Bavarijas Latviesu vestnesis, August 13, 1948

              l i l
I I '
i»
m
mi
i i m
M|',iž5fi,>.-
i t
mm ^
mm •• •
mm- \
ISf':
III;.
liif •
i i i /
liif
i i
llil
ķlSiA •
mm
i i i -
|.{i'.';V-'„--\.v r V '
ispi-. •
telti
ko
be
pa
ro:
M
pr
M i .
Tn«
bq'
ž a
ko.:
ni,
dā
SŪ
rij
ūc;
•m
Pi
vi
M
P(
m
m
bi
nl
tr
te
ci
m
••.te:t
ni
b1
ki
IT
h
P
ie
n
e
b
k
n
c
a
r
l
4
LATVIJA, 1948. 13.,^^
Iespējami emigrācijas biroji lielākas
nometnes
LUTERĀŅU PASAULES SAVIENĪBAS PĀRSTĀVJA VĀCIJĀ
HONGA INFORMĀCIJA ..LATVIJAI"
DR.
Luterāņu pasaules savienība (The Lutheran World Federati(|h) ir
viena no divpadsmit lielajām organizācijām, kas veic palīdzības darbu
bēgļiem Vācijā. Organizāeija^eksekutīvā komitejā/ kuŗas^^^^ iŗ
prof. Dr. A. Nīgrens (Nygren) Lundā, Zviedrijā, loceklis ir ari arcl|i-blskaps
prof. T. Grīnbergs. Praktisko Luterāņu pasaules savieiiības
darbību Vācijā vada Dr. Havards Hongs. Savā darba vietā Minch'3nē —
Pasingā, Dr. Hongs mūsu laikraksta līdzstrādnieku informēja par jpa^
reizējo un turpmāko savienības darbību. i
izdotos, Ticiet man, otrā pusē okea^
nam: jums ir-daudz drau^
brāļu. Lukt-^Dr/.Honas pieiet
' n o z a r ē s saka Dr. Hongs. Vis­pirms
— bēgļu garīgā aprūpē, tad
palīdzības pasākumi, rūpes par jjiu-nātni;
un : reliģisko : audzināšanu,
• : darbs t s l i m n i c ā sm sanatorijas,;^ ga­rīgās
literatūras un publicistikas- sa­gādē
un — emigrācija. Sapŗ
jūai tautiešus nometnēs visvairāk
• : interesē ;tieši pēdējais jautājums, tā-
- p ē c arī emigrācijai esam riod<jmā-juA!
turpmāk veltīt īpašu uzmanību,:
Aktuālas- tagad kļuvušas: iespēias
doties uz ASV, taču vēl jānogaida
• pats - galvenais — Izceļošanas likuma
jhstn.ikcijas apstiprināšana.-^ T
• tad varēsim : rīkoties konkrēti. Jau
: tagad esam izstrādājuši; V
dai'bības plānus, piemērojot tos: da-
; ; : ž ā d ām likuma variācijām.
tei — -šeit ir samērā kals
ticīgo- skaits — Minesdta-s, ;pien7id-dakptās,
Nebrasķas un Ilinoi^as
štatos. - T a č u -ar š^ apziņu'} ^^ieņ
•nepietiek. r:;ASV ļoti svarīgs - fakfars
irsabiedriskā - doma, īpaši līdzekļu
sagādē palīdzības darbam.^ Arī sa­vienība
ir sabiedriska organizācija,
un mūsu rīcību ceļ vai gremdē;;Fa-biēdrībasatsauGība.
• Kā vairot in­teresi
•palīdzēt bēgļiem Eiropa, ; ja
palīdzības sniedzēju; šķir,. 0kt}ans?
Jilsu tautiešiem. ;lvas nokļūs . ASV;
pirmie, .jāizmanto .katra, iespēja j —
viņiem; -jābūt priekšzīmei:un. 'parau­gam..
