Bavarijas Latviesu vestnesis, August 13, 1948

              •,TK-;VVnV|:«!p>:
Sffl
w
i i
I
ko
be
pa
tip
ro.
Ue
pr
Mi,
m«
bO
žā
kc
ni
dā
šii
ril
nā
ūc
m-
Pi
sa
m
vi
ja
m
m
bi
nr
tr
te
cl
m
tē
n<
b1
ki
IT
b,
P
k
\i
n
e,
b
c
n
c
r:
a
r
LATVIJA, 1948. g.u.ai:,^
m. olimpiskas spēles Londona
BaKais pundurītis un melnais
mtzis izcīna amerikāņiem zelta
medaļas svara celšanā
lAXm PASAULES REKORDI SVARA CELŠANĀ - ASV PIE­ŠĶIRTA
UZVARA 4X100 m STAFETES SKRĒJIENA^ PAlioMJU
DELEGĀCUA LONDONĀ 1952. G. OLIMPISKAJĀS SPĒLES HEL>
SINKOS RĒĶINĀS AR 8000 DALĪBNIEKIEIVL
Rīt Vembleja izdzisīs olimpiskā uguns. Daudzu zemju sportisti jau
dodas uz mājām, bet citi ir sacīkšu turnejās dažādās Eiropas' valstis.
Amerikāņu peldētāji pašreia viesojas Vācijā. Taču arī Londona vairā­kos
sporta veidos vēl notiek spraagas sacensības — zelta, sudraba un
bronzas lietus nav beidzies.
Sensāciija bija olimpisko spēļu vadības paziņojums, ka ievērots ame­rikāņu
protests un viņiem piešķirta zelta medaļa 4X100 m stafetes
skrējienā kur sākumā par uzvarētājiem pasludināja angļus. Galīgā vie­tu
kārtībā 4X100 m stafetē: 1. ASV. 2. Anglija, 3. Itālija. Līdz'ar to ASV
vie^laftlētikā ir 11 zelta medaļas. Otra sensācija izrādījās PSRS delega-cija's
ierašanās Londonā. Krievi piedalījās vairākās sanāksmēs. Rezul­tātā
PSRS pagaidām uzņēma Starptautiskajā vieglatlētikas savienība
9
lēs/' paskaidroja K I I C V U F^^^-^--^^/-^* . ^ - ^ ^ ^ ' t ^ ^ - ^ - - - - - i:
komitejas prezidents Ēriks fon Frenckels izteica cerību, ka Helsinkos
' varēs startēt ne vien PSRS, bet vēl Japānas un Vācijas pārstāvji. Vms
domā, 1952. g. Somijas galvaspilsētā pulcēsies ap 3000 uiimpisko C|īnītāju.
, Olimpisko sacensību tuipinājuma pieveica populāro
skatītāji sevišķi a-pbrīno svara cē­lāju
fainomenālo spēku un briljanto
techniku. Galvenās cīņas absolvē
amerikāņi un ēģiptieši. Pirmo reizi
olim-piskajās spēlēs notika-sacensī­bas
gaiļa svarā, kur uzvarēja tikai
1,47 m garais' ASV pundurītis De
Petrō, trīs celšanas veidos sasnie­dzot
307„5 kg kopsummu. Zelta me­daļas
ieguvējs spalvas svara Mach-muds
Faiads (Eģ.) realizēja 3 jau­nus
pasaules rekordus: trīscīņā
327.5 kg. abrocīgajā raušanā 135 kg
un abr. s^rūianā 105 ks^. Otrais bija
Vilke (Trinidaija)-317,5 kg un 3. v.
Salmasi arāna) 312 5 kg. Arī vieg!
sv. 1. . vietu ie^uva• . ēe;iptietis J.
Slams. Pussmagā svarā uzvarēja
Stančiks ^ASV) ar 417,5 kg rezultā­tu,
par 35,5 kg labojot līdzšinējo
olimpisko rekordu! Melnais mil:<is
— ASV nēģeris Deviss pārliecinoši
ieguva zelta mcdaki smagā svarā,
sasniedzot ļaunu pasaules rekordu
abr. raušanā — 142,5 kg. No rīta ^
līdz vakaram turpinās cīņas boksā.
Bokseri tap:ad okupējuši olimpisko
peldēšanas stadionu. Visumā labi
veicas eiropieš,iem. Vidējā sv. IVIar-tinecs:
(Urugv.)
IDoļi Kolčinski.
