Bavarijas Latviesu vestnesis, June 5, 1947

              L A T M J A . 1947. g, 5. juaijä
leverojami sporta Scrkojumi «
igg&eii&B i^Kirtista saimes uzmaniba pedejäs dienas bija
pievir^te VlrcbargiO, knr BoMba ieverojami sarikojiimi. Raksturigi, ka
^MmsiM^ffn Joslas plalSkäs sacensibas tagad gandrtz vienmer riko vire-hmgisM,
hiämä labi manat^Ti Viss tas sasniegts tade), ka Vircburgas
e^^rilis @miekses tradiba un vietejä YMQA panakiisi teicama saska^u
mv% U&p^ darl^ Tircburga lldz ar to ir pretstats daudzäm chäm
ta^m ssmietiieni^ kas pilnlgi plemirsuias, ka ar! tam butu kaut ne-
^fksäkmm sniegt paEdzign rokn latvieSu emigraeijas sporta lldz-y^&
sA Tieti notiek parasta aizbUdinäSanas ar sliktiem ap-
^ k ] t o , lai gan tantieSa riciba liecina, ka nekas nav darits, lai §os
mf&k^ vimmz par tlk, cik to pa§i spejain, nzlabota*
E SfHMM tBC TÄLUmÄ 4,75 Mjzeittaati pieveica Daugaviesus 11—5.
JM fIE¥EIC ST. SPBUD2ENIECI! I Musu emigraeijas meistars Sturms
v{fv»h.f«tec V M P A Ä ek«rtemaläq zaudeja visas 4 cii^as, kamer
« i I ^ Ä ^Scfsc ^f^^^Jtil"^^^^^^^^^ Vatvars (US) atkal v i -
BumberiL Uzvaretäji sa^ema daudz
ziedu un balvu. Lietuviesu skatitäji
bija atsaucigi ne vien savu tautiesu,
bet ari viesu ikvienam teicämaifi sa-sniegumara,
un tumlrs izvertäs par
baltieSu basketbolistu patiesu drau-dzibas
dempnstrejumu.
V I R C B U R G A S J A U N I E SU
P A N Ä K U M I B A S K E T B O LÄ
Ziemejbavärijas jaunatnes basket-bola
meistarsacikstes Fisbadiä pie-dalijäs
9 vienlbas. Sarikojums bija
teicämi organlzets. Meistargödä tika
musu vecäs paaudzes basketbolista
Andreja Berzii^a trenetä Vircburgas
YMCAs 1. vieniba. (Baikstis, Erdma-nis,
Baumanis, Raiskums, Liepä, J u -
miljiis, Kugis^ Straume un IJikltins).
Qträ vietä ierindojäs Vircburgas
YMCAs 2. vienlba, bet 3. v. ieguva
Baireitas jaunie§L VirrhMrgiesu 2.
sastävs tikai pagarin?^ uzvareja
Baireitas zenus 2R—2'' Is raeis-tarvienibas
tech.iirki labukais spele-täjs
bija Liepä, bet ai2^ardzibä loti
sapratigi darbo:äs Raiskums un
Baumanis. Divas labäkas vienibas
startes amerikäriu Joslas meistarsa^
cTl-:§u finälä ESlinfrenä.
G u n ä r s G r i e ze
Z . Ringenberga
gruz lodi 11,^4-1 rr
Austrieäu rikotäs vieglatletikas sa-laekstiija,
Stedelaube, Kläve-latvieäu
vecalcas paaudzes atleti > . i . . . ^ ' , ' ,_sjs uzvariia virc
Sprudieniaci (Hanava). Svarce izrä- ™^ vole^Ke S
tlt Ä hiff^v^i iai« » v n f i r ^eica daugävieSus 64-52 (31-21).