Latviešu^ bēģļus^^esmu. mAc' 'iļs
pazīt, zinu- viņu 'kultūru un -sasnie-
DR H. HONGA VELTĪJUMS LATWESIEM
Through the vorld the various churches
Ļutheran Wpr
brothers and slsters--lri-extle. Th^
all that should be done to help but you ar©
not forgptten* Zou are in thelr prayers a^^^
In the direct^^v^^ churdhi for we^^^^^^a
GO-woTkers in the common task of glorlfylng
and šervlng oui^ brotherv God' s blessing
rest upon y^
• August 6^
mags atgādinā­jums
kristīgajai
baznīcai
Skotu Līgās Eiropas brīvībai
priekšsēdētājs J. F. Stevorts, kas ir.
pazīstams: kā sirsnīgs Latvijas,
draugs un cīnītājs par mazo tautu
brīvību, piesūtījis/Latviešu; Centrāl­komitejai;-
vēstuli, kurā apliecina:;sār
vu: mīlc^stību .uz^ Latviju un; paziņo,
ka viņa vadīta līga;ir 'bijusi;pirmā,
kas starptautiski. ;šakusi^ -Giņu•; par
Baltims valstu 'brīvības; atjaun
nu. Līga Všo : cīņu :t^ tā-;
ak. Stevorts 'sūta- sveicienus visiem
.latviešiem ;Vācijā un -aicina nezau­dēt"
cerības; UŽ; ;brīvībū.:;Vēstulei pie-;
vienota - Skotu" Līgas Eirbpas- brīvī­b
a i - v ē s t u l e Kenterbērijas'ar chil^
kapam', kuļ'ā. ;izteikts .. sirsnīgs;;; lū­gums
'baznīcai^ ieņemt ;štiņgru ; :un
noteiktu .nost*āļu; pret; boļševistisko
okuoāciju-Baltijas valstīs, lai;glābtu
šīs .tautas; np: :galīf3^as; iznīcības. ;.;Kad^
-Padomju : Savienība; okupējuši • šīs;
vaļstis; .tad .tās savā';. agonii ā.. šauku-;
šās rietumus pēc ^baznīcu; palīdzības,;
be:t; tā nenākusi. /Tikai; katoļu baz­nīca
ar kardinālu .Hjnsleju un; mazā.
bet;d!'osmīe;n : Brīva baznīca . Skōtijā;
protostējužas; :i:)retBaltijas ;:^: valstu
li nivorDQ rāc i j u. Tā 1 a ika; Ķēte rb ēŗi j;as ^
archibīskaPs paUdzības lūgumu no­saucis;
par iejaukšanās izaicinājumus
.;KS nedTimājU, ka-v- tādai;, vaļadzētu;
;t}ūt.;atbjIdei .--^ Kristus •atbildei, ja^
viņam lūgtu' palīdzību,'' sāka\ StQ-VALTERA
LIPMAŅA VĒRTĒJUMS KĀPĒC PASAULES POTTTIV
NONĀKUSI STRUPCEĻA
Yonts un;• tu rpina; Ba^znīca vilciņājās
savā ; skaidri redzama ja pienākumā,;
Ivā sekas.. ;ir' mii joniem; dzīvību; zau--
dēšana, nvoclbasv .bads un posts, kās
nav :āņrēkinams. ;' Ja .baznīca butu
pio>^;ō:ņusi stingru nostāju pret vācu
un- krievū ;.a:grēsij-u, es " t i c u k a ; viss
tas ņobūtu,/noticis./.Mans .rieatlie-;
kams ierosinā iums : / ir ;;.; pamudināt
T4mbni^s konferenci apsa^ērt ;io; lie-r.
tu, nolūkā;-glābt kristīgās. ; Baltijas
I ta utas ; un ^ atdot • tām;;• viņu • ;:brīvibu;
un skaistās/zemes." / /•
;; Stevorts; norāda uz padomju rīko-;
jumu Baltijas valsitīs,-';; ka ; b.d^^^
sievām, ; kuvu vīi^i; atrodas / Vācijā,^
šķir /laulībās ^ un . šīs sievas piespiež
precēties ar svešiniekiem, kurus ie­ved.
