Bavarijas Latviesu vestnesis, February 3, 1948

              1^
1@
m
^AY EVENING P # g "
„Ja izmeklēšanu tūlīt TIOV*
3, tad v i su sazvērestības^
ms padomju militārās
nc^žīmētu to, k a visus aTw.
j , gan tagad, gan v ē l ā k a i
, nc«ūtltu uz K r i e v i ju unT
^adlties,^ Jca tos n
dz. Tas b u t u trieciens a r f ^
i; izmeklēšanu pret Paifit
Svlridcva-Kondratova S
lāja biedēt mani un sīS*
ptirtijuarrnākošos^^^S^
joSil Tītā . pieprasiju. lai' lekL
ministrs Rajks ierodas pie
X z^^lņojumu. yii?š teica, k a ^ ^
jstiba esot daudz plašāka
mā domāts. Tā esot orgāni^
militārā, gan M
atrasta mimeografēti slen^
;§ri rīkojumi par v i su nekonT
^ o armijas virsnieku un agrā!
Jidlarmērijas locekļu organizē;
. ka.uias grupās, lai gāztu Un-aĀ
valdību. Man tas šķita ne.
- * i ; R a j k s tomēr apgalvoja, h
Jījumi esot neapgāžami^' un
m presei sensacionālu koan».
ni
i :
dažām dienām Rajks a t k a la
" ļoti nopietns, Esot bijis \^
, ^ i a vēl vairāk cilvēku, un tfe
atzinušies, k a sazvērestībā ie.
i arī daži sīksaimnieku pārtīt
jicKJlri. Pēc t am pieprasīju, lai
lic starppartiju konferenci un
T ī f e j t e personīgi ziņo šai kon-icei
par stāvokli.
m
1 !
!
tu
m
ņš ieradās ar veselu kaud^
par k u r i em apgalvoja, ka'to
priotokoli ar apcietināto iztei.
^m. Viņš teica, ka „diemk
izteikumi vēršas pret siksalm»
u i>artijas parlamenta deputš^
un pat pret vienu šis partijas
.1 Andreju Mistehu, kas ir
atjaunošanas ministrs".
ipratām» ka ,)SazyērestIba" \t
komunistu manevrs. Rajks to.
bija satricinājis mūs ar saviem
fijiiimiem, Sviridova-Kondra»
i drauds liedjŖa mums pirms tie-ļiārbaudīt,
cik liecinājlimi pa-
, KLomūnistu pirese katru dienu
" milziu virsrakstus: Nodevībai
|c ligām diskusijām nolēmOra,
lums Jāpiekrīt prāvas ievadISa-bei;
jāpastāv uz to, l a i apsūdzS-
;esS atklātā publiskā sēde.
itām, k a mums draud kaut kas
.lēts un baigs. Komunistu
•akistl turpināja apsūdzēt vienu
imnieku pai'tijas pārstāvi p§c
to vidu arī visspējīgākos un
:osi no niOsu cilvēkiem. Katr-kad
kādu pieminēja, Rajka po«
ļkā policija uzrādīja visu jau ap«
,āi;o vīru liecības pret viņu. Ap­jāto
skaits vairojās un pēc da-neidēļām
jau katrs nekomūnists
;Ml)aidījas, k a klauvēs ari pi€
;4^iirvīm. Tagad visi tie ļaudis,
lomOnisti agrāk ar draudieni un
.ukuļiem bija ieguvuši savā pu-
Strādāja virsstundas ar ziņoju-
^,\m denunciācijām, pārvērzda-m
nejaušas sarunas par sa­istību.
i
M
9
-i
ļ,uva zināms, k a R a j ka
:ija pielieto „zinātniskas" me-
,r atzīšanās izspiešanai no „sa-liekiem"
No cietuma tika sle-iznesta
kādā zīme, ko W
j kāds. vīrs, ko es personīgi
ļtiu Viņš rakstīja, k a vienas
lilaSanas laikā viņu piespiedu^
pārtraukuma 120 stundas stavži
noiJu starmešu gaismā. Vei^
ziņoja, k a i^elieto ledainus ie-dnājumus,
l a i ietekmētu centrālo
ru sistēmu, ķā arī par di-audiem
apsūdzēto sdeVām u n berniero.
