Bavarijas Latviesu vestnesis, November 13, 1948

              ^eksandrs Klifords (Clifford
Francija atspirgsi
rrVēža gaitā''
Visā pasaulē slavenas franču smar-
.las „Skandals." Parīzes melotāji sa­ka,
ka šodien tās ir vienīgā mode.
Skandāli patlaban tiešām ir uzmanī­bas
centrā.
Priekš dažām nedēļām m^s ie­likām
ar vīnu skandālu. To drīz
nomainīja žāvētu dārzeņu skiidals.
.Sciķoja drēbju kuponu skandāls. Tad
gākās īsti prāvais • benzīna skandāls
. un pavisaln liels miltu skandāli pro-
Vincē. Maizes, cukura un gaļas ļskan-
<ļals līdz šim ir tikai pašā sākumā.
3a Francijā kaut ko sau^ par
Ikandalu, tad, ticiet man, LB ir
skandāls. Dažu pēdējo nedēļu no­tikumi
bija ar jo plašu vēpieni. Pa­rīzes
i^ese tajos rakņājās:^r baudu.
, Cilvēki, kas visu zina, prot ar stā-
Itīt, ka tas viss vēl neesot nekas-
Viņi liek saprast, ka visu līdzšinējo
.pārspēs vēl tikai rūgstošais vkūtas
vakandals. Tuvējai ziemai viņi jpsola
: ari "pamatīgu ogļu skandālu.
800 proc. sadārdzināšanās '
' Šinī Francijas valstī kaut ka 5 tie-
Sām liekas būt iepuvis.- īSzīves dār­dzība
aizvien vēl neatlaidīgi kāpj.
'No politiskā chaosa nevisai droši
iznirusi konstitūcija, bet chaoss jo­projām
i izskatās V tikpat cha)tisks.
Ogļu ražošanā valda krize, lauksaim­niecībā
ir darbaspēka krtže, riļipnie-*
čības un tirdzniecības nozarēs pastāv
pusducis mazāku križui No jdaudz
pusēm Pranfcija izskatās M mazāk
sasirgusi, kā tā bija 1939. gadāi.
Pavasarī varēja cerēt. Aukstā un
tumšā bezogļu ziema bija aizvadīta.
Amerikāņu okupācija tuvojās bei­gām.
Bija Izredzes uz lieliskām ra­žām.
Gaisā juta atdzimšanu. Vē vai­rāk:
Parīze pēkšņi atkdl sāk \ iz­skatīties
pēc Parīzes. Atmirdzē; a tās
priecīgās dzirkstis. • Policistus ielās
atkal redzēja viņu romantiskās uni­formās.
,
Bet tagad... „Bois" alejās krVt la­pas,
miera konference piedzīvojusi
nožēlojamas beigas. Sākas vēl viena
giema, kurā relatīvi tāpat nebūs ku­rināmā.
Mūžīgais skandālu muc žek-lis,
politiskais apjukums, ^rankj ne­drošība,
nemitīgi debesīs kāp iošas
cenas. Patlaban ir ļoti viegli bO; pe­simistam.
: Pēc kā lai vērtē^kādu valsti? Vil-»
vtieni Francijā apgrozās pēc $an ksta
(atcerēsities, varbūt, ka Itālijā tas
bija Musolini pirmais lielais sas nie-
''gums). Jūs varat pirkt „fōie g:as,"
Šampanieti un smaržas. Modes i::stā-dēs
ir eksotisku modeļu pārpilnība,
katrs apmēram 100-angļu gifieju
icenā. Vai tas nozīmē, ka FrancijaJr
spēcīga un plaukstoša?
Varbūt lielāka nozīme ir pasvītrot,
ka par visu to, kur nabaga, cilvēciņš
1938. g. izdeva ipo franku, viņan ta­gad
jāmaksā 800? Un tāds,, pie ;am,
ir oficiālais indeks legālām (nevis
melnā tirgus) cenām.> Kopš janvāra
tās cēlušās no 480 frankiem (Anijlijā
.par to, kas 1938. g. maksāja^lOO ang­ļu
mārciņu, šodien jāsamaksā 79).
Saimnieciskais chaoss
Liekas, ka Francijas saimnie(!ība
galīgi izjūk; Laukstrādniekiem i >at-
• laban jāmaksā tik lielas algas, ka
fermeri nevar atļauties savu nžo-
/Jumu pārdošanu par legālām cen ām.
Te, lūk, sākas melnais iir^us. Dien^
vidfrancijaš pagrabi piebāzti ar vi nu,
bet vīnogu audzētāji to negrib p ār­dot.
