1948-07-30-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
mi ill v: K« ml i i pi • . •ti .'Vi/-'-.-' ļ- . i i Iii .'•V*-iļi"i'! mm" • - mii . liv I»:...- i i - . , ; - h . v , i , ' i - , . ' J " . . . . • • pillā:'-/ l i i i i ' ko ^ be pa tip ro, lie pr M;: m žā kc da ^ šu n§: • Piv-sa m ja Pf m ni bi nr tr Vte:; Cl rn n b P ii n e b r c ...-•1 1 l 2 r LATVIJA. 1918. g.3(i.jū,iļ- I ''^^ 1918. Nr. 58 (163) 1948. g. 30. j ū l i jā --'Ar autora paralcstu. var iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās domas nav katrā. zliiā redakcijas domas Ir gaužām pierasts, ka gandrīz ik viena sanāksme vai apspriede beidzas ar .apņēmības apliecinājumu cīnīties par latviešu tautas tiesībām, par latviešu tautas nākotni, nācip^ nālā;;gara uzturēšanu u.ti. Bet gandrīz neviena sanāksme vai apspriede nepasaka, ko tāds apliecinājums lip-: zīmē • V a i tas nozīmē nerimtīgu cenšanos atklāt: pasaules • sabledrīškai domai .patiesību par komunismu un tā ekspansijas metodēm, kurām: jau upiirētas • tik^ daudzas •Austrumeiropas . tautas,: it kā ar. to varētu no-pirkt drošību. pārējai pasaulei'Ī'^^V tas nozīmē neapklusināmu appelēša-nu pie brīvo tautu:valdībām, pasaules brīdināšanu Jio briesmām?:; Vai tas nozīmē arī' vēl ko citu? ^^r'.^i- Līdz pat pēdējām laikam esam izvairījušies izteikt jautājumu; kās; :nolaidies pār mums : jau^^ ar pirmo mūsu tautās brīvības zaudēšanas diehur un kas ar savu baigūmu-jo īpaši uzmācīgs: mums kļuvis tagad trimdā. : Šis jautājums ir: ja mūsu eīņa: ieilgs,.un tā var ieilgt pat:pari vienai paaudzei, kas būs viņas t u r - p i n ā t ā j i ? Vai aiz mums nedraud klusums, vkapa klusums, kas var aprīt visus mūsu eentienus,: visus mūsu ^brīdinājumus^v brīvības: saucienus; apsūdzības un :appelacijās?v Ko esam d a r ī j u š l , lai tas tā n e - ;.butu?:^';;•>•/:/ :-;;:/^-:::.::,.-:" • Jau agrāk šajā pašā vietā ir norādīts,' ka līdzšinējais stāvoklis, kad Rietumvāci'jās joslās novietoto latviešu masa ir lielākā un ' kompaktākā,\ kas ar savām pašu latviešu skolām nacionālā ziņā vismazāk apdraudēta, nebūt nav kāds p a s t ā v ī g s nodrošinājums' pret ārzemju latviešu nacionālo iziršanu; jo šis process īstenībā jau sācies. Bet ja tas arī nebūtu sācies, tad drauds ir audzis arī gluži no citas puses un mums gluži nemanot. . • :^ ' Pārrunājiet, lūdzu,; ar bērniem, kas tagad nāk skolas vecumā,, piemēram, par Daugavu. Un viņi• jums. vaicās: „Kas" tas. ir — Daugava?" - Upe? — !,,Tad tā Ir tāda kā Dona-va?" Tas pats runājot par pilsētām, DIVI LATVIEŠU i>ļ[EŽIMEKI BŪVĒ MAJU TORONTO VĒSTULE LATVIJAI NO KANĀDAS Arvien .vairāk DP no Vācijas ierodas Kanādā. Jūnijā bija ap 6000 atbraucēju, to vidū lielāks skaits latviešu. Daudz jaunu kanādiešu atbrauca arī jūlijā. Bet ko dara tie tautieši, kas K a nādu sasniedza jau ar .pirmajiem transportiem?. Dau42iem. no vliņiem '.šinējais darba Ugums izbeidzies, sevišķi mežu strādnielviem.. Daži atstāja darba vietu jau. pirms noteiktā laika. Latviešu vidū tx) skaits.; salīdzinot ar cittautiešiem, tomēr bija mazs un tikai t.^dēl mū?u ļaut nešiem Kanādā • vēl vienmēr: labs: vārds. • Līgumam beidzoties, mežā palika tikai maza grupiņa latviešu — tie, kas vēl nebija paspējuši ie-krāt 1 Idzeklus un tādi, kam š^is darbs iepatikās. Pārējie izkllc la uz visam Kanādas, malām, bet vairums ieradās Toronto. Uzņēmīgākie: nopietni sāka jaunu darbu un bezdarbniekli. latviešu vidū šodien nav.