Bavarijas Latviesu vestnesis, November 11, 1947

              V?.Bavārij im.-,
,^ļ.dienas, pēc kam /«'fJ''»! t2-
Ieteic ASV
1,-
i-;
6i
uzņemt ^
: |!flt īpašu komfi T,,''r*'%
.8 i amerikāņu So S, i
li iece ošanas likumr,?? .^'^«'^'
eļJapvār!. - sesijassSk^
^apbrīno brīvas l4t§de?'v, *
te?vyi^»^'^^^^^^^
iļ.;V]^l (Un cltl^ kas nmr atsiisTth
, Myās zemēs.. ReU^^^^
,JžIdu,_.kas,,vStai. tikt uz Sefc
.Jamer Pārējie gribot tikt S;
. NYHT-Fran&
neļauj vest berniij
iiz Krievilu pret ieva g,i
Francijā lielu interesi radijij jj.
mjuins, kad tēvs un māte wm
JuSle? par to, vāl. viņu bērnus dtiksl
uz Krieviju vai nē. T m i
ļ balitkrievs Dlmltrljs Spetčinsitls, kii
Ieradās Francijā pēc pirmi passala
kara, apprecējās ar krievieti un ta-
Ulka.dzīvot Nīcā. Viņu trīs bērnii(-
ģiiva Francijas pavalstniecību, P«
SķlrSanās bērni palikaplemātes,kai
• nodeva tos atidzināžanas namS, Ta-gaā
māte nolēmusi, kopā ar cltlsu
veciem krievu emlģrantieiii, afsrief
tieis. Krievijā un gribēja ņemt li<ii
arī bērnus. Tēvs tomēr pieteici
franču robežpollcijal, ka negrib pi^
}aut bēņnu aizvešanu uz Krieviti
Policija, pēc sazināšanās ar i e k U
«italstrlju,, ar! atsūtīja atpaltal«
vien bērnus bet ar! tnāti.
vPēc Reutera ziņām, Spetfin^i
kundze ar trim bērniem roeklJiu»
patvērumu padomju vēstniecibi Pa­rīzē.
• VēstoiecSbā atteikusies sniej
aņai par viņu atrašanās vietu,
5pe«HnBkis pats paziņojis, ka M-nHāsies
meklēt.savus bērnus. Di
R E D A K C I J M
'ald. K^ r k l i ņ S , HallS,
SiDA BBOStJRA VAJADZl(!A
XC K piiniefkorum ālacisjaaus biurojms g atavot"^
tai angļus valodā, ar ^ ā f J
lŪBU zemi m tautu. Mums,
4amies še, Anglijā, tāda ^
ti nepieciešama. Tai jabūtvj.
irskatāroai, mustretai, jjg
šdzēdami mūsu ^eznos daP J
ras izdevumus <^ a^^unu^^
«nseorte tain igrļ uJ avuatlāojduaši . pvaw^g^RyV^
KmēsuztovaramatMdetTJ^
di izdevumi ir, tad tie t r C Ķ ^^
: no savām algām nevaram w
ities. ļjļiŗiflt
Uelais vairums anglj^J^ ^a,.
onis ik dienas jāsaticas. ^I^^
īli ļaudis, kas pat nez^-lļidķ
8 atrodas. Es P^^ffJ^^ ^em zīmējis, Eiropas JSS^^^^ rādītu, ka mūsu zeinen|J|^^
uga insto uanng ļmu ustavlāarmd-u ^ s^tā.^s ati -f,
nuiusiielcš.ā,pa.og„7^ia"
0 mūsu valodas zinaž«^%et8,;
,3 vnaejkaāddzaīgsa ifst iPbl^ufs•i..eSgē sts ft
balta un paradits- aiSja
1 anglis vm^J'^ ^ .
lasīs un ^^°^lv^
iez tam šads 3^°;,. MeŽiea
tiem mūsu , f ^
viju atstājuši jau P >j„ 0-
.yļņu zināšanas ir roW^,jasJ,
Hem neretijaprjam^kad»)'''
stāvoklī' un apstākļos,
itstāja aizbraucat.
PIEZn^lES PAB LATVIEŠIEM ESLINGSŅA
Var Jau tā: uzkāpt kalnā, caur pa­celtu
mosta glāzi- raudzīties lejā un
pec tam teilct: es redzēju Eslingenuļ
Bet lā būs bijusi tik vien kā vīnā
apjozt^ vācu pilsēta» kam Nekāra
rātni spraucas pa vidu kā dzīvsudra­ba
stabiņa termometram ar mērenu
temperatūru, lai dotos laz slavenā­kām
pilsētām.
