Bavarijas Latviesu vestnesis, October 14, 1948

              Oktobri
kādu briesmīgu slimību
k a viņiem visiem vajadzētu
vismaz ar kadu jocīgu vē­t
i , par to viņi abi bija g l
Dievu vai ikvakarus
"m
lieta ko alak pārr^ajot -
a nepiemmet, bija ar to Z
0 Teklinu. Meitene ka visL
^^^j^^^^tr Prātīga, strādi.
, Dieva bijīga. Un ko dariia
ānu Ejupa dēls? Mīlējās ml
v i gadus ar šo Teklīnu
precēja tādu izstīdzējušu AI*
0 t i em pašiem Macāniem tā
kaziņu, kāpēc? Reibumā
anājies reiz, k a Teklīnai sTne-iņ<
js mute esot par daudz
āda Ļaūdānu s^gas. Varot
0 mēlīti redzēt, kad Teklīna
mieties. Tā nabaga meitene
l a i viņa dara, ka Dievs vi^
u muti reiz devis? Vai lai
'uvējas u n piediedz no abiem
ktiņiem un l a i atstāj tikai
pstes mutīti, kas tam Ejupa
būtu pa prātam? Kā lai
m^ļaudīm sadzīvo pa godam?
ties, ne kauties, ziniet. L a i '
debesis, ka tās šejienes
1 devušas tādu Dieva cilvē-s
bija ^ prāvests Vasars, kas
ās zāles pat tādiem prak-kādi
bija macānieši jau no
ēvu laikiem. Nē, galu galā
labi, k a Ļaudānos savs ba-un
vecu meitu, kas sarak-
Visādos pātaru pulciņos un
ēja īstā brīdī nodot ziņoju-ēstam
par to Macānu Suku-
•umu kapsētā, ļ o kam citam
'is vaļas darba laikā tur aiz*
Šīs. reizes dēļ viņām varēja
at visas agrākās pļāpas, ko
d tad b i ja aiznesušas turpat
ī par pašiem. So sievu bū-ieņem
kāda n u reiz tā ir, jo
io aparāts pasaulē vēl nebi- ,
rots, kas varētu viņu apa-šinī
ziņā pārspēt. Ja tā-pa-galā
bija jāsaka. — kas to
, v a i arī šī sievu mūzika ne-īta
ar gudru debesu ziņu, jo
m macānieši, varbūt, rīt sē-znīcā
atgāzušies un nedibūtu
0 svētību?
at Gauni staigāja pa dārzu,
1us u n beidzot nolēma, ka
tomēr skaisti, iekārtota, pēc
iem, visur jau iepriekš pa-m
mēriem. K a d stunda nāk,
'k pamet^ ar aci un tik no-:
t ik nogriež. Un skaties —
šiem trako krekls pašūts!
ibi".'stāvēja Viens otram preti,
plecā un smējās. Jā, jā —
u t i k skaista sestdienas pie­līgi
tāda diena nebija justa
ēta»
brauksim?" atvaicāia Orups.
ams! Vai t ad es kāds nckriš-smējās
Caime, un viņam
esāpēja mugura, nē, nemazi
pievaīkarē par rītdien gaidā-notikumiem
jau zināja visi
u-ciema gani. Viņi sasaucās
a uz kalnu, un viņu balsis
as klusumā skanēja tālu. ^
, vai t u zini, kas būs rit?"
no sava kalna Ēriks.
! Rīt būs svētdiena, u n man
iena! Iesim vēdzelēs!"
tad t u nezini nekā! Rit baz-lamās
— macāniešusl—"
debesis sedzās kā zils
samts pār,visu pasauli, bet
as tās bija taisni virs Ļauda-arbūt
tieši no šī saulaina zi-ī
' pār visiem
'dies' tāds svētku prieks un
s. Vīri nebārās ar siovam '
līdzīgās steigas reizēs. Bur­ās
vienā smiešanā, un
ārā skatīties, vai uz lidce»
ās kādi agrāki baznīcas
• nekā viņi, jo visam Ļauda-m
bija stingri noi-unats ik­vienu
stundu agrāk neka el­stās
svētdienas.
sameklēja taisni to ta^^:
u viņš mēdza siet tika^
t k o s . u n Lieldienās un
s ap piemērota mezgla ies^^^_
u j au tumši zajš mezgls pu
es Helumā pio-baltā _krekj:
tas arvien vēl S^ezas
š to žņaudza un spaui'^
kām un, pie spoguļa stave:
aur zobiem klusi ladcjas. _
v i velnu, saberzīšu, smelte,
epalosies!" Beidzot inezg
, jo pasaulē nevarēja
ādu lietu, kas Orupa rokara
epadoties. . • D-,it<!
