Bavarijas Latviesu vestnesis, July 27, 1948

              8.Ž0,
F R E D A
r'.
^'vSs?p£«^ latvi,.
a*iznnauss inuontuik.u iUnno ļh "?^*'«^u'^ >!
ieskatu
at. kādos apsS,*f%
as,nododu a S -
Ģāls esmu cenfin .
A l f r ē d s Bēŗ.i
yai. kā Menīgam
rmais lielākais
a 12 haubices Lr™«š-
•\et84ha.bii^25?
z^tam pasūtinājaS'*;
'-.ieroču iepirkšanu u2
^ņa^neviļ-par apmēS»
latu Tur visvairāk bl
^ ^ - ^ tanku apkāri!
•,.1940. ,g.. pavasarī da ai»
esam pienāca Rīgā t
•katlšanās'Vidalas bijāt
te ka;ippči^ sava vainm:
, .,.,^^^1 trūkstošo %
^atsūtīto dalu apmaini^.
tos ,ta ir ntegaldījam
Tupēmpai valsts aizsar^
eku^ pretesllības spēju kā-lielas
raizes valdībai sa^
līsts saimriecību jaļttaji}.
laņa. Deg^ ielas, pusfabri.
arī daudzu^ gatavus ražo
itvijā ieveik ;no Ketto
'ai; aizjura^ zemēm. Ka*
^ties, protams, b'au pirmajā
- brīvā kiilu satiksme ār-as
jūras būs slēgta. Tālai)
vajadzīgās jēivielu rezer-
M iespējams^' Bet arī ^.
ā 'bija jā{>iedzīvo prā^'aj
s. Par spīti ifinancu nii«
'adības optnnistiskiem so«
karam izceļoties saimnie»
1 vēl mazāk sagatavoti kl
No tiem nelieliem krāju-bija
sagādāti, ievēroja'
•vēl kara mlni^^^ re«
vāih vajadzībām. Tālab
pirmajos mēnešos aptriika
, befltizīnā, technisko taitka
vara u.t.t. i Viens ku^iJ
u, apm. 90(i0 V atrada?
„laipnie*v zviedri to aiztu-
•'ijaš ostā. ļ
nācās,ieve^ pāri Nor-
Zviedrijas ziemeļiem lidi
i .pa zemes ceļu un tikai
es" ar /fcīiģi talāk uz W
transportu cenas, J;
a vairākkārt augstākas, ka
tu laikus vajadzīgās rezer-tas:
Benzīnu: mēģināja le-
.ijā. Kaut arī!tas bijaslik-mena
benzīns, tomēr kaut
iztikt. Bet igauņi to deva
as darījumā I pret cukuļ
: ka.arī cukurs, kuŗuve.
kara mudināja likt tr.^
afijas tasē, bija strauji F
ar v i ^ to jau pirm^^^^
bija jāsamazina da^rļ,
nu :skaitu samazmaj^^^^^ ,
piecām, vēlāk pat U2,c> ,
L nedēlā, .kas^^^^^^
. strādnieku i z P * ;L f
ats nopietnām,.!^?? J ;
.apmierinātību .
jo:vairāk taļab. ka^^^^ ;
ūnisti un speaali at^^^^
aģenti sāka palikt kne
tmiņu stāstu par Posw» |
SATIKA
no
acijas P
Austrumvacija
nacisti, tes^ļ^ r
a/izsludinata ŗ ^ o ^ l -
,Neue i^eiiu"» • w.
s nometne atbv
ivoto ziņām, P|^,l!;:
bijuši briesmg^^.j,,c;
zspēka vai dizen j,
J: 12.000,
sti esot loti. P j :
•anu.interņe e^e-j^^^.. ^
nedēlu ievietosj5 ^
rriieessttii bbiijjui'^si'.. :t'"ļ-tii-i,aaii i»„ ,;
,i egPtāi rttiifkcaai 2„0sU^o '»« niaizf'
LATVIA
Latvian Newspaper
published under. E U C O M Civil
Affairs Division Authorisation
Number UNDP 196. Publisher
aod Editor: Kārli? Rabācs,
DP Camp Kleinkōtz near
Gunzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.". Gunzburg/D., Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circulation: 4000.