Ä n l ^ f n l .™Ä;hTn,>ka" ^^^^^u sastävä bija ari Latvij^s
^ ^ ^ ^ f i . ^ t Ä i ^ . Ä f v a j s t s v i e n i b a s kädreizejais aizsar|s
! r 11»?,. Ä Ä t ? ^ Mlksjs Kazaks, bet Starta piecniekä
pteyersusies ar M u interesi, k^^^^^ ^^3^^. pajreizejo izlases
Ä Ä Ä l ^ e c e ^ a ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ tezlti. Galda tenisä 1 clkstes Zalcburgä nius-u pieccl^as
S syjfari ^Teteris. Cika, Brikma- rekordistei Zinaidai Ringenberkai
S^vfi G?audtoa m^^^^^^^ uzvareja A^ircburgas YMCAs bija skaista divclija ar Austrijas
Ldi t ) S 4 a l bÄ-^ud^^^^^^ simultänspele meistari lodes gruäanä Mariannu
fömf ™ä?BacÄ^ s S ^ K P^"P^^^ ^« preti- Slegeri. Uzvareja musu rbkordiste.
W teicSko lasTaun^^ ^""»"^ ^^^^^^^ ar Svarcu, sasniedzot 11,41 m tälumu. Tas ir
SS EÄlÄtraks W r S ^ kas i- .^^"'^^^^ ^notam un Gaigalim. 1947. g. labä':ais sasniegums Austrijä ÄifSu K m Wn^^^ trtodä r^^"''' ' ^ ^augavieäi apzinajuäl v i - un latvieäu teicamäkais rezultäts
S i v Ä a Ä labi näiia ^^^^ ^'j^^os sportistus - gan emigräcijä. Z. Ringenberga tagad ir
Sf" TSÄI tvatkTs äunTr- Äe^g^Sdinlia^aiSiro T a u t - d l b ä an Bavärijas apgabala lat-anna
cvirph \ 'i roi7M lepo fi sfl m 't"**'"^ goomaja aizgajuso öraugu vieäu komitejas davatas balvas i z -
tef DäTäDuma dll Sna PärS^^^^ Salidojuma nob«|igumä doä latvieäu 1947. g. labäkai spor-d
l J f S S l a k a T v K bSa 5^"^^^^^^ '^"^^ noraudzljäs sävas tistei emigräcijä Väcijä un Austrijä.
? S ^ \ 6 7 Ä n a r l l t a d Gril^es Saclkstes Zalcburgä Z. ^Ringenberga
citlg^: trenejies. 100 m skrejiehä uz- ^^''^ sarikojumu. ^
D A H MATERIÄLI
DETEKTIVROMÄNAM
(1. turpinäjums) Täda apraeram ir S, zinätnlskäl
varoja Riiji^s fVircb.) 11,6 sek,, 800
m — Teteris (Han.) .2:07,1 min.,
augstleljSanä Tltmanis (Vircb.)
1,6S m,elode — Lipomanis (Vircb.)
12,91 m un §lj:epä — Purgailis
(Mindi.) 45,82 m.
EMIGRÄaJ AS'kEISTARS
PAUKOSANÄ STURMS Z A U DE
efiSTAS
izcxnija vei 1. vietu tällek§anä (4,86
nARM^ T A T F Q KTTncAQ I ^^^ad ne r^izi nav startejusi
BASKETBOUSTI SPELE atlete Mirdza Timma. Z. Ringen-
SEINFEliDÄ berga citigi piedaläs ari volejbola
Amerikäijiu joslas vairäkas speci-1 sacijcstes Gläzi|nbachas nometne.