pirotestēju, man atbUdeja,
eto; tikai „parastQ" nopratina-
(Turpmāk beigas)
ITVIJAS" ABONEMENTS,
te ^emplarlem (līdz 3 c»»
":,), maksā RM. 7.-- mēnesi-
«Atpfitai^ kas iznāk reiz^J^
iā — m 9.- mēnesi; pasj
iOt koUektivi vairāk par 3 eh
^, eks. bet ar »3tputaiV^RJ^
- par eks. Sludinājumu maf
: m 3.- par vienslejigu ic-licdrindu
vai tai atbilstoša J*».
i; piederīgo meklēšanas sia^
ļumi pa puscenu, bet n^«».
ka RM, 6 . - par sludina
Aljonementu pieteikumi, sludl
Utitmi, naudas pārvedunirv
respondence adresējama
Wi a3b) Giinzburg/Do.,
nr»Aisti>^r.I>andmann-PlatZ
LATVIJA
LatviaiD New8paper
PJBbHihed twict wetķly.
Aolhorizcd by EUGOM HQ,
Clvil AHair» Division, 14-th
J«iJy. AC 3IJ3, 7 G E G
AGO. Puhlbliier iimd Ediior:
Kārlis Rabaes. - Printcr:
JScbvāb. Volksbbtt", Gūnj-b
«rg / Donaitt^ Bl!lrg«rmcister-
Lindnuionpbii 7. PopuUtioa
to be served! 20.000.
" i
lam,
iraina tle i «1 iot nocietmajumus tm
Ņ ^ a s Iailii:ā ASV valdība saņēmusi veselas piecas Padomju Sairiie-iin
»as jpirotesta motas pret A8V ricibu Vidusjūras telpā, Irānā un Tiila-
Joji anstruimos. Pirmais no protestiem attiecās uz amerikāņu aviāolijias
BW>alsta punkta iekārtošanu Tripolieānijā, nākošie divi uz amerikāņu
k&fa flotiis vienību uztarēlanos Itālijas ūdeņos^ Trešā padomju^^^^^^n^^
pārmet aitnerikiņu lidmašīnām neatļautus lidojumus virs padoitiju
ōd^em Tālajos austrumos, bet vispēdējā notā Padomju Savienība atp-i^
dzASVneUkiunigā rīcībā ^M^^
ASV valdības pārstāvis, apstipri­not
padomju protesta sai?emSanu
prot aviācijas atbalsta punkta iekār­tam!
Mel'lachas lidlaukā Tripoli^
udjā, norādīja; k a A S V u n Anglijas
valdība esot tais domās, ka tām ir
pdnīgas tl<»iJīl)as atkal izrnantot šo
Hdostu, lldj; kamēr būs galīgi izšķir­ta
IMjasagirāko koloniju nākotne.
AmiBrlkāņu valdības aprindās uz-svēirts,'
k a Hdlaulca atkal Izmantoša­nai
i r gluži miei-millgs raksturs, un
tam jāatvieglo amerikāņu Tuvo
ausļtrumu misiju savstarpējā sa­tiksme.
Ministrs ;;MeknIls Londonā,
savtakārt, apakšnamā paskaidroja,
ka .ASV pie5ķ:irtie atvieglojuini M e l -
ladbias lidostcis Izmantošanai attie­coties
tUkal uz laiku, kamēr par šo
apgabalu atbild ang]u^ militārā v a l -
.dlba.:,.-
2NI stundas pēe sis notas satura pa-
«IņoSanas padomju vēstnieks P a -
ņiŽļkins i e : : . ! . ' i za ārlietu ministram Maršalam c i tu notu, kurā padomju
vfi^dlba protestē pret amerikāņu k a -
ŗācuļ^ uzitoēto Itālijas ūdeņos,
jo las nozlifļ^ijot Itālijas mierlīguma
notiteuifai pāriļāpšanu. Mierlīgums
paftdz, k a v]$i
spēlkijāizvācho Itālijas lidz^^^^
15. decembrim. : Notas noraki^ts
iesiiriegts M Frumčijas valdībai ar
lagiļimū, pa;?5la?ot tās saturu visām
Itālijas mia*ligK;una parakstītājām
valļrtim. i TA9S komentāros pie šī
protesta' bija norādīts, ka labi i n -
foriņētās aprlndfo ASV flotes vie­nību
lujtuHfSariios Vidusjūrā iz-flkaidrojot
ar A S V vMdības vēlēSa-nos
polīti^iki atbalstīt De Gasperi
valdību, kurai Italu tautā esot maz
pidtcriSanas.
