1948-11-13-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
I i i :mSS"•mtMel mmm •iP ē a ii' • i 't-'M i': 0 • m ::b!iit 'mm 'ii I :5i. • L. •.•r.v. 'īi ti. « i ••Mš mi i..: .•,,•••,1' 'i: •1 I - 1 * I f V Z • 4r • • • • • . zm i I I iii . i • s. ilr i3 \n • ]|- • [:l- ' i " * ; * •pili s •LATVIJA, 1948. g. 13. nove^^.^ Nr. 101 (206) 1948. g. 13. novembri Ar āutora parakstu ni toldāliem parakstītajos rakstos Izteiktā» doma» ōaT katri ilņā redakcijas doma»* Kas darāms, lai vācu Kaut gan Vācijā jau dzīvojam turpat 4 gadus, daudzās lietās, sevišķi vācu likumu zināšanāj vēl esam pilnīgi'tālumriieki. jp neprotam izm^ tot tiĢsības, ko mums šie likumi dod. Jāiegaumē, ka civilās, sociālās un administratīvās lietās esam padoti vācu likumiem, un mums svarīgākie no tiem ir likums par nodrošināšanu slimību gadījumos un likums par bezdarba pabalstiem. r Ir pārvietotās personas, kas neatrodas algotā darbā, kuras pilnīgi aprūpe, arī medicīniskā ziņā, IRO, un ir pārvietotās personas un viņu ģimenes locekļi, kas atrodas algota darbg vācu saimniecībā, militārās pārvaldes vai arī IRO iestādēs. Sis otrās kategorijas DP, ja tie nepieder pie Sabiedrotām nācijām, ir padoti vācu sociāliem likumiem. Pēc vācu likumiem obligāti pret slimībām nodrošināti vācu slimo kasēs visi strādnieki ar stundas maksu, neatkarīgi no algas lieluma, bet ierēdņi ar mēneša algu (Angestellte), ja viņu . alga nepārsniedz 300 DM mēnesī. Tie ierēdņi, kuru alga pārsniedz minēto summu, var apdrošināties brīvprātīgi. Apdrošināšanas iemaksas sedz kopēji darba devējs un darba ņēmējs. Brīvprātīgiem apdrošinātiem jāsedz pašiem visas iemaksas. ^ Vācijā pastāv divējāda veida slimo kases: Erzackases, t. i. tādas, kam tiesības saņemt visas sociālās apdrošināšanas iemaksas un nodot tās tālāk pēc piederības, un privātās slimo kases, kam tādu tiesību nav. Ir pavisam kādas 12 Erzackases, neskaitot lokālās slimo kases (Allge-meine Ortskrankenkassen), kam visām tiesības saņemt obligātās apdrošināšanas iemaksas un tas virzīt tālāk pēc piederības. Ja kāds brīvprātīgi apdrošinājies privātā slimo kasē, tad viņa obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas tomēr Iet caur lokālo kasi (Allgemeine Ōrtskranken-kasse). Tātad, ne visas privātās slimo kases var veikt visus slimo ka- • sēm uzliktps pienākumus un, ja kāds vēlas brīvprātīgi apdrošināties privātā slimo kase, lai iepriekš Iepazīstas ar tās statūtiem im apdrošināšanas noteikumiem, lai neatkārtotos gadījumi, kā nesen, kur tautieši apdrošinājušies privātā slimo kasē, no kuras tik viegli vairs nevar Izstāties un kura apdrošināšanas prēmijas draud piedzīt tiesas ceļā. • Slimo kasēs apdrošināti ne tikai ' paši dalībnieki, bet ari viņu ģimenes locekli: sieva un bērni līdz 18. mūža gadam, bet, ja tie apmeklē skolu vai atrodas amata apmācībā, līdz 21 mūža gadam, ja viņi paši nav algotā darbā. Ar iestāšanos sUmo kasē apdrošinātam un viņa ģimenes locekļiem tiesība uz bezmaksas ambulantu ārstēšanu pie vācu ārstiem bez laika ierobežojuma. Grūtniecēm — dalībniecēm, kā arī grūtniecēm — ģimenes loceklēm, lai saņemtu ārstu palīdzību, jābūt pēdējos 2 gados bijušām apdrošinātām pret slimībām 10 mēnešus, no tiem 8 mēnešus .pēdējā gadā. Zāles uri rnazaikus ārstniecības līdzekļus, vērtībā līdz 30 DM, izsniedz dalībniekiem pret 25 feniņiem, bet ģimenes locekļiem pret 50Vo piemaksu. Ārstēšana vācu slimnīcās līdz 26 nedēļām dalībniekiem brīva, bet ģimenes locekļiem līdz 13 nedēļām pret piemaksu apmēram 30Vo ap-mērā. '••' '-•,':z'-\''i^^ Darba nespējas gadījumos dalībniekiem piešķir slimības pabalstus 50Vo darba algas apmērā, sākot ar darba nespējas 4. dienu 26 nedēļu laikā. Ja dalībnieku, kam apgādājami ģimenes locekļi, ievieto slimnīcā vai dziedniecības iestādē, tam piešķir mājas pabalstu (Hausgeld) slimības paibalsta apmērā. Ja viņš ir vieninieks, tad tam piešķir tikai ^/lo slimības pabalsta resp. kabatas naudu (Tasdiengeld). Pabalsts nedēļ-niecēm- dallbniecēm turpinās 4 nedēļas pirms un 6 nedēļas pēc dzemdīr bām, bet ar ārsta atzinumu jau arī ar 6. nedēļu pirms dzemdībām. Da-libiļieka nāves gadījumā viņa pa-kaļpalicējiem piešķir pabalstu dalībnieka 20 kārtējas dienas i;q)eļņas apmērā. [ -Z/-' Ja strādnieks ar stundas maksu ir darba nespējīgs ilgāk par 3 dienām, tad okupācijas pārvalde piemaksā viņam starpību starp slimo kases maksājamo pabalstu un 75Vo vidējas izpeļņas 6 nedēļu laikā, ja nostrādāti 3 mēneši, un 10 nedēļu laikā, ja nostrādāts 1 gads. Ierēdņi ar mēneša algu (Angestellte) darba nespējas gadījumā saņem slimības atvaļinājumu ar pilnu algu: ja nostrādāti 3 mēneši 2 nedēļas, Komponists Eižens Freimanis stāsta par savām pirmajām gaitām Austrālijā Komponists Eižens Freimanis, kas no Lauingenas, Bavārijā, kopā ar dziedoni Elvīru Āroni aizbrauca uz Austrāliju,!* jau ieradies viņā krastā. Mākslinieks mums raksta: ,,11. okr-tobrl biju laimīgi galā, E&mu Austrālijas otrajā pusē, varbūt ari pirmajā, atkarībā, no kuras vietas šejieni vSro.Siirpu braucot Sarkanajā jūrā nospēlēju 2 koncertus kuģa vienībai Tādā veidā radās kunga dzīve. Indijas okeānā mūsu kuģi sāka mazliet šūpot. DīpīSiem ar to pietika un W/o mocījās ar jūras slimību. Izbraucot no Saritanās jūras, vairs nevarēju gulēt uz kuģa klāja, jo nespēju pierast pie pēkšņa lietus nakts vidū. Ekvatoru tomēr nogulēju. Visu laiku vējains un vēss. Beidzot iebraucām Pērtas ostā Frematlē. Uz kuģa saskrēja žurnālisti. Vakarā mana bilde jau bija avīzē ar parakstu, ka esmu Latvijas labākais pianists un profesors. Avīzi paglabāju, jo nezin, vai kādreiz mūžā vēl būšu profesors. Autobusi mūs aizveda uz nometni. Atveda arī visas mantiņas. Ceļā nekā nekontrolēja. Sadūšojos un mēroju 6 jūdzes līdz Pērtai.; Uzmeklēju radiofonu. Runāju ar kungiem angļu valodā. Teicu, ka gribu uzspēlēt. Kad man kaut ko jautāja, atbildēju, kā nesaprotu. Tā bija pareiza taktika. Nākamai ā dienā tiku pie mēģinājuma. Nospēlēju, Paņēiņa manu adresi uri teica, ka rakstīšot. Tomēr neatrak-stīja, bet zvanīja nometnes vadībai, ka esot par mani ieinteresēti, kaut spēlē bijis jūtams treniņa trūkums. Atbraukšot kāds vīrs tm gādāšot, lai es tiekot pie kārtīgas spēlēšanas. Pēc 3 mēnešiem melnajā darbā varēšot parakstīt līgumu ar Australian Broackastiiig CommisionI Tas vēl nav viss. Kādu pēcpusdienu spēlēju nometnes vadībaL Nākamajā dienā saņēmu ielūgumu ierasties pie imigrācijas ministra. Aiz-ome AīilERIKAŅU raidītājs Eiropā AFN 18. novembrī noraidīs latviešu mūziku un Andreja EglīSa Dievs, Tava zeme deg. . 