Bet ir vēl cita Esllngena — tā, ko
7000 latviešu tik pilnīgi darījuši par
savu, ka chroniku rakstītāji. gandrīz
jau varētu runāt par la.tviešiem pie
Nekāras, piemino+ ^^\ryus apmēram
šādi: „Tie atnāca -nievām un bēr­niem
auglīgajā Nekāras lejā, un
rātsnama zvārguļu spēle vēl nebija
Iezvanījies! nakti, kad visā. pilsētā
jau skanēja latviešu valoda. Divi
gadi tie ēda balfu maizi, darīja stip­rus
dzērienus, rīkoja djciesmu svēt­kus
un izstādes un svinēja dienas,
kas izvērtās naktis. Divi gadi te bēr­ni,
gāja skolās un pieau.}*u5ie mācī­jās
amatos, vareni tirgojās, spēlēja,
dancoja, pēla pasaules valdniekus,
tteēja praviešiem un gaidīja zelta
daitus pēc zelta vārdiem, līdz kādā
Jatftā dienā . .
Taču §ai vietā jāapstājas, jo, ta ka
zinīgais Nostradamus, karaliskas at­riebības
vajāts, sametis savus nākot­nes
pareģojumiis jukžim, nevar pa­redzēt,
kādi likteņi iegrozīsies pa­saulei
un visjiā iejaukrtajai latvl^u
šķipsniņai, ,
Latviešu Esllngena, kāda tā ir pat­laban,
īsteni sākas ar tiltu.
Tas gan nav ne bīstami roman­tisks
kā Venēcijas Nopūtu tilts, nedz
daudzināts kā izsnaicitais Bruklln^
milzenis Ņujorkā, bet tam piemīt
īpaša vara, „Ja gribu kādu satikt,
eju uz tilta, lin tur jau Samals nāks
pretim", teiicn kāds Ealingenas dzīves
likumu sekmļigs students.
Uz Eslingetnas tilta tad arī gaišā
dienas laikā piepildās visas vēlēša-
'nās, kādas vien var būt iebraucē­jam.
Lūk, iur puķi rokā iet lilija
Stengele. Bet no otraji puses tilta
skatuvē uzniSk Irma Graudiņa, kam
puķes vietā ismaids. Viņa izskatās
tāpat kā kāfilreiz skolā — dejojot
Grīga Pavasiari, kamēr es stāvēju
kulisēs, gaidot kārtu deklamēt, par
sniegpārsaiņēļm. Kamēr mēs mēģi­nām
viena otrai teikt, ka klājas labi,
garām aizplļvo dzejnJeks Teodors
Tomsons, uz divriteņa slīd bijis Ro­mas
viesnīcas bāra mūziķis im kāds
kungs, tik pŗuzlstams, ka iet tik klāt
un teikt labcfien, ir tepat blaku. Bet
|Vēl laikus pji^gūstu attapties, ka mū­su
pazīšanās ir viens \ienlgs tei­kums:
„Ko kundze v<,^lasi?*^ kādā Rī­gas
veikalā. Tā bija gan neapnīk­stoša
pazīšai^ās, taču pat bez smaida
tiesībām.
Un tad uz šī pagātnes tilta parā­dās
cilvēks, ko vēl tagad dažkārt re­dzu
nelabos sapņos, —• mans ģimnā­zijas
matēmfļitikas soļotājs. Vainīgi
novērsu acis,, apzinādaimās, ka tagad
nepavisam vairs nejaudātu atrisināt
kaut vai nicika uzdevumu: ja divi
kuģi pārpeld okeānu 147 stundās,
cik Ugā laiki to pārpeldēs 13 kuģiT
Toties tā maitfcēmatika, kas top skaidra
šai brīdī uz ļSslingenas tilta, ir vien­kārša
un briesmīga: cik gara ir pa­gātnes
skaitļu rinda, un cik ne2l-ttāms,
kad mi kur tā būs jāsaskaita.