; Ja V tas; nemodinot ; pasauile^
sirdsapziņu, tad' nekas to vairs ne­iespēšot.
.
l-uterrujiu ba^nlgu pasaules apvienība allaž atoerejusiea apvug brāļus un nvāsks, kasi atro/
doi ekajia vlafl» lemgi. Tā neapBj darīt ^vl8u, kas bfltu jūdera, lai junis pjvlīdjsētu, bet
ļflB Jioesat. flUmIrMi. Jfl« piemhv IflgsfvKB; \in darb»1i. kas velcatus baznīcāin.Hļo mōs visi
ejftni vlend druva Tā Kunga slava» leikSanfi un palldi^ēfianā aaviom brāļiem.' Lai Dieva
avčtība Ir ar ļums!
Tikko Zonevā mūsu gialvoņajā bi­rojā
/no ASV ieradies eniigracijas
lietu kāilotājs Dr. S. Iļermans; Tu­vākā
nākotnē darbību sāks; - .mūsu
biroji emigrācijas lietās Mlncbenē,
Bad-Klsingenō un Ambergā. Sa­darbojoties
or ASV konsu]aiu, ir iio-dorņg
īpniua emigrāeijas/informāel-
Jns birojus Iekārtot arī lieJākalās
nometnēs, • Ar to būtu novērsta ļau-
\ žu neziņa un atkristu nepacietīgāko
braiikAana jiz ^ konsūlātiem : un; ^ pie
organizācija vadftfijiemv Nopietni
lūdzu un brīdinu — neizdot nā'udu
blietēm, netērēt laiku un nekavēt
organizāciju darbu ar pāragriem
Jautājumiem. un lūgumiem, Jums
Ir hoitietnea emlgrācija^^ kārto-:
tāji, viņi aaņeni informāciju no IRO
apgabala attiecīgā ierēdņa. Ir arī
prese, Im nokavfebs publicēt Jau-hākos
likumus* :
STUDIJU CENTRS BE;iiŌHtES.
ūKiimA ;.. •/;,;•:;
Savienībā reģiatraj uzies visd M e -
rSņu mācītāji, kas mīt DP nomot-nos.
Viņi ir reizē ar to arī mūsu or-
. ganizācijas pārstāvji. Ar pdeicu vē­roju,
ka tieši latvieši (ļarbā izrāda
aktīvitatl un gribu. J a līdz to esam
vairāk informēju5ies un personīgi
daudz laika esmu veltījis iepazīsto­ties
ar jūsu nometnēm, pasākumiem
un mācītājiem, tad jau tuvākā laikā
•stāsimies^ p^^
;basi.;;—••- :-\'r'
Patlaban savienībā par nozaru va­dītājiem
saistījusies trīs / ; latviožu
teologi — doG. J. Rozentāls, kas vada
slimnīcu un sanatoriju aprūpi, Dr.
theol; k . Bilzēns — Jaunalaies gārīi^p
audzināšanu un doc. F. Treus—
Berchteagādenas studiju centm. Pē-
'dējais sāks darbību 26. aiugustā,;tur­pinot
to līdz ;novembra sākumam.
Studiju centra programmā ir
tautību ev. luterticīgo garīgā darba
veicēju zināšanu papildināšana un
at^aidzināšana. Ievadījumā pare­dzēta
Dienvidbavārljas latviešu mā­cītāju
konference, tad kursi svētdie­nas
skolu skolotājiem, Jaunatnes va­dītājiem,
un teoloģijas studentiem.
Noslēgumā -r- visu Vācijas rietumu
joslu latviešu ev. lut. mācītāju kon­ference.
Studiju centra dalībnieki
būs ari Igauņi, lietuvieši, poļi, uk­raiņi
un ungāri.
NEGAIDIET VISU NO AUGŠAS
— Jūsu rūpes ir arī; mūsējās -
sarunu turpinot saka Dr. /Hongs.
