Bavarijas Latviesu vestnesis, July 25, 1947

              SK'"
m.
•im
m
m
W4
^LA-nUA. 1947. g. 25. julijä
BäLTUäk BÄSKETBOhmTl
gPQJ ÄE L0ND0NA8
V€sliile LatvUai no AbgUJas
12. JtiHja iHiekäpusdiena musu
l^^.ineSaiids lekordists J. Sten-dzeiijiä^,
kap^ autbbusä un no savas
däve$ ;viQtas deväs uz 80 km. attalo
Ce^i/sr1M% kur 10.000 ^atltaju un
daudz • daixbnieku pulcejas plaääs
vieglaiUiftikas sacikstes. Pec ga^ä
lxrauciena'Stendzenleks kopä ar da-ilem
citim tautieSiem päris reizu
apmaldijäs, bet tomer laikä noruva
sacensibu vietä. S^:epa,me§anä bija
pieteikti 19 dalibnieki, bet starteja
tiifcai 5. Uzvareja Stendzenielcs, sa-sniegdams
savu 1947. g. labäko re-zultätu
— 70,155 m (230 pedas 2 col- * ^ . , , ^ , s
las), 2. bija Dabrimple (Löndona) Ame^-ika^ P»f t e ^ s k i un taktiski
57.02 m, 3. D. Pugs (Mansfilda) 42,35 Jabako bokser, pedejos gados uzska-m!
Stendzenieks pärspeja laukuma tua Tony^^ Zelu (uz^emuma). Ka
rekordu par 17,80 m. No ungäru re- ASV izcilakajam viram nnga yi^am
kordista VärSegi labäkä rezultata, 1946. g. pieSl^ira ari speciälu balvu.
;kas sasniegts Anglijä musu^sportis. y«»!5 ff.^is bUa
.tam pietruka apm. 2 metri. Ötendze- 16. julija Cikaga, kad Z«?ls negaiditi
.nieka.panäkumi skatitäjiem atkalhaudeja savu videja svara pasaule^
lika atcergties Latvijas värdu, kas cempiona titulu. Izaidnatajs ^ I^^^
valräkkart' tlkä pieminets skajruni. praciano sita litomejo. meistaru ar
SacikSu ieverojamäkie atleti izrä^"- eajlejiä, un Zels
Jas Stendzenieks un „anglu Dzese Pirmo reizi glabi^u uz nn^^^
Ovens" - neferu sprinters ?eilejs, »ekleja jau 3. gajiena sakumä. d%
kas zalaina un sliktä celiijä 220 jar- jaf noteikts uzvaras fayorits bija
dus äcMredz skreja 22,2 sek. ^^^^^ ^- septembri vi^s veica
^ ' * Graciano. Ari torelz sacensiba bei-dzäs
6. gäjienä, bet ar Zela uzvaru.
Havantas transitnometnes Baltijas Rekordi^Jjaits skatitäju soreiz Cikaga
^pcxptisti uzvareja Londonas sastadi- t^mer piedzivoja preteju rezultätu,
to vienibu basketbolä, kas po§as spe- «n jaunis pasaules meistars videjä
lei ar Amsferdämas reprezentantiem, | . ^^^^g Graciano.
if^Zi (16—17). BaltieSu vieniba bija
latvieä Rukuis un Skuji^ä (ieguva
visvairak punktu14), igauQ^ Latviesu a i r e t i i u - D a n i k u mi
im Rga un lietuvietis Leidimanas, a- . « * ^ i w ^ « CVBI^&CIJI^ p c i i icar^Mi I H
Angju tiesneäi Joti ipatneji takoja skaistajä Alstera ezerä pie Ham-note&
mms, kapee sacensi^^^^^^ 12, joiijä angju sporta biedri^
mäb^tieäiembijaUelasgrutibas. k^s Sailing and Rowing Club riko-tiajäs
äireSanas sacikstes labus^ panä-
No Baltijas fuitbolistiem, kas' pa§- kumus guva Pinnebergas Baltijas
r€te'ir AngUja, lieläkb ieveribu iz- universitätes sportisti. Uzvaras, bija
peinijies^Iatvieti^rEduards • Freima- citig^ darba rezultati. PagäjuSä va-nis.
