Bavarijas Latviesu vestnesis, April 13, 1948

              LAI
ERARI-MCZIKSLS
iļM'a zālē ņirbēja un „..
^ 1 hteraro pēcpusdienu' Č
M^Jgs, īstenībā tas biiirti "
svētkos. UH kungf 1^
māt _ga^ sarikļju^f
^atnākot vismaz p a pS
M l dažam _orga^«āciLļf
par kādu ^roceatu tSļ-ii
dejotajā; Valeišaite noti
dejām
Tadeji bija doti mesli !^
es mūzām!
žādiem gan tikai iecerētie.
paveiktiem triju BauS
vinašanas pasālcumiem i
tā ziņā kaut kas reāls Va
.ūtibu pārvarēšana, izlidzo.
j''ācu tulkojumiem, gan iene-lādu
svešu un saltu skam
^m, ka referātiem tas biļa
^ami, arī prozas fragmen-
^ dzeju .varētu būt citos le,
zejoļu noskandēšana nepra.
.laika, liekas, ka visu triju
ilodas ir diezgan daudz at-lu,
ja gribētu jaunus - ari
'u paveikt vieglāk, nekā
vācu'tulkotājus; Tā, nola.
s dzejoļus visās trijās valo
Ju panākts tīkamāks lin in.
Iespaids. Laiks sarīkojumam
^bežots, tomēr tas „ievilkās",
Jma tika mainīta un saīsina-fims;
vairāk uz beigām.
^ a i visi referāti pasaulei >-
i to vērtīgumam, bija par
ēkas, tādēļ ka temati bija
iem, it kā šai pēGpusdienā
Pasaka viss un it kā, nebiitii
tas. vairs nekādas citas t
:o pateikt. Mēs gribētu vē­jā
jām taisni pretējo — lai
tu pēdīgais šāda veida sari.
Idas nometnē notika
vakars sarīkojuma dalib-;
lūgtiem viesiem, kufi
is skandēja savas dzejas
ilodā, skanēja tautas dzles^
risa draudzīgas valodas. .
I
anai Turībā
lēdējā :sēdē principā pi
irīvo • līdzekļu ieguldīšana
tā veicinot mūsu koom
-eizē izsargājoties no za*.
varbūtēj ā valūtas reforaias
. -^Latviešu -tirgotāju un
kopa lūgumi atļauju top-ikties
par biedrību, kam
krita..No LCK;tautkopibas,
vadītā i a .pienākumiem a; ^
r A- Podnieks.-, Viņ^^^
darbosies J. Lavqnieks.
pārrunāja: arī. iespējanii^^
.ešu daiļamatniecības skates
lu Briselē.
Irumi, kam jāstip-a
mūsu spēks
i
ai par
bformādias nozares vadfe
Lrgs mūs iiiīorme^.,J|
tekstu tautiešiem, .k^ .
Lbrauc darbā w ci
ŗdos arī grāmatu_par IBJ
'.šumā. Grāmatai bu_ap^
un tur ievietos^ anv^^^
iestāžu un^:a^^^^^^^^
fBļaāi st ies apgalatb vāitsutā lsāpkeāķ u Cl.
liiti." ' :
ds paipala, ««"^'^
1 PSRSPiLĒJtMS . :
as" 23. m a r t a ļ ^
l „no Hanavas nonie
[nēm aizbraukusi v^^'^,;tfl
. Skolas slegt^^f ^
bdevuši latviešiem. p
ŗ īsti neatbilst patieg^t^en»
L līdz 4. apriUm tieš»»
ftas, bet tagad « l a c i ^ ^ .
L igauņi telp|
iesiem, ""C^i^c nāi- „
I p a s v i ņ u skolgP iga«t
jaunām telpam^D'^'jtie
, bet to vieta staj
s emigrēt gan dau 5^ t»*
tāpat skolem. bet
LATVIJA, 1948. g. 13. apnU
mi-v.
fe
aizs
saka Pasikivi
pakt
prasid ms iomu-padomju
ar miera
a raiiiiGesanu
Iespējams, ka Somijas parlaments
ratificēs paktu ar Padomju Savienī­bu
vēl šai .nedēļā, ziņo AP. PaJ\ta
ratificēšanu pieprasījis somu. delegā­cijas
vadītājs ministru prezidents Pe-kala,
kas svētdien ar delegāciju at­griezās
Helsinkos. Jau piektdien to
pašu lielā radio runā prasīja valsts
prezidents Pasikivi, kurš uzsvēra, ka
Somija nekādā gadījumā; vairs ne­piedalītos
kārā pret Padom)u Savie­nību.