Jūs vēlaties atbalstu un palīdzību
§eit Vācijā, jūs vēlaties emigrēt;
mēs no sirds v^iami/es, k i tas }iu3as
H Qv a r d s H o n gs
gurnus. Tāpēc man patīkami
jūsu gleznotāja prof./ArAnnusa
; „Bēgļi**, kur redzamis nomet­nes
istabas stūris,' bēgļu; gtļūpk^u
čello, lieti noderēs 'ASV ;iedzīvofāju
informācijai, /,vSīš ;gleznas reproduk­cijas
izplatīalm ASV-sabiedrīlļā.-N
reti maza aina vai vērojums' panāk
vairāk nekā garas runas, .; /
Pašlaik savienības rīcībā ir 'apiiļ.
30 nailj, dolāru. Tomēr / mūsu- darbs
r. visus; kontinentus/ tādēļ. ar-vajadzīgl
Jauni līdzekļi. Negai-vlsu/
ņo augšas, _pūlietie9;paši.
Nekad zināšanu nebu.s par daudz.
Garīgo un praktisko, apvienojot! vai-ļūsu
apziņa un darba prasme,
jība. Valoda un arodi nereti
izšķir likteni, Es eeru, ; ķa latvieSl
pratis izcīnīt /paŠl savu nālčotni,
vienalga,; kur viņi nonāktu.; Savie-i
nība novēl visiem spēku izturēt paš­reizējās
grūtās dienas un ;|Sa^aidīt
visu vēlēšanos piepildījiumai," :. B.
r
Sarimas Maskavā vēl kādu laiku
turpināsies. Tās ir viss, ko pasaules
prese ;spēj ziņot par pašreizējo diplo­mātisko
-rosību, kuras gaitu un r^-^;
zultātūs pamatoti uzskata pa^
svarīgāko kopš otra pasaules kara
beigām/ un ;kūŗas- r
slepenie. -Slepenās ;dir^^
iemesls parasti ir tas, ka abas puses
baidās no atklātības, Jo, Jau sarunas
iesākot, ir skaidrs, ka rezultātam Jā­būt
tādam, kas neapmierinās pasau­les
atklātību, -^^--'v;'^^-';•:/:;;'••
Bet; taisni tāipēc pasaule ar aiz­turētu
elpu-sekotu notikumiem Mas­kavā
un zilē^, kādi varētu būt sarunu
•iznākumi.'.;.-' : yt''-':''-^-y'''4^
Ka vienošanās iesjpējas ir ļoti iero­bežotas,
:; to vieņprātīgil atzīst / visi
rietumu vērotāji. Visīsākos vārdos
to izteicis „Daiiy Mail" ievadnieks,
kas raksta šādi: „VispārēJā Londo­nas
reakcija uz mēģinājumiem at­jaunot
sadarbību ar Padomju Sa­vienību
ir. īstermiņa optimisms un
ilgtermiņa pesimisms. Viislem
šķiet puslīdz dro5s, ka slepeno saru­nu
rezultātā notiks Jauna Četru liel­valstu
konference, bet Ja
paoētī: šādas konferences iespējamos
reālos rezultātus, tad jāatzīst, ka iz­redzes
ir visai vājas."
Tai pašā laikā i r a r ī citi ķomentā-tpri,
ar daudzināto Valteru Lipman
priekšgalā,; kas negrib atteikties no
optimistiskām, cerībām.; Lipmans do­mā,
ka tagadējās sarunas Maskavā
patiesībā, esot: tās diplomātiskās, sa­darbības
atjaunošana, kas praktiski
Dljusi-:/ pārtraukta/ jau divus gadus.
Starplaikā valstvīri nodarbojušies
tikai ar to, ka publiski paziņojuši
nevienprātību, pie kuras- nonākuši
publiskā ceļā. Lipmans doma, ka
nevienprātības nevarot; izbeigties,
kamēr; valsts vīru sarunās turpināšot
no Jauna atskaņot tās ; pašas jau
dzirdētās un ieplīsušās skaņu plates.
