Bavarijas Latviesu vestnesis, July 30, 1948

              mi
ill
v: K«
ml
i i
pi • .
•ti .'Vi/-'-.-' ļ- .
i i
Iii
.'•V*-iļi"i'!
mm" • -
mii .
liv
I»:...-
i i - . , ; -
h
. v , i , ' i - , . ' J " . . . . • •
pillā:'-/
l i i i i '
ko ^
be
pa
tip
ro,
lie
pr
M;:
m
žā
kc
da ^
šu
n§:
• Piv-sa
m
ja
Pf
m
ni
bi
nr
tr
Vte:;
Cl
rn
n
b
P
ii
n
e
b
r c
...-•1
1
l
2
r
LATVIJA. 1918. g.3(i.jū,iļ- I ''^^
1918.
Nr. 58 (163) 1948. g. 30. j ū l i jā
--'Ar autora paralcstu. var iniciāļiem pa­rakstītajos
rakstos izteiktās domas nav
katrā. zliiā redakcijas domas
Ir gaužām pierasts, ka gandrīz ik
viena sanāksme vai apspriede bei­dzas
ar .apņēmības apliecinājumu cī­nīties
par latviešu tautas tiesībām,
par latviešu tautas nākotni, nācip^
nālā;;gara uzturēšanu u.ti. Bet gan­drīz
neviena sanāksme vai apspriede
nepasaka, ko tāds apliecinājums lip-:
zīmē • V a i tas nozīmē nerimtīgu cen­šanos
atklāt: pasaules • sabledrīškai
domai .patiesību par komunismu un
tā ekspansijas metodēm, kurām: jau
upiirētas • tik^ daudzas •Austrumeiro­pas
. tautas,: it kā ar. to varētu no-pirkt
drošību. pārējai pasaulei'Ī'^^V
tas nozīmē neapklusināmu appelēša-nu
pie brīvo tautu:valdībām, pasau­les
brīdināšanu Jio briesmām?:; Vai
tas nozīmē arī' vēl ko citu? ^^r'.^i-
Līdz pat pēdējām laikam esam iz­vairījušies
izteikt jautājumu; kās;
:nolaidies pār mums : jau^^ ar pirmo
mūsu tautās brīvības zaudēšanas
diehur un kas ar savu baigūmu-jo
īpaši uzmācīgs: mums kļuvis tagad
trimdā. : Šis jautājums ir: ja mūsu
eīņa: ieilgs,.un tā var ieilgt pat:pari
vienai paaudzei, kas būs viņas t u r -
p i n ā t ā j i ? Vai aiz mums nedraud
klusums, vkapa klusums, kas var ap­rīt
visus mūsu eentienus,: visus mū­su
^brīdinājumus^v brīvības: saucie­nus;
apsūdzības un :appelacijās?v Ko
esam d a r ī j u š l , lai tas tā n e -
;.butu?:^';;•>•/:/ :-;;:/^-:::.::,.-:" •
Jau agrāk šajā pašā vietā ir no­rādīts,'
ka līdzšinējais stāvoklis, kad
Rietumvāci'jās joslās novietoto latvie­šu
masa ir lielākā un ' kompaktākā,\
kas ar savām pašu latviešu skolām
nacionālā ziņā vismazāk apdraudēta,
nebūt nav kāds p a s t ā v ī g s no­drošinājums'
pret ārzemju latviešu
nacionālo iziršanu; jo šis process
īstenībā jau sācies. Bet ja tas arī
nebūtu sācies, tad drauds ir audzis
arī gluži no citas puses un mums
gluži nemanot. . • :^ '
Pārrunājiet, lūdzu,; ar bērniem,
kas tagad nāk skolas vecumā,, pie­mēram,
par Daugavu. Un viņi• jums.
vaicās: „Kas" tas. ir — Daugava?"
- Upe? — !,,Tad tā Ir tāda kā Dona-va?"
Tas pats runājot par pilsētām,
DIVI LATVIEŠU i>ļ[EŽIMEKI BŪVĒ MAJU TORONTO
VĒSTULE LATVIJAI NO KANĀDAS
Arvien .vairāk DP no Vācijas ie­rodas
Kanādā. Jūnijā bija ap 6000
atbraucēju, to vidū lielāks skaits
latviešu. Daudz jaunu kanādiešu at­brauca
arī jūlijā.
