Bavarijas Latviesu vestnesis, April 13, 1948

              uņojies revolūcionār,, „-
prezidenta Pili po­lus,
kas jau vairi? ."^r'
,. kura % a d i t
lībnieki, to vidil o ?
J«trs H^rtoeS^^i » ASV
icina. ka šī sacelšana
ķpus pilsētas tomēr ^'^^^^
|mgtonu ™ paziņoja
tikumu, gaitai. ^
I ^iņoia, ka apcietiuMo ^
^ vidu esot vairāki. ār7G^
pārprotami esot padom.
^ 1 aģentūra apbalvoja h
'•g^as. ielās ar! pim^^^^^^
'ua^viaesnmi.o ārd,ī fa. s un Pilsēt^ā
Paragvaļas policija z^.
i'klājusd komunistu sace'
'is,...kas esot, saistīta
r līd^-rrie^' ^^j^,^^.^
idamerikas zemēs.; A
'ri: vadītāji, aTikīlāfiipļ,^
'.itājs un_ daudzi tūkstoši
iespiestu sacelšanas pie­redz
vienlaicTf^usiizbrii.
cljai- .un .radiontacijrirc
erīkošanu uz cGliGin, t?^-;
ļ<:smes pārtraukšanu' .un
.grautii)us: Tai" pašVlai-
'a'k'omuni^štu nomi.eri sā.
3razilijas; štatā Sao 'Pan-bernātors
nesen .notMjf
ļrezidentā Dutra
izslēgt UD pār\
elementus. GubG]'nā^)r>^
:a' viņš pretosies,: ja-con-
'a mēģināvšot viņu pie..
ji.sīt- prezidenta: r,' vōlei,
ļkonsub. Cikagā atkāpies,
u pret savas valdih'i-,'ko.
' nostāju, bet .no Cvpio.
diell.'ziņoja/ka tur
j nū.nistisk.i nenrori
dentu, kas esot ...
arkanajiehi. Valdība !>
m cenzūru, Tai. .rrJa';i!ii
m par nemieriem Cili;^
Jā' Valparaiso, notici'; inii^
ftietis uz.^ kāda kufci i;:v
"edzies vesels ostas kv;-!'-
^ j umi — -15. mii j.: peso
^ v a s k o n f e r en
i;.
1^-
i:
ar
Dili
uUiina.
ICIGS V •
....................... ^•viGni'o!'
-S turpināt'/darbu P-m"-
8a Kubā.
, N Y H T . BBC
V
sanas
paamojis, ka vi.sas,Ji>V.
:a" kandidātu sara!^^'"k
bet,, atklātiem '.niicio^
Ištādīt opozik-;ljas saniv
,,tagadējas ;apstiīkIos
mas •• par sociāldcmoki.i-
Jeclīoslovakijā. ' . ^ ^
Itām.. V ī n a m tagad
tnieks., Pēc.^ReutGra,zi•
ļ pazuduši vēl divi cecu
āba kanteinis KalGla H';
l's štāba. Baden-Badciv.
..Fautls no ēechoslov^.:
^mm^ Regensburgā Ēfil atkāpies Gedioslovi^'
Bernē Glazers-Skaln;
„Es vairs rievmĶ,
^ f t n i raudzities sejā.
™|dzējis..Bohēmijas m^^^^^^^
IS"- ABONEMENTS,
laikrakstu Pļ^aŗJ
Isā RM. 7.- mem • .
ļl, 9_ menesi, P-rfīvi
vairāk par • ' i
, _ R M . 6 . : - . f ,.
,et ar ,.Atpūtai^ŗ^.
_ par vicnslcjf ,.
vai-tai atbilsto.s>^
igo meklēšanas^-'„,,
Iļvī. 6.- pa' : i
I • slllll''
ntu Pieteik»"^'' „„i
ļnce adresējama
ļLandmanņ-'"'"'
LATVIJA, 1948. g. 13. aprīlī
L A T V I \ K N E V v ' S P A P tP
AUTORA ZIMĒTOMS
jCad pavasaris jūras krastā, bla- Jēkabs solījās parādīt veco ciema
ķus hidroplāna 'drupām, bija izbar- baznīcu,
gtijis dzeltenus pieneņu ziedus, viņi' — Baznīca mani neinteresē,
atkal .satikās;
Ienaidnieki viņi nebija, bet ari
b^. Draiiikajā sejā iegūla sivumjasļ— lūdzās Kārlis, bet meitene devu-
'on izdzēsa vieglā smaida tukiumu. mu iespieda viņam rokā.