Futbolā trešdien beidzās _pusfinalu
spēles. Zviedri uzvarēja-dāņus..4-^2
(4_1). Līdz 18. minī:itei 1—0 vadībā
bija Dānijas vienība. Dienvidslāvija
pieveica Angliju 3—1 (2—1). Ama­tieri
.nevar pārsteigt angļu futbola
sporta „gardēžus", kāpēc' skatītāju
samērā maz. Zelta medaļas dēļ šo­dien
spēlēs Zviedrija un Dienvid­slāvija,
bet lauka hokeja finālā In­dijas
prcLinieki bilis angļi. Indieši
pusfinālā pārspēja Solan|di tikai
2—1, Vēl' vienmēr savas, sacensības
nav beiguši basketbolisti Un pauko­t
ā j i . Jaunu ..olimpisko rekordu"
•):isketbolā sasniedza ķīnieši,' užva-
IL/L, Irāku 125—25.
Edinburgas hercogs šodien būs
starteris riteņbraucējiem gandrīz
200 km garaia šosejas braucienā,
kur pā'-stāvētas 28 valstis. 'lOOO'm
distancē trekā uzvarēja itālis iMario
Gclla, atstājot 2. vietā angļu pasau­les
cc moi'onu Redžinaklu Herisu.,Ri­teņbraukšanā
paiižas franču' un itā­ļu
pārākums. _ ,/.
Mazāk skatītāju ir jāšana| airē­šanas
un zēģelēšanas sacīkstS. Tur
nav arī dalībnieku rekordskaits.
i LI ir f r a i ī u ū z i e U ' /viišeline Ostcrmeijere. V iņa
olimpiskajās spēlēs Londonā uzvarēja diska
mešanā, šķēpa mešanā un ieguva bronzas me­daļu
augstlēkšanā. Sportistei Francijā ir arī
'abas pianistes slava.
• . • . . • ..i „Zelta Fanija" guļ līdz pusdienām
4 zelta medaļu ic'i^uveia Lorulviuas olimpis-kaļās...
spēlēs liulandiete Fanija Blankerc-Koe-na
mīl ilj;r ^ulet, pat 1.4 stundas. Pirrns savas
uzvaras 200 m skrēļicnā viņa gulēia līdz
pusdienošanai, ber tajā dienā ,,zelta Fanija".
ļcbija labā omā un negribēja pat nemaz star­ot.
Tad sportistes vīrs, kas. ir arī Holandes
vieglatlētu olimpiskais treneris, pai;urumu pa­līdz
ēj a- n0V ē rs t un vi ss bi ja k ā r tī h ā. H o 1 a nd es
radiofons varēja pārraidīt sportistes 6 g. v.
dttlēna laimes vēlējumus nvātei par uzvaru.
Faniļas Bfankeres-Koenas parastās brokastis
ir viena vārīta ola, balļmaize ar sviestu, mar-m
e l ā d e ' u n glāze piena.' • ,
— Starptautiskā olimpiskā komiteja (lOK)
Londonā debatē par. „dopingu" — līdzekļiem,
kas' mākslīgi paeeļ sportistu spējas. Bet kas
ir ^dopings" un vai tas atļauiams? Ccchu
„lokomotīve" Zapoteks pirms starta iedzer
tēju un rumu, franēu slavenais skrējējs Han-senne
stiprina sevi ar glāzi portvīna, Fanija
Blamkere-Koena ieņem nervus nomierinošu lī­dzekli
un austrāliešu treneris' savai sprinterei
Striklendei pirms sacīkstēm iedod sevišķi
stipru kafiju. Vai tas ir dopings'.'!? •. Spor­tisti
sagaida, ka Starpt. oh komitcia šaiā jau-tāļumā
^apmierināsies ar ;,Zalamana spriedu­mu".
.— Brīnumus strādā arī tie, kas negrib vai
n_evar piedalīties. Londonas olimpiskajās spē-.