gäkäs baltieäu basketbola vienibas
speleja ^lietuvieäu pla§i organizetäs I^tyieSu ba^ketbolistu turnejä
sacensIbSs' Seinfeldä pie Vircburgas. M^rancijä Janis Zebelii)§ ieguv^ 131
Latvie§us reprezenteja amerikäipiu P^^^U (9 speles), Berkolds 8a (10),
joslas meistarvieniba Darmätates Stäls 60 (9), Ärens 55 (8), Hermanov-
Rigas bij. sporta b-bas Darugavi^- Kursa un joslas pag. gada meistars skis 31 (10), Biöevskis 31 (9), Miezl-
8u saime, kas tagad tik }oti izklidi- Vircburgas YMCA. Darm§tatie§i h^s 26 (6), Justs 25 (7), Berzi^S 9 (5),
nitaj iespdju robe^as sazinäjufies un säkumä pievfeica turnira lavoritu — Hartmanis 5 (7) un Vanags 2 (1).
iajas dienäs pulcöjäs Vircburgä, lai lietuvie§u sp§cJgo izlasi Kbvas, bet Angju joslas latvieSu basketbola
turplnätu seho draudzibu un izme- pec tam tai atkal zaudeja, un finälä meistarsacIkSu finäls notiks 7. un 8.
IlinStu savas ^spejas ari daiädäs abas vienibas sastapäs treio reizi.pön. Libekä, Piedalisies Libekas,
sf^rta nozares. Daugavle§u sariko- Uzvareja Kovas 37—32, izcinot sari- NeiStates, Volterdingen-<? un Braun-
Jumus Rigä gaii esam redzejuäi kojumä 1. vietu. LietuvieSu sastävä ^veigas vienibas.
daudz labäk organizetus, bet par to lieliskas klases basketbolists izrädi- Minchenes latvieSu sporta b-bas
liels bija atkalredzeäanäs prleks. jäs vienibas kapteinis Gribauskas. Nameja meistarsacikstes galda teni-
Pavlsaxg pirsteidzoäi notikumi risi- Kursas vienlba bija papildinäta ar uzvareja musu kädrei?ejais izla-nljis
paukoäanä, kur b i j / U S repre-1 Marktredyicas. jauno basketbolistu hes speletäjs A. Ilukoviös, 2. A. Tra-janovs,
3. J . OzoliT>§.
Igaunis Heino Lips grudis lodi
16,66 m, kas i r jauns PSRS un Eiro-ar
kviesu kravu un francl
golfu."
pas tekords; Lidz§inejais • Eiröpas
rekords bija 16,60 m. To priek§ 10
gadiem sasniedza otrajä • pasaules
kara krituäais väcu sportists Velke.
Pasaules meistars boksä Dzo Luiss
Telksmainals marokäi^iu virsaitis 1 skaidri, bet zinäms, ka karalis Fa-1 H^-J^^^f' ^/.^^^V ^l":}^ nogurdinä-
Abdelkrtos, kas savä lalkä siksti ruks Abdelkrimu ielQdziö, no' Portsai- ^f^^^ ^^^^"-^^ aizvaditas cinas neka
dnljas Ir pret franöiem, i r pret spä- das lidz Kairai vi^§ ^ri braucis egip- R^^"'^.^^^^ pretinleku mekleSana.
nieSlem un par to divdesmitvienu tie§u policijas apsardzibä. Pats Ab- ^empions an pateicis: „Es butu l a i -
gadu bija" trimdi kädä täla franöu delkrims pec ieraäanäs Kaira teicis- iT^f-..^^ -f'"' ney^^adzetu
aalä, pagajuää sestdienä värdk piliiä ;,Esmu Allah vara un esmrnoSs' ^^"^^^ '^"^^^ ^^^^
n(»!m§ alzgäja no franöu apsardzi- novest pats sevi un savu ^meni F a -
bas un atrada patverumu pie E^ip. ruka aizsardzlbä, jo Faruks ir liels
tes kara)a Faruka. arabu un islama aizstävis."
Tas notika, kad käds frandu ku^s Abdelkrims tagad dzlvp kopä ar
veda Abdelkrimu no Indijas okeana citiem arabu trimdiniekiem, to vidu
Ä^rtdu^as,-kur vii?S bija nome- tunisieäu vaditäju Habibu Burgibu
toats, uz_ Pranciju, kur bija päre- un marok§i;iu lideri Alalu Elfasi. U P
dzSts atbrivot viiju ar noteikumu, ka vei papildus zipo, ka Abdelkrima
Vlps Un vi^a galms paliks dzivot bagaia palikusi uz franöu ku6a.
