1948-01-23-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i
Ltaadja$ ba-im
poU-kaš
m-fantastu"
im Aļ"
pēc prch
atrišihfit
Industri-iltfi
Eiropa
otru teira-
, frupiyft0
iperija. Arī
Muļ Ir vai-centrSlā
krastiem
spētu pil-
Jāt pret
itsir '
iSSana par
tot reizē
ļ0njes pla-ivotus.
yi-
32 kub. km
m, 150 no
bet 1000
Ietus/Tik-ifi
Iztvaiko,
milzīgus
IbraltSras
Ifl" ieplūst
iekuridē,
ļdenskrltu-fgela
prd-aizsniegt
iGibralta-ļnosprostp-ieiddSanu
isķijiespē-ģan
lēni,
Jb Odens
hf^spētu
ūdens
pārdalītu
Tunisu
jau kristos
ti par kā-ajūras
lē-
Franci-^
|)tu Jau ap
5S (iapmē-ļrrltorijas),
samērS
ļpkž^mināf
)ēkstadja
Movati^
• • V;' :
m da-tnes
proiekts
•A» Bmj KONTINENTU APVIENOS^
ifi varētu ūdena ibnen,
augstsprieguma vad^l^^^^t^
taiāk Gdbraltāras «T «4
Mo spēkstaciju elektrS,
Odens līmeņa pazemtnjE!" ^ te
Jflrfi koprdotu'"r6&
Pt#!bhed twic« weekly.
Ai(iUwm«d by EUCOM HQ,
Giivil AHairs Di Vision, l4-ih
js,ly, 1947, AC 3«3, 7 G£C-AGO.
Publisher and Editor :
Kurli» . Rabacs. — Prinier:
Jirchvvab. Volksblaņ", Oūni-b
«irg / Dooad, Barsenneister-
Limdmaimplatz 7/ Popnlation
to b< scrved: 20.000.
LATVIAN NEWSPAPER
tsnSk otrdienas no plekt*
dlen&s. UdeTfjs: BALK
osd^vumā LatvieSu preses
dftrbUilelni sadarbnias lio*
p& AtbUdlgals reOakUirst
K, Babācs. vietiL A. UepA,
redaktortt Z. Eārdi, M.
CuUm, S. etUideaberfs,
A./aiiilcs. Adrese; Odos*
borg/Dosiao* .»LatvlJāY.
ļ^nantojamai^'z^^
spētu uzturēt 150 muS^
Udztekus Slm
tam" pastāv vēl rrtrs^^^^
Jekts** Atlaritropaa di*,^^«
zSSanal. A r V i d^
ņa pazeminSAanu iegotr ^
d(>tu lespēju^^ ^^^^^
snefiainos apgabalus, iegtlS^
1,5 miljonu kv. km piSS*^
vēl lielas platības otiK£«f* ^
zemes.
Slēgtais Kongo upes baseino ^
das stipri a u g s t ā k ^ a r ^^
okeāna Hmeni. Tas & ap
kv.kmUels, galvenokārt ^ ^ ^ ^
un mūža meža apaudzis a^K^
kura klimats baltajiem Ir Sf^
sams; Kongo upe iepludinaT^
50.000 kub.m ūdens ieSt^
lot aizsprostu pie StenleJpiUes ^
gotMeņus varētu uzstādin^
mazām rastos milzu ezers ar mt
garu krastu. Upē izbūvētu^^
vislielāko okeāna tvaikoņu caSļ
•Sanai.,.v\..: .
Seit. Alrikas sirdī, slēpjas 240 mr'
joni zirgspēku elektriskās ener«^
]eb savas piecas reizes vairāk
tagad no Odensspēka iegūst visādi
saulē. Visa Si enerģija gan klĒ
izmantojama tikai apm, 139 gaS
0 tad būtu sasniegts pilnais nS^
urna > augstums.
Ziemeļos no Kongo apgabala te
gan tuvu atrodas Cadezers, kura C
menJs Ir ap 240 m • virs Vidusļlim
līmeņa, Ar »amērā Tsu kanāli ezera
varētu savienot ar Kongo baseinu.
Ezera līmenis paceltos līdz 400 ņ
virs Vidusjūras līmeņa, un tas papla*
Sinātos līdz pat HoŖaras apgabalaa
Gentrālafrika būtu pieejama kuto^
cibai.
So Atlantropas projektu pilnia
realizēšana prasītu val^ak simtu ģa.
i\Xi bet tā svētība^ sāktu izrjausties
jau vienas paaudzes laik§. Tas billii
veids, kā ar ražīgu darbu un daba
pārvarēšanu un nevis ar polltiskiau
konfliktiem un ieroču varu atrlM
paiSas lielākās Eiropas probltoni^
kas teorētiski iespējams gan vienljļ
apvienojoties visām Eiropas nUciļiia
M.D.
iv:
OSTAS
ns Srelts
ļotra gada
meklēšos
» kādā
ida dārza
sarkanu
ka sarka-ļvletļl
pair
mūsu
namā
ievu )m
bija
100 vuru
100 ASV;
la Pelti
skaits
Jeb apm,
tam pie-lonl
Jeb
,• • * . , • • • • • '
27 iļadus
ļļ kas, kā
izredizēts
:ad kāda
pfiamputē
bdrē Ber-lēmatikas
ātē, ViņS
p. gM tai
pa grādu,
uiātņu li-
MB gadā
k līdzīgs
pts/v
vēl dz^-
dzivok-ttlkas
ie-personu
hēs^ bet
bļsigrabos.
Ŗcfis un
putu pa-
ITGHEMĀ
dzīvok-bjadzējās
Ibas tut-bvai
dzīles
no 14
pm» pror
fet to ie-protestu.
pl apga-piedrs
ir
ļu ilgāku
laiku gaida uz telpām. Kāds prot&
tētājs rakstīja: Mēs visi nevarao
būt starptautiskas kl^es futboM
bet ari mēs tomēr esam cilvēki,
grib precēties un sākt savu privfit*
iV..
sr 1
ir !l • 1 -1^ • • •
w
TT
i
LImcniskis 1. Norvēģu rekord^
lēkšanā ar slēpēm. 4. Au:itrumniew
tituls. 8. Sodības vieta. 9.
10. Koks. 12. Gaiidznieki H. Kāiji
16. Nāveklis, 17. Patiess. 19. F f^
va opera. 21. Vīrieša vārds. 24. V i ^
pats. 26. Vīle. 29, Dzlvnldcs^
Stāstnieks. 33. Koks. 34. PieKrr
25. AnšlavaEglīša darba varonis.
Pžeka Londona daudz aprakstīta i
me. 37. Neviltota.
Stateniski: t Loga ^al^ ^ . . . ^ M
slas paveids. 3. Sist, Pert-^J^p^,
6. Svarīgi DP emigrācijā. 6- ^ |
zinās. 7. Bīstams cilvēks,Hr^J^ I,
ta Vācijā/ 13. Elements, 15. E
18. Dabas veidojums. 19. Dlcvnai^
20. Uzvedunis. 22. Staigiau tautu,» ^ ,
Vīrieša vārds. 25. Pilsēta 1^«^.
27, Ziņu aģentūra. 28. Geitn^
Dabas veidojums. 31. Upe LatvU^
/IEPRIEKŠĒJAS KBUSTVS«>*
MIKLAS ATRISINSJIJMS.