Pašlaik mļtkur netop tik .daudz
saskaitīts un atņemts, reizināts un
dalīts nākotimei kā šeit, latviešu pil
sētā pie Nekāras, kur krietni saim
niecības vīri gādā par darbdienu,
bet vesels pulks mākslinieku par
svētdienu. Kamēr Lidotāju skolas
zemākajā stiltvā dala maizi, tikmēr
pašā augšā Rslingenas latviešu teāt
ris iestudē Zīverta Ak^tii, kam drīz
gaidāma pirmizrāde. Reizēm, ar cre
nibu no lejas skatoties, var redzēt uz
lumta režisora Veica smalko, ner­vozo
siluetu vai Jāni Ļejiņu vis
viņa brāzma;lnībā, noraugoties uz
Eslinģenu no Šekspīra laika tālu
mienL
Kaut kur, aiz ci/ta tilta, mājā pla­kanā
kā bal<iļtkurpe, dzīvo latviešu
baleta grupa^ kas reti sastopama d -
idi kā vien uz pirkstgaliem. Top
divi baleta viencēlieni — Usta Me-Īsto
valsis un Richarda Strausa Rožu
cavalieris, bez tam vēl virkne diver­tismenta
deju. Tālab Osvalda Lē-maņa
vaigs ir reizē līksms un raižu
pilns kā Dievam pirms pasaules ra­dīšanas,
bet mūzikas maestro And­rejs
Lindberfs apgriezis dažus vācu
mūzikas arcfilvus ačgārni ir tuvās,
ir tālās pilsētās. Pa tam Vidbergs
darinājis kostīmu metus, bet H. Gri-cēvičs
iecerējis dekorācijas, un šos
zīmējumus' viesmīlīgajā baletnieku
mājā dabū apjūsmot katrs ciemiņš.
Bet ir Eslingenā kāda māja, kas
spītē ģeogrāfijai. Tā ir maza Ist^i-ņa,
kur ir klavieres, pulka gleznu,
vīrs — pilns nedragājama m i ^ kā
tas kaļas, kas^ekad neies pie Mu-chameda,
un kustīga tumšmate, kas
vai nu glezno, vai vāra kafiju. Viss
tas kopā ir Volfgangs un Anna Dār­ziņi
un viņu nemainīgā apkārtne,
vienalga.Jcādā zemē vai pilsētā. Ja
viņi aps^os uz' ceļa som^s Ķīnas
un Japānas robežā, tad arī tur būtu
Pēkšēna iela 7, Rīgā. Un ja pār­kāpj
Sls istabiņas slieksni un pieru­nā
Dārziņu nospēlēt savu nule pa­beigto
sonāti, tad mēs esam ārā no
Eslingemis un tai pasaulē, no kuras
mūs nekur citur pārcelt nevarēs, ka­mēr
mums būs savi mākslinieki.
Tilts ar savu brīnumaino varu
mani vēlreiz aizvilināja atpakaļ uz
Eslinģenu. Piesaucu to, ko vēlējos
satikt, bet nenāca. Pirmā mīlestībā
ģimnāzista cepurītē taču laikam pa­likusi
zem liepām Raiņa bulvāri, un
tik tālu pagātnē pat JEsliņgenas tilts
vaii^ neiesniedzas.
R i t a L i e pa
f Vācieši
A n d r e j s E g l l t ls J ā n i s K H d z č is
Atvadīšanās
Kapeņu plīvuru atvilcis
Zirneklis spokainām kājām —
Kā gan tu gūstīta nonēkM
Jauno dvēseļu mijās? (7. turpinājums)
Re<iz tevi plivur! — tiesi^sis,
Tiesājot tai$ni un bargi:
— Salauzti zvērestu zieģeli,
Vnušl v i ^ sargi —
Simtkājis, kapeņu simtkājis
Šķidrautu pārvilcis gaida —
Sai'gādams roku izstiepju,
Atrauju — kapracis smaida.
Angļu grāmaf"
izdevēju grūtības
Tā jājautā, izlasot divos dažādos
laikrakstos divas pretējas ziņas, da­tētas
vienā im tai pašā dienā. Vie­nā
gadījumā amerikāņu ,J^ew Voīrk
Herald Tribune" Eiropas izdevujņs,
kas iznāk Parīzē, sniedz materillu
par angļu militārās valdības izdarīto
aptauju, ar secinājumuv kas arī likts
ziņas virsrakstā: Vāciešu lielākās
bailes ir jauns kaŗS. Otrā gadījumā
angļu „Daily Mail" kontinentālais
izdevums, kas arī iznāk Parīzē,
sniedz sava līdzstrādnieka, pazīsta­mā
žurnālista Vorda Praisa rakstu
hoKoblencas, franču joslā, un šī
raksta secinājimis un virsraksts Ir:
Vācieši cer uz karu.