Published twice weekly. Edi-torial
office: Gun/burg/Do.,
Dominikus-Zimmermaiin-Str.: 2 KEV^SPAim:
Nr. 57
otrdien, 1918. g. 27. jiiHjā^
Iznāk otrdienās un pick-idicnā?.\(|
Izdevējs: BALK u:devunv:i^
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildis:us re­daktors:
K. Rabūcs vietu. A.
Liepa, redaktori: Z Bārda.
M. Čulītis. H. MiiKionberĶs.
A . Šmits.. Adrese* Giuu'bursj-
Do.; red.: Dominikus-Zinunvr-rr.
annstr. 2 (tālr. 5*0).
Marktpl. 25 (t. 84), spiest:
Bgra.-Landmann.-Pl. 1 U. 92)
palreizejo stāvokli novērtē ģen. Klejs
Kritiskāko bridi
bei
si
as
Amerikāņu vēstnieks Anglijā Dagless un vēstnieks Maskavā Bedels
Smits, līdz ar ASV ārlietu ministrijas krievu lietu speciālistu Čārlzu
Bolenu pēc apspriešanās ar^ ģenerāli Kleju Berlīnē, vakarrīt izlido­ja
uz Londonu, kur paredzētas apspriedes ar augstākiem angļu un
franču diplomātiem un valstsvīriem^^ Berlīnes jautājumā. Sagaida, ka
sarunas notiks par rietumvalstu tālāko rīcību. Trīs valstu atbildes
nota Maskava izstrādāta, bet nav vēl vienošanās par iesniegšanas
termiņu. To aizkavē pašreizējā valdības krize Francijā.^
Prezidents Trumens pēc divām apspriedēm i\v ģenerāli Kleju Vašing­tonā
deklarēja, ka ASV e.sot pietiekami spēka savas politikas realizēša­nai
Vācijā un pašreizējā stāvokļa uzturēšanai Berlīnē. Ģenerālis Klejš
Berlīnē pēc apspriedes ar vēstniekiem presei paskaidroja, k a ASV gata­vas
sarunām,' bet ne zem spiediena. „Gaisa transportus uz Berlīni ie­spējams
turpināt arī ziemā, un tie tui'pināsies, neatkarīgi no tā, kas
notiktu gaisa koridorā," izteicās Klejs. Gaisa tilta pastiprināšanai sāk­ta
jauna lidlauka izbūve Berlīnes franču sektorā, bez tam turpinājās
Gatovas -un Tempelhofas aerodromu paplašināšana. ASV valdība esot
gatava ari zināmiām koncesijām valūtas reformas lietā Berlīnē, bet
priekšnoteikums esot blokādes atcelšana. Ja pēc visu diplomātisko
iespēju izmantošanas vienošanos neizdotos panākt, esot iespējams, ka
lietu nodod UN apspriešanai.
VAI IEROSINĀS STAĻINA, TRU-MENA
UN ETLIJA TIKŠANOS?
Tēc BBC vakardienas ziņām, ,,Dai-ly
Mail" sakās zinām, ka trīs valstu
atbi:ldes notai būšot pievienots ielū­gums
Staļinam tikties ar prezidentu
Trumenu, ministru 'prezidentu Etli-ju
un Francijas ministru prezidentu.
Valdības Londonā un Parīzē pašreiz
nevēloties tādu notas saturu, kas
līdzinātos kaut • k ā d am spiedienam
pret. Padomju Savienību. Pēc „New
York Herald Tribune" informācijas,
ģenerālis Klejs Vašingtonas vizītes
laikā slepenā ziņojumā esot norādīs
jis, ka Padomju Savienība patlaban
nevēloties traucēt mieru. Nenotiekot
arī nekādi padomju spēku pāi-gru-pējumi,
un arī satiksmes traucēša­na
gaisa koridorā neesot gaidāma.