Atliekot cerēt, ka Somija ne­kļūs
par \ipuri eventuālam iespējamo
Padomju Savieniba.s ienaidnieku uz­brukumam.
Maskavas sarunās esot
ievērota Somijas vēlēšanās palikt
ārpus lielvalstu interešu konfliktiem,
tagad pirmām .kārtām paliekot So­mijas
pašas uzdevums atvairīt iespē­jamu
. uzbrukumu tās territorijai.
Bet, teica; PasiIdvi — rē
goties, nevar iedomāties,: ka Padomju
Savienība sēdētu mierā, jā patiešām
rastos draudi- pret Soniijas territo-riju.
•Somijas neitralitāte tagad iē--
gūstot zināmu nokrāsu; kas hesaska-
^not ar tb^ neitralitāti, kāda aprakstī-ta
starptautisko tiesību mācības grā­matās.
Tādas neitralitātes aizstāvē-
.šana, Pēc Pasikivi domām, arī būtu
tikai' farss,; jo nedrīkstot : aizmirst,
ka Padornju Savienībai jau saskaņā
līrļumu. i r tiesības uzturēt
rl-:arus 0 0 : i Somi^'j< territorijai ar
saviem atbalsta-punktiem Porkalā.
no kuiicncs Helsinki automobilī >sa-
.sniedzami 20 minūtēs.
Pasikivi iestājies par pal<ta ratifi­cēšanu
ar visu savu autoritāti, un
politiskās aprindas ziņo, ka viņš
draudot pat ar atkāpšanos. Plakta
ratificēšanai parlamentā vajadzīgas
mazākais 100 balsis. Pēc A P ziņām,
K a r o l e D a 1 e
Debesu sieta
Saule vai rietā? —
I NegaLsa skautas
• 1 Sagriežas- spietā
Smilšainā vietā
Pasaules tautas.
• ; Saule vai rietā? — • '
Zemei nost rautas^ :.
Debesu sietā
Putekļos kļautas.
Nīcībai ļautas,
Sijāja.^ tautas.
1948. 9. III
A l e k s a n d r s L i e pa
' R I ST ' ^A P^A IK'AĻ i i
y turpiņāfums)•:
Pienāca, :"dieria\; ;k ; man •• ;b;jā
jā pie redz. kā pa dzen. no ni āi ās s tai t o
pagasta vecsaimnieku • : I y i . .M
:• trīs : Vīriembija jāuzrauga.• Iai sa 1 ni
nieks Aiziet' iin at^tāi.-..niaju;tā..ķā
bija-'noteicis :-Kalnapa:iir?;.;^
Saimnioks pats,. ciet^s • vui: nei;u..u.gs
\' īrs, tod i en. ņeb i i a' b ildis • ne pus p 1 ī? s ta
vārda. Saimniece ;bija' aizsūtīju pa
lielceļu • divus ..• vezumu's ku.stan^ās
mantas-un loous. Nu vma sēdēja ra-
,.TRlNAS GRĒKU" PIRMIZRĀDE tos un gaidīja vīru. Bērni bija rāti
Kases gabals
E S L I N G F N A S T E A T RI
par to drosi balsos 51 galeji kre^-Ugi^^^^^j,^. .^^^^^ brīnēs grēkiem
sais deputāts, varot rēķināties ar 15h, ^.^^^ ^^^^^r^^ pieticīgu, nepreten-zviedru
tauta.- partijas balsīm, bet p l , , „ , ^ n v ī m r / . n n . n . Tr^ui 4 r^ōiionnc"
atlikušās 35 balsis Pasikivi cerot ie­gūt
no atsevišķiem labā spārna de^
putātiem.
cijzu apzime'umu: ,.Joki cēlienos'
un ir parasta lieta, ja „Trīni'' ari
SDēlē kā joku, kā protcsku .situāciju
ASV un Anglija kategoriski 'at-saukušas
baumas par abu ric^tum-tik
daudzkārt, ka, segās ievīk^tīti.
tupēja pirkstiem mutē un neizdvesa
vairs ne skaņu.
