Bavarijas Latviesu vestnesis, November 13, 1948

              I i i
:mSS"•mtMel
mmm
•iP
ē
a
ii'
• i
't-'M
i':
0 •
m
::b!iit
'mm
'ii
I
:5i.
• L. •.•r.v. 'īi
ti.
« i
••Mš
mi
i..:
.•,,•••,1'
'i:
•1
I
- 1 * I f
V Z •
4r
• • • • • .
zm
i
I I iii
. i •
s.
ilr i3
\n • ]|-
• [:l-
' i " * ; *
•pili
s •LATVIJA, 1948. g. 13. nove^^.^
Nr. 101 (206) 1948. g. 13. novembri
Ar āutora parakstu ni toldāliem parak­stītajos
rakstos Izteiktā» doma» ōaT katri
ilņā redakcijas doma»*
Kas darāms, lai
vācu
Kaut gan Vācijā jau dzīvojam tur­pat
4 gadus, daudzās lietās, sevišķi
vācu likumu zināšanāj vēl esam pil­nīgi'tālumriieki.
jp neprotam izm^
tot tiĢsības, ko mums šie likumi dod.
Jāiegaumē, ka civilās, sociālās un
administratīvās lietās esam padoti
vācu likumiem, un mums svarīgākie
no tiem ir likums par nodrošināšanu
slimību gadījumos un likums par
bezdarba pabalstiem. r
Ir pārvietotās personas, kas neat­rodas
algotā darbā, kuras pilnīgi ap­rūpe,
arī medicīniskā ziņā, IRO, un
ir pārvietotās personas un viņu ģi­menes
locekļi, kas atrodas algota
darbg vācu saimniecībā, militārās
pārvaldes vai arī IRO iestādēs. Sis
otrās kategorijas DP, ja tie nepie­der
pie Sabiedrotām nācijām, ir pa­doti
vācu sociāliem likumiem.
Pēc vācu likumiem obligāti pret
slimībām nodrošināti vācu slimo ka­sēs
visi strādnieki ar stundas mak­su,
neatkarīgi no algas lieluma, bet
ierēdņi ar mēneša algu (Angestellte),
ja viņu . alga nepārsniedz 300 DM
mēnesī. Tie ierēdņi, kuru alga pār­sniedz
minēto summu, var apdroši­nāties
brīvprātīgi. Apdrošināšanas
iemaksas sedz kopēji darba devējs
un darba ņēmējs. Brīvprātīgiem ap­drošinātiem
jāsedz pašiem visas ie­maksas.
^
Vācijā pastāv divējāda veida sli­mo
kases: Erzackases, t. i. tādas,
kam tiesības saņemt visas sociālās
apdrošināšanas iemaksas un nodot
tās tālāk pēc piederības, un privātās
slimo kases, kam tādu tiesību nav.
Ir pavisam kādas 12 Erzackases, ne­skaitot
lokālās slimo kases (Allge-meine
Ortskrankenkassen), kam vi­sām
tiesības saņemt obligātās apdro­šināšanas
iemaksas un tas virzīt tā­lāk
pēc piederības. Ja kāds brīvprā­tīgi
apdrošinājies privātā slimo kasē,
tad viņa obligātās sociālās apdroši­nāšanas
iemaksas tomēr Iet caur lo­kālo
kasi (Allgemeine Ōrtskranken-kasse).
Tātad, ne visas privātās sli­mo
kases var veikt visus slimo ka-
• sēm uzliktps pienākumus un, ja kāds
vēlas brīvprātīgi apdrošināties pri­vātā
slimo kase, lai iepriekš Iepa­zīstas
ar tās statūtiem im apdroši­nāšanas
noteikumiem, lai neatkārto­tos
gadījumi, kā nesen, kur tautieši
apdrošinājušies privātā slimo kasē,
no kuras tik viegli vairs nevar Izstā­ties
un kura apdrošināšanas prēmi­jas
draud piedzīt tiesas ceļā.
• Slimo kasēs apdrošināti ne tikai
' paši dalībnieki, bet ari viņu ģimenes
locekli: sieva un bērni līdz 18. mūža
gadam, bet, ja tie apmeklē skolu vai
atrodas amata apmācībā, līdz 21 mū­ža
gadam, ja viņi paši nav algotā
darbā.
