Bavarijas Latviesu vestnesis, June 11, 1948

              1.1
41: li
4 i , .
1'
! I; 5
1
II;
• 'ii i •
i, •
1 « ' I
1.
Ii;
''^ 'i
m
i i i
i ;
• li-
III
i i
i i i
1.-:
VKTULE LATVUAI NO AUSTRĀ-
LUAS
Kāds tautietis man r^sta: „Lie-kas,
ka no barakām neizkļūšu vairs
risu mūžu. Pēc atvešanas Vācijā —
barakas, DP nometnē — barakas, ie­braucot
Austrālijā — atkal barakas,
un pēc izvietošanas te darbos — vēl­reiz
barakas." Es atbildēju: ,AP^
mierinies, draugs. -Es dzīvoju garā­žā."
DzJvt^ļii jautājums Austrālijā,
vismaz pagaddām, ļoti, smags, jo
dārgi un grūti pieejanai būvmateriāli.
Vairāki šejienes laikraksti pirmajās
lappusēs par lielu notikumu sniedz
informāciju, ka iegūta atļauja^^^M
burnā būvēt kādu armijas paŗaviga
baraku, lai tajā novietotu pilsētas
ostā nodarbinātos baltiešus.
Ierados Austrālijā ar otro trans­portu
un, tāpat kā gandrīz visi at­braucēji,
esmu ļoti apmierināts. Arī
grūtais apinešanās Jautājums pa li^^
lakai daļai izkārtots apmierinoši
Vissiiktāk: šajā zķiā klājas puišiem,
ikas norīkoti dzelzceļu remontdarbos.
Tie cfeivo primitīvās barakās un pāt
vagonos. Ari mežinieku rīcībā ir
tikai barakas. Sievietes pa lielākai
daļai izvietotas slinmlcāspaŗ māsām,
ķupējam, aptirītājām un virtuves
strādniecēm Melburnā un Sidnejā.
Viņām slimnīcās ir labi dzīvokļi.
Tās kopā pa 2 dzīvo atsevišķās ista­bās.
Gadījusies ari tāda iaime, ka
kāds latviešu precēts pāris ^ pie
austrāliešu: farmera ieguvis atsevišķu
dzīvojamo mājiņu ar augļU; un sakņu
dār:<u Vīrs remontē un uzrauga ma­šīnas,
bet sdevai ir siķi biroja un
grāmatvedības pie\\ākuml: ^ Protams,
šie latvieši pārvalda angļu valodu.
Daudzi baltieši bija izvietoti 'dažā­dos
sezonas darbos; Strādājot pie
vīnogu novākšanas Dienvidaustrā-lijā,
visādi varējām būt apmierināti,
vienīgi dzīrot vajadzēja viegli būvē­tās,
barakas, dažkārt pat-ar audekla
] sienām; Kāds tauUčtis : stāsta:' :,.Kad
iorados savā- „dzivokļī" un griti^ru
aibaMilics; pret .sienu;,; pēksni izj^a-
Z03 tai cauri. Izrādījās,^ ka siena bū­vēta
no režģos iestieptas viiņ ar eļļas
krāsu pietrieptas maisu, drebēs.'-
•' ,ES::ķopā ar 4 cit!em::;tautiešiem^
7; igauņiem .tajļad strādāju • kādā
.spirta.: fabrikā,. Nuriotpa,.;nctniu;: no'
Adelaides, i Darbs nav grūts. Iz­spiestos;
;vinogUv ; atkritumus • ar
dakšānV novietojam uz,slido:^^^^
tas,; ar kuras palīdzību tie ņonak
mašīnās spirta ict^ušāai. No šis pro­cedūras
pārpalikušajiem ma
pagatavo :ccpjamo puiveri. Slrodājani
rņaiņns no : pl... B-^IG;;tad lG-~ 24'^un^
24-~B! .N-ormālals ."darbadaU^siS; dit^^
nas.nedēlā, :kopā.40 stundas: labprāt
Imiantojam. iespēiu' strādāl;. arī sest­dienās,
lai vairāk īznolnītu.;Snirtn
;fiibrikā csjnm .nostrādājuši jauv6 ne-
, dēļas. Vēl Jāstrādā; 2; nedeU-s,;^
kfin mūs izvietos citos darbos. Ar
:Visu esam -ļbti^ apmierinatļ,, SUkiāk
vienīgi ar dzīvojamān) telpām; Esam
novietoti ;kādā auto garāžā,: kas dzī-vdžanni
nepiemērota. Trūlcst ::^pai
vienkāršākās mazgāšanās ; ! en
Mūsu rīcībā ir 3 aukstas: duš^s. Ja
grib:mazgāt seju.vai rokas, jiiiet zem
dušas. "Nupat:gan :sāk iekar
ūdens' &ildīšanui. •/;
Par izpelnīto naudu daudzi puiši
jau; iegādajušies jaunus uzvaIkus
ar jautrām peremrņijām šķiroties no
UŅRŖAs Icādreiz dotajām un tagad
hovalkātāļāiņ lupatām. Mūzikas mī­ļotāji
tikuši pie labiem radio" apara-tiem.