Līmeniski: 1. Kma. 4. Ažra«^^
Āboli. 9. Erss^ 10. Ērmots,
12. Sten. 14. Āfrika, 17. Tb ( O T
19. Ei! 20. Valsis. 23. Karš 26. Kc^^
27. Režģīt. 28. Tīra. 29. ^^yev.^
Stiķis. 31. Sens: — StaUJ^»^
1. Kreps. 2, Lāsme. 3. Abfi^ļ^^^^
Alena. 5. 2irafe. 6 Apogi, j , ^ ^
13. Tea. 15. Rīkstes 16. Kur? J;,
kini. 20. Viras. 21 Lūžņi. 22.
24. Asīte 25. Špats,
6en. Klejs lido uz^^^^^^^^^
Sievu
ArUeiu ministrs M Francijas vēstnieks Bonē VaMnģtonā
p^'lioiiigas sarunās vienojušies par Frankfurtes konferences lēmumiem,
pie kam Francija ņēinasi atpakaļ savus agrākos iebildumus. Tai pašā
laiiiLā ārlietu ministrs; Bevins Londonā panācis vienošanos Vācijas Jau-tgjiunā
ar Francijas vēstnieku Ma sili. Lidz ar to Vācijas Jautājunis
triju rietumvalstu stairpā pašreiz uzskatāms par, princiiiā nokārtotu.
Jainvāfa beijŗās vai l^bruāŗa sākumā Londonā notiks triju ārUeta^^^^
nlslra pilnvaroto apispriedes par Vācijas nākotni un eventuālo Ŗietum-vācijas
Izveidošanu. Londonā ārlietu ministrijā Jau sākušās pārrunas ar
frauču pārstāvjiem par iespējām franču Joslas iekļaušanai apvienotajā
aniiļn-menkāņn Joslā. Asā opozicijā pret ^^^^^
rietumvalstu nostāju Joprojām paliek Padomju Savienība, kuras viedokli
pēdējā sabiedroto kontrolpadomes sēdē Beriinē deklarējis maršals So-feolovskis.^
/'"
ArHetu ministrs Maršals piekritis
Beviņa ieŗosi hā j umam pastiprl nat
pārtikas sūtījumus uz RieturnvāGiju,
jo arī atzīstpt stāvokli par ļoti rio-ŗ)
ieti:iu. Anglija un Francija uzaicinājusi
visas trīs Beneluksa valstis—
I^l^iģlju, Holandi uh Luķsemburgu
— pievienoties 1946. g. sākumā no-filēgtajamAnglijas-
Francijas paktam.
Sagaidāms, ka Padomju Savienība
asi Bbstāsies pret to, bet šāds paplašināts
pakts „būtu spēcīgs ierocis
laret eventuālu Vācijas agresiju nākotnē".
Abu valstu uzaicinājums
paziņots arī Vašingtonai.
Plrniā sabiedroto ķontrolpado
sēde kopš Londonas konferences iz-
30
,,,Daily Mail" sniedza AP ziņu
no Helsinkiem, ka Somijas valdība
nolēmusi izdot 15 igauņu
kurus pieprasījusi Padomju Savienība,
apvainojot viņus par nodevējiem.
Tāpat deportēšot 15
citu baltiešu, galvenokārt agrākos
kara gūstekņus.
Par bij.'kaŗavim^^
IEROSINĀTS IMIGRĀCIJAS KOMISIJAS
PIELAIST BALTIEŠU
. PĀRSTĀVJUS ^^
EiiiJHņgenas kolonijas: vecākais K,^
IKalifuņškopil ai' igauņu pārstāvi H.
Purandi IRO slābā Heidelbergā
apsi^riedies ar IRO amerikāņu joslas'
DP tiesību noteikšanās nozares
vadītāju Grlgu, slcarot arī bij. latviešu
im igauņu kapaviru: tiesības
uz DP .statīisu. Apspriedē piedalījušies
ari Kanādas pāi'stāvji majors
G. A. Raits un M, Soirons, kā arī
majors Leins, kas IRO galvenā štābā
2ehevā vada izceļošanas lietas
uz britu domlnijām, IRO gan principā
aUist bij. karavīru tiesības uz
DP statusu, bet Kanāda un Austrālija
Irdz šim nav tos ŗ)iei)ēmusi. uzskatot
bij. latviešu un, i;;auņu kaŗa-vīrus
par vaeu SS Mocekļiem. Bal-
• tieilu pārstāvja lūdza šo uzskatu grozīt,
norādot uz to, ka mobilizācija:
notikuši piespiedu kārtā un ari
asinsgrupu ;umes daudzos gadījumos
ietetovetas piespiedu kārtā. Apspriedes
dalībnieki vienojās ar Ģrigņ
starpniecību nosūtīt iesniegumu IRO
istābam Ženevā. Slāba atzinumu pēc
tam paziņos visām valstīm, kas lid^
šinī; izturējušās noraidoši pret bij.
, "karavīriem.-• •.
Pārnmāja ari K Kalniņa ierosi-
:;nājumu pielaist baltiešu nacionālo
; komiteju pārstāvjus emigrācijas ko-niiiSvjās;:
par .asistontiem.. ; • - ^ - ^ •
STREIKS VISA BAVĀRIJA
Vācu iestādes izsludinājušas 24
stundu protesta streiku visā Bavā-rijiā
ņo 2t janv. pl. 24 līdz 23. janv.
pL 24. Vācieši protestē pret ze-mfiK&
m pārtikas devāni Bavārijā,
iestādes uzsver, ka tās nespējot reizē
apmierināt kā Rūras apgabala,
tā amerikāņu joslas strādnieku prasības
pēc pārtikas uzlabošanas.
jukšanas notika otrdien Berlīnē.
Maršals Sokolovskis, kas bija atgriezies
uz sēdi pēc 8 dienu pavadīšanas
Maskavā, protestēja pret
Frankfurtes apspriežu . lēmumiem
Vācijas rietumjoslu pārvaldes un
saimniecības pārkārtošanai. Tas np-vedīšot
pie Vācijas sašķelšanas^tā^
deļ Padomju Šavicmlba esot pret šo
lēmuniu iedzīvināšanu. Otrkārt,
Frankfurtes lēmumi esot pret Pots-dānrās
vienošanos un nepārprotami
pierādot, ka ASV, Anglija un Francija
vēlas dibināt īpašu Ŗletumvā-cijas
valsti.
Sokolovska pārmetumos noraidīja
ģenerālis Robertsons im ģenerālis
iCle)s. Robertsons, savukāi-t, pārmeta
Sokolovskim, ķa Padomju Savienība
nebūt negribot panākt Vācijas
apvieņošanuļ bet šo lietu Izmantojot
tikai propagandas nolūkiem.
Klejs izteica nožēlu, kā Sokolovskis
kritizējot atsevišķas Frankfuries lēmumu
daļas, izraujot tas no
kārības un nbhogaidpt šo lēmumu
realizēšanu, tādēļ protestam nevarot
veltīt lielu uzmanību.
Pēc kontrolpadomes sēdes visi
četri joslu virspavēlnieki sastapās
privātās apspriedēs, kurās ģenerālis
Klejs ierosināja pārrunas par Vācijas
valūtas reforiņu. Nekādus konkrētus
rezultātus pārrunas tomēr nedeva.
Pēc privātās sēdes ģenerālis
ICIejs ar savu padomdevēju Merfiju
izlidoja uz Vašingtonu, kur apsprie-dlšics
par Eiropas jaunuzbūves plānu.
Kleja atgriešanos Vācijā sagaida
janvāra, beigās, kad viņš piedalīsies
apvienoto joslu saimniecības
pārvaldes organizēšanā.
Ģenerālis Klejs Berlīnē intervijā
INŠ pārstāvim ližteicies par streiku
stāvokli Vācijā un par saspīlējumu
ASV un Padomju Savienības attieksmēs.