1;- HEILBRONAS tbc slimnica ikdienas pelēkumā un klusumā 5. novembrī atskanēja latviešu tautas dziesmas Babenhauzenas im Hana-yas latviešu jauktā kora dziedātas, diriģentu vJ. Dzeguzes un T. Ilsteres vadībā. Tas bija •pirmais latviešu mākslas sarīkojums šīs slinmlcas mūros. • MANCESTERAS tekstilfabriku darbinieki un tekstilnieku arodbiedrības vadītāji publicējuši uzsaukumu 150.000 tekstilstrādniekiem par ziedojumu vākšanu, lai iepriecinātu Eiropas DP Ziemsvētkos, Lūgts ziedot galvenokārt drēbes, lai tās vēl pirms svētkiem nosūtītu Austriju. braucu.: Atkal spēlēju. Šodien rezultāti: esmu izraudzīts vieglākā darbā 20 km no Pērtas. Tur būšot uz un ANGĻU joslas latviešu darba dienesta vīri ceļā no Kukshāfenas ūz Osnabriku cieta auto nelaimē. Nogalināti 3 un ievainoti 18 tautieši HANAVAS latvieša TMCAs nodaļā atrodas sainīši no Zviedrijas Marģerim Laiviņām (4027. Latv. Serv. Co.), Rolfam Thoningam (Neištatē pie Mārburgas) un HUgo Graubi-ņam (Manheiniā). arī klavieres. Bet ķā te ar dzīvi? Mitināmies skārda barakās pa 5—7 cilvēki katrā istabā. ,Ēst dod labi Uzvalkus un veļu arī dabūjām. Puiši iet jūrā peldēties. Krokodīļu nav. Čūsku nav. Odi ir, bet nekož. Mušas šausmīgi nekaunīgas, bet -arī nekož. Ķenguri esot mežā. Truši ari Haizivju nav. Putni ir un nejauki ķērc. Rozes ir. Vīns arī. Stiprs, lēts un garžīgs. Augļi ir. Apelsīni maksā tikai 1 peniju gabalā. Pērta mazliet mazāka par Rīgu. Pilsēta kā pasaka.- Jauna. Šejiļenieši. stāsta, ka pašreiz esot agrs pavasaris. Laiks dienā silts, naktis vēsas. Jaunam mēnesim abi ragi gaisā. Kā tā? Pēc saules norietēšanas tūlīt ir tumšs. Zelts un briljanti lēti. Masīvs zelta gredzens maksā 2—3 mārciņas.** i Nākamajā vēstulē, kas i izrakstīta 26. oktobrī, Freimanis pastāsta: „Jū-tos tādā stāvoklī kā Šopēns Parīzē. Esniu modē. Katru dienu vairāki ie-lūgum| i. Pirms paris dienām spēlēju gandrīz visam ministru kabinetam. Šovakar — pie šejienes preses biedrības priekšnieka. Bet par visu to n ^ ā nemaksā. Kas tā par modi? Tad vēl: haizivis jūrā tomēr. ir un apelsīnus šejienieši pieved par 2 šiliņiem veselu spaini. Brālis man atsūtīja 4| mārciņas im nu esmu ļoti bagāts. Ceru, ka šādas -—tikpat lielīgas vēstules rakstīšu arī turpmāk Uz: redzēšanos!" : ^; Mūsu līdzstrādnieks R. Teivens ar norvēģu tvaikoni „Svalbards" kopā ar 900 citiem DP uz Austrāliju aizbrauca 20.' septembrī no Brēmerhāfe-; nas. Kuģis ir 9000 br. tonnu, ko.par reparācijām no vāciešiem ieguvusi Norvēģija. Tagad tas uz Austrālij ved jau trešo DP transportu. R. Teivens raksta: „Ertību kuģi nav nekādu. Katrā kabīnē ir 30—70 cilvēku. Jāguļ vairākos stāvos. Diennaktī kuģis veic 650 km. Esam ap 290 lat viešu, daudzi ar ģimenēm. Brauc ārsti; skolotāji, agronomi, ierēdņi uc nozaru speciālisti, kuriem visiem bū<^ jāiesaistās melnajā darbā. Uz kuģ jāceļas p l 6, bet gulēt ejam pl. 23. Jāveic dažādi saimniecības darbi, kādēļ noder līdzi paņemtās pavecākais drēbes." „Nēģus iedala apaļos un plakanos," p- kādreiz Latvijā zooloģijas eksāmenā stāstījis vecāka semestra students, un, vēl vairāk cenšoties pierādīt savas „vispūsīgās" zināšanas, turpinājis ^ ,,Apaļie dzīvo Gaujā pie Carnikavas, bet plakanie Daugavā pie Doles." „Pa daļai pareizi," atbildējis profesors — „tikai, jūs, studenta kungs, neesiet klausījušies manas lekcijas, bet gari studējuši zooloģiju Romas pagrabā." Tagad Vācijā parādījusies vēl trešā n^ģu suga. Par tiem varētu teikt tā: zvejoti Emsas grīvā, cepti Grēve-nes latviešu nometnē, pērkami Es-lingenā.! ^ Ap nēģu kubliņu daudziem saistās jaukas atmiņas. Carnikavas un Doles nēģi kādreiz bija iecienīts gardums pat Venecuēla no namamātes viedokļa DE. EDĪTES KUSANES VĒSTULE LATVUAI Katrs sākums ir grūts, un jaunam ieceļotājam te sākums kļūst vēl grūtāks, jo lai gan Venecuēla ir miljons kvadrātkilometrus. liela un tai ir tikai 4 milj. ied^otāju, Karaka-sas, Valensijas un Marakajas apgabals jau ir ieceļotāju pārpildīts. Gandrīz katrs ieceļotājs- vispirms laimi mēģina Karakasā. un ja tur Izdodas dabūt darbu un dzīvokli, tad ved turp arī ģimeni Bet tas izdodas tikai retiem. Viss vairums ir spiesti palikt provinces pilsētās, kur arī nav vairs tik viegli kā agrāk. Ja agrāk runāja par 15—20 bol sākumia algu, tad tagad ir laimīgi, ja izdodas dabūt darbu ar 10—12 bol. dienā. Katram te jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem un laimi. Lielākās'rūpes ir nost ar to brīdi, kad ir darbs uri istaba. Senāk runāja par dzīvokli, tagad saka paldies, ja var dabūt istabu. Šejienes istaba nozīmē četras sienas, cementa grīdu un griestus, pie tam ne visām istabām tāds lukss kā griesti ir. Pirmā diena paiet nepieciešamāko mantu iegādei Cik daudz gan ietilpst šajos divos vārdos — nepieciešamākās mantas. Kas viss nav vajadzīgs cilvēkam, kas Venecuēlā ieradies ar lidmašīnu un 30 kg smagu ceļa somu! Vispirms jau vajadzīgas gultas. Par tādām .gultām kā kādreiz mājās, te nav ko sapņot. Pirmkārt, tās aizņem daudz telpas un, otrkārt — mēs tās nespējam samaksāt. Viena pati gulta, kādu mēs to saprotam, ar matraci maksā apm. 300—500 bol. Tātad skats jāpievērš pavisam vienkāršām gultām ar stiepļu pinumu, bet bērniem nopērkam armijas parauga gultiņas, kas katra maksā 30 boL Ta.d meklējam plīti. Ir plītiņas vidējas ceļa somas lielumā, ar di- 'viem riņķiem, maksā apm. 35 bol., bet ir, arī ar 5 riņķiem, cepešu krāsni un iebūvētu ledusskapi, bet tās maksā ap 1000 bol Lai gan ledusskapis šeit .nav lukss, bet pirmās nepieciešamības manta, mums, tāpat kā . citiem ieceļotājiem, no tā jāatsakās un jāaomierLnās ar vislētāko plītiņu par 35 bol. Atlikušo naudu izlietojam trauku iegādei. Atkal izvēlamies tikai visnepieciešamāko. Dažas dienas galda vietā jiztiekam ar ceļa somām, sakraujot tās vienu otrai virsū, jo mēbeles pirkt nav iespējams, tās ir daudz par dārgām ļ atvēruši^ savus veikalus, kur pārdod ieceļotāja kabatai. Mācoties no agrākiem ieceļotājiern, galdu, krēslus un plaidctus gatavojam paši. Zāģētavā par lētu naudu nopērkam dēļus (masīva magoņkoka!) \m pāris dienu laikā mēbeies gatavas. Tās nebūt nav daudz sliktākas par veikalos būjamām, bet maksā vismaz l^ļ reizes lētāk. Tagad nožēlojam ka atgultas neesam gatavojuši paši vkl maz būtu izturīgākas, jo pirktās sa ka «ukt un brukt jau pirmalā die^ nā. m drēbju skapja pagaidām is, atsakās, jo, pirmkārt, mūsu gaid nieku zināšanas tīk tālu nesniedzas otrkārt, mūsu istabā tik lielam m§i beles gabalam nav vietas, Kad galds gatavs, jādomā ko likt galdā, fiet arī; namamātes uzde- i vums te nav viegls. Tirgus un ^ aŗ visdažadā-kām. mantām, bet lielāko da tām neesmu vēl nekad savā u no mūž§ redzējusi un nezinu, vai tās jāvāra, jūsutina,; jācep, vai jāēd tāpat. ^ ^ ropā parasto dārzeņu te tikpat kS navi im ja ir, tad cenas ir stipri sālītas, Piem., četri mazi burkaniņi maksā 1 bol., vidēja lieluma gur* ķis — bolivāru, 2 galviņas salātu ar 10 lapiņām: katrā — atkal ļDolivānj. Pirmās trīs dienas staigāju galīgi satriekta, jo nesapratu, kā te budžeta robežās varēs': saiiimiekot Bet nu jau. iet; labāk, jo sāku pāN veidot ēdienu kārti Kādēļ jāēd kartupeļi, kas maksā 85 sant. — i bol. kg ja var ēst rīsu, kas maksā tikpat, bet gatavojot iznāk izdevīgāks par ka> tupeļiem. Kādēļ jāēd gaļa, kas maksā 5—6 bol. kg, ja divreiz lētāk var saimniekot lietojot taukus. Saldā ēdiena gatavošanai nav jāņem baltais cukurs, ^kas maksā 1 bol kg. No tējas dzeršanas Jāatsakās, -jo tēja šeit ir lukss, tgties trīs reizes )| dienā dzeram kafiju. Pienu izdevi- 'I gāk ņemt pulvera veidā, jo litrs ^ ^? svaiga pilnpiena maksā 1 bol Lieto- 'i jot pulvera pienu,, iznāk apm. 5 reizes lētāk. Eiropiešiem visgrūtāk ir atteikties no maizes un tās vietā lietot kukurūzu, kā to dara visi šejienieši. Kukurūzas plāceņiem vāra pilnus katlus ar kukurūzu, tad to maļ uri'mīca kopā ar sāli, pēc tam cep uz plīts. Stāv rakstīts — garšo lieliski, bet ne mums, eiropiešiem. Es Izmēģināju ari savai ģimenei, bet cietu galīgu fiasko.: Vienīgā ēdēja paliku pati, atlikimiu mani puikas izbaroja pieklīdušam sunim. Pārgājām atkal uz kviešu maizi. Bet kviešu milti, citus nekur neesmu redzējusi maksā 1* bol. kg. Tirgū daži ukraiņi un poļi apst ākļus Franciijiaā . kas sŗieidMiSStu 211)0""; 1 aploksni ar ņau f^^f^^f atvilktnē. vB^ Tas ir lesāKum s." 6 JO: velosil a sa?auca uzacis un vi ņ teica Ka ^ f J .. S ' " atklātāk du^ ,^^^°^^rš ^ Es ik die ;^fi nevarētu nopr"^ mm ja 6 mēneši — 6 nedēļas, ja 2 gadi — 9 mēnešus, ja 3 gadi — 12 mēnešus. Vēc vācu noteikumiem arī pret bezdarbu obligāti apdrošināts ikviens ierēdnis un strādnieks ar izpeļņu līdz 600 DM mēnesī. Apdrošināšanas iemaksas, kas sasniedz 6,5 no brutto algas, uz pusēm sedz darba devējs ar darba ņēmēju. Gadījumā, kad apdrošinātais saņem vairāk par 300 DM mēnesī, bezdarba apdrošinājums skaitās tikai no 300. DM mēnesī. y.:z.\'-.{z-y-.::''^ Tiesība uz bezdarba pabalstu ir^^ti ķai tādam apdrošinātajam, kas darba spējīgs kļuvis par bezdarbnieku. Lai saņemtu bezdarba pabalstu, bezdarbniekam piekritigā darba pārvaldē jāuzrāda apliecība par darba izbeigšanu. Seit viņš saņem darba apliecību (Arbeitsbescheinigung) un bezdarba pabalsta pieprasījumu (An-trag auf Arbeitslosenunterstūtzung), Darba apliecība iesiļiedzama piekri-tigai okupācijas pārvaldei izpildīšanai pēc kam tā nododama slimo kasei .apzīmogošanai, bet bezdarba pabalsta pieprasijimfis izpildāms pašam bezdarbniekam un tad kopā ar algas nodokļa un apdrošināšanas karti, kas saņemamas atpakaļ no okupācijas pārvaldes, un pierādījumu par ģimenes piemaksas tiesīgajiem ģimenes locek 1 iem, iesniedzams darba pārvaldei. Ja algas nodokļa kartiņas (Lohnsteuerkarte) nav, tā izņemama no birģermeistara. Ja nav apdrošināšanas kartes (Versicherungs-karte), iā izņemama no pilsētas apdrošināšanas pārvaldes (Stādtisdies Versicherungsamt). Lai saņemtu bezdarba pabalstu, pabalsta pieprasītājam beidzamos 12 mēnešos pirms bezdarba pieteikšanas jābūt bijušam nodarbībā vismaz 26 nedēļās \m pret bezdarbu apdrošinātam. Bezdarba pabalstu izmaksā : 13 nedēļas pie ,' 26 nedēlu apdrošinātas nodarbības. Tas pagarinās līdz 26 nedēļām, ja bezdarbnieks beidzamos 12 mēnešos pirrņs bezdarbā pieteikšanas vismaz 52 nedēļas biHs pret bezdarbu apdrošinātā nodarbībā. : Bezdsirba pabalsta augstumu nosaka pēc darba algas lieluma beidzamajās 13 apdrošinātajās nedēļās. Bezdarba pabalsts sastāv no pamata pabalsta, kas sniedzas līdz 24 DM nedēļā un ļģimenes piemaksas par ģimenes locekļiem, kurus bezdarbnieks uzturējis uz .likuma vai ieražu tiesību pamata. Pa bezdarba pabalsta sa-ņemšanasl laiku bezdarbnieks nodrošināts pret slimībām vietējā slimo kasē (Allgemeine Ortskrankenkasse). Bezdarba pabalstus piešķir darba pārvaldes priekšnieks. Pabalsta