hj^^^^^!?"™^^ .^^8^, dlem, un Iflgtsat^ä^^^^^^^
; jaspemltfijus, uzturamosun vieg-1pieaavajimis sava pasreizeja veidah,,, „ri nsk^ot ar nlaiiSklemnle-1*P*^^ lapisanai. Bez tam vei dzi-l,,^ia' «jnismo DT-T n^/tnf trv inA»«.
. la dalba spSjIgoS; K. KundzijjS no^ uzskatäms par mQsu spgjigäko tau- d ä i f e m DaM ASSS^ oa- li^läks daudzums zobu suku, ada- ^^-^^KT^rXr. Tr5 SZI
- tSdlJä.' kÄ saijemti solljuml^^ak tlek noki^ej(^anas akdju, kas. bez kas kä teredS ™^ ^datus utt. Amerikaiju josli '^^^Is!?;»?'^!. ^ L S ? f Ä
, transport^ Vlrzlt cauf Holandi, tä tam attiecinäms tikai uz vieninie- d Ä Ä e s ^ c i l ä S l ^ z S t iS' 826 m audumu. ptemSrotu vlrielu uz- S i Ä ^ 1^1 "
sals&O^ celu, kas savukärt paätrl- kiem. Darbä uz BeUUu Hdz äim jau SS' K l ? S Menshm v^lkiem, 160 m kreklu drfinas, n e - » ^
- nitu alBbraukSähu. Nav attalsnoju- alzbraukuäl 430 latvieäu. P. Greizis „ , ^ M n d n «ar h S ? , . i a i S u uzvalku pielikumu, kas sastä-
, Hes cerlba, ka tedosles panäkt kul- zii?oja) ^ka' Bejäijas valdiba nav pii- P^^^andu par baltiesu lelaisanu. | , , , _
«Iräp dafblnieku kc^eju pärcelSanoä. | dijusivism säkumä dotös solljumus. | Iitani nOtcikumi LCP
Velelaau elna
•V
Sa^emil vientgl solijumi Anglijä MQsu tautieäi izvietoti stipri izklai-vIÄkopus
novietot Mlrbekas teätri du^. Kopejais paäreizSjo apstäkju
m ^ kori, latvieäu stigu kvartetu, j vertejums nav tik labs, kä to viens
^BIOKnbergas solistu grupu un augsti otrs varbat sedna no atseviSljiäm
vcl^sÄfiam
Par LCP vlc^riekl^edi J. Lave«
sm
das no maziem atgriezumiem, 736 m
dränas sievieSu t§rpiem, 733 kjg pus-viinas
dzljäs, 60 kompldctub , , ^ . . , , . ^ ^ .
purii;iu,401 päris virieSuzel^a^^^ ^.P^^»^^
kai daudz zobu sukiin 742 päri b
Jaunu pagriezienu mdsu turpmä- apavu, bet ne vecäkiem par 3 g., ^»^L^^fS Vatturfsbal-fcvallfiicSta
iinäitnleku grupu. vestulem, Nesen no Bel^jas ^sQ- käs dzl^es kärtoSanä radis LCP le- 880 kg zoju ädas, 8 lieläkas virsädas f ™ - , ] : ^ lÄlekSs§2a amatam par
& Kukainis un A, Trapäns sdnoja, atpaka] käds latvietis, kas nav mums par tieSäm vel5§anäm. Jau un ap 60 kg ädu apmales un maziku KÄndifl^lem iiMauea proi. V. VItölu
ka tJ^an^ortu sfitJäana uz MMlJu varejts veikt darbus pazme. Saku- pirmä darba sed§ J. iCJoldmanls iero- izgriezumu. ,r t^V^ ^attelcotles,
paSreiz pärtraidcta. Tas tomer n e - | ^ vijS ievietots Briseles slimnicä, | sinäja apspriest pirms da2äm nedg-| Pec lietprat§ju atzinuma visas 8is|P^^,.y-^Yl\^|5-.t?'^^^ iT\.