^ Kd vini dara? Krāso, brauc • par šoferiem, labo jumtus, strādā par ādmiņiem, lellu darbnīcās, ir smalkmechaniķi un būvstrādnieki. Auto vadītājiem braukšanas atļaujas iegūt ;samērjļ viegli. Sajā nozarē arī lieli darba pieprasījumi, bet labi jāpazīst pilsētā, kāpēc nodarbošanos dabūt grū-ti. Sevišķi daudz pieprasījumu pēc automechaniķiem, bet lai varētu strādāt,; jādabū atļauja. Tās iegū-par kurii katru citu Latvijas vietu. Mums blakus stājas, paaudze, kuras apziņā Latvija un;viss tas,, kas mūsu iztēlē elpo un dzīvo kā neizdzēšams, bezgala mīļš [dzimtenes v e i - d o l ^ , ir vairs tikai vispārināts, neizteiksmīgs ģ c o g r a f i sk s jēdziens. •Tā tas ir tagad. Bet kā būs, kad i z k 1 ī d t s i m vēl tālāk, kad iejuk-sim citu tautu vidū?; Lūk, ko:liecina Mārtiņš Zīvērts: par saviem novērojumiem Zviedrijā: „Latviešu • bērni pamazām aizmirst savu va- : lodu un pat savā starpā sāk sarunāties svešā valodā, ko viņu vecāki vēl nav iemācījušies. Drīz pienāks laiks, kad latviešu bērni ar saviem vecākiem vairs nevarēs bez tulka sarunāties." : Vācijā ar tiem latviešu trimdinieku bērniem, kas dzīvo vācu vidē, ir gluži tāpat. Un tā tas būs visās vietās svešumā, Eiropā vai ārpus tās, kur mums vajadzēs dzīvot izklaidē- : tdern svešu cilvēku vidū. Jau pieminētajā gadījumā Mārtiņš Zīverts turpina: „Priekš 1940. gada ap 200.000 latviešu dzīvoja ārpus savas zemes. Tagad šis skaits Ir vismaz divkāršojies. Tas nozīmē, ka ceturtā daļa mūsu tautas: iet pamazām bojā: fiziski tā, kas atrodas Sibīrijā, nacionāli tā, kas i7klī-dusi brīvajā pasaulē. Pirmo glābšanā; mēs nekā n e s p ē j a m darīt otro — nekā n e d a r ā m ." Nacionālās glābšanas akcijai Zīverts ierosina radīt centru, kas veik-tu nacionālās misiones darbu visās zemēs tā, lai tur katrā latviešu centrā ^ būtu kāds nacionāls.: m i s i 6- n ā r s , kas svētdienās latviešu bērnus mācītu latviski, par Latviju un L a t v i j a i . Tā ir tā pati doma, kaš latviešu kul.tūras darbiniekiem nedod mieru arī Vācijā. Jau 1946. g. pavasarī kā- : dā Bavārijas. latviešu laikrakstā uz . to bija norādīts. Bet toreiz visu prā-tiis aizņēma „cigarešu kaŗi*\ Kopš tiem laikiem dzīve arvien draudīgāk atklājusi briesmas, kas nacionālā- zi-ņll mums draud, arvien biežāk atskanējuši arī aicinājumi ar mērķtiecīgām pūlēm raudzīt briesmas iero-bežot Bet arvien ir bijuši kādi ,;ka- : ŗi^, kas šo mūsu cīņas fundamentālo b ū t vai" n e b ū t ja virzījusi novārtā. Tiesa, Vācijā ir bijuši dažu kultū-ras organizāciju lēmumi šajā virzienā^ piem., par latviešu'bibliotēk izveidošanu Areiropas zemēs; LCK gan ar savām, gan ar aizjūras tau tiešu un privātām pūlēm ir panākusi iespēju radīt Amerikas kontinentā latvi^u kultūras un archīvu mantu krātuves. Bet viss' tas vēl ir tikai l i ^ darba iedīgļi. šaņai jānoliek pārbaudījumi Būvstrādniekiem jārēķinās ar arodbied- Ibu stingriem noteikumiem. ' Tjās vēlas tikai cilvēkus, kas amatu tiešām prot un nestrādā lētāk par no-do normu. Labs mūrnieks var izpelnīt līdz 1,60 dol. stundā. Smalkmechaniķi pelna 0,85—1,25 dol. .par stundu. Viņiem darbs, nav atkarīgs no sezonas, bet turpinās vis^u jgadu. Ir gan arī tā, ka cilvēkiem, kurus vilina lielpilsētas ugunis, ; ļ viennjiēr ar nepacietību jāgaida: algas dienas. Tāpēc arī vairāki vīri, iepazinušies ar pilsētas apstākļiem, atkal sdllāš doties atpakaļ uz mežiem, kur kaba- :ā paliek vairālv naudas Ir toiļnēr arī citādi piemēri. Divi uzņēmīgi nuiši pēc mežinieku gaitām ieradās Toronto ar dažiem simtiem dolāru letauDījumu... Viņi pilsētas ziemeļos nopirka zemes gabalu un paši sāka būvēt māiu, kas jau pēc mēneša būs gatava. Puiši māju domājot pārdot, lai pēc tam. tiktu vēl pie :kaut kā lielāka. •••/::•••• p.^./..