noraidīšanas gadījurnā bezdarbniekam tiesība 2 nedēļu laikā uz pārsūdzību pārvaldes ..Spruchausschuss'ā". Mag, iur. K ā r l i s K a r ū sa ielejā lepnākajos restorānos. Pašu mājās nēģis bija visparastākā uzkoda. Stiprāka' malka cienītāji dažu labu reizi neapmierināti nosirdījās par „vien-muļo un trūcīgo" piekodu kalniem Vērmanītī un Romas pagrabā, un, lai galīgi nebūtu „jāpamirst" badā, pasūtināja pārīti „apaļos" im ūdens kliņģeri. Tagad viss tas šķiet kā pasaciņa, kas sākas vārdiem ,,reiz Ledus hokejisti Gunārs Pļavnleks un Viesturs Kleinops tomēr pacentušies, lai arī Vāczeme tiktu pie gardāka kumosa. Dzīvojot Emsas grīvas tuvumā, Pļavnieks novērojis, ka vācu zvejnieku zušu tīklos bieži aizķērušies tādi kā agrāk kubliņos redzētie mazie zuši Frīžu zvejnieki „zutēnus" dažreiz ari žāvējuši Tuvāk painteresējoties, izrādījies, ka mazie „zutēni" ir tie paši Doles un Carnikavas nēģu radi, kas, acīm līdzot, arī ,,emigrējuši", lai meklētu savus kādreizējos cienītājus. Grēvenes latvi^u nometnē Pļav-niekS; kopā aŗ agrāko Doles nēģu karali Pēteri Kalniņu iekārtojuši īstu nēģu' cepli, pasākums plaukst un sācies arī „eksports" uz amerikāņu joslu. „Galveno pārstāvību" amerikāņu joslā uzņēmies ledus hokejists un tagad arī tirgotājs V. Kleinops. Eslingenā viņa sakņu veikalā blokmājas pagrabā pirmais Doles nēģu sūtījums bija izpārdots pāris dienām. Lietpratēji atzinuši, ka P. Kalniņš Grēvenē pratis nēģus tikpat labi izcept kā agrāk Dblē, Esot vienīgi mazliet par salīgu mēlei un krietni ,^ālīgi" makam,' :. Pirmās Vācijas „nēģrūpniecības G.m.b.H." direktors G. Pļavnleks iebildumus atspēko. Garais ceļš no Grēvenes līdz Eslingenai prasot stiprāku iekonservēšanu. Otrkārt, arī Emsas zvejnieki protot izvērtēt savus nēģu lomus atkarībā no pieprasījuma. Pie frīziešiem, kas ir kaislīgi ļoti stipras Ķīnas tējas cienītā ii, bez pāris kilogramiem „sadraudzī-bas" nodevai neesot ko braukt. Turpat 150 km auto transporta no Emsas līdz Grēvenei, nodeva cepējam, sūtīšana uz amerikāņu joslu, pelnās ^/o pasākuma vadītājam un „ģenerāl-pārstāvim" un, saskaitot visu kopā, kārties Doles nēģis Nekaras ielejā maksā apaļus 80 feniņus. pēc eiropiešu • parašas ceptu maizi, tur tad ari iepērkas visi iebraucēji. Dzīvojot Vācijā bijām iedomājušies, ka augļus varēsim te ēst. pec sirdLs patikas. Augļus var gan est, bet ne visus. Āboli un plūmes, pat vīnogas, ļoti dārgas. Plūmes un ābolus pārdod ne uz svara, bet pa gabaliem. 2 āboli maksā — bolivāru, 3— 4 plūmes — tikpat. Taču leti ir banāni, apelsīni, mango uc, ko tiešām var ēst pēc patikas. Par' vienu bolivāru var dabūt ap 40—70 banānu. Apelsīnus pērkam par 2 boL 26 gabalus. ' Ja pelna dienā 12—15 bol (kvalificēta amatnieka alga), tad var iztikt 4— 5 cilvēku ģimene, bet. arī tikai iz-m • m M a, cik nesekmīgs bijis viņu da 1ais gados, salīdzinot ar kaimiņze iifaunistiem. Pirms trim gadi .fiīie: bija pilnīgā krievu kontro iMstisks iekšlietu ministrs cīt i!riia"Doliciju un organizēja kom i i afeitu pulkus. Likās droši tikt. Par kaut kādu iepirkšanos nav f UH ^ ko domāt Bet lai varētu sākt krāt, mttas apzīmējumu, . tad jāpelna daudz, daudz vairāk. 'J Bet, kad Jaundibinātās sabie Valensijā, oktobra beigās. .;|«padomes: aizsardzībā; iioti 1^ 1 . - . n i p « u kas ari pec pus < i * S S e z ā s d a f e ā . , . K ^^ ?! £ iradnieku'demons ļ^4^s mērogā" bija ^iŗgS dlctobra be^ās ne irninas par leģējamu kaut ka palīdzību pārņemot i Vinē. Tāpat no k puses atskanēja *^udi, ka i ; jiedetifot" ministru Grafa fii Bet Visi „puča" draudi. ai5 draudi, un vispārīgie iteskati ka pat gadījumā, ja komfinl erasties Vīnē ar ķšd fabriku sargu** vienJb ;„tautas demonstrāclj Jāldiba ir pietiekami stipra, lai tiktu ar komunistu a iem speKiem galā: Briesmas ŗeiu draudēt tikai tad,' ja krievi, šlos nopietnus sarežģījumus un emiu komunistus atbalstīt tādā ikā tas noticis Berlīnē. Bet; ķ ka krievi tik bīstamus asui A'jstrijā radīt negrib. ;; '.| (Vines sabiedroto kontrolpado* nesenā • trīs gadu pastāvēšanas . j ' ā austriešu. komunistiem. atgā Dr. E d ī t e KllS§ne Latvija 3 0 gados 1918-1948 Latviešu Nacionālās Padomes mūsu j valsts proklamēšanas 30 gadu atce-res dienai veltīts izdevums. Pieprasāms nometņu grāmatnīcis. Vairumā pie H E L M A B A RUDZISA, Stuttgart- , Sillenbuch, KemerbHdcstrasse 39. C:ena D M 1,- par eks., atkalpārde- | vējiem parastā atlaide. :|| •, komunistus sak ^Viņizaud^ iekšlietu minist un vispār-nesamērīgo da it>as amatos, paturot vienīgi vi Mr^f^^^f ministra poste «laika:Austrijas v^ VĒSI UIE± REDAKCIJAI ^Mair< korespondents, ^ un vēlāk Ma i^PT^nizādjasv atbalsti sabiedroto „kon aizsardzībā, ne vi draudus, kas,sa istriešu. tautu^ b panākumus sai ^"^niorma J^?u^ izpelnīdam ^Srnf^i^^^^^ ieiiaid ^ i C & f ^^^^ ka austri ^^jas saimniecības dzīvi D M K ā r l i s K a z a k s , Gēstadita GALVA SMLTIS E. Treimanis Latvijas 19. oktc^^ numurā sūrojas, ka laikraksti lasi^- j^js uztraucot ar ziņām par P^f | | tiskiem saspīlējumiem un ka miers neesot apdraudēts. Ja ta ^ ja viņš tik labi zina, ka miers pat^ šām nav apdraudēts, tad tak an vi nam pašam nav ko uztraukties, v arī viņš pats savam apgalvojuma»* ^ netic? .^uļ Man liekas, ka laikraksti dara Ķ ja informē lasītājus par to, tiek pasaulē, ko raksta ārzemju un ko spriež valstsvīri. Un visi i ir nobažījušies par mieru. To noKiu ^ sēt būtu rīkoties tāpat kā strausienij | kas, briesmām^ tuvojoties, aP^ļ^ galvu smiltīs. Bet vai ar to w briesmas iiovērlZ 5 loti • a ei^'^^jaclome piešķī P'Jo!ineW J ^m™ § ļJkPa rpoi reižu ^ ° ^'«sftas vair 'CiJ '^5tāīu""i«-i™ veseri u loceff" "'^^^-ā dienā" b
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 13, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-11-13 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481113 |