Viņa bija kā norimusi, jūra, kas n o - iestājās mulsuma pilns klusums,
vakara saulē iemii'dzējās skumīgi un Kārļa sejā iedrebējās vaibsti. Sakrā-kosi,
paU neapzinādamās sava skais- jušās jūtas velti tiecās salauzt kaut-
, rīguma čaidu. Tur bi:a pateicība un
Peksņi meitene aizgriezās, lai iz- jūsma, ko iededzinājis sieviškīc^r.5
slaucītu acis. No kabatas lakatiņa gādības siltums.
vējš uzpūta pavasarīgu smaržu. ļ Nolaidusi skatu, meitene mīdīja ļ strukioriem brāļiem Raitiem.
^ Atgriezusies viņa ar neizdibināmu pieneni. 0'NEIL.\ DRAlMA „Elektrai pi<J-skatienu
palūkojās Kārļa sejā, tad ļ _ Arī man krita brālis. — vina | ^tāv sēras'" bez pārstrādāšanas^ua-^^ . ^ i v d u i c i i u p a u m u j d b i v d i | d . 5 L ' j d , Ldu . — A r i man k r i t a brahs.^^ — vma-^uiv sēras . oez parsirauasančis^^uu
nodilik^ajās, ākstīgiem gūstekņa ie-' teica, un Kārlis to uztvēra kā kaut saīsināšanas uzi.iemla filmā, p^aturot
lāpiem klātajās drēbēs. ko jaunu un nozīmīgu —• meitene ari precīzi to pašu tekstu. (Izi'āde
Kas Jauns filmu
pasaule?
GERIJS KUPERS tēlos Orviiu.
Raitu filmā par abiem aviācijas pio­nieriem,
pirmās lidmašīnas kon-draui?
i nevarēja būt, lai gan kaujās
bija viens' otram palīdzējusi — viens
otru glābuši. Arī gūstā viņi bi-dod'
_ ^. , _. . . _ .skarta,
varbūt-kaujas lidmašīnu dru- drebējās. ļ tukšais smaids bijis līdzīgs vieglām. I filmi.ski vērtīgs sasniegums. Vieni-
' Tās lan rpH7n Kārlis papurināja galvu un lūdza ikdienas dzīvē nevalkājamām drā- gals ieguvums, ka vērtīgo lugu ta-
^ 'viņu vēl brīdi pasēdēt, lai porti'etu nām. kuras uzvelk, eiot ciemos, bet gad iespējams izrādīt katrā pravin-
Ices kino teātrī.
mēiumu tara no rokas un apgalvoja, • Kā.'a tāla im laimisa sala, kādas K A P Ē C L O N D O N A V A I R S ne­ja
nonākuši kopā:^_Nu j a u kopš mē- ļ jau z_inot_ Meitene_ Pievērsās Kār- ļ j,^ būšot jau labs, taču, raugoties zl^ | citas ' dzīves ie.pōiamlba pavTdēia | piemin slavenās vācu aktrises Eliza-
'gneres vārdu? yiņa 1933.
Anglija un ātri kļuva
Kārlis solījās paradīt gliemež- pū'tai_
vāciņus, kas atrodami jūrmalā aiz Iprāti'ja.
Tik drūma seja,
arī - tur. Trauslo aktrisi i ār-viņaļba
ļodzigais stāvs. Pamanot to, mei-ļ kārtīgi iemīļoja, viņu stādina
tenes seju pārvērta apjukums. Ne priekšā karalislcajai ģimenei un uz*
nam patika — otram nepatika.
