Bavarijas Latviesu vestnesis, November 13, 1948

              1' ATVIJA. 1948. g.
H^am figūrā',^
_pa Ķīnu „
ļ . . •• m
i
- l
Mm
i
i
I
Pa Ķīnu gandrt,
,amanīt kara dirbibu .
»s ,,Economist" .1/^*=%
^0 atgriezies no kol
Ietās zemes. īstu Tlt^"^
r manot tikai ia *
k d ā Pilsētā; f o S ; ^ ^
nas_vai otras-pĒ\^'^
Npar rodoties £ 1 ^ ^ ' ^ ^'
I no pratinieku T^S^'^''
stipra un, kaut a
ašlaik esot lielākf n
fos Pilsoņu karatdo*,: '
I kāra darbība visl-""^
ec vecām ķīniešu r.^''. k atgādina S e S ' a dziviom kauliņiem M
ru. _Abas puses pārvieto i ' * •
l[alšauiks ā unķ inpieašmi altoīgtiu sl aiVbrp lf e
nocietināšanās darC
;ais nacionālistu ģenerāUa
las sparu, tālāk raksta 1^
esot ģenerālis Pu Tso.jiu
pakaļ komunistiem no viS
mas_,,koridora" gala uz J
iravm v si esot jauni zZ
eli,_kas loti sajūsmināti Tar
ņerah un lepni uz pavāj
las upes līkuma puiši", Z
^aits neesot liels un tiem
ieroču. Kad ģenerāli,, Pu
lats uz savu roku sarlabūļis,
ņu dolārus un gribējis pirlrt
•fĪSU valstu valdības viņam
hJsas, ka var tirgoties tikai ai
tentralās valdības: starpnle-
-ir
feveribas cienīgais spēks esot •
3 muhamedāņu kavalerijas
3, kas. cīnās tikai 28 gadua
ngajas gubernatora dēla' va^
i ar sevišķu lepnumu^ uzsvej-,
saglabāt; savas provinces mu*
ņu brīvību. Citādi; gandrīz
ionālistu karavīri esot sai,gu§l
•gi ļaudis, kam trūcis naudas,
fktos no iesaukšanas armijā. •
.omist", redaktors tālāk aizra^ v
vairāk par kara darbību esot :
inflācija. Sākumā liekoties
neticami, ka vispār vel spe]
nēt saimniecības anarāts tā-
^, kur 'naudas vērtība Icatru
gainās. Bet ļaudis jau sen esot
ļpieraduši. Pilsētnieki ciešot •,
I bet 1 aiicinieķi dzīvojot, ap-tāpat
l<ā vienmēr. Vis^aunāk .
k inteliģencei — skolotajiem
entiem,. un šis apstāklis esot
bīstams tāpēc, ka taisn! tās
k no kurām veidojfis nakot-
J ī t ā j a s personas, arvidnvairak
I ties par komunismu. Pčc ār-
:U vertēļumiera^Ķīnas '^"^0^'
itrā Pokingā 50—90 proc. no
studentiem j au esot komiļ*
ekritēji. Gitiem vārdiem sa-comūnistiski
esot visi tie stu-as
vispār par polītiku intere-
• ; ,,The Economist^^
TAtJTIETES! 'i'':^'
utieši vēlamies nopv prec. nol. i W ,
tautietēm ne vecākām par 27 g.ve-a
biogrāfija un ģīmetne. V.ēstules^3| .
ļs avīzes kant., off. Nr. 195.^
ķucam UZ Austrāliju!