tuipmäk he; plätee. :Iid9
un tM^l, 3fe|ir^4 s^^^^n^e^^ 1 ^ minitais latvieti£ atgriezies 1 raudzita komisija izsträdäja jaunos j i;iemts abäs josläs^^ar^äteimi — kurp-Nf^^ sabiedrlricä tiesS levSfiJa se-jamlbim,
tauiti^em anglu JöslS Jfi- V^cysi »r galigi sabeigtu vesellbu. veleäanu noteikumus, kurus tad se- nieku darbnlcu piederumi. Ameri- Jani B<tlj:^^
aagatavojas vaarbdtlji tur* pävadft ari ^ zinäms, arl Starpvaldlbu beg- sijas nosleguma sede, nolasot un ap- kapu Joslä ssa^emtas 24 kastes kops-1 " ^ i un Voldemäro Pulcliau.
Stemu» komitejas direktors Serks; savä sprieiot pa pantiem, piei;i§ma ar 18 vara ap 2,5 tonas, kas sastäctas vls-
A. Valdmanls zinola ka ffaiveAfi I ^^^^^ uzsveris, ka.darbs BelÖJä bOs par, 10 pret balstm, 2 atturoties. 2 vairäk no lieläkäm un mazSkäm nag-
MlÄFrankfurte Ifdz iim v s nlkas oglraktuves un pazeme. BeJM- stundas 35 minQtes pagäja karstäs läm un apavu dzelzs apkalumiem.
o t i c l i U i m ^ ^ ^ degvielu un ener^jas apgädes debates, vai komisijas izsträdätos Ta$ pats ^ j i i Jodä. No 1300 kg
ba akcijas attiecinälimu uiS^rf^ pirmdien Bri- noteikumus apspriest sikäki tOlit,'naglu apmSram puse ir parastas
SteidslSgi liuskbo
tf^ i^Scljas joäu.
darbi
sele pazi^ojls, kä tos DP no Väci- vai ari uzskatit tikai par vadlinijäm Icurpnieku naglas, bet otra puse mi-1 Mlnimäläs pärtlkas devfii vlsJQta-jas,
kas atsakas strädät Belgijas ogj-1 un atlikt lidz näkoäai sesijai. Bei- litärä parauga kalm; käp5Ju apavu mäki ietekm§juäas b§mu. veselibu.
11.
raktuves, satiSot atpsdca} uz Väcija
tsridijles, ka da}a^^^p^
roti darbam raktuves un ka daudzi
pert&stljuSi d^
ka izdosies atrast citu darbu. Tiem,
kas atsacläoties strädät raktuves,
Amerikinu Joslas delegäcidas va-1 ^ » t de^^
A. l e i n i zSoJa. to X t l r h^J»
7. jQJiJu.LCK Msdarbojäs starptau- ; iv' j O , i hi­tolta
bSg^u organizäciji. kurä'apv^e-1
noduäSslO nSdjas, sQtot uTkopijäm l^fj'^'^ P^^^^i^^^^J^ .t, Y
apspriedSm noHtatras »aci^äläs fc-^^^^^^ eentrass organizädjas 2 pärstivjus. «FÄa^^ti, b^^
Akviöi deSSka sadatbiba veidojas f^^^S-Mf Jr^^
BalBjas tautu trimdinieku s t a i p ä / T . ^ j ^ * * ! * ^ . ^ a ^ ^
.Erdmane ierosinSja Baitijas toutu S«!«,Äf'^^^^^^'^^^^
päistävju apspriedes pieakinit arl teS''^?^-- P« 4' 7al^f?a
BaMjas sieviäu padLes prezidija J^"^J^S^JJSl,^'^
Räistäves, rdzS z^jot, ka ikdie- S —^ ns nodÄSta stSptUi^ DP sie- J^^^f--.^^^^ «anm^
vieSu apvieniba. kas Hdzdarboties ^M^^.^^ . atSlfirÄas
mSa Biarrslt älvatevsi.e —äii Tiguaruöi^aut u2n»/ .U «ehtmuvrifea-s EP"™f& FSranicijaÄs vaÄldiba^ un' an- IRTPÄO
Ä*i8u,1m.8KfikinSS;fea^,^Ä^^
««numu-sadarblbavelama. S Ä Ä Ä i ÄE
