Bavarijas Latviesu vestnesis, November 18, 1947

              MraM'ŅMMni: VfiSTVLE NO LONDONAS
' f j ' '• '
1
nv. m m) l ^ ^ - I-. novembri
Ar autm pprakstii vai ialcifiiiem pa-1 Ang}u mārdņa, ko mēs te saucam
Ipar paimdu, ir tieši pakļauta Ein-hatri
ziņa teCutkcMsa domes. . (šteina relativitātes likumībai: mār­ciņa
var bOt gan lielāka, gan arī ma^
'Zāka^' '
]B>rivi>^igais Eiropaā laukstrād-nieia
(vīrietis)v bet briva dzīVokļ^^^
un uztura, Se saņem. 6T skaidrus Ši­liņus
nedēļfi. Lai rēķini būtu vien­kāršāki,
noapaļosim io summu maz-
Panfara» un zvanu/dunēšana' R!-1 ^fl"^ " P"^-^"
fffl» t SZ SofenaftasEriedu ^ ^ P« W u 8e var
t«.t=nat?' mTrs " ^ ^ ^ " ^ Vairāk derīgu man-
^^^1 ™ ' ^ I S h»^^ to Latvijas laukstrād-
^^^^^ ī&<^ SMS" niel« " saviem' 5 0 - ^ latiem
tāda bija Ji latviSu tautas £S t S ^ ~ is
Uelakā diena Latvijas brīvvalsts ''^^^^ J?^g'?i'„tt S laikā. Gads bija pavadīts pacietīgā f ^ " . f * ? " " maraņM utt. Ja
iSi uTnSmīffi darbk un v»ē1a to laukstrādnieka atturaa no Hardinaju-
S n S S ^ d l S ^ ^ J a u T a k a M ^ ^ ^ ^ ^ «° piecieflamiem izdevurņlm
Ssvētktf greznību atkal nomai* ^ ' J f » ; ^ '^
Mtu darbs, tas darbs, ār ko cSās " a ^ « ^ ' S ? ^ T J ^ J^;?
mūsu tauta, ar ko tā ieguva «vu L^» i^nTSl^ 4 ^ ^ ^
lakstumu, savus panākumu?, J^J^^
tfi atraisīja savas spējas tik tālu,
visbeidzot spēja fiatvert vēstires ra- neteOkat ari p^kste^ velo-ditd
Izdevību un pārvērst to par vi- f f » * » P*^!**'
sas pasaules atzītu vēsturiski fak- M», viņam visu gadu būs ^ ī b a s vai
tu - neatkarīgu Latvijas valsti S^*"/5l^*"" J!
Tā tas bija, bet. nu jau 8 gadus «^/«<»<>kla™ugofa^, būtu konste-vairs
tfi nav Smags ir mūsu tautas tējams: lat&stratoieka --vieninieka
Btāvoklls vn daudziem desmittūk- materiāla dzīve Se var iet i ^
«toSiem latvleSu 8ī diena Ja« l™roH.«Pj»°^^
gadu atkal pienāk sveSumā. Ar kā- m|reiņa ir ļoti Milda yertft»a.
dfim domām un pārdomām, ar kā- »a«<ļd i° JS'^^.*'"'^"*'?* o^'
dām jūtām un cerībām 18. novembri W laukstrādnieki cenšas So ap-
&>gad lai sagaida latvleSu trimdi- «taķU izmantot un, dzīvojot p ^ le-
Bifika Vādlā? ^*^a^ pieticīgi, par katru nopelnīto
Mtovia karsti mīlam savu zemi, pērk derīgas un vērtīgas, vai
Mivu tBii+M mvu »al9tl savu Lat- visnuaz ^ a i vērtīgas mantas. Liktos,
dte, to pieminam ritos celdainies unļ.tr^azāko iebildumu. Un tomēr . . .