Tāpēc vienīgā izeja esot sākt visus
sadarbošanās mēģinājumus no gala.
Esot skaidrs, ka Jaltas un Potsdamas
vienošanos par četru valstu sadar­bību
nebūšot iespējams iedzīvināt.
Bet tikpat skaidrs esot ari taš, ka
nevarot turpināt pastāvēt dalīta E i ­ropa
un dalīta Vācija. Kā rietu­miem,
tā austrumiem
Jaunojama, ja šai atjauiuv^-,na> ^
bā neiekļauj Vāciju. Viņš '
Piebilst, ka.pie. nedalāmā'i,;?^^
Vienības , pieder vel daudzas •
valstis, kas atrodas uz auct.,/"
no Vācijas. Lipmaņa gala g
ir: Ja/esan^ mācījušies, ka
sadarboties Eiropas pārvald^P?
un nevaram arī sadalīt Eiirjn 1
pārvaldīt tās atsevišķās daļa/u?
par sevi, vai tad -
rst:;
;A$/
ka/ jāsāk sarunas uz pavi^^l^^^^
*ata vienošanos f par / paktoil^
visu lielvalstu atkopšanos
un tās valstu neatkarības a t j a l:
VĒSTULE LATVIJAI NO
ANGLIJAS ; }
70.000 skatītāju nbraudzījās grez­no-
gaisa parādi Gatvikā, kuŗu rī­koja
laikraksts ,,Daily Express": Sa­rīkojums
atstāja ēnā; visas :agrākās
tāda veida skates un no Jauna .ap^
liecināja aviācijas milzīgo progresu.
Glostoru Meteoru 965 k m ; stundas
ātrums bija augstākais/ kāds jebkad
sasniogtš ; kādā speciāli rīkotā gaisa
parādē. Skatītāji iepazinās ar britu
un .amerikāņu aviācijas visjaunāka-
: iem sasniegumiem un lielāko gaisa
satiksmes lidmašīnu tipiem. Parādi
gan traucēja vējš un mākoņainās
debesis. Mākoņi nevarēja būt aug­stāk
par 700 metriem.
Viena no sarīkojuma sensācijām
bija Slkorska bēliokopters, kas gaisā
:it kā dejoja — apstājās, atkāpās,
•Virzījās iiz priekšu un atpakaļ, pa
labi un p a l o c ī s i , §ī lidmašīna spēj
nolaisties uz vismazākā laukumiņa,
kā angļi saka — pat uz sikspensa.
' tautas pārstāvju nama lo­ceklis
Kārlis Stefans, kas nesen at­griezies
no ceļojuma pa Eiro]xi, pre­sei
pa.sikaidrojis, ka Padomiju Savie­nība
kāpinājusi urāna rūdas pro­dukciju/
Godioslovakijas raktuvēs
JoacHimstālē no 60 uz 200 t gadā.
Produkcija sasniegta nevis izmanto­jot
kādus jaunus tecbnisikus paņē­mienus,
bet gan „lzlaujpot kalnu ba­gātības
un necilvēcīgi ekspluatējot
strādniekus". Raktuves pāi^mot
majors Miehailovs un padomJlu ģeo­logs
Mišenko. Sachtās neesot ne­kādu
drošības ierīču. Tā kāl nuriē-tais
apgabals ļoti bagāts dabislcorn•
minerālavotiem. pēc Stefana do-māip,
varot notikt briesmīga katas­trofa,
Joachimstālē krievi rīkojo­ties
tā, it kā tur nebūtu Cedioslova-kijas
territorija, bet Padorŗiju Sa­vienība,
Kādreiz slaveno Joachimo-vas
dziedniecības iestādi nedrīkstot
pieminēt ne vārdā. Visas pasta at­klātnes
ar kūrvietas' attēlu apķīlā­tās.