Vācijas angļu joslas militārās val­dības
aptaujā Hamburgā im Lejas-zaksijā
trešā daļa iztaujāto vāciešu
izteikušies, ka baidoties no Iespēja­ma
Jauna kara. Hamburgā no 957
personām 30 proc. minējuši kara
draudus par savu galveno rūpju ie­meslu,
bet Lejaszaksijā. kas robežo
ar krievu joslu, no 278 iztaujātiem
šādi izteicās 34 proc.
Rūpes par saimniecisko sajukumu,
pārtikas trūkumu, gaidāmajām zie­mas
grūtībām un dzīvokļu krizi pir­majā
vietā Mka tikai ap 23 proc. iz­taujāto,
bet personīgās rūpes par
darbu, ģimenēm, denacifikaciju un
līdzīgām lietām — ap 15 proc. Bai­les
no komunisma Hamburgā izteica
7 proc., bet Lejaszaksijā 10 proc To
izpauda piezīmes aptaujas lapās, ku­rās
bija izteiktas bažas, ka rietum­valstīm
neizdosies pārorganizēt Ei­ropu,
ka komunisms turpinās izpla-ttlies,
vai ka Eiropu pārplūdinās pa­domju
karaspēks. 11 proc. aptaujas
dalībnieku abos apgabalos tomēr pa­skaidroja,
ka viņiem ,.vispār nav ne­kādu
baiļu no nākotnes.
Vords Praiss savā vēstulē, turpre­tim,
raksta, ka vāciešu jaimākā pa­audze
galvenokārt cerotnz Jaunu
karu kā uz izeju no bezcerīi^ā stā­vokļa.
Stāvoldis Ŗletumvācijā kļūs­tot
arvien sliktāks, jo trūkstot vā­ciešu,
kas būtu spējīgi ko krietnu
organizēt un paveikt. Vecākā pa­audze
esot pārstrādājusies, pagurusi
vai arī atsvešinājusies no apstāk-
.JSaintu saimnieka tīrumu malā
bija eaiers. Vajadzēja tik pāt^ikriet
pār Apšu kalnu un jau varēja dzlr-^
dēt niiBdras šatjfctam. Izklausījās tā,
ķa tuir būtu sanākuši visa ^^^^^^p^^^
veclH un runātos bez gala. Ess tur
sēdēju, klauslj<» un prltoJu«Nev^^^
rēju saprast viļņus. Kā gari Hidens
var saliekties tik daudt tumši zilos
līktim(>s un Šūpoties tā
nēdan%s
Jēkaba acis ir airviSrušās.^^^^^^^^^^^^
dziļi elpo. Reizēm pa^R viņš
parausta uzacis.
Māte Aatās viņā uaa jau otru rei-d
paceļ n^u. Viņai tā grflbētos
^. . , . . , ttoglistitdma galvu] Nē, atkal at.
Pirmajā vācu un angļu izdevēju velk IH^U atpakaļ Viņilvar^^
sanākjonē pēc kara. Hanoverā, refe-ļties,
rātos, starp citu, noskaidrojās, ka Ilgi viņa % sēd; Jēk^^^^
skolas grāmatas tagad Anglijā par mās, un pēinioniā sa^^^^
20 proc. dārgākas nekā pirms kara, stāstīts^ stāstus, un silti pilieni nāk
un to cena vēl turpina augt. Ang- no vīņas acu kaktiņienv Uh^
lijā daudz pieprasa grāmatas, ^as pār vaigiem imhokrk^u^
Jaunajai paaudzei apgaismo Vācijas ' % d viņa ceļas^ un iiz piricstgsili^^^^^
tagadējos apstākļus un vāciešu dzi- atstāj istabu un a t g r i e ž a s ^ v iv
ves veidu. Lieli panākumi bijuši stibā starp traukiem, gnjziemuiii^
Eridia Kestnera pazīstamās Jaunat- sienām pakārtām slpoliuvērtiinSm.