Ildctdien ,ASV ārlietu ministrija
saņēma atkārtotu notu, kurā P a -
doraiu Savienības valdībā protestē
pret amerikāņu militāru rīcību V I -
dmjūras telpā. Reuters no Vašing­tonas
ziņoja, k a esot sagaidāma visu
protestii notu noraidīšana. Šveices
radio vakar ziņoja, ka Itaļu sūtnis
Pa<iomju S>avlen![bā pilnvarots pazi­ņot
» padomju ārlietu ministrijai, ka,
pē(i" itāļu valdības domāmž ameri-feS^
liU karakuģu uzturēšanās Itālijas
ost;Ss nebūt nenozīmējot mierlīguma
noteikumu pārkāpšanu. A S V valdī­ba
lūgusi atjauju savai flotei vieso­ties
Itālijas ūdeņos, ko itaļū valdība
®i1 atļāvusi, līdzīgi, kā to atļautu
ari jebkurai citai valstij.
t febr. vlikarā radio ziņoja, ka
ASV, kā bUa iepriekš paredzams.
Padomju Savioiiības protestus no­raidījusi.
l^^Iaskavtis radio 31. janvāri ziņoja
ka Itālijā Joprojām turpinot ienākt
anierikāņu karakuģi. Pirms dažām
dienām esot ieradies smagais krei­seris
„Portsm6uth" ar flotes komaņ-dierL
A S V vēstnieks Maskavā saņēmis
)adomju notu, kurā protestēts pret
;o, ka j au vairākas dienas amiEjri-cāņu
„lidojošie supercietokiņi" pār-^
idojot padomju ūdeņus Japānas un
Dzeltenajā jūrā un nov^ojot pa­domju
kuģu kustību- ;
Pēdējā šai protestu virknē i r P a -
jmjuSavienīi^š nota Irānas vēst­niekam
Maskavā. Amerikāņu v a -
ibā Irānā ierīkojot robežas no­cietinājumus,
pazemes naftas tvert­nes
un vadus, pielāgojot savām
vajadzībām visu Irānas bruņošanās
rūpniecību un vispār cenšoties pār­vērst
Irānu par savu militāru at^
balsta punktu. Irānas valdība šai
lietā paskaidrojusi, ka A S V pār­stāvjiem
nav atļauta pieeja tām Irā­nas
pierobežas joslām, kur tā liegta
vispār ārzemniekiem, un amerikā­ņiem
šai ziņā neesot nekādu priekš^
rocību. NYHT. BBtC
IRO vairs
neuzņems
aprūpē
ļaunus DP
Zenevā beigusies IRO sagata­vošanas
komisijas apspriežu se­sija.
Pēc Berominsteres radio z i ­ņām,
apspriedēs esot noskaidro­jies,
k a I RO saņems no starptau­tiskās
reparaciju komisijas Vā­cijā
eso^u be?:lpašnieku mantu,
piem., agrākos naci>itu īpašumus
uc, kopā par 25 miljoniem dolāru.
Bez tam I RO vadi^n esot nolē­musi
turpmāk vairs neuzņemt
aprūpē jaunus DP un bēgļus.
Līdzekļu trūkuma dēļ arī būšot
nepieciešami ierobežojumi līdz­šinējā
izvietošanas programmā!
pasaulē.