Nlcä un^nenodarboäies ar politiku. Starp §im mantäm ir ari zärks ar
^ kuös pjestäja Portsaidä, Ab- Abdelkrima mätes pl§liem, Abdel-nokapa
malS, tt ka l a i ap- krima mäte mirusi Rejunijonas sa-savu
sa- lä, bet dels katrä zipä gribeja ap-gldftljtt
vidÄ, driz sed§ja autamo- glabät vii?u Ziemelafrikas zeme.
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ » Gadijums ar Abdelkrimu Izraisijis
m w i d ] 8m saiiaidija citi arabu visai nepatikamu izbrinu franCu ap-ran^
ekl, kas pulcejas Sai pilsetä, rindäs. Franöiem seviSlfi nepatik
sas kjuvusi par jgalveno mitekU ar- tas, ka vii:iu gustekni pie sevis ielu-titen
spiclgakajai arabu^Hgai. , dzis E^ptes karalis.'
^>dQlkrto8 bija nometinäts^Reju- Tapat franöiem nepatik cits gadi-
^ a a i ^ sal& teqpS 1926. g. Viijia ^mrds jums. Francija iesniegusi Eöptei
ptoo reiz parstaigäja pasaules presi asos värdos saceretu.notu, kupä pro-m
. kad viijiS uzsaka ka^u ar teste pret to, ka E^ptes valdlba no-
^ ^ e S i e m ' Matokä, gribedams no- sutijusi kreiseri „Emira Faouzia** ar
dfbtoät i]«atkar%u Marokas väisti 300 t kvie§u uz Tunisu, lai §os kvie-
^un pats kjut täs valdnieks, Kopa Uus izdalitu iedzimtiem, kas it l:ä
Of Vipt claijas 200.000 vii?a cilts- cie§ot badu. Franöi atteiku§ies ie-b
i i l u , SIkstä partizanu ka^ä tie no- laist kreiseri osta, piebilzdami, ka,
nävöja 30.(K)0 spänieSu. Abdelkri- ja tä kravu izkrautu kädä Franicijas
ma uahnikums pierädlja Spanijas osta, tad butu iespejams^ k a kvjeäu
,miiitajo vajumu, l^anleäi bija dävanu pec tam nosutitu tunisie-splesli
par' M u naudu atpirkt no §iem. . „New York Herald Tribune"
Abftetoima savu^ gusteki;^us. Tä speciälkorespondents raksta, ka
tuksneSa vlisaitis ieguva to, kas v i - franöi^, acim redzot, nepatik e^p-oam
visvairak bija tröcis, — naudu tieSu ^kreisera ieraSanas Tunisas
ar ko pirkt ieroöus. ViijiS pec tam Qdei^os. Oficiälajä notä franöi par-nosöUja
a a ^ virsniekus uz ka^ö met ei^iptiesiem, ka tie »nepärrinot
s k d im Frandjä uh Väcijä un pirka 1 viselementäräkos starptautiskäs pie-lidnfö
§Inas. Panäkumu vilinäti, A b - kläjibas likumus". Bez tam franöi
deScrimam plevienojäs ari citi arabi | apgalvo, k a Tunisä n'ekäda bada ne-
• un driz vix^mi bija miljons sekotaju 1 esot KvieSu sutljumam esot ooli-
^un laba armija. 1925. g. pavasari tlska nozime.