īve viens pats st-aigāja šurp, turp
pa .sīka lietus pieskrcijāto paealmu,
dn-ainu aklu .skatienu acīs, likdams
kā^as augstajos zābakos stīvi un ko-ļvaini.
No akius viņš rjāia uz kūlš dur­vīm,
no laidara uz klotspriekS^u. gar
istabu, dārza vārtiņiem. Sad tad viņš
D i e d ū ra rok u k ā d a m ^ ori e k š m e I a m
.s'avirknējumu. Ir. ^;an: vēl arī kāds
cits ceļš, uii tas ir: Klusinot, iegrožo-jpt
visu to. ko-, Blaumaņa darbā
valstu-spiediena oret^Skandināvijas ļ;V^^^ ^ ^ .......
.valstīm,: lai.pamudinātu tās pievie-^^m^
noties rietumu blokam. Zviedrijas skatuves darbu. Rast l u g u ar savu laidara vārtu uzkablim istabas pa-iekšiietū
ministrija pieprasījusi:p lodzei
lamentam:3niili. kronu slepenā die-tecējui^ Tas ir augstāks, kaut arī vienreiz sieva aicināja viņu ir/ ra-^
nesta izveidošanai ..pret^^^ ^^^^^^ b'-t viņš tikai tru"li paraudzījās
^^^^^V"^^^^^ "^^^^V^^ atkal gāja uz nretējo ousi ~ uz
amies no teat^-a māk^las^ P^'Ovm.L^^^,^:,^^.:y^^^^^^
sma āra izauguši, tas butu vai-:|:ļ^g^;^^^^
No'rvēģijas parlamentā ierosināts' ,di-,
bināt jaiinu ārlietu un militāro ko
misiju, kupā vairs nebūtu komūnistUļ
pārstāvju, jo tie esot zaudējuši citu
lu uzticību. ^ ^
(Turpinājums nō
Sestdien sākušās sarunas ar pa­domju
iestādēm par sakarii līniju
no^rošināfenū: ūz; rietumu joslām.
Berlīnes rietimu: sektoru preču sa­tiksmē
ar citām joslām tagad vaja­dzīgs
padomju -zīmogs uz preču- •do­kumentiem.
Zīmogā trūktitņā dēļ
nosiJtīts atpakaļ uz;Berlīni kāds auto
. ar amerikāņu konsulāta mantām, kās
vestas uz Bremeņi. ŗ.. ^ •
' Padomju licencētā Berlīnes . prese
apstiprinājusi ziņas par liela skaita
padomju darbinieku ģimenes locekļu
izvākšanu, be^ • to darot, l a i samazi­nātu
padomju joslas okupācijas izde­vumus
par 30Vo un nepietiekamu
krievu skolu, . nevis gaidāma kara
dēļ. Daži angļu: joslas vācieši, kas
nelegāli.pārgājūši padomju joslas ro­bežu,
lai pavadītu pie radiem atva­ļinājumu,
apcietināti un •mobilizēti,
darbam urāna raktuvēs.; padomjū
posteņi piektdien vairs neielaida ūz
parasto darbu padomju joslā vācu
strādniekus no Hesenes pierobežas.