Kādā lātvie^;u laikrakstā la­sīju,
ka Vācijā solītā 1 gada vietā
obligātajos darbos' Austrālijā esot
jāstrādā 2 gndi: Ta^ ii ncnare:::s āp-
, galvojun\s. Līdz ;Šim līgumā ;pa-redz^
tā dcklarāoija ļiar 1 darba ģādu
mv lauzta un neviens; navtsids, ka
laiks pagarināts līdz 2 gadiem. Kā­dā
sanāksme gan paskaidrots, ka:;no-ap^
MļiVJ^iem strādniekiem un cllve-luēni.
ķas palvarīei atstāi darba vie­tu,
oblifļjātl būšot jāstrādā vēl otrs
; pnds; Nekādā 'ziņā tas tomēr ^nav
'nso^^rot, ka šie 2 gadi paredzēti vi-
• nn. - i : • • ; • •;
Nurlotpā, m^ijS.
•••.^,•,•';•^: A:>'§utc;S ••
Ir valoda ne acīm, mēlei' v^en —
Ik roka runā, kas pie duiTīm klaudz.
Sis piesitiens, ko dzirdu' es ik dien,
Var pateikt un var rakstiurot tik daudz.
Sauss amatvīra sitiens lietišķlgiis. '
Kā taastīdamies klauvē sv^inieks.
Sauc bungojiens pie.dupv-īm draiskulīgais:
Nākt ciemā meičai pārgalvīgai prieks.
Bet kautrai kiaudzieniņš tik klusi maigs. ^
Vien pagrabina bērna pirkstiņš liegs.
Un ubagam kā jautājums klaudz baigs:
Vai durvis aizgrūdis?— Vai . . . grasi sniegs?
Kā sapnis man, kā nojauta:ibiis;^iena,;
• Būs durvīs - treji dobji- s i t i e n i ; v •
„Jā, lūdzu,' durvis atvēršL Neviena! \
Es redzēšu vien tukšu gaiteni.
Tā savādi — kā vajadzētu iet,
JCā sekot kamv lai kur ceļš aizvīsies.
Es domāšu, es teik.^u sev: t ā šķiet:
Nav istabā tev vairs ko atgriezties . . . "
1948. 20. V.
Laikrakstā „ScKwābische Landos^
zeitunģ'; H.Kellenbenes:atzinīgi vēr­tē
jis ;1 a t \- i ešu. mākšl a s i zstā di A ugs^r
burgā.; Vairāk nekā ļOO rindu ģaŗā
rakstā sākumā K. atzīmējis savas
domas par latviešu;gleznotāju yeido-šc^
ņosr un ietekmju virzieniem, rak-sturodams
.atsevišķus;'autorus: ; Iz--
stādes darbu izlase sniedzot pār-steidzošu;
saskaņu - un augstu māksi i--
.nieeisku līmeni. Pieminēti; V. :Tonc;
'A, Dāmņa, A;.; Mazitis. ;J.- Zvirbulis^
J. .Kalmite,. : Rrūmiņš,;' N. Drctpce,.
J. Matis-on s, V.^ • K ra uze, ^ V. Purvīt i s,
A. Annuss, M; M[tTevics,::;V, rJaneK
sin^. E,; Svelcs; .7. Gfev!is,T>. .Liberts, sļ Pi-ešes'ttēdilbS^^^^
Ievērojamā šveiciešu raksttiieka
Vernera Bergengruena darbu vakaru
ar paša autora piedalīšanos Tiesen
Bazelē sarīkojusi ; Baltiešu palīdzi^
bas komiteja;:Šveicē.^ Vakarā^ ienā­kumi
paredzēti; palīdzībai; / Šveicē
dzīvojos iem ; trūkuma:; nonākušajiem.
bfiltiešicm.,;^^;..'-'- ^;;;; vv,.; :.;
Dzejniece -R^ GalensieGe no
Vircburgas, latviešu nometnes devu­sies
pie vīra,y uz Beļģiju, kur tas
iesaistījies ogļrača darbos. ;
I^atviešu preses biedrības ameri-jdslas
kopa 26. jūnijā Fišba^
dziesmu svētku priekšvalcarā
rīko biedrības biedtu sanāksmi Fiš-bachas
nometnē ar pārrunām. Par
tematu Latviskais iln • internacionā^
1ais literatūrā referēs J. Bičolis, pēc
tam debates. Piedalīties aicināti' vi-
S. Vidborgs,; A. Dai^'ozē, M..:Stīp-niece,
A. Ogule.
ievesti viesi. Par; naktsmītnēm bus
gādāts. •
anga Dilrziņa vnriādms par orģīņalfemii
Kad Roberts Sunuias ,.;ra.ks:ti;a par Sopcna
pirriiaļām •variācijānK:- .vi.ņ:% prcr la•^Tt^iu
rrui^s ļoti izdcvTiļā situā:i;ā. Sop rroi.
hija, iznuintoļis ; skaistāko: itinii;;pastiuiir, Oon-lluāna
un C i i l l n e s duetu no; Muv^sirta opo/as'.