vi^S pargäja franöu Marokaä robeiu E^p4 ]au pirms käda laika esot
un veselu gadu atvairija kopigtis 1 pieprasijusi atjauju nosutit uz Tu-franöu
un spänieSu uzbrukumus. nisu divas lidma§inäs ar e^ptieSu
Vi^tai annija nokjuva lidz pat Tecai v ^ un E^ptes Sarkana
frsoiiu l i a ^ iekäms franöiem krusta pärstavjiem. ^^^^^^^J^ amatpersonit Francijas
* lotl ^vä un asi^ainä kaujä izdeväs nolaisties tikai lidma§ina^ ar Sar- komänistn partija ir generals^e-tos
atsviest atpakaV | kana Krusta pärstavjiem. Pec tam tars 2aks Diklo; attelä Diklo re-
Al^tali^i, kados Abdelkrims tagad IC^ptes prese esot apgalvojusi, ka dzams ierodamies partijas galvenaj
nokluvis no gusta uz franöu kui;a franöi tl§i badinot tunisiesus. miine, kas ^odro^inata ar dzelzi ap-pie
fi^ptes kaz>a^ Faruka» nav g l u ^ l NYHT | kaltam diirvim. ..Life'
Tas ir liels iesaii:iojamä papira v i - ^""^ J^^^, pirmdienas ritä
stoklis. To atverot pretim sitas ^3-^?^^,^ ^ .Gluii nesaprotamä
vetas desas un sviesta biskvitu^^^^.^?S^^^^^ö^^a to
smarzu sajaukums. Bet mekletäjuK^^P^^/^^^ P.^^^^ runat par starp-1
skats tver pavisam ko citu: v i s t o k l i P f " ^ ^ ^ ^ , ^^f^^^ii Parkapäanu S,'
atrodas ari käda pusapdegusi aukla, »^^V^.* v^^^^P^^^i^^kas ties!-
stilda caurules lauskas ar bläva ^^^^ zmamas. Pamatojoties |
SljLiduma paliekäm un daias kripa- J^.^» esjums pazi^oju, ka j a s u|
tas balta ^pulvera Hu.4is neatstas ostu lidz tam laikam, t
Man ka ar sapi?o§anu ,vien ^^f^^.^ , f ^, ^avji darbu nebu§u
to lietu izskaidrot nevares" F ie- »«^^is. Un tagad es veletps nopra- .^i
kniebj inspekforanu - „Bet nevar ari P^^^ v^^' atrada aizdomigo
noliegt, ka lietä patie§äm §lj:iet diez- P^"^^ '
gan saväda. Es jums dodu izdevibu Kapteinis iekoi lupa, piekapjas un
§0 mezglu atrisinät un ja jums tas aiciifö viesi savä satona. Tur iero- i
izdosies . . . " ^ das ari abi Gestapo alenti un käds 4
Inspektors S. augumä ir stie^ains niatrozis. Gestapo viri cen§as no-*|
milzis. Sekmigi debitejis vairäkas j sesties inspektoram aiz muguras, bet h
sporta disciplinäs, kaisligs un nela-|S., kur§ jau k]uvis aizdomlgs, §o ^
bojams mednieks. Vii;i§ jau ir aiz- nianevru izjauc un daudz nekautre-mirsis,
ka äodien bijt gribejis savai 1 joties izkärto sedvietas tä, lai visl I
näkotnei rast kadu pavisam citadu k u ^ Jaudis butu vipa acu priek§l t
bazi. Nav vei F. lägä nobeidzis, kad Jau tä smago atmosfafiru tas saspHe
S. jau säk rikotles: „Jäaizbrauc uzlvel vairäk.
Baltezeru un jäapskata buhibas de- „Tätad jCis atradät saini?" S. säki
guma yieta, jäizsauc kapa ministri- pratinät matrozi.
jas speciälisls, lai apskata, kas no ^^jg".
täs drazas vei palicis, jäsamekle „Kädä dienä, cikos un kur?" .
käds vlrii?§, kas kaut cik pazist pa- „Sestdlen plkst. 8, videjä kläja
pira lietas — pec iesaipojum€|^ v a - gaiteni.**
jadzetu uzzinät^ kura veikala y i ^ ^ i ^ , ^ ^ ^ li
'^^"Tifn^^ ^""^ skaitU 8. Tur kaut kas- nesaskan.