Aņgļu joslā, atkal vairoj.ies nelegālo
robežpārgājēju skaits ho • padomju
joslas. To vidū esot. daudz bērnu no
Leipcigas, ko. vecāki sūta meklēt pār­tiku.,
Zaksijas tiesu darbiniekiem un
juristiēna turpmāk; aizliegts izsniegt
rietumjoslu iestādēm vai personām
un ārzemju oficiāliem pārstāvjiem
jebkādu informāciju. Daudzi Zaksi-jas
;un Tīringijas vācu inženieri ūn
speciālisti - esot saistīti ^darbiem Pa-
Savienībā, ziņoja „Die Neue
. Bavārijas pārtikas. "mi­nistrs:
izteicies, ka pēdējā laikā no
krievu joslas iepludinot viltotus ga-^
• as^kuponus, lai dezorganizētu ame­rikāņu
joslas sainmiecību. Franču
licencētais .Berlīnes „Der Kurier"
ziņo, kā Zaksija, Tīringijā un Braņ-denburga
slēgtas visas •izpriecu vie­tas
;padomju karavīru movietošānai
Karaspēka koncentrē]umus izskaid­rojot
ar. plaiiem manevriem. V
ASV ārlietu ministrija atsaukusi
Reutera aģentūras un Šveices radio­fona
izp^latīto informāciju, it k ā ASV
būtu. sagatavojuši piecu punktu pro­grammu
Hietiimvācijas valsts dibinā­šanai
un valdības ; radīšanai: triecos
posmos viena gada laikā. Arī Zie-nOeļrei'nas-
Vēstfales militārguberņā-tbrs'
ģenerālis Bišops •izteicies, ka t ā ­das
valdības dibināšana v. tuvākajā
neesot. gaidāma, kaut gan no­tiekot
cītīgas sarunas par triju rie-rāk
vietā. Rādās,^^^ j^^^^g ^ j ^ ^ ^^^3^ ^l^j ^^^^^ ^ris
Lejiņs bus. gajs ..d^ komisijas locekļi, biJtu stāvējuši
ptroceļu. Bezsmībām, juridi^i mos paii^ ierāvušies un gaidījuši,
nevaram un- nedrīkstam^r^ nezinādami, ko īsi aosākt, - ja
neka pārmest, jo tie u ,Joki 4 ^-^^^g. nonoribētu olnīca, divi Olden-
>.,;;cēlienbs'^ un tas nozīmē, k ^ēri bramanīgām krūtīm
ir tiesīgs autora pārspīlējumi ^^^3 ^.^^ .^.^enu
ļvienot .ari dažus; savus.^^M melniem atspe]-u raiieni
mēs tomēr aizejam:mājās ar dalītām ^^galma vidū nesvemptos pilsētiņas
jutām — kaut kas miims tik uņ kaut fabrikanta dižais augums,
kas mus dara domīgus, ar labo pusi ^^j?!» Kristaps K'^lnapaurs <nne-mēs'smaidām:
priecīgi, ar. kreiso - l ^ g ^ ^^^^^^ p.^t mums. it'kā nebūtu
Es nevaru pateikt cik ilgs laiks'īsti
pagāja — sekundes, minūtes 1 vaiļ
stundas. Kad īve. kaļķaini pelēku
soju. liecās pie Kalnapaurāyfokas.
lietutiņa
t:ik.:-zaimī
piemigloto pagalima ieplēsa^
i i
^nv.e'vlu r^'icns <' kā,
rīc: ba.:ūnes plājiens
..Bučo! \'iū red/al?! BucoI^aiLŗoja
Kalnapaurs un nākošā mirklī Yiņš
b; a melna]ps at>peļ-u ratos, ko ziirgi
vienā i.u'mienā aprāva ap stūri
cā.
plņī-
R : U \ ^ aigā.'ios, viņ.^ smējā,^ tik
cik vien ikri varējam skatieniem,
izsek(^t f'trajām pajū:4am.
Tai na<ā vakarā līdz ar divdcsjļnit-,'
četriem citiem man bija jābūt Ivris-ta]
K\ Kalnanaura viesim. |
Galds fabrikanta lielajā ēdamistabo
bi'ja kā māva, conešu bļodas kā mār­ki,
slīnētās karafas resnas kā sļcna
gab'inas, pats Kristaps Kalnapļuir^
da galā kā .šķūnis. Mutē/viņam
mm
m
un
bez mitas brauca dak.^inu rati ar
kas cepeti, kāpostiem, sincpenķ
nd
triocioniem līd'.'īgi.
v i l n i , ve
Itomēr mazliet sāji. ; Bez šaubām,, uz
slvatuves iet jautri,:'dz^^ un jēstri,
ka* jau Blaumaņa komēdijā. Tonriēr
neteiksim, kā Eslingenas teātris ne­mani
jis pajūgu un pašu fvi, kas to­brīd
bija sētsvidū pie akas. „Vai
gaiss tīrs?"