Par f9 vicu .jāir .VArc:u^ ?ara>:^snf siņvts: di^
•rambu, reatKai'^^i: n o ; l^apcn^ Ber; ftopcns.
tie?;ani. bija; v i k l s iielo ;lomu ••un S..uiuanvrn
iiKii vienīgi ;apJiC}utl>rfuu;iiu,;ka Klavieres
dudo ;ķā;:n:calvai;>u'ns Ipavoiii^'i-^ ;^:rncu
V
dl
ptiita lioļisķi,. un ;no vjņii.u ! , t n n a i : ' : ! k ; v - ' .i
ivaika' ;iitiem; laikiem: luU; .rnī'ijU: li.cri':!;;a-.arn'
dienam kla1l'^Jtajs tic ;un s^,;.: ; •! Tiop>'nr
;^ika visu;io,/kas; rakstos .siaV.
dudo ;ķā; niaiv:u;>LTns ;pavol^(:^j•;^, ^ ^rncus ka- bieti-latviešu; mūzikā: tik v konsekventi; ;;gan;
vali^ķl^ā ;draislu!e,.' te-, d?^ un ;gavilē ; kā - r ā d ā s ;pirrno.;rci2i,;;ja iieskaita ai
divas ļaunas n^reibuAa..sirdi^i. To ^Šumans divi; klavieru prelūdeSs ;kur; š i / r i t n i u e
. s p j c s t q ' . r a k i t r b u , ; : ; v i e n k ā r š ā s diatoniskās tē­mas
pamatā ir tas pats as.toĶtaktīgaiš periods;
k rļ s; iii u m s: no pa a u d ž. u' pa a u d z ēm pā r g ā j i s a s i -
..;;j>. ; No; t ē m a s ' t a š p ā r n c ^ š ' arī -variāciļās.:
K 0n t Pļapunkii ~: !c ā?. un fi rātīvā$; blakus balsi š
Ji^iAiv a^i' laktssvTtru 'no.n|k EalījĶā •kollizijā (;sk.
picm;' G,; variāciju un • fināluV'.'; Kafut' kas II-d
/ , ' v ē r o j a j n s ^jau ; pie Sumiiŗia. :arī Stra-
,vir^s.!;imv jaunajiem ;frančiem - tas nav 'retums,
pa-autdra
(7. turpixjājums)
Pie galda sēdēja Zirņu Pavuls, ar
vienu roku šķirstīdams bibeles Jau­no
derību, otru uzlicis baznīcas ka­lendāram
tā, it kā kāds draudētu
viņam Ik brīdi grānuitiņu atņemt,
ūsainais, plecīgais piecdesmitgad-nieks
bija atdevies sava nevaldāmā
gara rosmei, nelikdamies zinis ne par
sievu, kas, stiprās kājas plati i2-
plēstcis uz katru pusi Izsviedusi, ie-zvēlusies
viena kakta saiņu kaudzē,
adīja, ne; abiem dē^
viņas muguras; ; Jatnīākaiš, Ēvalds:,
nbme'ties': kreklā, ; ^ ē j a :giiita, bet
vecākais Kārlis — tērpies ādas virs-jakā,
jātnieka pletni pakārtu rokā,
nīgri pētīdams ^ gaŗstulmti . zābaku
purnus, sēdēja tizgīdtasnialas.
Pāvuls, atšķīris Jāņa- parādīšanās
grām.atu, atkārtoja atsevišķu rindko­pu,
tekstus,, pamazām nokļūdams
pravieša vareno vārsmu varā un no
kJuscis murmināšanas pāriedams sa-prot<
imā runā: . . . ,^edzēju;. . . spē­cīgu
eņģeli . .;. nokāpjam, tas bija
apģērbts ar mākoni, un vitta vaigs
bija it kā saule un; viņa kājas it ķā
uguns, stabi." •;;. •;•
Kārlis, uzmetis niknu, mirk'li tē­vam,
. dmsku' sakustējās, bet saval­dījies,
atkal pievērsās saviem spoži
uzspbdriņātiern;; zābaldem. Tēvs šķi­ta
sajutis; šo īso ņilgio kustību un
turpināja lasīt• kkisārn. Ēvalds,'ne­pagriezis
galvu, bija pašķielējis brā­lī
un neizteiksmīgi pasmīnējis, pēc
tam turpinādams skatīties : griestos
un ar labo roku aptaiistīdams: ap­sēju
ap kreisās ; rokas • muskuli.
Neuzmanīgi pieskāries,, viņš drusku
saviebās nepatīkamā sajūtā, bet šī
sāpe pēkšņi radīja viņā atsaucīgas
domas tēva lasītiem bībeles vāŗdieiņ.
Viņš iedomājās par •.,„pēdējo; kauju
pie Ikšķiles, kad viņš pamodās gulē­dams
pār plecu savamdraugam, no
'-lira kailās galvas sūcās asinis, bet
Ēvaldam bija tā, it kā viņš būtu
uzmodināts un lēni izcelts no kādas
miera pasaules, kurā viņš bijis viens
vienīgais • svētlaimes un dzīvības
snaudas, pārņemts vientuļnieks. ,,Vai
tu varēsi kustēties," pēkšņi - viļņu
nostādija uz kājām.; Viņš dzirdē]a,
bet vēl nesaprata, kāpēc viņam jā­stāv
uz kājām, redzot pret debesīnt
šauj amies sākotnē baltus, augstāk
spoži sarkanus, -dzelteni svītrotus
uguns stabus, kaut kur nedabīgā
s;
Pāteidķā
īr^.aku' visslr<itiī|nlko : patcicTbu; Siczvigns-
' ' oL^ff i nas npRnbnIfl latviešu pfirslilvim Jftun-d7cnn\
kuagattv Ltbc.kas latviešu nometņu,
i <.\'« u II n 0 f n i z ā< i i u pfir?! āvļiem un v i s i e tn
^l/'beka? latviolieti^ kas mana vtr»; prof.. J ā -
/ ; r n n - Vi iluola ņkvjs gadņ^
paUd"ibu \m t'Oiptjās.par viņa pt\vtvdUa.m uz
pa^a-du ^tdu^as Vietu, ; ' . •
un
Lī-
>i\)J^;pa\1vcs visiem, kas no' :tuvienes
.ta\,(:nes; bija ; icniduSics uz apbedīšanu
•;bv;.a. :^. ; • / • . ; • • ; •.,••;-;•,: . / • • ; . . ; . . - • . • : .