Viöä tegad spel§ labäk ka- sa- sara panäktä vienojanäs ar angju
vasyisteicamakajäö dienas Latvija, iestädem Pinnebergas latvie§u stu-käpec
ir ceribas, k% Preimanis vares dentiem deva labas trenii^a iespejas.
Därgakais fut-boiists
p a s a u le
Därgakais futbolists pasaule ilgu
laiku bija Londonas Arsenal vieni-bas
puskreisais iizbrucejs Brains
Dzoness. 1938. gadä, kad to ^t-pirka
no V^olverhampton Wande-rers
vienpadsmita, galdä uzlika
14.000 märcLgiu. Veläk vei yalräk sa-maksäja
par pasaules ätriko labo
ärejo uzbruceju , Stenleju Matjevu.
ONNERSREUTAS BRlNUM
ZINÄTNIEKU ATZINUMi PAR TEREZI NEIMANI
sais uzbrucejs Bilijs Stels, par kuru
sacentäsvairäki klubi, lai maksätu
15:000 märci!;iu. Tägad visus angju
rekordus pärspejusi itaU. AS Roma
prezidents mierigu sirdi noskaitija
^2 miljoni liru, tätad 24.000 märci^u,
ko samaksäja Juventus vienibai par
slaveno centra pussargu Paroli, kas
bija ari Eiropas kontinenta izlases
sastävä spele pret Angliju 10. maijä
Glazgovä.
STAt^INS UN MOLOTOVS
FIZKULTtJRIESU SVETKOS
Padomju Savienibas gadskärtejos
fizkulturiesu svetkos 20. julijä Mas-kavä
70.000 skatitäju vidu bija ari
Stalins un Molotovs. Sarikolumä
piedalijäs 5000 sportistu. Reäliiejäs
2 jauni pasaules rekordi svara cel-
§anä: pussmagä svara G. Novaks ab-rocigi
uzspieda 139,5 kg un siiiagä
svarä J. Kucenko abrocigi jzgriida
174 kg. Maratona skrejienä 40 km
gapo distanci Gordons Seikko veica
2 st. 37 min., kas ir jauns '^SRS re-kords.
FizkulturieM no daiädäm re-publikäm
nodeva „liesmainus svei-cienus"
Stalinam. Maskavä a r l i d -
ma§inu no liOndonas ieradäs ari
Lielbritanijas olimpiskäs komitejas
prezidents lords Burgl^js.
saistities kädji angJu fcliiBl
Londonä, julijä. ;
Antons Egle
2ÄNS ROBISS - „TOUR**
U Z V A R E T S J S
Jauno äiretäju dves^le ir R Sukurs.
Lidz §im musu airetäji yienmer cieta
ka^u neveiksmi. Maijä Hamburgä,
kad uzvara vairs hebija apsaubäma,
vienam sportistam luza airis. Junijä
Libekä atkal sabojäjäs laiva. Bez
klizmäm nebija ari äoreiz, taöu pa-
Viem no vispopuläräkajiem cilve- ^^"^^^««^
kiem Prancijä 2p. julijä kjuva augu- Senior Sculls, klase vieniniekiem
mä mazais bretai^ietis 2äns Robiss, SpO m distance veja sabangotajä
kas, sagädäjot lielus pärsteigumus, rudeni lielisku panäjcumu guva/ R.