Viņi satikās ^ , V.- I "^^^ P^^^^^^ vislabāk, I vārda neteikusi, vina atstāja Kārli hēma Anglijas pavalstniecībā. Dzeh
5tājās sa?veicmajas un klusēja, ^ M^^^^^^^ bridi klusēja, tad,._ abiem I teica Kārlis, bet to viņa nevārē- L i e n u . Laikam bēg' no Jēkaba uz- nieks Barrijs mirdams dalu sav^^
jo nebija ko runāt. K a Jēkaba mus- h ^ r pi_eknzdama ja saprast. Pēc viņas domām tāda kārības Kārlis nodomāja mantas atstāja ,.savu darbu iemie/
l:'''\a?i^iS^ērSp^ J^^^^^ ^^^^^^^^^n^^ savuUotājai". Bergnere gāja no triumfa
bas, kas.reizēm vel_sap, kaJekabM^^^ s^Oj^.; Neverigr ņirdzīgo smīnu uz triumfu, un likās, ka tā būtu d z i -
ttiirrggoojjaass aarr mmaaiizzii im kKaa vvm^a mkabav arr saruna^^^^ patr skuķe kol» musi pie Temzas, ne pie Donavas.'
tā nauda i r v i e n m B r - - t o Kārlis jau^k^ k,^ ^^^^ un\ng\^ tumu
^nāja^ : ^_ • ^ . - :. ; ,. tev vajaga no viņas? - rūpniecībai nedroši laiki. Vienā no
Tāpat Jelcabszinaja^k^^ atvaicāja ' pirmajām kara filmām „49. pa-nav
naudas nekad;^vniam^:m Ļi^ savam rallēle'' Bergnere! bija loma kopā ar
zīmēšanas blpks. Taja .^viņž zīme^^^^^^ • J^^ L,^,^,,^ Volbruku (agrāko Volbriku).
juras skatus, kas, pec Jēkaba do- ja s^^^^ aizrimāf? Daļu filmas uzņēma Kanādā, bet kad
mām, nav ,vert:s ne feniņa.-To visu se^^^^^^ : .^^ tu zalž' Sorit kad vina filma bija gatava Bergneres tajā
viņi jau m ā j a ^ m ritu. Atvadoties viņa k a u t r ī g i e s atvēru sl^api, kur neredzēja. Viņa bija izmantojusi i z ­runai
ncatraduš^,kluseia. ^ : un^;ti^^^ ^aize, un teicu, lai nem, devību doties uz Holivudu un vaii«
Sajā brīdī abi ganta ^ ^ un neat^rk^zties. Filma pa. daļai bija
n^anija jūrmala kaut ķogluzi nepa-: varēja palasīt gliemezvac^ .^^^^ ļ^^. ^ jāuzņem no jauna. To angU uzska-
Tūs^.^^^^^^^^^^-^^^ ^ ^ saule medaņfu, un gaidas bija katrā Kārla skatā un Kārlim pietvīka vaigi. Viņš Jēl^a- tīja par nepateicību, dezertēSanu' un
Spožāk iemirdzējās pieneņu ; . ;/-^^ ^^^^ |^ ia nenazītu vina at-1 nodevību, un kopš tā laika, bez kā-un
hidroplāna aizlaiiztie . alummi]
spārni, jo ; tur ' s t ā v ē ja meitene, ļ t ā ' ^ ^
Plaukstu virs acīm turēdama', viņa Meitetie neatbildēja.'Bija
raudzījās pāri viļņiem, kuŗ^^^^^F^^ dānris, ka viņu sarunas izjuks
nas sala grima apvāi*šņa' zilumā; | viļņi janiltis.
Meitenes drānas .jūras : vējš ; cieši
pieglauda ziedošajam augumam. V i ­ņas
mati: juka un plīvoja. Viņa
abiem iepatikās no pirmā nairkļa.
V i r i saskaitījās. , ;/
- - L a i k am vāciete,'—minēja Kār­li^?.'.
. .
— Nē, latviete. Šodien stacijā es 1 viņa teica; Jēkabam.
un sa-no
visiem tūkstoš vārdiem, koļ — Ņem arī to! — noteica Kārlis ļ biedrībā Bergneŗigs vārdu^ v
teiikt, nepateic^ ne- Un iegrūda Jēkabam rokā meitenes piemin.