Slepkavas lodes Črandiju pār­steidza
rietālu ho viņa māj āin, kad
tas devās uz kārtējo lūgšanu, divu
mazmeitu pavadībā. Gandijs, kā pa­rasti,
bija basām kājām ūņtērpieis
t i k a i Hnū drānas apmetn!.^k^
bija sasniedzis terasi, no k uŗienes
parasti mēdza runāt ar tautu, no
pūļa iznāca kāds jauns lifiidietls,
svēicinādaiņš Gandiju un hp^^^^^^
mies viņa priekšā ceļos, pēc j tām i z ­rāva
no tērpa apakšas revolveri un
Vakar Romā parakstīja A S V un ļ raidīja uz Gandiju trīs Šāvienus, kas;
Itālijas draudzības, tirdzniecības un viņu ķēra vēderā. Kad uzbrucējai
kuģniecības līgumu. Līguma 30 «mēģināja revolveri vērst pret sevi,
klauzulas paredz lielus atviegloju- atbruņoja kāds indiešu aviāci«
mus abu valstu tirdzniecībā, infor- ^ ^ ^ ^ f ^ ' i^
^ . • , . no pūja dusmām, viņu tūht nogS-macijas
apmaiņā un abu valstu p i l - L ^ ^ ^^
šoņu raaiitas aizsardzībā. Līg^p^ i r ^ laikā, ieprldcš lūgdams bargi
bez noteikta termiņa, im to iespē- ļ fiesodft viņa slepkava
jam^s katrā laikā par Gandlja nāvi pilsētā^^ i^^^
Lī(kfutība visā pasaulē — Sle^pva
apcietināts — Tas ir indu ekstrēmists
pelni izkaisi!! Indijas
upēs
Pie&tdieji Jaundēlijā, ceļā m lilgSanu namu, ar trim revolvera Šā­vieniem
atentātā nonāvēts indiešu, brīvības kustības vadonis Moh&n*
dass Karaehans Gandija. Slepkava. Ir kādas ekstrēmo nacionālistu or*
ganizācijas loceklis, kas pēo atentāta pats mēģināja izdarīt paSnāvfbii.
Visā Indijā izsludinātas 13 dienu Ugas sēras. Gandija / apbedīSanas
ceremonija, kufā piedalU&s ap pusmiljons cilvēku, isvēŗtās par varenu^
demonstrāciju* Gandija. pēkSņā nāve radījusi vlspla&āao atbalsi
1
Noslēgts ASV un
Itālijas draudzības
līgums
I rinšt.
MARŠALA SOKOLOVSĶA ATKLĀTA VESTOLiE ĢENĒRĀIJiM
platījās neticami §tri, un drīz vien
liels laužu pūlis ielenca Gandija na­mu.
Atskanēja slevieSura^idasuii
virieāu vaiīnmiāl Gan^^ ofi­ciāli
paztņpja viņā ilggadīgais līdz»
darbtnidcs minlsUiJi presžidctnts J a *
vaharlals Neru.
Apcietinātais sleitova Ir lia ļgādus
vecs un salucas Narajans
Sabiedroto kontrolpadomeii sēdē B sestdien pierijās ©r!
Francgas ārlietu ministrUasV^^^^^
Jot kj.anFnmcUa^2^^^
vēstule ģenerālim Klejam pieprasījis ^te^
soņiem, kas atrodoties 8traul»ingas detumā Bav§rljā,^^^^k^^^
par visiem padomju pflsoņiem. ko amerikāņn iestādes nbtiesājuSas. lidz SfžSdn^
ar notiesāšanas iemesUem. ASV pārmesta 1945, g. Kguma pārkāp§ana ^ S £ 2
par kara gūstekņu un oivflistu repatHāoUu. Vēst^^ praMts nekavējoties U ^ ' L / . " ^ ^ ^
pārtraukt sodu i2pild!$anu āini 206 personānt Sie pārmetoml ipttm pa*
ziņoSanas lUeJam publiēetl padomju Ucenoētos Berifnes vāeti laik
rakstos. Ģenerālis Klejs par § ^ Izteicis ssmi izbrinu*
Astoņpadsmit neatkarīgu anieŗi-kāņu
senatoru grupa privātā sa­nāksmē
nolēma A S V seaiāta ārlietu
komisijai la'mieģt priekšliklimu ar
pilnīgi jaunu Eiropas palīdzības plā­nu,
par priekšnoteikumu A S V pa­līdzība
parezot Eiropas pašas I rūp­niecības
produkcijas paliellnāJianu:
Prezidents Trumens preses kon­ferencē
uzsvēra; kā plāns
esot jāpieņem negrozītā veidā,. Jo
arvien skaidrāk pierādoties, k a pa­saules
miers atkarīgs hoEiix>pas
ātrākas atjaunošanas;
ASV un A n g l i j a paredz jau luvā-kajā
laikā sarunās ar FnMactju
noskaidrot jautājumu par Rietum-
,Vācijas tālālco Izveidošanu Maršala
plāna ietvarā. Pēc Londonas ziņām,
sarunas sākšoties 19, februāri, bet
pēc Parīzes informācijas, tikai 29.