uzvareja p§d«iara pirmajäs Tour de Sukurs. Vii;i§ par pusotra laivas*ga-
Ftance rlteij-bräukSanas sacen^ibäs. humiem pieveica Vädjä vei neuzva-
Alz mazä „PataSona?* 2. v. ieguva ga- reto angJu majoru R. G. Vestu. Re-yals
;,Pat9" — Fachleitiiers (Fr.),^.tad zultäts — 3:40,0 min. Junior Senior
sekoja'itaji Brambilla un Ronconi, Sculls klasg latvieäiSmits un Haus-bet
tlkai 5. vietä Irancuzis Vieto, -kas manis zaudeja pieredzes trukuma
^,Töur" lieläko - posmu nobrauca ar de}, laujot vejam novirzit laivu ,no
„d?eltepo tflko", taöu sacensibu bei- pareizä virziena. StudenSu öetrnieks
gäs pekSpi piedzivoja smagus zaude- j (Ozola, Sprude, Duinpiniece, ^Duns-
Jianus. ^ Vienibu konkurence 1. v. iz- dorfa un sturm. Blaubergs) atkal
cinya Italija. I pärlieku nervozeja un ari zaudeja.
lievietes padomju joslä rok uränu
. Padomju licensetais Beriines laik-raksts
„Nacht Express'' zi^o; ka väcu
sievietes rok urän\;i Dienvidsaksijä,
tuvu. p|e Cedioslovakijas robeias.
Kiievu autorizetais laikraksts zipo,
ka „simtiiem sievie§u no 18 lldz 40
gadu vecumam ik dienas strädä rak-tuves,
lai paceltu produkciju". Laik­raksts
piebilst, ka Snebergas un Ru-d9s
ka]nu rajonos §iem darb^em
verve.vä vairäk sievieäu.
„Stats and Stripes" pie zij:iojuma
piebilst, ka äl zi];^a ir pirmä, ku^ä
arj padomju autoritätes atzist par
patiesäim baumas, ka väcieSus saista
darbam urana raktuves. Jau agräk
)Ber|ihes,rietumu joslu laikraksti zi-
^oja, ka väcieSi begot no padomju
joslas,, lai izvairitos no §iem dar-biem.
s&S
ANGLIJA PASTIPRINA ATOM-PETNIECIBAS
SLEPENiBU
Tris Anglijas atompetniecibas cent-ri
turpmäk bus „aizliegtas joslas".
Anglijas valdlba, publicedama §o ri-kojumu,
paskaidrojusi, ka tas neno-zlme
to, ka säktos atomener^jas pe-tiäana
militäriem nolukiem, bet kat-ram
cilvekam zinäms, ka jebkur§
atompetniecibas ekspäriments säkas
ar plutonija razosanu, kas savukaii:
var.tiktizmantots militäriem nolu­kiem.
Kanadas atomener^jas kontroles
padome paziQOjusi, ka uzi:iemusi cie-ääkus
sakarus ar Anglijas un ASV
atompetniekiem. DD
(2. turpinäjiuns) jreizes. Par manu jautäjumu, vai
Deii^ darbam ir atombumbas P;^^^^^^
spradziena iespaids. Dedzigäkie nav dabi^a^
, . . . _ , u _ . , . v u . k o n n e r s r e u ^ draugi i^etas^asä po- J^^<g^^^^^
Vei pec tamvi^us pärspeja puskrei-llemikä. Dr. Hineks ^ teologs[^ Y ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
, Hechts tai paää gadä pubUce grama- ?^^^f ^^jfiif^t^' 2^-- ^^i^
tas Terezes aizstäveäanai: f > a s v i t r ö , h ^^
ka Deuas gan daudzkäit pierädijis ^erezi^pa^^^^
kräplanas varbutibu, bet ti^§i kräp- P ^ ^ f
§anrvii;i§ pierädijii nav. Terezes J^^^^J!^^^^^^
bruces atsl^iras no ,,mäksligas stig-M^ P^^^^ts un^^^k^^^^
matizäcijas" ar vi^u ilgumu, nestru- tamlidzigas zijas. Qluzi tada
toSanu un formu. Daudzas teolo^- P^^^
jas un psichiatrijas autoritätes Te- T^^^^^fmeldeäanu but^^^^^
rezi atzinuSas par veselu, jä, pat parh^siJ^^l^®"^^^^^^
harmaniski izlidzinätu, etifeki un re-L ^o^ar, T e r p sak^
li^ski augstvertigu personibu. ki? Frankfi^^
Tapat kä Deu^a darbs, ari §is vaditajs Dr. Rauis izteicas par
grämatas nav zinätniski objektivas. n^^P^^
Te trukst mierigas argumentu ap- rapsichologs prof Ludvigs ir }oti
sversanas par un pret. Viedoklis ir ^eptj^i noska^ots.
