Bavarijas Latviesu vestnesis, July 4, 1947

              Ml
1947.
B^9 ÄB^QIJAS
^«rfla (CZ*> Na?
eS: par liBinna »i^^^sifefe.
|»am §e tegädäties
#1115 pacdi^^ belL 2S b,;^koch>rkastÄCT
Kpo^eU, vai vienu eaiÄ,
l i a l l a koferus, vai lo «s^ 'i*^
uzvalka, Täds
, » i r t i k a i p ä r t i k a s ' Ä *^
l^::#ri. darbam te-ir veS«*'
:;pi5gi, 1947. g. Junija vidu. U
111" r
TfiSTl^E NO ZVHDRUAS
cmi.otrreiÄ. Bet atkal klusufl^
uv^rtiras no parka neatgriu
r i ^tröiiapetists. Veläk zvananopS
'd^s iecirki;ia \in ;i;iss noskaidnil
piliniem trompetes putiai
lejtepmpetista krumos pienäcisi
kalu .cepuri, uizlicis trompetis,
rökU;U2 pl^eca-un teicis; »Esrnutt
sargs» . Es tevi jau labu lalku
'§)PQju Seit' krumos. Tu gribl laiiS
micertu; Tulit man lidzl uz po
^asj -iecirkni!" Nelidzeju§i izmis^
»mpetista paskaidrojumi, ka is
'r^l:e$träints. Sargs palicis ple san
^Stcrik^cilma, jiinijä.
N l k o l a j s Seglenlekj
J|^rl Kjfiä tas f
,• Käds tautietis no Sanghajas ffl
M,' ka latvieäus, lietuÄJ
IÖt«?ius''I|:inä- uzskatot par b*
^la|SMek'iem. Tiem trukslot B
iflömätiskäs aizsardzibas. "'
Jdibä labprät atbrivotos no
)#älstniekiem. Jauniem t
»iisftiiekiem iecejoäana l^m m
M Paäreizejos apstäkjos ane*
pk dzlve apgrutinäta m
Fjglaik varot atrast kaut okj
• rtu uh labäk atalgotu»
ku^- kapteii?! -im juKjl
[.; ]pnieäiem paäiem
l i
m
KÄ VÄdESi lEDOMÄJÄ
IZCEHiOSANtl
•Jaii agrik- V^^^^JSl
S-.dibinät ^^fZm
Efedribas, kasieguäot^JJJ
iplänojot ceji, om, ^
Ufus - . izraudzisot
iedriba,.pärbaudiä<rt, v«^^;
^atrodas i z n ö ? J ° Ä 2 5 b>
ijadzigö kaPÄ4fTrisl önu. un rentabilitaft.^^)
Koties Pirmäs 250 KW"j^,
'-iika.buiot jape*55,; iei«
lä-.pSc pirmo ?;2£iifc
bmäot jaunieraduäies «"r
bi vääk, jo ^f^T^m
JBBi valräsi- Sf^;^^* piec*
feäms dod raza TiK"| j^j^y
Ipalaizotipsuz^pegJ^ijade
pMu.;un kolomjas « d
t t ä vienigLkur eff^^ » f
3a nedos neka*» ^l>.
gavienotäs Vaistis , junija beigäs
pgjdzivoja vkinu no spraigäkajäm
lekäpolitiskajäin krizem, ko täs kop§
ilglem laikiemi. pieredzSjuäas. K r l -
2es lemesls bija ta saucamäis Tafta
^ Hartleja darba likums. Krizes
saasinätäjs bija prezldents Trumens,
• kas pielietoja pret lo likumu savu
veto. Bet kongxess un senSts tai pa­la
dlenä, kad prezldents atsutija l i ­kumu
atpakä},, pie^ema to velreiz
tai paSä .veidä. Krizes kulminäcija
bija. streiki visa valsti, kas vlenu
bridi draudeja izvgrsties par pirmo
Jeneralstreiku ASV vesture. Pec
tam — kä pec katras krizes kulmi-öäcijas
— sasprindzinäjums atsläba.
