Bavarijas Latviesu vestnesis, October 2, 1948

              ' Nr, 83 (188) 1948. g. 2. oktobrī
Ar Atttora parak«tii vai iniciāļiem parak-ftfltnjd^
i ŗekms iztciiLtās doma» nav' katrā
tiņi\ redakcijas domaa.
Sodīs par skolu
IRO galvenais štābs Ženēvā; izde­vis
pagaidu rīkojurnu par bēgļu; un
pārviietoto personu izglītības riodro-šināšimu.
:Tas nosaka, ka skolas
jānoorganizē v l ^ r , kur vien tas ie-spēj
ainas, lai bērni vecumā no 6—15
gadiem regulāri apmeklētu mācības.
Jaumitne, kas vecāka par šiem ga­diem,
; jāpamudina uz augstāku iz­glītība
vai arī jāiesaista arodu ap-mācību
kursos. Par arodu izglītības
izplatīšanu jauniešu un pieaugušo
vidQ sevišķi jārūpējas, par to izdos
ari a'tsevišķu rīkojumu; IRO tāpat
atbaliļitisbP studentus, kuru studir
jag sekmētu viņu izvietošanu un
veicinās miazbēmu uzraudzību, bērn-dārzu
un pirmskolu iekārtošanu,;
īpaši Izvietošanas centros. Pamatiz­glītība
nepieciešama kā pašu DP la­bā,
tll arī, lai veicinātu viņu drī
izvietošanu. Lad to nodrošinātu, pū­lēsies
sagādāt ari vajadzīgos mācību
līdzekļus; Skolu organizēšanu at­stās
pašu DP rokās, bet aprūpētie
bērni Ir padoti vietējiem izglītības
mumiem, neizslēdzot sankcijas par
skolu n.eapmcklēšanu, par ko atbild
vecāki un pašu DP izglītības pār­valdes.
DP bērni var apmeklēt arī
Vietējās valsts skolas," pie kam IRO
apņemas segt Izdevumus, kas būtu
cēlušies sakarā ar to. Pašu DP noor­ganizētas
skolās mācības valodas iz­vēle
ifiav Ierobežota, tā var būt pašu
tautai, tagadējās vai arī nākošās
dzīves vietas valoda.
Sis rīkojums jau īstenojies tiktāl,
ka laitvlešu DP bērniem tautskolas
iekārtotas ne vien lielajās, bet arī
mazāiB nometnēs. Grūtumus pēdē]ā
laikā sāk radīt skolotāju izceļošana,
jo aŗitrūks mācības spekū. Vidējās
mācības iestādēm stāvoklis grūtāks
sakatā ar to, ka skolotājus algo tikai
bērniem līdz 15 g. vecumam. Latvie­šu
organizācijas cenšas izlīdzēties ar
tautlošu ziedojumiem un labprātī­gām
nodevām; ir noteikts arī mācī­bu
maksa, kaš sav4,ļkārt sagādā grū­tumus,
ļo vecāki, kas nestrādā, ne-spēl
to maksāt.
Mācības gaitu dažkārt traucē arī
nometņu pārvietošana.
LCK inf. n.
LATVIJAS UNIVERSITĀTES DIBINĀŠANAS ATCERE UN STUDENTU
KONGRESS HEIDELBERGA
Heidelberga^ gadsimteņiem daudzinātā akadēmiskā pilsēta, nedēļas
beigās kļuva par latviešu inteliģencei nozīmīga notikuma vietu: trimdas
studentu un mācības spēku saimes pārstāvji te pulcējās savā sanāksmē
Un LU 29. gada dienas svinībās, lai atkārtoti apl^ieeināia savu gatavību
tetviešu Jaunatnes gara mobilizācijai cīņā par darbu zinātlnei un cilvēcei.
^ 200 viesu piedalījās Heldelbergas studentu b-bas teicami noorgani­zētas
latviešu studentu dienās, to starpā 30 oficiālie studentu pārstāvji
no visām Vācijas augstskolām, kur studē latvieši, un viesi no Zviedrijas,
'fldandes;'-un,;bānijas/:;.-' v^.^
Kongresu Heldelbergas pils bru­ņinieku
zālē zem trim. zvaigznēm
rotātā Latvijas karoga atklāja stu­dentu
centrālās savienības priekšsē­dis
E, Andeŗsons, pieminēdams lat­viešu
trimdas studentu organizācijas
t a p š ^ u 1946. g. Minchenē un līdz-dalīliu
latviešu trimdas dzīves kār-toifAiā:
Pēdējais L. U. rektors, prof.