javi iepriekä piei;iemts. Aizstäveäa-H^^^^fi^^
nai min ir ticamus, ir pavisam ne- ^^ay nodarbojies. Freizingas katoju
dro§us „pierädijumus". Piem., Deu6s augstskolas; psidiologijas prof. J.
noziedzies pret ärstu moräli, jo vii>§ Vestermaiers doma, ka §eit nav istas
izpaudis slimnieces „slimibas riosle- pistikas gadijuma. svejras uz
pumus" (!). Galvenos Deuöa argu- Wsterijas un parapsicm
mentus vii;ii tomer neatspeko. ^ pusi.- Dillingenas universitätes rek-
1939. gadä iznäkusi pedejä gräma- ^ors HebenSpergers doma, ka §ai
ta par Konnersreutu, kadu man iz- Pn)blemai tomer paliek käds ar da-deväs
atrast Tas ir visai pla§s teo- biskäm . norisem neizskaidrojams
lo^jas prof. Steica darbs. Vii>§ vir parpalikums. •
suma nostäjas uz Hineka un Hechta Visi §ie uzskaU ir tikai atseviSljLU
viedokla. Stigmas ir radijusi dievi§- zi^ätnieku privätäs pärliecibas. Vie-
^:ä iedarbiba. „Dievi§l^o iedarbibu** ^oi^ zinätnes uzskäta par Könners-izSkireji
apliecina pekä^äs, briniS- reutu nav, jo 20 gadu laikä Neima-l^
as dziedinäSanas gadijumi, Seics h;^u pimene ir pratusi atvairit kä
tädus ari mirv bet, diemiel, nedod Pietiekamu medic^^ ta pamati-neviena
zinätniski izp§tita un pie- gu psidiisku pärbaudri 20 gados ne-tiekami
apliecinäta gadijuma aprak- kas te vei nav tä pieradits, ka zinät-sta.
Svarlgs ir vii;ia konstatejums, ne butu spiesta atzit briumu. Zinät^
ka histerija nav nepärvarams §lj:er- nei Konnersreuta nav devusi nekl.
siis kädäs personas reli^ozai un ti- Ari ticlbäl vipa hepavisam neliekas
kumigai dzivei. Taisni oträdi, ir ti- tä stiprä klints, uz kupas mes varetu
kumisks nopelnsi ja käds iiisteri$koM>alstitie3.
väjumu pärvar pastävigä eipä par Visvairäk aprinotä un . visyairäk
svetbijigu dzivi. 2el, ka ari §ai grä- apSaubltä no visäm Konnersreutas
matai trukst zinätniskas objektivi- varbutejäm parädlbäm ir baribas
tätes. Ari te ,,merl^is attaisnolidzek- neuzl^mSana.^^^^^^^
]us" (citäta viitojums 26. lp., par ne- Uaivo, ka vi^a ne ed, ne dzer. Kop§
pareizu atsauktas liecibas mineSana 1922. g. kakla slimibas virjal esot
plerädijumos utt.). apgrutinätas ri§anas kustibas un
Säkas kaf§. Bräzmaino nqtikumu vii)a pärtiekot tikai no S^cidras bari-plusma
panäk to, ko nepanäea yisi bas. Kop§ 1927. gadä vii>a needot
Bavärijas biskapu pulini: Konners-1 un nedzerot itneko, izoeraot sveto
reutu aizmirst, tä nav vairs intereSu vakaredienu. Baribas norilana vio^il
centrä, par to vairs neraksta, svetrsagädäjö
cejnieki to vairs nepärpludina. mokäm kp ari norijot. tas ..netur
Me^inäju^ noskaidrpt sarunäs ar ties iek^ä'', viss atkal tiekot atvemts.