Ar iestāšanos sUmo kasē apdroši­nātam
un viņa ģimenes locekļiem
tiesība uz bezmaksas ambulantu ār­stēšanu
pie vācu ārstiem bez laika
ierobežojuma. Grūtniecēm — dalīb­niecēm,
kā arī grūtniecēm — ģime­nes
loceklēm, lai saņemtu ārstu pa­līdzību,
jābūt pēdējos 2 gados biju­šām
apdrošinātām pret slimībām 10
mēnešus, no tiem 8 mēnešus .pēdējā
gadā. Zāles uri rnazaikus ārstniecības
līdzekļus, vērtībā līdz 30 DM, iz­sniedz
dalībniekiem pret 25 feniņiem,
bet ģimenes locekļiem pret 50Vo pie­maksu.
Ārstēšana vācu slimnīcās līdz
26 nedēļām dalībniekiem brīva, bet
ģimenes locekļiem līdz 13 nedēļām
pret piemaksu apmēram 30Vo ap-mērā.
'••' '-•,':z'-\''i^^
Darba nespējas gadījumos dalīb­niekiem
piešķir slimības pabalstus
50Vo darba algas apmērā, sākot ar
darba nespējas 4. dienu 26 nedēļu
laikā. Ja dalībnieku, kam apgādāja­mi
ģimenes locekļi, ievieto slimnīcā
vai dziedniecības iestādē, tam
piešķir mājas pabalstu (Hausgeld)
slimības paibalsta apmērā. Ja viņš
ir vieninieks, tad tam piešķir tikai
^/lo slimības pabalsta resp. kabatas
naudu (Tasdiengeld). Pabalsts nedēļ-niecēm-
dallbniecēm turpinās 4 nedē­ļas
pirms un 6 nedēļas pēc dzemdīr
bām, bet ar ārsta atzinumu jau arī
ar 6. nedēļu pirms dzemdībām. Da-libiļieka
nāves gadījumā viņa pa-kaļpalicējiem
piešķir pabalstu dalīb­nieka
20 kārtējas dienas i;q)eļņas ap­mērā.
[ -Z/-'
Ja strādnieks ar stundas maksu ir
darba nespējīgs ilgāk par 3 dienām,
tad okupācijas pārvalde piemaksā
viņam starpību starp slimo kases
maksājamo pabalstu un 75Vo vidējas
izpeļņas 6 nedēļu laikā, ja nostrādāti
3 mēneši, un 10 nedēļu laikā, ja
nostrādāts 1 gads.
Ierēdņi ar mēneša algu (Angestell­te)
darba nespējas gadījumā saņem
slimības atvaļinājumu ar pilnu algu:
ja nostrādāti 3 mēneši 2 nedēļas,
Komponists Eižens Freimanis stāsta par
savām pirmajām gaitām Austrālijā
Komponists Eižens Freimanis, kas
no Lauingenas, Bavārijā, kopā ar
dziedoni Elvīru Āroni aizbrauca uz
Austrāliju,!* jau ieradies viņā krastā.
Mākslinieks mums raksta: ,,11. okr-tobrl
biju laimīgi galā, E&mu Austrā­lijas
otrajā pusē, varbūt ari pirmajā,
atkarībā, no kuras vietas šejieni
vSro.Siirpu braucot Sarkanajā jūrā
nospēlēju 2 koncertus kuģa vienībai
Tādā veidā radās kunga dzīve. In­dijas
okeānā mūsu kuģi sāka mazliet
šūpot. DīpīSiem ar to pietika un W/o
mocījās ar jūras slimību. Izbraucot
no Saritanās jūras, vairs nevarēju
gulēt uz kuģa klāja, jo nespēju pie­rast
pie pēkšņa lietus nakts vidū.
Ekvatoru tomēr nogulēju. Visu laiku
vējains un vēss.
Beidzot iebraucām Pērtas ostā
Frematlē. Uz kuģa saskrēja žur­nālisti.
Vakarā mana bilde jau bija
avīzē ar parakstu, ka esmu Latvijas
labākais pianists un profesors. Avīzi
paglabāju, jo nezin, vai kādreiz mū­žā
vēl būšu profesors. Autobusi mūs
aizveda uz nometni. Atveda arī visas
mantiņas. Ceļā nekā nekontrolēja.
Sadūšojos un mēroju 6 jūdzes līdz
Pērtai.; Uzmeklēju radiofonu. Ru­nāju
ar kungiem angļu valodā. Tei­cu,
ka gribu uzspēlēt. Kad man
kaut ko jautāja, atbildēju, kā nesa­protu.