B-ij/kevics, runāja par grūtumiem,
kādi latviešu studētiem jāiznes uz
fļāviem pleciem, lai varētu • turpināt
iesākto izglītību un ievērojamo, dar­bu,
ko studentu apvienība veikusi
studētajās jaunatnes apzināšanai, un
vienošanai. LGK pārstāvis, izglītī­bas'
nozares vadītājs dir. Zubāns,
izteica pārliecību, ka pēdējos četrus
trimdas gadus, kas daudziem latvie­šiem
zuduši bezdarbībā, ;. jaunatne
pratusi izmantot lietderīgi. Ap 150
studentu beiguši augstskolu, iegu­vuši
pirmo un otro zinātnisko grādu.
Profesors Budulis lika akadēmiskai
saimei pie sirds, uzglabāt to manto­jumu,
ko radījušas iepriekšējās -pa­audzes,
rast sintēzi starp veco un
jauno, bet pār visām lietām, patu­rēt
spēcīgu nacionālo garu, jo nacio­nālisms
bijis arī Latvijas udversi-tātes
akadēmiskā gara galveiĶ iezī-l
e s p e ļu
• Sūtnis Dr. ' M. Valters Latviešu
Centrālo Komiteju informējis, ka
viņš Parīzē ^ apmeklējis Francijas
imigrācijas departamentu un tur in­teresējies
par latviešu imigrācijas
iespējām uz Franciju. Pēc sūtņa
informācijas, sarunās noskaidrots, ka
ārpus darba roku vervēšanas akci­jas,
citu plašāku ieceļošanas iespēju
Francijā nav. — Francijas iekšpo-lītiskos
• apstākļus sūtnis Valters
vērtē kritiski un domā, ka Francijā
sagaidāma;tagadējas sistēmas mai­ņa,
ievedot proporcionālās sistēmas
vietā majoritātes principu, kam pre­tojas
komunisti, jo viņi tad būtu
zaudētāji.
Pē<iējā padomes sēdē Zenēvā IRO
direktors Viljems Taks savā runā
izteica cerību, ka Šajā saimniecības
gads būs iespējams izvietot uz jau­nām
dzīves vietām 381.000, bet re-patrii&
t 57.000 DP. Viņš atkārtoti uz­svēra,
ka uzņēmējam valstīm katrā
ziņā jāielaiž arī ģimenes, kuļ-ās ir
mazi bērni, veci,, slimi un Invalidi,
ometņu
dzīve
; lEI^iESLŪS, kāpēc nometņu iemīt-ļ^
ki nesamaksā ikmēneša pašpalī­dzības
nodevas, aptauj ā mēģināts
noskaidrot kādā Bavārijas nometnē.
Rezultāti — vislielākā parādnieku
gmm — aizmāršīgie, II vietā prin­cipā
nemaksātāji, III — īslaicīgs lī­dzekļu
trūkums, IV patiess līdzekļu
trūkums, V skopums. Neviens no
iKtaujātiem neparko negribējis at­zīties,
ka parādnieks palicis aiz, sko­pumu.
ZDSMSVĒTKU KAUJU atceri
Bostonā, saziņā ar turienes sabied­riskiem
darbiniekiem, noorganizējusi
Latv:;ešu veco strēlnieku biedrība.
Lai popularizētu strēlnieku cīņu. no­zīmi
sabiedroto pusē pirmajā pasau­les
lf;:aŗā, biedrība stājusies sakaros
ar vairākiem Rietumeiropas publi­cistiem,
vēsturniekiem un politiskiem
darbiniekiem. Biedrības valdes
priekšsēdis patlaban ir A. Auzāns,
viņa vietnieks Edv. Mednis un J.
Goldmanis, valdes loc. J. Dzenis un
sekretārs. V. Maizītis. Adrese: Wūrz-'
burg, Central DPCamp.