Bet ko dara tie tautieši, kas K a ­nādu
sasniedza jau ar .pirmajiem
transportiem?. Dau42iem. no vliņiem
'.šinējais darba Ugums izbeidzies,
sevišķi mežu strādnielviem.. Daži
atstāja darba vietu jau. pirms no­teiktā
laika. Latviešu vidū tx) skaits.;
salīdzinot ar cittautiešiem, tomēr bi­ja
mazs un tikai t.^dēl mū?u ļaut ne­šiem
Kanādā • vēl vienmēr: labs:
vārds. • Līgumam beidzoties, mežā
palika tikai maza grupiņa latviešu
— tie, kas vēl nebija paspējuši ie-krāt
1 Idzeklus un tādi, kam š^is darbs
iepatikās. Pārējie izkllc la uz visam
Kanādas, malām, bet vairums iera­dās
Toronto. Uzņēmīgākie: nopietni
sāka jaunu darbu un bezdarbniekli.
latviešu vidū šodien nav.^ Kd vini
dara? Krāso, brauc • par šoferiem,
labo jumtus, strādā par ādmiņiem,
lellu darbnīcās, ir smalkmechaniķi
un būvstrādnieki. Auto vadītājiem
braukšanas atļaujas iegūt ;samērjļ
viegli. Sajā nozarē arī lieli darba
pieprasījumi, bet labi jāpazīst pil­sētā,
kāpēc nodarbošanos dabūt grū-ti.
Sevišķi daudz pieprasījumu pēc
automechaniķiem, bet lai varētu
strādāt,; jādabū atļauja. Tās iegū-par
kurii katru citu Latvijas vietu.
Mums blakus stājas, paaudze, kuras
apziņā Latvija un;viss tas,, kas mū­su
iztēlē elpo un dzīvo kā neizdzē­šams,
bezgala mīļš [dzimtenes v e i -
d o l ^ , ir vairs tikai vispārināts,
neizteiksmīgs ģ c o g r a f i sk s jē­dziens.
•Tā tas ir tagad. Bet kā būs, kad
i z k 1 ī d t s i m vēl tālāk, kad iejuk-sim
citu tautu vidū?; Lūk, ko:lieci­na
Mārtiņš Zīvērts: par saviem no­vērojumiem
Zviedrijā: „Latviešu
• bērni pamazām aizmirst savu va-
: lodu un pat savā starpā sāk saru­nāties
svešā valodā, ko viņu vecāki
vēl nav iemācījušies. Drīz pienāks
laiks, kad latviešu bērni ar saviem
vecākiem vairs nevarēs bez tulka
sarunāties."
: Vācijā ar tiem latviešu trimdinie­ku
bērniem, kas dzīvo vācu vidē, ir
gluži tāpat. Un tā tas būs visās vie­tās
svešumā, Eiropā vai ārpus tās,
kur mums vajadzēs dzīvot izklaidē-
: tdern svešu cilvēku vidū.
Jau pieminētajā gadījumā Mār­tiņš
Zīverts turpina: „Priekš 1940.
gada ap 200.000 latviešu dzīvoja ār­pus
savas zemes. Tagad šis skaits
Ir vismaz divkāršojies. Tas nozīmē,
ka ceturtā daļa mūsu tautas: iet
pamazām bojā: fiziski tā, kas atro­das
Sibīrijā, nacionāli tā, kas i7klī-dusi
brīvajā pasaulē. Pirmo glāb­šanā;
mēs nekā n e s p ē j a m darīt
otro — nekā n e d a r ā m ."
Nacionālās glābšanas akcijai Zī­verts
ierosina radīt centru, kas veik-tu
nacionālās misiones darbu visās
zemēs tā, lai tur katrā latviešu cen­trā
^ būtu kāds nacionāls.: m i s i 6-
n ā r s , kas svētdienās latviešu bēr­nus
mācītu latviski, par Latviju un
L a t v i j a i .