nes grāmatas „Emīls un detektīvi" Virtuves telpa viņai t^^^^^^^
tulkojumam. Angļu grāmatrū|mle- gaiša un 'i^ta un ir tā, ,1t kž- viņai
kiem patlaban jācīnās ar Mfim vajadzētu gatavoties kādiem^^^^^^^^^^i^^^
grūtībām un jāsamierinās ar kara kiem. Viņa 'paņem no plaukta veco
laikam paredzēto .Jcrizes ietērpu" baznīcas dziesmu grāmitu ar krustu
grāmatām — ar šaurām malām un uz vāka un meklē steip
sīkiem burtiem. Jauniem apgādiem tiem iņimi to vietu, kur Dievam vis-pieSķlr
atļauju tikai vienas grāmatas | vairāk pateicības dzledātS;
izdt^iai gadā, caurmērā 24(K) ^ -
semplāru meti^iā. Kopējā papīra ļ 6.
deva eisot 70 proc. no 1939. gada dau- Balsjis pie dzīvokļa durvīm J§ka-dzuma.
Vācu lasītāju vēstules Īle- bu atniodina. Viņš paklausās —
cinot, ka lielākā Interese VāclJS ir ne nāķ
par Tomasu Manim, Hermani Hesi, ,.Vēl guļ," māte saka.
Franci Verfeli un Slnkleru Ljuisu, Zane smejas* Viņas smiekli^^^^^^^^h^
kamēr modemos krievu autOTus tik- drosmīgi un dzīvi. Jēkabs tos pa-pat
kā nelasot | zītu citu simtu smieklu vidū.
, 3 i viņam kaut ko leļ-ukstēSu ausī
un viņš tŪlH būs augšai" v ^
J^abs apgriežas guHātrlsre^^
Sega ap viņa kājām saveļa^^^^^
Viņš paberž seju i^llvCTiā \m ļmska-tfe
puHcstenl. ļ r pāri pleciem.
Zicie veŗ duņds uh apstāJas;^
ļiem, pavadot gadus konoeatatdjas ļ „0u! Dcanāju, ķa tu vēl šņāksi kā
nometnēs vai ārzemēs, Jaun^ci j^- Ķegums,*' viņa saka
audze, uzaugusi nacisma garā, bet ,,Ko līdz Ķeguma šņālcšana,* ka tu
līdz 28 ^^gadu vecumam attelvota no nāc^ zvanīdama kā tramvajs."
denacifikādjas sodiem, esot ciniska, Tf Ir visa viņu apaveicināSanās
sarūgtināta u n s k e p t i ^ par iespē- S^rās vasaras. Viņi
Jamu apstākļu uzlabošanos. Jau- drīkst, jo tā viņi ir paraduši ^ nc-natne
tādēļ gaidot Jaunu karu, Jo tā paljāties vieriam ar otru. Viņu drau-esot
vienīgā iespēja taisfit kādu kar- Uzību nekad nav apgrūtinājusi mī-jēru,
pie kam neesot pat tik sevišķi lētāju sarunu maigums \jin plesardzī-kāru
vāi
no tā?
Vientuļnieks maza laiva dosies uz Austrāliju
Kaut kui" Vddusģūrā brauc 20 pēdu
gara motorlaiva ar vienu pašu angli.
Tas ir 38 gadus vecais Andželo Sink-lērs,
kas nejcliid agrāk nav jūrā bijis,
bet nolēmis \'iens pats aizvadīt savu
laivu līdz Austrālijai Piar šādu ce­ļojumu
viņš sapņojis jau 30 gadu.
Laivas provianta kaist^j ir piepil­dīta
Ziemeļitifrikas augļifem. Sink-lēram
ir medību bise U3i munidja.
Laivā nav niē radio uzt^/ērēja, ne
raidītāja. Vienīgais komiMiss ir vecs
instruments, ko viņam uzdāvinājis
kāds bijušais lidotājs.
Pirms trinjs mēnešiem laiva, kas
nosaukta par „Cute New1;*', izbrauca
no Kingstomiļs pie Teimsas ar pa
vecam pirktu! un laivā iebūvētu auto
naotoru. Nebilja neviena pavadītāja.
Ses^ten^a beigās Smidēzs raksUja
mātei, ka nokļuvis franču Marokā
un drīz dosies tālāk uz Suecu, no
turienes !>a Sarkano jūru uz Indiju,
tad gar Indonēziju uz Austrāliju.
Sinklērs nekad agrāk nav braucis
pa jūru un nav arī mācījies na\agēt.