Kurpes, kafija un automašīnu
riepas tiem jāpērk par melnā tirgus
cenām. Arī par savu vīnu viņi tā 3ēe
gr|b dabūt meķiā tirgus €enu/ •
Rūpniecības ražojumu kvalitāte
pazeminās. Melnajā tirgu par 1 abi
Uzturētu 1939. g. automašīnu dod ie­vērojami
vairāk nekā par tādu ; 3at
modeli, kas pavisam svaigs iznāk no
fabrikas 1948. gadā. 1946. g. modeUs
iaiīdzinājumā ir daudz mazvērtīgājks.
(Beigas 3. lappuse
Ņujorka. 6. nov. Vakar notiku­šās
balsošanas rezultāti 47 Stātos rā­da
republikāņu pārsvaru kongresa
abos namos (tautas pārstāvju namā
un senātā, — red.). Daudz stātos
vēlētāji sagādājuši izšķīrēju sakāvi
demokrātu partijai, kas priekš 14 ga­diem
Franklinai Rūzvelta vadībā pār­ņēma
vadības grožus, i Uzvarējuši
šinīs ārkārtējās vēlēšanās, republi­kāņi
jau tagad sāk gatavoties jauna
valsts prezidenta vēlēšanām, kurām
jānotiek pēc 2 gadiem. Līdz tam pre­zidentam
Trumenam — demokrā­tam
jārēķinās ar kongresu, kurā no­teiks
republikāņi. Vērtējot vēlēšanu
rezultātus, republikāņu senators Ro­berts
Tafts izteicās: «Vēlēšanu rezul­tāti
rāda, ka amerikāņi ir ļaeteiktl
pret tOj lai centrālās valdības rokās
paliktu vara un nauda viņu Ikdienas
dzī|Ves regulēšanai. Republikāņu va­dībā
mēs mierīgi varam strādāt kon­struktīvu
darbu, kas nepieciešams
mieram, gādāt pilnu nodarbinātību
privātās uzi^iēmības ietvaros un rū-pēties^
palr sociālo labklājību, atstājot
tautai brīvas rokas savu personīgo
lietu kārtošanā." Republikāņu sena­tors
Arturs irandenbergs, ko Mičiga-nas
vēlētāji i=ir pārliecinošu vairāku­mu
no jauna ievēlēja senālS, izteicās^
ka republikāņu uzvara ir „skaidrB
apstiprinājums mūsu abu partiju
vienotai ārliku politikai, kas vējas
nacionālu drošību." Demokrātu sena­tors
FuUbraits sacīja, ka, pēc vļņa
ieskata, prēziddatam Trumenam va­jadzētu
atkāpties, pirms tam ieceļot
par ārlietu njinistru kādu republikā­ni,
kam būtii jākļūst vaLsts prezi­dentam.
Tādos laikos, kad ASV nav
=viceprezident a, kā tas ir patlaban,
ārlietu ministram ir priekšroka kļūt
par valsts prezidentu. Pēc Fullbraita
dainām „Grand Old Party" (vecās
diSās partijas, kā amerikāņi parasti
sauc republilcSņus) visizcilākais ār­lietu
pārzinātājs - valstsvīrs ir sena­tors
Vandenbergs, kas ir loģiskākais
ārlietu ministra Džemsa Bernesa
pēctecis u n līdz ar to arī prezidenta
Trumena aizsļtājējs Baltajā namā.
) Londonas prese ASV vēlēšanu re­zultātus
p^iņo ar šādiem virsrak­stiem:
„ASV strauji nosvērušās pa
labi," „Trumens izbalsots" un tml.
„Eveii.n^ Standard" raksta: „Ja Har-rijs
Truniens būtu Savienoto Valstu
ministru prezidents, nevis valsts pre­zidents^
viņš savā amatā vairs ne­skaitītos
j Pasaulē, kas kļūst aizvien
kreisāka, Amerika strauji un drama­tiski
pagriezusies pa labi. Tā ir tik­pat
skaidra pārvērtība, kāda Anglijā
notika priekš 5 mēnešiem, lai gan pie
amerikāņiem tas' viss noticis gluži
pretējā virzienā," Parīzes prese, zi­ņojot
par i rezultātiem, visvairāk uz­sver
nostāšanos pret Trumena demo­krātiem.
, The Stars and Stripes
Senātā būs 5 i republikānis
Ņujorkā, 6. nov, (INS). — Pec ne­oficiāliem
rezultātiem, javmajā se­nātā
būs 51 republihiānis uh 45 de­mokrāti,
bļet tautas pārstāvju namā
244 republikāņi tm 190 demokrātu.