Streikus Riirā amerikāņu mi-litārgubemātors
pie;raksta gan komunistu
aktivitātei, gan ari pārtikas
trūkumam. Viņš drīzumā Vācijā sagaidot
līdzīgus sabptāžas aktus un
streikus, kādi jau notikuši Franci jā
un Itālijā; bet tomēr nešauboties par
to, ka komunistiem nekādu panākumu
nebūšot. Klejs intervijā brīdināja
Maskavu, ka amerikāņi nemēdzot
piekāpties spiedienam. Varbūtību,
ka Padomju Savienība mēģinātu
izspiest ASV no Berlīnes, ģenerālis
noraidīja kā tādu, kas nav ņemama
nopietni. Jā pārtrauktu amerikāņu
dzelzceļu sakarus ar Berlīni,
tad tie savam karaspēkam un personālam
Diegādi nokārtotu gal^ ceļā.
Pēc Klcja domām, komunisti
viispār pašreiz esot defehsivā. Padoni
ju Savienībai esot, divi vāji
piuiķti: Oderas-Neises līnija, ar ku-
Sazv
CP ovakijā
Cechoslovakijas tieslietu ministi^
ziņojis :parlamentam par kādas sa-
:Z\-ērestības atklāšanu, ko it kā \-a-dijls
kad$ komunistu deputāts, Sa-
2;vērnieki esot piesūtījuši; čedur ppļl-tiķiem,
to vidū ari pašam tieslietu
ministram; sainīšus ar elles -mail-aām.;'
^linistrš pieprasījis, lai parlaments
izdod ; deputātu sodīšanai/
Iekšlietu ministFs; , kasjir komunists,
ninājis pretim tieslietu ministram
un norādījis, ka neesot nekas
sevišķs, ka tagadējā pēckaļ*a laikā
pie kādas personas atrodot ieroēus.
ru tā uz Vācijas rēķina sagādājusi
jaunu territoriju Polijai, un ^.policijas
valsts terrors" padomju joslā.
Uz pieminēto varbūtību, ka viņu
varētu nolaupīt un aizv<^^ uz padomju
joslu, ģenerālis lQejs\^
ja ar smaidu un jokodams paskaidroja:
„Man nāv šargU/ staigāju apkārt
neapbruņots un nian nav bažu
par stāvokli Berlīnē, tā kā izlidošu
uz ASV, atstājot savu sievu vienu
Berlīnē.'*
Pēc BBC ziņām, trīs rietumvalstu
militārās pārvaldes Berlīnē savu mi-rgubernStoru
Uzdevumā jau gatavojot
apspriedes par trīs rietum-āpvienošanu.
;j :
,J)aily Mali" ievadrakstā ..Otrā
kauja par Berlīni*' uzsver grūtības
rietumvalstu centienos RiētumVācijas
apvienošanai ar Frankfurti kā
galvaspilsētu, PirmS kārtā, Francija
varētu justies nedroša, jo eventuāla
Rietumvācijās valsts ar 45 Itdz
50 miljoniem -iediavotāju kā iedzīvotāju
skaita, tā rūpniecības potenciāla
ziņā būtu stiprāka par Franciju,
otrkārt, pēdējā laikā vāciešu vidū
vairojoties Vācijas vienības propagandai,
esot grūti rast piemērotus
vācu politiķus, kas būtu ar mieru
uzņemties atbildību un nostāties
jaunas valsts vācu valdības priekšgalā.
Sociāldemokrātu vadītājs Sū-madiers
pēdējā laikā vairs n e ^ t ar
mieru kļūt par jauno ministru prezidentu,
kaut pirms mēnešiem bijis
gatavs to darīt. Bez tam vairojoties
vācu masu pretestība pret šādu jaunu
valsti-
NVHT, BBC, DM, NYT
KĀDĒĻ LATVmSi UN PAREJIE BALTIJAI m »Vl^EKUSTlOĀliA*
un
„New Ifprk HeraUd Trlbune'V lidistrSiltttece Aņne KotreHa, kas kopa
ar otru amerikāņu furuāikii^ vācu valodā Izdotā lurnšlaN^Heu^^ lld«-
stŗādnied V. IPeierhelraiu^ kādu laiku pa vadījusi IhdU liKkavē-
Jās Vāc^Č lid iepazil^ M pārvietoto per^im^ Abas ļ u r n l l i s^
ap gadu OiU laivMu kolonu
Minien& ^Neiiv Yark Heralcl TribUneŗ Par!z^^s iedevums 19. janvāfa
numurā sniedz irfaSāku^^K^ DP Jautājumu, kurā sev
i ^ vēriba veltīta baUii^lem. i i ip^ latviešu DJ*.
Daudzus IRO darbiniekus Vācija
nodarbinot jautājums, vai DP varētu
pārmest to, ka viņi visādi nopūlas
atrast <}ev jaunu mājvietu,
raksta Kotrella Daži darbinieki domājot,
ka tie DP. ksis neķrib atgriezties
uz savām īstajām mājām
tagadējā padomju ietekmes joslā,
esot histēriskas propiigahdasun^
ļaunprātifubouniu upuri Be^
rāk par B5<*/« visas pa^iAlesDP nākot
no Austrumeiropas.
ati IRŌ darbinieki Oiioi uzskatos,
ka tiem DP, kas nevēlas atgriezties
dzimtenē, vajadzētu izmantot jebkuru
izdevību apmesties ūz dzīvi
kaut kur citur. Dažas Eiropas valstis—
Francija, Beļģija, Holande,
KURSOS VISl^IR J |ĀIHacA3 >nB^ ANGUSKI BU^AT,
BET DpMAT. ŠM LAIKA I ^ Ķ ^ SPELI U2 NAUDU
JAMAkSA NAtrt)A8 SODS, T ^ NMERASANOS
Iebraucat no Min-steres,
Eiropas brīvprātīgā
strādnieka
garastāvoklis kāpj
kā dzīvsudrabs termometrā
tm Londonā
tas jau ir sasniedzis
gluži vai
drudža grādu. Un
ir jau ari savs pamats.
Kabatā pirmā
mārciņa, kas
vēl nav darbā pelnīta,
kopmītrie (hos-telis)
iekārtota viesnīcas
telpās, kur
netrūkst ne vannu,
ne arī baltu palagu,
pasaules lielpilsēta
suģestē ar
savu vareno tempu
un bagātību im no
Šejienes tad arī iebraucējs
vēstulēs
daudz samurgo gan
par preču bagātību,
gan arī
dzām citām tamlīdzīgām
lietām. Bet
tas neturpinās ilgi
un Fulsetona, uz
kurieni tagad iet visi
nākošie ogļraču
transporti, ar savām
krietni vien
pavēsām -bundžām"
liek hoki'ist kā no
plaukta un atgādina
Eiropas brivprā-tlgam
strādnidcam še viņa īsto vietu.
Fulsetona, saskaņā ar ogļraču
komplektēšanas pilnu, nedēļā no
Eu-opas sagaida 70& ogļraču. Zinot
šo skaitli, viegli iziļēķināt cik ilgam
laikam visa ogļraču akcija domāta.
Se. Fulsctonā, atbraucējiem pievienojas
ari tie ogļraču amatkāndidāti,
kas līdz šim strādājuši kādā citā nozarē,
picm.. lauksalpmiccibā. bet atradusi
tur peļņu psir mazu un vēlas
mēģināt ogļu laimi! Un tātad Fulsetona
ir ogļrača karjeras sākuma
punkts. Te notiek vēl viena medicī-ni^
ā pārbaude, diezgan rūpīga, un
tē arī ogļračiem izsniedz drēbes un
veļu — angļu armijas mantas. Drēbes
piešķir atkarīgi no tā, cik daudz
manhi ir ogļračiem pašiem, un lai
to konstatētu, attiecīgs ierēdnis pārbauda
koferu saturu.