Description
Title | 1948-11-13-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | I i i :mSS"•mtMel mmm •iP ē a ii' • i 't-'M i': 0 • m ::b!iit 'mm 'ii I :5i. • L. •.•r.v. 'īi ti. « i ••Mš mi i..: .•,,•••,1' 'i: •1 I - 1 * I f V Z • 4r • • • • • . zm i I I iii . i • s. ilr i3 \n • ]|- • [:l- ' i " * ; * •pili s •LATVIJA, 1948. g. 13. nove^^.^ Nr. 101 (206) 1948. g. 13. novembri Ar āutora parakstu ni toldāliem parakstītajos rakstos Izteiktā» doma» ōaT katri ilņā redakcijas doma»* Kas darāms, lai vācu Kaut gan Vācijā jau dzīvojam turpat 4 gadus, daudzās lietās, sevišķi vācu likumu zināšanāj vēl esam pilnīgi'tālumriieki. jp neprotam izm^ tot tiĢsības, ko mums šie likumi dod. Jāiegaumē, ka civilās, sociālās un administratīvās lietās esam padoti vācu likumiem, un mums svarīgākie no tiem ir likums par nodrošināšanu slimību gadījumos un likums par bezdarba pabalstiem. r Ir pārvietotās personas, kas neatrodas algotā darbā, kuras pilnīgi aprūpe, arī medicīniskā ziņā, IRO, un ir pārvietotās personas un viņu ģimenes locekļi, kas atrodas algota darbg vācu saimniecībā, militārās pārvaldes vai arī IRO iestādēs. Sis otrās kategorijas DP, ja tie nepieder pie Sabiedrotām nācijām, ir padoti vācu sociāliem likumiem. Pēc vācu likumiem obligāti pret slimībām nodrošināti vācu slimo kasēs visi strādnieki ar stundas maksu, neatkarīgi no algas lieluma, bet ierēdņi ar mēneša algu (Angestellte), ja viņu . alga nepārsniedz 300 DM mēnesī. Tie ierēdņi, kuru alga pārsniedz minēto summu, var apdrošināties brīvprātīgi. Apdrošināšanas iemaksas sedz kopēji darba devējs un darba ņēmējs. Brīvprātīgiem apdrošinātiem jāsedz pašiem visas iemaksas. ^ Vācijā pastāv divējāda veida slimo kases: Erzackases, t. i. tādas, kam tiesības saņemt visas sociālās apdrošināšanas iemaksas un nodot tās tālāk pēc piederības, un privātās slimo kases, kam tādu tiesību nav. Ir pavisam kādas 12 Erzackases, neskaitot lokālās slimo kases (Allge-meine Ortskrankenkassen), kam visām tiesības saņemt obligātās apdrošināšanas iemaksas un tas virzīt tālāk pēc piederības. Ja kāds brīvprātīgi apdrošinājies privātā slimo kasē, tad viņa obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas tomēr Iet caur lokālo kasi (Allgemeine Ōrtskranken-kasse). Tātad, ne visas privātās slimo kases var veikt visus slimo ka- • sēm uzliktps pienākumus un, ja kāds vēlas brīvprātīgi apdrošināties privātā slimo kase, lai iepriekš Iepazīstas ar tās statūtiem im apdrošināšanas noteikumiem, lai neatkārtotos gadījumi, kā nesen, kur tautieši apdrošinājušies privātā slimo kasē, no kuras tik viegli vairs nevar Izstāties un kura apdrošināšanas prēmijas draud piedzīt tiesas ceļā. • Slimo kasēs apdrošināti ne tikai ' paši dalībnieki, bet ari viņu ģimenes locekli: sieva un bērni līdz 18. mūža gadam, bet, ja tie apmeklē skolu vai atrodas amata apmācībā, līdz 21 mūža gadam, ja viņi paši nav algotā darbā. Ar iestāšanos sUmo kasē apdrošinātam un viņa ģimenes locekļiem tiesība uz bezmaksas ambulantu ārstēšanu pie vācu ārstiem bez laika ierobežojuma. Grūtniecēm — dalībniecēm, kā arī grūtniecēm — ģimenes loceklēm, lai saņemtu ārstu palīdzību, jābūt pēdējos 2 gados bijušām apdrošinātām pret slimībām 10 mēnešus, no tiem 8 mēnešus .pēdējā gadā. Zāles uri rnazaikus ārstniecības līdzekļus, vērtībā līdz 30 DM, izsniedz dalībniekiem pret 25 feniņiem, bet ģimenes locekļiem pret 50Vo piemaksu. Ārstēšana vācu slimnīcās līdz 26 nedēļām dalībniekiem brīva, bet ģimenes locekļiem līdz 13 nedēļām pret piemaksu apmēram 30Vo ap-mērā. '••' '-•,':z'-\''i^^ Darba nespējas gadījumos dalībniekiem piešķir slimības pabalstus 50Vo darba algas apmērā, sākot ar darba nespējas 4. dienu 26 nedēļu laikā. Ja dalībnieku, kam apgādājami ģimenes locekļi, ievieto slimnīcā vai dziedniecības iestādē, tam piešķir mājas pabalstu (Hausgeld) slimības paibalsta apmērā. Ja viņš ir vieninieks, tad tam piešķir tikai ^/lo slimības pabalsta resp. kabatas naudu (Tasdiengeld). Pabalsts nedēļ-niecēm- dallbniecēm turpinās 4 nedēļas pirms un 6 nedēļas pēc dzemdīr bām, bet ar ārsta atzinumu jau arī ar 6. nedēļu pirms dzemdībām. Da-libiļieka nāves gadījumā viņa pa-kaļpalicējiem piešķir pabalstu dalībnieka 20 kārtējas dienas i;q)eļņas apmērā. [ -Z/-' Ja strādnieks ar stundas maksu ir darba nespējīgs ilgāk par 3 dienām, tad okupācijas pārvalde piemaksā viņam starpību starp slimo kases maksājamo pabalstu un 75Vo vidējas izpeļņas 6 nedēļu laikā, ja nostrādāti 3 mēneši, un 10 nedēļu laikā, ja nostrādāts 1 gads. Ierēdņi ar mēneša algu (Angestellte) darba nespējas gadījumā saņem slimības atvaļinājumu ar pilnu algu: ja nostrādāti 3 mēneši 2 nedēļas, Komponists Eižens Freimanis stāsta par savām pirmajām gaitām Austrālijā Komponists Eižens Freimanis, kas no Lauingenas, Bavārijā, kopā ar dziedoni Elvīru Āroni aizbrauca uz Austrāliju,!* jau ieradies viņā krastā. Mākslinieks mums raksta: ,,11. okr-tobrl biju laimīgi galā, E&mu Austrālijas otrajā pusē, varbūt ari pirmajā, atkarībā, no kuras vietas šejieni vSro.Siirpu braucot Sarkanajā jūrā nospēlēju 2 koncertus kuģa vienībai Tādā veidā radās kunga dzīve. Indijas okeānā mūsu kuģi sāka mazliet šūpot. DīpīSiem ar to pietika un W/o mocījās ar jūras slimību. Izbraucot no Saritanās jūras, vairs nevarēju gulēt uz kuģa klāja, jo nespēju pierast pie pēkšņa lietus nakts vidū. Ekvatoru tomēr nogulēju. Visu laiku vējains un vēss. Beidzot iebraucām Pērtas ostā Frematlē. Uz kuģa saskrēja žurnālisti. Vakarā mana bilde jau bija avīzē ar parakstu, ka esmu Latvijas labākais pianists un profesors. Avīzi paglabāju, jo nezin, vai kādreiz mūžā vēl būšu profesors. Autobusi mūs aizveda uz nometni. Atveda arī visas mantiņas. Ceļā nekā nekontrolēja. Sadūšojos un mēroju 6 jūdzes līdz Pērtai.; Uzmeklēju radiofonu. Runāju ar kungiem angļu valodā. Teicu, ka gribu uzspēlēt. Kad man kaut ko jautāja, atbildēju, kā nesaprotu. Tā bija pareiza taktika. Nākamai ā dienā tiku pie mēģinājuma. Nospēlēju, Paņēiņa manu adresi uri teica, ka rakstīšot. Tomēr neatrak-stīja, bet zvanīja nometnes vadībai, ka esot par mani ieinteresēti, kaut spēlē bijis jūtams treniņa trūkums. Atbraukšot kāds vīrs tm gādāšot, lai es tiekot pie kārtīgas spēlēšanas. Pēc 3 mēnešiem melnajā darbā varēšot parakstīt līgumu ar Australian Broackastiiig CommisionI Tas vēl nav viss. Kādu pēcpusdienu spēlēju nometnes vadībaL Nākamajā dienā saņēmu ielūgumu ierasties pie imigrācijas ministra. Aiz-ome AīilERIKAŅU raidītājs Eiropā AFN 18. novembrī noraidīs latviešu mūziku un Andreja EglīSa Dievs, Tava zeme deg. . 