••;••'V••.;:. : Mazāk novērots, ko bez mājkalpotājas un šuvējas darba Kanādā var darīt sievietes. Dažas mūsu dāmas te paspējušas jau atstāt: ļoti nepatīkamas ,,vizītkartes". Kāda tautiete, kas atbraukusi par mājkalpotāju,; skraidījusi no vienā 'saimnieka pie otra. Visur bijis par grūtu. Beidzot atrasta piemērota vieta, bet nu atkal darba devēja sūdzējusies, ka viņai vajagot jauno kalponi pašai apkalpot. Sī dāma tagad, turpina savas gaitas kādā Toronto naktslokālā. Nav jau arī Kanāda bez komunisma . taustekļiem. Kāds tautietis, kas visū. mūžu . • nodzīvbjis Kanādā. Toronto veco latviešu nostāju raksturo šādi: „Toŗonto ir 30 veco-latviešu ģimenes.: 10 no tām .noskaņotas komūnist:iski, 10 ģinieņu locek ir ticīgi baptisti un 10 atrodas vidū starp šiem pretpoliem. No pēdējām 10 ģimenēm puse jau aizitiirsūsi sa- ^ mātes valodu^" -Kariādaš^ rējais ^noskanoj ums : ir : pretkomū-nistisks, kāpēc mūsu tautiešiem nebūtu ieteicanis iet uz komunistu klubu politiskajiem „desiņu vakariem", lai tur apmierinātu savu ziņkāri. Kanādas latviešu sauklis šod\en ir darbs, tomēr jācer, ka atbraucēji pratīs izveidot arī. plašākus kulturālus centrus un pasākumus. Mūsu tautiešiem tagad'ir jau 2. laikraksti — „Brīvais Latvietis" un •„Atbalss", <as radušies ar veco latviešu tēvišķu gādību un jauno atbraucēju čaklumu. 2. septembrī lielās Kanādas izstādes nobeigumā Toronto notiks visu Kanādas tautību festivāls. Ar savām dejām, un dziesmām aicināti arī latvieši. Toronto, jūlijā. As Aus rul KOLCHOZNIEKIEM PAAUGSTINĀTI NODOKĻI Rīgas radiofonā 16. jūlijā nolasīja! cionētu labību, bet par mēģmājuv ..ministru padomes" un komunistu to darīt — bai'gi sodīs. ļJJ^^ partijas centrāliv omi tējas lēmumu miem jāpiegādā rēķinveži "tļ;, par ražas novākšanu. Bija daži in- darbinieki. Noorganizējama , ŗ^h teresanti norādījumi. • apsardzība no bojāšanās un', aplau Ar steigu jāsaremontē mašīnas. Pīšanas. Pa zemes un dzelzceļiem la! Zāles pļaujammašīnas piemēroja- biba pārvadājama tikai masveidifi mas labības pļaušanai. Mašīnu re- stmgra apsardzībā, jo citādi t montu darbos'iesaistāmi visi uzņē- ceļa varot nolaupīt. Labībasļnovak. mumi Jāizstrādā.: ražas novālcšanasTsa^^ mu aiz-plāni un jānosaka kuļāmmašinu Staļinam .pavasari dotie solījunii maršruti. Jāsagatavo klētis, noju- -J-ab^^^i^ un .aktīvākie cilvēki h mes un kloni graudu novietošanai, boļševiku partija._,Boļševiku pariia Tā kā siena pļauja atpalikusi, jā- vienīga pasaule, kas uz tīri: zinV*- ' dara viss, : kas .:bolšēvikiem iespē- diskiem pamatienr: pasaka, kag janls lai to pabeigtu līdz labības :rāms.: Latvijas PSR šoyasar%l(li. pļaujai. ^ • kolchozacija.b^^^^^ '^^^^^ Ražas novākšanas ^ darbos jāpieda-lvecākas republikas," t ā kādā ļFalļ ^ 1ās bez izņēmuma visiem, kas. nav filo^^ote ,.Sovet.sk.aja Latvija'', ko neaizstājami nodarbināti rūpniecībā nolasīja Rīgas radiofonā. • i: un transportā. Iekārtojams indivi- -^Turpat jau agrāk pateica, ka duāls un grupu gabaldarbs. Kolcho- vara savu likteni cieši sai zos Jāizsniedz avansi: par vienu 3>^si ar kolchozu būt vai nebūt, darba dienu pie ražas novākšanas 1. J^^^^l^ nolasīja garus kolchozu dz kg. labības, bet sovchozos 1,5 kg, to- noteikumus. Nemaz neslēpa, mēr ne vairāk par 5 pvdiem kop- uzsvēra, ka sava laikā tā sa .„ sum(mā vienam strādniekam. Ražas kolclīoznieku paligsaimnieciķas i ^ novākšanas laikā kolchozi savā rīcī-r/-* ha katrai kolchozniekaļjrj. bā var paturēt līdz 15% no tā ražas nienei individuālai lietošandi' k\d daudzuma, kas nodots valstij. Ener- ^etas zemes - parti;ja-atļāvusi \\\^ ģiskī apkaros produktu izsniegšanu P i g i tapec,^ lai ar^sava kaktiņa ui cilvēkiem, kam nav sakara ar kol- sava sturisa ideju piesātināt(ļ!s zoīr. chozu darbu, jo daudzi budži un ap- niekus vieglāk pļesaistitu paiitijai'un" kārt klīstoši ubagi izvairoties"^strā-^^lcbozam. Tagad izrā-dotios. ,kl dāt kolchozos. \ ^^^^^^ kolchoznieki šīm palīgsaiiJ. Labības lodošana valstij uzsāka- niecībām veltot pārāk daudz veribi ma jau pirmajās tās novākšanas ^n biezi otra vietā atstājot kolchDzi dienās. Aizliegts pieņemt nekondi- popsamaniecibu. ^ Lai darītu sīm „nebūšanām" grli Maskavas' radiofonā 14. jūlijā no ist: ]\ VI r.i^-"%ācii .'Vesot tikai