Tā ir tā pati doma, kaš latviešu
kul.tūras darbiniekiem nedod mieru
arī Vācijā. Jau 1946. g. pavasarī kā-
: dā Bavārijas. latviešu laikrakstā uz
. to bija norādīts. Bet toreiz visu prā-tiis
aizņēma „cigarešu kaŗi*\ Kopš
tiem laikiem dzīve arvien draudīgāk
atklājusi briesmas, kas nacionālā- zi-ņll
mums draud, arvien biežāk at­skanējuši
arī aicinājumi ar mērķtie­cīgām
pūlēm raudzīt briesmas iero-bežot
Bet arvien ir bijuši kādi ,;ka-
: ŗi^, kas šo mūsu cīņas fundamentālo
b ū t vai" n e b ū t ja
virzījusi novārtā.
Tiesa, Vācijā ir bijuši dažu kultū-ras
organizāciju lēmumi šajā vir­zienā^
piem., par latviešu'bibliotēk
izveidošanu Areiropas zemēs; LCK
gan ar savām, gan ar aizjūras tau
tiešu un privātām pūlēm ir panāku­si
iespēju radīt Amerikas kontinentā
latvi^u kultūras un archīvu mantu
krātuves. Bet viss' tas vēl ir tikai
l i ^ darba iedīgļi.
šaņai jānoliek pārbaudījumi Būv­strādniekiem
jārēķinās ar arodbied-
Ibu stingriem noteikumiem. ' Tjās
vēlas tikai cilvēkus, kas amatu tie­šām
prot un nestrādā lētāk par no-do
normu. Labs mūrnieks var iz­pelnīt
līdz 1,60 dol. stundā. Smalk­mechaniķi
pelna 0,85—1,25 dol. .par
stundu. Viņiem darbs, nav atkarīgs
no sezonas, bet turpinās vis^u jgadu.
Ir gan arī tā, ka cilvēkiem, kurus
vilina lielpilsētas ugunis, ; ļ viennjiēr
ar nepacietību jāgaida: algas dienas.
Tāpēc arī vairāki vīri, iepazinušies
ar pilsētas apstākļiem, atkal sdllāš
doties atpakaļ uz mežiem, kur kaba-
:ā paliek vairālv naudas Ir toiļnēr
arī citādi piemēri. Divi uzņēmīgi
nuiši pēc mežinieku gaitām ieradās
Toronto ar dažiem simtiem dolāru
letauDījumu... Viņi pilsētas ziemeļos
nopirka zemes gabalu un paši sāka
būvēt māiu, kas jau pēc mēneša būs
gatava. Puiši māju domājot pārdot,
lai pēc tam. tiktu vēl pie :kaut kā
lielāka. •••/::•••• p.^./..••;••'V••.;:.
: Mazāk novērots, ko bez mājkalpo­tājas
un šuvējas darba Kanādā var
darīt sievietes. Dažas mūsu dāmas
te paspējušas jau atstāt: ļoti nepa­tīkamas
,,vizītkartes". Kāda tautie­te,
kas atbraukusi par mājkalpotā­ju,;
skraidījusi no vienā 'saimnieka
pie otra. Visur bijis par grūtu. Bei­dzot
atrasta piemērota vieta, bet nu
atkal darba devēja sūdzējusies, ka
viņai vajagot jauno kalponi pašai
apkalpot. Sī dāma tagad, turpina sa­vas
gaitas kādā Toronto naktslokālā.
Nav jau arī Kanāda bez komu­nisma
. taustekļiem. Kāds tautietis,
kas visū. mūžu . • nodzīvbjis Kanādā.
Toronto veco latviešu nostāju rak­sturo
šādi: „Toŗonto ir 30 veco-lat­viešu
ģimenes.: 10 no tām .noskaņo­tas
komūnist:iski, 10 ģinieņu locek
ir ticīgi baptisti un 10 atrodas vidū
starp šiem pretpoliem. No pēdējām
10 ģimenēm puse jau aizitiirsūsi sa-
^ mātes valodu^" -Kariādaš^
rējais ^noskanoj ums : ir : pretkomū-nistisks,
kāpēc mūsu tautiešiem ne­būtu
ieteicanis iet uz komunistu klu­bu
politiskajiem „desiņu vakariem",
lai tur apmierinātu savu ziņkāri.