1;- HEILBRONAS tbc slimnica ikdienas pelēkumā un klusumā 5. novembrī atskanēja latviešu tautas dziesmas Babenhauzenas im Hana-yas latviešu jauktā kora dziedātas, diriģentu vJ. Dzeguzes un T. Ilsteres vadībā. Tas bija •pirmais latviešu mākslas sarīkojums šīs slinmlcas mūros. • MANCESTERAS tekstilfabriku darbinieki un tekstilnieku arodbiedrības vadītāji publicējuši uzsaukumu 150.000 tekstilstrādniekiem par ziedojumu vākšanu, lai iepriecinātu Eiropas DP Ziemsvētkos, Lūgts ziedot galvenokārt drēbes, lai tās vēl pirms svētkiem nosūtītu Austriju. braucu.: Atkal spēlēju. Šodien rezultāti: esmu izraudzīts vieglākā darbā 20 km no Pērtas. Tur būšot uz un ANGĻU joslas latviešu darba dienesta vīri ceļā no Kukshāfenas ūz Osnabriku cieta auto nelaimē. Nogalināti 3 un ievainoti 18 tautieši HANAVAS latvieša TMCAs nodaļā atrodas sainīši no Zviedrijas Marģerim Laiviņām (4027. Latv. Serv. Co.), Rolfam Thoningam (Neištatē pie Mārburgas) un HUgo Graubi-ņam (Manheiniā). arī klavieres. Bet ķā te ar dzīvi? Mitināmies skārda barakās pa 5—7 cilvēki katrā istabā. ,Ēst dod labi Uzvalkus un veļu arī dabūjām. Puiši iet jūrā peldēties. Krokodīļu nav. Čūsku nav. Odi ir, bet nekož. Mušas šausmīgi nekaunīgas, bet -arī nekož. Ķenguri esot mežā. Truši ari Haizivju nav. Putni ir un nejauki ķērc. Rozes ir. Vīns arī. Stiprs, lēts un garžīgs. Augļi ir. Apelsīni maksā tikai 1 peniju gabalā. Pērta mazliet mazāka par Rīgu. Pilsēta kā pasaka.- Jauna. Šejiļenieši. stāsta, ka pašreiz esot agrs pavasaris. Laiks dienā silts, naktis vēsas. Jaunam mēnesim abi ragi gaisā. Kā tā? Pēc saules norietēšanas tūlīt ir tumšs. Zelts un briljanti lēti. Masīvs zelta gredzens maksā 2—3 mārciņas.** i Nākamajā vēstulē, kas i izrakstīta 26. oktobrī, Freimanis pastāsta: „Jū-tos tādā stāvoklī kā Šopēns Parīzē. Esniu modē. Katru dienu vairāki ie-lūgum| i. Pirms paris dienām spēlēju gandrīz visam ministru kabinetam. Šovakar — pie šejienes preses biedrības priekšnieka. Bet par visu to n ^ ā nemaksā. Kas tā par modi? Tad vēl: haizivis jūrā tomēr. ir un apelsīnus šejienieši pieved par 2 šiliņiem veselu spaini. Brālis man atsūtīja 4| mārciņas im nu esmu ļoti bagāts. Ceru, ka šādas -—tikpat lielīgas vēstules rakstīšu arī turpmāk Uz: redzēšanos!" : ^; Mūsu līdzstrādnieks R. Teivens ar norvēģu tvaikoni „Svalbards" kopā ar 900 citiem DP uz Austrāliju aizbrauca 20.' septembrī no Brēmerhāfe-; nas. Kuģis ir 9000 br. tonnu, ko.par reparācijām no vāciešiem ieguvusi Norvēģija. Tagad tas uz Austrālij ved jau trešo DP transportu. R. Teivens raksta: „Ertību kuģi nav nekādu. Katrā kabīnē ir 30—70 cilvēku. Jāguļ vairākos stāvos. Diennaktī kuģis veic 650 km. Esam ap 290 lat viešu, daudzi ar ģimenēm. Brauc ārsti; skolotāji, agronomi, ierēdņi uc nozaru speciālisti, kuriem visiem bū<^ jāiesaistās melnajā darbā. Uz kuģ jāceļas p l 6, bet gulēt ejam pl. 23. Jāveic dažādi saimniecības darbi, kādēļ noder līdzi paņemtās pavecākais drēbes." „Nēģus iedala apaļos un plakanos," p- kādreiz Latvijā zooloģijas eksāmenā stāstījis vecāka semestra students, un, vēl vairāk cenšoties pierādīt savas „vispūsīgās" zināšanas, turpinājis ^ ,,Apaļie dzīvo Gaujā pie Carnikavas, bet plakanie Daugavā pie Doles." „Pa daļai pareizi," atbildējis profesors — „tikai, jūs, studenta kungs, neesiet klausījušies manas lekcijas, bet gari studējuši zooloģiju Romas pagrabā." Tagad Vācijā parādījusies vēl trešā n^ģu suga. Par tiem varētu teikt tā: zvejoti Emsas grīvā, cepti Grēve-nes latviešu nometnē, pērkami Es-lingenā.! ^ Ap nēģu kubliņu daudziem saistās jaukas atmiņas. Carnikavas un Doles nēģi kādreiz bija iecienīts gardums pat Venecuēla no namamātes viedokļa DE. EDĪTES KUSANES VĒSTULE LATVUAI Katrs sākums ir grūts, un jaunam ieceļotājam te sākums kļūst vēl grūtāks, jo lai gan Venecuēla ir miljons kvadrātkilometrus. liela un tai ir tikai 4 milj. ied^otāju, Karaka-sas, Valensijas un Marakajas apgabals jau ir ieceļotāju pārpildīts. Gandrīz katrs ieceļotājs- vispirms laimi mēģina Karakasā. un ja tur Izdodas dabūt darbu un dzīvokli, tad ved turp arī ģimeni Bet tas izdodas tikai retiem. Viss vairums ir spiesti palikt provinces pilsētās, kur arī nav vairs tik viegli kā agrāk. Ja agrāk runāja par 15—20 bol sākumia algu, tad tagad ir laimīgi, ja izdodas dabūt darbu ar 10—12 bol. dienā. Katram te jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem un laimi. Lielākās'rūpes ir nost ar to brīdi, kad ir darbs uri istaba. Senāk runāja par dzīvokli, tagad saka paldies, ja var dabūt istabu. Šejienes istaba nozīmē četras sienas, cementa grīdu un griestus, pie tam ne visām istabām tāds lukss kā griesti ir. Pirmā diena paiet nepieciešamāko mantu iegādei Cik daudz gan ietilpst šajos divos vārdos — nepieciešamākās mantas. Kas viss nav vajadzīgs cilvēkam, kas Venecuēlā ieradies ar lidmašīnu un 30 kg smagu ceļa somu! Vispirms jau vajadzīgas gultas. Par tādām .gultām kā