Itvadu sveiciens radiem; draugleo^^'''
L bet ar uzviļu baldoniešicrniŗt^^
Rem, Vācijā un firzemes. U t>d^
Svirās! Māmiņa paliek L^^^^^^^^^
r ā c i j ā : (13a) Hersbruck,. DP ump
ļUS Zone, Germanv. _^
aidā, 1948.:g. 20. o^«b;^^^^
Aina, GunJīrs, Arnolds ufl ] ^
'• Braunšteini. \ ^^^^
• _/.r-.T^--
! ' - - TAUTIEŠir •
kbā atceroties Latvijas neatkartw
dienu, iegādāsimies . ,^
Breikša patnotiskas
fevETS MANTOJU^^^^^^^^ L a k s vēl pinnsl8._noŗ^b).Uf
darē un iesieta maksas D M - ,
ki Lnbas kvalitātes " .
^ prieētteai kmt apkassāust inPa!,u^m;,^u^s,^^'i ^i^e^m^ā ka'
summu. Numurētiem eKsemR
iemaksas l^ārtību._ . ^
(^enerālparstavniW^^
t
, . • *
kab. formāts, 53o Ipp. •
;i eckiagbu atassa mf oakrsiup,ā t sP. ,.^c^ ^», V 2_0 _!<«^•
,e, Bradford,:YorksW^^
8/-, pa pastu, piesūtot, l'
&ingeft/N., Stuttgarier.
lāvana. tāpē« U m » " ' » ' ' ' ' - :
cu dāvanām
balā:
iTMIŅAS. ,
,ai,o. sat..anas_^V_^^^^,,,,^
LATVIA
Latviao New8paper
' • . . • ' • - •'. • ' • •
Publisbed ander EUCOM Civll
iffairs DivisioD AulhorisatioD
N mbei liNDP 196 Publisher
.nd Edtfor: Kārli» Rabācs.
np Camp Kleinkōta near
CfifliburgD Prlnier: ,3chwāb.
Volksbl.' GOniburji/D., Bgm.
pBblisbed threc rfmea week!y.
Editorial ollict: Gūniburg/Do.
noT^inifcuvZinimirma •n-%. 2 ĻATVIAN NEWSPAPER
Nr. 101 (206)
Sestdien* 1948. g, 13. nov.
IinSk trīs reh«s nedēja.
Izdevējs: BALK uzderomā
Latviešu prcs«9 darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktora:
K. R»bācs. redaktori:
L. BēTfiņL Culitia, B. Ķī­selis,
A, Liepa, H. Alinden-bergsV
A, Smits. Adres«: Giin«-
burg-bo.; rtd.: Domimkus-
Zinnnermaimstr. 2 (talr. 50).
apg.: MarktpL 25 (L 84).
Sens īdon ala
Maskavas ziņa par
Trumena un
tikšanos
VAŠINGTONA TO ATSAUC
Maskavas: raidītājs trešdienas rītā
pieminēja iespējamu prezidenta
Yrumena un maršala Staļina perso­nīgu
tikšanos. Tai .pašā dienā Tru­mena
preses sekretārs šo ziņu atsau­ca.
Maskavas raidītājs, atsaucoties
uz^ amerikāņu žurnālistu • minēju­miem,
atzīmei a, it kā Trumens esot
izteicis gatavību personīgām saru­nām
ar Staļinu doties arī uz Mas­kavu,
ja maršals atteiktos Padomju
Savienības galvasDīlsētu atstāt Kā
paskaidroja • Trumena ' preses sekre­tārs,
šādas ziņas vispirms parādiju-iā3
dažos amerikāņu laikrakstos,
frumens gan joņrojām esot ar mie­ru
• runāt - ar Sta 1 inu VašinTtonā. •;.