Pat čechu ģeogrāfijas gī-pmar
tās izsvītrots vārds Joachimstālē un
skolotāji nedrīkstot pieminēt. .jka
kādreiz tur pastāvējusi .dziedniecī­bas
iestāde. Kāds zemnieks Stefa­nam
stāsti iis. ka krie\ai sargkarei­vis
: vienreiz aizturējis, arī -. nelaiķi
ārlietu ministru Janu Masa riku. kad
tas gribējis, šķērsot aizliegto' joslu.
. NZ
.interesantāki tomēr Izrādījās
amerikāņu demonstrējuira, kā lid­mašīna
no zemes uztver cilv^us un
pasta sūtījumus. To i7xiara ar fe-plētņu
iejūgam līdzīgu ierīci, k«s
savienota ar nailona virvi. -Ar šo
ierīci cilvēkus vai saiņus ietver vir­ves
gredzenā un ievelk lidmaSTnā.
_ Lidojot ar 800 kilometru stundas
ātrumu;un vairāk, nepieciešamības
gadījumā no lidmašīnas izlēkt gan­drīz
neiespējami. Tāpēc šādās lidma-šTnas
ir Metina Bekera ierīce, kas
lidotāju vai pasažieri iz.§auj ar visu
sēdekli. Pēc izrāviena atveras se-dekļa
izpletnis un, nos'līdells dažus
metrus zemāk, jauns sprādziens at­dala
sēdētāju no sēdekļa. Tad at­veras
lidotāja -izpletnis: un katrs at-sevi.
šķl lēni 0īd lejup. Kādā citā
demonstrējunriā Gvini Džons atvēra
izpletni tikai 5 sek. kritienā no ze-mes.
•/;r-\^---:
. Tas, ko vēl pirrns 10 gadiem uz­skatījām
par amerikāņu ēk.strāva-ganci,
t^gad ir reāls piepUdīiums
Tā jāsaka par ērfībiju — lidojožo
auto. # ā divvietīgs auto ar 65 km
st. ātrumu tas brauc pa zemi, bet
lidot spēj 200 km stundā. Pievieno­jot
asti im uzmontējot propelleri. 10
minūtēs auto pāi^ēi^as par div­plākšņu
lidmašīnu. Nepilnās 4 mi­nūtēs
lidotāji to atkal pārvērta par
auto.
!: Kad cilvēks apmēram 3 stundas
vērojis šādus im citus neskaitāmus
aviācijas brīnumus, tad patiesi jā­kļūst
domīgam. Viss tas šķiet k
pasakā, taču notiek mūsu acu
priekšā.
Gaivikā, jūlijā.
M ā r i K a i ve
SpUgts otra, skeptiskāks viedoi
pārstāvis ir angļu publicists Ato!
Forbess, kas Maskavas sarunu vfe
jumu iesāk ar norādījumu, ka .it
sarunas tāipat kā visas svarīgas li'
valstu sa^runas pirmām kartSm iŗ
sarunas par. varu. ^ mm
īstais mērķis vienmēr; ir vai nu Da
M ^ spēku kmēģinājums, vai
iespēja spēku izmēģināšanu atr
Nelaimīgā kārtā tagad liekoties h
rietumvalstis, kas skaļi pieprasIjuSij
spēku, izmēģināšanu, tagad sSkit
•sliekties uz spēku izmēgļriašcmas i
likšanu. Jau tas vien, ķa rietumni^^-
sākuši „sarunas par s^runānV.
Berlīnes blokādes, atc'^lšanas, panni^'^
dināšot austrumus būt
ķiem. Forbess Uzsver, ka
piolītika nav mainījusies im tāsmer.
ķi arī nevar mainīties. Tšļ)ēc labāiļ
gadījumā sarunu ; rezultāta v^Ži
būt „pamiers". Sad laikā, rieii^i
valstis iegūtu laiku, bet tupat kš tl«
notika Minchene$ konferences radiil
,,pamiera" laikā, arī tagad varot.
dīties, ka demokrātiju pretinieki ii-nianto
šādi iegūto atelpu labāk, neki
to spēj izmantot demokrātijas.