Tas laikam bija Engelss,
kas savi laikā a^rātlgi raksturoja
Anglijas militāro spēku:
angļu kara maSina čīkst
im grab, ta iikko kustas luī
bieM liekas, ka ^ apstāsies
pavisam. Bet tā vienmēr sasniedz
mērķi.
No malas raugoties, gluži ^
paāu var teikt par daudsiem
angļu orgaaizātori^lempasā'^
kūmiem^ kaut, pim., par
raēu vervBanu, kas imtlabaii
ir W. a akcijas galvenā iar
stāvdaļa. Ari te ir mēģināts
viens paņēmiens, meiriiiāts
oks, varētn liktie ka visa ii
Beta stipri sltoo, un tomēr,
varbūt tikai no šim klilioŠanaB
kļfidām un neveiksmēm mā^»
a)t^ lldz p. 1- beigām bija
kveldota kāda ļoti plaSa un
nopietna Prtfanlzāeija, kura
citādā raksturā un pretcjil
virzienā atfādiņa invāziju ar
tās mākslīgām c»tanv brīnumainiem
naftas vadiem un citam
tamliddglin lietām. Lai
raktuvju barba^n^U^^^
^ t aptuvena priekšstatu par
tovām gaitās Anglijā, lajā
rakstā Īsumā aprakstīta or-g^
iiaacija, to izveidota viņu
sagaldEanal un savietošanai,
ka ari viņu pašu pinnos pie^
nākumus salā vabtL
Ņo Fuls^
košais ogļracis dodas
uz 2 mēneši
ilgu angļu valodas
skolu. Sls te varbūt
ir pats zīmi
kiais poš^^
ogļračui sagatavoša-na^
eaitā. Mēs ne-fesors
vumam
zinām, vai to prasa
likums vai lietde
riba, vai abi kop?-
bet skaidrs ir viens
— bez elementārām
zināšanām angļu
valodā iekļūšana
pģļraktu V ēs tagad
vairs nav paredzēta,
pie kam apmācības
izdevumus
sedz ogļrūpniecības
pārvalde, bet pati
apmācības noorga-nizēšana
ir uzticēta
prof. Viljami. Pro-savam
uzde-
Hegfijis ar
īsti plaSu vērienu
un pirmā kārtā nolēmis
sagatavot 200
skolotāju. Sim nolūkam
Hetfildā darbojas
īpa.^i skolota -
ju kursi, kas jau
devuši pirmo Izlaidumu,
Vairums sko
lotāju : gan ir Air
dersa armijas karavīri,
bet sava daļa
vakanču piešl0rte arī b t ^ lietuviešiem,
igauņiem un ukraiņiem.
Mēnesi ilgā lekciju ciklā prof., Vilja-mi
iepazlstimjnāk. .skolotājus ar savu
metodi, kairas pamatdonia ir —
mācīt angliski domāt un ncvi^dom
mātes valodā un tad izdomāto runāšanai
tulkot angliski, So mērķi prof.
Viljami cer pirmā kārtā sasniegt,
nelietojot apmācībā nevienu vārdu
citā, bet gan vienīgi angļu
Par šo ogļu rūpniecības, pārvaldes
pasākumu ejKrt' ieinteresējušies ari
citi resori un tiekot apsvērts jautājums,
vai šādu valodas apmācību
nebūtu lietderigi noorganizēt ar
tiem Eiropas brīvprātīgiem strādniekiem,
kurus izvieto citās nozarēs,
piem., lauksatiraniecībā. ^
(Beigas t Ipp.)
§0
i ja. ŗ . i citi a • • 1 )P izv ietoliCii; vl- ;
ņu zemēs poc i pašiem noteikumiem.
Vēl citas amatpersonās tonvēr esot
tais domās, kā Dp ir tiesības gaidīt
už labāko izdevību pārc(?lil^ dzīvot
UZ tādu zeņti, kur rnazāk jāb^
nedrošiiem d^Ivesr apstākļiei^
mierlem, pārtikas trūkiimuuiv.ulirā-naclbnā11
siņa, Tas nozunēl u ga i dft
uz Austrālijas, Kanādas. Dlenvld-afrlkaš
.,un Dien vīdamo rikaspicdā-vājumiorn
izlases kārtā uzņemt DP
un uz ASV lēmumu pavēri tiem .«Pavils
durvis plašāk.
jautājumu patlaban dzīvi de-ot
trīs lielas umerikāņu josla.^
nometnēs, dzīvojošu DP grupas:
112.000 žīdu, 115.000 poļu un 80.000
baltiešu Pēc amatpersonu domām.
'ums židu varbūt atradīšot ceļu
uz F%lestīnu. Pār šeit vēl paliķu-'
šajiem poļiem domas daloties, kaut
gan vairāk neķil pu.se no sākotnēju
poļu DP skaita vienli vai otrji veidu
izvietoti, bet par „yi.sn<»kustigriko"
grupu pašreiz uzskatot bail iesus.
„Iemesls/ kādēļ lieiuvlMu. igauņu
un latviešu DP nevēlus atgriezties/*
raksta Kptrella, v,ir vienkārši tas. ka
Viņu zente tagad atrodas pado
kontrolē. Bet r i ^
negrib izmantot iespējas apiņēsties
Rietumeiropā, savukārt ir tus, ka
lielākā daļā izlases veida pjedāvājumu
attiecas tikai uz. vieniniekiem —
vīriešiem. Tie nevēlas saārdīt savas
ģimenes. Liekas, ka tiem ģimenes izjūta
ir vēl spēcīgāka nekā ķiniešiem.
Un viņu nacibņāllštņa jūtas i
tik stipras, ka viņi vēlas pārvietoties
tikai masā."
Pēc autores domām, prūli vispār
apstrīdēt, ka baltiešu DP liebūtu
ieguvums ikvienai zemei, kas tos uzņemtu
kā grupu, jo, trijos, kontinentos
apmeklējļ^visdažādāko tautibu
pārvietotās'fpers6nas,^\vi^
sastapusies ar citu DP grupia, kas
būtu vēļ^ piemērotāki: ieceļošanai
ASV. Kaiit<ganr/bāļtieš^
cionāll — kā visi mazu valstu
pilsoņi, kas baudījuši demokrātiju
— neesot iemesla domāt, ka tie mēģinātu
ASV radīt kādus ļaundabīgus
baltiešu blokus. Protams, atzīst
Kotrella, baltieši labprāt gribētu iegūt
tādas pašas iespējas, ķildas ir
^ahdlnāvļešu ieceļotājiein,: kās ^ā
mettišies Malņiešot^
,,Ja viņi ierastos Amerikāraksta
amerikāņu žurnāliste, „tad vienīgais
jx)lītisļ;5Us troksnis, kp^^^^ i
būtu tas, ka viņi stāsti tu katram,
kas būtu ar mieru klausīt ies, savus
uz.skatus par Padomju Savienību.
Bet, ja 7 pašreizējais^v i>oliil8kais
noskaņojums ASV ^ paliktu nemainīgs,
tad viņi butu .pat seVisķi po-pulāri."^
- : //^ \ •
Iekān>s baiUeSiem radļis^
ba izceļot ģimenēs vai nacionālā©
grupās, tie domājot vel „izturēt".