Tikai tad, aeīm redzot, mūsu iz-tumu
joslu, saimniecisku āpvierioša- būtu sniedzis arī gatavā^^^ bīla uzjautrināts, viņš griezās ap
nu. Anglū liberālais .,News Chro- H^^^^'^^^^^^-^^i^-^^^^^^^• ^^^^^^^^^^^^^^^^^-^ ^^^^^^ • ^ kārt un bramanēja: ,,A!^ Tu vēl te.
nicle^* gan atzīst, ka: šķ^^^^^ draugs īve?"
Vācij as austrumu ūn rietumu .ibsļai ceptē jams V alf rīds Streips, ķas Diviem gar iem soliem viņš piegā i a
esot tikai vēl.laika jautājums. Rie. M^zberzu^:teya_ lomu smed^^ cilvēci- ^^^^^ ^saimniekam, un viņa' platmale
tumvalstis; nekādā gadījumā neat^?^'^^^ pēdu augstāk par otra naģeni,
stāšot Berlīni ūn,katru::nopietniii^ „Redzi nu! — Kurš. tad bija stip-spiešanās
mēģinājumu noteikti uz- A^^^^-^-^ Tu vai es? Un nu sameties žēl
skatīšot par kareivīgu aktu. Kon- 1^^^^^ ^^S^^^^' atradusi ļ _
servātivais: ,,Yorkshire Postt' doinā,J Pi^^^^^a"^^
ka gadījumā, ja krieviem izdegos pārliecinātājus vaibstus,;:- Patīkams
rietumvalstis: padzīt no Berlīnes, tās Pārsteigums bija K;:^ :Veiea ^Juris:
būtu spiestas rietekmēt^^^m^
jupretpadom^ju virzienā Veica stiprā puse, viņa vēlu." Kalnapaura parasti dārdīgā
',,Le Monde", kas stāv diezgan tuv^u^^^^^^ T^i- Uj^ļ,,^ b^i^^ glaudās kā kaķis ap
ārlietu ministrijai,: atzīst':bnvi.vēlē-:P^^ Taiuiņa savu. lomu ^aij^T^^ieka stilbiem. - ,.Kur tu biji
arēji uzkonstruējusi^ t^ j^ad visu vēl varēja saglābt
jkaidru: :gl;detr un ar pazemību? Vai nu
poHtikajā konniM^ bija vērts nieka spītēs dēļ tik
miem un rietumiem. Ja vācu valdība M ^ ^ ^ ^ ^ ^ S ; s n i e d z a , lielisku ļ^bas mājas pamest?"
Icādu dienu ra^osiDa^^^ f^S^'^l^^l^ I ^^^^ paraudzījās aizkārt un. kā no-būtu
nepieciešami jaii nākamā die-ļ
nā tādu proklamēt arī Rietumvāci-
NYHT. BBC, NZ
Muskulis notrīcēja saimnieka vaigā
zem gandrīz nedēļu neskūtās bārdas
rugājiem.
..Tagad nu ir žēl..Tagad — kad par
lerosiriājums
S ā k u m ā . Diemžēl svarīgajā žēlodams un brīnīdamies, šūpoja gal-
„ģipts" ainā mākslinieks nozaudēja ļ y^.
• ,.!ve, īve — - k ā n u t ā ?"
.Saimnieks apcirtās un gāja prom
uz ratu pusi.
: Bet Kalnapaurs gāja pakaļ ūn pēc
pāris soļiem uzlika plaukstu uz viņa
viņa vaina, ja viņa spēles dzirdama- ļ pleca.
„Traki, traki — īve. Tavas mājas
nu iŗ manas mājas. Manas! Bet, ja
resp. neizturēja lomas patiesi
vientiesīgo : pamattoni. Spridzīga
ņipra Anulē bija Hermīne Kbpe.