Kanādas latviešu sauklis šod\en ir
darbs, tomēr jācer, ka atbraucēji
pratīs izveidot arī. plašākus kulturā­lus
centrus un pasākumus. Mūsu
tautiešiem tagad'ir jau 2. laikraksti
— „Brīvais Latvietis" un •„Atbalss",
<as radušies ar veco latviešu tēviš­ķu
gādību un jauno atbraucēju čak­lumu.
2. septembrī lielās Kanādas
izstādes nobeigumā Toronto notiks
visu Kanādas tautību festivāls. Ar
savām dejām, un dziesmām aicināti
arī latvieši.
Toronto, jūlijā.
As
Aus rul
KOLCHOZNIEKIEM PAAUGSTINĀTI NODOKĻI
Rīgas radiofonā 16. jūlijā nolasīja! cionētu labību, bet par mēģmājuv
..ministru padomes" un komunistu to darīt — bai'gi sodīs. ļJJ^^
partijas centrāliv omi tējas lēmumu miem jāpiegādā rēķinveži "tļ;,
par ražas novākšanu. Bija daži in- darbinieki. Noorganizējama , ŗ^h
teresanti norādījumi. • apsardzība no bojāšanās un', aplau
Ar steigu jāsaremontē mašīnas. Pīšanas. Pa zemes un dzelzceļiem la!
Zāles pļaujammašīnas piemēroja- biba pārvadājama tikai masveidifi
mas labības pļaušanai. Mašīnu re- stmgra apsardzībā, jo citādi t
montu darbos'iesaistāmi visi uzņē- ceļa varot nolaupīt. Labībasļnovak.
mumi Jāizstrādā.: ražas novālcšanasTsa^^
mu aiz-plāni
un jānosaka kuļāmmašinu Staļinam .pavasari dotie solījunii
maršruti. Jāsagatavo klētis, noju- -J-ab^^^i^ un .aktīvākie cilvēki h
mes un kloni graudu novietošanai, boļševiku partija._,Boļševiku pariia
Tā kā siena pļauja atpalikusi, jā- vienīga pasaule, kas uz tīri: zinV*- '
dara viss, : kas .:bolšēvikiem iespē- diskiem pamatienr: pasaka, kag
janls lai to pabeigtu līdz labības :rāms.: Latvijas PSR šoyasar%l(li.
pļaujai. ^ • kolchozacija.b^^^^^ '^^^^^
Ražas novākšanas ^ darbos jāpieda-lvecākas republikas," t ā kādā ļFalļ ^
1ās bez izņēmuma visiem, kas. nav filo^^ote ,.Sovet.sk.aja Latvija'', ko
neaizstājami nodarbināti rūpniecībā nolasīja Rīgas radiofonā. • i:
un transportā. Iekārtojams indivi- -^Turpat jau agrāk pateica, ka
duāls un grupu gabaldarbs. Kolcho- vara savu likteni cieši sai
zos Jāizsniedz avansi: par vienu 3>^si ar kolchozu būt vai nebūt,
darba dienu pie ražas novākšanas 1. J^^^^l^ nolasīja garus kolchozu dz
kg. labības, bet sovchozos 1,5 kg, to- noteikumus. Nemaz neslēpa,
mēr ne vairāk par 5 pvdiem kop- uzsvēra, ka sava laikā tā sa .„
sum(mā vienam strādniekam. Ražas kolclīoznieku paligsaimnieciķas i ^
novākšanas laikā kolchozi savā rīcī-r/-* ha katrai kolchozniekaļjrj.
bā var paturēt līdz 15% no tā ražas nienei individuālai lietošandi' k\d
daudzuma, kas nodots valstij. Ener- ^etas zemes - parti;ja-atļāvusi \\\^
ģiskī apkaros produktu izsniegšanu P i g i tapec,^ lai ar^sava kaktiņa ui
cilvēkiem, kam nav sakara ar kol- sava sturisa ideju piesātināt(ļ!s zoīr.
chozu darbu, jo daudzi budži un ap- niekus vieglāk pļesaistitu paiitijai'un"
kārt klīstoši ubagi izvairoties"^strā-^^lcbozam. Tagad izrā-dotios. ,kl
dāt kolchozos. \ ^^^^^^ kolchoznieki šīm palīgsaiiJ.