Ies. .Ņina Dumbadze. (PSKS) .šaj.us dienās
m,cta dir.ku. 53,25 m, pie kam lau pgrāk tā
spēiusi 50,50 m; Viņas jaunais pasaules re­kords
ir tik labs, ka rada pat- šaubas, vai sie­viete
var to sasniegt. Oliciālais pasaules re­kords
ir 48,34 m (vāciete G. Mauclmciere),
.olimpiskais rekords 47,63. m (arī' - Mauer-m.
eierc) un Londonas olin!pis\'aiās spēlēs ar
41,92 m tālumu uzvai-ēļa M. Ostermeierc
(Franc.)., Japāņu 22 p,. v..'oelier-.an-is. laino-mcns_
Hironišins Furuiiaši saelk^srēs Tokio
peldern. 400 m-kraula 4:33,4 min. un ISOO m
kraula 18:37,0min.. Sic sasnicpumi ir labāki
par pasaules ..un olimpiskaļi-m rckorJ\cm. .(;on-donas_
olimpiskajā, ^utbola . t u r n ī r ā iicpieca'ās
norvēģi, kas nupat valstu sacīkstē Oob u;'va-rēļa_
ASV olimpis_ko vicn.i;iu 11—0. Vairāk
.neka 24.000 skatītāju vidū bija arī Norvēģi­jas
karalis. ..• : i •
Sūtnis K. Zarins
godina Latvijas
olimpiešus
Speciālinformācija Latvijai no
Londonas
Būsim veseli miesā un garā,
tad sagaidīsim brīdi, kad olim­piskajās
spēlēs atkal varēs plīvot
Latvijas .karogs-teica sūtnis K.
Zariņš, piedaloties Latvijas bijušo
olimpisko cīnītāju godināšanas
sarīkojumā 7. augustā Londonā.
Sūtnis aprādīja arī, ka mūsu jau-natnei
j ārūpēj as par latviskās-stājas
saglabāšanu un pateicās re­kordistam
J. Stendzeniekam un
M. Kazaka vadītajai latviešu
basketbola vienībai Anglijā par
skaistajiem sasniegumiem. Sekoja
apskats par latviešu gaitām olim­piskajās
spēlēs. Viesu vidū .biija
ari mūsu pirmais maratona meis­tars
K. Bukass. Koncerta daļā
piedalījās dziedonis E. Krūmiņš
un amerikāņu studentu kvartets
Latter Day. Saints.
Samērā daudz latviešu katru
dienu noraugās olimpiskajās sa­censībās.
8. aug. aip 50 mūsu tau­tiešu
ieradās olimpiskajā gleznu
skatē. A. M a u r i ņ š
Londonā, 9. augustā.
KANO ROZ D
Ne
BIJ. SABIEDRISKO LIETU MINISTRA ALFRĒDA BERZI\,A ATM
NAS PAR LATVUAS BOĻŠEVLZACIJU „P0STA GADI"'
'i •
Pēc padomju ultimāta pieņemšanas, Latvijas robežu šķeho J ļ
armijas karaspēks. Pirmie padomju Unki Rīgu sasniedz 1940. g n -
nija agrā pēcpusdienā un ieņem pastu, telegrāfu un radiofonu i "
VII /T
Pēc pirmo krievu tanku ierašanās! ^Nepaskatījies ne uz vienu> A\
Rīgas stacijas laukumā, tur radās stingriem soļiem atstāja miAj^^,..
apmēram 1500—2000 cilvēku liels ļ bineta, sēžu telpas. ^
aies
vi pūlis^ visvairāk Latgales priekšpil- Ceturtdien, 20. jūnijā pUvst. 10
sētas krievi un žīdu pusaudži. 17. dība nodeva savus amatus Vicini
jūnijs' iekrita pareizticīgo Vasar- ^ministriem''. , Pēcpusdienā
svētkos un daļa krievu bija ierei- ja notikt pirmajai lielajai ,.atbiiYotr
buši. Stacijas laukumā esošo pa- Rīgas strādnieku pateicības demnf
domju tanku vecākais virsnieks pie- sti'ācijai", bet no tās nekas neiznal'
prasīja, lai laukumu atbrīvo no ziņ- jo strādnieki lielāko tiesu palika da\'i
kārīgajiem, jo tie kavējot viņu kus- ba vietās. 21. jūnijā jau ar paverliļ
tības. Policijai mēģinot pūli izklī- uir draudiem darba devējiem b=C
dināt, radās sadui^smes un vairālvus jāgādā, lai strādnieki un ierēdni o i
ievainoja. Ievainoja ne vien pašus li^āti piedalītos demonstrācijā' Jaui*^
policistus, bet ar nažiem bija sadurti punkts vēl bija nācis klāt: 'jaunlļ
arī daži jātnieku policistu zirgi. „valdības" politiskā ainnestiia it.