Zina par iēsņē^amu Trumena tik­šanos
ar Staļinu parādījusies ari Va­tikāna
ors;anā,,L'Osservatore Rnm
no". 10. novembra ievadrakstā, ko
.parakstījis izdevējs ffrāfs de la Tore^
' noradīts, ka prezidenta vēlēšanu iz-;
nākums Savienotajās Valstīs liek do­māt
par abu valstsvīru tikšanos. Šī
zii^a informētās:^aprindā? .sevišķu:
ievērību radījusi-tāpēc, ka grāfa :de
la Tores raksti [ parasti pauž ari pā-
; 've'^ta uzskatus, •
: Pēc, Bādenbādenes: raidītā ja ziņām,
UN, ienerālseļcretārs Lī, uzņemoties
iniciatīvu • Berlīnes krīzes jautājtiniā,
paredzot nersonīgv doties uz Berlīni,
lai iepazītos ar turienes. valīitas
problēmu.:; Pēc citām ziņām, LI ^aņ
uzdevis savam sekretāram Berlīnes
v:valDtas, jautajiifnā;'-savākt sīlm in-
(onnaciju, bet - pats iejaukties. hedo-
•m!i)ot.;,.
Savni nodomu meklēt jaunas iespe-as
Berlīnes krizes atrisināšanai In­tervijā
presei ņo jauna apstiprinājis
Argentīnas ārlietu ministrs Bramuja.
Pec atj^riešanās no Londonas Parīzē;
vM trešdien apspriedās, ar Lī: Sa­gaida,
.ka Bramuļa vistuvākajā .laikā
atkal sasauks Drošības padomes,
sešu ..neitrāln'' mazāko valstu dele­gātu
apspriedi par Berlīnes jautāju-
Preses aģentīira' ^Kosmojs" • ziņOj
ka arī pats Pr: Bramuļas ceļojums
% Londonu, mskatānis par „zemes
: sai^atavošaņu" tālākām sarunām
Berlīnes lietās. Pret iepriekšējo neit­rālo
valstu priekšlikumu Lielbrita-;:
nija izturējās noraidīs lin, h^^^
piedabūjama ne uz kādu kompromi­su.
Pec sarunām ar Etliju uņ Bevinu/
Bramūļa konstatējis, ka tagad Lon-
;^ona izrādītu lielāku elastību.:
^Sevišķu nozīmi šinī sakarībānp-
V^rotāji piešķiļ: arī iamerikāņu' vēst­nieka
-Maskavā Becjela Smisa lidoju-
^^am uz Berlīni, uzskatot par iespē-temu
jaunu aktivitāti Berlīriesjau-ļājuma
ne vien Parīzē, bet ari tieši
Berlīnē. BBC, BB, E
saka ,,Times^^, apcerot Etlija runu
>,Apvienotās NācUas ir Lielbritānijas ārpolitikas pamats, bet ši or­ganizācija,
diemžēl, vēl nespēj garantēt ilgstcšu mieru, tādēļ Lielbritāni­jai
arī pašai jādomā par savu aizsardzību,"! Londonā paskaidroja mi­nistru
prezidents E1;lij8. Viņš norādīja uz nepieciešamība stiprināt britu
aizsardzības spēkus un iiz uzdevumiem, kādi miera nodrošināšanā pie­krīt
reģionāliem paktiem — Rietumeiropas ūnijai un plānotajam Ziemeļ-atlantika
paktam, kuram britu valdība principā jau eSot piekritusi un uz
kuru liekot ielas cerības. V^l &inī nedēļā jāsākas Londonā Briseles pakta
piecu valstu pārstāvju apspriedēm par Ziemeļatlantika paktu,
,!lletumu aizsardzības jautājumi ir
arī temats ASV aizsardzības ministra
Forestala apspriedēm Eiropā. Fores-tals
trešdien ieradās J'arīzē, lai pēc
tam apmeklētu Vāciju un Lielbritā­niju
un nedēļas beigas atgrieztos
ASV. Amerikāņu aizsardzības mi­nistra
Eiropas apmeklējums un ap­spriedes
sakrīt vienā laikā ar Rie­tumeiropas
ūnijas ģenerālštāba
priekšnieka feldmaršala Montgo-merija
apspriežu sēriju ūnijas gal­vaspilsētās.
Trešdien Montgomerijs
Hāgā apspriedās ar Holandes kara
ministru un ģenerālštāba priekJ-nieku.