Angļu komentātors iztirzā franfu,
angļu uņ amerikāņu viedokļus, pie­zīmēdams,
: ka Franciļal beldioi
vaijadzētu saprast, ka tās vitgļās KK
bežas tagad neatrodā.s vis pie'R«'
nas, bet pie RlbaS/ Beigas viņS.av
""'"'^.as pie salīdzinājuma ar
jāatzīst, k a nav izdevies realizēt sa­vus
nodomus; katram savā Eiropas
daļā. Šķelšanās un slepenaiis nemiers
Austrumeiropā; pierādot, k a arī Pa­domju
Savienība nespējot droši pa­laisties
uz saviem satelītiem, bet rie­tumiem
esot jāatzīst, ka Bropas at­jaunošanas
programma, Rietumu; sa­vienība
un Londonas vienošanās par
Vācijas nākotni nevarot dot cerētos
rezuīltātus. '^^:;'...' /-^ ./-•
; Sāi.;ziņā;tipmaņs pievienojam
nāla ,,Life". redaktoram, kas iztei-eies,
ka ,,Rietumeiropa;gan radījusi
apvienoSanās ideju, bet nav spējusi
radīt enerģiju un vadoņus, kas ne­pieciešami
tās realizēšanai'*. Kardi­nālais'
neveiksmju iemesls;esot tas,
ka „mēs cenšamies Izdarīt kaut ko
tādu, ko nevar izdarīt,' proti, apvie­not
kontinenta fragmentus, aizmir­stot,
.ka šis kontinents iŗ saimnieciski
un politiski nedalāma vienība",
ans sevižķi uzsver domu,
Eiropa nav apvienojuma un nav at­nes
konferenci un atgādina, ka
vairs; nav/čechu, uz kuru fidat vaj
rētu iegūt atelpu. ;Tagad nevis ber/
līniēši, bet paSi angļi un fŗanfi e?o
čechu lomās, kamēr vienīgi Amerj»
kal j r pietiekanni spēka, lai IzSķirtoj/
par viņu aizstāvēšanu ;ynl;neal^tSi
Vešanu. :f:'-'-
' Gala slēdzienā Forbess gan plelail
varbūtību, ka Maskavas sa.nmu rt/
zult.ātā varētu rast atrisinnjumu/kM -
vismaz pagaidām nevājlnStu riolum;;
stāvokli, bet visumā .e.«()t t i c i i*
ka /vrietumiem būs lē.spei'ams spp^
tikai /vienu soli atpakaļ, knm5r ņir.
trumi izmantos to, lai spertu, dH'iii/
soļus uz;priekšu". "•:'-4:' < .;
; Forbess un līdz ar Forbesu daiid^
citi jautā, kā gan rietumi pāroziv
jauno morālisko 7,audf}jumu un ;dl(ļ
i l g i / būs iespējams.;„spcit soli atpa­kaļ,
'kamēr otrs- iet/ divus ;solu5 %
priekšu*'.; Ne viņš, ne citi ncspfļaV
bildēt uz jautāju™, kas nuliktu, ļj
slepeno sarunu- rezuīltSti dotu p ,
iznākumu, . kas pasaulei šķl^t ii';
baigs, ka pair to jānodreb. .
-:•.':;•::•:• v;,-.-;-;./-::.-;.;^
TMCAs BĒRNIJ VASARAS^^^N
Pa baltu bērzu aleju eeļ5 ieved DP
nometnē, kuras iemītniekiem runas
par pasaules politiku un emigrāciju
tikpat tālais kā dzimtene. Te i r cits
gars, cita dzīve. Dažādas sīkas r ū ­pes
nespēj aizēnot sauli debesīs un
sirdī.
YMGAs bērnu vasaras nometnē
pie Amerzē, MindTienes tuvumā, lielā
b i ^ saime sāk dūkt Jau pl. 7.30 rītā.
Miegu no a<rlm izskalo Amerzē viļņi.
Sākas 6 tautību bērnu darba diena.