padomju M \ V savus P nevalstīs atklāj rtri varot ?aļ Vācijas „sa*a^ Amerikāņu atzinīgs vērtējums par baltiešu darba vienībām a aldik no kol 0m Sija partijas prasības un • lēmumus: :palielināt nodokli choznieku palīgsaimniecībān'i. $S. kot ar 1. jūliju tas būs šāds: ja līgsaimniecības gada kopieļīākulir.s nepārsniedz 2000 rubļus (Turpinājis ai, bez tam ska) un ievedu 1 ai ar entuziasmu — brīvprātīgiem ziedojumiem un /brīvprātīgu darba: spēku jau kopš 1941. g. ASV darbojas latviešu organizācija Latvi an Relief, Inc., kas dai^idz darījusi mūsu stāvokļa izklāstīšanai Savicŗ nota jās Valstīs, informējot valdības iestādes. un sniedzot arī tiešu palīdzību latviešiem Eiropā. :,; Latvian Relief, Inč. šajās dienās publicējusi uzsaukumu ASVļ latviešiem, aicinot tos būt palīdzīgiem mūsu. tautiešu ieceļošanā' Savienotajās Valstīs. Organizācija, tāpat kā līdz šim, turpinās arī.tiešu ļp^lldzīšu bēgļiem ar pārtikas un drēbju, sūtījumiem, sevišķi bāreņiem, bērniem, daudzbērnu ģimenēm un invalidiem. Latvian Relief. Inc. tuīpmāk; varēs darboties; Vēl sekmīgāk nekā aizvadītajos ^ gados, jo ar draudzīgu amerikāņu organizāciju labvēlību saņemti līdzekļi, kantora iekārtošanai un 2 pastāvīgu darbinieku ata 1- gošanai. §ī pati ASV organizācija materiāli atbalstījusi arī Estonian Relief,' Inc. Nesen Latvianļ Relief, Inc. jau ieguvusi jaunas ; kantora telpas. Adrese: 92 Libertv. Street; Suite 406, New Vork 6, N.Y. .Tālrunis Beekman 3—7443. LNP savā pirmajā delegātu sapulcē pieņēma par šo pašu jautājumu' pix)f. A. Svābes iesniegtās tēzes, kas nacionālās misiones darbani dod samērā plašas līnijas. Bet šis līnijas ir jāpadara d zī v a's. Tuvākajās dienās notiksiLNP prezidija sēde. Un šim nu vajadzētu būt vienam no. tiem. pamatjautājumiem, ko prezidijs ar savu -autoritāti paceltu k ā . k a r o g u , . Jo tas ir jautājums ne vien par latviešu kļul-tūru, par latviešu tautas garu. bet Par amerikāņu joslas darba vienību svarīgākajiem jautājumiem un vajadzībām 19. un 20. jūlijā sanāksmē Kēfertālē sprieda baltiešu darba vienību vadītāji lin pārstāvji. Sāds sarīkojums notika pirmo reizi kopš darba vienību noorganizēšanas. Sanāksmē piedalījās ari ASV armijas pārstāvji, kas baltiešu darbu, stāju un disciplīnu novērtēja loti atzinīgi. Šim^ vērtējumam var būt izšķīrēja nozīme tālākai izceļošanai uz ASV. ASV armijas pārstāvis ģenerālis Magruders teica, .ka amerikāņu ar-: mija Eiropā jau 3 gadus vērtējusi baltiešu cilvēkus. Viņu darba vienības daudz palīdzējušas okupācijas spēkiem veikt svarīgus uzdevumus, sevišķi būvniecības programmas i z pildīšanā. • „Mūs sevišķi iespaidojis gara stiprums," sacīja ģenerālis : - - „kas vērojams DŖ nometņu cilvēkos. Tie nekad nesūdzas un vienmēr gatavi: darīt visu, kas i r viņu spēkos, lai uzlabotu savu un kaimiņu stāvokli." Tālāk ģenerālis teica, ka ār ASV kongresa lēmumu tagad DP gūs iespēju ieceļot Savienotajās Valstīs: ,.Sis kongresa- lēmums nebija labda^ ribas, bet ameŗikāņū interešu lab apsvērts, akts. Mēs ticam, ka ar to mums būs liels ieguvums, nodrošinot sev tādus pilsoņus, par kuriem ielaišanu ; Pēc vadītāju demokrātu im republikāņu apspriedes Baltajā .namā, pirmdien sākās ASV kongresa ārkār-tējā sesija. Otrdien prezidents Trumens likumdošanas iestādei iesniedza vairākus priekšlikumus, kas ietverti 8 punktu programmā un domāti Savienoto Valstu: saiņmieeības stabilizēšanai. Vispirms prezidents aicinaj kongresu izdot inflācijas apķaŗOvša-nas likumu, jo cenas pēdējā laikā sasniegušas vēl. nebijušu: augstumu Tālāk Trumens ierosināja iedzīvina; dzīvokļu būves programmu, lai iznīcinātu ; lielpilsētās tā saucamos nabadzīgo kvartālus un paaugstināt strādnieku algas no minimālās likmes 40 centu stundā uz 75 centiem Priekš sešām nedēļām kongresā pieņemto likumprojektu par 