Kārtības • nodibināšanai vajadzēja rādījās, ka ir pavisam 130 notiesātie
izaicināt armijas štāba rotu. un par politiskiem pārkāpumiem it-
Pēc tam, kad incidenti bija lik- meklēšanā esoši ieslodzītie. [ " }
vīdēti, padomju sūtniecība izteica Sajā dienā dzīvoklī mani-^pmek-i
neapmierinātību, ka Latvijas vai- lēja trīs kādas Pārdaugavasdekstii-dība
„asiņaini apspiedusi tautas fabrikas strādnieces un atnesa sak-simpātiju
' izpaudumus sarkanajai kanbaltbarkanu rožu pušlļd, kasbiiai
armijai". Šos sūtniecības iebildu- apsiets ar lentu nacionālā krāsā, ļ
mus iespieda • pat laikrakstos. Pa- „Pirms gada, kad jūs ciemojaties
rastā komunistu spēle! mūsu fabrikā," teica strādnieces
Pa visu šo laiku pilī prezidenta "1^^ f i ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^^""'^^ ^'^^^^ ^'f
vadībā notika sēde, apspriežot stā- uzticīgiem savai
vokli un soļus, kas nepieciešami, laiļ ^emei un valstij. Tagad, kad lauiiW
okupantiem nedotu iemeslu varas K^^^^^ ir pienākušas, mēs .atnācāb
izņemšanai no valdības mkām. sēdil^^^s Pateikt, ka jusu vārdus neesaļ,
reizi pa reizei pārtrauca telefona aizmirsušas un ari neaizmirsīsim. To
zvans no prefektūras un atsevišķu p^^^^^^^^.^ ^^^^ p
šāvienu trokšņi, kas ielidoja telpā pa ^ ^ ^ ^ fabrikas strādnieki.'^
atvērtajiem logjem. Pēc sēdes pre-L.^^.^^^f .^^^^^"^ ^^^^ <iaudz za,-
zidents pa radio uzrunāja iedzīvotā- l^^J}^^^- ^^^^ es esmu zaudējis dau
jus un 'aicināja visus vairāk kā jeb- P^^i^^^^ taisnībai un cilvēkiem, bet
kad būt savaldīgiem. Ar vārdiem: f^^^^J.^. nacionālas lentas, ix
,Palieciet visi savās vietās kā es pa- ^ ^ ' ^ ^P^^^^^^ šis strādmqču rļ>
lieku savā," izskanēja pēdējais ui- P ^ ^ ' l ^ ^ ^ i ' ™ c i b a
mana mudinājums latviešiem. Tas sava; tautai, kas visam par spļtl, nfc
bija mazāk mudinājums par kādah^^ļ,^^i"^"?.^;^^tat. ,
ieņemama amata pildīšanu, bet vai-1 ^^^^ P^^^ ^^^^^ ^^^stes lauk\i-
J . Bebris un J . Zebe-tins
ceļā uz Franciju
Augusta pirmajās dienās no Ambcrgas tran-sitnometnes
uz Franciju aizbrauca 'mūsu iz­lases
futbolists ]. Bebris. Viņš saistījies ogļ­r
a č u darbos Strasburgas apkārtnē. Ievadītas
sarunas arī par piedalīšanos kādā izcilā fran-č'u
futbola vienībā. No Lībekas. uz Franciju
devās, izlases basketbolists J. Zebeliņš un
kuļ'u: katru dienu savam draugam sekos L.
L u s ā r s . Viņiem. Francijā 'apsolīts basketbola
treneru darbs. 3.. aug., no Bremerhafenes uz
i\anadu_ devās Latvijas futbola valstsvienības
k ā d r e i z ē j a i s v ā r t s a r g s A. Jurgens. No Buc-bachas
transitnometnes uz Austrāliju aizbrau­ca
sportisti un sporta darbinieki H. Oļes-kalnSj.
P. Zandbergs, Raiskums, Serkuvs, Stak-lisv
Klauverts, Cīrulis, . L . K r ū m i ņ š , Gertsons,
E. Jansons,. Ķucis un E. B ē r z i ņ š , bet uz Ka­nādu
tenisists Spricis. Tuvākajās dienās uz
Austrāliju- vēl dosies basketbolisti Runcis un.
Egllīis.
SLUDINĀJUMI
NEZAUDĒJIET K O N T A K T U AR
TAUTIEŠIEM: '
Sagatavo iespiešanai un drīzumā iznāks
ED. SALNAS „UZVARA"
(vienpadsmit stāstu ar un bez varoņu
vārdiem). •
Stāstu autors grāmatā attēla pag. kaj'a
piedzīvojumus un dzīvi gūstā Putlosā un Ce-delhcimā.
Izdevums sevišķi var. interesēt
autora līdzgaitniekus, bij. ; kara gūstekņus.