Streiki v§l turpinäs, bet äljtiet, ka
ainel&äi;iu vesellgais saprSts pejaus
vairs katastrofai notikt. Skaidrs, ka
krizes atbalsö vei bas dzirdama, bet
tS bas skaidri dzirdama tikal näko-
§S gada tad, kad veles Jauno ASV
prezidentu. '
. Stridu izralslja likums, kas bi^a
gätavots iin apspriests jau 5 mene-iufl
— no briäa, kad republikäi;tu
0parti]a leguva vairäkumu ASV l i -
Cikagas zoolo^ä darza perU^iu
mäjai ir jauni stikli Tie ir tädi
«tikli, pa kufiem skatöUes cUviks
merka^p redz, bet mei^ä^s cilveku
neredz. Tas panäkts ar ipaäu stikla
virsmas apgaismoSanas ierici. Jau-nopietni
domätpar treSäs'partijaslnais izgudrojums svarlgs täp§c, ka
dibinäS^u un piedaliSanos näkoSa tagad cilv§ki zoolofeiskos därzos va-gada
yeleSanas. Völlej^ savu popu- rgs novenot zverus tä, lai paSl zvSri
laritätl tagad var dibinät tikai uz nemanltu, ka vh;ius nov§ro.
to, ka viens pats nostäjas pret vle^ Dirza direktors atzinies UP kores-notu
abu veco partiju ärpolitiku. pondentam, ka patiesibä laikam bi-
IzSljarties bija gruti. Trumens jau jusi l^uda vispirms pielietot jauno
vesi
M -h. im
rvÄ>
Aleksandrs KUfords „Dai!ly lNa;airM vainot, saka KUfords. Dzelzcejnieki
apraksta savus iespaidus Fraiicijä. j streikoja, lai nodroäinätu sev mini-
VipS stästa, ka devies uz^ lielu preöu mäloalgu 7000 franku m§nesL Kä
namu iepirkties, atradis, kaj veikals cilveks, pat ja vii;iam nav Ömenes,
slegts, slefel nolalsti un uz <.tiem ar var izdzTvot ar 7000 frankiem, tä ir_
krltu uzrakstits: „M5s nevaram liela mlkla. PatieSäm liekas, ka
vairs izdzivot ar musu algSm/* Da- godigs darbs Francijä yairs neat-i
l no streikotijiem darbiniekiem bi- maksäjas, Bet nav saptotams tas,
ja redzami velkala priekSä uz ielas.J ka ,fran6i neatjedz, ka streikodami
1 »
Tuvumä bija arl poUdstt, kas gai- \ ^ padara apstaklusvärv^
dija, vai nesaksies sadursn:ies. kus un launäkus, Frapcija zaude ar-^-^
iepriekä vareja paredzet, ka, par 1 stiklu pertil^u" maja/ Däil p§rtP- ^Mazais veik^ ah slura ^
spiti vi^ä veto, kongre^ nIrteL kluvu5i\k8d s W Tie esot t l j 1- i 3trMka re^Jina zö^^ Mazinajas lespejas ekspor-piepems
likumu otrreiz. Bija maza bija iedomäjuäies, ka därza vadlba
ceriba, kas senäts vienreiz noraidito ik dienas saved pie kratipa cilv§kus,
likumu otrreiz nepiei?ems. Bet lie- lai §ie jocigie radljuml uzjautrinatu
lakä A S V arodbiedriba AFL turpi- krätip iemitniekus. Jäbrinoties, kä
näja cipu. Gandriz visäs Amerikas I piedzivoji» zoolo^iskä därza direk-avizes
vipa nopirka pa veseläm lap- tors varejis tik aplami izrlkoties.