Nometnes komandants Blūms. " ātri
atrod visu, kas nav tā, kā vajaga.
Zēni, paSi nemaz nemanot, jau no
rīta veikuSd piimao sacensību . A t n ā ­kot
no brokastīm zaudētājs var sa-;
ņemt ,.suņa karogu". Uz tā uzzīmēts
suns, kas atspēries turas, lai nenoslī­dētu
pa-slīpu plāksni. Šo karogu ie­gūst
nekārtīgākās telts iemītnieki un
tas atgādina, ka rīt Jābūt kārtīgā­kiem'nekā
šodien, .'
Pēc katra spējām un intereses līdz
pusdienām laiks paiet spēlēs. Skais­tais
mežs, kura ielokā atrodas no­metne,
sagādā prieku mazajiem sē­ņotajiem.
Visdažādākās valodas .skan
futbola laukumā, jo nav laikam zē­na
vienalga vai no Tallinas pie­vārtes
vai dienvidu saules sakarsē­tās
sādžas, kas neilgotos pēc šīs Spē­les.
Arī meitenēm lielākos priekus
sagādā bumbu rotaļas, bet mazākās
ka sienāži lēkā pāri aukliņām, Ma-zajo
vidū vicnm.ēr ir viņu vadītāja —
latviešu peldētāja un vingrotāja
Apine.
Visui- valda disciplīna. TS rŗ
šķobīties sāk vienīgi peldeseinas ^
kāi kad beidzot atskan balijs:
no ūdens!" Bet ari šī pavēle ]āle\^^
Jo citādi nākamajā dienā netiec
lāk par ceļgaliem - tikai na^^^^
gStles. Pēc 2 stundu pusdienas^
tas gultās, sākas dienas ;otļrP|^
Gaidītākie ir ugunskura :V93can,| i
kam nogurums ātri panāk ti:s KO ..
spēj/.5arga norādījums --ma^^
pīšu ;nort?tņe;.gul. Gul:v^
Nomodā tikai: kāds putn« .
meldros un divi mazi-^^^^^m
.bola nūjām pār pleciem un.l^-^;^,
nākuma apziņu krūtis - f
noffietni;: Tomēr vēl kāds ir
dā: cilvēks ar.skanīgo.amat\i-^^^
Director"^Juris Kļaviii^rkaB^
nē atrodas vienmēr, m i\ev 1' ^
zina kurā vietā. Patiesība
virtuvē, noliktavā, f ^ i ^ ; ; , ; ! ^
šanas laipām. basketļ)ola 1 aula-* ^
ambulancē. Tas ir arī- sof.bOJ ^
nesis. Viņš vada ugunskuni
mazo Jēpītl izspēlē vel P^^^:'
Tad hāsam-ierina divi virioi.
ķ0
dāļ
H-usaru»"*,.. iznicJBl
saij
Sporta \m
lielo, ;few
i Mipa lidaparāta
;i:g[ļ,rtes atlidoja aļ
.i g a s apspriedās a
f^VneraJi^Vandeļ
; ^rllB
(i
f ; * jebkādai konf
problēmāmr: 1)1
* t e vienība-2) viei
; * sistēma Vācijā,
, --^ ppili e•a mišanāš i
y m rietumu
.'presants ir ta<! o t , .
rāk liela sirds un kas grīD
ties ar boksa cimdiem ^ ^ - ^ ^^
izlāpa arī kāds sīks pnsum^ v
vidū. Vēl vēlā nakts
dams māj ās no noliktavas
lai ji
dīpītis zinātu, kur ir ziemelzv
tas noeksaminē ^o"^f^^f'|"!ļa^^,
gu debespa^u '•'''"^''''''JPIZV^
- tis lvueme]^ŗ^^
un kurā pusē atrodas dzim^^'-
mazie tu zina*
«netnt . f ' ' ^ ^o;
'ieleg5> ^ J
'4-.>s >viz3
•ffiii,- riiiīi^iamftiiiii.ļffi.