Par šādu tematu līdz šim neviens izdevums
vēl nav, iznācis. Valūtas i'eformas radīto g r ū t u ­mu
dēļ ir nepieciešami zināt, cik ^eksemplāros
izdevumu iespiest. Interesenti, kuļ'i grāmatu
vēlētos, lūgti paziņot apgādam vaiadzīgo eks.
skaitu, vai arī pasūtināt to p]e latv. grāmatu
tirgotājiem, kuri savukārt lūgti vajadzīgo
daudzumu izprasīt apgādam. Cena D M 3.—,
bet iesūtot jau tagad DM 2,50 (arī kollektīvi
pasūtinot). Pasūtinātāji saņems šo izdevumu
pirmi.e un bez piemaksas. '
Ārpus Vācijas var pasūtināt A n g 1 i j ā:
J. Mekšs, YMCA Hostel, Woolfo.\ Lodge,
Rutland,^ par 5,/sh.; F r a n e i j ā : E. Bau-mane,
56 rue Mchal Foch Lorient, par 100 fr.;
B e i š i j ā : J. Pīpiņš, 127 rue du Fleurus,
Chatclet, par SO B f r . ; Z v i e d r i j ā : Let-tisk.
a KFUM,;Regeringsgatan 68 II, Stockholm,
par 3 K r . ; K a n ā d ā un A S V : „ F r ee
Latvian" 9536-107 A Ave Edmonton, Alta,
Canada, par l dol. cksempl. + pasta izdevumi.
Apgāds „ G r ā m a t n i e k i '\
{13b) Berchtesgaden-Strub,
Latvian Camp „ l n s u l a"
(47)
..LATVIJAS" ABONEMENTS.
pasūtinot laikrakstu pa atsevišķiem ek­semplāriem
(līdz 3 eks. iesk.), maksā
DM 3.- mēnesi -I- D M 0,50 par piesū-tišanu;
ar „Atpūtai' DM 4 . - mēnesī
•F DM 0,50 par piesūtīšanu; pasīitinot
kollektīvi vairāk par 3 eks. - DM 3.—
mēnesī, btt kopā ar „Atpūtai*' DM' 4.—
• mēnesi par eksemplāru; pasūtinot uz ār­zemēm
un maksājot Vācijā kopā ar At­pūtai'*
DM 4.- mēnesi -t- D M 0.80 par
piesūkšanu. Sludinājumi maksā D M 0,70
par vienslejīgas nonpareijle iespiedrindas
liizņemto telpu. Darba meklēšanas sludi­nājumi
par puscenu.
Abonementa pieteikumi. sludinājumi,
naudas pārvedumi un korespondence adre­sējama
i „Latvijai'\ f 13b) Giinzburg/Do.,
Burgermeister-Landmannplatz 7.
Uz _Angliju, Kanādu, Savienotām Valstīm,
Venecuēlu, Austrāliju. un citām zemēm aiz­braukušie
l Jums tagad iespējams sazināties
ar tautiešiem jūsu jaunajā zemē. urļ atrast
vecus_un jaunus draugus visā pasaulē., Vācijā
un pārējā Eļropā . v e l paliekošie! Aizbrauku­šie
tagad zinās par jums .un stāstīs tieši jums
par.jaunu dzīvi un darbu tuvās un tālās ze­mēs.
• • i-
To ikvienam, dod iestāšanās par bie'dru
STARPTAUTISKĀ KORESPO^-^
DENCES KLUBĀ „WORLD OF
FRIENDS" (DRAUGU PASAULE)
J ū s u adresi un. ī p a š ā s vēlēšanās, par| ko
vēlaties sarakstīties, publicē kluba biļetenā, ko
biedri.saņem ik pa 2 mēneši.-Biedra, maksa: 8
mēneši - USA vai Kanādas dol. 1,50; I
gads - dol. 2,25 (Anglijā un Austt^āliļā 7/6
u n l i / 3 ; Vācija _un Citās valstis, no kurām
vēl nevar pār<ūtit P o s t a 1 • vai I n t e r n a-i
0 n a 1 M o n e y 0 r d c r s vai nau­d
a s , z ī m e ,s i e r a k s t ī t ā s v ē s t u-ē
s , 30 un. 45 starptautiskie atbildes kuponi,
kas pērkami katrā lielākā pasta kantorī).