Bet 18 mēnešus viņš pats būvējis
laivu, kas pēc viņa domām vispār
nevarot nogrimt Visu mūžu viņš
bijis vientulis un savādnieks. Pagai­dām
prese par viņa braudenu uz­zinājusi
tikai to, ko viņš pats pie­minējis
vēstulēs mātei Pāts sākums
bijis šāds— 16. jūlijā — izbraucis no
Kingstonas. 18. jūlijā'*— uzskrējis
sēklī pie Vaitstēblas. 21. jūlijā iz­metis
enkuru 10 jūdzes uz rietu­miem
no Kalē, 31 jūlijā — izbraucis
uz Džersiju, 7. augustā — ai^^rau-ds
no Džersijas. DM
svarīgi — kurā pusē cīnīties.
NYHT, DM
ba. Slnl ziņā viņi tr bijuši lī<fa šim
kā divi draudzlīd, n^^^^^
puikas; Abi sabāž galvas kopā un
izgudro kādu nerātnlb^^^
pdidzibu. Ja tā kāda^ va­jadzīga.
Komiltoņi ir ^rlsādi zobo-
Celiinieks Jānis Ozoliņš, kas dzīvo I | ^ ® ^ ^ ? f
Ch r o n
Zviedrijā, atgriezies Stokholmā no
Šveices, kur piedalījies sakarā ar
tai pievijuši visas iespžfjamās fan­tāzijas,
bnet tas ne 2Sani, ne Jēkabu
Lucerna svētku spēlēm rlkcrtajos
melstarkursos. Paredzams, ka Ozo.!?«^l!"«Li!^^^;^^"^ liņš ar nidc. gada sākumu papildinā­sies
pie Enriko Mainardi Romā.
no abiem Istt vairs neatceraJB.^^^C^
lonis, li^ekas^ Ir Wj is J^cāba draugs
Stengele. Galma nerru tēlos i^^^i^^^^S^ Mitrēvics. Pārējās lomās L Grau-h^^^^^
diņa, K. Velcs. J. Lejiņš, R. B i r z g a - L ^ ^ ^ ^ ^ g ^ ^
lis u. c Dekorfidjas gatavo prof. r^^^^-i^^.-^^^^
J. Kuģa. Pirmizrāde 17. novembri.
Jāņa Jaunsudrabiņa romānu
Augšzemnleki ar autora ztoētju paS- I z ^ i ^
„Tagād tii būsi uzlabots cilvēka
materlMs. Tu izskaties tā, ka mežu
vējš tev būtei Jo to šo to
portretu izdevis Selgas apgāds
Kemptenē.
Artūra Bauraaņa sarakstīto KriS-jāņa
Barona biogrāfiju izdevis A.
Baumanis Augsburgā.
Viss ir teīvi un labi. Notikta
un saplēšanas pavisam ir aizmirsts.
,.Tu domā?" Jēkabs sitvaicā, vēl
i^zīdamies zem segas, un skatās
A nM^ka^« i!»u4ir«« rr 4**r« /*«^ i Zanē, acis iienovēTSdams. Vioam
t ^ ^ u kurpēm. Viņa šovasar iecerētā
kom^cjas lmit^e^^r^a^t^ū^r as apgāda i^de-l Z^an e tagad Be^k^a^s ^v^ēl^ ^s^k^ a i ^^
^ s t u krājumu Studentu dienas h ^ ; , t ā ^ P ^ | ^ ^
Minchenē Izdevusi Mlnchejies Jatv.l Zane pamana viņa skatu.
studentu apvienība.
J.Daņķena Izdotam im rediģētam
,.Ne^aUes mani tā. Jēk, t ā d a a
tavas acis man nepatīk. Tu to zini."
Sisaitgādķiājums Jēkabu sit Tad
Iznākusi 24. burtnīca. Izdevums pa
stāv Jau divi gadus.
K a s u n k u r ?
rakstu sakopojumam Trīs zvaigznes
i.^sv,.cr« OA Ki'^7^a īrA^^t^a nft. I vlņa nav aizmirsiisi^to reizi
pavasarī? Viņš Ievelkas ^ v l u a vi­ņa
pirmo prieku pārsedz ēna.
„Vai tu esi nomodā?" atkal
•jas; Zane.-
>,Protains, Pret tMam, kā tu, ti­kai
homods sp^j aizsargāt," rauga
smieties ari Jēkabs, bet viņa smiekls
Krievi izvākuši 2800 vācu gleznu ļ §oreiz nav vairs tik 1)n
no savu okupācijas joslu muzejiem, Jēkabā nodziest kāda \dņa paša
Parīzes amerikāņu klubā paziņoja būvēta cerība. Zane nav zvanījusi
Metropolitēna muzeja direktors viņam viņa dēļ. Viņai vajadzīgs t l -
Frensiss Teilors. ' kai viņa pakalpojums.