pusem, lai ievietotu tur sludinäjumu 1 V§1 vairäk lomer jäbrinäs par to,
pret Hartleja-Tafta likumiL ka Sada veida stikls zoolojSfiskos dSr-
Izos nav ierlkots jau agräk. Ja zoo-
AB SO N O S O T U ATPAKAt.«> > l^^gi bötu vairäk lasijuSi avizefs, vipl
m^A * s « ^ ^ - j i , , . bötu.pamanijuSi, ka jau labu laiku
Tad pienaca diena, kad A S V par- pasaui^ pastäv tada ^ikla siena, pa
^ ^ " ' ^ i liolfsltäjs at- ^ 3katotie.s viena puse skaidri
y§ra lielu aploksni un sviniga b ^ i k^^^ ^^s notiek oträ puse, kamgr
lasija: „Ar §o nosatu atpakaj bez k t r a puse velti luko saskatit, kas no-mana
apstiprinäjuma H. Tl 3020, tiek pirmajä pusSl
? o Ä , ^^P^^ , ^^l^^^^^! ^i"^ to, protams, negribam teikt, ka
1947. 'Zipojums. kas bija 5500 värdu viena vai otra puse butu kas lTd:!igs
gar§, bija parakstlts palieliem, sting- zoolo&skä därza krätipam* In.
kumdoäanas iestädls. To nosauca par riem burtiem — Harijs S. Trumens.
Hartleja-Tafta likumu abu galveno Säkäs viena no sasprindzinätäka-autoru
— republikäpu kongresa un sedem. Rezultäts: kongress jau §ies par pedejo gadu arvien bieiä-senata
frakciju vaditaju värdos. L i - P^c vienas stundas bija piepgmis l i - kajiem streikiem. Par v\säm lietäm
kullia saturs, Isl pemot, bija ASV p^^n^u no jauna, ar balsu aftiecibu tie, kas uzskata, ka |atl daudzi no
arcäbiedrlbu tiesibu ierobezoäana. 5etri pret vienu. Senätä, kur likums pagäjufio mene§u streikiem nav ne-pirmä
gäjienä bija piepemts ar 68 maz notiku5i'labäku algu vai labä-
^700 STBEIKP GADÄ pret 24 balsim, säkäs gapas Öebates. ku darba apstäklu de}, bet gan bi-Ä
* « « i R ^ n i n^mfir^irsnn 4t. O^AII Krmajä reizc pret likilmu bija bal- juäi atsevisl^o arodbiedribu savstar-w
Ä ; , A^ h S ft^"" 21 pa5a Trumena' partijas se- pejäs sacensibas rezultäts. Sos strei-
S Ä J ? S ' S ^ Ä kas kad-.arodbiedribas fL S ? i L r ^ P m A?^t, n i ^ balsojis pret to, Otrrei- vai arodbiedribu vadltaji nevar sa- ÄirS «Sis^^rS zejas debates ilgä no plektdienas vä starpä vienoties par to, kam tad ^f^^^^^ Tcfo<c P^sdienas lidz sestdienas pievaka- Isti ir tiesibas pärstävet strädnlekus
n i i l o t ^ Ä ; HI^^^ Likums, ko ASV prezldents at- Uinämä darba pozare, amerikäpi jau
^&ivf^^^^^^^ atpakal ar ^VM veto, gOst iesaukuSi par . ,Jurisdlkcijas s\rei- ^Zi^^S^f^Z ^^iv^LT^X^'^^^ tikai, ja otrreizejä nobalso- kiem« Tie ari, pec da2u noverotäju
Lvi .SS pf.Hc.m su vairäkumu. BQtu pleticls, ja 7 vairäk cie§ „nevainlgie" - tas ir,
SSku dePp^^^^ P^™^ ^^^^^ bal^juSi iedzlvot^ kas paUek vai nu bez
tSnJnmnnnnn S. t^lr Sfkrt.^ ^^^BW tas nenotika Likumu pigepaz§e-s , brvaauik tb evzil cieongäle, mv,a i vnaeis anpeevma rp astu.