DM 800.- lielu pabalstu šinīs die­nās
Merhauzenas tbc .sanatorijā sli­majiem
latviešiem nodeva LCP sek­retārs
P. Greizis. Aktieris V. Štāls
slidnniekus iepriecināja, nolasīdams
fragmentus no Baltās grāmatas. ;
, ATBALSTU abu amputēto roku
protēzēm Minchenes Varnera no­metnes
latvieši ,nodevuši Albertām
Zrmorskim. No slimnīcas Minchenē
viņš tagad novietojies nometnē Re-
•.g^nsļburga.;,
AUSTRĀLIJAS VALDĪBA; sākot ar 2.
: ;obri, uzsāks radio pārraidījumus,- kas īpaši
būs, ' domāti Vācijā esošajām pārvietotajām
personām. Raidījumi, kuri būs vācu un angļu
valodā, notiks katru vakaru no pl. 17-18,15
pēc Grinvičas laika un būs uztvq-ami uz īsa­jiem
viļņiem: 7220, 9050,. 117C0. ;
jo citādi DP problēmu nekad pilnīgi
nevarēs atrisināt. Pēc IRO rīcībā
esošā pārskata, Eiropas DP nomet­nēs
pašreiz atrodas apmēram ^47.000
ģimenes ; ar caurmērā 3 locekļiem
katrā un tikai neliels skaits vieni­nieku.
Tomēr, teica direktors, jārē­ķinās
ar to, ka nometnēs paliks zi­nāms
skaits „atraidīto" personu, ku­rām
atņemtas cerības izceļot un kas
„iesviestas vecos dzelžos". IRO nā­kamajos
mēnešos tādēļ mēģinās at­rast,
izeju, kā vislabāk nākotnē rū­pēties
par šiem «atraidītajiem", l^al»
UN Saimniecības un sociālās pado­mes
nākošajā sēdē, 1949. g. janvārī,
varētu sniegt konkrētus plānus par
visu nerepatriējamo DP nometinā­šanu
jaunās dzīves vietās resp. „at-raidito*'
turpmāko likteni.
-'^-'-^ IRO
Tie,
V r
S l
LCK bijušais priekšsēdis prof. V i ­lis
Vītols Venecuēlā jau iemācījies
spāņu valodu, jo kopš aizbraukšanas
galveno vērību veltījis tikai valodas
studijām. Viņam tuvākajā laikā
esot iizredzes dabūt viesnīcas s pār­valdnieka
vietu. Vilis Vītols jun.,
bij. Eslingehas tirgotājs, vēl nekādā
noteiktā darbā nav saistījies. Viņam
kopā ar inž. 0. Ķēzi padomā dibināt
savu uzņēmumu. . ^
. Vienam otrani tautietim "Kanādā
ir laimējies atrast darbu arī savā
nozarē. Inž.-mežk; Alfrēds RamiņŠ,
kas ar 4 bērnu ģimeni uz Kanādu
aizbrauca no angļu joslas,-ieskaitīts
mežsaimniecībā un liela auto ceļa
malā dzīvo, speciāli meža darbinie­kiem
būvētā mājā. Visapkārt i r vie­nīgi
meži. Šādas mājas atrodas .ik
pēc 90 kilometrie m. • '
,,Ja aizbraucot Austrālijā tūlīt grib
tikt pie naudas, iekām vēl nav ne­kas
darbā nopelnīts, tad visizdevī­gāk!
ir pārdot foto aparātu vai vēr­tīgas
pastmarkās," raksta kāds tau­tietis
no ..Saules zemes". Par krievu
cara' laika pastmaii^u • sēriju, kas
gan arī Vāci i ā savā laikā maksājusi
ap RM. 1000. viņš 'ieguvis . skaistu
.naudu. "
erese amer -
me. Izglītība arvien saistīta i ar no­teiktu
vietu un tautībd — zinātne ir
internacionāla, izglītība nacionāla.
Vienīgi nacionālais gars I reiz latvie­šiem
palīdzēs atgriezties dzimteriē.
Kongresu apsveica arī prof. P.
Starcs, prof. J. Šiliņš, Daugavas Va­nagu
vārdā EJ Stlpnieks, studentu
pārstāvji, bet ar rakstu bīskaps
prof. Rancāns, mētroT:ļolīts Augus­tīns,
LSK dir. Liepiņš, pjpt Ābele,
prāvests Ķullītip uc, bez tam ārzem­ju
studentu organizācijas un latvie­šu
studentu kopas visās emigrācijas
zemēs.