1945. gadā nflruSā dzejnieka Pola ..Tagad pie lietas,'* saka
Valeri vietā par Franču akadēmijas! zini jau. Tevi e^^^^
locekli uzņemts diirurgs un pazīsta- pasauB, l^ameŽ^
mās Malarmē biogrāfijas autors pro- vienu vārdu es tevi Šinīs dienās
fesors Anri Mondors. gaidīju kā ģirnnazlstem^
Badenbadenē 82 gadu vecumā mi- Jēkabs pžlej galvu un kl^^^^
ris Pēdējais Fridricha Sillera pēcte- Kas tad nu nāks?
cis -brīvkungs Aleksandrs von Glei- ,,pggaidl Nestāsti tālāk, ļauj sa­dien^
Rusvurms. Sillera jaunākas ģgrbtie.s. Es gaidu, ka te nāks kaut
meitas Emīlijas mazdēls. Viņš sa- kas traks vai win]c?s. Tādas lietas
rakstījis Fridriciia SiUera biogrāfiju ^.^^^,^^^^33^^^
^ ^ ^ ^ f n i i ^ ! ^ * ^ ^ ^ ^ " ^ Jēkabs ir: no gultas ārā u^^
PPe^eS scailv^a.'s ^lie^la^s jL nonnd^ onnnaus. ttunrmnpejiaas. ^^cienos drē,b ēs,. Kā^jā^su i^r Jau kiirpes
Šveicē atgriezies 83 gadus vecais zem zoda kakla ^
vācu komoonlsts RidiaMs Strauss. ,,Vari stāstīt t ā l p par tp nelaimi
^iņam neesot izdevies AngUjā no- Tā tu mežsarga sievai te^
drošināt savas tantjēmas. Viņš sa- ,^ā. tā es viņai .;ācī
ņēmis ielūgumus ari uz ASV, bet Nelaime vien ir. Viņā ari tu nebūs
vecuma dēl tos nevarot pieņemt 1 Laimīgs." Zane smejas atkal un pa­stās
Jēkabam act& A s i j
skatās viņi, t ā l l ^ ^ I d l d ^ i ii
ne atsāk.
.,RIt iebrauks mans ^ ^
ču atceries An» Linattmi? Hu, .tm
pats, ar kuru tuvāk l^>ailatote
Helsinkos pagājuši g a ^
ferencea laikā,"
J ^ a l ^ pamāj, V ^ taM
to garo,' gai^ataliio ardiit^tQm
sti^enlu. mņi abi ar Zani b l ^ pNI
demojušies viņa mijās HaMek»
Viņam ar Arno labi v a i ^ āmšm
un viņi bija sadraiĶizēJu^es,J^abs
zina, ķa viņ? Zanei visu l ^ u rak«
sta vēstules untenls ir ari v ^
minējis ne reiid vien. ;Ka šis Arao
ar Zani jau būtu t i c b W i ^
viņam jau gribas aftiiiukt 110 Htii-
^ l e m uz Rīgu, tas J t o lm 1 ^
c^-;par...Zani,- .:..v• v^v: • . : . ^ > '^ ; :
Jēkaba ad# veras tfiatas, tad i a \^
Jas Šauras un viņš ^ t ā s grīdā,
,,V§1 to bēdīgāko, kas t e v i ^ ļ ^ ^
neesmu teiku^, bet es oianu, tu j ^
paliec bMiga Vai šis puisis tev ne-
.patņ^r".
Nē. tā Zane ir^^v^
viņu ziniau kas viņa irt V i i ^ t ^ v la­sa
no ^jas kā gatavas torriiulaa no
ķīmijas. Vai atkal es biju mikstšt
Tūlīt Jēkabs ņem sevi groipš.^
bērni rāda dtiem savas bēdās. Viņš
smaida, Nē, viņš Jau skaļi lesmojaa
..Kāpēc tu tā domāt Stāsfti v i ^
tālāk.":,.; ^^:r:r:'-'C--^^
„Redzi, tagad tas pultis ir jau
jauncepts arc^itektsi Ģ^b<rt rediēl
Rīgu un draugiem-labdienu i^te&t
Se, paskaties — te ir viņa vistule."