gadijumos tomer «^reiki nenotika 1^^ Tikai viens Saäutums par §äda veida strel-Ä
Ä . ' ^ ^ ^ Ä k f t ^ ^ ^ ^ ^ ^ iaVkä savuTuz- kiem ari ir vilnis, uz kura mugu-bet
tos izralsija politx^a öancensiba mainijls ras iznests malä Hartleja-Tafta l i -
^tseviälj:u arodbiedribu vadita u ^^^^r?. „1^^«„ kums Ari Trumens to lab! nnyinS-starnä
TCad renublikänu nartila ie- ^^^^ ^^^^ vtenas un otras puses^ms. ATI irumens lo laoi apzma-t^
vf irnn^lcs S svarlgäkle argumenti? Spilgtäk ne- Jies, jo sava runä vip§ teica: ,;Es no
S^Sin Ä f r ^ J Ä senäta vai kongresa & g s ; §is visas sirds nosodu^nelietderlgu var-veiejumu
gac^at ppaar^ ilKSi^zS^in^^ jä öarDa | gan^d^rPiaz^ ^v^l^e n1l^a^lc^l^g l ratdeiicoa- m»oä cdlabrubkaä dneov §jaur opdubsieeds.r ibMu atnä naarvi
prezldents Trumens un republikäpu nekädas iecietlbas pret cilvekiem,
senätors Täfts. i kas grib izmaritot därba jautäjuihu
Par pa§u darba likumu kä tädu kärtoSanu personlgas varas un per-likuma
revlziju.
.Sis lldzSlngjals likums Amerikä
bija pazistams kä Vagnera akts.
£ ? Ä r e a S I t t e ? to r ? r S P^^eldzoäi nesekmlgs likumdoäa- ribas intereäu rSkina. Bet li-Äa^
Ln^^ I ^ kas. sacer§ liSas So U k u - i a Pteteäklbas. täds ir plrmals re- f Ä J Ä Ä S mu, ceijtxUss atjaunot vienädas tie- zultäts: kongress un senäts ar var lÄSi«Ä»r? slb^ visiem koUek«vu darba llgu- Jadzigo dlvu treädalu balsu vairä-Ä
kHiSm^ m^^^ "^^«'^'Sais, pret ko 11- kumu ptei^emls, litomu otrreiz. l i - flnSris. IM? ?n^ia^3i^,T»m f f kum verias, ir arodbiedribu vadi- kums hdz ar to stäjas spel^a par
sauca Hartleja un Tafta värdä. Taa
{alä ar pircejiem tikai psiteicoties tet, lai samaksätu par importu.
tam, ka vipas dels, kas parasti strä- Dzelzceju streiks pärtrauca og}u pie-dä
fabrikä, paSlaik streikoja, bija gädi. Fabrikas nevarSja strädät.
mäjäs un vareja palldzet matei. Vei- Lai valdiba spitu notureties 'Mrs
k a l n i ^ Klifordam teikusi: „Nedo- Qdens, finanöu ministrs bijls spiests
mäju. ka dels atgriezlsies fabrikä izdoraät jaunu plänu. Stingri pemot,
pat tad. ja strädnieki streikä vin- tas ir bargs — Francjjas bankas
netu. Nelaime tä, ka paälaik Fran- zelta rezerves samazinäs par vienu
cijä no godiga darba tik uri ta ne- tre5o daju. Izmisigi paaugstinäs no-var
pärtikt." doklus. Ja valdiba plänu piepems.
NSkoSä na^ä maza kaiejmca bija tad jau otru reizi Sai gadä paaugsti-stävgrQdäm
piina streikotijiem — j näs maksu par braucieniem Parizes_^
banku ieredpiem, sakpu ijjvadätä- pazemes dzelzcejä. x Paaugstinäs ari
Jiem, fabriku strädniekiem. Veca 1 dzelzce]u im pasta tarifus.
sieviete, kas pärdod cigaretes ielasj Patiesibä visas cenas ce}as. Öaiu
stQrl, lauzlja rokas un ielojäs:„Tra- mene§u laikä dzives därdziba pie-kums.
Viss viens liels trakDims. Ci- augs par 25 proc. Un tad atkal bQS
gareSu cenas atkal celsies. pastmar- jästreiko un järaksta ar kritu: ,»Mes
ku cenas -celsies, visas cenaa. celsies. nevaram ar saväm algäm izdzlvot."