Kongresa darba sēdē sestdien un
svētdien notika mācības spēku
priekšlasījumi, delegāti sniedza pār­skatu
atsevišķu kommilitoņu
kopu darbību im pārrunāja akadē­miskās
saimes aktuālos jautājumus.
Nacionālā stāja, darba sīkstums,
cīņas griba ir mūsu studentu pava­doņi,
— to visnotaļ apliecināja Hel­delbergas
sanāksme, kam vēlīga bija
rāmā rudens saule un visu nodomu
laba Izdošanās. Kongresa pirmo
dienu noslēdza draudzīgs vakara sa­rīkojums.
I
Svētdien Providences baznīcā, kur
pamīšus skanējusi vācu un angļu
valoda, notika latviešu dievkalpo­jums,
ko vadīja archiblskaps T.
Grīnbergs. Pēcpusdienā Heldelber­gas
vecā universitāte bija atļāvusi sa­vu
slaveno aulu tās universitātes
piemiņas aktam, kuras gar^ pavada,
latviešu paaudzes pasaules lielceļos,
palīdzot izšķirties par Lsto ceļa mēr­ķi
ar LatvijasI universitātes devīzi
,,Scientiae, et patriae" — zinātnei un
tēvzemei. Svinīgo atceres aktu at­klāja
studentu apv. prezidents E. An­deŗsons
ar vārdiem: „Latviešu stu­dentu
darbs ir darbs lanātnei un cilvē­cei
visās zemēs, kur mēs nokļūstam."
Rektors Burkevics teica svētku runu
par mūsu augstākās mācības iestā­des
tapšanas gaituj pieskaitot to tām
universitātēm, kas darījušas iespē­jamu
augstākās izglītības iegūšanu
ikvienam, neatkarīgi no materiāliem
apstākļiem. Rektors aicināja trim­das
studentus cieši iekļauties stu­dentu
centrālajā savienībā, jo kop­solī
ejot, grūtunļi vieglāk panesami.
Tagad, kad esam kļuvuši mantā na­bagi,
jāiegūst garīga, bagātība, kal­pojot
zinātnei uņ tēvzemei. Svētku
saime ar klusuma b,rīdi godināja
trimdā mirušo universitātes locekļu
piemiņu. Pēc daudzo apsveikumu
nolasīšanas, skaistu svētku koncertu
sniedza dubultkvartets „Tē vi ja".
; Vakarā notika akadēmiskā balle,
ko ar savu klātieni, pagodināja ar­chiblskaps
Grīnbergs, rektors Bur­kevics,
IRO un militārās valdības
pārstāvji. L.
e'pgācijas
Nesen latviešu' nometni Manheimā
apmeklēja UN Savienoto Valstu de­legācijas
konsultants cilvēku tiesību
un koloniju jautājumos V. , Vaits
(White). VaitS: ieradās pa ceļam uz.
Berlīni, lai pēc tam atgrieztos Pa­rīzē,
un viņu pavadīja armijas pār­stāvji
un IRO 2. apgabala pārvaldes
nodaļas vadītais Vošingtons (Vv^'as-hington).
Apmeklējuma nolūks bija
iepazīties ar DP dzīves apstākļiem,
lai par to ziņotu savai priekšniecībai
un, kā viesis izteicās, arī presē cī­nītos
par labvēlīga noskaņojuma
radīšanu DP problēmas atrisināša­nā.
Sabiedrības vienā daļā jopro­jām
esot maldīgi 'ieskati par DP,
piedēvējot tiem laiskumu, izlaidību
un citas negatīvas īpašības. Mr.
Vaits sīki interesējās par nometnes
telpām, virtuvi, dzīves apstākļiem,
ārstniecības palīdzību, bet īpašu vē­rību
veltīja iemītnieku arodpras-mei,
un interesējās par nodarboša­nos
un arodgrupām. Nometnes pa­matskolā
un ģimnāzijā audzēkņi
viesi sveica ar latviešu tautas­dziesmu.
Pirms Mr. Valta apmeklējuma, ar
nometni iepazinās arī ASV kongresa
locekli K. B. Kitings (Keating) un
R. V. Rīlmans (Riehlman), kurus
pavadīja plkv. Seidžs (Sage). Sī
delegācija sevišķi interesējās par
mātēm ar bērniem, kam nav apgād­nieku,
soloties gādāt par iespēju ie­ceļot
ASV un uzdeva sastādīt attie­cīgu
sarakstu. Interesējās arī par
dažādām arodu grupām. R-is
m
GRAFA BERNA.