205.000 DP ielaišanu no Eiropas prezidents uzai-ā konsekvencē arī jautaJiums par mūsu ; c ī ņ a s s e k m ī ' g u-. mu. Tas ir jautājums par mūsu dvēselēm, par mūsu jaunatnes, par mūsu "bērnu: dvēselēm — par 1 a t v i e š u ' t a u t a s b ū t v a i n e - b ū t. Ja nespēsim salauzt a'iz mums draudošo kapa klusumu. ^ tad ar mums kapa klusumā iees arī ciņa par latviešu tautas tiesībām un brīvību. K. R a b ā cs cmaja un ļaut ieceļot Savienotajās Valstīs 400.000 pārvietotajām personām 4 gadu laikā. Trumens lūdza . akceptēt atn \ dekrētu pār pilsoņu tiesībām, nešķirojot armijas piederīgos un ierēdņus pēc rases. īpaši pasvītroja: nepieciešamību .• stabilizēt- .'^saimniecisko dzīvi, jo no ASV stipruma atkarājoties pasaules miers. Ārzemju un mūsu komunisti," teica, prezidents ..visu laiku gaida, kad iestāsies krize Savienotajās Valstīs. Bet tādā gad jumā būtu iznicinātas pasaules cerības uz mieru, jo depresija ASV sa grautu pamatus brīvajām Eiropas nācijām." BBC, N Z li ad ņo- 10 np,suni . . , ^ , , . w , .ienākums ir 2—3000 rubļi, ^es VISI būsim lepm. Ceru, ka na- l ^ ^ ^ ^ . ^ 220 rubļi -I 13 kotne daudzus^no jums varēšu ap-l ^.^^ ^^^^ sveikt ASV ka savu3 līdzpilsoņus," ^^^y iA^^^^ļ.^ J savu uzrunu beidza ģenerālis. + ^go/, ,^^J^^ --g^oo. Ķ Sanāksmes darba rezultātā pieņē- ienākums 4—500(| rubļi — nodok'lķ ma vairākus lēmumus un atzinumus. I 520 rbļ. -f 2lVo Vnp summcS/Vir pdes no rietus jau kopš mēnešc . Anģlu militārļ \ris paskaidrojis, eiot.i€chniskigi la joprojām esoi jai angļu-ameril^ vagonu. Bez tai Tos iesniegs ASV armijas galvenajam štābam.. M, R. oftietņu dzīve 4000; ja ienākumsv>—eoOO-'rfeļ. io' doklis 720 rbļ. + 26*^/0 no sumrtia virs 5000 rbļ.; ja ienākums ļ6—800 rbļ. — nodoklis 980 rbļ + Sl^/o'n'^ tāv kas pārsniedz 6000; ja ienākum; virs,8000 rbļ., tad nodoklis 1600 rubi ļi^ + 40"/o no summas, kas pāri rubļiem. Jāmaksā stingri! . i • ii A. A, DIEVAM, vecākiem un tēvzemei solījās kalpot 1. Ansbachas mazpulku kopas 86 dalībnieki. Skaisti atkal skanēja svinīgais solījums pēc 8 gariem gadiem. Ja Dievs ir ar mums, kas gan var būt pret mums, Baltiešiem so atvieglināt iebrauk svinīgo solījumu piēņeniot teica māc. V. Voitkus.; -:. sanu KEMPTENES latviešu saime nometnes iemītnieku pilnsapulcē lielā vienprātībā aplika visus, savus no-ļ darbinātos ar •progresīvu ienākumu rākiem pazīstamiem hb Vācijas; VĒSTULE LATVIJĀ! NO SANTISGO Kārtojot. iebraukšanas nodevu, sabalansēja budžetu un no- ļ ies ārlietu ministrijā man pasKaiar teica tam stingras • robežas. Pret ja, ka turpmāk; ieceļošanaa bīis < i-eventuāliem nodevu nemaksātājiem .vieglota tiem cilvēkiem, kuru zemes <ā pret tautiskās vienības disciplī- vēl vienmēr: okupējusi Padomju S«' nas pārkāpējiem paredzētas stingras vienība. īpašus atvieglinājumus ? sankcijas. Arī iKemptenes dažādie liesi sola baltiešiem, un drīzumā k\ latviešu uzņēmumi maksā l'^/o node- jau ieradīsies vairākas latviešu "'Ji-. vu no bruto ienākumiem. Tā Kemp- menes. Visiem gan, protamsj nebus tenes latviešu saime var bez bažām tādas lairhes kā Latvijas rekordistam raudzīties nākotnē, jūtami nesašau- šķēpa mešanā Jānim Stendzenie-. rinot savas kulturālās dzīves rosību, kam. Santiāgo; sporta Atzīmējamu ideālistisku stāvokļa iz- samaksā Stendzeiiieka lidojurņu no pratni parādīja kempteniešu skolo- Londonas uz Santiāgo, kas tāji. Ķemptenes latviešu komitejas 32.000 pezo, apmēram 1000 priekšsēdis pašreiz ir V. Stāls. Stendzenieks uz šejieni LATVIEŠU slimnīca Lībekā no ^^^^^^^ . Vālderzē . nometnes saņēmusi DM ?^ska atļauja Stutgart jsut 620.