Bavarijas Latviesu vestnesis, July 11, 1947

              i
jiäosauas atjauja: iCD-UMBG
:: Atbildigais redak-tors
- Editor In-Chief:
Kärliv Babäcs. vieCnieks:
Aleksandrfi Llepa. redakci-jas
sekretäfs: Maksi» CoU-tlsj
re^iiktori: AndrSjs Riu
öiis (Mlncheue). Harijs Min-denbergs
(EsUngenä). Ar-aolds
Smlts (sports), Zigurds
Bärda 'tecbniskais lekäfto«
jams)
LATV|ÄN NEWSPAPER
50 (57)
Piektdien, 1947. g. 11. jölija
izn&k otnUenäs on plektui»-
nis IsfSdffJs: Bav&rUas
apgabala;;^latvie$a komitejas
ozdeviimi preses
darblBlekQ JBiäarbibad bopa::
RedakcUa: oanzbarg/D. BQr-gera
te? «Lundmana - Pl. 7:
i n n Mated b:? Sebwab.
Volksblaifi, OOnsbnrg/Ma.
Bfirgerm. > feandtnann^PL 7::
Metlen9 • 0«rcii1at1oii: 4669
Konference, k o a t k l i j r7t, piedaiTsies
17 vaistis
00
Faredzams, ka 17 no 22 ielugtäm valstim piedalisies Parizes konfe-renee,
ko atkläs rit, lai apspriestu MarSala pläna iedzivinä§anu Eiropä.
Sanäksmi ofidali sauks par »Eiropas saimnieeiskäs sadarbibäs konfe-rencl".
Jau sagatavota Francijas ärlietu ministrijas Piilkstei[|iu zäle, kur
notiks konferences atkläSana, un Grand Palais, kur notiks apakäkomisiju
sedes*
Lidz.ceturtdienas priekSpusdienai
vei hebija gäligas .^aidribas par to
valstu sarakstu, kas konference pie­dalisies,
un daudzäs Eiropas galvas-pilsetäs
vei turpinäjäs drudzaina po-litiskä
rosiba, kas iesäkäs jau pagä-juSäs
nedejas beigäs. Valdibas ap-spriedäs,
finanöu speciälisti pärtrau-ca
atvalinäjumus, bet padomju dip-lomätlskie
pärstävji iesniedza valdi-bäm,
pie kuräm tie akrediteti, me-morandus
ar Padomju Savienibas
viedokja izklästijumu. Nav zii^iu par
äo memorandu satuni, bet vairäkas
vaistis, to Starpa Dänija, Bel^ija un
Polande, paziijiojuSas, ka §ädi me-morandi
sai;iemti.
Ceturtdiena, 10. julijs, bija pede-jais
termipä, kad valstim vajadzeja
pazii;kot, vai täs konference piedali­sies
vai ne. Francijas ärlietu minis-trija
paskaidrojai, ka pirms si termi-i;
ia ari nepublices oficiälus sarakstus
par konferences dalibniekiem, jo v i s -
pirms nebutu pareizi radit iespaic^u,
ka notiek käda skriesanäs ap iitru
atbilzu sniegSanu, otrkärt, nsertu
stävokli varot radit apstaklis, ka
pati pirmä valsts, kas p^eteikusi lidz-dalibu,
bijusi bijuSais ienaidnieks
Italija, bet näkosäs, kaa tai sekoju-
§as Portugale un Eire i r bijuSas
neiträlas zemes, kamer. bijusie Ang-lijas
un Francijas sabiedrotie kave-jas
un nevar uz reiz izäljcirties.
Pec neoficialäm, dazädu agenturu
zii^äm, stävoklis ceturtdienas priekS-pusdienä
bija §äds: Par piedallsanos
konference iz§lj:iru§äs Be].^ja, Ho-lande
un -Luksemburga, Dänija, Nor-ve^
ija un Zviedrija, Portugale, Ita­lija,
Grielj:ija un TurCija, Eire, Is-lande-
un Sveice. Bez tam vei ari
Cechoslovakija, ku^as lemums radi-jis
diplomätu aprindäs vislieläko i e -
veribu. |
lelugumus noraidijusas Albanija,
Dienvidslavijai Bulgärija, Rumänija,
Ungärija un ?olija.
Vienigä valsts, ku^as stävoklis vei
lidz pedejam bridim S^ita neskaidrs,
bija Somija. Stutgartes radiofons
tresdienas vakarä zii;ioja, k a Somijas
valdiba nolemusi konference pieda-lities,
bet Berominsteras raiditäjs
näko§ä ritä so zii;iu atsaucia, apgal-vodams,
k a vestis par Somijas pie-dafllsanos
esot näkuäas no Maskavas,
bet pasi somi joprojäm par to k l u -
sejot. Skaidrs gan tas, k a poKtiskä
aktivitäi:e Somijas galvaspilaetä b i ­jusi
loti liela. L a i apspriestu ielugu-ma
pieijemäainu vai nepiei:iemsanu
Helsinkos no savas vasaras reziden-ces
ieradies valsts prezidents Pasi-kivi,
dria pec tam atvalinäjumu pär-traucis
Somi jas valsts bankas prezi­dents
im vairäki citi augsti valsts
ieredpi.