DOTA VĒSTULE
LATVIEŠU DP
Kāda tautiete nupat san^m
grāfa Bernadota atbildi uz vēst^M ^
kuvā tautiete. grāfam norādījusi m
gados vecāko DP bezcerīgām nākot
nes izredzēm. Šo 17. septembrī da
teto vēstul: Bernadots nav'DasDē'^
vairs parakstīt. Tā vietā ve^tulpt
beigās pieraksts: „Diktēta 16" seS
tembri pirms grāfa Bernadota trT
ģiskās nāves. Baitro Vesela
tāre." '
Grāfs vēstulē raksta: J r sapro­tams,
ka es sirsnīgi^ izjūtu dažādu
mi
• m
vecumu un ticību cilvēku li
kas vēl atrodas- pārvietoto personu
nometnēs. Eiropā. Es nedomāju ka
šī lieta ir sīkums. Gluži dti'ādi es
esmu ieskatos, ka tā jāatrisina 'dk
atri vien iespējams, it sevišķi ie^rau.
mējot, ka tagad jau pagājuši vždrāk
kā tris gadi kopš kara beigām JŪS
būsit dzirdējusi, ka ASV ir spēru<ii
soļus 205.000 DP ielaišanai, bet man
trūkst informācijas par vecumiem
Lai gan viss mans laiks pašreiz
aizņemts mēģinot atrisināt Palesti-nas
situāciju, es ceru, ka drīzumā
ieradīšos Parizē Apvienoto nāciju
sesijā un ka tur man būs izdevība
runāt ar šīs organizācijas un tieši
DP labā strādājošo organizāciju va­dītājām
personām."
Uzbrucēju šāvieni aizkavēja grāfu
Bemadotu runāt gados vecāko. DP
labā un parakstīt šo vēsttili, bet
pats vēstules fakts ir cildenākā Īle*
ciba par grāfa Bernadota personibtt,
i i
&
m
Mācītāji palīdzēs kārtot izceļošanu
, , vair»'" Berlīnes Berlīne,
^ ?°„ ^tofS- , f S bēgt, liekoties
fe'pīola, t'^„ŗreUwoM gribot P
% ^Zs »^ «ā us Ta» varā, lai
^i»»»*» ^'Sīom di- rast,_be ^fLfl«J«»"; «fetietrau- jauna P
l^io» ta» ''^m iestādes Bet, ]a
11 M
S t d ' « ' " bloķē Berlīni. I j
55 StdojuU berl-iŗūe- Bfan
nekā 300ļW)
f K u sabiedrota- lietU
un lid- nstu, pi
fVrsonālu. kā _;':;;1J nieki. Š
rietu™ l īstenība
Izceļošanas akcijā uz ASV, kā to
jau paskaidrojis komisijas priekšsē­dis
Kārusi, baznīcu organizāciju pa­līdzībai
ierādīta svarīga loma. Lu­terāņu
pasaules federācija (Luthēran
World Federation) un. citas organi­zācijas
šajā ziņā jau ievadījušas
priekšdarbus.. Zenēvā nodibināts
īpašs izceļošanas birojs, bet Vācijā
šos jautājumus kārtos īpaši darbi-'
nieki.
Nogremdēts latviešu
kuģis
Angļu prese ziņo, ka latviešu
tvaikonis „Miervaldis" nogremdēts
Biskajas jūras līcī, piekrauts ar ka^
ŗa Mkā saražotajām indīgajām gā­zēm,
kuras tagad iznīcina. Tādā vei­dā
jau iznīcināti 17 kuģi ar šādu
baigu kravu.
Tv. ^Miervaldis" bija vecs kuģis
un piederēja rēderejai „M. Stāls
un biedri". Kara laikā britu valdī­ba
viņu rekvizēja, un pēdējos gados
tas brauca ar britu karogu. Rek-vizācijas
laikā uz tā bija kapt.
Freienbergs. Viņu vēlāk pārcēla uz
s/s „Katvaldis" kur, pildot savus
pienākumus, viņu pārsteidza nāve.