•ņš sasukāja «jatas Ba
irs kreisās acs bija tai^.i^- .
I
LATVIA
Latvian Newspaper
Publisbed under EUCOM Civil
Affairs Divisioo Authonsation
Sumber fNDP '96. Publisher
S Editor: Kārli? Rabacs.
np Camp KleinkStz near
Giinzburg/D. Prļnter: ,,Schwāb.
Volksbl." Ganzburg/D., Bgm..
UnAmŗm. Circulation:,4000.
Publisbed three tirn«»s weekly.
Editorial oIHce: Gunzburg/Do.
Ooininikiis-Zimmermatin.Slr.i^ 2 LATVIAN NEWSPAPEIĪ
Ceturtdien, 1948. g. 14. <*t
Nr. 88 (193)
Iznāk tiis reizes nedēļā.
Izdevējs: BALK azdevamā
Latviešo preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K.Rabācs, vieto. A.
Liepa, redaktori: Bārda.
W. Calitis. H. Mindenbergs,
A . S m i t s . Adre.se? Gflnzborg-
Do.; red.: Dominikūs-Zimme^
mannstr. 2 (tālr. 50), apg.:,
MarktpU 25 (t. 84), spiest:
Bgm -Landniiuuj.-PI. 7 {t 92)
saimniekam,
spogulī, viņš pats P'=^
a just bijīt-a: ja, t'^'-^f^,,,.
š bija tāds, kādam pat n ^ ,
nevarētu paiet gafam ne^^
zies- prom no sp^g^'l^; ?'"1o:
a, ka sieva seja galva
rasto, balto lakatiņu.
Austrumeiropas ekspolītiku aktivitāte
civilizētai
i
I
i
uzs
un memora
Jau trīs nedēļas pagājiisas, kopš^^^^P Apvienoto' Nācij
ju pilnsapulce. IJn visas šīs trīs nedēļas Padomju Savienības ārpolī-tika
atrodas uz apsūdzēto sola. Lai arī Višinskim un pārējiem paŗdomju!
delegātifem allaž ir pie rokas savi «pretargumenti", mēs nemaidīsimies;
apgalvodami, ka pasaules sabiedriskSs domas noskļaņojmns nav labvēlīgs
Maskavai i
Trešā ApvīĢnoto nāciju sesija ie-'
vērojama arī citādā nozīmē. Vēl
nekad līdz šim l i e lu nāciju delegāti
nav pateikuši tik skaidri, kas ap­draud
pasaules i mieru, kas liedz c i l ­vēkiem
dzīvot drošībā un kas
apspiež un verdzina mazās tautas
tikai tāpēc, k a tās. nevar uzvarēt
ciņu pret tiranniju. Beļģijas mi­nistru'
prezidents Anrī Spāks pirmais
deklarēja, ka Eiropas politikas pa­matā
ir bailes no Padomju Savie­nības.
Vēlāk britu valsts ministrs
Meknīls' Višinskim acis pateica, ka
rietumu demokrātijas .neuzticas
Maskavai, jo tā - - anektējusi Lat­viju,
Uetuvu un Igauniju. U n ' nule
Lielbritānijas kara laika premiērs
•Vinston^' Cerčils aicināja Padomju
Savienību atbrīvot vienpadsmit
Austrumeiropas galvaspilsētas. Šo
galvaspilsētu skaitā neparDrotami
Irdomāta arī Rīga, Tallina un Kauna.
Bet vēl priekš pāris gadiem ne­viens
valstsvīrs, neviena lielvalsts
labprāt neat-^ādirļpja, -pasaulei, ka
kādreiz brīvas bija Baltijas valstis.
Tagad tieši šīs Apvienota Nāciju
pilnsapulces laikā daudzi runātāji
J
i
1
i i
m
i
i H
1
•mm m
•m
nāja pasaules sirdsanzinai no­tikušos
agresijas.,aktus, kas laupīja
brīvību tik daudzām Austrumeiro­pas-
valstīm.