~ ziedojumu, kas slimnīcai . i r \mm , sportistam Augustam štemam. dolāru.' pirmais .pēc naudas reformasr*: - IRO informē, ka. DP un bSgļlem, kaitiJ-turas angļu joslā Vācijā, piešķirtas tiesības iesniegt lūgumu to īpašumu atpakaļsaņemša-nai, ko Savienotajās Valstis bija pārņēmušie ārzemju īpašumu ministrija. Paziņojums par šo prasību/iesniedzams vēlākais līdz 1948. g. 8.: augustam. Likumīgais agrākā īpašnieka pārstāvis vai viņa pēctecis mantojuma, novēri lējuma vai likuma: operāciju ceļā ari var iesniegt prasību. Pieprasījuma veidlapas dabūjamas ASV konsulātos. . 0, a. Edg. Laipe.n: ita an | M ā l - : /:rv-e k s jnsjKirtus \ļstu satiksme bet krievi ar sai biedroto kontro neiespējamu ko lidz ar to, kārti Bosanu. Pretēji šiem' rojumiem,' angļu' pigo rīkojumu ju Berlīnes blalcļ •. ierobežojumiem no/ilu Holandes' . Jauns konfliķ pācijas iestāžu s pilsētas policijas Pec lidzšinējā:-' irjlkvežaMarkg dien pilsētas V • 'wa amatu pi i^am štummam. brālis Kotil^c ; Pi'ētas lielvecāk nekavējoties atla Na atlaišanu; V dere trešdien a ^2 k rikoļumu-laikā trīs'. valdības apj .f. par Mark. , S'iniTia iecelša. ^^3'kopš 1945 rik'oj stiskās S . ļf^^ulaiku '*'š;<iarba *:iaunā (rafs otrdiei vietilļ K birj 0. N a m n i e k s , Vi UZ CITU RĒĶINA : -Izlasot „Latyija" 20. ^ jūlija rā rakstiņu, ka daļa Padomju numu* Savie-:• es BALTIJAS universitāte Pinebergā uzņem j aun us st ud entus nā k oš a j am sēmrsl ri.m.' Lūgumraksti un dokumenti jāiesūta -jBaltijas universitātei: (24b) Pinneberg,DP jtudy Centrē . . . (.Baltie Universitv). Studentus f/eņem vienīgi nības bēglū nO Francijas. .a^^ Is^^fl^t a S . ^' • d o k u m e n t i e r n uzdodarn • • V . ^ \ ^' • : DP no Polijas,. Baltijas vai LATVIEŠU agronomu bieiflrlbas amerikāņu vnkfTm \7Pf^]n U7 Ziemeļ- UTI' W , .: un franču, joslas biedru maksa DM 3 . - par valStim, IZCeļO UZ ^^^"^^^ ^ š. ģ. otro pusgadu nomaksājama līdz 20. au- vi^^amenku, rodas aizooinas, »vo _ gūstam agr. Jānim Bergam: (13a) Nūrn- izceļo kā tO valstu pavalstnie^Ki. KJ; ^ berg 2, Ļ^tvian DP^ ;C^^^ B A L K birojs Minchenē saņēmis paziņoju- iespēju, ka UZ Baltijas kvotām ' mu^n«. Miņchenes Kontrolcentra, lai visi pri- ļn ^ m v i š a m riti laudis. Tas naV I'^, vatd2lT0J0Šie DP, kas^ izturējuši |::pārbaudlju- 10. PaviSam_,Ciu ļauui^^^ ,^ ļ. muLuitpoldā::kazarmās, ierodas l u r p a t D P p^ apliecību saņemšanai. Ierasties var. katru rnēram, Kanādas Senātori, apsp . • dienu, izņemot pirmdienas un sestdienas. V ē - / ^rniVaHn icraiinn iesniegumU, lams,- lai. apmeklējums notiktu pēcpusdienā: ^^^^^^^ Jāņem līdzi vācu „Kennkarte" un 2 ģīmet- t>UUSl informēti, Vai w:e. nes. Katram, jāzina . savs svars un ~ * " ' mn^ ari -matu,: un acu krāsa. Sievām, kas .lies Par: garums, no vāciešiem un. .vai tie rui^3 . , atrodas .yic.ļ^;. vāri^ki Tad. varbui, ij< ' , n r a : aizgādībā, .fotogrāfija,; nav vajadzīgas. ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ' ^ senāka, laikra^ J ; :. .Ziņa, ka: pag. gadi ASV iecel ^ ; : 400 DP uz Venecuēlu • • tikai kādi 35 latvicsi, g^^,^'^'d^: • jai noteikta ieceļošanas kvota & Jūlijā no Miņchenes ar lidmašī- Lr 23G personas. Bet .šī kvota nām uz Venecuēlu pārvesti 400 DP, izlietota jau .vairākus ga^l^ informē IRO. Tuvākajās, dienās pa priekšu. gaisa ceļu uz Venecuēlu aizbrauks Vai šinī jautā/urnā nebūtu vēl 1200 DP I jams kaut ko darīt? 11 iesp^ J5 oti Viii mm
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 30, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-07-30 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480730 |
Description
Title | 1948-07-30-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
mi
ill
v: K«
ml
i i
pi • .
•ti .'Vi/-'-.-' ļ- .
i i
Iii
.'•V*-iļi"i'!
mm" • -
mii .
liv
I»:...-
i i - . , ; -
h
. v , i , ' i - , . ' J " . . . . • •
pillā:'-/
l i i i i '
ko ^
be
pa
tip
ro,
lie
pr
M;:
m
žā
kc
da ^
šu
n§:
• Piv-sa
m
ja
Pf
m
ni
bi
nr
tr
Vte:;
Cl
rn
n
b
P
ii
n
e
b
r c
...-•1
1
l
2
r
LATVIJA. 1918. g.3(i.jū,iļ- I ''^^
1918.