ī ai
IJofijā valcar atklāja Bulgārijas
, MTēvzeme<5 frontes" koiļgresu, pie­daloties
ari Vācijas padomju joslas
pārstāvjiem. Kongresa sesiju atklā 1 a
ministru prežidcfnts Dimitrovs. Bul­gāru
prese atsaiļkusies uz ,JPravdas"
pārmetumiem Dimitrovarn un norā­da,
ka ,,Pravda" esot nepareizi sa-priiitusi
atsevišķus Dimitrovā runas
Izteicienus. Viņš neesot vēlējies
nedz Eiropas, nedz Austnimeiropas
tinlju vai citu ciešāku apvienibu.
bet gan tika i paplašināt Balkānu
valstu saimnieciskos sakarus, even-tuilili
ar muitas ūniju.
JNo Belgrades ziņo. k a Dienvidslā­vijā
it kā esot notikusi pilnīgi sle­pena
koiniiiifornia sanāksme, pieda­loties
visu 9 dibinātāju valstu pār-stāvjiem
Esot pārvēlēta korairifor-mia
• laikraksta redakcijas kplleģija,
pair priekisēdi iiŗaugot kāda padom­ju
žurnālistu Judinu. Pēc ; Šveices
i'adio ziņām, jaimajā redakcijas; k o l -
lēļ^jā, pārrunājot kādu ārlietu; m i ­nistra
Bevlna runu, viņš nosaukts
7
• i * Jļ- «b par amerikāņu kalpu^ kas strā
t ik ilgi, līdz viņu aizstāšot kāds Eune-rikāņu
ģenerālis. .
Streiki angļu
un a
Vācu iestāžu darbinieku arod­biedrība
angļu joslā nolēmusi, šo­dien,
3, februāri, izsludināt 24 stun­du
garu protesta streiku. Par strei­ku
nobalsošanā iiteikušies līda: 90^/o
pārstāvju. Streiks ne^aŗ dzīvei ne­pieciešamos
pasākumus. Pēc B
rijas parauga vienu diennakti strei­ko
arī Virtembergas Bādena<i ap­mēram
l : miļj. strādnieku,; paklausot
savu arodbiedrību aicinājumam.
Kustību pārtrauc turienes dzelziceļi,
streiko valsts iestāžu un viiakaiu
darbin ieki, Aniļu josiā streiki
daļas apm. 1,6 zailj; stridnielniu
tiskas grupas uzdievuml Tāpat v^l
nav pilnībā novērtējamais ši notiku^
ma tālākās sekas. Pašu indiešu
npskāņojiunu raksturo kāda jāuhia
, , indieša izteikumi ,,Ne\v Vorlt
februāri Vašingtonā domā, ka pār- Tribunē" korespondentei Fertonet:
runāšot Ŗūras ņ^otnl; Vācijas rie- ^.Tas i r pasaules gals. Viss i r tllk
tumrobežas, saimnieciskā potenciāla ijela sajukumā, u n Gandijs bija mū-jautājumu,
kā ari iespējas trīs rle- vienīgā cerība. Tagad nav ari
turajoslu ciešākai sadarbībai vai ap- vairs šis cerības."
vlenošānaL Oadze apgalvo/ ka ātentlituii^^
ŅYHT, BTC, N Z I rijis tikai ^ v ā s organiaiācijae uzde­vumā,
kas apsūdz Cfandiju p^u" pā­rāku
pretimnākšanu muhamedā­ņiem.