Kad tas reiz beigsies? Kas var atbil- Francija nebutu Francija, ja salm-det?"
nlecisku krizl nfepavaditu politiska
Franöi yispär izslaveti par präta krize. PaSreiz saimniecibu luko va-cHväkiem.
Sodien, saka Klifords, tie dit centra grupa, kufai pastävigl
tomer rikojas kä trako nämä. Cenu pärmet gan to, ka tä esot reakclo-un
algu ceUanäs spiräle iet ua iet närä, gan ari to, ka tä pärdodot zeml
uz augSu. Tagad jay patiesibä sa- un tautu komunistiem* Komunisti,
sniegts^atklätas infläcijas stävoklis. kas vairs valdibä nepledaläs, bet jo-
Un visl joprojäm dara visu, lal ne- projäm ir lielakä Francijas partija,
lalme turpinätos. Kopä koniQnisti gaida savu laiku. Ministru prezldents
atstäjuSi valdibu, streiki vairs nemi- Ramadje publlski apvainojis vipua
tas: tikko viens beidzas, säkas cits. par strciku un visu tagadejo ^rQtl-
Var jau bOt, ka tä nejauSa sagadi- bu ierosinääanu. Komunisti sez ma-
§anä3. lä un pärmet Ramadje, ka vipä visu
Francija jau piedzivojusl lieläko grutibu nastu uzveV nabadzlgajiem
dzelzcejnieku streiku vlsä savä ves- iedzivotäjiem.
turä. Daii strgyci — kä piemSram, Oträ puse atrodas Degols uu vipa
gäzes rQpnlecibas, elektribas, paze- antlkomunistlskä kustlba» Vipfi tä-^
mes dzelzceju strädnieku streiki — pat ^ä komunisti gaida mirkli, kad'
patiesibä noversti gandriz vai pirms tautagallgä izmisumä aiclnäs vipU
tie Istl säku5ies. Bet vlenmer gadäs pärpemt vadibu saväs rokäs. Bet
atkal kas cjts. Strädniekus nevar | Ja puse tautas sauks vienu un otra
puse otru; tad Francija-bQslotltuvu
pilsopu ka^am.
Liekas tom§r,noslegumä £ä^
förds, ka vienigais cilveks, kas pa-tiesi
vgl ppetu Franciju^^ g^^ ir
ASV ärlietu ministrs Margals.Ghaoss
ir jau par daudz liels, lai paäi franöl
i i i
DAZOS VARDOS
Valsts aizsardziba ir svarlgäkais
postenis jaimajä Polijas budietä,
spiti prezidenta veto, un republikä-
Vai likums vairos mieru ASV dar-1 ^u laikraksti triumfedaml Var rak-bija
Vagnera akta pärlabojums, kas
noliedz arodbiedribäm piespiest v i -
sus strädniekus' klausit vipu rikoju-miem:
nosaka 60 dienu ,,atvesinä§a-nas
periodu" pirms kädä jautäjuma
ba fronte? stlt: „Ar lielu uzsvaru atkal pa-
Trumeris teica: „Likums tikai pa- teikts, ka augstäkä likumdevgja le-vairotu
streikus, jo da}a no §1 Ilku- stäte ASV ir pärstävju nams. Tru-ma
notelkumlem atpem strädnie- mgns bez Saubäm nav pärkäpls sa-kiem
tieslbas sargät savus leguvu- väs varas robezas, vipS tikai gri-
Hsi cBir c4t.^4T,n «o« i^va^if,,. ^0.01 "^^s llkumlglem lidzekliem. Vipai beja viens nostäties pret likumde-a
ä i Ä r t n c ™ vairs citas aizstäve§anäs ie- veju vairäKumu. VipS izaicinäja zi-arodbledribas
atbildigas par zaude- -. , streikot." beni, un zibens spera. 20 pa5a prezi-ffiSi
i Ä stfdu dS krarl »Prezidenta runä bija pU- denta partijas locek}u nobalsoja pret
par llgumu lauSanu; zinäi^^os g a d i - ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^rJSS."^^^^^^^ dienas pec tam* laikrakstos
iZnÄ^^ r ' .^ '''""^ ^^^^jf^^^HS^^^^ sK " j g l bija lieli virsraksti: ,.Vai ASV draud
?ÄS^n^^^^^ ""S' 11^ Pi^<i2^vot, ka Savienoto Valstu pre- ^enerälstreiks?"