Ģenerālis Klejs piektdien ASV
tautas pārstāvju nama ārpolitiska­jā
komisijā paskaidroja, ka ameri­kāņu
okupācijas iestādes Berlīnē
spējīgas noturēties Berlīnē un arī
turpmāk apgādāt sava sektora iedzī­votājus.
Sēdē piedalījās arī armijas
ministrs Rojols.un. bij. kara ministrs
Petersons.
Uz jautājumu pai' iespējamu blo­kādes
laušanu varas līdzekļiem ģe­nerālis
preses konferencē Vašing­tonā
paskaidroja, ka viņa uzdevums
esot nevis ieraut ASV Vācijā karā,
bet gan no tā pasargāt. Amerikāņu
un angļu iestādēm tagad esot iespē­jams
tiu-pināt Berlīnes rietumu sek­toru
iedzīvotāju apgādi nenoteiktu
laiku, arī ziemas apstākļos. Viņš ne­vēloties
stāvokļa nopietnību novēr­tēt
par zemu, bet nedomājot, ka kā­da
no valstīm vēlētos karu. Sapra­šanās
Berlīnes jautājumā joprojām
esot iespējamā, bet neveiklā vadībā
pašreizējais stāvoklis tomēr varētu
novest līdz karam.
Klejam Vašingtonā apsolīts rezer­vēt
Berlīnes apgādei lielāku skaitu
,.Skymaster*' tipa lidmašīnu, kas
spēj uzņemt 10 t kravu. Tādā veida
piegādes .izdošoties palielināt - no
2500 līdz 4500 t dienā. Klejs arī
izteicās, ka neticot iespējai, ka pa­domju
lidmašīnas nopietni varētu
mēģināt traucēt gaisa satiksmi gai­sa
koridorā.
,Tik ilgi, kamēr nav atjaunoti sa-lovskis
sarunas laikā esot bijis lie­liskā
garastāvoklī". No padomju pu--
ses paskaidrots, ka korespondents
maršala izteikumus esot sagrdzīji,s
un aplam iztulkojis.
Valters Lipmans laikrakstā' ,,New
york; Herald Tribune" norāda, ka
pašreiz svarīgākais esot izvairīties no
nevēlamiem starpgadījumiem gaisa
koridorā uz Berlifii, kas varētu stā­vokli
padarīt, neglābjamu. • Pa to
laiku varot mierīgi turpināties diplo­mātisko
iespēju izmantošana.
, Angļu svētdienas presē Berlīne^
krize joprojām bija pirmajā vietā,
(Beigas 3. Ipp.)
ASV i izmeomas
jaimas atombumbas
Savienoto Valstu atompētniecī-bas
I komisija publicējusi ziņoju­mu,
ka Klusajā okeānā izmēģi­nātas
trīs jaunas atombumbas,
kas, esot daudz iedarbīgākas par
līdzšinējām. . Eksperimenti noti-,
kuši. kādā salā, apm.. 4000 jūdžu
'attālumā no Austrālijas, kur kopš
pagājušā gada iekārtota izmēģi-ntijumu
stacija. Runājot par
jaimajām. atombumbām, kādā
preses konferencē. Vašingtonā
pre-ziderits Trūmens izteicies,' ka.
..Savienutās Valstis darīs visu, lai
paturētu arī uz priekšu vadītāju
vietu atompētniecībā. kamēr nav
panākta vieno.-^.anās par starptau-ti:>
ku kontroli".
BBC
Kas krievus attur
pakļaut Berlīni savai
' varai
••„Grūti saprast, kas gan cits krie-
\^is attur pakļaut Berlīni savai. va­rai,
ja ne mūsu gaisa spēki." iztei­cies
agrākais amerikāņu aviācijas
komandieris ģenerālis Spācs. Tāpēc
ir nntercsanti atzīmēt, ka jau līdz
augustam ASV savus gaisa .spēkus
Eiroļ>ā būs palielinājušas apmēram
divkārt, Sie pastiprinājumi ,pie tam
notikuši ar vismodernākajām lidma­šīnām.