Pēdējais latviešu kapteinis uz s/s
^Miervaldis'* bija Žanis Roze-Ro-ziņš.
Pēdēj ā laikā uz ^Miervalda"
bija angļu kapteinis un komanda.
Arī Aļaskai trūkst cilvēku
New York Sundy News garākā
rakstā apskata Kanādas ieceļošanas
politiku un konstatē, ka tur DP uz­ņemšana
esot atmaksājusies. Katrs
Kanādas iedzīvotājs, kas garantējot,
ka tā piederīgie Eiropā nekļūs par
nastu Kanādas sabiedrībai, varot
picnrasīt šo piederīgo ieceļošanu.
Esot aplēsts, ka DP pieprasīšot
30 000 savu tuvinieku ieceļošanas
atļaujas Kanādā,
The Boston Herald slejās Bils Ke-ninghams
rakstā ..Latvijas okupā­cijas
mācība mums" apskata Aus­trumeiropas'
boļševizSciju un ieteic
Bostonā internētosļ Atlantijas okeā­na
šķērsotājus — latviešus nogādāt
Vašingtonā, kur tie varētu liecināt
kongresam, Amerikai un visai pa­saulei.
,,Kas Latvija ir mums?
Mums un visiem brīviem cilvēkiem
Latvijas. stāsts ir brīdinājums, kas
notiks tad, ja komunisti gūs uzvaru.
Tas ir stāsts, kā viņi iegūst varu.
Sos paņēmienus vispirms tie izlie­toja
Baltijas valstīs, pēc tam ^ Bul­gārijā,
Dienvidsla\4jā, . Cechoslo-vaki.
ļā.. Tos viņi lietos arī Ameri­ka,
ja'demokrātija neizrādīsies diez­gan
spēcīga." , j
; The Christian Science. Monitor at­referē
Sītles tirdzniecības kameras
sekretāra runu. ku^'ā ta<^ iztr'c^'p?. ka
Aļaskai noderētu DP, bet tikai tādi.
JAU 3200 C E P H U BĒGĻU IRO
APRŪPĒ
. Aizpagājušā nedēlā p,abei?ta čcchu
berilu novietošana ļ IHO' n^Mp.otnō^.
atskaitot aomēram 700 našā r.ējē'ā
laikā ieradušos. Pēdē'os mēnešos
no Cechoslovakijas katru nedēju Vā-ciiā
.ieradušies caurmērā 300 bō-^Tl.
3200 'šādu. bē?^U| ta^ad atr-^^-^ns ^'1-
nīsā IRO ?.^-^^^ē • v\ -h:c-1
zarmāš Luc un-
• I RO
kas nebaidoties no grūta un sūra
darba. Neesot sagaidāms, ka paši
amerikāņi, kas esot pieraduši- pie
luksa, kolonizēšot Aļasku. Aļaskai
trūkstot zināmu arodu darbinieki,
sevišķi kokapstrādāšanas nozarēs.
Aļaskā esot iespējams atvērt arī pa­šiem,
ieceļotājiem uznēmiumus.
I. R.
—• Dīvainu vārdu koliekcionārl al­laž
norādījuši (jo izrunāt to nevar!)
uz Velsas ciema Llanfairpwllgwyn-
• gyll^ogerychwymdn>bwllllandisilio- -
gogogoch nosaukumu kā uz garāko
ģeogrāfijā pazīstamo vārdu. Londo­nas
„Times" pirms dažām nedēļām
atklājusi otru, kas gandrīz var mē­roties
ar šo: tā ir kāda Jaunzēlan­des
kalnu virsotne, kas maoriju va­lodā
saucas Taumatahakatangihan-gakoa'uauotamateapokaiwhenuakita
-
natahu. (N)
— Kino aktrise un bijušā pasaules
meistare daiļslidošanā Soņa Henī
gribot laulības valgos sagūstīt eļļas
karali_ Filipu Sellu, kuru viņa ne­sen
kadā izbraukumā kārtīgi izpļau­kājusi.
(A)
— Jauniešiem zem 16 gadiem
Kvebek'ā. Kanādā, aizliegts apmeklēt
kino. taču precēties atļauts iaunek-liem,
sākot ar 16 un meitenēm jau
no 14 gadiem, • (WP)
— Raudāšanas sacīkstes ar 200 da­lībniecēm
nesen notikušas Filadel­fijā.'.