•Jānis. Neimanis savā pusaudža Jaņu-kal
lomā darīja, ko spēja, un nav
ļ jai pusei mēs šoreiz ticējām vairāk Ormtll : I kā redzamajai. Jāņa Lejiņa žīds
:ams- bija interesants, tačU; arī
ASV āriietu ministrija, pašlaik ab- ļ kādu dīvaini — .svešādu vaibstu
spriež republikāņu āriietu liepratē-l pilns. Par .maktī diža, vietām iz-ja
Forestera Dallesa ierosinājumu teiksmē; pat pārāk sabiezināta bija
dibināt „pretkominformu'' komūnis- Skaidrītes Pences Rembcniete. Jo
ma apkarošanai Eiropā.;V Viņš pats, iespaidīgs bija viņas . uznākšanas
paskaidrojis, ka uzskata šādu orga- skats. Spilgts un * raksturīgs, īsts ļ abi vīri raudzījās viens otram acīs.
nizāciju par nepieciešamu papildi- lauku .„bulļa- piere" bija Iteiņa Birz- teica Kalnapaurs. „Vai nu
nājumu Maršala plānam. Jaunīecel- gaļa Dāvis. Samērā korrekti savas man tās tavas mājas vajaga?"
tais Eiropas atjaunošanas plāna ,ad- | lomas nospēlēja Lidija Liepiņa un ļ Saimniece bija izkāpusi^ no ratiem
labi aprunātos . . ."
īve laikam atkal sakustējās, bet
milža plauksta viņu apturēja vēlreiz.
.,Nieka dēl tā lieta sākās. Spīta
dēļ. Ja tu solītos un . . ."
Saimnieks pagriezās un mirkli
cu-
Me­līgā,
.^^kalā valoda dima kā nd^pa-ļ
zemes \iias. smiekli dārdēja yesevcj
cēlās kā devītic'
ās un krāca gar galda ma­lām,
šķula un nutoja un čākslēja,
līdz izsīka pretējā galā, kur sēfiējs.
Anna, ne nepieklājīga, tel arīi ne
laipna, tikai salta kā ledus viznisuii.
vienald,u<u\. Ne reizi viņa nerunāja,
vīns noplaka ulāzē arī tad, kad/viņai,
to šad tad cēla i)ic mutes. v
Tas bi ja pretešķības galda galdsļ Pa
vidu gar malām — ak Dievs! — kas
par nožēlojamu sabiedrību mēs bi­jām,
divdesmit pieci vīri, kas ieņēma
amatus maznils^tā, bet patiesībā ļbi-jām
tikai Kalnapaura algādži! ļPas
tovakar bija skaidrāk redzams kā
citkārt. Algādži, kas smējās, kad
kuivrs .Lļalda galā smējās, cēla kau­sus,
kad to darīja Kalnapaurs.
Vienīgi vecais aptiekārs Ragars l i ­kās
būt izņēmums. Arī viņš kcvlpōjn
lielajam, bet tikai jokodams — īt-^kā
karaļa 'galmā āk.sts. Reižu reizēm
viņš pastiena kazas bārdiņu pāri
šķīvim am tcMca kādu nerātnību blžjl-gā
mazbCM'na balsk
Kads kalpot:ijs ienāca un, Annai
pie auss pieliecies, kaut ko čukstēja,
,,Nē," viņa atteica, „tam jābūt pīr-:
pratumam."
Bet Kristaps Kalnapaurs ausī.ās.
,,Kas tur ir?" viņš nograudās pāri
par viesiem.
Kalpotājs vilcinājās.
.,Kas tur ir?" Plauksta zvēla pa
i\ -
MM
i^^8^^l
^ ^ ^ ^
A i
•:if"
r
'as
ieņem
ar
„ beigusies lielie nemieri:
Aleksandrijā, kur. streikoja policija,
ļ^tms im posts oiemeklēja divas lie­las
^ slinmīcas Ēģiptes galvaspilsētā
J^n-ā,. kur pieteica streiku vīriešu
bārtas personāls. 2000 karavīru un
policistu triecienā ieņēma .šīs slim-
%as, kur ap 1000 streikotāju bija
elektrizējuši un .aizb.arikādējuši dur-:
vis, kamēr.viņi pa logos novietotiem
skaļruņiem pārmaiņus deklarēja sa-
Vcis prasības pēc lielākām algām un
^i?eja atsevišķas vietas no; musulma-svētās
grāmatās korāna.
laru Austrijas, Grieķijas, Francijas, pažās eoizodiskās lomās -vēl jāat.z:
Holandes un Italija_s vis.steidzamāķo Marta Sala, Elvīra Līcīte, Osvalds
vajadzību apmierināšanai. Belte, Jānis Ozols im Valdis Leisls.
:. NYHT ļ Lomu sadalījums? \ Būtu riskanti tā
lietderību kategoriskā veidā.' apšau­bīt.