vāktos pie miera iedami. Brīvās ļ Vērodams šo pirkšanas ainu, angļu
Latvijas vārds ir gaisma, kas mūs strādnieks domīgi sarauc pieri. V i -
pavida un/pavadīs un sarkanbalt- Uam nepatīk, s ka Eiropas brīvprāti-
^kanais karogs ir mūsu ticības ap- gais strādnieks pērk dārgas „kungu"
Hednijiāns. Bet vai ar i» vien So- mantas, Jo viņš pats tā nedara un
dien pietiek? ļ loti bieži ari nevar darīt. Ja angļu
Daucļz skaistu vārdu iS* teUs:ts par slTādnleks parasti ir saistīts ar ^-
mūžlģo Lptviju, par mūsu tautai merii — un tas nozīmē izdevumus, r-lāhto
zemi, par tautas' vienību, par tad starp brīvprātīgiem Eiropas
^ a s sūtību. Bet lLatyiJa riaļv tikai ļ srtrādniekiem ir daudz absolūtu vie-dzejiski
patētisks sapņojumls, Jeb ninleku, kurieni sasniedzamā pasaulē
mēs t'o gribam tikai par tādii vairs nav nevienaa tuvas dvēseles. Angļu
laātatīt? . I sitrādnieki arī domā par dzīvokļu
Neviei^u Idciju, nevienu VīžIJu par iekārtošanu, par naudas uzkrāšanu
īstenībuiiav pārvērtuši tikai ļalčlnā- un, mājiņas būvi un citiem tamlidzī-
Jūrtlu vārdi. Nevienu ideju bar īs- giem Jēdzieniem, , kurus mūsu ve-tfentbu
nav pārvērtusi ari tilkal ti- cakā paaudze, varbūt, vēl atceras,
Ciba: lv vajadzīga ari cietai mērķ- bet kaa mūsu Jaunatnei ir pilnīgi
ttēcīga griba un tās izraisltanlarbīga svefii. Bez tam angļu strādnieks vēl
aktivitāte — tas, ķo saucam par domā, ka mēs nerīkojamies gudri,
darbļi; ^ Dzimtenē tas^ bija katra ik- iepērkot visu naudu: „Ko jūs
dienas darbs, bet ko mēs šobrīd darīsit, Ja piedzīvosit streiku, ja
iveSumi spējam darit Latvijb Ide- uznāks bezdarbs vai ari Ja Jūs pie­jās
vārdā? ' meklēs slimība?** Bet mēs nu ceram.
Varbūt teik8,\^ka ir nepiedienīgi Sādaq nelaimes mūs nepiemeklēs,
g^fitku dldenaja noskaņā rurt'āt par Bez Sīš lielās vērtības angļu mār-ikarbām
lietām. Bet taisni tlipēc Irlciņal vēl ir ari kāda cita vērtība. Ja
Vietā katrau tieši šajā dlerā sevi brivprātīgals Eiropas laukstrādnieks
pirbauditi kā mēs spēsim vLii kopā vēlas savu naudiņu notriekt cigare-un
katrs atsevišķi pastāvēt itad, Ja tēs un degvīnā, tad viņš to var iz-atradlsimies
svešos ļaudīs un svešos darīt ļoti viegli. Sinī nozīmē viņa
ap$takļos tikai ar saviem spēkiem alga ir mazāka par Latvijas lauk-vien?