Mindienes, Freisingas, Augsburgas, Viija pati izsakäs: „Es labprat estu,
Frankfurtes un Dillingenas.profesö- ja yaretu."
rlem un garldzniekiem vacieSu vie- Käda tad Tereze izskatäs pec §ä-dokli
§ajä jautäjumä ta?ad. Jzrädäs, das 20 gadu badinääanäs? Viiias au-ka
§1 lietä ir gandrlz vei tikpat neiz- gums atgädina visu citu, tikai ne
p§tlta kä pirjns 26 gadiem, jo Nei- lizdedejuSu asketu. Viria ir drukna,
maiiu mäjas <iurvis ir slegtas kritis-j drusku patujcia, ne resna. Vii:ias
ki 'noskai;iotam petniekam. nemaz kustibas ir strauja temperamenta un
nerunäjot par klmisku pärbaudi. speka pilnas, gaita a§a, iirgta. Pati'
Regensburgas biskapa vesums jau eipalvö, ka viöu specinot Kristus,
ir nogäjis lidz pilnlgai Konnersreu- Värdu sakot, Tereze iztiekot bez
tas apmeklesanas aizlieg§anai. Lie- vielu maipas parädlbäm organismä:
kas, ar vii^ia viedokli, soUdärizejas barlba netiek uzpemta, atkritiimu
ari pärejäs augstäkäs Bavärijas baz- vielas netiek izdalitas. Kä zinäms,
nicas ie9tädes. Pa§reiz Bavärijä ir vielu maiijia ir katras d^Ivas radibas
ari vei dazi citi stigmatizäcijas ga- pamatnosacljurhs. Lidz §im nekur
di jumi. Attiecigie blskapi aizlieguäi un nekad nav zinäthiski ,dro§i kori-vipus
publicet, aizliegts iesvetit ka- statets, ka käda dziva biite eksistetu
peilu kädai stigmacitätei par godu. bez vielu maipas. Tä Tereze Neima-
Regensburgas blskaps Buchbergers, ne tö var, tad tas nekadä ziijä nav'
kas pec sava plasä baznicas leksikona dabiski. izskaidrojams. Ari visus no-izdoäanas
bauda nedalltu'ciepu yisä sauktos okultisma izskaidrojumus
katoliskä pasaule, savu viedokli slavenais Zalcburgas mistiljiu pet-deklare
§ädi: „Uz ärkärtigu notiku- riieks prof. A.- Magers atzist par
,>ienkär§i smiekligiem'*. Te ir tikai
diyas iespejamibas': brinums vai
kräpsana. Vai nu Seit ir patiesas
Dievä zimes un brinumi .musu gad-simtam,.
vai ari me^näjums miljo-iem
ticigos manit un kräpt, nelietigi
valkajot reli^kos priekSstatus.
Jä piepem, ka Terezes Neimanes
apgalvojums ir patiess, tad ir ari jä-piepem,
ka Dievs §eit pastavigi laui
pasaules pamata likumus (vielu mäi-pas
uh ener^jas neiznlcibas likums)j
ka vii^ gadiem ilgi ik sekundi rada
jaunas vielas Terezes l^ermeni un iz-gaisina
indlgäs sadaii§anäs produktus.
\ • (Turpinajums sekös)^
Vei Viena neveiksme: junioru öetri-niekä,
kad uzvara Sl^ita drosa, sa-iojäjäs
sedeklis. Atkal zaudejums!
ieigas labas — viss.labs: pec lielis-kas
cipas latvie§i ieguva 1. v sacen­siba
astopniekiem. „Uzvarejusi DP
aiva" — teica informätors skajrunl
UQ tikai tad skatitäji, uzzinäja, kas
no lidzVertlgajiem pretiniekiem bijis
)äräkais, Studentu vienlbä starteja
C. Mednis, Di. Pauzulis, G. Lam-jerts,
Hausmanis, G. Gruzdli).§, V.