Par Montsomerija apspriedēm ar'
angļu, amerikāņu un franču augstā­kajiem
virsniekiem britu joslām jo­projām
nekas oficiāli nav ziņots.
Apsnriedes notikušas lielā slepenībā
angļu militārās policijas ielenktā
koka barakā pie Ostenvaldes pils,
kurā atrodas britu militārgubernāto-ra
galvenā mītne. Bez trim vrailitār-gubernātoriem
apspriedēs no ameri­kāņiem
vēl piedalījās ģenerāļa Kleja
štāba priekšnieks ģenerālleitnants
HTbners, ASV gaisa spēku virspa­vēlnieks
, Eiropā ģenerālleitnants
Kennons un kontradmirālis Vilkss,
no angļu puses — ģenerāļa Robert-sona
vietnieks ģenerālmajors Braun-džons,
britu Reinas armijas koman­dieris
sērs Keitlijs, gaisa spēku mar­šals
Sondeirss un• kontradmir. Erlijs,
no frančiem. ģenerāļa Kēniga flo­tes
un aviācijas virspavēlnieki. Bez
tam klāt bija beļģu armijas trešā
korpusa komandieris ģenerālis Pi-rons..
'•y'\vyr''':\\':ŗ.--^^
Feldmaršals Montgomerijs par ap­spriežu
saturu izteicās vienīgi, ka
tās bijušas „sekmīgas", bet no dalīb­nieku
pirmreizīgā sastāva un citām
pazīmēm novērotāji spriež, ka runa
esot bijusi, starp citu, par dažādo
nāciju karaspēku sadarbības organi­zēšanu
Rietiimeiropā. Abpus stra­tēģiski
svarīgajai Reinas līnijai Vā­cijā
ir stacionētsRietumuniJai pie­derīgu
. valstu karaspēks — briti,
franči uh beļģi, bet dienvidos ameri­kāņi
;m ziemeļos norvēģu uņ. dāņu
okupācijas vienības, pie kam šīs tris
valstis ūnijā neietilpst. Feldmaršals
Montgomerijs esot vēlējies dzirdēt
aospriedes dalīnieku plānus šo da­žādo
un Izkaisīto spēku sekmīgai sa­darbībai
„no augšas līdz lejai". Iz-
«0 īormamicsa
KOMtJmSTU BĒDfoĀ T^
hPasaule var but pārn^clnata, ka cechu tauta nekad ^allgrl nesamJe-ar
komunistu režīmu," paskaidroja kāds čechu delegāts Aus-
« sociālistu kongresā, kas sākās aizvakar Vīnē. To pašu austrieši
Grāmatu ^^^^^^
) Kempteo/Allgau- ^
teikt par sevi, ja viņiem draudētu līdzīgs liktenis kā Cechoslo-
^Ņjai. Bet, lai gan gaidāmu komunistisku akciju vai puča baumas nav
?lu2i noi^'Tīušas visus pēdējos mēnešus, Austrijas valdība faktiski kļu-
^si arvien stiprāka, un „Daily Mail" korespondents Herrisons to apzīmē
par visstabilāko un demokritiskāko pašreizējā Eiropā, par „dadzi komin-valstu
miesr. 'V '; •••'/^•"-^••^•^^^
niecības atjaunošanai. Tādas ten­dences
izpaudušās arodbiedrību sa­runās
par cenu un algu jautājumiem,
komunistu strīdos ar iekšlietu minis­triju
uņ dažādos draudos. > Viens no
četriem austriešu komunistu depu­tātiem,
. Honners, savā,laikā piedrau­dēja,
ka 15. septembri sākšoties ak­tīva
cīņa pret valdību, ja.tā neievērp-šot
strādniek-u prasības, Sos drau­dus
Honners izteica runā Augšaus-trijas
komunistiem, kas, bija ielau­zušies
kādā Stīrijas; pilsētas valdes
namā un tā balkonā izkāruši: sarka­no:
karogu. •.