Tā bija pareiza taktika. Nā­kamai
ā dienā tiku pie mēģinājuma.
Nospēlēju, Paņēiņa manu adresi uri
teica, ka rakstīšot. Tomēr neatrak-stīja,
bet zvanīja nometnes vadībai,
ka esot par mani ieinteresēti, kaut
spēlē bijis jūtams treniņa trūkums.
Atbraukšot kāds vīrs tm gādāšot, lai
es tiekot pie kārtīgas spēlēšanas. Pēc
3 mēnešiem melnajā darbā varēšot
parakstīt līgumu ar Australian
Broackastiiig CommisionI
Tas vēl nav viss. Kādu pēcpusdie­nu
spēlēju nometnes vadībaL Nā­kamajā
dienā saņēmu ielūgumu ie­rasties
pie imigrācijas ministra. Aiz-ome
AīilERIKAŅU raidītājs Eiropā AFN
18. novembrī noraidīs latviešu mūzi­ku
un Andreja EglīSa Dievs, Tava
zeme deg. . 1;-
HEILBRONAS tbc slimnica ikdie­nas
pelēkumā un klusumā 5. no­vembrī
atskanēja latviešu tautas
dziesmas Babenhauzenas im Hana-yas
latviešu jauktā kora dziedātas,
diriģentu vJ. Dzeguzes un T. Ilsteres
vadībā. Tas bija •pirmais latviešu
mākslas sarīkojums šīs slinmlcas
mūros. •
MANCESTERAS tekstilfabriku dar­binieki
un tekstilnieku arodbiedrības
vadītāji publicējuši uzsaukumu
150.000 tekstilstrādniekiem par zie­dojumu
vākšanu, lai iepriecinātu Ei­ropas
DP Ziemsvētkos, Lūgts ziedot
galvenokārt drēbes, lai tās vēl pirms
svētkiem nosūtītu
Austriju.
braucu.: Atkal spēlēju. Šodien re­zultāti:
esmu izraudzīts vieglākā
darbā 20 km no Pērtas. Tur būšot
uz un
ANGĻU joslas latviešu darba die­nesta
vīri ceļā no Kukshāfenas ūz
Osnabriku cieta auto nelaimē. Noga­lināti
3 un ievainoti 18 tautieši
HANAVAS latvieša TMCAs nodaļā atrodas
sainīši no Zviedrijas Marģerim Laiviņām
(4027. Latv. Serv. Co.), Rolfam Thoningam
(Neištatē pie Mārburgas) un HUgo Graubi-ņam
(Manheiniā).
arī klavieres.
Bet ķā te ar dzīvi? Mitināmies
skārda barakās pa 5—7 cilvēki katrā
istabā. ,Ēst dod labi Uzvalkus un
veļu arī dabūjām. Puiši iet jūrā pel­dēties.
Krokodīļu nav. Čūsku nav.
Odi ir, bet nekož. Mušas šausmīgi
nekaunīgas, bet -arī nekož. Ķenguri
esot mežā. Truši ari Haizivju nav.
Putni ir un nejauki ķērc. Rozes ir.
Vīns arī. Stiprs, lēts un garžīgs.
Augļi ir. Apelsīni maksā tikai 1 pe­niju
gabalā.
Pērta mazliet mazāka par Rīgu.
Pilsēta kā pasaka.- Jauna. Šejiļenieši.
stāsta, ka pašreiz esot agrs pavasa­ris.
Laiks dienā silts, naktis vēsas.
Jaunam mēnesim abi ragi gaisā. Kā
tā? Pēc saules norietēšanas tūlīt ir
tumšs. Zelts un briljanti lēti. Ma­sīvs
zelta gredzens maksā 2—3 mār­ciņas.**
i
Nākamajā vēstulē, kas i izrakstīta
26. oktobrī, Freimanis pastāsta: „Jū-tos
tādā stāvoklī kā Šopēns Parīzē.
Esniu modē. Katru dienu vairāki ie-lūgum|
i. Pirms paris dienām spēlēju
gandrīz visam ministru kabinetam.
Šovakar — pie šejienes preses
biedrības priekšnieka. Bet par visu
to n ^ ā nemaksā. Kas tā par modi?