Firstenfeldbrukā pie Minche-,
nes svētdien no Anglijas ieradās
pirmās 16.' amerikāņu : .,Shooting
Star" tipa turboiznīcinātāju lidma­šīnas,
bet tuV ākaj ās d i en ās saga id a
vēl nāKibšās ' 33 no 75 šo lidraašīnu
lielās gļ'upas. Vācijā iznīcinātāji iz­darīs
apmācības lidojumus kooā, ar
superc'ļetokšņiem. ..kas pašlaik vēl
veic 'lidojumus Anglijā.
Maršals Bulģaņins pavēl:
atiaunot kara laika disciplīnu!
KUR UN KADI PADOMJU SPĒKI APMĀCĀS VĀCIJĀ — ARĪ DĀŅU
UN NORVĒĢU OKUPĀCIJAS VIENĪBAS UZSĀK MANEVRUS
DESMIT MINŪŠU GARAS OVĀCIJAS UN ^ABSOLŪTA" l ZTK ĪB[\
TĪTO
Kominforms liek pārtraukt attieksmes ar ~
dienvidslāvu jaunatni
Svētdien Dienvidslāvijas komunistu partijas kongress vionbalsīirl
pieņēma rezolūciju; kufā izteikta „absoluta" uzticība Tito un viņa potīti"
kai; Ievēlēta arī īpaša komisija, kas izstrādās atbildi kominformani. Po­litiskie
novērotāji Belgradē izsakās, ka kongress nozīmējot maršala Tito
pozīciju stiprināšanu un pierādot, ka Kremļa politbirojs šoreiz laiķani
būs pārrēķinājies. Svētdien Belgradē saņemta informācija, ka ktjniin-forms
uzaicinājis visu sev uzticīgo zemju komunistisko jaunatni pār­traukt
jebkādas attieksmes ar dienvidslāva jauniešiem. Maķedonijiui
autonomās provinces ministru prezidents deklarējis, ka visa IMaķcdo-;
nija jāiekļauj Dienvidslāvijā, jo to ..vēloties'* iedzīvotāji.
kari ar ang lu karaspēku Berlīnē un
netumvalstu apgādājamiem civīlie-
<izīvotājiem, jebkuram angļu valsts­vīram
ir neiespējami konferēt ar kā-
<iu padomju valstsvīru," 'apakšnamā
paskaidro]a ārlietu ministrs Bevins.
-Daily;]\iail','. diplomātiskais: kores­pondents
Brodbents raksta, ka ang­ļu
valdības locekļi pēc rūpīgiem ap­svērumiem
esot atzinuši, ka varbū­tība
par kara izcelšanos Berlīnes
^nzes dēļ strauji samazinoties. Pa­domju
Savienībai iesniedzamā nota
gan būšot stingrā tonī, bet atstāšot
'^'alā dums jaimām sarunām.
Pretrunīgas reakcijas radījusi kā-
^'^ maršala Sokolovska intervija, ko
viņš devis UP pārstāvim Mek Der-
^^otam, paskaidrodams, ka blokādi
^^^cltu,, ja amerikāņi atvērtu krie­viem
savu okupācijas joslu. Blokā­de
esot atmaksa par to, ka padomju
pārstāvjiem ieceļošanai amerikāņu
•i^^^lā vajadzīga sevišķa atļauja, ka-f"
i^ēr amerikāņi "trīs gadus, varējuši
nokavēti kustēties padomju joslā.
Intervija notikusi, poļu m i l i t ā r ā s
misijas rīkotā pieņemšanā.. Mak
pennots. paskaidi-x>jis, ka viņa in-ļormātīvā
saruna ar maršalu Soko-lovski
esot atreferēta pareizi; Soko-
„Daily Mail" Berlīnes līdz^trād-^
nieks Konels sniedz Vācijā novieto­to
padomju bruņoto spēku novērtēju­mu;
atzīmējot, ka šo spēku lielums
un novietojums esot galvenais nezi­nāmais
apstāklis pašreizējā krizes
situācijā. Padomju. armijas .lielumu
Vācijā vērtējot starp 250.000 un . 1
milj. vīiTi, bet rietumu izlūkošanas,
dienestu informācijā esot runa par
apmēram 350.000, kas sadaloties 30
dažāda stipruma divīzijās. No tām
8 esot labi bniņotas tanku, divīzijas
ar apmēram 12.000 vīru katrā. Bez
tam 5 motorizētās, kājnieku divīzijās
arī esot katrā pa 12.000 vīru. ieskaV
tot ar prettanku ieročiem labi bru­ņotas
gvardu divīzijas. ^ 5 citas divī­zijas
esot līdz 20.000 vīru stipras.