Piemēram Kotrella min Kļilingehas
kolonijas 6000 baltiešu Kaut g^a^
viņu dzīves standarts neesot daudz
augstāks nekā vāciešiem un jādzīvo
ļoti .saspiesti — 4 vai 5 personām
vienā istabā — Eslingenas latviešu
DP esot izveidojuši pašvaldības kopu,
ko varētu apskaust pat amerikāņi
Strādā visi, kas pašreizējo
kispēju robežās darbu varēju.^ dabūt.
Kolonijai ir savs laikralttstš, veikali,
teātris, baleta .skola, pamatskolas,
.slimnīcas uti.
••••• . • v;:
.• V
Tālāk autore sniedz kolonijas iedzīvotā
ju arpdstatisl^ku, atzīmē;
ka tajā ir .264 lauksa imn:ieki, 200
ierēdņu, 37 ārsti, 1.50 skolotāju, 17
rakstnieku un žurnālistu, 27 mūziķi.
48 juristi. Ikvienam no viņiem rūpot
atkal uzsākt .savu darbu, tikai
ne Vācijā, nedz ari Latvijā, kāda tā
ir tagad; Latvieši, piedzivojliši divējas
invāzijas -~- varu uh krievu
esot divkārt apdedzinajušif,^, tādēļ
trīskārt piesardzīgi.
(Beigas 5, Ipp.)
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 23, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-01-23 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480123 |
Description
| Title | 1948-01-23-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
i
Ltaadja$ ba-im
poU-kaš
m-fantastu"
im Aļ"
pēc prch
atrišihfit
Industri-iltfi
Eiropa
otru teira-
, frupiyft0
iperija. Arī
Muļ Ir vai-centrSlā
krastiem
spētu pil-
Jāt pret
itsir '
iSSana par
tot reizē
ļ0njes pla-ivotus.
yi-
32 kub. km
m, 150 no
bet 1000
Ietus/Tik-ifi
Iztvaiko,
milzīgus
IbraltSras
Ifl" ieplūst
iekuridē,
ļdenskrltu-fgela
prd-aizsniegt
iGibralta-ļnosprostp-ieiddSanu
isķijiespē-ģan
lēni,
Jb Odens
hf^spētu
ūdens
pārdalītu
Tunisu
jau kristos
ti par kā-ajūras
lē-
Franci-^
|)tu Jau ap
5S (iapmē-ļrrltorijas),
samērS
ļpkž^mināf
)ēkstadja
Movati^
• • V;' :
m da-tnes
proiekts
•A» Bmj KONTINENTU APVIENOS^
ifi varētu ūdena ibnen,
augstsprieguma vad^l^^^^t^
taiāk Gdbraltāras «T «4
Mo spēkstaciju elektrS,
Odens līmeņa pazemtnjE!" ^ te
Jflrfi koprdotu'"r6&
Pt#!bhed twic« weekly.
Ai(iUwm«d by EUCOM HQ,
Giivil AHairs Di Vision, l4-ih
js,ly, 1947, AC 3«3, 7 G£C-AGO.
Publisher and Editor :
Kurli» . Rabacs. — Prinier:
Jirchvvab. Volksblaņ", Oūni-b
«irg / Dooad, Barsenneister-
Limdmaimplatz 7/ Popnlation
to b< scrved: 20.000.
LATVIAN NEWSPAPER
tsnSk otrdienas no plekt*
dlen&s. UdeTfjs: BALK
osd^vumā LatvieSu preses
dftrbUilelni sadarbnias lio*
p& AtbUdlgals reOakUirst
K, Babācs. vietiL A. UepA,
redaktortt Z. Eārdi, M.
CuUm, S. etUideaberfs,
A./aiiilcs. Adrese; Odos*
borg/Dosiao* .»LatvlJāY.
ļ^nantojamai^'z^^
spētu uzturēt 150 muS^
Udztekus Slm
tam" pastāv vēl rrtrs^^^^
Jekts** Atlaritropaa di*,^^«
zSSanal. A r V i d^
ņa pazeminSAanu iegotr ^
d(>tu lespēju^^ ^^^^^
snefiainos apgabalus, iegtlS^
1,5 miljonu kv. km piSS*^
vēl lielas platības otiK£«f* ^
zemes.
Slēgtais Kongo upes baseino ^
das stipri a u g s t ā k ^ a r ^^
okeāna Hmeni. Tas & ap
kv.kmUels, galvenokārt ^ ^ ^ ^
un mūža meža apaudzis a^K^
kura klimats baltajiem Ir Sf^
sams; Kongo upe iepludinaT^
50.000 kub.m ūdens ieSt^
lot aizsprostu pie StenleJpiUes ^
gotMeņus varētu uzstādin^
mazām rastos milzu ezers ar mt
garu krastu. Upē izbūvētu^^
vislielāko okeāna tvaikoņu caSļ
•Sanai.,.v\..: .
Seit. Alrikas sirdī, slēpjas 240 mr'
joni zirgspēku elektriskās ener«^
]eb savas piecas reizes vairāk
tagad no Odensspēka iegūst visādi
saulē. Visa Si enerģija gan klĒ
izmantojama tikai apm, 139 gaS
0 tad būtu sasniegts pilnais nS^
urna > augstums.
Ziemeļos no Kongo apgabala te
gan tuvu atrodas Cadezers, kura C
menJs Ir ap 240 m • virs Vidusļlim
līmeņa, Ar »amērā Tsu kanāli ezera
varētu savienot ar Kongo baseinu.
Ezera līmenis paceltos līdz 400 ņ
virs Vidusjūras līmeņa, un tas papla*
Sinātos līdz pat HoŖaras apgabalaa
Gentrālafrika būtu pieejama kuto^
cibai.
So Atlantropas projektu pilnia
realizēšana prasītu val^ak simtu ģa.
i\Xi bet tā svētība^ sāktu izrjausties
jau vienas paaudzes laik§. Tas billii
veids, kā ar ražīgu darbu un daba
pārvarēšanu un nevis ar polltiskiau
konfliktiem un ieroču varu atrlM
paiSas lielākās Eiropas probltoni^
kas teorētiski iespējams gan vienljļ
apvienojoties visām Eiropas nUciļiia
M.D.
iv:
OSTAS
ns Srelts
ļotra gada
meklēšos
» kādā
ida dārza
sarkanu
ka sarka-ļvletļl
pair
mūsu
namā
ievu )m
bija
100 vuru
100 ASV;
la Pelti
skaits
Jeb apm,
tam pie-lonl
Jeb
,• • * . , • • • • • '
27 iļadus
ļļ kas, kā
izredizēts
:ad kāda
pfiamputē
bdrē Ber-lēmatikas
ātē, ViņS
p. gM tai
pa grādu,
uiātņu li-
MB gadā
k līdzīgs
pts/v
vēl dz^-
dzivok-ttlkas
ie-personu
hēs^ bet
bļsigrabos.
Ŗcfis un
putu pa-
ITGHEMĀ
dzīvok-bjadzējās
Ibas tut-bvai
dzīles
no 14
pm» pror
fet to ie-protestu.
pl apga-piedrs
ir
ļu ilgāku
laiku gaida uz telpām. Kāds prot&
tētājs rakstīja: Mēs visi nevarao
būt starptautiskas kl^es futboM
bet ari mēs tomēr esam cilvēki,
grib precēties un sākt savu privfit*
iV..
sr 1
ir !l • 1 -1^ • • •
w
TT
i
LImcniskis 1. Norvēģu rekord^
lēkšanā ar slēpēm. 4. Au:itrumniew
tituls. 8. Sodības vieta. 9.