Bet pienāca un pagāja 15. sep­tembris,
un. nenotika ne. piedraiidētie
streiki ne citas akcijas, ja neskaita
da-bu Dārtraukšanu : uz DUS : ^ dienu
daz^š -krievu.. ko'\t^^
Vīnē un daz'Ķ Mmt:is- Stīrijas me-
(Beigas 3/lpp.)
^l^ar spīti komunistu - pareģoju-
/plMalīšaņās Maršala plā-
•J^^Austrijai vienīgi: k
.^mba : uzrada pieaugošu ogļu,
^zs,. tērauda un rūpniecības iz-
;^j^3aajumu produkciju. Ari viselī-statistika
apliecina uzlabošanos,
;ļ ^cionētās pārtikas devas no kād-
; '^^ļ^rn 800 kalorijām pieaugušas
•^^peniski. līdz 1200; 1800. un bei-
;J;^^^1.00- kalorijām diena Laikā,.
•^ļJ Vīnes veikali bija tukši, Prāgā,.
j;;i=;rade un Budapeštā skatlDgi bija.
patēriņa precēm; tagad stāvok-
: JJ,^siniiies pretējā virziena. : Šādi
saimniecības un Maršala plā-
"5 U:;
•^u-mi -paša kominforma dur-,
^^^a priekšā, nevar ^ neradīt
Austriļas ' komunistu parii-
'^ļ^ norāda sociālistu vadītāji, visu
' -'^^ pulējusies kaitēt valsts saim-
(!:ila vieta pārrunās esot bijusi Reinas
līnijas aizsardzībai/un šai sakarībā
lielu nozīmi piešķir beļģu komandie­ra
klātienei.
BBC Vašingtonas korespondents
trešdien ziņoja, ka 10 dienu laikā pēc
Londonas piecu valstu apspriedēm
Vdšingtonā sapulcēsies Francijas,
Lielbritānijas, Holandes, Beļģijas,
Luksemburgas • un Kanādas vēst­nieki,
lai, kopā ar ASV ārlietu
ministri tu, konkrēti izstrādātu ame­rikāņu
kongresam ;^anvārī iesniedza­mo'
• Ziemelatlantika ;: aizsardzības
pakta projektu. ; : • : *
• Pēc „Dairy Mail" speclālkoresnon-denta
ziņām^ Vašinf^tonā ieradīsies
arī Lielbritānijas salu flotes virspa­vēlnieks
admirālis Mekgrigors, lai
piedalītas iepriekšējās sarunās par
paktu, bet it sevišķi apspriestos par
Ziemelatlantika aizsardzību uz jūras
un par plānu saskaņošanu sabiedroto
tirdzniecības flošu kopīgai aizsardzī­bai.
pret ienaidnieka zemūdeņu ofen­sīvu
varbūtēja kara gadījumā,
Londonas „Times" apcerot Ziemel­atlantika
paktu, trešdi.en nobadīja, ka
kati|a politiska "pasākumā ir bīstams
moments, kad idejas sāk realizēt dzī­vē.
Šis moments tagad pienācis Zie­melatlantika
aizsardzības paktam,
bet jautājums iepriekšējās sai^mās
(Beigas 3 Ipp.)
Arī Vīne lec pa
padomju iestādes logu
Tie vinieši, kas otrdien gāja gar-padomju
komandantūras ēku, re­dzēja
dīvainu gadījumu. Pēkšņi at^
vērās kāds trešā stāva logs un pa
to izlēca kāds vīrietis. Vēlāk no­skaidrojas,
ka tas ir 38 gadus ve­cais
austrietis Fridrichs Bēms.