^ Äfcerft&^u Joslas ddegädja kär- strädnl^ vflff§s izcejot.^^^^^ F
tojtisl' ari emigrSdJas Jautäjumu. paredzejusl ielaist piederigos visiem,
PaaSrts kontafcts ar latvleSu organi- kas saistijuMes darbä, jo tälä rad-,
z&djäim äxtemed im starptautiskäm | niecibas pakäpe. Projdctä paredzets
organizädjäm. Izdariti iesnlegumi speciäls pan& par humanitätes ie-
Saiädas proviniu valdftSm, latvie- veroSanu, kas sevi§]^ skar slevietes
§tt krasolam Skinejä pieiprl^tss adi-1 ar maziem bemiem. Lidz §im mut-dzot
dedzlgäkais atllkSanasaizstävisi naglas, kä arl smagi dzelzs pap§2u
P. Sterste, pekäijii mainlja savus uz- un zoju apkaluml, kas pie mOsu no-skatus
un pats ierosinäja taiit^lu nesättm DP apaviem nav pielieto-apsprieäanu.
Pamtus i ^
du un 15 Lietderigäki iz- TSds ir faku koristat^ums. P8c
Uetojot^ läiku, svartgajä lemumä pa- ziijLOjumi^ sesdjä nola^ dlvas v8-
dome bätu varSjusi pamatigäk ie- Utvdes. satnis VaSingtona Dr. A. B!l-dzilinäties.
Tagad gsm^^^^I^ jau- manlis sCVtriim^^^^^Z Fekfananim^
na vele§anu instrukcija, bet LCP starp citu rakstu: „Pec mananzska-statuti,
kas nosaka, ka LCP sastäv ta Starptautiskajam Sarkanam Kru-iio
apgab^u delegätu sanlksm
veletiem LCP locek^em, apgabalu priekSä, jo no vh)a SSK nav nekä
komiteju priekSsedetäjiem, LCK 16- sai;i§mls, bet gan no Latvijas sQt^a
cekjiem, BCP latvieäu pärstävjiem VaSLngtonä ar ASV Sarkana Krusta
un LKPP priekSsed^äja, palika ne- starpniecibu. Man pilnl^ pietiek, ka
groziti. Tas nozim§, ka jaunä LCP SSK terejis summu saäcai^ä ar
veidosies no tie§äs vS^anäs iz- Jums, M IlÄtvijas valdibas u^
raudzitiem pärstäv jiem un apgabalu vijas Sarkana Krusta galvenäs val-komiteju
priekSsedetäjiem, kas ye- des delegätu — cita nore^iinäSanäs
leti lidzäinejä kärtibä. Tä tad ne- nav vajadziga, bet gan Jäpateicas SSK
konsekvence! par vii^ia pretimnäkäanu. Man tb-
Jauno notelkumu saskaijioäana pner nekas nav pretim, ja pie mantu
ar pastävosiem noteikumiem, gali- sadali§anas piedalas beglu komitejas
gäs redakcijas apstiprinäSana un 1 pärstävji." Täläk Dr. A Bilmanis
veleäanu terminä noteikäana pa- vestule raksta, ka sarunä ar SSK
redzeta LCK, LCP prezidija un ap- Pärstävi VaSingtonä un ASV Sarka-gabala
komisiju p r i ^ ^ e t a j u pap- »o Krustu vinä par Latvijas pär-laäinätä
sede. / v stävjiem pie n^audas izlietoSanas mi-
Jaund note&
1 T ^4^^ X. o 4. -V- n j komitejas, bet Zeijevä J. Feldmani
1. Latvieäu Centralas Padraies ^^^^^10 Latvijas SK delegatu pie
veleäanas izdaramas pa iecirki;iiem. SSK. Amerikäi;iu un angfu joslä
2. Velelanu iecirknis aptver terri- lidzrunääanas tiesibas Dr. A. Bilma-toriju,
kura dzlvo 2000-2500 bals-1 nis devis Latvijas SK. komitejäm.