Lai cik kvēli mūsos degtu strādnieka algu un arī pati mārciņas
Latvijas valsts^ pilsoņu un latviskā vērtība ir maza: lielā cigarešu kār-apzlņa,
;ja -tad vispirms nespēsim blņa dienā un pudele stipra dzērie-pastāvēt
dzīves dņā, tad neko ne- na nedēļā un . . . nedēļ* alga ierak-spēslm
arī Latvijas un latvieilu tau- stīta skurstenī. Ja daļa Eiropas
tas labā izdarīt. Tas ir dzīvejļ dzelzs brīvprātīgo strādnieku centas no-
Hktims un ta nespēj grozīt nekāda pbkt iespējami daudz mantu, tad
atvairīšanās ar atsaukšanos tiz tie- daļa tomēr iet arī otro ceļu, un mēs
slbām, taisnību vai dtiem cildeniem pānrpīlētu, apgalvojot, ka starp ang-
Jidzienlem. l^i strādniekiem vai strādniecēm ne-
^Astoņi gadi ir airtecējuSi uiļi d^ve būtu neviena, kas šādu ricību ne­stajos
nav stīvējusi uz viet4» kaut M^^P^- - , , - . ^
S šajā laikā mēs neesam i^^ējuši Gluži dabīgi, ka, runājot par Ei-
Itedalīties tās vddolanā. Sajft laikā ^^^^ laukstrādnieka
pasaulē notikušas milzīgas pārver- ^^^ļ^es standartu, tūdaļ rodas svan-tības
politiskā un sodālā dzīVē. Vai U?J3Jautājums: vai vIņS fP^J uztu-
®sam tās pūlējušies pietiekami sa- ^^fP^ ^ «Imenes
skatīt? Vai lielā mērā savā domā- dziv£s limen^^^^ Te nu vispirms ja-
SanS neatrodamies turpat, kui^ pirms | a^i^tas, ka. ālm jautājugiam var at-
/ 8 gadiem? feet stāvēšana uz vietas ir
leSana atpakaļ; Un Ja* nu dzīve Iste-bUdēt
tikai teorētiski, jo, tā kā Se
vēl nav pašu ģimeņu, tad nav ari
Dieredzes. Bet cik'tagad dzirdams,! LCP vēlēšanām ļ!2. uh 23. no-ģimeņu
pārvešana ir sālaisies. Ģi- venibri Bavārijas apgabalā 1. If^fark-menes
paredzēts novietot atsevišķāU (MinchengJ.kandiidē: līdzšinējais
nometne un dzivoSami tur maksas: I T tHnA«r»*«u*«a^4« T ntr ^AI^<»B<.I
pieaugušiem 21 šiliņu nedēļfi, bet Jf^^jJ^!^^^^^^
bērniem 7 šiliņus 6 pensus nedēļā. J®f ame^ikai^u josla, BALK
Šie izdevumi, protamai, jāmaksā ģi- Priekšsēdis A. Reins, zv. advt^āts V.
menes galvām — Eiropas brivprātī- Lam^ergs (NeietingI), Veidenes* no-gam
strādniekam (mūsu aprēķinos metnes latviešu komitejas priddsē-laukstrādniekam).
Vai viņš to spēj? dis K. Krūklītis, BALK vicepriekS-ledomāsimies
gadījumu, kad lauk- sēdis agr. A. Steinhards, IngolStates
strādniekam jāuztur sieva un viens nometnes latviešu komitejas loc. M.
60, mārdņas. No SIs summas tad ^^^^^^u nometnes padomes
būtu jāsamaksā ne vien visi sīkie P"^^®dis A, .Ozola, BALK darba
&dienasnepiedeSamie izdevumi, bet d^^s vadītājs doc. J. AmtmanB un
ari visas trlspersonu ģimenes apgāde L.. Latkovskis (Neietiinga).
ar'drēbēm. Saprotams, te jau būtuļ 2. iecirkni (Svābijā): sabiedrisks
grūti runāt par materiālu augšup- darbinieks E. Rauduļpe, E. Cellnskis
eju, — šinī;gadījumā mārdņas vēr-' (Augsburga), inl Ed. Paegle, lat-tlba
būtu zem viduvējības līmeņa, viešu pārstāvis Baltijas Centrālajā
Augstākais,^liie labas taupības, ga- padomē un bij; L(3C priekšsēdis
1us kaut kā savilkt varētu. Viens nu prol A. Svābe, Svābiljas novada lat-gan,
kas ntipietni jāņem vērā — visi viešu komitejas priekšsēdis A. Tīl-trīs
ģimenes locekļi būs paēduši, manis, redaktors mag. phiL K. Le-
Stāvoklis varētu mainīties uz labo |jasmeijers un A. Zīle (Memingena).
pusi, ja ari sievai rastos iespēja
strādāt vai, nometnē dzīvojot, pie­ņemt
mājas darbu. Slpet, ka ģime^
ņu nometnes organizētāajjii šo jJaauuttāā-rr ļ , i'iūsu dzīves kārtošana
jumu nopietni apsver un mļēģinās
tam rast atrisinājumu. Ģimenes uz­turēšana
tāpat varēju būt vieglāka
pie izdevīgāka ģimenes sastāva. Jautājums. Vai ir kas darits, lai
1 iedrknt (NirrAergl): LCK
(ielejas priekšnieks J.