• Vāciļā' dzīvojošie biedra maksu (8 mēn;
D M 11,-; 1 gads DM 16,-) var itjsūtīt
„ T O R L D OF FRIEND" galvenajam Eiropas
p ā r s t ā v im Vladimiram B ē r z i ņ a m : 35 Rechen-str.
Augsburg-Haunsretten,, Bavarva, US Zone
of- Germanv.
Kluba adrese: Viktors .Baltkājis, iN^anlager ^
International Correspondence Club ,i,World |o
friends", Box 5661, Metro, Sta., Los Angeles
55, Gflīifornia, U. S. A. : ļ
R A K S T I E T VISI! Atbildes vēstulei pie
lieciet. 3 starptautic;kos atbildes (Internationa
Repl_y Coupon) kuponus. Sludinājumu' maksa
1 vārds — 5 centi'vai F starpt..3tb..kupons
Sekmīgi priekšdarbi rit latviešu meistarsa­c
ī k s t ēm (21..-un 22. aug.) un DP meistarsa­cīkstēm,
vieglatlētikā (28.. un 29.. ,aug.) Nirn-bergā.
Ir vienīgi, bažas vai būs tik liels dar
lībnieku skaits, cik šie izcilie sarīkojumi, pel
nījuši. Ievadītas sarunas, lai 22. aug. pēc
vieglatlējikas sacensībām, apm. pl. 17.30, no­tiktu
Vācijas launā futbola meistara 1: FC-.
"^urnberg .rezerves vienības^ spēle ar' mūsu
izlasi.--.
Paskaidrojums
Pie Latvijas š. g. 18. jūnijā ievietotā raksta
,Vai Lībekas VAlCAi tiesība nostāties pret
boksu?'' paskaidroju sekojošo: „YMCA ir de­mokrātiska
organizācija un katra nodaļa au­tonoma,,
kāpēc var nolemt kādu darbību resp.
sporta Vtfidu tā saviem biedriem ieteic un
a ī d u noliedz,. YM.CAs. centra uzdevums - i r
sniegt ierosinājumus un raudzīties, lai
YMCAs principi nodaļās būtu ievēroti.- , L a i
gan' pasaules T M G A ir apgādājusi dažas DP
nometnes ar boksa- piederumiem, tad tās no­doms
nav šo sporta veidu uzspiest nevienai
VMCAs ngdaļai un tāpēc arī Lībekas Y M C Ai
nebūs.' jāatbild pasaules T M G A i par lēmumu
boksa sacīkstes neatbalstīt. Ka precedentu un
pļemēru varu minēt- Dānijas Y M C A s . valdes
lēmumu noliegt boksu. Pirms pasaules kara
šu lēmumu .r-espektēja arī Dānijas^ T M C A s
nodalās.
: . ' • B e 1 i z a i ' s R a d z i ņ š ,:
', pasaules YMCAs pārstāvis angļu, joslā'.
ma puses pa mazajiem vāitiņien
man izdevās nokļiit pie preiiden a
pili. Kamēr komunistu : izdiriģeia
„demonstrācijā" uz ielas atskaneļaļi
saucieni ,,Pie karātavām Ulmani"*'
rāk, dedzīgs aicinājums palikt uzti­cīgiem
pienākumos' pret savu val­sti
— Latviju.
Pēc valdības sēdes priekštelpās
mani aizturēja kara ministra i'lgga-ļ k^riaiku'ļ^^laika^^
dīgais adjutants: plkv. Osis. Saņēmis K ^ ^ ^ ^ j ^ ^ ^ uim^anis mierīgi lasīja k l
mani aiz rokas, vms jautāja: ^-^^^^1^^^ fQ^,2ofa grāmatu!