kādreiz mājās, te nav ko sapņot. Pirmkārt, tās aizņem daudz telpas un, otrkārt — mēs tās nespējam samaksāt. Viena pati gulta, kādu mēs to saprotam, ar matraci maksā apm. 300—500 bol. Tātad skats jāpievērš pavisam vienkāršām gultām ar stiepļu pinumu, bet bērniem nopērkam armijas parauga gultiņas, kas katra maksā 30 boL Ta.d meklējam plīti. Ir plītiņas vidējas ceļa somas lielumā, ar di- 'viem riņķiem, maksā apm. 35 bol., bet ir, arī ar 5 riņķiem, cepešu krāsni un iebūvētu ledusskapi, bet tās maksā ap 1000 bol Lai gan ledusskapis šeit .nav lukss, bet pirmās nepieciešamības manta, mums, tāpat kā . citiem ieceļotājiem, no tā jāatsakās un jāaomierLnās ar vislētāko plītiņu par 35 bol. Atlikušo naudu izlietojam trauku iegādei. Atkal izvēlamies tikai visnepieciešamāko. Dažas dienas galda vietā jiztiekam ar ceļa somām, sakraujot tās vienu otrai virsū, jo mēbeles pirkt nav iespējams, tās ir daudz par dārgām ļ atvēruši^ savus veikalus, kur pārdod ieceļotāja kabatai. Mācoties no agrākiem ieceļotājiern, galdu, krēslus un plaidctus gatavojam paši. Zāģētavā par lētu naudu nopērkam dēļus (masīva magoņkoka!) \m pāris dienu laikā mēbeies gatavas. Tās nebūt nav daudz sliktākas par veikalos būjamām, bet maksā vismaz l^ļ reizes lētāk. Tagad nožēlojam ka atgultas neesam gatavojuši paši vkl maz būtu izturīgākas, jo pirktās sa ka «ukt un brukt jau pirmalā die^ nā. m drēbju skapja pagaidām is, atsakās, jo, pirmkārt, mūsu gaid nieku zināšanas tīk tālu nesniedzas otrkārt, mūsu istabā tik lielam m§i beles gabalam nav vietas, Kad galds gatavs, jādomā ko likt galdā, fiet arī; namamātes uzde- i vums te nav viegls. Tirgus un ^ aŗ visdažadā-kām. mantām, bet lielāko da tām neesmu vēl nekad savā u no mūž§ redzējusi un nezinu, vai tās jāvāra, jūsutina,; jācep, vai jāēd tāpat. ^ ^ ropā parasto dārzeņu te tikpat kS navi im ja ir, tad cenas ir stipri sālītas, Piem., četri mazi burkaniņi maksā 1 bol., vidēja lieluma gur* ķis — bolivāru, 2 galviņas salātu ar 10 lapiņām: katrā — atkal ļDolivānj. Pirmās trīs dienas staigāju galīgi satriekta, jo nesapratu, kā te budžeta robežās varēs': saiiimiekot Bet nu jau. iet; labāk, jo sāku pāN veidot ēdienu kārti Kādēļ jāēd kartupeļi, kas maksā 85 sant. — i bol. kg ja var ēst rīsu, kas maksā tikpat, bet gatavojot iznāk izdevīgāks par ka> tupeļiem. Kādēļ jāēd gaļa, kas maksā 5—6 bol. kg, ja divreiz lētāk var saimniekot lietojot taukus. Saldā ēdiena gatavošanai nav jāņem baltais cukurs, ^kas maksā 1 bol kg. No tējas dzeršanas Jāatsakās, -jo tēja šeit ir lukss, tgties trīs reizes )| dienā dzeram kafiju. Pienu izdevi- 'I gāk ņemt pulvera veidā, jo litrs ^ ^? svaiga pilnpiena maksā 1 bol Lieto- 'i jot pulvera pienu,, iznāk apm. 5 reizes lētāk. Eiropiešiem visgrūtāk ir atteikties no maizes un tās vietā lietot kukurūzu, kā to dara visi šejienieši. Kukurūzas plāceņiem vāra pilnus katlus ar kukurūzu, tad to maļ uri'mīca kopā ar sāli, pēc tam cep uz plīts. Stāv rakstīts — garšo lieliski, bet ne mums, eiropiešiem. Es Izmēģināju ari savai ģimenei, bet cietu galīgu fiasko.: Vienīgā ēdēja paliku pati, atlikimiu mani puikas izbaroja pieklīdušam sunim. Pārgājām atkal uz kviešu maizi. Bet kviešu milti, citus nekur neesmu redzējusi maksā 1* bol. kg. Tirgū daži ukraiņi un poļi apst ākļus Franciijiaā . kas sŗieidMiSStu 211)0""; 1 aploksni ar ņau f^^f^^f atvilktnē. vB^ Tas ir lesāKum s." 6 JO: velosil a sa?auca uzacis un vi ņ teica Ka ^ f J .. S ' " atklātāk du^ ,^^^°^^rš ^ Es ik die ;^fi nevarētu nopr"^ mm ja 6 mēneši — 6 nedēļas, ja 2 gadi — 9 mēnešus, ja 3 gadi — 12 mēnešus. Vēc vācu noteikumiem arī pret bezdarbu obligāti apdrošināts ikviens ierēdnis un strādnieks ar izpeļņu līdz 600 DM mēnesī. Apdrošināšanas iemaksas, kas sasniedz 6,5 no brutto algas, uz pusēm sedz darba devējs ar darba ņēmēju. Gadījumā, kad apdrošinātais saņem vairāk par 300 DM mēnesī, bezdarba apdrošinājums skaitās tikai no 300. DM mēnesī. y.:z.\'-.{z-y-.::''^ Tiesība uz bezdarba pabalstu ir^^ti ķai tādam apdrošinātajam, kas darba spējīgs kļuvis par bezdarbnieku. Lai saņemtu bezdarba pabalstu, bezdarbniekam piekritigā darba pārvaldē jāuzrāda apliecība par darba izbeigšanu. Seit viņš saņem darba apliecību (Arbeitsbescheinigung) un bezdarba pabalsta pieprasījumu (An-trag auf Arbeitslosenunterstūtzung), Darba apliecība iesiļiedzama piekri-tigai okupācijas pārvaldei izpildīšanai pēc kam tā nododama slimo kasei .apzīmogošanai, bet bezdarba pabalsta pieprasijimfis izpildāms pašam bezdarbniekam un tad kopā ar algas nodokļa un apdrošināšanas karti, kas saņemamas atpakaļ no okupācijas pārvaldes, un pierādījumu par ģimenes piemaksas tiesīgajiem ģimenes locek 1 iem, iesniedzams darba pārvaldei. Ja algas nodokļa kartiņas (Lohnsteuerkarte) nav, tā izņemama no birģermeistara. Ja nav apdrošināšanas kartes (Versicherungs-karte), iā izņemama no pilsētas apdrošināšanas pārvaldes (Stādtisdies Versicherungsamt). Lai saņemtu bezdarba pabalstu, pabalsta pieprasītājam beidzamos 12 mēnešos pirms bezdarba pieteikšanas jābūt bijušam nodarbībā vismaz 26 nedēļās \m pret bezdarbu apdrošinātam. Bezdarba pabalstu izmaksā : 13 nedēļas pie ,' 26 nedēlu apdrošinātas nodarbības. Tas pagarinās līdz 26 nedēļām, ja bezdarbnieks beidzamos 12 mēnešos pirrņs bezdarbā pieteikšanas vismaz 52 nedēļas biHs pret bezdarbu apdrošinātā nodarbībā. : Bezdsirba pabalsta augstumu nosaka pēc darba algas lieluma beidzamajās 13 apdrošinātajās nedēļās. Bezdarba pabalsts sastāv no pamata pabalsta, kas sniedzas līdz 24 DM nedēļā un ļģimenes piemaksas par ģimenes locekļiem, kurus bezdarbnieks uzturējis uz .likuma vai ieražu tiesību pamata. Pa bezdarba pabalsta sa-ņemšanasl laiku bezdarbnieks nodrošināts pret slimībām vietējā slimo kasē (Allgemeine