Tad vēl: haizivis jūrā tomēr. ir un
apelsīnus šejienieši pieved par 2 ši­liņiem
veselu spaini. Brālis man at­sūtīja
4| mārciņas im nu esmu ļoti
bagāts. Ceru, ka šādas -—tikpat lie­līgas
vēstules rakstīšu arī turpmāk
Uz: redzēšanos!" : ^;
Mūsu līdzstrādnieks R. Teivens ar
norvēģu tvaikoni „Svalbards" kopā
ar 900 citiem DP uz Austrāliju aiz­brauca
20.' septembrī no Brēmerhāfe-;
nas. Kuģis ir 9000 br. tonnu, ko.par
reparācijām no vāciešiem ieguvusi
Norvēģija. Tagad tas uz Austrālij
ved jau trešo DP transportu. R. Tei­vens
raksta: „Ertību kuģi nav ne­kādu.
Katrā kabīnē ir 30—70 cilvē­ku.
Jāguļ vairākos stāvos. Diennaktī
kuģis veic 650 km. Esam ap 290 lat
viešu, daudzi ar ģimenēm. Brauc
ārsti; skolotāji, agronomi, ierēdņi uc
nozaru speciālisti, kuriem visiem bū<^
jāiesaistās melnajā darbā. Uz kuģ
jāceļas p l 6, bet gulēt ejam pl. 23.
Jāveic dažādi saimniecības darbi, kā­dēļ
noder līdzi paņemtās pavecākais
drēbes."
„Nēģus iedala apaļos un plaka­nos,"
p- kādreiz Latvijā zooloģijas
eksāmenā stāstījis vecāka semestra
students, un, vēl vairāk cenšoties
pierādīt savas „vispūsīgās" zināša­nas,
turpinājis ^ ,,Apaļie dzīvo
Gaujā pie Carnikavas, bet plakanie
Daugavā pie Doles."
„Pa daļai pareizi," atbildējis pro­fesors
— „tikai, jūs, studenta kungs,
neesiet klausījušies manas lekcijas,
bet gari studējuši zooloģiju Romas
pagrabā."
Tagad Vācijā parādījusies vēl tre­šā
n^ģu suga. Par tiem varētu teikt
tā: zvejoti Emsas grīvā, cepti Grēve-nes
latviešu nometnē, pērkami Es-lingenā.!
^
Ap nēģu kubliņu daudziem saistās
jaukas atmiņas.
Carnikavas un Doles nēģi kādreiz
bija iecienīts gardums pat
Venecuēla no namamātes viedokļa
DE. EDĪTES KUSANES VĒSTULE LATVUAI
Katrs sākums ir grūts, un jaunam
ieceļotājam te sākums kļūst vēl
grūtāks, jo lai gan Venecuēla ir mil­jons
kvadrātkilometrus. liela un tai
ir tikai 4 milj. ied^otāju, Karaka-sas,
Valensijas un Marakajas apga­bals
jau ir ieceļotāju pārpildīts.
Gandrīz katrs ieceļotājs- vispirms
laimi mēģina Karakasā. un ja tur Iz­dodas
dabūt darbu un dzīvokli, tad
ved turp arī ģimeni Bet tas iz­dodas
tikai retiem. Viss vairums ir
spiesti palikt provinces pilsētās, kur
arī nav vairs tik viegli kā agrāk. Ja
agrāk runāja par 15—20 bol sākumia
algu, tad tagad ir laimīgi, ja izdodas
dabūt darbu ar 10—12 bol. dienā.
Katram te jāpaļaujas tikai uz sa­viem
spēkiem un laimi. Lielākās'rū­pes
ir nost ar to brīdi, kad ir darbs
uri istaba. Senāk runāja par dzī­vokli,
tagad saka paldies, ja var da­būt
istabu. Šejienes istaba nozīmē
četras sienas, cementa grīdu un
griestus, pie tam ne visām istabām
tāds lukss kā griesti ir.
Pirmā diena paiet nepieciešamāko
mantu iegādei Cik daudz gan ie­tilpst
šajos divos vārdos — nepiecie­šamākās
mantas. Kas viss nav va­jadzīgs
cilvēkam, kas Venecuēlā ie­radies
ar lidmašīnu un 30 kg smagu
ceļa somu! Vispirms jau vajadzīgas
gultas. Par tādām .gultām kā kādreiz
mājās, te nav ko sapņot. Pirmkārt,
tās aizņem daudz telpas un, otrkārt
— mēs tās nespējam samaksāt. Vie­na
pati gulta, kādu mēs to saprotam,
ar matraci maksā apm. 300—500 bol.