Gandijs esot bijis atbildīgs
par miljoniem indu, kas krlt\išl
.savslarpigās cīnās. Indija.^ ministru
prezidenta vietnieks svētdien radio-runfi
paziņoja, ka t.'sot atklāti „Ma-ha.
sabas'' oi>iaaiyii(MJas <?l(?pcnie plā­ni.
Tā e.wl paredzējusi nonāvēt a r i
vēl citus izcilus iiulicAu tautas Vvadī-tājus,
to vidu an ministru preziden­tu
Nēru.
Par Gandija nav i scro ne vien I n ­dija,
bet vi.^ia pasaule. IIN nama
priekšā pusmastā nolaidft^^ U N k a ­rogs,
bet 57 nāciju karogi piektdien
nemaz nepacēlās mastos: P i e z i d e n t^
Trumens līdzjūtības ^ēsiiJiSnfin
rādīja, ka Gandija nāve sa^
jaunas rūpes ne v i en itoljai^ bet v i ­sai
piisaulci. Viņš miri,s, kalpojot
cilvēku brfiltbas un miera Idejai.
andija mocekļa nāve, cerams, p a ­mudināšot
ne v i en indiešu tautu, b ^
iri pārējās tautas, /censtles^plķ: brS-ibas
un miera, knglijas^^^^^m
prezkiēnts: Ētlljs; te
)aŗ vieno nQl3icii[ākajā#K^e^pnI-
)ām. Francijas nacionālā sapulce
Gahdijam veltīja svinīgu pieminās
aktu. Uz b r i d i piecēlās v i s i deputāt 1,
zņemot komānisttis,lcas palika sē­dot.
Norvēģu bīskaps Skjekferups
Gandiju nosauca par lie)ako cilvēku,^
kāds dzivojis pēc Kristus. 1/
Ariģļu ģenerālgubernators In^^
lords MaimtbetensG nāvi at­zinis
par visas pasaules traģēdiju.
Pandlts . Nēru uzsaukuma/saviem :
tautiešiem saka: ,jMu^u dzīves
gaisma i r Izdzlsusīr* Pakistānas m
nistru prezidents A U K h n n s Izteicies,
ka ar G«mdlja nSVi /Tadu^^
mm
aviembai
4 usu
V -
Z V I l i > E t J F E B S S AIZSTĀV BALTIEŠUS
>,LaAvju Vārds" Stokhdlmā 1948. g,
21. janvāra numurā r a k ^ : Somijas
valdība 16. jafavāri nolēma izdot
krieviem 80 peramas m) 58 pi^5rasi-tajām.
Izdodaiņo i^aitS jidākā dala
ir igauņu, arllSbij.jMuiomjuann
karavīri Mc^Ivējot izdošanās aktu,
Somijas valdība paziņojusi, ka rīko­jas
samaņā ar mieiiliuma^
miem un mihēt^ 38 bēgļus izdod
ka tie esot kara laikā „izrādi-ju^
es vainīgi v^fits nodevībā vai
sadaitibā ar ienaidnieku, tei gan
F«Si biju^ Krievijas
kl". Somijas pariamentā visi depu­tāti,
«kaitot komūnlsrtus, pmtoju-š
i ^ tam, ka krieviem izdod ari 15
i^gauņu bēgļus, kas atbēguši uz So­miju
vācu iebn^kuma laikā,
claļa valdības locekļu vēlējās pievie­not
savai pozitīvajai atbildei izdo­šanas
lietā ļūguiim, lai kiie\^
r^s pr«t iidotājion bēglim htsnānl
Tam pretojās k«nunlstL^ ministd^
im galīgajā t e k ^ piezind švitn^a.