J^abs paņem v^ulea lapu. !©•
sākums ir latviski ,,Mana mijā Za*
nel^V Tālāk somiskl Vēl tālāk un
galam všdskl Pašās beigās vēl
mijā Zane!
Jēkabs šo vēstuli ir tikai paskat ī-jieSi
Nelasa. Negrib \m nevar lasit
Tur ir par daudz mīļā Zane. mī­ļā
Zane un mīļā Zane!
Viņš p^dpd vēstuli Zanei atpaka).
nKlausiesl Tagad nāks tās visas
īstā daļā. tas ir tg, kāpēc es
tevi tik ļoti meklēju vm laldf ju. Tā­pēc,
ka arī tu esi Arno paziņa un
s. Tads v l ņ a n l ^ T ^^
kam, vienīgais Rlipfā. Tad t i — rīt
aizej u2;stoclJu 13^32. kad Aplenfik
Tallinas vilciens, iin ļ^gaidl ļ Arno.
ŅebrInieB. bet paklausies. Ņem vi^u
savā gādībā un tie<jl,jir^iņūi^^^
kā proti Ved uz krogu vai uz feaz-nīcu,
kavē viņam laiku, kā tik c ^ -
ki,":---::--,;:;:;:.;>^;.. : : : r : v : :
Nu gan Jēkabs vairs nosapsdi ne-ko;
Viryl\ skatās Zane tādām acīm.
it kā vlija to būtu smalki izjokojusi
^.Manvlņani jākavē laiks? Ja nu
viņš maril sūta pie velna un prasa,
kur vina mīļā Zane?"
,;Nesteldzles izsamist Redzi, da­žas
dienas es viņu nevaru satikt
Man nav laika. Tu viņam iestāsti
kāūt ko traki gudru. Saki, ka ma­nis
nav pasaulē, esmu noslīkusi vai
laboratorijā sadalIjusLei~-j|lementu
miglājos . . . Varbūt tfķbr^smlgl
nestāsti. Ari zlemeļ^^
Saki, ka esmu neatliekamu iemeslu
dēļ kaut kur Izbraukusi un, Ja v i -
ņ m ir pacietība mani gaidīt, iagai-dīs.
Gan Jau tu kāD^ ko labii la^ud-rosl
Pēc kādām dienām es iera­dīšos
un viņu plevffl^
Zane i^*lu$t.
Klusē ari Jēkabs.
„ T a g ā d tev ir pilnīgs l e ^ ^ m
tiesība nopūsties. Rūpju nebūs ma­zuma,"
saka Zane. (
Arvien vēl J^abs kaut ko nesa-?^
prot tāda spēler^^
ko tikai Zane ^ J l a ^ r f i d āt
„Val tu rīko vliUņu Zane?
Ja noķersi tad būšu tava^ Ja nē,
tad — svilpo tukšā."
Zane drusku piesarkst Ta^ k
dusmu sārtums, bet vii;» noklusē*
,,Jēk, mēs rēlz norunājām, i ka
ņeuprašņāslm vlem otni par ļle-tšm,
kuras dažreiz nav īpasakimas.
Tu ^ v u k ā r ī b u pēc n^atdt <ļl^e-nām
vārēsi ajmilerinit"
s
daias^jiiilnOtes
,Dally Mail" ziņo, ka
mibas dēļ pilnīgi
v ^ ā Normeoa Kartneļa iirriltt
darbnīca, kur gatavo M ^ ^ f f l -
zabctes kazu tžrpus,
pēc, ka p^cšņi roinm vec&i
pielāgotāja madan^ /lAicIe.
rūsi ar sirdafcrtdku
pirms tam, kad gatavoju^cs
got princesd Izejas tērpu. Madame
Lude, kas bija 50 gadu v ^ pie
Hartneļa gan strādājuši tikai divus
gad us, bet pirms tam viņa bija ve­cākā
piegriezēja slavenā Pakina
modes salonā Parīzē un gatavojusi
tērpus daudzām karalidcām pero­nam;
Vakaru pirms Savas nāves
vlDa bijusi viesībās ko^ '^'::'Br
draugiem un visu laiku runājusi par
to, ka pnnceses Elizabetes kāzu
tērpu pielāgošana tomēr esot vi
,/izIves Udikās dieajas*'.
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
mi
M i
>L1