Tātad skats jāpievērš pavisam vien­kāršām
gultām ar stiepļu pinumu,
bet bērniem nopērkam armijas pa­rauga
gultiņas, kas katra maksā 30
boL Ta.d meklējam plīti. Ir plītiņas
vidējas ceļa somas lielumā, ar di-
'viem riņķiem, maksā apm. 35 bol.,
bet ir, arī ar 5 riņķiem, cepešu
krāsni un iebūvētu ledusskapi, bet
tās maksā ap 1000 bol Lai gan le­dusskapis
šeit .nav lukss, bet pirmās
nepieciešamības manta, mums, tā­pat
kā . citiem ieceļotājiem, no tā
jāatsakās un jāaomierLnās ar vislē­tāko
plītiņu par 35 bol. Atlikušo nau­du
izlietojam trauku iegādei. Atkal
izvēlamies tikai visnepieciešamāko.
Dažas dienas galda vietā jiztiekam
ar ceļa somām, sakraujot tās vienu
otrai virsū, jo mēbeles pirkt nav
iespējams, tās ir daudz par dārgām ļ atvēruši^ savus veikalus, kur pārdod
ieceļotāja kabatai. Mācoties no agrā­kiem
ieceļotājiern, galdu, krēslus un
plaidctus gatavojam paši. Zāģētavā
par lētu naudu nopērkam dēļus (ma­sīva
magoņkoka!) \m pāris dienu
laikā mēbeies gatavas. Tās nebūt
nav daudz sliktākas par veikalos
būjamām, bet maksā vismaz l^ļ
reizes lētāk. Tagad nožēlojam ka at­gultas
neesam gatavojuši paši vkl
maz būtu izturīgākas, jo pirktās sa
ka «ukt un brukt jau pirmalā die^
nā. m drēbju skapja pagaidām is,
atsakās, jo, pirmkārt, mūsu gaid
nieku zināšanas tīk tālu nesniedzas
otrkārt, mūsu istabā tik lielam m§i
beles gabalam nav vietas,
Kad galds gatavs, jādomā ko likt
galdā, fiet arī; namamātes uzde- i
vums te nav viegls. Tirgus
un ^ aŗ visdažadā-kām.
mantām, bet lielāko da
tām neesmu vēl nekad savā u no
mūž§
redzējusi un nezinu, vai tās jāvāra,
jūsutina,; jācep, vai jāēd tāpat. ^ ^
ropā parasto dārzeņu te tikpat kS
navi im ja ir, tad cenas ir stipri sā­lītas,
Piem., četri mazi burkaniņi
maksā 1 bol., vidēja lieluma gur*
ķis — bolivāru, 2 galviņas salātu ar
10 lapiņām: katrā — atkal ļDolivānj.
Pirmās trīs dienas staigāju galīgi
satriekta, jo nesapratu, kā te
budžeta robežās varēs': saiiimiekot
Bet nu jau. iet; labāk, jo sāku pāN
veidot ēdienu kārti Kādēļ jāēd kar­tupeļi,
kas maksā 85 sant. — i bol. kg
ja var ēst rīsu, kas maksā tikpat, bet
gatavojot iznāk izdevīgāks par ka>
tupeļiem. Kādēļ jāēd gaļa, kas
maksā 5—6 bol. kg, ja divreiz lētāk
var saimniekot lietojot taukus. Sal­dā
ēdiena gatavošanai nav jāņem
baltais cukurs, ^kas maksā 1 bol
kg. No tējas dzeršanas Jāatsakās, -jo
tēja šeit ir lukss, tgties trīs reizes )|
dienā dzeram kafiju. Pienu izdevi- 'I
gāk ņemt pulvera veidā, jo litrs ^ ^?
svaiga pilnpiena maksā 1 bol Lieto- 'i
jot pulvera pienu,, iznāk apm. 5 rei­zes
lētāk.