Tas kopā dod ap 250.000 Vīru, ieskair
tot ap 60.000 vīru .stipras flotes vie­nības.
' I
Pārējie 100.000 vīru sastādot kā­das
10 vājākas garnizonu divīzijas.
Bez • tam Vācijā apmācībā esot vie­na
vai divas artilērijas :divīzijas. So
spēku galvenās kaujas vienības esot
izklaidētas pa Meklenburgu un Po-merāniju,'
pie kam 9. divīzijas sada­lītas
trijās armiju grupās pa 3 di­vīzijām
katrā. Korpusu, štābi atro­doties
Grcifsvaldē. Svērinā un Nci-štrēlicā,
bet armijas galvenais štābs
Neibr.andenburgā.
So spēku uzdevums jebkāda kon­flikta
gadījumā, bez .ofensīvām ope­rācijām,
būtu Ziemeļvācijas līdze­numa
nodrošināšana. Otrs svarīgs
moments esot Baltijas jūras "ostu aiz­sardzība.-
Tās izbūvējot galvenās
flotes bāzes atbalstam Kaļiningradā.
bij. Kēnigsbergā. Padomju flotes- rī­cībā
esot vācu admirālis: Zalcvechh
ters. kam savā .laikā bijušas lielas
domstai'pības ar admirāli Rēderu.
Rostokas tīrelī, Rostokas ostas tu\'^a-mā.
padomju armijas apmācības
centrā vienā laikā notiekot -līdz
30.000 vīru kaujas apmācības. Otrs
šāds centrs, pēc Konela informāci­jas,
atrodoties Kēnigsbrukā. Drēzde-nes
tuvumā. Bez tam starp Stenda-lu
un Tangeremindi pastā\T>t artilē­rijas
skola.
Lai apmācības notiktu lielākā sle4
penībā, padomju karaspēks esot iz­vietots'
reti apdzīvotos rajonos un
parasti norobežots ar kordonieiņ,
Sājos rajonos esot iespējams . iekļūt
vieniiji pārbaudītiem SED biedriem.
kas nodarbināti armijas apgādē. Pē­dējos
mēnešos padomju armijā esot
noņemtas arī visas satiksmes līdzek-u
pazīšanas zīmes un likvidēti ar-miijas'
dalu apzīmējumi uz kavavīru
zīmotnēm. Dienu un nakti notiekot
karaspēka pārgrupēšana pa d/elzcc-u
un kaut. k u r a divīzija no krievu
joslas ziemeļiem pēkšņi varot parā­dīties
arī kaut kur Tīringijā.
Pretstatā ^lein l^adomju spēkiem
angļiem Hamburgas rajonā esot ti­k
a i ao 25.000 v ī r u ' u n Hanovcras ao-gabalā
dru.^ku v a i r ā k . No Palestī-nas
ieradu^^ies vi^na motoiizēta d i ­vīzija
ar 6000 vīriem, kas novietota
Slezvigā-Holšteinā. Pla.Va rajonu
Rūras apsabalā kontrolē angļu 2.
divīzija, bez tam angļu joslā atro­das
nelielas dāņu. norvēģu un bcl^^u
vienības. Pēc zviedru laikraksta
..Nationa 1 Tidende" ziņām. .dān u un
norvēģu okupācijas karaspēks no 2fi,
jūlija izdarīšot kopīf?us -.manevrus
abu valstu ģenerālštābu vadībā. Ko­pīgais
bniņoto spēku lielums angļu
jtSslā Konela vērtējumā esnt ap
1001.000 vīru. pie pam liela dala ir
jauni rekrūši. •Amerikāņu rīcībā: v i ­ņu
okunācijas joslā esot vai vienīgi
ap 30.000 vīru lielas JO.^]as policijas
vienības.