Smits, . V. Mednis, R. Sukurs un
stiirm. Blaubergs, >
DP sportistiem neparasti jauki bija
mirkji pie balti klätajiem galdiem
un angju te jas, kad sacensibu starp-laikä
draudzigi sastapäs uzvaretäji
un uzvaretie. J. D a l i na
»PÄRSTEmZOSA' VIENPRÄTIBA ^
IE pirstaveto ASV ärpolitiku kopigt atbalsta kä republikäi^u, tä
Hl peu^HJa;^^^ z^^ on ezells i r abu Helo amerika^a partiju sim
boli New York Times
SPORTA SVETKI VALKAS
NOMETNE
Valkas latvie§u nometnes iemit-nieki.
13. jiil. ar maziem pärtrauku-miem
gandriz 12 stundu vero> sa-censibas
dazädos sporta veidos.
Vieglatletikä 100^ m- uzvargia A.
Strauks- 12,9 sek., tällek^anä A.
Strauks 5,66 m, augstlek§anä G. Kai-nii>
§ 1,70 m un 1500 m V. Tiltii;i§
5:01,1 min. MeSanäs päräkais oija G.
Krautmanis (lode 10,89 , m, diskä
30,60 m, §ppä 47,52 m). Sievie^u sa-censibäs
basketboliste V. Bebre skre-ja
60 m 9,4 sek. un leca täluinä 4,10
m. Jaunatnes konkurence: 100 m 1.
Gaikis 13,8 sejc., tällek§anä A. Gai-ys
4,75 m un 1500 m H. Ukstin§
6:03,8 m. RitepbraukSanä apm. 7 km
cejä uzvareja Ä. GriyipS 9:54,0 min.,
sieviet§m V. pebre 12:02,0 min. un
jaunatnei G. Grivjps 10:15,0 min.
Boksä muSas sv. l v . izclnija Dort-cholds,
vieglä sv, N. Lapinskis, vi­dejä
sv. H. Kra3tip§ un smagä sv.
E. Vesets.' Pusvideja sv. A. Kärklis
demonstrejuma eipä ispekojäs ar Da.
-gu. Griel^u ^ romiesu ciiiä specigä^
kais izrädijäs Latvijas; valstsvienibas
däudzkärtejais cikstonis ,J. Bemaro-viös,
kas pieveica pat pussmagä sv.
uzvaretäju. R, Maliou! Vieglä sv. 1.
y. ieguva svara celäjs Alksnis un vi­dejä
sv. I. Michailovs., J. Beinaro-viös,
kas sekmigi vadija Valko s no­metnes
sporta dzivi, 14. jul. «"iev&s
darbä liz Belg;iju. Saciksu abu no-risi
sekmeja. nometnes komiteja. Bi­ja
daudz balvu. A. L.
JAUNI YIEGLATLETIKAS UN
PAUKOSANAS TIESNESi
LS un FAP uzdevumä rikotos
vieglatietikas tiesneäu kursus Virc-burgä
beidza 12 tiesnesa amata kan-didäti.
Tie jau pierädljusi savu
prasmi sacik§u vadiianä. Kursus or-ganizeja
J. Rip^s, bet J. Ruiga do-mäjis
par rokas grämatu vieglatieti­kas
instruktoriem.
Eslingenä savukärt beiguäies Z
Kaktipa organizetie pauko§anas ties-nesu
kursi. Stura tiesniesu tiesibas
ieguva Aleksis Aizstrauts, Laimonis
Andersdns, Laimonis Barviks, Ilmärs
Bö§s, Gunärs Bachs, Kärlis Sturms,
Zigfrids Steinbergs, Edgars Trekters
un IJina Vidbergs. Vr. B e Is k is
Latvietis 2. Smits bija vienigais
uzvaretäjs BSV Augsburg sastävä,
kas Dienvidväcijas meistarsacikstes
boksä vienibäm 20. jöl. zaudeja Svg.