ÄTnlff«LiS^Ur^^^^^ ^idents cenSas aizkavet tautas par- Pagäja vei daXas sasprindzlnäju-
SS. Si H n Ä ^ ^ lielä vairäkuma pai^ radit ma pilnas dienas. AtseviSl^i, pat
nos^a vei daudz citu Uetu, to vidu ^ ^^^^^^^^^^ ^ diezgan plaSi, streiki ari iesäkäs.
an to, ka arodbiedribu vadltäjl ne-• ^^P^^^^^^ - i - ^ .»
drUcst bat komunisti vai komOnistu
Hdzskrejeji.
jPREZIDENTS SAI^EM 52.000
VESTUtiU VIENA DIENÄ
Vai likums pavairos valsts varas Tad tomer lieläkä arodbiedribu ap-iejaukäanos
darba attieclbäs? ylenlba AFL pazipoja: „Mes negri-
Trumens: „Likuma reälizgSana 1 bam paklausit aicinäjumiem, kurus
prasltu no valdlbas, lal tä kJQst ne-1 mums plesQta no viaäm valsts ma-alcinäts
starpnieks katra darba II- läm,.un atsakSmies rikot feeneräl-guma
noslegSanä." streiku, lai protest§tu pret Jaunajiem
Tafts: „Likumä teikts vienigi tas, darba llkumlem."
p e S s o S S ^ e z S RepubUkäpi bija guyuSi gallgu
S 4 ä s Ä Taviem ^S^^^^ «tridos, tad tai jädara tas k| uzvaru pirmajä patiesi ielajä lek§.
B^namä, laTapVieS^ I bezpartejisk^ tautas kalpam." ^ | polltiskä clpä pret demokratu parti-
Kamer sl apspriede vei turpinäjäs,
säkäs sabiedrisksspiediens, kam l i -
dzlgu Amerikä gruti-sameklet. Pa-| Kädi bija vienaS un otras puses
vnu, KAS SACENTÄS
jas prezidentu.
Pedejäs clpas sekas, kä jau teikts,
biis redzamas' näkoSä gadä, kad
ASV väles jauno prezidentu.
A. Lp.
Vlsumä medz dopiät, ka ar ASV
rasti prezidenta pastu uz Balto na- Izciläkie cinitäji? „New York Tl-niu
atved neliels ceturtdajtonnlgs mes" raksturo tos 5ädi.
smagais automobilis. Sais dienas Harijs S. Trumens, 63 g. v., bljis
bija jäkrauj pihis piectonnlgais au- Dzeksonas tlesnesis, senätors no
to — no rit%, pusdienä un vakarä. Mlsuri §täta no 1935. —1944. g.,
Trijäs nedejäs,. kamer notika strids vlceprezidents no 1945. g. 20. janv.
par Hartleja-Tafta likumu, Trumens lldz 12. aprilim. Pärpemot §o ama-sai^
ema vairäk kä 700,000 vestu}u. tu, vipS deklargjls, ka grib cinities
Rekordu sasniedza 13. junljä — vie- par ideäliem, „par kuriem tik sting-1 palldzibas piesolKanu stävoklis pii­na
dienä 52.000 Vestuju. ri stäv Ruzvelts." Tiek vertets par ^pu ka^a piemekletajä Grlel^jä
Arodbiedribas rikoja ka^a gäjienu droäu demokratu kandidätu prezi- mitu uzlabojies. „New York Herald
pret Hartleja-Tafta likumu. IJuJor- denta vele5anäm näkosä gadä. ^ Tribune" tomär bridina, ka notlekot
kä vienä dienä demonstreja 60.000 Roberts Alfonso Tafts, 57 g. V., tieSi pretejais.