Tā paša laikraksta koresļX)ndents
Stokholmā ziņo, ka padomju aizsar­dzības
min' M r s maršak Bukanins
ar pavēli licis atjaunot padomju
armijā ..kara laika di<cinlīnu". Dis-kritizēts.
armijas;
.sna.ia Zvezda". K.a-ra'vīriem
pārmesta navirša sveicinā­šana,
nolaidīga ģōrbšanā>. plecu:
polsterēšana formas ^tērpiem un stul-:
meņu valkāšana, kas ..atstādina er­moņikas"'.
Šādas ,.burzuuskas tcn-der^
ces"' esot l ā l i k v i d ē Pēc zviedru
laikraksta ,.Xy M.litar TīdskrifV
informaci:a5. arJkkr;evu karasor^^a.m
Vācijā uzdots D:i.<^t:pr:nāt di.^cinlinu.
Virsnieki brīdināti neparādirics at­klātās
vie'.ās kooā ar kareivjiem, no­nēsāt
sainīšus, staissāiot formas t ē r ­pā,
un pastāvēt uz sveicināšanas no­teikumu
stingi-u ievōro.ianu ..Katra
padomju kai'eivja pienākums iŗ pa­rādīt
savam priekšniekam augstāko
cieni." raksta Maskavas kom.an-dants
.,Krasna:a Zvezdā" Bez tam
formas t ē r p i un apa\i esot rūpīgi
jāgludina, pogām jābūt k ā r t ī b ā un
jostas S D r ā t e i a l l a ž tieši vidū.
~ ' DM. AZ
Pēc maršala Tito astoņu stundu
ga|-ās runas dienvidslāvu-komunistu
.partijas konferences pirmajā dienā,
otrs svarīgākais notikums risinājās
ceturtdien, kad ministru prezidenta
vietnieks Dimitrijs Vlakovs dekla­rēja,
ka Maķedonijas Pirinas apga­bala
iedzīvotāju lielākais vairākums
„vēloti"es", lai viņus iekļauj Dien-:
vidslavijas federācijā. (Pirinas apga­bals
pievienots Bulgārijai Red.) Ru^
nas turpinājumā Vlakovs strikti no-raidija
bulgāru komunistu partijas
apvaiiiojumus un paskaidroja, ka
Bulgārija pati pārkāpusi Bledas
1947. gada. vienošanos, nedodot Ma­ķedonijai
solīto autonomiju. To pa­šu
domu atkārtoja arī otrs runātājs
maķedoniešu partizānu kustības
organizētājs ģenerālis Temļx>. Visa
nelaime slēpjoties tai apstāklī, ka
Sofija sapņojot vēl vienmēr par
„Lielbulgārijū", Kvintesence izska­nēja
Maķedonijas autonomā apga­bala
ministru prezidenta runā. kas:
izteica cerības, ķa ..sāpīgo problēmu
nokārtos maršals Tito".
īstu slavināšanas dziesmu Tito
nodziedāja visslavu komitejas prezi­dents
ģenerālis Masļaričs. Maršals
Ti'to ir nācija," jūsmīgi izsaucās,.ģe-:
nerālis, ,.un nācijas nevar iznīci­nāt."
Veselas desmit minūtes IX'C;
tam atskanēja aplausi un ovācijas,
I ko sarīkoja vairāk nekā .2000 delegā­tu.'
kājās piecēlušies: „Tito ir mūsu
nācijas lepnums, to nedrīk.st aiz-;
mirst", teica tālāk Ma.'^ļariēs. Vel
oriekš neilga laika viņš esot • ap­meklējis
Poliju im Cechoslovakiju.