Pēc tiesnešu starta signāla arī
daudzi skatītāji nevarējuši izturēt
saceiisoņil. vaimanāšanu un sākuši
raudāt līdz, un sacīkšu laukums at­gādinājis
bībelisko Jērikas raudu
m"-i. Uzvarējusi kāda 19 g. v. jau-r%
v?. 'i-^^ rēc 4 stundām vēl v'^n'gā
spējusi izspiest asaras. (PRD)
vel [ nā, kas
sa- īstenībā
"T/"*^ Kanāda pavisam
'^1^^"^ ^TLmi^ ^^^^^^^^^
^;dafrlka un Austraiija. ļ ^.^^
..grēku
vāiTO.;
jaunajā
sām. /
llitārā sagatavo-aizeno
diplo
raātiju
Federācijas palīdzība izceļotājiem
plānota tā, ka federācijas birojs
ASV meklēs darba devējus, kas- iz­dod
ieceļotājiem vajadzīgos galvo­jumus
resp. apsola darbu un dzl-vokli.
Birojs šos galvojumus nodos ļTurpinājums no 1. Ipp.)
ieceļošanas komisijai Vašingtona un u.i t^j^sv' iepriekš I dot ^''reak
federācijas birojam Vācijā. Ar no- pas
'Netaupot 6-12 mēnešu lai- makiem
\i:tiikais saspīlējums un; bruņo- Krievu/j
īēāživo
jušies vē
Bāltkrie
nesen uz
reliģiju
metņu mācītāju vidutajību pSdgJo m^^ >:;
rīcībā būs izceļošanas reflektantu '%
saraksti, pēc kuriem birojs izraudzī­sies
attiecīgu arodu pratējus, saska- ^Ķ
ņā ar pieprasījumiem no ASV. Ref­lektantu
sarakstus savukārt sastādīs
pēc anketām, kuras reflektantiem
būs jāiesniedz savas nometnes mā­cītāj
am. Ja pēc saraksta. izvŠlētaia
kandidāts piedāvāto darbu- būs ga­tavs
pieņemt, federācijas birojs par
to ziņos uz Vašingtonu un ja sa­ņems
piekrišanu arī no Vašingtonas,
kopīgi ar izceļotāju nokārtos attiecl-koplgi
ar izceļotāju nokārtos attiec,
formalitātes ASV iestādēs V5cl]fi.
Iii
1
i i
m
-"3
i i
,,Lielnomctne*\ kas
tād^ pav kļuvusi
dilīltaittl/ietekmējis starptautis- gisko .k-i
l & / : M y Mail" no ^ai-īz^s U^strum
fi^ biržā ļoti daudz pie- L^^.
r«3«fcki svarīgus/materia-j^g'igg g.^
, A-m> niķeli uc. Tāpat kopš ^^^^^^
m « 1 ' kap.iot bruņošanās , g^^-^
' 1 * akciju kursi. ' Parīzes piemēram
^jsiklcri norādot, ka zelta tir- ^ ^emokra
|i5r svešu banku starpniecību i^^- zfŗnētu pl
.;|# ari .Maskava, ^ cenzdamās ^^j^^^^.
•00$ veicināt saimniecisku un T T T ^ ^ „ - „ „ - , .
anedrošību. ASV;ļoti ro-J ^^'^^^^s-jjapildina
savas kara materiālu! Kamēr;
' | M Drizumē tās saņemšot j c[<5ti visā
#;i l augstvērtīgas gumijas no i nedrošība*
\|paiilias. Līdzīgi darījumi parļ nāri atļa
r^^|nrateriSliein paredzēti, ar Fran-; bas. Nese
' H o l a n d i un citām Mar-1 denburgas
-'mi m
•mi
Bambergas latviešu dzīvi var >ļ| pa valstīm. Tai paša laikā'Mērs dīvre
vēt par īstu vientuļnieku dzīvi. Reti -'«ļ'u SavipniHa T s i ^ i n n ' I n i r m ō
te Iegriežas tautieši no citām nomet
Tālajos austrū- Pirma' ļau
paspējusi iepirkt ' jau to ziņots
nēm, mākslinieki vai sportistu gru-";.^.||iithu5uka, - tris reizes vai- paskaidroj
pas. Nav jau arī iespēju ciemiņus - jMl v§rt^tais patēriņš.' I vāta lieta'
uzņemt, jo trūkst telpu saiŗīkojumiem ;{;a;i,j|ona^ diplomātiskās atDrin-un
jebkādu apmešanās mītņu. Vācu - #^«33 poiititkarai
pilsētas tēvi un citas iestādes Pf^ ^J^^^^^ daužza.