10. Koks. 12. Gaiidznieki H. Kāiji
16. Nāveklis, 17. Patiess. 19. F f^
va opera. 21. Vīrieša vārds. 24. V i ^
pats. 26. Vīle. 29, Dzlvnldcs^
Stāstnieks. 33. Koks. 34. PieKrr
25. AnšlavaEglīša darba varonis.
Pžeka Londona daudz aprakstīta i
me. 37. Neviltota.
Stateniski: t Loga ^al^ ^ . . . ^ M
slas paveids. 3. Sist, Pert-^J^p^,
6. Svarīgi DP emigrācijā. 6- ^ |
zinās. 7. Bīstams cilvēks,Hr^J^ I,
ta Vācijā/ 13. Elements, 15. E
18. Dabas veidojums. 19. Dlcvnai^
20. Uzvedunis. 22. Staigiau tautu,» ^ ,
Vīrieša vārds. 25. Pilsēta 1^«^.
27, Ziņu aģentūra. 28. Geitn^
Dabas veidojums. 31. Upe LatvU^
/IEPRIEKŠĒJAS KBUSTVS«>*
MIKLAS ATRISINSJIJMS.
Līmeniski: 1. Kma. 4. Ažra«^^
Āboli. 9. Erss^ 10. Ērmots,
12. Sten. 14. Āfrika, 17. Tb ( O T
19. Ei! 20. Valsis. 23. Karš 26. Kc^^
27. Režģīt. 28. Tīra. 29. ^^yev.^
Stiķis. 31. Sens: — StaUJ^»^
1. Kreps. 2, Lāsme. 3. Abfi^ļ^^^^
Alena. 5. 2irafe. 6 Apogi, j , ^ ^
13. Tea. 15. Rīkstes 16. Kur? J;,
kini. 20. Viras. 21 Lūžņi. 22.
24. Asīte 25. Špats,
6en. Klejs lido uz^^^^^^^^^
Sievu
ArUeiu ministrs M Francijas vēstnieks Bonē VaMnģtonā
p^'lioiiigas sarunās vienojušies par Frankfurtes konferences lēmumiem,
pie kam Francija ņēinasi atpakaļ savus agrākos iebildumus. Tai pašā
laiiiLā ārlietu ministrs; Bevins Londonā panācis vienošanos Vācijas Jau-tgjiunā
ar Francijas vēstnieku Ma sili. Lidz ar to Vācijas Jautājunis
triju rietumvalstu stairpā pašreiz uzskatāms par, princiiiā nokārtotu.
Jainvāfa beijŗās vai l^bruāŗa sākumā Londonā notiks triju ārUeta^^^^
nlslra pilnvaroto apispriedes par Vācijas nākotni un eventuālo Ŗietum-vācijas
Izveidošanu. Londonā ārlietu ministrijā Jau sākušās pārrunas ar
frauču pārstāvjiem par iespējām franču Joslas iekļaušanai apvienotajā
aniiļn-menkāņn Joslā. Asā opozicijā pret ^^^^^
rietumvalstu nostāju Joprojām paliek Padomju Savienība, kuras viedokli
pēdējā sabiedroto kontrolpadomes sēdē Beriinē deklarējis maršals So-feolovskis.^
/'"
ArHetu ministrs Maršals piekritis
Beviņa ieŗosi hā j umam pastiprl nat
pārtikas sūtījumus uz RieturnvāGiju,
jo arī atzīstpt stāvokli par ļoti rio-ŗ)
ieti:iu. Anglija un Francija uzaicinājusi
visas trīs Beneluksa valstis—
I^l^iģlju, Holandi uh Luķsemburgu
— pievienoties 1946. g. sākumā no-filēgtajamAnglijas-
Francijas paktam.
Sagaidāms, ka Padomju Savienība
asi Bbstāsies pret to, bet šāds paplašināts
pakts „būtu spēcīgs ierocis
laret eventuālu Vācijas agresiju nākotnē".
Abu valstu uzaicinājums
paziņots arī Vašingtonai.
Plrniā sabiedroto ķontrolpado
sēde kopš Londonas konferences iz-
30
,,,Daily Mail" sniedza AP ziņu
no Helsinkiem, ka Somijas valdība
nolēmusi izdot 15 igauņu
kurus pieprasījusi Padomju Savienība,
apvainojot viņus par nodevējiem.
Tāpat deportēšot 15
citu baltiešu, galvenokārt agrākos
kara gūstekņus.
Par bij.'kaŗavim^^
IEROSINĀTS IMIGRĀCIJAS KOMISIJAS
PIELAIST BALTIEŠU
. PĀRSTĀVJUS ^^
EiiiJHņgenas kolonijas: vecākais K,^
IKalifuņškopil ai' igauņu pārstāvi H.
Purandi IRO slābā Heidelbergā
apsi^riedies ar IRO amerikāņu joslas'
DP tiesību noteikšanās nozares
vadītāju Grlgu, slcarot arī bij. latviešu
im igauņu kapaviru: tiesības
uz DP .statīisu. Apspriedē piedalījušies
ari Kanādas pāi'stāvji majors
G. A. Raits un M, Soirons, kā arī
majors Leins, kas IRO galvenā štābā
2ehevā vada izceļošanas lietas
uz britu domlnijām, IRO gan principā
aUist bij. karavīru tiesības uz
DP statusu, bet Kanāda un Austrālija
Irdz šim nav tos ŗ)iei)ēmusi. uzskatot
bij. latviešu un, i;;auņu kaŗa-vīrus
par vaeu SS Mocekļiem. Bal-
• tieilu pārstāvja lūdza šo uzskatu grozīt,
norādot uz to, ka mobilizācija:
notikuši piespiedu kārtā un ari
asinsgrupu ;umes daudzos gadījumos
ietetovetas piespiedu kārtā. Apspriedes
dalībnieki vienojās ar Ģrigņ
starpniecību nosūtīt iesniegumu IRO
istābam Ženevā. Slāba atzinumu pēc
tam paziņos visām valstīm, kas lid^
šinī; izturējušās noraidoši pret bij.
, "karavīriem.-• •.
Pārnmāja ari K Kalniņa ierosi-
:;nājumu pielaist baltiešu nacionālo
; komiteju pārstāvjus emigrācijas ko-niiiSvjās;:
par .asistontiem.. ; • - ^ - ^ •
STREIKS VISA BAVĀRIJA
Vācu iestādes izsludinājušas 24
stundu protesta streiku visā Bavā-rijiā
ņo 2t janv. pl. 24 līdz 23. janv.
pL 24. Vācieši protestē pret ze-mfiK&
m pārtikas devāni Bavārijā,
iestādes uzsver, ka tās nespējot reizē
apmierināt kā Rūras apgabala,
tā amerikāņu joslas strādnieku prasības
pēc pārtikas uzlabošanas.
jukšanas notika otrdien Berlīnē.
Maršals Sokolovskis, kas bija atgriezies
uz sēdi pēc 8 dienu pavadīšanas
Maskavā, protestēja pret
Frankfurtes apspriežu . lēmumiem
Vācijas rietumjoslu pārvaldes un
saimniecības pārkārtošanai. Tas np-vedīšot
pie Vācijas sašķelšanas^tā^
deļ Padomju Šavicmlba esot pret šo
lēmuniu iedzīvināšanu. Otrkārt,
Frankfurtes lēmumi esot pret Pots-dānrās
vienošanos un nepārprotami
pierādot, ka ASV, Anglija un Francija
vēlas dibināt īpašu Ŗletumvā-cijas
valsti.
Sokolovska pārmetumos noraidīja
ģenerālis Robertsons im ģenerālis
iCle)s. Robertsons, savukāi-t, pārmeta
Sokolovskim, ķa Padomju Savienība
nebūt negribot panākt Vācijas
apvieņošanuļ bet šo lietu Izmantojot
tikai propagandas nolūkiem.