Šo Dagriezienu pašreizējā situāci-^
;!i.ir''^.nto arī Austrumeiropas- poli­tiķi,
ir.^'iem^ laimējies izbēgt o.^li-cejiskām
varām vai arī neatgriez­ties.
Parīzes prese jau- vairakkā^^tīgi
pieminējusi Čechoslovakijas dole-gātu
Apvienotajās Nācijās Dr.Papa-neku,
kam vēl aizvien dota iespēja
kā' padomdevējam piedalīties vair-Ā-kās
konaisijās un atgādināt pasauloi;
ka viņa zetnē komunisti nelik-ian: gi
sagrābuši varu un nodibinājuši to­talitāru
režīmu. Parīzē gaida iero-daniieš
arī bijušo poļu zemnieku
VaiTokiļakļus otra
Berlīne?
^„Die Tat!' speciālkorespondents
^ 0 no Vašingtonas, k a pēc pēdējO:
tou.aso "notu apmaiņas starp ģe­nerāli
'Mekarturu un krieviem V a -
iitigtonas diplomātiskās aprindas u z -
W b u blakus Berlīnei/pievērsušas
"^okijai. Sākušies, minējumi par to,
vai Padomju Savienība būtu izšķi­l
s Tokijā radīt otru „BerlInes
^rtzi". 'Tādā gadījumā krievi Me-taura
personā atrastu ļoti specī-
|y pretinieku.
, Sākums nesaskaņām meklējams
^ekartura: aizliegumā rīkot' streikus.
partijas vadītāju Mikolaiciku uh
bulgāru Dimitrovu. Šie abi politiķi
atrodas tā saucamās „Zaļās ' 'inter­nacionāles"
priekšgalā, kas pietei­kusi
cīņu komunismam Austrumei­ropas
valstis.
• Kā jau ziņots, memorandu Apvie­notām
Nācijām sagatavojusi arī Lat­viešu
Nacionālā Padome, kas izstrā­dāts,
saziņā ar visu triju Balti jn
valstu vadītājām trimdas pārstāvī­bām.
B e z t a m L N P izstrādājusi arī,
uzsaukumu civilizētai pasaulei „Vai
latviešiem jāiet.: bojā", - kas ietver,
plašu informāciju par apstākļiem
mūsu dzimtenē un apellē pie.pasau­les
sabiedriskās domas. i
Nule Vašingtonā eksilā/: dzīvojošie
zemnieku partiju vadītāji darbinie­k
i publicējuši paskaidrojumu, k a v i ­ņi
cīnīsies, l a i atbrīvotu ^avas zemes;
no komunisma jūga. Pretēji ofi(ļiā-lajiem
propagandas .apgalvojumiem,
Austrumeiropas' zemnieki ienīst -un
noraida kolchozus, kas domāti oil-
• vēku verdzināšanai un nevis dzīives
apstākļu atvieglināšanai. ]\([cmo:;an-du
par komunistu valdīšanas meto­dēm
Austrumeiropā ,,Za1ā interna­cionāle"
paredzējusi iesniegt arī
Apvienotajām Nācijām.
TĪTO GATAVO
JAUNUS PĀRSTEI­GUMUS
KOMIN-FORMAM
E D ziņo no Triestas^ k a Tito k a r a ­spēka
vienības sākušas atbrīvot
brīvpilsētas „B" josliL Labi infor­mētas
aprindas sakās^' zinām, i ka
iilO DIHEKTORS F. RAIANS AUGSBURGA
IRO amerikāņu joslas direktors F.Raians 7. oktobrī apmeklēja Augsburgas'emigrācijas
centru. Viesis IRO 5; apgabala ydirek(risesRobertsoaes un emigrācijas cen(r:idirektrises
G. Delkes pavadībā apskatīja novietnes un centra pārējās telpas, izsakot apmierinātību
par paveikto darbu. Direktors Raians ieradās arī Augsburgas DP slimnīcā.