Labības lodošana valstij uzsāka- niecībām veltot pārāk daudz veribi
ma jau pirmajās tās novākšanas ^n biezi otra vietā atstājot kolchDzi
dienās. Aizliegts pieņemt nekondi- popsamaniecibu.
^ Lai darītu sīm „nebūšanām" grli
Maskavas' radiofonā 14. jūlijā no
ist:
]\
VI
r.i^-"%ācii
.'Vesot tikai
padomju M
\ V savus P
nevalstīs atklāj
rtri varot ?aļ
Vācijas „sa*a^
Amerikāņu atzinīgs vērtējums par
baltiešu darba vienībām
a
aldik
no kol
0m
Sija partijas prasības un •
lēmumus: :palielināt nodokli
choznieku palīgsaimniecībān'i. $S.
kot ar 1. jūliju tas būs šāds: ja
līgsaimniecības gada kopieļīākulir.s
nepārsniedz 2000 rubļus
(Turpinājis
ai, bez tam ska)
un ievedu
1
ai ar entuziasmu — brīvprātī­giem
ziedojumiem un /brīvprātīgu
darba: spēku jau kopš 1941. g. ASV
darbojas latviešu organizācija Lat­vi
an Relief, Inc., kas dai^idz darījusi
mūsu stāvokļa izklāstīšanai Savicŗ
nota jās Valstīs, informējot valdības
iestādes. un sniedzot arī tiešu palī­dzību
latviešiem Eiropā. :,;
Latvian Relief, Inč. šajās dienās
publicējusi uzsaukumu ASVļ latvie­šiem,
aicinot tos būt palīdzīgiem
mūsu. tautiešu ieceļošanā' Savienota­jās
Valstīs. Organizācija, tāpat kā
līdz šim, turpinās arī.tiešu ļp^lldzīšu
bēgļiem ar pārtikas un drēbju, sūtī­jumiem,
sevišķi bāreņiem, bērniem,
daudzbērnu ģimenēm un invalidiem.
Latvian Relief. Inc. tuīpmāk; va­rēs
darboties; Vēl sekmīgāk nekā
aizvadītajos ^ gados, jo ar draudzīgu
amerikāņu organizāciju labvēlību
saņemti līdzekļi, kantora iekārtoša­nai
un 2 pastāvīgu darbinieku ata 1-
gošanai. §ī pati ASV organizācija
materiāli atbalstījusi arī Estonian
Relief,' Inc. Nesen Latvianļ Relief,
Inc. jau ieguvusi jaunas ; kantora
telpas. Adrese: 92 Libertv. Street;
Suite 406, New Vork 6, N.Y. .Tālru­nis
Beekman 3—7443.
LNP savā pirmajā delegātu sapul­cē
pieņēma par šo pašu jautājumu'
pix)f. A. Svābes iesniegtās tēzes, kas
nacionālās misiones darbani dod sa­mērā
plašas līnijas. Bet šis līnijas
ir jāpadara d zī v a's.
Tuvākajās dienās notiksiLNP pre­zidija
sēde. Un šim nu vajadzētu
būt vienam no. tiem. pamatjautāju­miem,
ko prezidijs ar savu -autori­tāti
paceltu k ā . k a r o g u , . Jo tas ir
jautājums ne vien par latviešu kļul-tūru,
par latviešu tautas garu. bet
Par amerikāņu joslas darba vie­nību
svarīgākajiem jautājumiem un
vajadzībām 19. un 20. jūlijā sanāk­smē
Kēfertālē sprieda baltiešu dar­ba
vienību vadītāji lin pārstāvji.
Sāds sarīkojums notika pirmo reizi
kopš darba vienību noorganizēšanas.
Sanāksmē piedalījās ari ASV armi­jas
pārstāvji, kas baltiešu darbu,
stāju un disciplīnu novērtēja loti at­zinīgi.
Šim^ vērtējumam var būt iz­šķīrēja
nozīme tālākai izceļošanai
uz ASV.
ASV armijas pārstāvis ģenerālis
Magruders teica, .ka amerikāņu ar-:
mija Eiropā jau 3 gadus vērtējusi
baltiešu cilvēkus. Viņu darba vie­nības
daudz palīdzējušas okupācijas
spēkiem veikt svarīgus uzdevumus,
sevišķi būvniecības programmas i z ­pildīšanā.