V T^"^ ^K?? f Sutnis bija taöu teicis. k a blstamais
v^r^k la ± atrists plkst. 9. Bet nu tälät
„iBiju tur noriköts sardz§.*'
„Tä, tä, bet nu pastästiet man kä
jQs §0 saini isti atradät?"
„ , , , Nav jäbut ärstam, lai redz§tu, ka
F. „Tä tagad jusu darläana. Bet uz matrozlm säk aptrQkt elpas.* A r i
Baltezeru gan es gribetu Jums lab- abiem Gestapo leredi>lem apkakli-prät
aizbraukt lidz." tes klust par äauräm. Matrozis labu
Väcijas sutnis ir pareizl apzimejls bridi stostäs un beidzot Izrunä da-notikumu
vietu — F. un S. to atrod ius atseviSljLUS, savä starpä diezgan
bez grutlbäm un rupigi izpeta. No-1 nesakarigus värdus. KopsavilkumI
midlta zäle, dazas pistoju patronul tie varetu nozimet: „nu tas sainis
öaulites, pärtikas saina atliekas ana-j tur bija."
logas täm, kädas sutnis bija nogä- s. no sava jautäjuma vaiis nelai-däjis
droSIbas pärvalde, ari daiasUas-valä: „Bet käpec taisni §is sai-sikas
stikla drumslas ^un pie käda nis jums izllkäs aizdomlgs? Tur taöu
celma neliels apdegums. bija daudz vlsädu saii^u? Un kä
„To pa§u varetu panäkt ar^ päris h^nis ienäca prätä, ka sainis var sa-kärbinäm
serkocii;iu," domä S. »Deg- Uuret ko bistamu?"
bumbas värds, ko tik devigl lieto . • , _ «i«
väcu kungi,^ izliekas §im daikam pä- • ^ ^ ^ ' ^ ^ p ^ ^ x ^ J / ^ ^
räk liels pa^odinäjums. Ar tädu pa- W , Taöu \ J ^ ^ - ^ y " ^ n '
§u tiesibu zeltera pudeli varetu P f ^Pa^Sf^^^^^j ^
co„v+ r^on i n i r n m n f T x r i Utrod. „Tai5 salnis bna nolikts atse- ,
sao^t par tokomotivi. ^ I .^^^ ^.^^ ^^-^^^ ..Täpec
F. §aja balamuteSana^ daudz ne- j^^^j^g^^g^ ^at)Q^ ^^^m tädam,
klausäs: „Liels jau tas degums nav, apdraudet" Bet tas tad
tas taisnlba, bet neaiz<nirstiet, ka ^^.^ j^. viss. Citu visu matrozis ir
käds par to smagi maksäs. Notl- ^^^^^-^^g^g ^^-^ ^jnäjis. Pat
kums ir un paliek daudz svangaks, L^^j ^^^^^^^ ^^^^ ^j^g al7.mirst, ko
ka tas §e patlaban izskatas.* säkumä pats teicis, un atsakäs p a - ,
Kaut gan svetdienä darbl sokas | rakstit protokolu.
gausäk kä citäm dienäm, taöu lidz
kädi bija ^avestl uz k u ^ , pekSpl
atrast vienu saini ar degbumbu —
tur gan jäbut vai nu gai§re^m, vai
bledim." ^
»Rikojaties, rlkojatles," skublnä
pavakarei §is tas ir pavirzits uz Atgriezies savä kablnetä, S. rezig-neti
konstate» ""ka viija ieguvu-la
täda nikna ^^^"^fj^f^^^^ nesaskan saipa a
§ i i r degbumba, vai ja jums tas la- L^^j^^^ ^^^^^ _
priekju. Un proti Sameklets^ ^.^^j^ p^-^g g^3.