13ALK locekOs un Valkas tkou.
latviešu komitejas priekšsSdIi
t Turks, R Nīkurs. K. Biml
inšbachas nometnes latviešu
tējas pr^kSsēdls komponista
inaks, Valkas nometnes
lietu kārtotājs Erv. Smits, to
V. lielmanis, mācītājs Arn..'
BALK locddis un Tautzinai
I)adomefii priekšsēdis prot
Starcs im 0. Kārkliņž (Hersī
4 tedrkni, (Vlrcburgā): L C
c^dis un Vircburgas Centrālai
metnes direktors H. Klarks, l
Vīru palīdzības pārvaldes pHe
<ilis J. Groldmanis, LCP prt4ķ
.un Bavārijas apg. latviešu pac
priekšsēdis J. Lavenieks, mā<
V. Voitkus, Vircburgas Ceni
nometnes latviešu komitejas
sēdis mag. chem.' J. Bormanis^ i
nidcs Ģ. Salnais, Vircburgas
trālās nometnes lat;^ieSu kon
l<3c. K. Velmers Aili Ansbachai
viešu nometnes direktors būV
nieria L. Rozentāls.
(Turpinājums no L Ipp.)
Piem., apstākļos, kad varētu strādāt stiprinātu pašu DP iespaidu nomet-vīrs
un sieva, tiem būi;u vieglāk uz- pārvaldē? i ^
turēt trīs bērnus, nekā vīram vie- Atbildē, Baltijas icentrālās iestā-nam
pašam sievu un vienu bērnu. <l6s lūgušas IRO galvenā mītnē Hei-
Bet kā jau teicām, pieredzes trūku- delbergā, lai atbildību par nometņu
ma dēļ šīs atbildes uzi^atāmas vie- administrādju nodod DP ievēlētiem
nīgi par aptuvenām. pārstāvjierti| Lūgts arī noteikt no-
Tāpat pieredzes trūh:uma dēļ nav metņu vēlēto komiteju tiesības un
iespējams atbildēt uz jautājumu..vai pienākumus, piešķii'ot komitejām
femenel būs Iespējams novietoties tiesības apsaimniekot nometnes. Tā-laukstrādnieka
darba vietā vai tās pat prasīts IRO atsevišķās vienībās
tuvumā. Protams, ģimeņu nometne un IRO amerikāņu Joslas galvenajā
nav problēmas galīgais, bet gan tikai mītnē Hddelberga nodibināt DP un
pagaidu atrisinājums, bet kā tas kat^ politisko bēgļu pārstāvniecības pa-rā
atsevišķā gadījumā nokārtosies domu došanai un informācijai. Sa-nākotnē
un cik tas būs izdevīgi vai Jās pārstāvniecībās ik tautība sūtītu
neizdevīgi laukstrādnieka budžetam, savus, pārstāvjus. Mūstu lūgumam sa-par
to mums nav Izdevies pietleka-ļņenita principiāli piekrītoša atbilde,
mu informāciju iegūt. , Ars. Pd. Jautājums. Vāi ii' kādi Jaunumi
^Fulsetonā, novembrī. , I emlgr^djas jautaJumiS?