saka lords Vansitarts, brīdinādams no jaunas Minchenes
S T A R P N I E K U MĒĢINAJUm PARĪZĒ RĀDA NERVOZITĀTI
V i su nedēļas pirmo pusi Berlīnes problēmu Parīzē pārcilāja tika
internrts ieinteresēto valstu pārstāvju un brīvprātīgo starpnieku sarunās,
jo Brcšlbas padomes sēdes divas reizes atlika uz nenoteiktu laiku. Trīs
'rietumvalstu pārstāvji Džesups, Kedogens un Parodī, pēc savstarpējām
apspriedēm par Argentīnas delegāta Bramuļas kompromisa priekšliku-miemj
trešdien paziņoja^ ka pieprasīs padomes sēžu atjaunošanu ceturta
ļdien. Pēc Reutera ziņām, padome tomēr nesanākšot ātrāk p^vr sestdienu
vai pirmdienu.
vistuvākā, laikā pasludināšot Romas
un Belgrades vienošanos par Tries-tas
^)dlnīgu atstāšanu Itālijai. Tas
norāda, k a kominforma valstu pie­augošais
spiediens Ddenvidslaviju
pamudina pārorientēt ārpolītiku. .So
kursa maiņu jau slcaidri paziņoja
pēdējā Dienvidslāvijas parlamenta
sēdē, kad valdība deklai'ēja, ka tā
vairs ilgāk nevar ignorēt kominfor­ma
uzbrukumus u n spiesta uz kon­sekvencēm.
Iespējams ari, k a dienvidslāvu k a ­raspēku
no Triestas atvelk tīri stra­tēģisku
apsvērumu dēļ. No jaima
Belgradē apstiprinās ziņas par ķrie-,
vu, bulgāru, rumāņu u n ungāru ka-r'
ŗaspēka koncentrācijām^\ pie Dien­vidslāvijas
robežām. Tāpēc var pie-;
Xiemt,- k a Tito i r izšķīries visus savus
spēkus novietot apgabalos, kas ro­bežojas
ar kominforma valstīm.
Bez tam informētās aprindās ap­galvo,
ka gatavojoties ^ T i to akcija
pret Albāniju. A r to būtu novērsts
spēcīgs drauds no ārienes un papla­šināts
Dienvidslāvijas varas apmērs.
Tā kā stratēģiski Albānija ir izo-;
lēta, tad tās okupācļja nebūtu grūts
uzdevums, un Tito varētu cerēt ;/uz
tuvināšanos Romai un Atēnām/
ieru nevar no-plecus
at- -|
^mā krievu nota šādu aizliegumu
tjteimēja par strādnieku šķiras ap-
TOanu. Uz to amerikāņu virspa­vēlnieks
atbildēja ar jaunu notu, k u ­ļas
saturs atklātībai vēl nav zināms,
ļsiņgtonā oficiāli paziņots, ka tā ir
^^ļ asa, bet krievu misijas reakcija
liek secināt, ka Mekartura
J.ota ir vairāk nekā asa. To apstip-arī
krievu sūtņa Vašingtonā
ļ^ļļuškina izteikums, k a Mekartura
« k a Japānā esot kavēklis demo-jmijas
īstenošanai. Panuškins pie-
:.i . f f j - l a i Tāl5> austrumu komisija
ŗ^^m Mekartura pēdējos lēmu-Šādai
padomju sūtņa nostājai
,^^Karturs ātbildēiis ar telegrammu
J^^ni^misijai Tokijā: ..Kā austru-
1.2tā rietumos ir pazīstams sa-ļ^^
vards: Nav pasaulē ;ielākas.He-loas,
ja otram sprediķo' to, kb
nedara.'' '
^Ar to • Mekarturs esot vēlējies p a -
OuS- '^^ arvien, vairāk nekā
iodr i japāņu kara gūstekņu at-iur
^i.^^^^ ^v^^g^^ darba nometnēs,
runn-^ padomju bruņošanās
'™cibai. Lai arī krieva nākošie
•4M L' ' ^ vēl nav zināmi, ameri-
T ^^^^^^^^ ^^^^ vislabāk i z -
teli American": „Pasaule
Pi'etī mieram lielāku ceļa. ga-m
C ^^^^^Sājusi, ja mūsu attiek-
!iar! , ^^^^^^ kārtotu tā, kā to
tearturs-Japānā."
m
m
l i
m
m
m
li
M m
m
m
i i
M
i
m m
drošināt ar vāfari^'U
Amerikāņu 'ārpolitikas galve­nais
uzdevums ir aizkavēt, lai
kāds. starpgadījums nepārvērstos
nar īstu; karu, paskaidroja ASVļ
flotes ministrs Salivans. . „Mēs
nevaram panākt mieru ar vāju­mu,
jo divas reizes j a u piedzIyo-!