Pašu izdoti) noskaņojums ir iiani-šīgs,
un viņi v 3 paredz a|>^ēt |^e
UN, la» -^^n necer, ka s w i Kkteni
.varēt- '' :\t:\
£om i bēgi» iad(tom. kā M i
,;Poiitiken" ziņa par līdzīgu piepra­sījumu
Dānijai, modinājusi lielu U^^
vēribu zviedru presē,^^^^u^ ņtav
jusl gandrīz ne diena, kad bēgļiem
labvēlīgi noskaņoti lalkrāki^no^^
ievietojuši pa r a k s t a m , ; , jDji^ens Ņjr-bēUJT**
sestdien norādīja, ka k c ^ l i e ­lās
bahleSu traģēdijās 1045. ģ^^
deaii, Zviedrijasl)ēg^ poJHlku no­teikti
iezīmējusi rietumzemju
nitliro trsdiclju i e v ^ ^ a n i i . Bēgiļl
kas meklējuši Zviedrtjā F«3ttvērurn
nav izraidīti vai noi-aldltl nevienā
g^ijumā, kur pretējs lēmums bēj5-
liih nozīmētu nāvi VJELI spaidu dar­bus..
Uz padomu preteniļiijām piir
,,ipjišunia tiesībām'" clvllajleim
baltleSu bēgļiem, Zviedrijas ārlieti
m l n i ^ r i j a 1946. gada jūlijā atbildē:!a
ar principiālu nē. Begļii^^^^^^^t^^
stāvokli rupigl uzmanījis tie^iei;u
ministrs Ceterbergs. Tālāk laikralcsts
uzsver, ka dāņu p d i t i k a baltiešu ijt-došanas
jautājumā līdz šiim
stingra un, domājams, piUiks
M t i ari pret jauniem krievu spie­dieniem.
Ja Zviedrijā patvērun;iu
meldētu vēl jauni bēgļi, tos nedrlic-stētu
apstādināt pie robeiilfn.
(BeigaB 1 ipp.)
vairs nekādi nebQS<M. iespējams āiz;-
plldīt, Indijas vtoba^^^^^^s^
llidzJOtlbas apHeclnājumus
pasaules malām. Anglijas karalis
Džprdžs V I Gandija nāvi apzīmē par
visas dlvēces neaizstājamu zaudēju­mu.
Padomju delegāts U N Gromiko
paskaidrojis: „Kopā a r miijpnieņi vi-^
su zemju iedzīvotāju izsaku indieAu
tautai savu dzljo līdzjūtību tās i z c i ­lākās
personības traģiskās nāves ga­dījumā.^;/:
^^v^^Vv-v.:
(Beigas 3, Ipp.)
II
ļuviisi |)ar
A S V arnUjas min^^
Bostonas tirdzniecības kameras sa­nāksmē
pasvītroja prasību pēc
vispārējas miiItārās apmācības A S V .
Nākotnes kāra gadījumā fesot^
pieciešamas pietiekamas rn|iitāri a p ­mācītas
rezerves: regulārais ka|*a-spēk.
4, ^ a i t i i s k i pilnīga nacionālā
ģvardle; jaunu d v l l l s t u p^
ve un āri \ ^ l otrā rezerve.^^^k
pat jābūt apnaācit^^^/^SV
joprojām ticot i m c ^ ^ uz uk sek-!
rriēm, bet to p inākiimus pašreiz ^ka­vējot
sadarbības trūkums no jcādfšs
noteiktas valstu grupas pui;es; Hojials
aicinaJa^ amerikāņu do­mu
atbalstīt A S V aizsardzības spē­k
u stiprināšanu, jo Aais laikos vieni-gals
ccļ^ uz mieru esot spēcīgi m i ­litāri
aizsardzības speķi.
A S V tautas pārstāvju n a n m u n ^
hāta kopē ja komisija i e s n i e f ^^
kongresam ieteic totālu uņplafia
mēroga" ASV > piedalīšanos paSreāz;
Eiropā izkarojamā ; , ru
cīnītos pr(Hnē^]avas^^^^^^c^^ ASV
uņ Itp •nonieclnā^anu^^^^^^^^ņ
puses. Pailaik Eiropa atkal' esot
kļuvusi par lielu ideploģlskū-kauj;®
lauku.
^ • r T r - i j r - i j i li.- m