baltieiiem. gan noskaņotas samSra ^J^^^ T£^l^C
labvēlīgi, un Bambergas vScu ^^^^'''^'^WinmM^ Hpin / l o i > r
rakstā līdz šim atskanējusi «kai li.gj.^f" d^^^^
viena nelāga piezīme, ka kāds lat- m^S'^ļf'.f b|iJ^ ;Dla-viešu
jurists, stāvot pie veikala ņ^-'-^fi^i^, ^.ļ fģ^ raJt"''"^^
da. esot ••nosaucis vācieti par, „vacu
Cūku". Pēc tam gan izrādījās, ka.ari u.^i i^^^^^ ^^'V^f s no višķi. sksn
šī 'piezīme ir nedibināta. ' ^^iā^ 5in. ^1 ^^^^^^^^ Londonas
Klusā dzīve atstājusi savu i ^ ^ ^ ^ " ' » ^ ASV dārzu dire
mi uz visdažādākiem pas.ākunniem,,;^! '^ļ^r^J^inosana Eiro- āla saska^^
Ņ>^fZ I zooloģija?
saņēmiiši.
dzīvnieku
IZ6 V fdažiem uz
riem. Lon
MāskaVas
un plašie nodomi, kas tika loloti .f;| ^^C, AZ, DM,
pagājušā gadā, kad šeit sabrauca
kopā 5 Augšfalcas mazās nometnes,'.)^
tagad izgaisuši. Lielnometnes vārdu > |
jau arī Bamberga neattaisno, jo ko-. f| .
pējais iedzīvotāju skaits sarucis us i j | lO^J Iļļinfil^'c
800, ieskaitot igauņus, nelielu grupU^. »'Uic^~
lietuviešu un dažus atsevišķus citu īsi .1 . M^adu retas
t.utlbu iemītniekus. , ^ » centrā stāvS' J ^'^^' ^^^^ w ^ . ' f ?
Nometnes dzīvi vada ko'mandante;4#helito,tet7^ P^<^^i?,l
1 P P t n f i . i m administrators E/. ^^itea ss^s^r i^?^^^
Kamēr
Mar- ļ tautiskajā
Ed. Petrītis un ādmlnistraiors ^': .«^^^Uanēma iT,q ^^^^
Feldmanis, bet latviešu konfiite:as^/;^|lieivecg|^'* Londonas f^^P^aru, .
priekšsēdis ir T. Dukāts. ~ ''-C ^^ijumii w ^^^^"^ajora F^i^niekie
V. Z i r n i tis mW^-Parīzes pme^rra^m'.,r ^ I'
ņovē-
UESI ULĒi i V £ no Lon. BAV
9^tram
P. K1 a V i ņ š, Augsburgā
OPTIMISTS
. '^mn^ stundarv.T-REDAKUlAf
-mi^»^
galvojumiem nebēdā, to" ameŗUca.. • : ļ * Jndā. ^ ^ 1 ' » ^ 30 šanu'ieti
ņiem esot diezgan. Gan Pi^naķ j l?^! ^rņērng^S "S^eJ ^
diena, kad bažīgo bēgliti ^idn-^^'^ ,, b ļ p ļ ^ tieSi f| apg^^
ASV konsuls un piedāvāžot vizu- ^izes sirdi' ' r ^^^^ Lai skcrn^ /
Tik optimistisku ziņu DP izvi€t<>-, --^.M^^ ^.^,3"^^^^'^ VotāSl^i
sana. Jautājumi sen nebiju lasu^^^ oJSj^Ot
Pēdējā g
Bet, spriežot no lidz-šinējiera Pļ^^.^: v l H i a ^ 5''^'P ^^^^^^
vaļā un darbī'eu d
būt kādai daļai mC
nrī izdosies n
Valstīs. .
mnsu cilvēku pat:efi ^ J P L o n f f ^ S li^ojUa ^-"^"'"^
oklūt Savienotajās P,"» interesē
BBC dzini