Patctoiba nulsu sūtņiem K. Zariņa kuh.nam
un Dr; BVimaņa kuhgain, arohibīskapani; Dr.
; T. ;GrTnborga tovam, latviešu .ccntrā-
; laiāņVicstadeni, profesora konservāibrijas • kol-l
^ p m un audzēkņiem, ^ operas solistiem ;
I ūs<;s; kundicl- un A. Kaktiņa; kungam, rakst-
"hiokicm,. gļeznotāiietn un driem mākšlinie-
• :ir atskai^ēīušas prātīsfJVs h:il'iis, ka : lā^
das literāras : m ū z i ķ a 3 : , kritiķus Aikai.^adujķo-
;iat ģa!va**; un lietu • butvbit 1 - a v p i c s k ; i š.
,. Lietu.' būtība muziķa ,.slēpj:; t i « ' : r^rrna,^
: J i i č c ' s k ŗ clc.mcn.*,vi.;:Wtit^cība
snkot,- kādā mākslinieciskā !p:>e'iic';^inā[ņe.
Ka:;tur>vismaz da]ii taisnības,;va^^ pārii j : i n ā -
;tics, noklimsulivs ps-?: gcidīļuma; divu- ^mQ:^ikas.
?pccu sarunā par k^Ju sķaņd-irŗ^u. ; ;|o li^/lākj'
speci, ; jo mazāk' lajs;; sapratis vii;vtVyHiodu.
Neviena teikuma, ko tu, ci!vC»ks, .^auktu, par
.saki:irlgu. Un ja viņi arī atzl'^, ka Ms.picm.
i r ' iedevies, bet tns '-itkal nav izdevies,; tad :^is
;,vt:\s" ; pa l;i.ikatir bils; tads supcr ; —,;<peciāls,
nieks, .ka tev, .gļ)dīgi; ?;vko;U ne '^iltš ne auksts,!
•Viii "tas i;Zdcvics, vai neizdevies, . . • ;
{ Rakstīt pār mūziku bez literāras^ prt'iirjira-inas
var ^vienīgi šuuri speciāla arodricku .t r-ganā,.
kāda mums līdz vj^im nav; bijis f n .pa-re
d zama nākotnē arī ne bū s, va i a p rob':žo io-lies
ar vispārējām frazēml Naivi domāt;
žāds raksts . s k a ņ d a r b u varētu pacelt vai pn-;
zudināt.. Visa vēstures pieredze saka vienā
balsī, ka 'pMlioniem kritikās paeelto noSu blā-emnn-
,npacii:ns • problēma ^ a t r i s i n ā t a / ar:. suverenu
eieganci...f;i -atmiņa: neviļ, tad no. niūsu kom-:
;ponis;ieni neviens ;p«r- šīra lietām nav; .:pat
lomāļiv izņeiņot; (jpizodiski.; Ģraubiņuv :;kas
'dič;:-];an •.varmācT.f:i;;fā ;s;n
steigā Tēcbt pērkona graujam. Šai
mirklī viņam bijavlicies, ķa debesīs
rotaļājās kada milzīga sieviete^ kas
kāīislēs neprātā savas melnās mā­koņu.
; drānas ^ mērc • - teiksmainos
u g u n s k u r o s . ; : ; • ;^' ^:;
Artilērijas sprosts! Gulsties!"• un
vini;abi l>i]ā pievēlušics izrakātā ze-;
mē.; viņa atvērtai muteivieģrābjot
ģipsainu,: dūņām sajukiižu rnālu.
.; /Tagadv^ ta rnierīgi/ guļot, šis pie-
. dzīvojums• .šķita' tāds,; ku^ŗu, nedrau­dot
• dzīvības briesmām, - viņš būtu
;gatavs'^atkārtot .;•.
Tevs . atka 1 ,blj a ;a izrāvieš
ir nogrimuši aizniirstībā un tikpat daudz
-pazudināto .ii7Ā\ō,. Tīrās; n c i a u ^ ī b a s : i r ;lai­mīgie
sļadī umiv kad senatnēiais vērtējums lin
pareģoJA^ms atbildīs patiesīgām darba likte­nim,
Ģeniāla; )!aisrcdze;;vai varbiatībās teo-lāia's:.