ministnjas specialists. Apskatijis . ^^-^ ^g 3^^.
stikla dnmislas im .^^f^^^^^^ fakts un pratinä§anas cere-l^
imikalljas vm§ nesl§P3 savu nicl- nervozeja ne vien matrozi,
najanu: „Zimet kad es gaju skola, " ^^^g ^^g
tad mes ar §adiem mekiem baid - ^ ^ ^ ^^^^^^ ^ j^^.
jam franöu valodas skolotaju ^ bi-1 ^^^.^^^ ^^^^^.^ ^ j,.
atraäanas,
bboäsk vpaatii ku,z fti^a?sj nkaaäuint^ ^d^e^su varetu i ^ ; L ^ ^ . ^ ^ ^ . ko§l7'zigm^gu^^la^g'^g^a lu^^'^^^^
cept. Par ku^a aizdedzmaSanas ie-1 ' ^.^^ pärmekledaml
speju jau nu gan nema^^ ^.^.^^^ norak^tijuSi ari
tu runat. Pavisam sasteigts un p r i - norlkojumu sarakstu. Varbut.
mitivs darbii?5. ^^^^.^^ mekl^jot, tas varetu i z -
Sekmejusies ari velkala mekle§a- rädities noderigs. Medniöka instink-na.
Pec ietinämä papira un auklas yadits S. sarakstu päriasä. Jä, te
izdodas neapSaubämi konstatet, ka ir nupat pratlnätä matroia
tas, pärtikas sainis, kufä ätrasta y^p^g ^ei savädi, kamer matrozis
degbumba, pirkts Armijas Ekono- Uejcäs stävejis sardze videjä kläja
miskä veikalä. B^dzot S. Pärskata gaiteni. p§c norlkojumu saraksta
zinojumu par ku^a , pärmekle§anas Ugj^ §^^1 laikä butu vajadzejis at-gaitu.
Var redzet, ka tur rikojuSies L.a3ties pie tUta, kas sa^rieno augäejo
prätigi laudis aptuvenl izpetita k^äju ar krastu. Inspektoram tomef,
ne vi^n bagaia, bet ari kuga vispa- kjeatliek laika par §iem jautäjumiem
rejä kärtiba. Starp citu pasvitrots, Lj^udz domät, jo vii?a kabinetS
ka uz ku|a atraduSies daudzl hitl^^^^ ierednls, kur§ Jau agrä
jautiieSi, kas lepni nesa melnas bik- y^^^ aizsQtitH uz Ekonomisko
ses un garos zabakus. Sx forma, ka L^e^^aju No ieredpa" iztureSanas vien
zlnams, naca garo l)alto zel^u vleta, L^^^^ sednat, ka v M neetgrieias, ar
kuras Latvijas iestades ar kada tukSäm rokäm.
asprätiga trika palidzibu tiem no-vllka.
> I (Turpinäjums sekös)
Sludimjumi
Jauna grämata i
MMAZS PALIGS A T M E J A I^
Bokas grämata kabatas form^tä, at-bilstoSa
mazai DP konversäcljas
värdnicai. Izsutot pa pastu R M 8.50,
sakot ar 5 eks. rabats 10—35<'/o. Iz-devejs
A. Zembergs: (20a) Bonn/RL,
Kaufmannstr. 81. 210
IS^lnu Gudkovu dzim, Läci un
Nikolaiu Gudkovu no Rigas, Anto-nijas
ielas, mekle Zigurds Barda,
§. laikr. redakcijä. 209
Bimta Klajmna no Ventspils mekle
radus un draugus. Rakstit: Kungs-gatan
4 I, Upsal, Sverige (Sdiwe-den).
173
Par Vaini Graozi no Annenieku
Kalngigariem ludzu ziijot Herbertam
Sili^am: Esslingen. B :coleare K a -
seme, B, 3-^29. 187
JÄNI B R € M £ ^ kungsl
J\äs mekle Alf reds SImanis. At^uk-ties
uz adresi ka]>t. DL Nimands:
(24) Flensburg, DP Naviptlonal
Sdiool 206
.JLATVUAS- ABONEMENTS,
pasiitinot laikrakstu pa atseviS-
^em eksemplariem (lidz 3 eks.),
maksa RM 5.— menesi; pasiitinot
koUektivi vairak par 3 eksempla-riem
— RM 4w--* menesi par ek-semplaro.