K a l n i e n a , jo tikšanās prieks bija viņu dāvāto sainīti. Kad Jēkabs atta^^^^^
^ . ... . , , , samusinājis. N jau bija prom.
Brien mr^t j^^^- ^..^ j ^ ^ . p,^^.^^
^zobojas Jēkabs. . . tene sniedza viņam papīrā ievīstītu ļ numēkšņi izira kā jūrasvilnis krast-
Karlis,: juzdamaes vamigs, neatbil- | m^izpc^-^ ^^^^^ 1^^^ '
a.. - .
viņu jau redzēju, — paskaidroja Jē-māizes
kukuli.
.. .- . - . , īās jums^ p^^^^^ bija aizmiglojusies, un Fē-
^^Meiteņe paJukojas vu^a un iegrimusi apvāršņa z i -
r o "^Hs^^^ . ^ Nepabeigtā skicē taču nav tā Izlauzītie hidroplāna spārni
Jus varētu mums palcalpot,--Inerts, jō^^te^^ nemirdzēja, un Kārlim šķita,
iegūstams nekā agrāk kurpju pāris,' k a Viss i r tikai dr^
Manus pakalpojumus jūs jau
kabs.— Ej parunā,:dzirdēsim, ko šī noraidījāt. ,Lai nu pakalpo viņš.
saka, —-viņš slcubināja.:;
• — Jēkab,': ej^tu.;.;^:^
—Iesim abi — ar kuru vairāk r u ­nās,
tām viņa būs. ^ >
Abi piegāja.
Par to nebēdā, atcirta Kārlis ļ p ē d r o K r u s t e n s
un sniedza meitenei savu zīmēša­nas
bloku. Vilcinādamies viņa pa­ņēma
to un atšķīrusi vaicāja: '
— Tad jau lailcam jūs esat glez-
Labdien, jaunkundzi — Jēkabs notājs?
iesāka.
— Labdien! :' . •
— Vai jums vienai nav garlaicīgi?
— Un jā man būtu garlaicīgi?
— Mēs pakavēsim laiku.
— .Pamēģiniet. '
Balamutī.eais Jēkabs mirkli
nāja, ko teikt. Viņš ieņirdzās u
izsmējēja smaidu.
— Mēs jau šodien stacijā redzē-cimies,
— viņš
— Būsit pārskatījies. :^
— Nūja, tur jau jums nebija l a i ­ka
mani redzēt — jums bija draugs,
— Taf^ad ir laiks, bet kās no tā
tiek? Jūs nekā interesanta
stīt nemākat. Varbūt varat ko pa­rādīt?
i.-":'
Kārlis kavējās, un Jēkabs atkal
iespruka -vStarpā:
— Tikai gleznotājs, -—viņš uzsvē­ra,
bet meitene nelikās Jēkabu dzir­dam
un jautāja vēlreiz: ;
— Vai jūs tiešām esat gleznotājs?
— Jā, — atzinās Kārlis un, pūlē­damies
uzmihēt meitenes domas par
zīmējumiem, vēroja viņas seju.
Pavirši viņa šķirstīja bloku. Sld-ļL^ss bija dabūja zemes 'strēmeli",
ta, ka Kārļa nepabeigtās skices viņu viņš pasteidzās ar darbu sākšanu,
garlaikoja. Ilgāk viņa skatījās tikai viņš ^ apgādāja sev lāpstu un sāka
kādā portreta. uzrakt zemi. Bet drīz viņš manīja,
• r - Tas i r jauks! Uzzījnējiet mani ka fizisks darbs prasa visai lielu
ar'! — viņa lūdzās: :^; : : pi(^pdli. Tikko viņš bija. lāpstu pā-
Labprāt! — Kārlis jau meklēja | ris reižu iedūris zemē, kad viņam
. Igauņu rakstnieks im žur­nālists
P. Krusteris darbbj ies
Tallinas avīzēs un publicējis
romānus un noveļu krājumus.