Coburg izlasei 2—14.
Latvijas rekordiste T. Plume so-gad
startejusi sacikstes Austrijä un
Sveice. Virias 1947. g. labäkais re-zultäts
ir 100 m kraula peldejumä —
1:22,8 min. T. Plume cer, ka savä
teicamakajä sniegumä bus augustä:
mu pamata mes nedrikstam dibinät
savu ticibu un savas ceribas, tad
mes butu uz smiltim dibinäjuSies..."
(Um Konnersreuth, 6. lp.)) Pie tam
katolu garldznieki pasvltro, k^ tä ir
tikai „loti Hela piesardziga atturi-ba",
bet ne pilnlga noliegSa^na. Krap-
§ana lidz sim pierädita nav. Neesmu
noskaidrojis ev. luteräniskäs baz­nicas
viedok^, bet, liekas, tas neka­dä
zipä nevar but pozitlväks par ka­tolu
viedokli.
Vei aizvien pastäv ari- diezgan
prävas Konnersreutas draugu aprin-das.
Atradu kadu inteli^entu ga-ridznieku,
kas Konnersreutä bijis 15
t
Pec grutäm cieäanäm sledza acis uz muiu musu vismijä
V I L H E L M I N E K L A S O N E ,
dz. C^OLDERE
Dzimusi 1888. g. 22. aprili Rigä,
mirusi 1947. g. 10. julijä, Hersbnikä, Väcijä.
Apbedita 12. julijä Hersbrukas kapos.
Dzi]äs seräs piederigie.
t
Musu mllais darba bledrs
inzenieris-mezkopis
K Ä R L I S A U S K A P S
miris 1947. g. 3. julijä, Mindiene, IRO slimnicä.
Mijä piemi^ä paturea
meSkopJu tm meza darbinieku kopa.
'""•Jn^ Li*»^? vasons ievai
[ÖNFERENCESUNPLÄNI RtRAS 0©^*!
BAS JAUT;
Anglija pie^emu^ASV ielugumu pi
M par Bäras og}a janföjnmtt. Koof ereii|
1^ »kumi l>ija pmijusi papl^inäi
bet no savas pra^as tagad atkä]
TeseS ciklä, ku|fa. kopigais uzde^
lainuiiedskajäin problemäm. Sim koi
pas saimniedskäs plänoSanas darbs
..jot,iiz spspriedem par Röras terauda
iiiinldiikcijas limeni, pw treso dalibiii(
.JSVJetpratejiloti neapmierinäti
Nu,kädl Anglijäorganizejusi
«Iraktuvju izmanto?aiiu;( Pec
ffiailietu ministrijas norädiiuma
«ta käda zujojuma publicesari^
«jautäjiunä,, ko.sastädljis ASV
«än» speciälists Mozess, kas;
Ji.atffltitsuzEiropu ar plaläni'
^.studetsaimnieciskos.ap-
T Ä ^"^ecisko organizä-aMdigu
par ' zemo
, .igiiaju.Rurl W a z tädä
2a> Pärökas trukumu m
b«usi par, zi-
^KTL?^'^^'" zino
V rt
nevar<
jadzib?
vei at]
del vi<
SOS
Väciji
valstisj
—Frä
pie
Mars
padari;
samu.
vajädz^
ju, be
labu,
dalitos
Franci.
starpni
vienoj
na nä
pärrä'
Esot ti
•äs pi
lijai u:
esot sa
Sve
libnii
uzsveir
ciju i
mes b
miljon
CU ko.
velem
siju
glabt
partij
tibas
ra vet
jo vir.
ciraudi
sä lai
DiJdo,
esot
Francij'
IRO
Reut<
nas koi
balsifn
dzibu