, Ttae Stars and Stripes
Republikāņi gavilē, bet
sagaida arī demokrātu
, atbalstu
Ņujorkā, ' 8. nov. (UP). - At­dzimstošā
republikāņu partija no
šīs dienas apņēmusies īstenot Jo pla­šu
likumdošanas programmu, kas
paredz nodokļu pazemināšanu, cenu
kontroles, drīzu izbeigšanu un pre­zidentam
pēdējos 14 gados piešķirto
ārkārtējo pilnvaru anullēšanu. Ar
to «karastāvoklis** AS Vaļslia lAeig-sles
jau 1947. g. Republikāņu uzvara
nav tik pilnīga, lai tiem būtu ne­pieciešamais
V;i balsu vairākums, ar
kuru varētu: pārbalsot valsts prezi­denta
Trumena veto. Nav izslēgta
tāpēc kompromisu nepieciešamība
daudzos jautājumos. Ārlietās repub­likāņi
solījušies turpināt atbalstīt
vienotās Nācijas. ASV tautas pār­stāvju
nama republikāņu līderis
Džozefs Martins apsolījis, k a republi­kāņi
gādās arī par īpašu izmeklēša­nu,
kurai jānoskaidro, dk daudz un
cik plaši Ir ,,slepenie līgumi,, par ku-flemamerilcāņu
tauta līdz Sinriina
maz vai neko."
Republikāņu partijas priekšsēdis
Karrolls Rīss (Reece), raksturojot
ASV vēlēšanu rezultātus, tos nosauc
par republikāņu „lielu uzvaru," bet
abklājības un miera ātrākai panāk-ianai
aicina atbalstu arī no demo­krātiem,
kas vēl paliek amatos. .JRe-publikāņu
partija guvusi lielu uzva­ru,
bet tfi vēl^nenotelc par federālo
valdību," viņš sacīja. „Mēs darlsint
visu, kas mĢsu spēkos, bet es ļoti
paļaujos, ka Trumens un viņa pado­tie
ar mums tāpat sadarbosies." Rīss
turpināja, ka rej^ublikāņu un demo­krātu
uzdevums ir „uzvest nāciju at­pakaļ
uz labklājiļ}as', varas un miera
ceļa." Republikāņu līderis tautas
pārstāvju namā Džozefs Martins,
kam vislielākās izredzes kļūt par
republikāņu pārsvarā esošā taut^
pārstāvju nama spīkeru, saka: ..Strā­dāsim
kopā, lai sasniegtu mieru un
labklājību mūsu pašu mājās un pa­rādītu
mūsu labo gribu visām kai­miņu
nācijām pārējā pasaulē.'* Mar­tins
republikāņu uzskatus iztēle šādi:
„Mēs. republikāņi, uzskatām, ka vis­svarīgākais
Ir vienota Amerika, kas
vienota savā apņēmībā samazināt
valdības ,izdevumus, pazemināt no^
dokļus, ražot arvien vairāk un gādāt
par zemākām cenām,"
The Stofs and SMpei
Amerikāņu preses balsii
Ņnjor&fi, 6. nov. gjP). — Republi­kāņu
„New York Herald Tribune"
virsrakstā saka ,,Amerikāņu uzvara,"
bet ievadā norāda, ka „vājas valdī­bas
Juceklīgā ,New.DeaV politikas
kļūdu kombinēšana beidzot atmodi­nājusi
nāciju un likusi tai saskatīt
.^ādas ricib;as briesmas." „Nc\v York
Times," kas atbalstīja ar lielu balsu
vairākumu par Ņujorkas štata gu­bernatoru
ievēlēto republikāni - To^
masu Duviju (Dewey) pret demo­krātu
kandidātu Herbertu Lēmanl
(UNRRA's bij. ģenerāldirektoru), re­publikāņu
uzvaru izskaidro ar kara
laika cenu kontroles turpināšanu
streikiem, kas kavējuM rūpniecībai
pārkārtošanu miera laika vajadzl^
bām, gausinādami plašā i patēriņa
preču ražošanu, un domi^tarpībfim
pašas valdības aprindās, ieskaitot ari
VoUesa incidentu.
The Stars and Stripei
3Qtņa Dr. A. Bilmaņa
notas ASV Valsts
Departamentam
SUtiils Dr. A. Bnmanifl savā vēs­tais
LSK raksta, ka sakarā ar ,^krl-ningiem"
m latviešu DP isšUgšaiia
no nometnēm vlņS griezies pie Valsts
Departamenta Vašingtonā ar vairā­kām
noiānļi; norādīdams uz ipatnē-
Jiem apstākļiem, kādos notikusi lat­viešu
kaŗavim mobiliiacUa un civll-
^bdvotlUii izvešana uz Vāciju.