Sladinajumu maksa:
RM 2.— par vieiiislejlgu iespied-rindu
vai tai atbilstoSa telpo;
piederigo mekleSanas sludinajtuni
lidz 4 rindäm — RM 4.—, gäfäkl
par 4 rindäm pee parasta tarifa*
Abonementu pieteikomi sludi-näjomi,
naadas pärvedumi on
korespondence ailresejama „Lat-vtiai**.
(13b) Giiiizbttrg/D.. Bur-germeister
- Laiidmann-Platz 7.
Hr
i » Ä pietiä^?' ti^l äiÄana Uffl
JS rTi,i«s i»r to, H lai varetu atti
!»^..'i,uzBudap.est^j^^ä§anai- 1
f ^ { l ^ ' f izime-to, ka
jta. Cechosl<?y.
„« ministru 1 ga robeza ar,
. » ^ S S l S - £ ar tiegu
Pirmai^. nät, jp^tägad
15 D0«As in- i«id(MnjU s
krti
jtetväcu
^ f S r ka a&äp-, sakara.Bmja
vk par padoipJuJitaUja.tuvojJ
Spa^ojua, ka naaor tlcamu zu^u
SlS.-OtisJicoiuins jas speciga M
i S i a i 4 9 ; Ä ? 5 pro?- jn^
SSliefapitpliiegQtL k u m u s - i^
A Ä pofltiskäfe ;bi- mena doktru
^ iaunu partijas tiri- ^ i u tuipiliäs,
Menä. Sednl
InAP i)D, ka |)iiuäiais Un-1 doktrina sfflji
mfflta praidents Väi^ I triedienu. ,^
apsB^os izbedds; nojiabäk sagata
m jm slepjas/ feut , kiir 1 TOOS nekä me
•iO.-gadu • vecais' katb^u 1 rikäju diplo:
Yaiaiilemisbegt tikai [triecienu, ,bet!
|l»,kaaiai)am pret sayiJt#ibujskata, fomer
liMaparlTOta sed?, iufä teiiigs. 'ASVi
Äes^iecelSana.par.mi-liai äädus.tri'
mi/mku 'Sislgmums pie- täno-tiem u.
agitesjadoAjuvirepavel- Ities.^ i
»MMapaveles. PecÄJ^in-Ln g t ^ o t k,
K V % ^ pari robefed ir
Rt taa ijplatijÄ MädasI „New Yo
warga atoodoties' Aust-1 saimnieciski
^ < to- iebkädu ^r^jT^^m ios^ York Herald i
»DENAs zijjäm, ieradu^ sädäm iespä
Ä«P«»Policistu.' Pagä- laikraksta led
^vmepazudispngäiu.sik- mä ASV, re-^
ÄSf ^äku laiku. tests. par. kö
partijas zinädamies,
"2 .Austeiju svert okupät.
' Ä ? / ^ ^ ^ ^ a r - l t i s k ä s pouJ
Ql*Tmes.ans}u joslas [kad prrtesti
' mem, A S y
temätivu —
^- a• Amerikä 1 spn.e st.a s äh
li«tusikii gums nebus
sauks savu
un velesanu
lijä.
atraug
^'ffi^äs valdnatl^i ^ utamäk.
fl2?^«cit T ' spaidotu tik:
.^otesta "»e
^^»garijasiäc.l „New Yorl
jautä, kas vi
lielä merä ai
sfairä.