Eiropiešiem visgrūtāk ir atteikties
no maizes un tās vietā lietot kuku­rūzu,
kā to dara visi šejienieši. Ku­kurūzas
plāceņiem vāra pilnus kat­lus
ar kukurūzu, tad to maļ uri'mī­ca
kopā ar sāli, pēc tam cep uz
plīts. Stāv rakstīts — garšo lieliski,
bet ne mums, eiropiešiem. Es Izmē­ģināju
ari savai ģimenei, bet cietu
galīgu fiasko.: Vienīgā ēdēja paliku
pati, atlikimiu mani puikas izbaroja
pieklīdušam sunim. Pārgājām atkal
uz kviešu maizi. Bet kviešu milti, ci­tus
nekur neesmu redzējusi maksā
1* bol. kg. Tirgū daži ukraiņi un poļi
apst ākļus Franciijiaā . kas
sŗieidMiSStu 211)0"";
1
aploksni ar ņau
f^^f^^f atvilktnē. vB^
Tas ir lesāKum
s."
6 JO:
velosil
a sa?auca uzacis un vi
ņ teica Ka ^ f J
.. S ' " atklātāk du^
,^^^°^^rš ^ Es ik die
;^fi nevarētu nopr"^
mm
ja 6 mēneši — 6 nedēļas, ja 2 ga­di
— 9 mēnešus, ja 3 gadi — 12 mē­nešus.
Vēc vācu noteikumiem arī pret
bezdarbu obligāti apdrošināts ik­viens
ierēdnis un strādnieks ar iz­peļņu
līdz 600 DM mēnesī. Apdroši­nāšanas
iemaksas, kas sasniedz 6,5
no brutto algas, uz pusēm sedz darba
devējs ar darba ņēmēju. Gadījumā,
kad apdrošinātais saņem vairāk par
300 DM mēnesī, bezdarba apdrošinā­jums
skaitās tikai no 300. DM mē­nesī.
y.:z.\'-.{z-y-.::''^
Tiesība uz bezdarba pabalstu ir^^ti
ķai tādam apdrošinātajam, kas dar­ba
spējīgs kļuvis par bezdarbnieku.
Lai saņemtu bezdarba pabalstu, bez­darbniekam
piekritigā darba pār­valdē
jāuzrāda apliecība par darba
izbeigšanu. Seit viņš saņem darba
apliecību (Arbeitsbescheinigung) un
bezdarba pabalsta pieprasījumu (An-trag
auf Arbeitslosenunterstūtzung),
Darba apliecība iesiļiedzama piekri-tigai
okupācijas pārvaldei izpildīša­nai
pēc kam tā nododama slimo ka­sei
.apzīmogošanai, bet bezdarba pa­balsta
pieprasijimfis izpildāms pa­šam
bezdarbniekam un tad kopā ar
algas nodokļa un apdrošināšanas
karti, kas saņemamas atpakaļ no oku­pācijas
pārvaldes, un pierādījumu
par ģimenes piemaksas tiesīgajiem
ģimenes locek 1 iem, iesniedzams dar­ba
pārvaldei. Ja algas nodokļa karti­ņas
(Lohnsteuerkarte) nav, tā izņe­mama
no birģermeistara. Ja nav ap­drošināšanas
kartes (Versicherungs-karte),
iā izņemama no pilsētas ap­drošināšanas
pārvaldes (Stādtisdies
Versicherungsamt).
Lai saņemtu bezdarba pabalstu,
pabalsta pieprasītājam beidzamos 12
mēnešos pirms bezdarba pieteikšanas
jābūt bijušam nodarbībā vismaz 26
nedēļās \m pret bezdarbu apdrošinā­tam.
Bezdarba pabalstu izmaksā : 13
nedēļas pie ,' 26 nedēlu apdrošinātas
nodarbības. Tas pagarinās līdz 26
nedēļām, ja bezdarbnieks beidzamos
12 mēnešos pirrņs bezdarbā pieteik­šanas
vismaz 52 nedēļas biHs pret
bezdarbu apdrošinātā nodarbībā. :
Bezdsirba pabalsta augstumu no­saka
pēc darba algas lieluma beidza­majās
13 apdrošinātajās nedēļās. Bez­darba
pabalsts sastāv no pamata pa­balsta,
kas sniedzas līdz 24 DM ne­dēļā
un ļģimenes piemaksas par ģi­menes
locekļiem, kurus bezdarbnieks
uzturējis uz .likuma vai ieražu tiesī­bu
pamata. Pa bezdarba pabalsta sa-ņemšanasl
laiku bezdarbnieks nodro­šināts
pret slimībām vietējā slimo
kasē (Allgemeine Ortskrankenkasse).