„Ministra kungs, vai jums ir iero- spīti draudiem, kas varēja pārve
cis?" sties arī darbos, s^pona ritējsļ dzivL
Es labi šo jautājumu nesapratu, un, Tās saturs vairāk skāra pagātni nf-manu
izbrīnu vērodams, Osis pie- kā tagadni. Uz jautājumu, vaiļpreza-bilda:
,„Nav taču pieļaujams, ka kāds dents nejūtas sagrauzts. v_ai.-sarūgti-uzpirkts
komunistu kalps jūs varētu nāits, viņš atbildēja: ļ
aizkārt un apvainot." ,;Sagrauzts, jā! Nav viegli redziŗt,
Saņēmis pozitīvu atbildi, Osis sa- ^ i ^ ' ar tādu mīlestību, č^-
protoši paspieda man it)ku, un mēsM^^^.^ upuriem celts, sabrūk. Bet
abi atstājām pili. I ^* ^^^^^ miennajums ~ ne mū^u
cauri ar 250 dzīvībām. Kas zīmējas
uz mani personīgi, ar sevi esmu pi
nīgi skaidrībā. Es^^smu' galāj B
kas būs ar mūsu ,tautu? Kas saga
^ , - , vainas dēl. Mēs esam upurus nesumi,'
Taja pasa vakara ap V2n pilī ar U^^p^^^^: ^^^^^ ^^^^^ -r^^jr
priekšā stādīšanās vizīti ieradās Pa- ^^g^ ^ ^ ^ ^ ļij^^^^ļg^ ^et sevišķi to,
domju Savienības speciālais pārsta- ^^^^ Baltijas jūras austrumu
vis un galvenais režisors Latvijas h^^^g^^^ Par Latvijas brīvību neatka-iekļaušanas
traģikomēdijā - Višin- ^-^^^^ ^- 2500 karavīru. Lai
skis. Otrdien, 18, jūnijā Višinskis o^^^g ^^s tagad tiktu
tomēr nebija nekur manāms. Neat- '
kārtojās vairs tomēr arī incidenti,
kārtības uzturēšanai ielās patrulēja
policija kopā ar aizsargiem, kas bija
izsaukti no laukiem. - i aizsargus, kaŗļavīrus, visus, kas
Tikai trešdien, 19. jūnijā pīkst. 11 mums ir uzticējusies un kas ticējuši
Višinskis no jauna pieteicās pie pre- Latvijas brīvībai? NJa ir kāda tais-zidenta
ar jaunās „valdības" sarak- nība zem saules, tad mūsu tautai ja-stu;
kurai Padomju Krievija „varētul atgūst tas, kas tai top ar varu lau-davāt
uzticību". Neieskatīdamies pa- pīts. Citām domām manā prata nav
sniegtajā lapā, prezidents Višinskim vietas."
vaicāja, vai viņam tiesība runāt līdz Jūnija novakara saule pa tam biļa
par jauna minstru kabineta sastāvu, aizslīdējusi krietni.; uz •Bolderai^s,
Višinskis atbildēja, ka tas nebūšot- pusi, bagātīgi dodama sa\^ dzlvib'u
iespējams, jo. viņš ar Maskavu jau zemei un zeltītos gaismas putekļos .
esot par „valdības" sastāvu^ vieno- tīdama Rīgas torņu smailes,
jies, Prezidenta ierunas radītu tikai I Cilvēcīgais un mūžīgais,
veltus sarežģījumus; viņš arī nece-'
rot, ka Kremlis sarakstā'vēl kaut ko
grozīšot.
.. A r : dziļām sērām paziņojam, ka pēc
i l g s t o š a s un grūtas ;slimības miris bij.
k a r a v ī rs
K ā r l i s A p s i t is
Viņš - d z i m i S : 1920. g. 21. I c b r u ā r ī Dru­vienā,
miris 1948.. g. 5. augustā.
. ApDedīts 9. augustā Spakcnbergas • meža
kapos: -
Edmundstāles slimnīcas
latviešu pulciņš Gēstachtā
Mūsu labā, mīļā. vecmāmiņa •
Hermīne K^iārkliņa, dzim. Bauce
dzimusi. 1873, g. 26. decembrī Liepājā, beidza savu dzīves ceļu 1948. - g. 7, augustā
un guldīta Haunštettenes ev.-lut. kapsētā Augsburgā.- ' -
-Pie- tava klusā kapa Jau viršus [ziedam redz:
.ļļņ daža sausa.lapa Tev dusaļs.vietu sedz.
. Nāk gads pēc gada klusi U.n.-kapam pāri iet,-. . . .
Ber tu,, tu mierā .dusi, Vai i saule lec vai net..
Z'.-m. dzīves smagās nastas,' Vairs negurst kamieši:
. Pie csta . — . jauna krusta Tu esi tikusi. .• •
Pēc aizgājējas sēro Eichvalda ģimene, piederīgfe Vācijā un .dzimtenē.
A l f r ē d s Bērziņi^
„Tā tad no šī brīža varu uzskatīt
sevi par Maskavas rīkojumu izpildī­tāju,"
teica prezidents un apgrieza
aprakstīto lappusi uz augšu. Viņu
pārsteidza tas. ka sarakstā, atskai­tot
jauno iekšlietu ,.minisftru" Vili
Laci, nebija neviena cita komunista.