•mect>ani),a? :•• ; ;.;;•-/;
.Jau divi mēnesi. š ķ i r s t u Volfganga/Dāiļziņi
Variācijas ;par;ori/iināltemu:k!nvic!*ēm lj?dc-
Knl-ar:>
lauft
; kit^m, ;U'bekas ^kaņu māksliniekiem,. ;
nīņa kunfath, Bidinas kundrci un A
kiMfiigam, Lietiņa, 2^uik<is un Ram.ita/koriem,
vācu KundrAta kvartetam, igauņu, :lietuviu
. un vācu:" iestāžu pārstāvjiem;;; laikrakstu re­dakcijām,
iestādēm, .;orpani/āciiām,; nomot-;
tiem m visieni, visiem;, ica^ j^an seru ncdē{ā,
gan pa viisu ^0 lajķu godfTiā uši prof. \Vih'o.-
ia piemiņu un izkikuši man savu lī;J:'!ut\bu.,
: Jo sirsnīga pateicība LTbekas h- \ 'C^u st;im-:
; nicai, t ā s direktoram Dr. Lediņa; 'Kuni^am, j i r -
stiem, māsām on kopējām, kas tik paš.<^iz-iicdzvgi;
r ū p ē j ā s ;par; prof.- .Tiiuclu;- viņa^^
vea pēdējā gadā.
; , . A n n i i a :W;ih;t o ļ a . ;
Vācijā.. Tie laikam arī vejtelākie un vōrtīj:^-
kie, jo saglabājuši no; skaņdarba- viengaba-i
lainās ;plusmcs ;kādas- skarba vēia ncsias pA^-
vasivŗa smaržas (Patiesības: labā jāpiemetina,
ka pēdējie v ā i ^ d i - - tomēr ir tikai dzc«
jiska figūra, jovmnn, diemžēl,- nepiemīt burv
vīgā • īpa.siba -pārsir.ādāt m ū z i k u kadās': citās
escn c ē s 1 .• : A r . I o; $ it] t c: i <^kd, .mantoju m.u, ; k n s;
pēc maiias jētras slēpj īsto lietu bāubu.; ku-pa
negrib padoties formulējumiem, ; a t š ķ i ru
vāku un ieeju : skaņraža-jn^cnicŗzinātnicka la­boratorijā.,;
;; ..|
. Kāda pārvērtība. • Cik; komplicēti techniskie;
līdzekļi iālietā,:: lai dabūtu . u z papīra 'lietas^
kas kaut kur;ai.z laikiem un telpām dus kā
ŗ ' i m ā r a s , varbiir pat primitīvas parādības^
bis līganais, rilms. kas .tik -dabīgi; sakļaujas
frāzēs kā; sirmas māmjļas dziedāta aizmir-'
stīga tāutdziesma un • kuŗa^ pārsmalcinātais'
pēctecis ir šopeņiskais temps lubato, taču
reit nepazina diktātoris-kās laktssvīTas: un - nu
raujas ;ri0: t ā 3 ; v a ļ ā . Taktssvītra, .§].£ •mūzikā-.
!ais; DIN :formats, biia varens^, n^echanizācļjas
līdzeklis, ērts utļ portati, s, un ar to kh^s'^ka
iiv paveikusi savus varoņdarbu?: ;.Bo' fau Bēt­hovens.
; i ' i C \ arēja: Sļ\ m i.erinānē5- ar: tā •: n!vc.|ē-tāju
tendenci i;a. salauza to ar savām! skau-:
draļāhl sinkopēm. ; \'.: .Dārziņam t. i k i i i vī:ra-no.
paivģa: : i r . kļuyi;.s;' eēr.tu t r a u c ō X 1 J ; un'
daudzās vietās / r ē c -. b ū t ī b a s : vairs' neeksistē.
Tak; kamēr tā vēl - kaāt.. ā r e i i pastāv, nr; t ā s
! i ra n i i u:; i ā i? cīna; Sņa? s': kaŗ^• • \ ' i sda L i d ā
.;0 k ^' s: • > ķ V c; a nii ) e t;:;; Uku • • u;< a ^-^V^ā..,
vi;cd;:->:vla; līdz )\v - to, SiV;jr;lb!a5' A i s . r loŗr^-i..- 1^.';
tas. ir .;;'kai . s k : ' u ; " š .
' l . a s ; . i r laļiorātorjjiis; darbs, kas ; p r a s a bez;
sifds .;flrī- skaidru "galvui/ :-lvļausītā!am,'.; pro-ram?;
maza daļa "par ;\0; viņu .interesē' gala
r c i r u l i ā : ? ; ;-?;:cit tas t i e š ā m ' panākts : laimīn-, un:
lUtniJskā: ziņā V / Dārzii^š^ mūsu ;ne ;pārāk,
ba i\ ā Ja i ā . v a r^i āc i j u • li te r at u r ā ar savu • opusu
,deV13 iaunas vērtības,, ka-s prasās vērtētāju.
.Viņa harmonija ;daudz vienkāršāka, . n e k ā tā
pašj\ļ autora: :af:rāka;os darbos.; Retā : vietā
d i i ^ In.sikas: 'cenzoram . bOs kur pakasīt - galvu
(sekundu parallelismi, ' g r e i z s k a ņ i ) . . Intere-i
santa; harmoni'^ka ..problv^ma fftiatos,: ja autors
.\':!r;aciiā^ būtu atstājis tcmas:- 8.; u n : M . . tak-ji,.
-kūpas aZletr :ārp'us;: klasisko ; tradjciju/: iet-^
v;«n,cm'^.un radoi.as;''ar Hinde;rnita -koncepciju.