• „Mūs sevišķi iespaidojis
gara stiprums," sacīja ģenerālis : - -
„kas vērojams DŖ nometņu cilvēkos.
Tie nekad nesūdzas un vienmēr ga­tavi:
darīt visu, kas i r viņu spēkos,
lai uzlabotu savu un kaimiņu stā­vokli."
Tālāk ģenerālis teica, ka ār
ASV kongresa lēmumu tagad DP gūs
iespēju ieceļot Savienotajās Valstīs:
,.Sis kongresa- lēmums nebija labda^
ribas, bet ameŗikāņū interešu lab
apsvērts, akts. Mēs ticam, ka ar to
mums būs liels ieguvums, nodroši­not
sev tādus pilsoņus, par kuriem
ielaišanu
; Pēc vadītāju demokrātu im repub­likāņu
apspriedes Baltajā .namā,
pirmdien sākās ASV kongresa ārkār-tējā
sesija. Otrdien prezidents Trumens
likumdošanas iestādei iesniedza vai­rākus
priekšlikumus, kas ietverti 8
punktu programmā un domāti Sa­vienoto
Valstu: saiņmieeības stabili­zēšanai.
Vispirms prezidents aicinaj
kongresu izdot inflācijas apķaŗOvša-nas
likumu, jo cenas pēdējā laikā
sasniegušas vēl. nebijušu: augstumu
Tālāk Trumens ierosināja iedzīvina;
dzīvokļu būves programmu, lai iznī­cinātu
; lielpilsētās tā saucamos na­badzīgo
kvartālus un paaugstināt
strādnieku algas no minimālās lik­mes
40 centu stundā uz 75 centiem
Priekš sešām nedēļām kongresā pie­ņemto
likumprojektu par 205.000 DP
ielaišanu no Eiropas prezidents uzai-ā
konsekvencē arī jautaJiums
par mūsu ; c ī ņ a s s e k m ī ' g u-.
mu. Tas ir jautājums par mūsu
dvēselēm, par mūsu jaunatnes, par
mūsu "bērnu: dvēselēm — par 1 a t ­v
i e š u ' t a u t a s b ū t v a i n e -
b ū t. Ja nespēsim salauzt a'iz mums
draudošo kapa klusumu. ^ tad ar
mums kapa klusumā iees arī ciņa
par latviešu tautas tiesībām un brī­vību.
K. R a b ā cs
cmaja un ļaut ieceļot Savie­notajās
Valstīs 400.000 pārvietotajām
personām 4 gadu laikā. Trumens
lūdza . akceptēt atn \ dekrētu pār
pilsoņu tiesībām, nešķirojot armijas
piederīgos un ierēdņus pēc rases.
īpaši pasvītroja: nepie­ciešamību
.• stabilizēt- .'^saimniecisko
dzīvi, jo no ASV stipruma atkarājo­ties
pasaules miers. Ārzemju un
mūsu komunisti," teica, prezidents
..visu laiku gaida, kad iestāsies krize
Savienotajās Valstīs. Bet tādā gad
jumā būtu iznicinātas pasaules cerī­bas
uz mieru, jo depresija ASV sa
grautu pamatus brīvajām Eiropas
nācijām." BBC, N Z
li
ad ņo-
10 np,suni
. . , ^ , , . w , .ienākums ir 2—3000 rubļi,
^es VISI būsim lepm. Ceru, ka na- l ^ ^ ^ ^ . ^ 220 rubļi -I 13
kotne daudzus^no jums varēšu ap-l ^.^^ ^^^^
sveikt ASV ka savu3 līdzpilsoņus," ^^^y iA^^^^ļ.^ J
savu uzrunu beidza ģenerālis. + ^go/, ,^^J^^ --g^oo. Ķ
Sanāksmes darba rezultātā pieņē- ienākums 4—500(| rubļi — nodok'lķ
ma vairākus lēmumus un atzinumus. I 520 rbļ. -f 2lVo Vnp summcS/Vir
pdes no rietus
jau kopš mēnešc
. Anģlu militārļ
\ris paskaidrojis,
eiot.i€chniskigi
la joprojām esoi
jai angļu-ameril^
vagonu. Bez tai
Tos iesniegs ASV armijas galvena­jam
štābam.. M, R.