Tui'icne*; komunistu partijas vadītāji
dai'binieki sarunās izteikušies, ka
vini - nezinot, vai darot pareizi, .no­sodīdami
Tito un pievienodamies
kominforma lēmumam. Tt*s pašus ap­vainojumus,
kas celti', pret dien-
\'idslaviem, tikpat labi varētu adre-^
sēt arī., viņiem. Ģenerāla . Mašlariča
runas beigās atskanēja saucieni:
,,Lai dzīvo Padomju Savienība, Sta-ins.
Dienvidslāvija un Tito!"
. Ministrs bez portfeļa :: Milovans
Djilašg. runādams par partijas pro-pagandu..
izteicās,• ka \'ēstui'e . nekad
neesot piedevusi maldīšanos, tā ne­piedos
arī kominformam. Visi pār­metumi
dienvidslāvu komunistu par­tiju
tikai stiprinās. Vēlāk kongresā
pieņēma- rezolūciju, ka delegāti esot
.zraudzīti demokrātiskā ceļā slepe^
nās velēšanas. Si rezoluciia diem­žēl
nekā nehd/.t\ia. Jau svi'kli<M);i:s
rīta Ma.^kavas radio lika n(^la-sits
..Pravdas" specialkorē.sjjundi'iita
raksts no Belgrados, ka tui'āiMi<\< k o ­munistu
partijas kongress no!ii'k.)t
,.terrora atmostairā". Vi'^'i^s d c l r i M^
tus, kas izsakoties prot mar a l u Tito:
tūdaļ apcietinot. Kad pi\';vi:-;diona^
sēdē jaunais Maskavas solis kļuva
zināms ko.uforencē. tas rad;;a
siišutunni. Vairāki' r u n ā t . l o ti
asiem vārdiem no.'^udija Padonir.i
Savienības rīcibu un deklarē ja, k.i
Kremlis ai^galvujot to. kas iioti^k'
viņa paša mājās.-Pii^vakarē l;o!v.U"c"-"s
vienbalijīgi pi'eņēma roroluciiu, kas
ļzsaka ,.absolūtu" u/.ticibu Tito,
partijas centrālās kon\i!c^;> noiiiil
:Ā
armijā lain
cipļī'nas trūkums
iaiikrakstā ,.Kra.si
un līdzšinējai Dienvid^davnas no­stājai.
Izvēlēta arī iļ)aša konļi-^aīa.
kas izstrādās atbildi uz k o i n i i i f . i n in
apvainojuiniem,
Kongresa laikā visai nepatik:un;is
lietas nācās dzii'dēl an paj-^jo ^omju.
komunistu partijām, Ai/'-ard/ibas
ministra vietnieks ueiii'-i-ali.s (Joch-ņeks
neskopojās asīēm vārdiem, lai
pierādītu, ka Francij,as kT)]nuiii^-ln
partija nekā nav daiajusi. lai s ; i -
rautu attieksmes ar buivuaviiu. TIJ--
pat pa,sīvi bijuši arī poļu, uin',;uni,
rumāņu.un bulgāru komunisti, k."',-, '
mēr dienvidslāvi cīnījušies pivt la-šismu.
Svētdien B(dgradē pu1.)licr'ta infur- ,
mācīja, ka kominform.s i/.devis rik.o-jumu
visu .sev uzticu'^o komuni-tu i
partiju jaunatnei nekaviūotics o:ir-traukt
visas attieksmei ar dien­vidslāvu
jauniešiem. Nola:;oi šo -r-nu,
BBC komentālors pif»hilda, l-;a
tas laikam uzskatāms pa.'i; hoiko':a :
pirmo ievadījumu. Politi.'^lcie n\)- .
vērotāji informē no IVl'O'ades, ka
hdz svētdiena.s- rītam di^nvid'l.''\'u^/-"
komunistu i)artijas koncļre-.ā neb!-)/
manāms nekāds naiduis no'-.k-au'l-jums
pret* Padomju .Savi^M'nbu. Vi'rr
nigi kominformam n:īea^> d.'.ii'dt'l^^-^-
daudz nc vi^ai izmeklētu f'a>, i .