Dr.'A. Bilmanla notās sevišķi us-svēria
mōsu blJ. karavīru likteni» ki
ari ies^ies par Ienācējiem amerikā­ņu
Joslā no pārējām okupācijas Jo3«
1ām cm AuskUas.
NoailēgumI sOtnis Ifidzis Valsts De­partamenta
vldutSJIba asumu no-vērSanfi
tārpotās latviešo pārbau­dēs
on DP Heslbu atjaunošanu l8f
slēgtajiem, kS ari gādību Austrlļ^
latviešu pārvešanai QB Vāciju.
Basa
Vīrcburgas latviešu nometnē Ba­vārijā
bīskaps J. R a n c ā n s Sinis
dienās informēja tautiešus par savu
braucienu pa Vakareiropas valstīm.
Līdzīgā kārtā augstais baznīcas gans
un Latvijas vklstsvīrs, kas ir mūsu
pēdējās Saeimas priekšsēža vietnļeks,
bet vācu okupācijas laikā vadījai lat­viešu
politisko un sabiedrisko dar­binieku
radīto pretestības kustību —
Latvijas Centrālo padomi, noc^omājis
ar savu d.arbu un brauciena jgaitām
iepazīstināt tautiešus arī pārējas lat­viešu
bēgļu lielākās nometnēs ļin ko­lonijās.
Pē^c Vīrcburgas bīskaps Ran­cāns
9. und 10. nov. bija paredzējis
apmeklēt Augsburgu.
Lai informētu Romas katoļu ^az-nicas
vadītājus un Rietumeiropas
valstu valstsvīrus un noteicējas per­sonas
par Latvijas valsts traģisko lik­teni,
un latviešu bēgļu dzīvi, domām
un cerībām, bīskaps J. Rancāns šīs
vasaras i otrā pusē vispirms apmeklē-ja
Sveidi, kur ticies arī ar Latvijas,
Lietuvas un Ig^nijas pārstāvjiem,
pārrunās skarot kā Baltijas valstu
likteņus, tā ari emigrācijā nokļuvušo
baltiešu jautājumu. Vatikānā, kā tas
savā laikā jau atzīmēts „Latviešu
Vēstnesī,** bīskapam J. Rančānam
bija sarunas ar Sv. Krēsla vadītājām
amatpersonām. Pāvests Pijs 12, bīs­kapam
J. Rancānam veltītā īpašā
audiencē izrādījis ļoti lielu interesi
par latviešu tautu un tās traģisma
pilnajām gaitām, izteicot ari pārlie­cību,
ka reiz beigsim mazo tautu
lielās ciešanas. Tanī pašā gadījumā
pāvests bīskapam J. Rancānam uz­devis
nodot viņa svētību visiem lat­viešiem
trimdā un dzimtenē.
51 valsts konferences laikā bīskaps
J. Rancāns atradies Parīzē. Tur viņš
sastapies, starp citu, ar Francijas ka-^
tolu baznīcas augstākiem vadītājiem.
Pārrunājot Latvijas valsts un latvie­šu
tautas likteni, arī viņi izteikuši
līdzjiītību mazajām Baltijas tautām,
kam uzlikts smags ciešanu krusts.
Sarunu laikā Parīzē bīskaps plaŠl
informējis gan par Latvijas valsts
patstāvības laika saimnieciskiem un
kulturāliem sasniegumiem, gan arī
par latviešu tautas postu, pārdzīvo­tām
ciešanām un pazemojumiem
okupāciju gados.
Tālākā ceļā uz Angliju bīskaps
Londonā sastapies ar Latvijas sūtni
DP skaits ASV joslā
samazinājies par 12.500
Frankfurtā, 6. nov. — ASV bru­ņoto
spēku virspavēlniecība Eiropā
vakar paziņoja, ka oktobra pirmajās
15 dienās DP skaits joslā samazinā­jies
gandrīz par 12.500. 15. okt. šinī
joslā atradās 527.274 DP pret 539.733
septembrī. Samazināšanos visvairāk
veicinājusi apm. 15.000 poļu repa­triācija
un apm. 150 židu novieto­šana
uz dzīvi cituviet Šinīs 15 die­nās
ASV joslā palielinājies tikai žīdu
skaits, kas 117.287 vietā bija 120.03Qi
llie Stars and itflp^
K. Zariņu un ari ar Anglijas valsts,
politiskās un sabiedriskās dzīves va­dītājiem.
Vairāki angļu valstsviķ un
ievērojami politiski darbinieki saru­nās
apliecinājuši simpātijas latviešu
tautai, drošinādami: ^Nezaudējiet
pacietību! Arī Jūsu problēma reiz
izkārtosies."