oftietņu
dzīve
4000; ja ienākumsv>—eoOO-'rfeļ. io'
doklis 720 rbļ. + 26*^/0 no sumrtia
virs 5000 rbļ.; ja ienākums ļ6—800
rbļ. — nodoklis 980 rbļ + Sl^/o'n'^
tāv kas pārsniedz 6000; ja ienākum;
virs,8000 rbļ., tad nodoklis 1600 rubi
ļi^ + 40"/o no summas, kas pāri
rubļiem. Jāmaksā stingri! . i • ii
A. A,
DIEVAM, vecākiem un tēvzemei
solījās kalpot 1. Ansbachas mazpul­ku
kopas 86 dalībnieki. Skaisti at­kal
skanēja svinīgais solījums pēc
8 gariem gadiem. Ja Dievs ir ar
mums, kas gan var būt pret mums,
Baltiešiem so
atvieglināt iebrauk
svinīgo solījumu piēņeniot teica
māc. V. Voitkus.; -:.
sanu
KEMPTENES latviešu saime no­metnes
iemītnieku pilnsapulcē lielā
vienprātībā aplika visus, savus no-ļ
darbinātos ar •progresīvu ienākumu rākiem pazīstamiem hb Vācijas;
VĒSTULE LATVIJĀ!
NO SANTISGO
Kārtojot. iebraukšanas
nodevu, sabalansēja budžetu un no- ļ ies ārlietu ministrijā man pasKaiar
teica tam stingras • robežas. Pret ja, ka turpmāk; ieceļošanaa bīis < i-eventuāliem
nodevu nemaksātājiem .vieglota tiem cilvēkiem, kuru zemes
<ā pret tautiskās vienības disciplī- vēl vienmēr: okupējusi Padomju S«'
nas pārkāpējiem paredzētas stingras vienība. īpašus atvieglinājumus ?
sankcijas. Arī iKemptenes dažādie liesi sola baltiešiem, un drīzumā k\
latviešu uzņēmumi maksā l'^/o node- jau ieradīsies vairākas latviešu "'Ji-.
vu no bruto ienākumiem. Tā Kemp- menes. Visiem gan, protamsj nebus
tenes latviešu saime var bez bažām tādas lairhes kā Latvijas rekordistam
raudzīties nākotnē, jūtami nesašau- šķēpa mešanā Jānim Stendzenie-.
rinot savas kulturālās dzīves rosību, kam. Santiāgo; sporta
Atzīmējamu ideālistisku stāvokļa iz- samaksā Stendzeiiieka lidojurņu no
pratni parādīja kempteniešu skolo- Londonas uz Santiāgo, kas
tāji. Ķemptenes latviešu komitejas 32.000 pezo, apmēram 1000
priekšsēdis pašreiz ir V. Stāls. Stendzenieks uz šejieni
LATVIEŠU slimnīca Lībekā no ^^^^^^^ .
Vālderzē . nometnes saņēmusi DM ?^ska atļauja Stutgart jsut
620.~ ziedojumu, kas slimnīcai . i r \mm , sportistam Augustam
štemam.
dolāru.'
pirmais .pēc naudas reformasr*: -
IRO informē, ka. DP un bSgļlem, kaitiJ-turas
angļu joslā Vācijā, piešķirtas tiesības
iesniegt lūgumu to īpašumu atpakaļsaņemša-nai,
ko Savienotajās Valstis bija pārņēmušie
ārzemju īpašumu ministrija. Paziņojums par
šo prasību/iesniedzams vēlākais līdz 1948. g.
8.: augustam. Likumīgais agrākā īpašnieka
pārstāvis vai viņa pēctecis mantojuma, novēri
lējuma vai likuma: operāciju ceļā ari var
iesniegt prasību. Pieprasījuma veidlapas da­būjamas
ASV konsulātos. .
0, a.
Edg. Laipe.n:
ita an
| M ā l - :
/:rv-e
k s
jnsjKirtus
\ļstu satiksme
bet krievi ar sai
biedroto kontro
neiespējamu ko
lidz ar to, kārti
Bosanu.