jām, k a nav nozīmes neapbruņo­t
i em stāties totālā karā/' izteicās
flotes ministrs. ,,Mums^ jādarbo-jas
' miera labā, laikus atbalstot
brīvās tautas, jo agresīvas varas;
izrāda savas, tieksmes tur,; tkur
tām neviens nestājas pretim.;
Mums jārēķinās ar riskiem, var-'
būt' pat ar kara risku, bet i l ai
mūsu darbs sekmētos, tad atpa­kaļceļa
nav." I
Pēc Reutera ziņām, decembrī
būšot galīgi gatavs Nacionālās
aizsardzības un izejvielu pado­mes
likumprojekts par amerilcā-ņu,
mobilizācij u kara gadījumā.
Likumprojektu iesniegs preziden­tam,
kas to var vai; n u nodot
kongresam tūlītējai pieņemšanai,
vai arī aizturēt un laist darbā t i ­kai
kara gadījumā. Civilās aiz­sardzības
nodaļas vadītais pazi­ņojis;
ka sastādīta : civilās aiz­sardzības
rokas grāmata, ar noļ-rādījumiem
par masu evakuāciju
un palīdzību karā cietušām p i l ­sētām.
Rokas grāmatu publicēšot
tuvākajās nedēļās. i
A Z
Bramuļa-, kas uzņēmies pārstāvēt
sešas; -.neitrālās" valstis. viņU starp­niecības
piedāvājumā, otrdien .atkal
tikās ar Višinski, bet trešdien ap­spriedās
ar neitvālajiem kollēgām
par padomei iesniedzamo rezolūciju.
No Maskavas līz ceturtcļienai vēl
nebija reakcijas • uz 6.. valstu pro-cktu.
Cik zināms, rietumvalstis sa-
/|u nostāju nav grozījušas un Drošī­bas
padomei prasīs skaidru rezolū­ciju,
kuļ'ā krievu • rīcība Berlīnē
būtus^atzlta par miera apdraudējumu
ūn' kurā, būtu prasība atcelt pilsētas
blokādi. Trešdien Parīzē no Vašing­tonas
atgriezās arī A S V ārlietu m i ­nistrs
Maršals.
Pēc aģentūru ziņām, sešu valstu
kompromisa priekšlikums ..paredz
vienlaicīgu blokādes atcelšanu un
k r i e vu prasīto ārlietu ministru pa­domes
sasaukšanu Berlīnes problē­mas^
apspriešanai.;. J a ; Maskavas pār­stāvji
nepieņemtu arī šādu kompro­misu,
tad starpniekiem nekas cits
npatliktu, kā formāli iesniegt Drošī­bas
padomei priekšlikumu, kurā bū­t
u prasīta blokādes izbeigšana. Tādu
rezolūciju padome, droši vien, pie­ņemtu
a r l i e lu vairākumu, - bet tā
būtu pakļauta padomju veto.-.
; Starpnieku neatlaidīgos mēģinā­jumus
panākt kompromisa, izlīgumu,
Maskava, liekas, uzskata vai vismaz
mēģina iztulkot par rietumnieku
vājuma pazīmi. Tas atspoguļojas pa­domju
licencētajā Berlīnes presē.
Kiļievu militārās •valdības laikraksts.
„Tāgliche Rundschau" pat lieto virs-:
.rakstu Atkāpšanās - Berlīnes 'jautā­jumā".
Tas atstāj ietekmi uz berlī-riiešu
garastāvokli, un tie bažījas
par iespējamām koncesijām pret
Maskavu Berlīnes jautājumā. Diplo-mātiskās
aprindās izteikta pārliecī­ba,
ka „neitrālajām" valstīm, ir-pā­rāk
maz pieredzes ar padomju
diplomātiju, un tām draud iekrišanā
uz padomju manevriem.
Prezidenta. Trumena izdomātais,
bet vēlāk, pēc: Maršala un citu ie­teikuma,,
atmestais plāns par speciā­la
vēstnieka sūtīšanu pie Staļina, r a ­dis
asu k r i t i k u kā ^ASV, tā Anglijā
un Francijā. Sagaida, Ica rietuni-valstu
valdības lūgs Maršalam solī­jumu,
k a šādi vienpusīgi A S V gājie­nu
mēģinājumi turpmāk; neatkārto­sies.