Atbilde. Starptautiskā DP un po­litisko
bēgļu komiteļči savā 30. au­gusta
iesniegumā emlLgrācljas Jautā­jumā
griezās pie lorda Bevridža. a.
novembrī saņemta viņa atbilde. Tajā
Pārbaudīs katra DP tiesību
uz fSļakuIRGt aprūpi
^Par amerikāņu jorJā paredzēto ļ
visu DP pārreģistrēšanu IRO saga- t ^ ^ ^ u ^ l ^ I ^ ^^
tavfiSanfl Vomkiia^ anrfines nozares M^^^"^^^ nodomiem, un pašreiz
S f i ^ n^nnc strādājot pie mūsu emigrād-vadītajs
Denns Heidelbergā pa- . T.y.nbl?mnfi IflhvpUffac. Atri^rināi
skaidrojis sekojošo: - W Sa^ā^^^^^
Jaunajā pārreģi^rSšanā notdks P ^ ^ ^ ^^^^^
KŠdff^īzL^^^^^^^^^ Ž!|p^stavis, ar kuru bū.; iespējama sa-ņas
bēgļu un DP jau1;ājuma sapra­tīgai
novērtēšanai un atrisināšanai.
Jaunajās; reģistrācijas lapās būs arī
to valstu valdībām nepieciešimā in­formācija,
kas ieinteresēta^ piedāvāt
DP izvietošanas iespējas. |
Gadījumos, kur reģistrācijā pierā­dīsies
DP kvalifikācija tālākai IRO
Nometņu
z i v i :
Valkas n(»netnē nodibināta starp-aprūpei,
pārbaudītāji ar katru ģi- tautiska komiteja, kurā ieiet latvie-menes
galvu pārrunās viņu repat- a un igauņi. Komitejas priekšsēdis
riādjas vai Izvietošanas plānus. Ja mūsu tautietis Krišjānis Brūveris,
kāds DP izrādīsies netiesīgs uz tā- Paldies par palīdzību latvleSu bēr-
ItoaprūŖi, gadījumu pārbaudīsIROniem nometnē, Sādu īpateldbu Mēr-apgabala
Vienības labklājības ierēd- bekas nometnes latvieši nosūtījuši
nis- (Area Team Werfare Offlcer), bfiņu-latvleSu biedribias pr-kam Dā-kas
ari būs visas pārbaudes pro- aļj^ Gunāram Hāgen^enam, par viņa
granuņas vadītājs k a ^ nometnē, im^ līdzekļu un pārtikas
ja lēmums apstiprināsies, nodos So vākSanu latvleSu bērniem Mērbekā.
personu ielaušanai vācu saimnieci- Anglijas darba ministrija izSķlru-bā.
Kā Denns vēl pai&aidrojis, IZ- Ues, ka darbā uz Ar^igliju pārvedis
veidots arī apellādjas aparāte, bur vienīgi strādniekus, bet ne dažādu
būs iespējams izlemt pārsūdzības, ļ profesiju, biroju un veikalu darbi­niekus.
Izņēmumi b\3£ot tikai pēc
pārŪecināSanās, ka tie spējīgi štrS-nlbl
tr citāda, nekā to tīši ietēloja- Af^l r TflflMI^ 1ft1*^ifll*lŽ© at* rtf^llfll n a r n i l smagu darbu. Nepieņems ari
mles savās barakās sēdēdamļi v a l M ^ ^ ^ * ^ Aauw.i|a jailS^ma;^ a i grUlUUdi Uzecētus, pārus. Tāda informācija
asam tad ko ņopietau Pasg^Ušļ, lai LAirVUitJ PALĪDZĪBAS BIEDBIBAS FEANdJĀ IKFORBlAOUA h«g«a Lejassaksi^^ apgabala lat-afkal
,spētu ieslēgties īs^ā, i^ālā
dzīvē?- \ LatvleSu palīdzības komiteja Fran-
, Vai nav savādi, ka Se, Vācijā, IRO djā informē LCK, ka latvleSu gūs-alzblldrilecībā
dzīvodami, m^s gan tekņu atbrīvoSana norit aktīvi un,
saklausām to, kas rakstīts mūžības P ^ beidzamām ziņām, gūstā atro-grāmata,
kas ne^az ari nav^ ļauni, das vairs tikai B vai 6 latvieši. At-bet
ļauni ir tas, ka tajā pašā laikā brīvotos iesaista lauksaimniecības
aizveram ausis tām pūšu pašu tau- un rūpniecības darbos, kur viņiem
ti^Su bg£lfan, kas skan no tām ze- Jāparaksta līgums par 1 gada no-mēm,
kur viņi no Vācijas pģrcēlu-iles,
lai atkal ieatlēgtos dzīvē im kiur ... , ,^ ^ ^ ^^^^ ^
tie, protanis, vair paļauties tikai uz r^^} ^^^^^^^ ^^^^ saviem spēkiem. Un Sīs balsis, sauk- ^^^^ ā r v a ^ apsveikumu vietā
tin sauc: „Ja gribat pastāvēt, tad ^^n izvietošanas ierēdņu un
mācalties valodas, vispirms' angļu ^^l^"^ nolasītie uece-valodu!