Bezdarba pabalstus piešķir darba
pārvaldes priekšnieks. Pabalsta no­raidīšanas
gadījurnā bezdarbniekam
tiesība 2 nedēļu laikā uz pārsūdzību
pārvaldes ..Spruchausschuss'ā".
Mag, iur. K ā r l i s K a r ū sa
ielejā
lepnākajos restorānos. Pašu mājās
nēģis bija visparastākā uzkoda. Stip­rāka'
malka cienītāji dažu labu reizi
neapmierināti nosirdījās par „vien-muļo
un trūcīgo" piekodu kalniem
Vērmanītī un Romas pagrabā, un,
lai galīgi nebūtu „jāpamirst" badā,
pasūtināja pārīti „apaļos" im ūdens
kliņģeri. Tagad viss tas šķiet kā pa­saciņa,
kas sākas vārdiem ,,reiz
Ledus hokejisti Gunārs Pļavnleks
un Viesturs Kleinops tomēr pacen­tušies,
lai arī Vāczeme tiktu pie gar­dāka
kumosa. Dzīvojot Emsas grīvas
tuvumā, Pļavnieks novērojis, ka vā­cu
zvejnieku zušu tīklos bieži aiz­ķērušies
tādi kā agrāk kubliņos
redzētie mazie zuši Frīžu zvejnieki
„zutēnus" dažreiz ari žāvējuši Tu­vāk
painteresējoties, izrādījies, ka
mazie „zutēni" ir tie paši Doles un
Carnikavas nēģu radi, kas, acīm
līdzot, arī ,,emigrējuši", lai meklētu
savus kādreizējos cienītājus.
Grēvenes latvi^u nometnē Pļav-niekS;
kopā aŗ agrāko Doles nēģu
karali Pēteri Kalniņu iekārtojuši
īstu nēģu' cepli, pasākums plaukst un
sācies arī „eksports" uz amerikāņu
joslu. „Galveno pārstāvību" ameri­kāņu
joslā uzņēmies ledus hokejists
un tagad arī tirgotājs V. Kleinops.
Eslingenā viņa sakņu veikalā blok­mājas
pagrabā pirmais Doles nēģu
sūtījums bija izpārdots pāris dienām.
Lietpratēji atzinuši, ka P. Kalniņš
Grēvenē pratis nēģus tikpat labi iz­cept
kā agrāk Dblē, Esot vienīgi
mazliet par salīgu mēlei un krietni
,^ālīgi" makam,'
:. Pirmās Vācijas „nēģrūpniecības
G.m.b.H." direktors G. Pļavnleks ie­bildumus
atspēko. Garais ceļš no
Grēvenes līdz Eslingenai prasot
stiprāku iekonservēšanu. Otrkārt, arī
Emsas zvejnieki protot izvērtēt sa­vus
nēģu lomus atkarībā no piepra­sījuma.
Pie frīziešiem, kas ir kaislī­gi
ļoti stipras Ķīnas tējas cienītā ii,
bez pāris kilogramiem „sadraudzī-bas"
nodevai neesot ko braukt. Tur­pat
150 km auto transporta no Em­sas
līdz Grēvenei, nodeva cepējam,
sūtīšana uz amerikāņu joslu, pelnās
^/o pasākuma vadītājam un „ģenerāl-pārstāvim"
un, saskaitot visu kopā,
kārties Doles nēģis Nekaras ielejā
maksā apaļus 80 feniņus.
pēc eiropiešu • parašas ceptu maizi,
tur tad ari iepērkas visi iebraucēji.
Dzīvojot Vācijā bijām iedomāju­šies,
ka augļus varēsim te ēst. pec
sirdLs patikas. Augļus var gan est,
bet ne visus. Āboli un plūmes, pat
vīnogas, ļoti dārgas. Plūmes un
ābolus pārdod ne uz svara, bet pa
gabaliem. 2 āboli maksā — bolivāru,
3— 4 plūmes — tikpat. Taču leti ir
banāni, apelsīni, mango uc, ko tie­šām
var ēst pēc patikas. Par' vienu
bolivāru var dabūt ap 40—70 banā­nu.