Berlīnē Trumena solis radījis-llcļzīgas
bažas kā starpnieku pūles.
Kaut arī šī akcijā novērsta, tomēr
lielāku nozīmi piešķir faktam, ka
tāds plāns vispār pastāvējis un kļu-;
vis. zināms arī Maskavai, kas no tā
varētu taisīt nevēlamus secinājamus.
Šādas speciālsarunas Maskavā būtu
arī atkāpšanās-no rietumvalstu ap­ņemšanās
neielaisties sarunās zem
spiediena. • .
Skaidrs brīdinājums no kaut kā­diem
nedrošiem papīra nolīgu­miem"
ar Maskavu ;izskan lorda
Vansitarta rakstā ,;Mēs nedrīkstam
aut sevi apkrāpt no jauna", ko
sniedz „Daiiy Māil". Autors atgā­dina,
ka tikko. 10 gadu „jubileju"
varēja atzīmēt Minchenes nolīgums,
kura aizstāvji savā laikā priecājās,
ka panākuši „nokārtojumu" un aiz­kavējuši
karu.
(Beigas 3. Ipp.)
Krievi Dairenajzbū-veiuši
spēcīgii bazi
Padomju Savienība Dairenā, M a n -
džūrijā, izbūvējuši spēcīgu aviācijas
'bazi un japāņu okupācijas ladkā
uzceltajās fabrikās slepenībā • no­darbina
piespiedu darbos japāņus,
Šanghajas U p pārstāvim izteicies ^
austriešu repatriants Šrencels. Dai­renā
a i z dzeloņstiepļu žogiem nodar­binot
ap 2000 japāņu techniķu un
lietpratēju.
Dairenas ostā, kurai, saskaņā ar •
Ķīnas - Padomju Savienības nolīgu­mu,
bija jābūt brīvostai, ^isa t i r d z ­niecība.
esot apsīkusi. Iedzīvotāji. ,
spiesti pāi-tiku sev sagādāt melnajā ;
tirgū un dzīvo pastāvīgās bailēs no/
padomju komandantūra's. Dairenas '
ķīnieši' gaida Ķīnas nacionālistu>uz­varu,
bet nedaudzie atlikušie ārzem-;
nieki pūloties tikt laukā no pilsētas.
Dairenas lidlaukā esot daudz pa­domju
lidmašīnu, un stingri noteiku­mi
liedzot tuvoties šim rajonam. P a - •
domju k a r a kuģi Dairenā neesot m a ­nīti,
bet .tie, liekas, esot koncentrēti
tuvējā Portarturā; Padomju apmā­cīta
10.000 vīru stipra policija rūpīgi;
uzmanot un likvidējot katru, kaut
mazāko pretpadomju demonstrāciju.
NYHT
in
: Otrdien Apvienoto nāciju .Mu­tiskajā
komisijā notika atkal a^as
debates A S V delegāta Ostina un^ p a ­domju
ārlietu viceministra Višinska
starpā, pstins pārmeta Maskavai^
k a tā organizē Eiropā nemierus un
streikus, lai traucētu saimniecisku
jaunuzbūvi. „Kā gan mēs varam uz­ticēties
Padomju Savienībai," izsau­cās
amerikāņu delegāts, „ja tā ap­spiež
Poliju, Cechoslovakiju, Ungā­r
i j u un citas Austrumeiropas valstis
un, uzturēdama Berlīnes blokādi, ap­draud
pasaules mieru!" •
D i v u stundu garajā atbildes |ripā
Višinskis noraidīja Ostina argumen­tus
un apsolīja, ka Padomju Savie­nība
publicēs skaitļus par saviem^
bruņotajiem spēkiem, bet tad jāpje-.
ņemot viņa ierosinātais atbruņosŖ-nā3
projekts. Mēs l i k s im savas kār­tis'
'gaidā," teica padomju delegāts,
,,un es apsolu, k a tās būs īstas, ja
vien; arī jūs liksit pretī savas." Pēc
abu delegātu runām polļtiskā komi­sija
pārtrauca debates, lai atsevišķām
valstīm būtu..iespējams ;apspriesties.;
Priekš . tam- politiskās komisijas
apakškomisija ar 8 pret 2,. vienai
balsij atturoties, pieņēma Kanādas
Driekšlikumu par • . starptautisku
itomierocu kontroli. Sis priekšli­kums
gandrīz burtiski • atbilst tam,
ko d i w gadu ilgajā darbā izstrādā­jusi
U N atomu komisija, bet kas P a ­domju
Savienības veto dēļ netika
pieņem.ts. Arī; šoreiz pret Kanādas
ferosinājumu balsoja PSRS. im
Ulvraina, bet atturējās Indija.