^ Mācalties praktiskus; ama- ļf^aJias noteikumi, ^ cauri skais-tusl
Briu^ojieties sīvai dzīves dpai!" ^f"^ vārdiem atceres aktos lai do-
Kas oats neeritb vai nesne oalī- ^ ^ ^^^dus konkrētus solīju-
.1^^ ioW8^ J l ^ ^ - sagatavot sevi tā, lai mēs
^ t , tam labprāt nepalīdz ari dtLL^^^^g^ ^-^ Latvijas valsts' idejas
Kaš pats palīdz spv,.tam arī; Dievs L^^j^ liecinieki arinākotoē vienal-
PaHdz. Bet ,mēfli savas un Ltitvijasg'^^^^^
^^^^f^.^^^^^a,^'^^' % sir<iīs dzīvs ir brīvās Latvijas
kuru saturs ir tikpat miglams, cik U^gj^ iai mūsu rokas prot darit tos
nr^^^^*-^^J?j2.*^ ir speķu- Lari)us, kādi mūs nākotnē S lai SS'aSiSĒ «ļ'^i;.? m^^^^^^^^ «^^^ ^^rt to tautu' vallKiu, USz^ kno^ ta^d^ ce ram? Uz aklu laimi? košatn^o^^s spērsuimnā šapnaul,ī dbzeētt arni ea r vdiaern-
Varbūt mūsu ricība vairs nav paši sev, bet ari savas tautas brīvī-daujiž
Ikika, Un tāpēc šodien, kad bai \m savas valsts atdzimšanai. Tad
dtkārtējā . valstssvētku spožuma aii Visvarenais uzklausīs mūsu lūg-vietā
ap mums ir sveSa, papostīta šaoas un svētīs Latviju,
zeme, kad ie^vumu vietā mtisms i r | Kārlis R a b ā cs
vlejlu komitejas sēdē, kur komitejas
strādāšanu. Lai&saimniecība no-1 loc ĻiepiņS vēl paskiBddroJa, ka A.
darbinātie ar savu dZIvl un uzturu Valdmanis IRO galvenajā štābā Ze-esot
apmierināti. pēvfi Ievadījis mūsu bij. karavīru
Wociror^f<^c /^orKa inor^4am Tivo« JautāJuma galīgu izšljirSanu. Saru-
H e ^ o U e s d a r ^ ^ Kanādas pārstāvi pie IRO
cija, komiteja i^orme Ica daļa tu- g^^^ ^ Valdmimis esot prin-rienes
latviešu.strādā Parīzes fabri-Lipigii vienojies par latviešu ģtoeņu
kas im ^emmnfs. NevēroJiH au- ie^jošanu KanādTpsiSreiz iziteāl-goSo
dzīves dārdzību, v ^ tomgr no- iesniegumu Kanādas valdi-
S^hs^np?^^^^ icifSads I^i^g^a uzsvērta ģimeņu ne-kal
labāk, nekā tie, kas steādā ga- norādot, ka ģimene Ir ve-d
i j ^ rakstura inteliģento profesi- ^ k^rizdevīga ari
ju d^bu (privaUtuncks, tulkojum^ k^j^j^^^j^^
uc) Darbs fabrikās visumā nav tik p^^ jjj^^ ^^^^^ ^^^^^^
raktuves^ tomēr s a k ^ Soj cekķem Au^s trijā ievēl^ē ti O^ .