Apelsīnus pērkam par 2 boL 26
gabalus. '
Ja pelna dienā 12—15 bol (kvali­ficēta
amatnieka alga), tad var iztikt
4— 5 cilvēku ģimene, bet. arī tikai iz-m
•
m M a, cik nesekmīgs bijis viņu da
1ais gados, salīdzinot ar kaimiņze
iifaunistiem. Pirms trim gadi
.fiīie: bija pilnīgā krievu kontro
iMstisks iekšlietu ministrs cīt
i!riia"Doliciju un organizēja kom
i i afeitu pulkus. Likās droši
tikt. Par kaut kādu iepirkšanos nav f UH ^
ko domāt Bet lai varētu sākt krāt, mttas apzīmējumu, .
tad jāpelna daudz, daudz vairāk. 'J Bet, kad Jaundibinātās sabie
Valensijā, oktobra beigās. .;|«padomes: aizsardzībā; iioti
1^
1
. - . n i p « u kas ari pec pus <
i * S S e z ā s d a f e ā . , . K ^^
?! £ iradnieku'demons
ļ^4^s mērogā" bija ^iŗgS dlctobra be^ās ne
irninas par leģējamu kaut ka
palīdzību pārņemot i
Vinē. Tāpat no k
puses atskanēja *^udi, ka
i ; jiedetifot" ministru Grafa
fii Bet Visi „puča" draudi. ai5
draudi, un vispārīgie iteskati
ka pat gadījumā, ja komfinl
erasties Vīnē ar ķšd
fabriku sargu** vienJb
;„tautas demonstrāclj
Jāldiba ir pietiekami stipra, lai
tiktu ar komunistu
a iem speKiem galā: Briesmas
ŗeiu draudēt tikai tad,' ja krievi,
šlos nopietnus sarežģījumus un
emiu komunistus atbalstīt tādā
ikā tas noticis Berlīnē. Bet;
ķ ka krievi tik bīstamus asui
A'jstrijā radīt negrib. ;;
'.| (Vines sabiedroto kontrolpado*
nesenā • trīs gadu pastāvēšanas . j
' ā austriešu. komunistiem. atgā
Dr. E d ī t e KllS§ne
Latvija 3 0 gados
1918-1948
Latviešu Nacionālās Padomes mūsu j
valsts proklamēšanas 30 gadu atce-res
dienai veltīts izdevums.
Pieprasāms nometņu grāmatnīcis.
Vairumā pie
H E L M A B A RUDZISA, Stuttgart-
, Sillenbuch, KemerbHdcstrasse 39.
C:ena D M 1,- par eks., atkalpārde- |
vējiem parastā atlaide. :||
•, komunistus sak
^Viņizaud^ iekšlietu minist
un vispār-nesamērīgo da
it>as amatos, paturot vienīgi vi
Mr^f^^^f ministra poste
«laika:Austrijas v^
VĒSI UIE±
REDAKCIJAI
^Mair< korespondents, ^
un vēlāk Ma
i^PT^nizādjasv atbalsti
sabiedroto „kon
aizsardzībā, ne vi
draudus, kas,sa
istriešu. tautu^ b
panākumus sai
^"^niorma J^?u^ izpelnīdam
^Srnf^i^^^^^ ieiiaid
^ i C & f ^^^^ ka austri
^^jas saimniecības dzīvi
D M
K ā r l i s K a z a k s , Gēstadita
GALVA SMLTIS
E. Treimanis Latvijas 19. oktc^^
numurā sūrojas, ka laikraksti lasi^-
j^js uztraucot ar ziņām par P^f | |
tiskiem saspīlējumiem un
ka miers neesot apdraudēts. Ja ta ^
ja viņš tik labi zina, ka miers pat^
šām nav apdraudēts, tad tak an vi
nam pašam nav ko uztraukties, v
arī viņš pats savam apgalvojuma»* ^
netic? .^uļ
Man liekas, ka laikraksti dara Ķ
ja informē lasītājus par to,
tiek pasaulē, ko raksta ārzemju
un ko spriež valstsvīri. Un visi i
ir nobažījušies par mieru. To noKiu ^
sēt būtu rīkoties tāpat kā strausienij |
kas, briesmām^ tuvojoties, aP^ļ^
galvu smiltīs. Bet vai ar to w
briesmas iiovērlZ
5 loti •
a ei^'^^jaclome piešķī
P'Jo!ineW J ^m™ § ļJkPa rpoi
reižu ^ ° ^'«sftas vair
'CiJ '^5tāīu""i«-i™ veseri u
loceff" "'^^^-ā dienā" b