Klejs izteica nožēlu, kā Sokolovskis
kritizējot atsevišķas Frankfuries lēmumu
daļas, izraujot tas no
kārības un nbhogaidpt šo lēmumu
realizēšanu, tādēļ protestam nevarot
veltīt lielu uzmanību.
Pēc kontrolpadomes sēdes visi
četri joslu virspavēlnieki sastapās
privātās apspriedēs, kurās ģenerālis
Klejs ierosināja pārrunas par Vācijas
valūtas reforiņu. Nekādus konkrētus
rezultātus pārrunas tomēr nedeva.
Pēc privātās sēdes ģenerālis
ICIejs ar savu padomdevēju Merfiju
izlidoja uz Vašingtonu, kur apsprie-dlšics
par Eiropas jaunuzbūves plānu.
Kleja atgriešanos Vācijā sagaida
janvāra, beigās, kad viņš piedalīsies
apvienoto joslu saimniecības
pārvaldes organizēšanā.
Ģenerālis Klejs Berlīnē intervijā
INŠ pārstāvim ližteicies par streiku
stāvokli Vācijā un par saspīlējumu
ASV un Padomju Savienības attieksmēs.
Streikus Riirā amerikāņu mi-litārgubemātors
pie;raksta gan komunistu
aktivitātei, gan ari pārtikas
trūkumam. Viņš drīzumā Vācijā sagaidot
līdzīgus sabptāžas aktus un
streikus, kādi jau notikuši Franci jā
un Itālijā; bet tomēr nešauboties par
to, ka komunistiem nekādu panākumu
nebūšot. Klejs intervijā brīdināja
Maskavu, ka amerikāņi nemēdzot
piekāpties spiedienam. Varbūtību,
ka Padomju Savienība mēģinātu
izspiest ASV no Berlīnes, ģenerālis
noraidīja kā tādu, kas nav ņemama
nopietni. Jā pārtrauktu amerikāņu
dzelzceļu sakarus ar Berlīni,
tad tie savam karaspēkam un personālam
Diegādi nokārtotu gal^ ceļā.
Pēc Klcja domām, komunisti
viispār pašreiz esot defehsivā. Padoni
ju Savienībai esot, divi vāji
piuiķti: Oderas-Neises līnija, ar ku-
Sazv
CP ovakijā
Cechoslovakijas tieslietu ministi^
ziņojis :parlamentam par kādas sa-
:Z\-ērestības atklāšanu, ko it kā \-a-dijls
kad$ komunistu deputāts, Sa-
2;vērnieki esot piesūtījuši; čedur ppļl-tiķiem,
to vidū ari pašam tieslietu
ministram; sainīšus ar elles -mail-aām.;'
^linistrš pieprasījis, lai parlaments
izdod ; deputātu sodīšanai/
Iekšlietu ministFs; , kasjir komunists,
ninājis pretim tieslietu ministram
un norādījis, ka neesot nekas
sevišķs, ka tagadējā pēckaļ*a laikā
pie kādas personas atrodot ieroēus.
ru tā uz Vācijas rēķina sagādājusi
jaunu territoriju Polijai, un ^.policijas
valsts terrors" padomju joslā.
Uz pieminēto varbūtību, ka viņu
varētu nolaupīt un aizv<^^ uz padomju
joslu, ģenerālis lQejs\^
ja ar smaidu un jokodams paskaidroja:
„Man nāv šargU/ staigāju apkārt
neapbruņots un nian nav bažu
par stāvokli Berlīnē, tā kā izlidošu
uz ASV, atstājot savu sievu vienu
Berlīnē.'*
Pēc BBC ziņām, trīs rietumvalstu
militārās pārvaldes Berlīnē savu mi-rgubernStoru
Uzdevumā jau gatavojot
apspriedes par trīs rietum-āpvienošanu.
;j :
,J)aily Mali" ievadrakstā ..Otrā
kauja par Berlīni*' uzsver grūtības
rietumvalstu centienos RiētumVācijas
apvienošanai ar Frankfurti kā
galvaspilsētu, PirmS kārtā, Francija
varētu justies nedroša, jo eventuāla
Rietumvācijās valsts ar 45 Itdz
50 miljoniem -iediavotāju kā iedzīvotāju
skaita, tā rūpniecības potenciāla
ziņā būtu stiprāka par Franciju,
otrkārt, pēdējā laikā vāciešu vidū
vairojoties Vācijas vienības propagandai,
esot grūti rast piemērotus
vācu politiķus, kas būtu ar mieru
uzņemties atbildību un nostāties
jaunas valsts vācu valdības priekšgalā.
Sociāldemokrātu vadītājs Sū-madiers
pēdējā laikā vairs n e ^ t ar
mieru kļūt par jauno ministru prezidentu,
kaut pirms mēnešiem bijis
gatavs to darīt. Bez tam vairojoties
vācu masu pretestība pret šādu jaunu
valsti-
NVHT, BBC, DM, NYT
KĀDĒĻ LATVmSi UN PAREJIE BALTIJAI m »Vl^EKUSTlOĀliA*
un
„New Ifprk HeraUd Trlbune'V lidistrSiltttece Aņne KotreHa, kas kopa
ar otru amerikāņu furuāikii^ vācu valodā Izdotā lurnšlaN^Heu^^ lld«-
stŗādnied V. IPeierhelraiu^ kādu laiku pa vadījusi IhdU liKkavē-
Jās Vāc^Č lid iepazil^ M pārvietoto per^im^ Abas ļ u r n l l i s^
ap gadu OiU laivMu kolonu
Minien& ^Neiiv Yark Heralcl TribUneŗ Par!z^^s iedevums 19. janvāfa
numurā sniedz irfaSāku^^K^ DP Jautājumu, kurā sev
i ^ vēriba veltīta baUii^lem. i i ip^ latviešu DJ*.
Daudzus IRO darbiniekus Vācija
nodarbinot jautājums, vai DP varētu
pārmest to, ka viņi visādi nopūlas
atrast <}ev jaunu mājvietu,
raksta Kotrella Daži darbinieki domājot,
ka tie DP. ksis neķrib atgriezties
uz savām īstajām mājām
tagadējā padomju ietekmes joslā,
esot histēriskas propiigahdasun^
ļaunprātifubouniu upuri Be^
rāk par B5<*/« visas pa^iAlesDP nākot
no Austrumeiropas.
ati IRŌ darbinieki Oiioi uzskatos,
ka tiem DP, kas nevēlas atgriezties
dzimtenē, vajadzētu izmantot jebkuru
izdevību apmesties ūz dzīvi
kaut kur citur. Dažas Eiropas valstis—
Francija, Beļģija, Holande,
KURSOS VISl^IR J |ĀIHacA3 >nB^ ANGUSKI BU^AT,
BET DpMAT. ŠM LAIKA I ^ Ķ ^ SPELI U2 NAUDU
JAMAkSA NAtrt)A8 SODS, T ^ NMERASANOS
Iebraucat no Min-steres,
Eiropas brīvprātīgā
strādnieka
garastāvoklis kāpj
kā dzīvsudrabs termometrā
tm Londonā
tas jau ir sasniedzis
gluži vai
drudža grādu. Un
ir jau ari savs pamats.