nepierastiem apstakUeiii im v^^^^ ^ulis Un E. Volmārs.
lSe^^i^t lct^irk^ani Sp^ec^ ^:^^ā^m a laika nodzi-l^.rB ablītsiekšaup a ZJiņ. aRs anAcuāinrtar ijgā"ā dīrbauk sitza-,
W^^mc 3^ ^^^^ A^ ^ J ā dzīvojošo katoļticl-pr^
ijums pec ma kalpota am, bet to latviešu pārcelšanās jautājums
darbs nay no vieglajieiTL liaukos dzi- L , - vsmin Vidc r s ^ r L L ī J ^ ^ ^ i ^ l ' -
ves apstākU primitīvi mazsaimnie-čībās,
bet lielākajās un sevišķi mui-žās
lauksti-ādniekam ir pat atseviSM «w-i^^fl*
dzīvoklīši Darba kiks normēts, pat L ' ^ ^ ^ ^ ^x^f\ ^^^^f""
karstajā ražas novākāa;aas lailS., No ^f^^^^^
sfādnieka nekādu izcilu v S nu
n p r r t - f t k u m c i e t e j i e m emigrācija. 5. eru mar-o
. V • • 11. ,r. ... ^^^ā ar māksi. J. CI-Pazīstot,
beazejas stāvokli Vacija, ruļa zīmējumu un tehistu „Nepūtiet
komiteja doma, ka uzņēmīgi tautieši, auksti vēji", bet 10 ēru markas bru­kas
nebaidās v i ^ a r š ^ \ darba, par nā krāsā ar māksi. N. Strunkes zl-pagaidu
dziv« vietu tin labi varētii mējumu un tekstu „D(xi Dieviņi ci-izraudzities
Frandju. Uam dot". Marku kopējā vērtība
Arv. B. Iparedzēta 1800 kroriu.
tikšanās personīga pārrunām
dtienē. Ņujorkas - pilsoņu koc
informē, ka iespējama Stretonai
jekta pieņemšana, bet tajā
mi. ievērojami grozījumi.. SaVā,
šajā jautājumā lūdzu arī sūtņal
maņa informāciju. Viņš dpmā, l l
grozījumi var būt mums tikai=
vēlīgi. Katrs, kam izdošoties li
ASV, varēšot tur atrast darbul
nodrošināt ek^stenci,- raksta/s
Ļoti^lams kāds arods, sevišķi^
nieks. .Ir svarīgi, lai aiztur
prastu angļu valodu. Sūtnis
ari pilnīgu informāciju par mūs|
gantzācijām un sabiedriskajiemi
binieklem ASV. Sādu datu gs ^
par Kanādu. UN sociālā, hi
tārā un kulturālā komiteja
mēģinājusi paildzināt DP Izvli
nu, pret ko krasi uzstājusies R\
ta kundze, aizstāvot DP Inl
Beigās sūtnis BUmanis prlecāj(
baltieši Vādjā visos svarīgākos]
tālumos rīkojas brganlzētt* un
uzskati nedalās.
Jautājums. Kas darīts DP
gās mantas aizsardzībai?
Atbilde. Sajā jautājumā esmi
dzis militārās valdības juric
daļas paskaidrojumus. 4. nov€
saņēmu rakstisku atbildi,' ļ
teikts, ka DP un bēgļi drīkst
legāli iegūtas auto mašīnas^ uirf
kameras. Auto lietošana pakf
vācu noteikumiem, kāpēc iesi
'arī auto rekvlzēšana, bet par š|
cibu iesipējamas; pāirsūdzibas.
adresējamas: to the Direktor o\
Land offloes pf Mllitary Goi
nient. Emigrācijas: vai izvieto!
gadījumā auto mašīnas no Vf
nevarēs izvest.
Jautājums. Kp -ieskatāt par ji
LCP sv?u:Igāko uzdevumu?
AtbBde. Jaunajai LCP vlsļ
būtu jāizbeidz nodarboties ar
nīgo strīdu iztirzāšanu un jālei
laika tērēSana debatēm par
instrukdju pārstrādāSanii.