' Nav tomēr aizliegts pieņemt, ka
00'if 11 r^o^ntv» paŠā;sastāvā,; tikai: citādā tēlotāju
llll aS.ar'U'::gaZGIIl:iļpārķ varētu
laimēt arī vairāk kā pašreiz.
VIS / I Vecmēi.stars prof,.. J. Kuģa : devis
izrādei atkal brīnumdzidru dekorā-
^ - . /tlvo; tērpuv Jāatzīmē- .sevišķi .treš
darbu, cik tas bija iespe.iains._ Kau- '^^-^^^ prospekts., kura latviskajā
jasdāiķā ,piedzima :. divi :berni,;.^
.gurna it ka tēlojas tas pamattonis,
kādā gribējās redzēt ieturētu varbūt
arī uzdevuma scēnisko pusi.: •
Izrādei da žas j a un a s. ne cilās, bet
zīmīgi, ļ>iekaņotasdžiesmas;vķ^
, . . , .. ..... , nējis Aimolds: Lindemanis, • .•Pirmiz-si
un uzmanību. Būs kases gabals. •'
••:.:'•':\^ V. D ā r z i ņ š
P^licija:^ atklāja uguni, streikotāji
^ ^ . Poļicistiem virsū verdošu ūdeni,
^.cta ķieģeļus im dakstiņus no slim-
^icuv jumtiem. : Kauja', turpinājās
Vairāk nekā stundu, un slimnieki
.šo laiku gulēja pag.ultēs: lai glāb­tos
no rikošetēm, slēpās gultas veļas
skapjos^ un; pagaidēsv Daži; piecēlās
Palika stāvus gultās izmisumā
diegdami,: citi — asaru gāzes
apsveibiiiāti —. metās laukā i:)a: lo-giem.
• Ārsti un sieviešu kārtas; s l i -
^ , : .kopējas : pa to^^^M^^^
ŗāspēks un policija aizsauca palīgā:
četrus ^tankus uņ.vāirāka.S:ugunsdzē­sēju,
kolonnas. Kad tādējādi, izdevās
Ielauzties ;slimnīcā,; :pienāea; 'streiko­tāju:
kārta slēpties pagultēs.: Sešus,
kas izlikās; par .slimniekiem, atn
gūlušies .tukšās dzemdētāju
;Kad. viss beidzās; kāds akls slim--:
nieks teica:.Negribas •ticēt;- ka ;tē
vispār-kāds - vēl dzīvs." /Bet; izrādī-'
jās, ka ievainotai: daudzi/-.taču ņoga-'
iihāts . nav : neviens/A^ 1000 ^ sllnļi-nieku:
dzīvības:jan ļoti apdraudētais;.':
Nogurušas slimo kopējas' Adsu; nakti;
pēc kaujas; tiu-piņā ja -/šķirot; :sliņfinie-'
kus un; vest; i i ņ u s atpakaļ uz viņu
•gultām;; ;•'.:'.:•.
^--No.-AJēksandrijas tiņo, k
;nemitīģii:- turpina; :;parmeklēt:. mājas,
lai; atrastu nesenajos "n:emieros:;:sa-ļāupļtas'
mantas.;; Līdz; šim pār lau-
; pīšanu ;ēsot apcietinātas v.apm; ,400.
;personu.;-; • ;.•;•;•• •';':;;.:r^';/,!;'
izsaku v i s i e m - \a3 .;mani; apsveiKusi
a. 70;.gadu.'dzimšanās .dienā- un.
7ainojos:.'.ķa; nevaru; atbildēt' kat­ram;
;v.apsvei cēiam-.:. ;;personī gi:,, .Mīlie
apsveikumi^ - un ^ '-jaukie.;: ^:novē-iēj;vmi
mani :;stiprinājiisi turpmākam ;;• dar-
'barn.-•;;•,•-;; /;•:;:';•;;.;;; ••'.:••;
;;, P r a y .es t s/.E;d;ģ;a fs ; B e r g;s
§ im ņu m ur am pie vien pt a s 2 I ap as -
. puses, kuŗa-s saņ em AT P C T AI
pasūtinātāji
vilšus esam pakāpusies no palieveņa
uz sētsvidu.