; V a i : Oarzins. pats-; b ū t ļ i - nobijies nO: konscķ-vcjMčm,
' k ā .burvju māceklis; par v a ļ ā p ā l a i -;
sticni -gari c m f • AtbiIdi; var, dot; vienīgi^ nār'
ifotne. - Pēc ;J5Ī.opusa spriežot-, eksperiments
jzi^katās; drīzāk, kā nejaušība.' A r smaidoSu
:rcscryansu:.;,labai; s k o k i ' ; ; ielido . pat; kadenccs
kvartsckstnkords variācijas beigās :yisbal-tākajā'
t o ņ u k ā r t ā — Do mažorā. Motīvu tech-nikāļ
V ; ; D ā r z i ņ š strādā . stingru ; m ē r ķ t i e c ī gu
r i O ķ u . r T c m a ; sākās ar Saui'icm; intervalicTTi,
k r ī t o š o - sck;undu uji; kāpjošo ^ tercu, ; tad Sie
inferval! pieaug līdz kŗltojal tercei; un k ā p -
i 'O^ai kvartaj' un turpina; savu;..attīstību,-kamēr
, finālā atgrieižas'^iņāļās: . : ; -
; a r i ā c i jas ; p i c s k a i t ā m s ; tā • sauk ta;Sm • rak-
>turvariācijāmv .; taķ-; formāli stāv .;',kodolam
s'i^ļ-i' .tuvu,- .;TaV ar!-: p i c S k i r ; darbam ,vjen-eaba'aitjiību
un skaidrību. . No planifstļskā vie-iļokļa.
alskaņojums -vprasa -meistara. Tpāšl. ; i ā -
kot ar G; variāciju, t o m ē r r b c z . t ī S i virtuozām,
ā r i ķ ī b ā m. \^ i s i e m : s a r c ž ģ i jum i e m ļiā r.i.. Ijd i -
nās ;kāda blāzma, ko var. saukt-par vienkāršī-bu^
?;o;katras labas raāķsla's. nepieciešamo tik.y-
. Nodien būtu aiišība. t e i k i ' p a r kādu rņaksli-
^^icku v a i . v i ņ a ' d a r b u , ka tas"Stār;pilnīgivsay-.
vū'T)- pasaulē. 'ArT mūsu visnacionālākā m.ii-zika
īr- kaut ko- guvusi no; tuvākiem;;vai tālā'
k i c m k n i m j ņ i e m ; ; Galvenie. saka rtt; pavedieni
n dz s-m siiopu;>ic'5 uz vācfem un krieviem;^
.ļDārziņJ^; i^ai;' z i ņ ā : iet ; savu ceļu.: • y i ņ a•
:Spāņ•u ; svīta orķestrim ; savā .;laikā .bija: var-
Pbūt tikai; eksperimv:nts, tak zīmīgs.. Koordi-
• nātu sistēmā; ; k u ŗ ā . v i ņ ; i ^ patiaban mck!ē;ams.;
• var ;dO|rtiā*; ; iezīmējas ; d i v i ; Durikti :;;Skn;r!ati.:
- un Ravc'lļS. Vienu' no mums ir gadu simti,
otru nekas, izņemot: telpu :ūn u d z . i i r i ō ; ā š tra-dicljas.
. P ē c vvisa; tā. ;pa'o-5a,: kas- -sri-āvo.jis..
Cauri ' ; ^ ū s u ;skaņu- mākslaiv.;:ir t ī r ā ; valdz^e at­p
ū s t i e s , dzidrajā,; neromanr!;2ēia!ā r; g a i s ā , - ko
elpo .:;šī- 'mūzika. T ā nav:,bcz. savas romanti­kas,
un V. D ā r z i ņ am t ā s v a r b ū t , v a i r ā k , nekā-;
viņam • gribas arrlties; ;:'tie:^i $13 :•- duāiJsms
; starp; ;*ūsīriOtāja si^rdi • m\ ko-^striikt^jŗa:- galvu
viņā:,• ļ;r;.simpn;i jki,;p*i-ka•V:;S.-; -\'ariā,:i,;as'-^ār
':mūsu • ļi^^T-āvū-rā" -.v'sav ic.ziriUijas.,; pirmrei-ze"s
darbs.; ; ; I ā z c p S : \ ' I : ō l s vēiVpirms nāves ce-^ēia
' t a m . paš ķ'i r; ; a r - - a v.u; a u r i ' ā ^ i - č c.h; . u z; V: a ' u
.līs. drvi tautdzies- |:;|.p.]-3^^ļ;^]5^^^^ Jeliskumā:; „;.;
me ;• parādījās debesis, •;';' uri •
es
zī-liels.:
pūMs,; sarkans kā Vuguns;'^^^
iņānl .;;galyām^. u^
giem Ci
. k o ņ c e r ; c > ' ! - ā d ^ ' ' . : ;.feur:.-<
'-^^o . a r ī - ,;;s:'.ier?5 .i^iī
:;;•.;.!- •-^•:^-•r;;..;;r-• •
ķ^t'd;5••;!;•;vu, -ar:;(0 tu-
• !-•'" V. ia.draudz5dam;čs;;
•:P'o u k s
.; ,.Beidz tacu reiz!" Kārlis nikihiuz-^
sauca.. ••• /;;;';•;-
Tēvs pacēla galvu no bībeles, blā­vām
acīm raudzīdamies uz ķriekšu
tumsā, ko telpas tālākajā kaktā ne­spēja
iznīcināt spuldzes gaisma.