Ies vispirms jāveltī pašas reālai
ves isrvirzlto problēmu atrisli
un proti --tautas kopības
nai, tautiešu eksistences nōc
Sanai un izvietoSanas Jautājumu|
toSanal; Jārada spēcīgs Izpildi
gans LCK, kurā sadarbotos
spēj un grib strādāt, vienalga
kāda nogrupējuma tas pieder
du pārilecību tas reprezentē, Ss^
ka visi, kas vienu vai otini 1<
dēļ līdz Sim atteicās no SI dart
gad to daris. Apstākļi to
laika vairs nav daudz.
VESl U l
R E J ) A K C I L
Dr. A u d z i ņ S , Fllachā ,
NE TIKAI iDOLMEOS^^
Latvijas 19. septembra n
lespies^ Daukera protests pret
„dolmečers" HetoSanu „tulks"
Autors So ģermānismu latvleSu
rakstos esot sastapis I reizes
šīgada vasarā. Daudz ļauniisi
kādu dtu vārdu un proti:
nings". Tas pēdējā laikā sast^
gandrīz vai katru dienu pat 8
vi<mā teikumā: „. . . I z s k rl
t i e m tautiešiem dota tiesība s
n ē t l e s IRO s k r ī n i n ga
misijā . . ."
Neticu, ka mūsu valodnle^
avīžnieki nevarētu skrīninga j ^
tulkot latviešu valodā.
Kad ganos gāju un b
maisījos pa kājām pieaugušie
bija nodarbināti pie kādas lauku
būves no māla kleķaj tad bieži
dēju apzīmējumu „māla skrīnis"
bija ar dēļiem ierobežots kva
laukums, kurā mina un jauca J
ar īsi sagrieztiem salmiem,
mālu skrinis man vienmēr i
prātā, kad jālasa vārds
visādās variādjāa.
2'#^^%iHmSr- de!
K f«»« J t f Sola sūru ali
P S bet 50.000 d l - J>?i dažādām pre- P^fSeS^u auto-
S satiksme
P ^ Ž ' & ņ u Kara
|«HKbiedroto speķi, preļ ftSņlm Reikiavikas m
l * ? i u gaisa ostu, be
i?fia Islandes str^d- A
tkASni! maksāja pasa- m= fSiU neierobežoti n j . ādmn THirkiat Bet:
& amerikāņu ka- ^r.
Klaudz naudas ne- rie
rJ-beļdzSs,-Islande bija brai
i t vienu M Eiropas'baga- valo
Imto. Refļrfaisuzplau- kas-|
L nepalika ari^bez neve- an
'liE Naudas'pārpalikums tSk I
rtleieltamle krājumi ra- pān
jaiu cdSanos. Jaunajos dīju
tade gan daudz par to sIlKl
f ,teira:lai!tā iegūtā āŗ-i'sisva
tai pasaulēs
Itplikties. 3ri/o iniportēto ķa
ffliii auduffltis, mašīnas
lecibaspl^erumus dē­la;
kas ah ir Islandes aug:,
iisĶ • , ' ' raīgt]
m"i d.•U• biiruiiiiais,, Akā-aduuu- rada anp
ii bagātība,
M Islandei; lielākā
nav atsī
ne- jurā.1
Andrē
akadēmija šl
ipi^mijulitCTātiirā'pie­cus
vecajam fcan&a
. Zid^ par viņa
iii,ilislinleeiski vērtīgo
' w lauks, iztirzājat
S^ar.bezljailigtipa-
|»».pr&nija? apmērs
«tau, jeb pāri par
Pasnl^
*'l;aayesdienā lo.de-
BožersMar.
Jā
JftSte
B ^ k r i t
•^^nedtik.
sērs
das
kolQi<
vielu'
l
oas, Ii
prāt
T r m
fet uzl
vēs,
KomOi
izskaii
dptiea
msG\
8§d^
Tāli
neliels
du. vj
AngUji
Jušles
tas, ka
pPlrl,
agronoi
rōpnii
aelie]