cilveku. Tai pagä dienä, daias stun- mäcijles Jelas un Harvardas augst- tftiwu,5t<; rfno ka ärlietu mi-das
velak, demonstreja 20.000. Arod- skoläs, nelail^a prezidenta Viljema .*f;^"/^^^ ii7klA«Rili«;
biedribas bija nemierä ar „vergu ^^^^^^g^ P/^^Jf^^H t^Sf
ia^lf-.^™^ loÄ
ja vienis pratis. Domas dalijas. Pret ASV senätors no Ohaijo kop§ 1939. . . ptrid^: dnma nar Grii^kilaq
Sveienbachs ra demokratu par- «kas pretinieks, viens no repubU- ^ ^gj^^J^^^^^^
tijas lidens Hanegans. Hanegana kaiju vaditajiem. ar ASV nabalsta nalidzibu. Etridzs
mens parakstis §o likumu, tad Hen- kas ir sacensopi cipä par likumu. ^_ \^ « „^
rijs Voiless iegils to kaujas saucie- Vienä puse arodbiedribas ar saviem ^
nu ieksejäs politikas laukä, -kas v i - 17 milj. biedru, oträ pusa darba atas zipas liecina, ka pesimisms
i?am vei vajadzigs, lai varetu sakt | deveju masa un tie, kas nobaiiju-1 nav nepamatots. Komtoistidde par-kas
^ piepemts pagäjuää nede
visiem budzeta izdevumiem, kas pa-redzetl
174 mlljardu zlotu, 28 mil­jardi
zlotu paredzetl valsts siizsar-dzlbal,
skoläm atveletl 19 miljardi,
bet poUcijal 17,5 miljardi.
QenerSUs Eizänhauers paskaldro-jis,
ka täpec, ka vlp§ uzpemles Ko-lumbljas
unlversitätes prezidenta
pienäkxunus, vipS tomer nedomäjot
Izstäties no armijas.
ä. No sP^tu tikt ar to galä. DM
Vatikans sakaj
ka kars nevar
komunismu
Vatikans junija menes! jau {etras
jumä, kas tapat kä iepriekäejie pub-licets
Vatikäna laikrakstä »Osserva-tore
Romano", teikts, ka kapS neva-retu
Izbeigt komiunismu,
Vatikana laikrakstä aictnäjumi Iz-pu
6i<nipäcijas joslä.
1.200.000 cQvSkus apdraud pludi
l^Inas dienvidos.
11 ar tifa bakterijäm sainditlftru-siSi
nozagti Lionas bal^eriolofeijas
institutä. Policija steidzigi mekle
zagll, jo baidäs, ka, ja trusiSus pär-dbs
melnä tirgu, pilsetä var säkties
tIfa epldemlja.
Berlines padomju joslä novletoto
väcu centrälo archivu, p§c laikrakstä
„Der Abend" zipäm, apl^iläjusl krie-vu
komandantdra. Berlines pllsetas
valde tQlIt iesniegusi protestu sa-bledroto
padomei. Archivu nodlbinä-ja
1945. g., lai uzkrätu visas zipas
par tagadejo laiku. Archlvä atfddas
aii 30.000 grämatu, aviiu un laik-,
rakstu, kä ari plaSs attelu materiäls;
Runä septipas valodas, bet ne to,
ko vajaga. MinSpolisas karaviru le-saukSanas
komisi ja atzinusi par ka]:a
dienestam nederigu ASV * dzimu5u
pilspni Janu KoberalÖlku, kas teko§i
runä septipas valodas, bet n^prot
pietiekaml labl angliskl, lai varätu
kalpot armijä.
PlaSt) cilvSku kontrabandu polici­ja
atkläjusi Dänijas pierobezä, kur
käda banda nelegäli vedusi cllvekus
no Väcijas päri uz Dänlju.