T. TSrauds norädija, ka väcu bernl
sai^em skoläs papilddevas, kas nav
ieskaltltas ikdienas kalorijäs. LCK
järapSjSs, lai panäktu uztura uzla-boSanu,
mazäkais bSmiem, Jo pre-tSjä
gadtjuma Jau tä lielais mäzasi-nlgo
un ar plauäu dziedzeru papla-
SinäSanu slimoJoSo skaits katastro-läU
pieaug;^^^^Z^^ ka
Baltijas sievieäu padome lOgusi
StarptautLsdco Sarkano K r u ^ sniegt
palldzltai un izkärtöt rnCbtt bernu
ärst$§anu un atpötu Sveice.
Darba sedes nosleguma prot P.
Starcs LCP locek|tis iepazistinäja ar
tautkopibs^ padomes darbu, izdarito
aptauju un aicinäja vtsus dedzigäki
kä lidz §im domät par gara kultCLras,
nacionäläs stäjas un savas tautas mi-sijas
apzii;ias stlprinä^anu.
Beldzot sesiju A. Valdmaiiis aici­näja
aizmirst skarbäkos värdus un
lidzi nest vienu domu — darit tikai
to, kas butu mflsu tautai tas labä-kais
„ticet labä uzvaral pär launo
un but optimistiem. Tas palidzes
pärvaret grQtibas."
Skiroties sesijas dalibnieki izjusti
pateicäs Darmätates nometnes vadi-bai
un tautieSiem, kas ar savu vies-milibu
un gädibu bija devuSi visla-bäkos
apstäk]us raitai darba gaitai.
H. M i n d e n b e r gs
Eoei
*Liilesliela- mäks;
'rsä W«^,iT 30 ne P»"'r' | tieiöi
\^^^^ nncinati «n kä c«
SoSsä^s- ^^Toartljas, lai sasn
•snw-iiftfftisi äsanet sa- jiai
lElJuiorkäk jus
f f f l u Mas;':k^^ Janis ar
#88 gadu jubäeju. . . -
Bemtääk. Näv Nacionäläs ope^
.v«^+.no un kotiservaitorijas p r o - l ^ M
.(sora Viktora .Sb+trov+ta« nevVeeirknes. mI e, r |^
Se vei-naV kluvis popul^;. \ ' «
'Jarv^koncsrtu Tovm H^e b i j a ] ? ^
toafeauksmes ljujorkas lielajos
ÖÄfos un var teikt, ka piimä,
^uäjumä- vinä nav piedzivojisj
DSÄnl Vienu ftienea Stots^ dzie-j ^ j ^ ^
i afi radidfona.^ Tagad niei^^a
.18^ toes niaterialai-piisei pamatu I ^l^m
ar privätstundaml Tomir. ari • saja >
toeiäi Mas sekmes te var gät ti-,
bl skvenibas. Täpec Stotä ^men^ -—^
Äjiba vei stipri atkariga no viija 1 n R
öiaSkäs kundzes: darbigajäm ro-1 z^m
läm. ;T§ vien .Jiekas, ka Magdaslkr^
toto sekmem dämu terpu "gata-1 ä
Jte, kas äljri progrese, vei ngijy
Smenei maiz^ devejas..^ Gada jb
MmaksliDieka.^enei nav l a i - l d_
* atrast iärisaWd?ivokli un
parvien vijji mitinais samerä d ä r - I tH
Wä)eletas telipas: Täläk no iju-1
ws centra dzivokli butu ie^e-
^ateä, bet tadnevar ceret uz-ö^
kllKitura dziedäsanas stundam
««zteipu pasutinäsanu. Rodas
dmdzink
k f & i ' ^ ^ ' Viena malä
rS?»nzr^£söant)ietäd«r.
* « Geistattts,.
^ . k u r s i - dcc.
S ^ ^ ^ S Ä ^^^^^^
SSevums korsu