Tagad viņš vada G^islingenā
iznākošā žurnāla ,,Our tife''
literāro daļu.
Katram iedzīvotājam bija piešķirts
s dārza zemes. Arī profesors
zīmuli.
— Tūlīt? \t
— Jā! V::;-..:- ••;/•••-;:•..;:;::-:./•; ^ ; ž ; : : -
— Vai die'! Es • nemaz nezinu, kā
lai sēdu. Mani vēl neviens nav zī­mējis.
— Sēdiet mierīgi, — bija vienīgais
jau tecēja sviedri.
Viņš noņēma apkakli un
.saiti uri ļ iemeta tās svaigajā, košajā
zālē. Tā, tagad nebija vairs nekā,
kas viņam varētu traucēt elpošanu.
Bet rokām viņš; vēl nejuta nekāda
atvieglojuma. Drīz profesors Lulcss
juta, ka viņa krekls nepatīkami līp
pie muguras. Tādēļ viriš arī svārkus
nometa pļavā. Bet arī vestē
grūti strādāt. Un pēdīgi viņš pat
noģērba kreklu. Ta^ad, kad ķerme­ņa
virsdaļa bija neapsegta, katrs
varēja redzēt, ka viņš nebija nekāds
Man šķiet, ka sieviete dzīvo, lai Kārla aizrādījums, bet to nu viņa
uzzinātu, patiesību par visu ko,, i z - pavisam nevarēja. Jēkabs grozījās
ņemot par sevi pašu. [apkārt, un meitenes acis viņu pava-
Kollija Nokse
Beidzot viņš nostājās meitenes
Vīrieša dzīvē ir divi periodi, kad ļ priekšā un komandēja:
viņš nespēj saprakt sievieti: pirms — Priecīgāku seju, smaidiet! ^^^^ ^
im un pēc aulībām. ^ Meitenes lūpās pavīdēja smaids, ^.^^^ f ' . . ^^^^^^
.BuffaloļEvening News^' ; [bet;c^^^
^ .) , novājējis. Bet viņa galva, salīdzi-
Laulība tādēļ tik iecienīta, ka ka! • - • .
Ijā maksimālie .kārdinājumi ap- — Es nevaru, kad jus skatāties!
vienoti ai' maksiīnālajām izdevi- Ejiet projām! Ejiet taču projām! —
bām. ••:•'•'/• rājās meitene.
• Džordžs Bernards Šovs ļ — Iešu jau. iešu, — atrūca Jē­kabs
un lēni vilkās prom.
Tikai zīmē tā, lai var
ATBILDE FORDAM
Tagad mirušais amerikāņu auto­mobiļu
karalis Henrijs Fords, filan-tropisku
mērķu mudināts, šad tad
rakstīja arī avīzēs. Reiz viņš savā
avīzē ievietoja ievadrakstu, kura
virsraksts bija iespiests jo lieliem
burtiem: „ K D mēs varam darīt cie­tējas
.cilvēces labā?"
Konkurenti nekavējās ar tiesu at­bildi.
Jau nākamajā dienā citos laik­rakstos
ar- vēl. lielākiem burtiem bija
vakaram. Viņš tiešām bija čakls. iespiesta atbilde Fordam: „Ieliec ^
Bet viņš nel<ā cita nedarīja, kā ti-ļ ;j'^ļ7f 7^f'^r;;;' ^t^spIrtrKenriJ!"'
kai uzraka zemi. Ļaudis par viņu - '
as un to arī nemaz necentās ļ IZTURĪBAS PĀRBAUDE
slēpt. Parasti viņi stāstīja, ka pro-, ... ... _ . u n i • ^ x
fesors esot tik izklaidīgs, ka viņš ne- , ļf"}^^^^ izjauca
maz nezinot, ko darot. Vajadzētu | !^!Tv!!i'^^' ^'^^ ^^^^ savasļba-viņam
iestāstīt, ka tādas lietas jā~
dara.
Tādēļ kaimiņi viņu kādu dienu uz­runāja
un prasīja:
„Ko jūs tur īsti darāt?"
gātības.