Pretēji šiem'
rojumiem,' angļu'
pigo rīkojumu
ju Berlīnes blalcļ
•. ierobežojumiem
no/ilu Holandes'
. Jauns konfliķ
pācijas iestāžu s
pilsētas policijas
Pec lidzšinējā:-'
irjlkvežaMarkg
dien pilsētas V
• 'wa amatu pi
i^am štummam.
brālis Kotil^c
; Pi'ētas lielvecāk
nekavējoties atla
Na atlaišanu;
V dere trešdien a
^2 k rikoļumu-laikā
trīs'.
valdības apj
.f. par Mark.
, S'iniTia iecelša.
^^3'kopš 1945
rik'oj
stiskās S
. ļf^^ulaiku
'*'š;<iarba
*:iaunā
(rafs
otrdiei
vietilļ
K
birj
0. N a m n i e k s , Vi
UZ CITU RĒĶINA
: -Izlasot „Latyija" 20. ^ jūlija
rā rakstiņu, ka daļa Padomju
numu*
Savie-:•
es
BALTIJAS universitāte Pinebergā uzņem
j aun us st ud entus nā k oš a j am sēmrsl ri.m.' Lū­gumraksti
un dokumenti jāiesūta -jBaltijas uni­versitātei:
(24b) Pinneberg,DP jtudy Centrē . . .
(.Baltie Universitv). Studentus f/eņem vienīgi nības bēglū nO Francijas. .a^^ Is^^fl^t a S . ^' • d o k u m e n t i e r n uzdodarn
• • V . ^ \ ^' • : DP no Polijas,. Baltijas vai
LATVIEŠU agronomu bieiflrlbas amerikāņu vnkfTm \7Pf^]n U7 Ziemeļ- UTI' W , .:
un franču, joslas biedru maksa DM 3 . - par valStim, IZCeļO UZ ^^^"^^^ ^
š. ģ. otro pusgadu nomaksājama līdz 20. au- vi^^amenku, rodas aizooinas, »vo _
gūstam agr. Jānim Bergam: (13a) Nūrn- izceļo kā tO valstu pavalstnie^Ki. KJ; ^
berg 2, Ļ^tvian DP^ ;C^^^
B A L K birojs Minchenē saņēmis paziņoju- iespēju, ka UZ Baltijas kvotām '
mu^n«. Miņchenes Kontrolcentra, lai visi pri- ļn ^ m v i š a m riti laudis. Tas naV I'^,
vatd2lT0J0Šie DP, kas^ izturējuši |::pārbaudlju- 10. PaviSam_,Ciu ļauui^^^ ,^ ļ.
muLuitpoldā::kazarmās, ierodas l u r p a t D P p^
apliecību saņemšanai. Ierasties var. katru rnēram, Kanādas Senātori, apsp . •
dienu, izņemot pirmdienas un sestdienas. V ē - / ^rniVaHn icraiinn iesniegumU,
lams,- lai. apmeklējums notiktu pēcpusdienā: ^^^^^^^
Jāņem līdzi vācu „Kennkarte" un 2 ģīmet- t>UUSl informēti, Vai w:e.
nes. Katram, jāzina . savs svars un ~ * " ' mn^
ari -matu,: un acu krāsa. Sievām, kas
.lies Par:
garums, no vāciešiem un. .vai tie rui^3
. , atrodas .yic.ļ^;. vāri^ki Tad. varbui, ij< ' ,
n r a : aizgādībā, .fotogrāfija,; nav vajadzīgas. ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ' ^ senāka, laikra^ J ;
:. .Ziņa, ka: pag. gadi ASV iecel ^ ;
: 400 DP uz Venecuēlu • • tikai kādi 35 latvicsi, g^^,^'^'d^:
• jai noteikta ieceļošanas kvota &
Jūlijā no Miņchenes ar lidmašī- Lr 23G personas. Bet .šī kvota
nām uz Venecuēlu pārvesti 400 DP, izlietota jau .vairākus ga^l^
informē IRO. Tuvākajās, dienās pa priekšu.
gaisa ceļu uz Venecuēlu aizbrauks Vai šinī jautā/urnā nebūtu
vēl 1200 DP I jams kaut ko darīt?
11
iesp^
J5
oti
Viii
mm