Ortskrankenkasse). Bezdarba pabalstus piešķir darba pārvaldes priekšnieks. Pabalsta noraidīšanas gadījurnā bezdarbniekam tiesība 2 nedēļu laikā uz pārsūdzību pārvaldes ..Spruchausschuss'ā". Mag, iur. K ā r l i s K a r ū sa ielejā lepnākajos restorānos. Pašu mājās nēģis bija visparastākā uzkoda. Stiprāka' malka cienītāji dažu labu reizi neapmierināti nosirdījās par „vien-muļo un trūcīgo" piekodu kalniem Vērmanītī un Romas pagrabā, un, lai galīgi nebūtu „jāpamirst" badā, pasūtināja pārīti „apaļos" im ūdens kliņģeri. Tagad viss tas šķiet kā pasaciņa, kas sākas vārdiem ,,reiz Ledus hokejisti Gunārs Pļavnleks un Viesturs Kleinops tomēr pacentušies, lai arī Vāczeme tiktu pie gardāka kumosa. Dzīvojot Emsas grīvas tuvumā, Pļavnieks novērojis, ka vācu zvejnieku zušu tīklos bieži aizķērušies tādi kā agrāk kubliņos redzētie mazie zuši Frīžu zvejnieki „zutēnus" dažreiz ari žāvējuši Tuvāk painteresējoties, izrādījies, ka mazie „zutēni" ir tie paši Doles un Carnikavas nēģu radi, kas, acīm līdzot, arī ,,emigrējuši", lai meklētu savus kādreizējos cienītājus. Grēvenes latvi^u nometnē Pļav-niekS; kopā aŗ agrāko Doles nēģu karali Pēteri Kalniņu iekārtojuši īstu nēģu' cepli, pasākums plaukst un sācies arī „eksports" uz amerikāņu joslu. „Galveno pārstāvību" amerikāņu joslā uzņēmies ledus hokejists un tagad arī tirgotājs V. Kleinops. Eslingenā viņa sakņu veikalā blokmājas pagrabā pirmais Doles nēģu sūtījums bija izpārdots pāris dienām. Lietpratēji atzinuši, ka P. Kalniņš Grēvenē pratis nēģus tikpat labi izcept kā agrāk Dblē, Esot vienīgi mazliet par salīgu mēlei un krietni ,^ālīgi" makam,' :. Pirmās Vācijas „nēģrūpniecības G.m.b.H." direktors G. Pļavnleks iebildumus atspēko. Garais ceļš no Grēvenes līdz Eslingenai prasot stiprāku iekonservēšanu. Otrkārt, arī Emsas zvejnieki protot izvērtēt savus nēģu lomus atkarībā no pieprasījuma. Pie frīziešiem, kas ir kaislīgi ļoti stipras Ķīnas tējas cienītā ii, bez pāris kilogramiem „sadraudzī-bas" nodevai neesot ko braukt. Turpat 150 km auto transporta no Emsas līdz Grēvenei, nodeva cepējam, sūtīšana uz amerikāņu joslu, pelnās ^/o pasākuma vadītājam un „ģenerāl-pārstāvim" un, saskaitot visu kopā, kārties Doles nēģis Nekaras ielejā maksā apaļus 80 feniņus. pēc eiropiešu • parašas ceptu maizi, tur tad ari iepērkas visi iebraucēji. Dzīvojot Vācijā bijām iedomājušies, ka augļus varēsim te ēst. pec sirdLs patikas. Augļus var gan est, bet ne visus. Āboli un plūmes, pat vīnogas, ļoti dārgas. Plūmes un ābolus pārdod ne uz svara, bet pa gabaliem. 2 āboli maksā — bolivāru, 3— 4 plūmes — tikpat. Taču leti ir banāni, apelsīni, mango uc, ko tiešām var ēst pēc patikas. Par' vienu bolivāru var dabūt ap 40—70 banānu. Apelsīnus pērkam par 2 boL 26 gabalus. ' Ja pelna dienā 12—15 bol (kvalificēta amatnieka alga), tad var iztikt 4— 5 cilvēku ģimene, bet. arī tikai iz-m • m M a, cik nesekmīgs bijis viņu da 1ais gados, salīdzinot ar kaimiņze iifaunistiem. Pirms trim gadi .fiīie: bija pilnīgā krievu kontro iMstisks iekšlietu ministrs cīt i!riia"Doliciju un organizēja kom i i afeitu pulkus. Likās droši tikt. Par kaut kādu iepirkšanos nav f UH ^ ko domāt Bet lai varētu sākt krāt, mttas apzīmējumu, . tad jāpelna daudz, daudz vairāk. 'J Bet, kad Jaundibinātās sabie Valensijā, oktobra beigās. .;|«padomes: aizsardzībā; iioti 1^ 1 . - . n i p « u kas ari pec pus < i * S S e z ā s d a f e ā . , . K ^^ ?! £ iradnieku'demons ļ^4^s mērogā" bija ^iŗgS dlctobra be^ās ne irninas par leģējamu kaut ka palīdzību pārņemot i Vinē. Tāpat no k puses atskanēja *^udi, ka i ; jiedetifot" ministru Grafa fii Bet Visi „puča" draudi. ai5 draudi, un vispārīgie iteskati ka pat gadījumā, ja komfinl erasties Vīnē ar ķšd fabriku sargu** vienJb ;„tautas demonstrāclj Jāldiba ir pietiekami stipra, lai tiktu ar komunistu a iem speKiem galā: Briesmas ŗeiu draudēt tikai tad,' ja krievi, šlos nopietnus sarežģījumus un emiu komunistus atbalstīt tādā ikā tas noticis Berlīnē. Bet; ķ ka krievi tik bīstamus asui A'jstrijā radīt negrib. ;; '.| (Vines sabiedroto kontrolpado* nesenā • trīs gadu pastāvēšanas . j ' ā austriešu. komunistiem. atgā Dr. E d ī t e KllS§ne Latvija 3 0 gados 1918-1948 Latviešu Nacionālās Padomes mūsu j valsts proklamēšanas 30 gadu atce-res dienai veltīts izdevums. Pieprasāms nometņu grāmatnīcis. Vairumā pie H E L M A B A RUDZISA, Stuttgart- , Sillenbuch, KemerbHdcstrasse 39. C:ena D M 1,- par eks., atkalpārde- | vējiem parastā atlaide. :|| •, komunistus sak ^Viņizaud^ iekšlietu minist un vispār-nesamērīgo da it>as amatos, paturot vienīgi vi Mr^f^^^f ministra poste «laika:Austrijas v^ VĒSI UIE± REDAKCIJAI ^Mair< korespondents, ^ un vēlāk Ma i^PT^nizādjasv atbalsti sabiedroto „kon aizsardzībā, ne vi draudus, kas,sa istriešu. tautu^ b panākumus sai ^"^niorma J^?u^ izpelnīdam ^Srnf^i^^^^^ ieiiaid ^ i C & f ^^^^ ka austri ^^jas saimniecības dzīvi D M K ā r l i s K a z a k s , Gēstadita GALVA SMLTIS E. Treimanis Latvijas 19. oktc^^ numurā sūrojas, ka laikraksti lasi^- j^js uztraucot ar ziņām par P^f | | tiskiem saspīlējumiem un ka miers neesot apdraudēts. Ja ta ^ ja viņš tik labi zina, ka miers pat^ šām nav apdraudēts, tad tak an vi nam pašam nav ko uztraukties, v arī viņš pats savam apgalvojuma»* ^ netic? .^uļ Man liekas, ka laikraksti dara Ķ ja informē lasītājus par to, tiek pasaulē, ko raksta ārzemju un ko spriež valstsvīri. Un visi i ir nobažījušies par mieru. To noKiu ^ sēt būtu rīkoties tāpat kā strausienij | kas, briesmām^ tuvojoties, aP^ļ^ galvu smiltīs. Bet vai ar to w briesmas iiovērlZ 5 loti • a ei^'^^jaclome piešķī P'Jo!ineW J ^m™ § ļJkPa rpoi reižu ^ ° ^'«sftas vair 'CiJ '^5tāīu""i«-i™ veseri u loceff" "'^^^-ā dienā" b |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-13-02