„Ncgribu noliegt, ka pie manas ba­gātības
sevišķi lieli nopelni manai
sievai," paskaidroja miljonārs.
„Un kādā veidā viņa jums pi^-
„Es apglabāju profesoru," atbilde- līdzēja?" jautāja žurnālists,
ja Leo Lukss. Kaimiņi domāja, ka ^^ja JŪS gribat taisnību zināt," pa-viņš
esot jucis. skaidroja jubilārs, „tad man vienkār-
Beidzot viņu neviens vairs neic- ar laiku radās ziņkāre noskaidrot,
vēroja. Katrs bija aizņemts pats ar ^ai var būt arī tādi ienākumi, k u ­sa
vu zemes gabaliņu. Uzdīga zirņi, Uļem mana sieva nespētu dzīvot
burkāni, salāti. Bez saules vēl bija pāri."
vajadzīgas cilvēku rokas, kas apko-na
zemi, aplaistīja to un atbrivoja
no nezālēm.
Dažreiz kāds jautrāks ļaužs pro­fesoram
iejautājās:
VIŅŠ ZINA
Esmu priecīga,-ka neesmu vīrietis.
Jo tad man būtu jāprec sieviete. ;
Mme de.Stael
Laulības romantika i r : gluži kā
spoks, kas neļauj sev pieskarties. Tā
^až ir tur, kur jūs neesat. .
• A. Kertiss
rietis ir jauns, ja • sieviete viņu
spej padarīt laimīgu var nelaimīgu.
viņš aizejot ņirdza, tad vēlreiz at­griezās
un kliedza:
—. jaunkundz, uz redzēšanos ballē!
.Kārlis- norija' dusmas un zīmēja
[nemierīgo meitenir- Ik • brīdi viņai
iešāvās prātā kaut .kas sakāms. V i ­ņas
skats, tāpat kā viņas domas, b i ­ja
svaidies, un nekur ilgi nepalika.
Kārlis vēl bija uzvilcis tikai pirmās
lamiīgu. .Viņš ir vecs, ja neviena sie­viete
to vairs nespēj darīt n e laimī­gu,
ne nelaimīgu.
Rozentāls
Viņš i r labākajos-gados,'ja tā viņ M gribēja redzēt,
spēj darīt laimīgu, bet ne vairs ne- [kā izskatas; zīmējums . • ,
Tādu negalu viņš nebija paredzē­jis.
Labu laiku velti nopūlēnes, vēl-,
reiz lūdza.: lai taču; pasēdot rāmi,
kamēr^ uzzīmēšot acis un,lūpas." Šo­reiz-
viņa tiešām paklausīja, bet nu
. Mīlestība ir akla! Laulība ir acu] savilka lūpās kā pie fotogrāfa, un jā
firsts. . viņš tā uzzīmētu, tad viņa pa^: ;-^vi
• . nepazītu. Par laimi arī šis.stāv 'A\\S
Pirms es precējos, man bija sešas nebija ilgs. Viņa, atkal.ko sadomā-toorijas
par bērnu audzināšanu. T a - j u s i e s , lūdza, lai Kārlis pastāstot par
gad man ir seši bērni: un nav nevie- cīņām. Vienkāršo vārdu īstenības
^as; teorijas. . - asums ieinteresēja.Viņa : klausījās
Lords Ročestrs rātna un mierīga, ar bērna uzmanl-not
ar. ķermeni, šķita neparasti liela
un varena. Viņa ķermenis bija viegls
kā /ļjpalva, bet galva likās it kā
izcirsta no klints. Katram bija re­dzams,
ka viņš līdz šim bija strādā­jis
tikai ar galvu. .
Tā viņš turpināja rakt un šad tad.
atkal noslaucīt sviedrus, jo garīgi
spēki un- ķermeņa štiprurņs :reti kad
harmonē. Ne vienmēr tie viens otru
atbalsta. : Neizglītots . cilvēks nekā
nepanāk gara valstībā, ja viņš savu
spēcīgo dūri uzsit uz galda. .Zināt­nieka
gudrība maz palīdz, uzrokot
zemi. " .