,.Sarunāsim kā vīri, kas prot viens
otru cienīt. Gluži par velti jau n ē . . "
Kalnapaurs apstājās pu.steikumā un
vēroja īves seju.
Muskulis tā vaigā trīcēja tik
skaudri, it kā tur zem ādas kūleņotu
kas dzīv.-^. Labu brīdi varēja dzirdēt
tikai, kā Kalnapaura zirgi, ātri
skrējuši, elpo.
..Ko tu gribi?"
Kalnapaurs savieba seju rādīdams
pārsteigumu.
„Tu!...." Viņš tad atkārioja. .,Vi^'-
pirms iegaumē, draugs, ka es esmu
— jūs."
Bal ss skaņa 'tomēr joproj ām bi ja
glaimīgi laipna un fabrikants r^aidī-ja.
it kā cerēdams dzirdēt no īves .''^0
,.jūs".
,,Sauc mani par jūs," viņš tad at­sāka.
: ..Sauc mani par jūs un tad
piepeši viņš pagrūda delnu otram
pret krūtīm un viņa teiciens plisa kā
pātagas pliukšķis nobučo roku'"
Zirgs, kas bija plucinājis lapas nie
zedeņu sēias, pacēla galvu, sa^slēja
ausis un. pat lūpas uz .^aimni^'ka pusi
pastiepis, mirkli sastinga, vērodams
01
galdu, tā kā glāzes un pudeles palē­cās
gaisā. Tās krita atpakaļ zvanīgi
.skanēdamas. Viss cits šajā telpā .bija
apklusis.
„Galdnieks," sacīja kalpotājs.
„Grib nodot- te zārku. Droši vien
pārpratums."
Sīks smiekls paspruka galda vidū
un iekārās lustras zarā. Bet dūre,
vēlreiz galdu dimdinādama, nosita
smiekliņu.
,.Nē! Nav vis pārpratums!" sacīja
Kalnapaurs, cēlās un gāja uz dur­vīm.
^ = l
Parāja krietni ilgs laiks. Balsu
murdoņa blīza virs galda ^ kā uz­raudzē!
a mīkla, arvien . vairāki
at^zvēlās krēslos, vērdamies dūrhu
zilumā .spīdīgi sasārtušiem ģīmjiem.
Gāzās pudeles un lipīgas, liķieru mē­les
laizīja galdautu.
Anna .sēdēja, vērodamti ! VLSILS
dzedri nīcīgām acīm. Jauna viņa
vairs nebija, bet joprojām daiļai
,,AIan bija reiz meitene..." Viēas '
galda pretējā galā izmeta rokas gai*;
sā un aizvilka dziesmu.
Bf't tad divi kalpotāji klusi ienā-;
ca telnā un, nesacīdami ne vārcļa,;
vēra mil7,īgās bīdāmās durvis ļu?;
salonu, l:as atradās iDlakām. Lielās
balti krā.sotās plāksnes pašķīrās,
attālinājās viena no otras un, ba
motalli.sku gultni slīdēdamas, ap-:
slāpēti dūca klusumā, kas: piepeši
bija apsaldējis dzīru galdu. \
Kļuva redzams krēslainais salorļs.
Melns zārks stāvēja isiabas vicļlū
starp divpadsmit svecēm sudraba;
lākturos. . '
.šķirsta, kā Buda kājas zem sevis
parāvis, nekustīgs sēdēja l(abrikants
Kalnapaurs,-. -
(Turpinājums seko.s)
V I
t 5
veK.u.s..
Īve stāvēja visa auguma
zvārojās.
Sieva, piegājusi klāt. -uzman gi
-L-J!:"ia viņu tuvāk Kalnanauram
•/o.]>rQiām-delnu 'pret- otru. ;.
tagad: triumfēja plati un ņii^dzīgi.
B
m
Keress uzvar Eivi
aor. valcarā Maskavā sākās ot­rais
posms pasaules meistarsacīkstēs
šadiā. Spēlējot asā spāņu atklātnē,
Keress jau 26. gājienā uzvarēja Ei^i.
Rešev.^ka un Smislova partija ne^
bija tik spraiga. Pēc 40. gājiena sa-cen.-^
ibu pārtrauca. Vadībā vēl vien­mēr
ir Botviniks.