. Evai da galvā bija strauji iekāpu­šas
asinis, bet viņš tikai pēc brīža,
jau savaldījies, naidīgi nodūcā: r
: „Dzīvnieks! : ; ; . Tēvs lasa bībeli."
• • „Nevajaga tavu; pamācību!" Kār­lis-
atcirta.: ,.Ej iedod zirgam auzas."
Ēvalds nelikās dzirdējis un mierī­gi
vēroja tēvu, ka.s pēc; mirkļa jau
atkal iegrima savā lasāmvielā;; .Jau­nākais
drusku ironiski; pasmaidīja.
Ja tēvs būtu savā .garā .kļuvis par
•kādu pcstclotāju. vai vienkārši aiz
, saprāt^d trūl<uma un pārbagāts reli­ģisku
tieksmju, pārvērties kādā aiz-pasaulīgā,
nevarīgā dzīves noliedzē­jā.
Ēvalds par viņu smietos. Bet ve­cais
Pāvuls? . . . Viņš taču bija stip­rinieks,
kas bez bailēm cēla viens
pats baļķi.- ragavās: Viņš bija med­nieks,
ko uradņiks nebija spējis • at­radināt
no viņa kaisles, dažkārt sē­dinādams
atpūsties cietumā. Viņš
bija zvejnieks, kas nedēļas pavadīja
ezerā, • nenākdams malā, pelnīdams
naudu un miera laikos paslepus bāz­dams
to kabatā Ēvaldam, ar otru ro­ku
• grūzdams dunku sānos un pus-nH-
mi, pusjautŗi rūkdams:; '„Skolā,
skolā, puika! Skolā! Vasarā ;<iarb1
— ziemā skolā!"
; Pats viņš bija bijis skolā tikai vi«-
nu ziemu — bet'tās bija pieticis, lai;
viņu saindētu,- lai, kā viņš pati tei­ca.;
skaisti vārdi kristu sirdī un sirds
kļūtu pār.ezeru. .Kad nāca dienas ar
vājiem, iomiem un tukšie merazi bi­ja
viegli ceļami un ātri atliekami
ūdeni, Pāviļls izņēma no; laivas pa-*
sēdekļa vaska drānā ietītos svētos
V3.U.5 :un :• mļerināja i^evi, simto un
i lūkštoso reizi pārsks 1 īdams leģendu
:ar Dieva dēlu. kas tūkstošus paba­rots
ar paŗa zivim. tikai JSH.
Dievam,-sev un visam labam,*'
mācīja citiem. Jā, viņš bija u u
di.evzinātnieks, šis Melais p^;^^
kam vienmēr-bija ko darīt, bet la^^
diezgan uzcelt sevi templi,
vienmēr varēja atrast to dzīves
ļu, ko nespēja iegūt patiesībā
spīdēja ar savām galda runām l2
zās, bērēs un kristībās, bet pec U,
bas glāzes alus ļāva vaļu savai n>.
nai arī kļūšanas un citās talkās. y
bībeles praviešu spēcīgās iztēles S
nie salīdzinājumi savērpās ar.
stāstiem par labības graudu Xh\m
un bērniem un kuplo' 'druvu eba
kas lemešu izriestas, ir kā a t v^
melnas grāmatas lapas, kurās ati
jam jāraksta savi svētie vārdi, sejo»
graudul kā dzintara un medus ki§*
sas burtus. .v.v;';
Kops Kārļa piezīmes, Ē v ^ a^,
nīja tēva pirkstus ātrāk kā pai^ i
pāršķirstām lapas, un puisis,' pats
uziņanīdams, sāka novērot brāli
rasti viņš mēdza skatīties brālim^
ŗām. Baugoties Kārlī, viņš uztiau-cās,
un tad >^
degt Varbūt viņam ta likās, varbot
tas bija tikai karavīra, ieaugušais
īgnums pret katru, kas vairijks
frontes, varbūt tas bija naids ^
nevarību, kādai bērnībā slimļa^
pēc tam mātes lutināšanas deļ; bija
atdevies brālis. Varbūt, tas bija ka\i
kas; vairāk -~nea
pret to, ka: nu jau daius niehe&ļs
veci draugi un paziņas gāja ar j .
kurnu; viņu mājām, šīs pamestākas
un neuzticības atrnosf aira Ēvaldu un
tēvu nospieda kā lāsts, un tomēr vi­ņam
bija kauns nozākāt Kārli Tk»
mas dienās viiu ^bi bija bčgužl oo
cilvēkiem^ ag::i ntos dodamies' \a
ezeru žibulēt un atgriezdamies
vēlu vakarbs. Sajā ladkā viņi
Kļuvuši gandi'īž mēim, r
viens ar otru tikai nepieciešamo Ar
Kārli viņi vijīpār nerunāja, bet tes
bija viegli izturams, jo pēc lielinkku
ienālvšanas .IVMalienā viņš bija plr-cēlies
uz Lubiinas miestiņu un iera* -
dās mājās retiv atvezdams mātei da»;
žādaš mantas im viņiem brožuras,
kuras tēvs nelasīja,; sacīdams, to
jauno praviešu mēles esot meitetai;;
vārītā piķī un tiem tās būtu jSnos-kalo
veco sludinātāju liesmainā hĶ
bet Ēvalda' ar Šo literatūru bija pa­zīstams
kopš strēlnieku pēdējam die- '
nām'. Viņam tā derdzās uzbāzigšs
paš slavināšanās dēļ. Kādu laiku viijJ
nelikās par pagasta notikumiem ne
zinis. Varbūt, ka; jaunajai varai Ir;
zināmā; mērā sava taisnība, vii)ž do-niājai,
bef tajā dienā, kad Kārlis at«
veda mājās; Vīleru saimnieču zirgu.