Pēc . daudziem mēģinājumiem pro­fesoram
izdevās līdz .vakaram izvei­dot
dobi.' §ai ^'laikā' dārza strādāja
arī ļ citi ļaudis. Tie' otrā rītā {dobes
apsēja, jo bila visas, -jau; uzrakiiši.
Profesors nekā no >tā visa neredzē­ja.'
Viņš savu dobi uzraka vēlreiz.
Lfibi, domāja kaimiņi, viņš ir.izglī­tots
cilvēks •uU:žinās:gan,; kā
ir labi. Bet .kad profesors arī vēl
trešajā ; dienā turpināja uzrakšanu,
Viņa kaimiņi sāka savā starpā, sa-čiLkstēties,
ka viņam gan.: neesot
jausmas no dārzniecības. •,
f Profesors L'jkss jau agrā rīta p a ­rādījās
dārzā un bieži strādāja līdz
Ģenerālis ar pulkvedi kopā^gā)a
pa ielu. Ceļā viņi sastapa daudz k a -
i., 'j.' ^ t i i- , reivju, un ik reizi, kad pulkvedim
„Kas tur isti aug ta jusu zeme?, ^^-^ .-^^^^^ sveiciens, viņšTnomur-
,,Es pats,'* mēdza atbildet_profe-l ^.^-j^^. - j ^ ^ ^ \
sors mierīga balsi un turpināja ne- ^ ; , , - V ^ - r -
beidzamo zemes uzrakšanu. Ģenerālis to kādu laiku vēroja^
Rudeni katrs novāca pa grozam nenocietās un jautāja: Kālab
dārzeņu vai pat vēl drusku vairāk. J^^s vienmēr sakāt šo teicienu?"
Visi nosprieda, ka nu esot pienācis „Redziet, ģenerāļa kungs,'' atteica
is^is laiks atļauties kādu joku ar pulkvedis, „es pats reiz biju kareivis
nelaimīgo profesoru. un ļoti labi zinu, ko viņi man novēl
Un kaimiņi viņam jautāja: brīdī, kad viņiem atkal jāceļ roka
,,Kur ir jūsu ra7i\? Jūs visu va-1 pie cepures. Tāpēc es viņiem novēki
saru neesat nekā cita darījuši, kā
vienīgi nevajadzīg^a darbu."
.,Nu," sauca profesors, „tad palū­kojieties
uz mani!"
Viņi to aplūkoja. Tikai tagad viņi
manīja, ka profesors bija kļuvis glu­ži
cits cilvēks. Viņa galva šķita kļu­vusi
pavisam maza. tai bija tikai ne­lielas
bumbas apmēri. Bet ķermenis
līdzinājās profesionāla boksera ķer­menim.
„Raug'.eties, draugi," teica profe­sors
Lul:ss. „Kamēr jūs dēstījāt un
kopāt savus sīpolus, gurķus un pu-,
pas, es rūpējos pats par sevi, tre­nēju
savus muskuļus un ^ kļuvu
stiprs. Jums no jūsu dārzeņiem būs
ļoti maz labuma. Gurķi un bur­kāni:
jums nepavērs vārtus uz ze­mēm-,
uz kurām jūs gribat, izceļot. .
Bet man tagad pieder šo vāi'-
tu atslēga, jo tagad es neesmu
vairs, nekāds profesors, bet meln-strādnieks.
Visu augu va.saru es ne­pūlējos
aprakdams savu labi izkop­to
saprātu un tā vietā i^tiprinādams
savus muskuļus. Man: mīiie drau'c^i,
jūs tagad man piekritīsit, ka nu gan
esmu kļuvis ideāls ieceļotājs jebku­rā
zemē."
to pašu."
5 »t
BIROKRĀTISMA UZVARA
„Man nekavējoties vajadzīga iero­ča
atjauj '^•^
i i'HI f liW l M | ^ ^ l 3 ^
iiili I ' I I I M I I I llll II II I I iF" iill I" l'l I II iii'iHiiiilK|i|liW"l'*'i l<i'Wp||l l i n i i l i r i i r " ' *^