Nr. 58 (163) 1948. g. 30. j ū l i jā
--'Ar autora paralcstu. var iniciāļiem parakstītajos
rakstos izteiktās domas nav
katrā. zliiā redakcijas domas
Ir gaužām pierasts, ka gandrīz ik
viena sanāksme vai apspriede beidzas
ar .apņēmības apliecinājumu cīnīties
par latviešu tautas tiesībām,
par latviešu tautas nākotni, nācip^
nālā;;gara uzturēšanu u.ti. Bet gandrīz
neviena sanāksme vai apspriede
nepasaka, ko tāds apliecinājums lip-:
zīmē • V a i tas nozīmē nerimtīgu cenšanos
atklāt: pasaules • sabledrīškai
domai .patiesību par komunismu un
tā ekspansijas metodēm, kurām: jau
upiirētas • tik^ daudzas •Austrumeiropas
. tautas,: it kā ar. to varētu no-pirkt
drošību. pārējai pasaulei'Ī'^^V
tas nozīmē neapklusināmu appelēša-nu
pie brīvo tautu:valdībām, pasaules
brīdināšanu Jio briesmām?:; Vai
tas nozīmē arī' vēl ko citu? ^^r'.^i-
Līdz pat pēdējām laikam esam izvairījušies
izteikt jautājumu; kās;
:nolaidies pār mums : jau^^ ar pirmo
mūsu tautās brīvības zaudēšanas
diehur un kas ar savu baigūmu-jo
īpaši uzmācīgs: mums kļuvis tagad
trimdā. : Šis jautājums ir: ja mūsu
eīņa: ieilgs,.un tā var ieilgt pat:pari
vienai paaudzei, kas būs viņas t u r -
p i n ā t ā j i ? Vai aiz mums nedraud
klusums, vkapa klusums, kas var aprīt
visus mūsu eentienus,: visus mūsu
^brīdinājumus^v brīvības: saucienus;
apsūdzības un :appelacijās?v Ko
esam d a r ī j u š l , lai tas tā n e -
;.butu?:^';;•>•/:/ :-;;:/^-:::.::,.-:" •
Jau agrāk šajā pašā vietā ir norādīts,'
ka līdzšinējais stāvoklis, kad
Rietumvāci'jās joslās novietoto latviešu
masa ir lielākā un ' kompaktākā,\
kas ar savām pašu latviešu skolām
nacionālā ziņā vismazāk apdraudēta,
nebūt nav kāds p a s t ā v ī g s nodrošinājums'
pret ārzemju latviešu
nacionālo iziršanu; jo šis process
īstenībā jau sācies. Bet ja tas arī
nebūtu sācies, tad drauds ir audzis
arī gluži no citas puses un mums
gluži nemanot. . • :^ '
Pārrunājiet, lūdzu,; ar bērniem,
kas tagad nāk skolas vecumā,, piemēram,
par Daugavu. Un viņi• jums.
vaicās: „Kas" tas. ir — Daugava?"
- Upe? — !,,Tad tā Ir tāda kā Dona-va?"
Tas pats runājot par pilsētām,
DIVI LATVIEŠU i>ļ[EŽIMEKI BŪVĒ MAJU TORONTO
VĒSTULE LATVIJAI NO KANĀDAS
Arvien .vairāk DP no Vācijas ierodas
Kanādā. Jūnijā bija ap 6000
atbraucēju, to vidū lielāks skaits
latviešu. Daudz jaunu kanādiešu atbrauca
arī jūlijā.
Bet ko dara tie tautieši, kas K a nādu
sasniedza jau ar .pirmajiem
transportiem?. Dau42iem. no vliņiem
'.šinējais darba Ugums izbeidzies,
sevišķi mežu strādnielviem.. Daži
atstāja darba vietu jau. pirms noteiktā
laika. Latviešu vidū tx) skaits.;
salīdzinot ar cittautiešiem, tomēr bija
mazs un tikai t.^dēl mū?u ļaut nešiem
Kanādā • vēl vienmēr: labs:
vārds. • Līgumam beidzoties, mežā
palika tikai maza grupiņa latviešu
— tie, kas vēl nebija paspējuši ie-krāt
1 Idzeklus un tādi, kam š^is darbs
iepatikās. Pārējie izkllc la uz visam
Kanādas, malām, bet vairums ieradās
Toronto. Uzņēmīgākie: nopietni
sāka jaunu darbu un bezdarbniekli.
latviešu vidū šodien nav.^ Kd vini
dara? Krāso, brauc • par šoferiem,
labo jumtus, strādā par ādmiņiem,
lellu darbnīcās, ir smalkmechaniķi
un būvstrādnieki. Auto vadītājiem
braukšanas atļaujas iegūt ;samērjļ
viegli. Sajā nozarē arī lieli darba
pieprasījumi, bet labi jāpazīst pilsētā,
kāpēc nodarbošanos dabūt grū-ti.
Sevišķi daudz pieprasījumu pēc
automechaniķiem, bet lai varētu
strādāt,; jādabū atļauja. Tās iegū-par
kurii katru citu Latvijas vietu.
Mums blakus stājas, paaudze, kuras
apziņā Latvija un;viss tas,, kas mūsu
iztēlē elpo un dzīvo kā neizdzēšams,
bezgala mīļš [dzimtenes v e i -
d o l ^ , ir vairs tikai vispārināts,
neizteiksmīgs ģ c o g r a f i sk s jēdziens.
•Tā tas ir tagad. Bet kā būs, kad
i z k 1 ī d t s i m vēl tālāk, kad iejuk-sim
citu tautu vidū?; Lūk, ko:liecina
Mārtiņš Zīvērts: par saviem novērojumiem
Zviedrijā: „Latviešu
• bērni pamazām aizmirst savu va-
: lodu un pat savā starpā sāk sarunāties
svešā valodā, ko viņu vecāki
vēl nav iemācījušies. Drīz pienāks
laiks, kad latviešu bērni ar saviem
vecākiem vairs nevarēs bez tulka
sarunāties."
: Vācijā ar tiem latviešu trimdinieku
bērniem, kas dzīvo vācu vidē, ir
gluži tāpat. Un tā tas būs visās vietās
svešumā, Eiropā vai ārpus tās,
kur mums vajadzēs dzīvot izklaidē-
: tdern svešu cilvēku vidū.