Pirms atgriešanās Vācijā bīskaps
J. Rancāns apmeklējis Beļģiju,, kur
sastapies ar Beļģijas sabiedriskās un
politiskās dzīves vadītājām perso­nām.
Izprašana un atsaucība dzir­dēta
ari še. Uzturēdamies Beļģijā,
bīskaps vēl apmeklējis latviešus
katoļu studentus, kas Beļģijā gatavo­jas
savām katoļu priesteru gaitām.
Studijās viņus atbalsta Beļģijas ka­toļu
garīdzniecība.
Pēc sava informatīvā atstāstījuma
bīskaps J. Rancāns aicināja sapulcē
ieradušos ap 2000 tautiešu līdz ar pāļ-rējiem
latviešu bēgļiem būt vieno­tiem,
savstarpēji izpalīdzīgiem, ie­cietīgiem
un nezaudēt ticību brīvai
demokrātiskai Latvijai. v% ticību
tēvzemei, kas reiz atkal celsies brlr
va, daiļa un latviskā garā varena,
klausītāji apliecināja ar trīskārtēju
„Slava Latvijai!''
Latviešu sanāksme Vīrcburgā, kur
tautieši bīskapa un valstsvīra apval­dīti
lietišķajos, bet paļāvības un ce­rības
apgarotajos vārdos guva jaunu
drošinājumu un stiprinājumu turp­mākām
trimdinieku dzīves gaitām,
beidzās ar J)iev8. svēti Latviju!**
ASV Joprojām atzīst
Latvijas neatkarīgo valsti
Kāds ASV armijas kapteinis, plo
tautības latvieUs» Jūlijā vēsttUē ASV
ārlietu ministrijai bi^ lūdzis pa-*
skaidrot ASV viedokli par Baltijai
valstu stāvokli. Kapteiņa saņemto
atbiļidi ievietojam oriģinālā un tul­kojumi:
JDepariment 6f State, Wa8hinitoii,
Aufoat t 1946,
My d w oaptalii Peteraon, '
tĶ 1046, addressei to Mr; LI0»
w^llyn 1. Thompson, €hlef,Dtvistoa
of Eastem Affairs, in whldi you
Inaulre aboal the Status of the Bal­tie
States.
I&'^answer to >oar auestidn I thlnh
yoa woald be Interested hi knowiiig
Ihai the United States does aōl re^
Gognize the tnoorporatioD of the bal­tie
Siaies bto the tJolon of Sovt^
SociaiUstle Repliblics. The represen-tatives
^ Estonia, Latvia ahd Llthoa-nia,
aeeredlted to ihls GovenunenV
ontiiitte to bd reeognisedL
(Signatoīre)
Walter Walklnshaw
Chief, Pabllc Viewš and Inautrles
Section, Divislonōf Public Llalson.**
Vēstules tulkojums iatvieftu valodā:
^Ārlietu ministrija
Vašingtonā, 1946. g. 1. augustā;
Mīļo kapteini Peterson! Esmu saņē-^
mis Jūsu 1946. g. 22. JūUja vēstuU.^
kas adresēta austrumu nodaļas vadī­tājam
Levellinam Tompsonam un
kuŗfi Jūs jautājat par Baltijas valitu
stāvokli.
Atbildot uz Jūsu Jautājumu^ do­māju,
ka Jūs interesēs zināt, ka Sa­vienotās
Valstis neatzlst° Baltijas val­stu
iekļaušanu Padomju Sociālistisko
Republiku Savienībā. Igaunijas, Lat­vijas
un Lietuvaji 'pārstāvjus, kas ir
akred:itēti pie šis valdības, turpina
atzīt
Patiesā cieņā
(paraksts)
Sabiedrisko Ieskatu un jautājumu
. sekcija/
Sabiedrisko sakaru nodaļa/V "
Vēstules fotokopija Iegūta ar Lie­tuvas
ministra St. Lozoraiša laipno
vldutājibu un tā glabājas pie Gusta­va
Celmiņa Romā. [
.,Latviešu Balss Austrijā''
Giāzenbachā
Apsardzības dienestā
Bambergā vairs nepieņem
Pēc Latvijas Sartanā krusta ļn-formācija5,
uzņemf>ania apsardzības
dienestā Bartibergā patlaban vairs
nenotiek. Nav ari zināms, kad /o,
varbūt, atjaunos. A. Kroders .
PIkv. Lasmanlt Jū^su adrf^sl
lūdz A D 8 m a B ū d a : DP Camo
^Antwerp." Flensburg {ZU. 3B44