Ka attieksmes • ar ])ārēj;iin "-.ate-lītvalstīm
vēl nav gali^^i p.arliMi^u-šas,
liecina Dienvidslāvijas a]-li"*u
ministra Zimiēa ļ)ieda.li^-ai"ias ļ)o'u
sūtniecības rīkotajā banketā un Ti'-o
telegramma Varšavai .sakarā ar ne­atkarības
dienu.
BBC, St. BB. M. AP. AFP
Kara pirmā diena prasītu 100
miljonu upuru
Uzsākta ari hēlija bumbu r^^žos^na
..L'Europe Nouvelle" ziņo. ka ASV
uzsākti! ari hēlija bumbu ražošana,
kuru iznīcības spēks tūkstoškārt lie­lāks
nekā aton^bumbnm Pēc ķīmi­jas
speciālistu domām, ar šim bum­b
ām lespējanis iznīcināt vi.su zemes­lodi.
Ka arī krievi šai Viriienā sā­kuši
darboties, secināms U) tā. ka
0ēdējā Staļina urēmija pi^.^ķirta hē­lija
pētniekiem prof. Laudavam un
prof Prcškovam.
Kā ..Ici Paris" ziņo. Amerikā sāk­ti
priekšdarbi svarīgāko pilsētu —
Vašingtonas, Ņuiorki^s. Cikaao. De-ti'o^
tas un San-Francisko aizsardzī­bai
Amerikāņu militārie lietoratē-ji
izteikuš:rs. ja Padomju Savienī­bai
trešā kara gadījumā izdotos
sasniegt kādu no Kanādas z:Gmelu
salām, tad krievu atomu'raketes jau
pirmajā kara dienā prasītu 50 m i l ­jonu-
upurus. Bet •: ari..krieviem jau
pirmā, dienā būtu jārēķinās ar 50
milj.- upuru no amerikāņu atomu ie­ročiem.
Atsaucoties - uz to. ka.- ASV^ nepār-traui'.
ti turpinās jauni eksperimenti
ar atomuerjc:em, Meksikas atomfi-zikis:
prof. Klazis publicējis rakstu
ar nosaukumu •.,P.'-l!'a.-/', kur brīdi­na
no jauniem atonu-k^'r"-! iineolr-'n
bez pietiekamas teoia.'li'^ka--; ^-a'^ala-'
vošanās. Pēe vina df^nam k'udaim
apiešanās ar atomenf-i-iVi ;u var ra-d;
l pat vis.as pasauk-s boja en;.
..Visi atornz]nātni<''ki." n^^rāda prof
Klazis. ..'-ākuši nodarbola-^- ar kai-a
ieroču ra/.o.sanu. , P,e tam viiii^ nk^-
jas tā. kā neprašas bērni ar'a^V^-:tu
dinamīta kap.M-ii. .launa oa^a^l^
katastrofa ša; zinā ir va'-rak i"'-^j)ē-jama
n^-kā z^m'-^slodes bo'a < :a ar
uguni un ūdeni."
Vairākkārt, lau norādil- ka vācu
V2 raketf's ta:^ad ir ka a.-M' T ' k a -
ņiem. tā' krieviem. p>* \ ' . r n ^ , pār­veidota?,
ka to iedarb'ba ]•>>. ; \)rV
sniorta, vaii ākkārligi. P/'i -v^^"':-- •
ni ar to nav vēl apmir-V;! ' i \\
T)ēt::umu diene.^-1a vad'la- M
dā tikko :zteici''\s, ainerik-āiri -'.rn
jai jau e.sot io'-^v ; i .-i'^ i/o- ' - f ' rak<
li. kas 30 minūtē- <•'• a: -T • '
zemeslodi. Sī- r^-kel'.-'- ka-, ir d,'-.'-
reiz lielāka nar V 2. --ka:^ no-saukums
īr .,R');.jo' To ar;--
zīmēt par n ā v e - r-'\''^/•r\-^\. jo
praktiski tā ? p ē - ' ' d:z::ke, : t k'j.tra
vietu uz zemeslodes.