Ēvaldā bija kaut kas salūzis, un, re»
:dzēdams tēva acis neparastu de&sni,
kas šķita, kliedza un nolādēja saru
paša dēlu, "kaut cieši sakniebtās lu­pas
neizdvesa ne skaņās, viļiš vaiv
orāk sajuta kā;-saprata, Ica kāds lā; [
pat viņa tuvumā, kāds, ko Dievs vi­ņam
liek saukt par savu brāli, grib
noslepkavot cilvēkā • cilvēku. UnkS-'
pēc? ; \\'\'-:.::. •
. Viņa ;techniķa izglītība nedeva at­bildi
uz šo jautājumu. ' ;
" - Kāpēc Kārlim nepatīk, ka tevs 1Ķ;
sā bībeli? 'Ticības brīvību taču.p;
dina visi, kas saiic sevi par proiit-;
sīviem. '•;;;•".';;"^' ;;.'^--"- ;-••;•.;.'••.• V
seša vaJsttt
' "rit?!
vienošanos
vēl biji
tr(
pazi:
^ ;vera, ka m
tikai tā
§
un
lai
i i i
ladoin
vlste;i
Pilsoniska un
personu un
- ģgviefihai. diei
nav
An
B e l i aizstāvēja ;ietei^^^
^Labala rūpniecibad
i
$iSana.^a^^^^^^^^
^ I Bevins vēl piezīme]
«pesui ļioma publicēt to
SewT^zultātu;pilnu teksti
4kti tur attiecoties
citam valstīm.:
vāiaibas lēmumu ļ
beint Londonas i
ārlietu
resQt
cilvāca
ostā,
mii
toerikāņu valdībŖ u
)t Eiropas nomlermā
aidiiājušas; Padomju
aJll savu okupācijas
artrim rietum
ācijas vienību,
,]u;^Yi^nībai,iepŗi^;:jāg
tiesību atzīšana; un j
rāciju un
Francijas bažas.pa
varbūtēju jauni
esmojumu "
saprist, Jo Francija no Vā
no 1. ļpp.)
. . valstī. Beness
u V'!?^^?':'^'^"^ Prāgas,
komunistu sle:
uzraudzībā. ,'
(Turpinajuriis sekos)
— Vecīt, nekraties, .
— Ko šis izspēlēs, pīķa māte H
laukā •.-•••••'•
— Vecīt, ātrāk, nāk rīts virsū, vfi
ta mazā zolīte jānobeidz, kamēr sie­viņa
barakā sapņo. • ^
Viri spēka gados spēcīgi spcje tin
pēc. ••^"v'.-;V:'\:;;•::-:•;
;— Vecīt, kas uzdots? Mam
rīt izcels, ka nenoraujoš.
' Vecīt, nomierinies, lai u
tur. • •• • . . . ; • r ,t
— Pareizi, vecīt, iesim druslcu uz.
sist pa bumbiņu. ; ^
- Jaunie ;vēcīši: aiziet
kurnu. •'";.•/''-••:,'
— Julīt; padod man ai;
pablaukatiet . . . / . . .;. ; .
- Nerunā, • vecīt, tu ; v e l •
nokrist. •.•;- .•• '
;;—; Bet mamma neko netaKa.
etnelaudu, un nevieni veiH^s
s.akumā palika amat
?feavētu asiņu Izlie
iesoļošanu
iztei^
pnā izjJ
, ^ „aš- del
« Prezidetita brāļd
'^'^ešs un ot^s -ēechosl
āts.Parīzes vēstnie
no Oii
|l«5ta atteicies ari Cech
Stokholma T3
•••ja pa5r. vienu no' .1
8-, : viiiš •
•adīt ŗs avu valsti pa 4
- ;Nu, W ar, salaid lustīgi, bet O;;;
atpakaļ!
Kamēr, bērnu bērni dzenas J^-^
toņiem- pa nometnes ceļiem, m^^-'.
iņas virtuvā šo. to f ārrunav
- .Iedomājies, Mildai pie^^^ ;
puikai Nu brašs vecītis! • ; ' ; ;;:-.
- Nez' ko tad sver?- v -ŗ .'^ ;
- Akurāt; nom-iāli. Nu. vece.. •
vel tīri jauni cilvēki . ; .;; ^-j
••:'^- ''::\^. ::^:^ Mets Metuma
i^^y!a7ir.c A, r. •'^'^» liela
; 5^1 kāds
par
ag
.em'
1, ik
uz \
Cecl
g. v.
ēstai
m
a
J;;MI
e) 4. j
i? noor
,,-;?3m
*'^«.;esot:
f'zvisiei
Pret 'es, k
n