B B C
Padomju Saviepībds zelts sācis ripot
KOMINFORMS „FINANCĒ" OGĻRAČU UN DZELZCEĻNIEKU
STREIKU FRANČUS
Jau desmit dienas pagājušas, kopš Francijā turpinās ogļrafeu strdks^
kas agrāk vai vēlāk paralizēs visu saimniecisko dzīvi Parīzē jau izslu-,
dināti elektriskās strāvas ierobežojumi. Ja valdībai neizdosies vieno-1
ties ar arodbiedrībām, un paSreiaiējā situādjā tas neliekas visai droši, j
tad pamazām apstāsies ari rūpnīcas un dzelzceļi. Iekšlietu ^ministrs
Moks sociālistu sanājksmē pateicis, ka pašreizējā streika iegansts ir ko-minforms,
kas uzdevis franču komunistiem darīt visu, lai paralizētu Mar­šala
plānu. Vēl priekš savas nāves Ždanovs devis rīkojumu organizēt
streiku Apvienoto Nāciju sesijas laikā, apsolīdams no kominforma pu­ses
financēšanu. Un, kā„Paris Soir" ziņo/ pirmo iiemaksa 1^ miljonu
franku apmērā franču komfinisti jau saņēmuši*
Amerikāņu sainmieciskās ;; dzīves
lietpratēji jau kopš laba la//ka rak­stīja,
pa Padomju Saviemfl»?» ļoti: l i e ­los
apmēros kāpinājusi ikivu zelta
produkciju. Par m i l z u pasākumiem
ziņoja arī tie nedaudzie, kuriem l a i ­mējies
izbēgt no Kolimas zelta rak­tuvēm,
kur necilvēcīgos. apsļākļos'
nodarbināti tūkstoši ieslodzīto. K a ra
laikā pēc nomas un aizdevumu lī­guma
krievi saņēmuši no A SV
daudzas bagarmašīnas, . kas tagad
rok dārgo metallu. Zinātāji aplēš,
ka zelta rūpniecībā Padomju Savie­nība
ieņem otro vietu pasaulē.
Spriežot pēc drošām informācijām,
Maskavas rīcībā i r l i e l i šī dārgā me­t
a i ! a krājumi.
I r trīs versijas, kā Kremlis nodo­mājis
izlietot savas zelta rezerves:
vieni domā, k a Padomju Savienība
ar tām gi^ib nodrošināt rubļa pirkt­spējas,
l a i tas kļūtu par starptau­t
i s ku valūtu. Citi apgalvo, k a K r e m ­lis,
pienākot īstajam brīdun, metīs
sava^ zelta rezerves pasaules tirgū,
tā radot saimniecisku chaosu. Bet
dārgais metalls v a r l i e t i noderēt arī
komunistu piekto kolonnu financē-šanai.
Liekas,. k a So trešo versiju
Maskava tagad sākusi iedzīvināt. Jo
patiesi vajadzīgi lieli līdzekļi, lai
varētu financēt veselas yalsts"strei-kotājus
tikai tāpēe, ka tas atbilst
plāniem par saimnieciska chaosa ra^
dīžanu. *
Parizē valda pārliecība, ka kuru
katru ^dienu var sākties ģenerāl-streiks
arī uz Francijas dzelzceļiem.
Lokāli streiki liecina, ka dzelzceļ­nieki:
gatavi paklausīt komunistu
aicinājumam un pārtraukt darbus.
V a k a r streiku uzsāka 35.000 metall-strādnieku
Mozeles pagabalā, kā arī
Šerburgas ostas strādnieki. Viņi gan
pagaidām streikos t i k a i ' 24 stundas,
jo negrib zaudēt papildus, atlīdzību,
kas paredzama no okeāna tvaikoņa
.,Qu®e^ M a r y " un „Aquitanias",
(Beigas 3. ipp.) ^