Vairāk nekā gadu viņš strādāja
par šoferi pie padomju okupācijas
iestādēm. Bet, kad Bēmam līdzī­gu
darbu piedāvāja arī amerikā­ņi,
viņš krievus atstāja. Tad kādu
dienu Bēma dzīvoklī, kas atrodas
franču sektorā,, ieradās vairāki
padomju karavīri un viņu ar va­ru
aizveda. NZ
VI.
Jāsekmē veco un
slimo tautiešu
emigraciļa
LCP pēdējā sēdē galvenās pārru-v
,nas bija par to, ka sekmēt veco un
neveselo tautiešu tālāko emigrāciju.
Atzina, ka cilvēkiem, kas jau aizce­ļojuši
no Vācijas uz Austrāliju, jā­uzņemas
.gādība par palikušajiem
tautiešiem.. Ari nodarbinātiem at­balstāmi
darba nespējīgie cilvēld un
individuāli jāsekmē atsevišķu veco
cilvēku, invalidu vai viņu ģimeņu
tālākā izvietošana.
Šādus principus, gan mazliet šau­rākā
apmērā, jau agrāk izstrādājuši
arī igauņi.
RŪRU ATKAL NODOS VĀCU
PĀRZIŅĀ
Francija protestē pret so ASV un Anglijas lēmumu
Francijas ārlietu ministrija trešdienas vakarā iesniedza paziņojumu
ASV un Lielbritānijas valdībai, protestējot pret abu valstu lēmumu no­dot
Rūras ogļu, dzelzs un tērauda rū pnieclbu vāciešu pārziņa. Ārlietu
ministrs Sumāns Uzdeva franču pārstāvim sešu valstu Ruras konference
Londonā paziņot, ka Francija nevar šim lēmmnam piekrist Konference
sākās ceturtdien, piedaloties Lielbritānijas, Francijas, ASV un iris Bene-luksa
valstu delegātiem.
Britu un amerikāņu jauno Rūras
plānu oficiāli darīja zināmu trešdien
abu valstu militār.gubernātoru kopīgs
paziņojums. Par lēmumiem nekavē­joties
informēja arī Francijas un Be-neluksa
valstu valdības. Paziņojumā
norādīts, ka Rūras ogļu, dzelzs un
tērauda rūpniecības galīgo īpašuma
tiesību izšķiršanu respektīvi lemšanu
par tās nacionālizēšanu abu valstu
valdības vēlas atstāt nākošās Vāci­jas
vai vismaz Rlētumvā ci jas valdī­bas
ziņā, līdz tam laikam paturot
kontroli militāro valdību rokas.
Tomēr jau iepriekš Vācijas jaxm-uzbūves
labā nepieciešama Rūras
smagās rūpniecības pagaidu pāror-
^anizēšana, šai nolūkā īpašuma tiesī­bu
Izmantošanu pagaidām nododot
JAUNI DRAUDI BERLĪNĒ
KRīEVr liELĀS BEJa .NOSIET U N NOMERDEI^ K A KARPU"
^Mēs lidosim joprojām," bija viss
ģenerāļa , Kleja pirmais komentārs
pēc padomju štāba priekšnieka treš­dienas
paziņojuma amerikāņu mili­tārai
valdībai, ka krievi tun^māk
spiedīšot nosēsties visas sabiedroto
lidmašīnas, kas parāpsies ārpus gai­sa
koridora. Paziņojumā rietumu sa-ļķiedrotajiem
atkal pārmesta gaisa
satiksmes noteikumu pārkāpšana,^
krievu rīcība šķiet pre1;runā
ar minējumiem par iespējamu jaunu
aktivitāti Berlīnes krizes atrisināša­nai
tāpat kā krievu licencētās vācu
preses pārmetumi amerikāņu sekto­ra
komandantam pulkvedim Hauli-iarņ,
ka viņš gribot ,berllniešus sakū­dīt
uz pilsoņu karu. Haulijs iepriekš
bija izteicies, ka amerikāņu spēki
Berlīnē esot pietiekami, lai likvidētu
ikkatru koraūnistii puča mēģināju­mu,
kā arī solījis Šerlīnes rietumu
sektoru iedzīvotājiem amerikāņu ka-ŗasoēka
aizsardzību brīvu vēlēšanu
nodrošināšanai un bridinājis no ie­spējamiem
traucēšanas mēģināju­miem.