Višinskim nebija izdevies dabūt pat
10 cilvēkus no latviešu vidus, kas'
būtu .ar mieru uzņemties ministru
amatus no, Maskavas žēlastības.
Zemkopības un finanču mihistru
amati bija vēJ vakanti.
Nākamajā numurā atmiņu turpinā­jumā
„LEĻĻU VALDĪBAS PORTRETir
Mīklaina izkļūšana
no Gechos iias
AP ziņo, ka amerikyriu josla Vā­cijā
' ieradies bijušais CechoslovaKi-jas
ministru prezidenta vietnieks
tautas sociālistu partijas ' vaditaj
Dr. Pēteris Zenkls ar sievu un i
Tajā pašā dienā pīkst. 2 pilī no- ļ citas personas. Qkupācija.s les^^z
tika pēdējā nacionālās valdības sēde. pārstāvim - viņš burtiski P^^^.
Kad ar īsiem pateicības vārdiem pre- jis: ,.Tas bija čechu P^^JJ'^o,
zidents to slēdza, visu sejās bija dzi- darbs." Pagaidām vēl nav ^oskaio-
1as bēdas. Visi apzinājās, ka dau-ļ rots. vai Dr. Zenkls Cechoslovi]U a.^
dziem šī ir pēdējā tikšanās. Lai pār- stājis labprātīgi vai viņu ,-aiz'>^cdUj=_
varētu drūmo mirkli, prezidents mē- čechu pretkomūnisti. Pēc ^P^'^\^.,
ģināja teikt kādus'mierinājuma vār- ma bij' ministru prezidenta^ ^J--^
dus. Tad piecēlās viens no kabineta nieks dzīvojis Prāgā. P r i * P^,.
locekļiem un, pateikdamies preziden- " "" • ' '" — " --—'^'^^ "'^-"^•
tam; uzsvēra, ka mūsu aiziešana ir
vieglāka nekā prezidenta palikšana.
Pirmo un vienīgo reizi, strauji aiz­licis
roku priekš acīm, prezidents
teica: ,,Es. zinu, ko jūs gribat teikt.
Es jūs visus saprotu, tāpat kā jūs
saprotat mani. Nepaliksim mīksti.'
Mums jau tuvākā laikā būs
vajadzīgs loti daudz spēka, lai vī­rišķīgi
varētu tikt galā ar visu, kas
mūs sagaida."
dienām sievas pavadībā yiņs
cis vilcienā apciemot ^ ^ ^ ^ ' ^ ' . i ^ ^ ,>
.stacijā Zenklam pēkšņi pave sma-kāpt.
Tur jau stāvējis arrnijas
gais auto ar 11 citiem
Pēc ilgāka brauciena auto
mežā. Visiem pasažieriem aiz.^ .
acis un vini tad solpjuši apmei ,
7 km. Kad'sardze paaudusi un
lēji atsējuši apsējus, Zenkls Kon^
tējis, ka atrodas amerikāņu j o^
Urievi
1!? ziņo, ka
:,,#tu mm str
; > un ^^'l
'fjrtdien trīs net
ilolotovs viņiem
Danas par Bf^^.
valūtas kont
ļC^nilis veļas, lav
varj marku un lev.
U Dar kuru viņi
^ kontroles.
leijnti, ko Melot
0 prasībām, ri
nipepieņemami.
• ņiM neviens sar
piedāvājis otram
•.a,^ Padomju arlie
jjj'jJo ceturtdien
liāpigs ka pirmajā
Ž aizvien notei
.biedroto dipl(^māti
fencl pie Staļma,
naz izredžu -vieri
tortipromisu.
Piektdien uz
i L « britu mii
Vkijā Ženerāli r
kdienas- priekšp
ļia apspriede
>vinu. Šais šar
iizsardzibas mini
nieks, jo pats
paJreiz atrodasat
ka Londonā šob
amerikāņu'^fi'
\'ietnieki. Svētdie-n
atkal atlidoj
kTiiēja ģenerāli
Londonā. • •
. Britu militārā g
aizsaukšanu .uz
ziniē par pierādij
•i2s Maskavāsa
P^u un ka izs
n vistuvākā^nā
fcāti Maska
JS'i^as savu va
Svētdienas priekš
'^ interna., ap
•^niecībā. ^Par
''^•nima starpa
M*akiiTns Maska
"^*i]a piepra
f atsauc amer-ik
ŗ^''^-te it kā no
Apvaino-
^J^^^i atstājis
Hask^v
Ben
:*Wz bij
-Benl
'i
'^akijas •
esot
tie
' - i