Jau pieminētajā gadījumā Mārtiņš
Zīverts turpina: „Priekš 1940.
gada ap 200.000 latviešu dzīvoja ārpus
savas zemes. Tagad šis skaits
Ir vismaz divkāršojies. Tas nozīmē,
ka ceturtā daļa mūsu tautas: iet
pamazām bojā: fiziski tā, kas atrodas
Sibīrijā, nacionāli tā, kas i7klī-dusi
brīvajā pasaulē. Pirmo glābšanā;
mēs nekā n e s p ē j a m darīt
otro — nekā n e d a r ā m ."
Nacionālās glābšanas akcijai Zīverts
ierosina radīt centru, kas veik-tu
nacionālās misiones darbu visās
zemēs tā, lai tur katrā latviešu centrā
^ būtu kāds nacionāls.: m i s i 6-
n ā r s , kas svētdienās latviešu bērnus
mācītu latviski, par Latviju un
L a t v i j a i .
Tā ir tā pati doma, kaš latviešu
kul.tūras darbiniekiem nedod mieru
arī Vācijā. Jau 1946. g. pavasarī kā-
: dā Bavārijas. latviešu laikrakstā uz
. to bija norādīts. Bet toreiz visu prā-tiis
aizņēma „cigarešu kaŗi*\ Kopš
tiem laikiem dzīve arvien draudīgāk
atklājusi briesmas, kas nacionālā- zi-ņll
mums draud, arvien biežāk atskanējuši
arī aicinājumi ar mērķtiecīgām
pūlēm raudzīt briesmas iero-bežot
Bet arvien ir bijuši kādi ,;ka-
: ŗi^, kas šo mūsu cīņas fundamentālo
b ū t vai" n e b ū t ja
virzījusi novārtā.
Tiesa, Vācijā ir bijuši dažu kultū-ras
organizāciju lēmumi šajā virzienā^
piem., par latviešu'bibliotēk
izveidošanu Areiropas zemēs; LCK
gan ar savām, gan ar aizjūras tau
tiešu un privātām pūlēm ir panākusi
iespēju radīt Amerikas kontinentā
latvi^u kultūras un archīvu mantu
krātuves. Bet viss' tas vēl ir tikai
l i ^ darba iedīgļi.
šaņai jānoliek pārbaudījumi Būvstrādniekiem
jārēķinās ar arodbied-
Ibu stingriem noteikumiem. ' Tjās
vēlas tikai cilvēkus, kas amatu tiešām
prot un nestrādā lētāk par no-do
normu. Labs mūrnieks var izpelnīt
līdz 1,60 dol. stundā. Smalkmechaniķi
pelna 0,85—1,25 dol. .par
stundu. Viņiem darbs, nav atkarīgs
no sezonas, bet turpinās vis^u jgadu.
Ir gan arī tā, ka cilvēkiem, kurus
vilina lielpilsētas ugunis, ; ļ viennjiēr
ar nepacietību jāgaida: algas dienas.
Tāpēc arī vairāki vīri, iepazinušies
ar pilsētas apstākļiem, atkal sdllāš
doties atpakaļ uz mežiem, kur kaba-
:ā paliek vairālv naudas Ir toiļnēr
arī citādi piemēri. Divi uzņēmīgi
nuiši pēc mežinieku gaitām ieradās
Toronto ar dažiem simtiem dolāru
letauDījumu... Viņi pilsētas ziemeļos
nopirka zemes gabalu un paši sāka
būvēt māiu, kas jau pēc mēneša būs
gatava. Puiši māju domājot pārdot,
lai pēc tam. tiktu vēl pie :kaut kā
lielāka. •••/::•••• p.^./..••;••'V••.;:.
: Mazāk novērots, ko bez mājkalpotājas
un šuvējas darba Kanādā var
darīt sievietes. Dažas mūsu dāmas
te paspējušas jau atstāt: ļoti nepatīkamas
,,vizītkartes". Kāda tautiete,
kas atbraukusi par mājkalpotāju,;
skraidījusi no vienā 'saimnieka
pie otra. Visur bijis par grūtu. Beidzot
atrasta piemērota vieta, bet nu
atkal darba devēja sūdzējusies, ka
viņai vajagot jauno kalponi pašai
apkalpot. Sī dāma tagad, turpina savas
gaitas kādā Toronto naktslokālā.
Nav jau arī Kanāda bez komunisma
. taustekļiem. Kāds tautietis,
kas visū. mūžu . • nodzīvbjis Kanādā.
Toronto veco latviešu nostāju raksturo
šādi: „Toŗonto ir 30 veco-latviešu
ģimenes.: 10 no tām .noskaņotas
komūnist:iski, 10 ģinieņu locek
ir ticīgi baptisti un 10 atrodas vidū
starp šiem pretpoliem. No pēdējām
10 ģimenēm puse jau aizitiirsūsi sa-
^ mātes valodu^" -Kariādaš^
rējais ^noskanoj ums : ir : pretkomū-nistisks,
kāpēc mūsu tautiešiem nebūtu
ieteicanis iet uz komunistu klubu
politiskajiem „desiņu vakariem",
lai tur apmierinātu savu ziņkāri.
Kanādas latviešu sauklis šod\en ir
darbs, tomēr jācer, ka atbraucēji
pratīs izveidot arī. plašākus kulturālus
centrus un pasākumus. Mūsu
tautiešiem tagad'ir jau 2. laikraksti
— „Brīvais Latvietis" un •„Atbalss",
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-07-30-02