Pulkvedis Haulijs preses ap­sūdzības
noraidīja kā nedibinātas.
SARKANAS KA1.EJ8
Balkāni, Austrija, Baltijas vaistis,
UhgārUa, Dienvidslāvija, Polija, Ce-chosloral-
ija, Austrumvr.O! ja . . . Bet
ķēde nav stiprāka par tās vāljāko
locekli . . . •
Aillwauiw jouroai
.„Līdz šim mums bija paļāvītŗa uz
Berlīnes gaisa tilta sekmēm, bet ta­gad
mēs par tām esam cieši pārlie­cināti,"
paskaidroja britu aviācijas
ministrs Hendersons sava Vācijas
ancierņojuma laikā, inspicējot gaisa
tilta ierīces Berlīnē un britu joslā.
Gatovas lidlaukā Berlīnes angļu sek­torā
patlaban iekārtojot apgaismoša­nas
sistēmu, kas pat vissliktākajā
laikā, ja vien mākoņi vai migla ne­sniedzas
zemāk pr 65 metriem no ze­mes,
atlaus nosēsties pa lidmašīnai
ik trīs minūtēs. Sī apgaismošanas ie­taise
kopā ar radaru nodrošināšot
gaisa transporta iespējas visai zie­mai.
Pēdējās 14 dienās ar radara pa­līdzību
lidojumus veikušas jau ap
1100 lidmašīnu.
.Pastiprināto Berlīnes blokādi, Ie­kārtojot
ceļu spro.stus gar visu pa­domju
sektora robežu un pavairojot
policijas kontroles, amerikāņu sek­tora
komandanta vietnieks pulkvedis
Bebkoks . apzīmēja par krievu „pie-sardzības
līdzekli" pret varbūtēju
rietumvācu • markas noteikšanu par
vienīgo maksāšanas līdzekli Berlī­nes
rietumu sektoros. Padomju ap­rindās
atkārtoti esot dzirdēti iztei­kumi,
ka Rietuihberlīni ,,nosies im
nomērdēs kā kārpu*'. Gaisa tilta
dēļ krieviem tas gan neizdošoties» iz­teicās
Bebkoks.
Lai pilnīgi nodrošinātos pret jeb­kādām
spraugām aizsprostā ap Ber­līni,
Mark grafa policistus, kas veic
kontroles dienestu gar krievu sekto­ra
robežu, tagad savukārt uzrauga
iekšlietu pārvaldes kriminālierēdņi.
Par spīti visām stingrajām kontro­lēm,
starp padomju joslu un Rie­tam
vāci ju notiek dzīva preču kon­trabanda.
Par vajadzīgajām izej­vielām
padomju josla dod pretim
galven':)kārt zeķes un citas tekstili-ias.
bet pa da^ai maksā rietumu mar­kās
vai pat dolāros.
Sabiedroto kontroloadomes krievu
sekretārs kādā tagad publicētā vēs­tulē,
ģenerālim Klēram noraidot
kontroloadomes sekretariāta sēžu .sa­rīkošanu,
klaji atzīst ka kontrolpa-dome
.faktiski vairs nepastāvot. No
tā AP secina, ka. krievi galīgi atme­tuši
domas par Berlīnes kopīgas
pārvaldes atjunošanu.