Bordo apkärtnl Francijä piemek-lejuSas
sisepu jjriesmas. Sisepi ir
lidz 2,5 cm gap.
i pärvalda treso dalu Griekijas
tizänl kop§ ASV pabalsta solijumiem
valdibai savu darbibu pastlprlnä-juSi.
Valdlbas kafaspekam nav Iz-devies
radIt pletiekamu pretestlbu.
Partizäni patipsibä jau päi^kldot
treSo da}U no visas Griel^ijsis ter-ritorijas,
ieskaitot kalnu gredu, kas
sl^e} Griel^iju dlväs dajäs urii snie-dzas
no Salonlklem. lidz At§nim.
Grieljijas valdiba baiijas, ka par-tizänu
uzbrukumi var klut vei spe-clgäkl.
AT' Griel^ijas kaimipvalstu
palidzibu partizäni varot iet;femt ari
Salonlkus. Tapat ncesot Sauhu, ka
vajadzigä bridl slepenie komunistu
plekriteji Atenäs un citäs pilsetäs
var säkt nemierus un radIt jukas.
Tas nozimetu to, ka visa Grleklja
pärverstos par pilsopu kara kaujas
lauku. NYHT
raisijuil plaSas parrunas pasaules
polIti]j:u aprindäs, jo Sos rakstus uz­skata
par apliecinäjumu katoju baz-nlcas
nostäjas maipal pret tas sen-seno
ienaidnieTcu — komanistisko
Krievlju.
levadrakstu autors ir gräfs DlU-sepe
dela Tore. — laicigs virs/ kas
jau 27 gadus redl^ejis Vatikana !lalk-rakstu.
Amerlkäpu iumälistiem gr|fs
Tore paskaidrojls, ka päyests g«in—
personlgl neesot rakstus pirnis pub-liceSanas
izlasijls, ,^bet jus varat pa-laistiesHZ
to, ka vips tiem piekri-tis."
Cetros rakstos pävesta laikraksts
no vienas puses aiclnäjis Krievlju,
no otras puses ASV un Llelbritanlju
pärtraukt paSreizejo gatavoSanos ka-ram
un dibinät savu polltiku uz „ab-pusigu
uztlclbu." Rakstos teikts, ka
ASV vajadzgtu „atmest Truriiena dok-trinu
Grieyjä un Turcijä, jo tä ra-da
draudus Krievijai, bet Krievijai
savukärt vajadzetu atteikties no sa­väm
vasajvalstim." MarSala pläns,^—
turpretim, uzslavets kä istais miera
ce)S. . —
Raksti izraisljusi domslarpibas ari
paää Vatikana. Daja augsto pre-lätu
esot izteikuSies, ka rakstos nav
pietiekaml skaidri prasits, lal ASV
atsakäs no Trumena doktrlnas tikai
tad, ja ari Krievija apliednääot pa-tiesu
grlbu piekäpties. Käds aug--
stäks Vatikana lerednistelcls: „Tru-mena
doktrlnas irbrivibas un^de-mokratljas
sargs." ^
Pedejä rakstä gräfs Tore Izteicies,
ka „bumbas nespej sagraut^ne ko­munismu,
ne demokratiju'."w^"KarS
abu sistemu starpä liekl upuretu^-^
mlljonlem dzivibu. Ari baznlcai esot
jäatzist, ka komunlsms i r paradiba,
kas paliks, un tai jämäcM sadzivot
ar to, tapat kä tai bija jämäcäs sa­dzivot
ar Romas imperiju. Pasaulei
es6t Jäcerj ka komunisms pakape-niski
atteiksies no antiklerlkalLsma
im totälitärisma, tapat kä revolucio-närä
Francija pirms 150 '•adiem pa-pamazäm
modificeja savus ur^skatus.
NYHT
mm
mm
mm
• s;
t
iii-mk
m hr: ?
Mm
liri
i i
mMTi
tB' -
uit
prfp
tlKl
iPt.
m-
•m
^ mi
mm
*4
mmi