Kabatā pirmā
mārciņa, kas
vēl nav darbā pelnīta,
kopmītrie (hos-telis)
iekārtota viesnīcas
telpās, kur
netrūkst ne vannu,
ne arī baltu palagu,
pasaules lielpilsēta
suģestē ar
savu vareno tempu
un bagātību im no
Šejienes tad arī iebraucējs
vēstulēs
daudz samurgo gan
par preču bagātību,
gan arī
dzām citām tamlīdzīgām
lietām. Bet
tas neturpinās ilgi
un Fulsetona, uz
kurieni tagad iet visi
nākošie ogļraču
transporti, ar savām
krietni vien
pavēsām -bundžām"
liek hoki'ist kā no
plaukta un atgādina
Eiropas brivprā-tlgam
strādnidcam še viņa īsto vietu.
Fulsetona, saskaņā ar ogļraču
komplektēšanas pilnu, nedēļā no
Eu-opas sagaida 70& ogļraču. Zinot
šo skaitli, viegli iziļēķināt cik ilgam
laikam visa ogļraču akcija domāta.
Se. Fulsctonā, atbraucējiem pievienojas
ari tie ogļraču amatkāndidāti,
kas līdz šim strādājuši kādā citā nozarē,
picm.. lauksalpmiccibā. bet atradusi
tur peļņu psir mazu un vēlas
mēģināt ogļu laimi! Un tātad Fulsetona
ir ogļrača karjeras sākuma
punkts. Te notiek vēl viena medicī-ni^
ā pārbaude, diezgan rūpīga, un
tē arī ogļračiem izsniedz drēbes un
veļu — angļu armijas mantas. Drēbes
piešķir atkarīgi no tā, cik daudz
manhi ir ogļračiem pašiem, un lai
to konstatētu, attiecīgs ierēdnis pārbauda
koferu saturu.
Tas laikam bija Engelss,
kas savi laikā a^rātlgi raksturoja
Anglijas militāro spēku:
angļu kara maSina čīkst
im grab, ta iikko kustas luī
bieM liekas, ka ^ apstāsies
pavisam. Bet tā vienmēr sasniedz
mērķi.
No malas raugoties, gluži ^
paāu var teikt par daudsiem
angļu orgaaizātori^lempasā'^
kūmiem^ kaut, pim., par
raēu vervBanu, kas imtlabaii
ir W. a akcijas galvenā iar
stāvdaļa. Ari te ir mēģināts
viens paņēmiens, meiriiiāts
oks, varētn liktie ka visa ii
Beta stipri sltoo, un tomēr,
varbūt tikai no šim klilioŠanaB
kļfidām un neveiksmēm mā^»
a)t^ lldz p. 1- beigām bija
kveldota kāda ļoti plaSa un
nopietna Prtfanlzāeija, kura
citādā raksturā un pretcjil
virzienā atfādiņa invāziju ar
tās mākslīgām c»tanv brīnumainiem
naftas vadiem un citam
tamliddglin lietām. Lai
raktuvju barba^n^U^^^
^ t aptuvena priekšstatu par
tovām gaitās Anglijā, lajā
rakstā Īsumā aprakstīta or-g^
iiaacija, to izveidota viņu
sagaldEanal un savietošanai,
ka ari viņu pašu pinnos pie^
nākumus salā vabtL
Ņo Fuls^
košais ogļracis dodas
uz 2 mēneši
ilgu angļu valodas
skolu. Sls te varbūt
ir pats zīmi
kiais poš^^
ogļračui sagatavoša-na^
eaitā. Mēs ne-fesors
vumam
zinām, vai to prasa
likums vai lietde
riba, vai abi kop?-
bet skaidrs ir viens
— bez elementārām
zināšanām angļu
valodā iekļūšana
pģļraktu V ēs tagad
vairs nav paredzēta,
pie kam apmācības
izdevumus
sedz ogļrūpniecības
pārvalde, bet pati
apmācības noorga-nizēšana
ir uzticēta
prof. Viljami. Pro-savam
uzde-
Hegfijis ar
īsti plaSu vērienu
un pirmā kārtā nolēmis
sagatavot 200
skolotāju. Sim nolūkam
Hetfildā darbojas
īpa.^i skolota -
ju kursi, kas jau
devuši pirmo Izlaidumu,
Vairums sko
lotāju : gan ir Air
dersa armijas karavīri,
bet sava daļa
vakanču piešl0rte arī b t ^ lietuviešiem,
igauņiem un ukraiņiem.
Mēnesi ilgā lekciju ciklā prof., Vilja-mi
iepazlstimjnāk. .skolotājus ar savu
metodi, kairas pamatdonia ir —
mācīt angliski domāt un ncvi^dom
mātes valodā un tad izdomāto runāšanai
tulkot angliski, So mērķi prof.
Viljami cer pirmā kārtā sasniegt,
nelietojot apmācībā nevienu vārdu
citā, bet gan vienīgi angļu
Par šo ogļu rūpniecības, pārvaldes
pasākumu ejKrt' ieinteresējušies ari
citi resori un tiekot apsvērts jautājums,
vai šādu valodas apmācību
nebūtu lietderigi noorganizēt ar
tiem Eiropas brīvprātīgiem strādniekiem,
kurus izvieto citās nozarēs,
piem., lauksatiraniecībā. ^
(Beigas t Ipp.)
§0
i ja. ŗ . i citi a • • 1 )P izv ietoliCii; vl- ;
ņu zemēs poc i pašiem noteikumiem.
Vēl citas amatpersonās tonvēr esot
tais domās, kā Dp ir tiesības gaidīt
už labāko izdevību pārc(?lil^ dzīvot
UZ tādu zeņti, kur rnazāk jāb^
nedrošiiem d^Ivesr apstākļiei^
mierlem, pārtikas trūkiimuuiv.ulirā-naclbnā11
siņa, Tas nozunēl u ga i dft
uz Austrālijas, Kanādas. Dlenvld-afrlkaš
.,un Dien vīdamo rikaspicdā-vājumiorn
izlases kārtā uzņemt DP
un uz ASV lēmumu pavēri tiem .«Pavils
durvis plašāk.
jautājumu patlaban dzīvi de-ot
trīs lielas umerikāņu josla.^
nometnēs, dzīvojošu DP grupas:
112.000 žīdu, 115.000 poļu un 80.000
baltiešu Pēc amatpersonu domām.
'ums židu varbūt atradīšot ceļu
uz F%lestīnu. Pār šeit vēl paliķu-'
šajiem poļiem domas daloties, kaut
gan vairāk neķil pu.se no sākotnēju
poļu DP skaita vienli vai otrji veidu
izvietoti, bet par „yi.sn<»kustigriko"
grupu pašreiz uzskatot bail iesus.
„Iemesls/ kādēļ lieiuvlMu. igauņu
un latviešu DP nevēlus atgriezties/*
raksta Kptrella, v,ir vienkārši tas. ka
Viņu zente tagad atrodas pado
kontrolē. Bet r i ^
negrib izmantot iespējas apiņēsties
Rietumeiropā, savukārt ir tus, ka
lielākā daļā izlases veida pjedāvājumu
attiecas tikai uz. vieniniekiem —
vīriešiem. Tie nevēlas saārdīt savas
ģimenes. Liekas, ka tiem ģimenes izjūta
ir vēl spēcīgāka nekā ķiniešiem.
Un viņu nacibņāllštņa jūtas i
tik stipras, ka viņi vēlas pārvietoties
tikai masā."
Pēc autores domām, prūli vispār
apstrīdēt, ka baltiešu DP liebūtu
ieguvums ikvienai zemei, kas tos uzņemtu
kā grupu, jo, trijos, kontinentos
apmeklējļ^visdažādāko tautibu
pārvietotās'fpers6nas,^\vi^
sastapusies ar citu DP grupia, kas
būtu vēļ^ piemērotāki: ieceļošanai
ASV. Kaiit |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-01-23-01