BBC, St, M
Dašu vāciešu rokās. Personas, kas at­balstījušas
nacionālsociālisma agre­sīvās
tieksmes, nav pielaižamas par
Rūras rūpniecības uzņēmumu īpaš­niekiem
vai vadītājiem. Karteļu sis­tēma
ogļu, dzelzs un tērauda , rūp­niecībā
likvidējama. Tūlītējai lik­vidācijai
būs pakļauti 26 lielkoncer-ni,
ieskaitot Ķrupa koncernu. Atse­višķo
ogļrūpniecības karteļu vieta
stāsies jaunas ^fiduciāras vācu pār-"'
valdes, bet visu dzelzs un tērauda
nipniecību pagaidām, koi)īgi pārval­dīs
12 fiduciāru pārvaldnieku! kollē-ģija,
atsevišķiem uzņēmumiern piin-<
varniekus vēl neieceļot. Uzņērhumi, .
kuros ir vairāk par 50 procesa-.,
biedroto kapitāla, "šim nokārtojumam
nav pakļauti
BBC Berlīnes korespondents jauno
lēmumu apzīmēja ar svarīgu soli
agrāko vācu īpašumu atpakaļnodo-šanai
vācu rokās.
Londonas Rūras konference, ^pē;c
lietpratēju atzinuma, turpināšot i e!s
vairākas nedēļas. Tās. priekšvakarā
trešdien uz "Londonu devās arī britu
pilitār^ubemātors ģenerālis Robert-sons,•
lai sniegtu zJņojumu britu ār­lietu
ministrijai. Robertsona pārru;^
nas, kā ziņo, skārušas arī Rūras/jau-tālumu.
• \
Paredz, ka konferences sēdes^^ūs
lēgtas un tikai beigās gaidāms
āds komunikē. Tā'dibinās, uz agra^
kās Londonas sešu valstu konferen­ces
beigu atzinumu pantu, kas pa­redz,
ka Rūras kontroles orgāniem
jāpārrauga ogļu, koksa un tērauda
sadale, lai šī apgabala rūpniecība ne­varētu
klOt par'agresijas ieroci un
lai, no.otras puses, visas Eiropas ko­pīgajā
jaunuzbūvē iesaistītās valstis,
ieskaitot Vāciju, saņemtu pienācīgu
daļu šo izejvielu. Saskaņā ar agrāko
Londonas- vienošanos, Rūras apga­bals
paliks Vācijas sastāvdaļa un būs
pakļauts nākamajai vācu valdībai
Problēma ir, kā arī tad vēl nodroši­nāt
pietiekamai efektīgu starptautisko
kontroli pār Rūras rūpniecību, kad
Vācija pēc mierlīguma parakstīšanas
atkal būs kļuvusi patstāvīga valsts.
Vācu presē izpaužas vilšanās, ka
pašreizēja Rūras konferencē Londo-
«lā nav aicināti pat vācu novērotāji,
kaut gan Rūras kontroles iestādē pa­redzēta
vāciešu līdzdarbība. /"
t
Kas kandidēs LCP
vclēžarsās
Gatavojoties LCP vēlēšanām, kas
notiks no 21—26. novembrim, vēlē-^
šanu iecirkņos notiek kandidātu sa­rakstu,
pieteikšana. Bavārijas apga-.
balā sarakstus sāka iesniegt 11. no­vembrī.
Cik pagaidām zināms, vie­nā
sarakstā kandidēs H. Klarks, V./
Lambergs, L. Rozentāls un J. Ven-(
nērs. Citā sarakstā- J. Druva, jl\
Goldmanis, E. Andersons un H. Upī-tis.
Sarakstā, kUr pārstāvēti Dau­gavas
Vanagu darbinieki, kandidē
J. Lavenieks, V. Reimanis, J. Turks,
E. Stīpnieks. un V. Voitkus. Vēl citā
kandidātu sarak.stā minēts J. Poruks,
dzejniece Z. Lazda, prof. Rutmani.s,
A. Reins, V. Māsēas.' A. R.udzis. Mūs
informē, ka bez minētajiem vēl būs
arī citi saraksti. No Bavārijas ap­gabala
latvie.su centrālā padomē 'ie­vēlami
9 locekļi.