Vislieli&o veribu politiskäs aprin­däs
radijis Cedioslovakijas lemums
lÄedalities. „New York Herald T r i -
bune" sniedz §o zii;iu ar virsrakstu
„Pat padomdu orbita vaistis säk
sliekties uz rietumiem**. No zii>o-jumiem,
kas tagad publieeti, izriet,
ka Cechoslovakijas valdiba Izsljiiru-sies
par piedalläanos Parizes konfe­rence
jau nede^as säkumä slegtä
nakts sede, kuyä nolemts ari, ka mi-nistru
prezidents Gotvalds un ärlietu
ministrs Masariks näkoää dienä i z l i -
dos uz Maskavu. Tädejädi bija r a -
dies iespaids, k a valdibas galva do-das
uz Maskavu prasit padomu, ko
darit. Tä k a Masariks acim redzot
Äevares lidz konferences säkumam
no Maskuvas atgriezties, öechu dele-gäciju
iesäkumä vadis vestnieks P a -
rize Nosaks. - Neatkarigais fran6u
laikraksts „Franc-Tireur" raKsta, ka
Cechoslovakijas piedalisanäs ^ r i z es
konference var noverst rietumu bio-ka
izvei^psanos un izkliede bazas,
ka kcÄiferencevaretu izversties par
»Jaunu Mincheni". Anglu liberäläis
laikraksts „News ChnDnicle" domä,
ka Cechoslovakijas piedalisanäs /pa-yersot
durvis uz sadarbibu u-f ar
citäm Austrumeiropas valstim. Cecho­slovakijas
piedalisanäs varot izvers-
1 • e 9
ties par tiltu, pa ku]:u Molotovs var-but
tomer vei ieradi§oties, lai ie-i;
iemtu savu pamesto kreslu. , A r i
visi citi anglu laikraksti velti öechu
lemumam ipa§u veribu. »Datly Te­legraph^*
izsaka domas, k a lemumu
diktejusi saimnieciska nepiecie§a-miba.
. Piemine§anas verti vei i r paskaid-rqjumi,
ar kädiem daias citas vai­stis
nolemiiäas ielugumu noraidit.
Polijas valdiba nevarot oiedalities
konference, kas „pärkäpj Potsdamas
noligumu". Bulgärijai jäatsakäs tä-pec,
k a „pa§ai javeic trisgades pläns
saimnieciskai jaunuzbuvei un nevar
saistities ar noligumiem, kuyu de}
äis pläns bötu jäpärveido*'. Rumä-nijä
piedalisanos konference piepra-sijuäas
visas tris opozicijas partijas
— nacionälie zemnleki, lcristi;|ie un
sociäldemokrati. Valdiba tomer ielu­gumu
noraidijusi.
Skandinavijas vaistis pirms galigä
lemuma pieijiem§anas tre§dienä ko-pigi
parruna ja ärpolitiskus j autäju-mus
Kopenhagehä. Sai sanäksme
pärruiiäts ari padomju plans Eiropas
saimnieciskai sadarbibai, kas izkläs-tits
memorandä, kb padomju vest- -
nieks iesniedzis Zviedrllas' ärlietu
ministrijai. Pati Zviedrija pazii^o-jusi,
ka piedaläs konference ar nor
teikiimu, ka to neiesaistitu politiskä
rietumu blokä. Lidzigä garä iz§lj:iru-sies
ari Sveice, kas min noteikumu,
ka sarunas dfikst but tikai tiri saim-nieciskas
im *ne politiskä rakstura.
Austrijas valdibas sede, kupä izlem-ta
piedaliSänäs konference, par pie-daliäanos
bälsojis ari vienigais ko-munistu
partijas ministrs valdiba.
Vii?s paskaidrojis, ka Austrija neva­rot
atrauties no Eiropas kopdarbibas.
INS korespondents Londona zi3?o,
ka vairäkas Austrumeiropas vaistis
apelejusas pie Maskavas, lai täm
}auj konference piedalities. Pec tam,
kad par piedaliäanos iz§]j:Irusies Ce­choslovakija,
kopigu iesniegumu
Maakavai esot nosutiju§as Polijas un
Ungärijas valdibas. Par to Londonas
politil^us esot ihformejis Ungärijas
sutnis Londonä. Lidzigu piepraslju-mu
esot iesniegusi ari Rumtänija.
Abu valstu sutijii tomer jau pirms
galigä lemuma uzzinä^anas izteikusi
baias, ka Maskava varetu Ungärijas
un Rumani jas pieprasijurhus norai­dit,
pamatojbties uz to, ka täs abas
ir biju^as ienaidnieku vaistis un tä-pec
ietilpst eitä kategorijä nekä Ce­choslovakija.
Padomju prese starpläikä asi pär-metusi
Anglijas ärlietu ministram
Bevinam, ka vips rikojoties pec A SV
instrukcijäm, lai saskanä ar Marsala
pläriu sasl^eltu Eiropu diväs dajäs.
Sos centienus „bez noteikumiem" at-balstot
ari Bido. TASS zipojumä,
ko atstästa AP, teikts, ka „amerikä-i;
iu esma piespiedusi §os ministrus
paklausit". Täläk TASS piebilst, ka
täs pasas angju uh franöu aprindäs
tomer nebut neesot sajusminätas un
jau tagad paredzot, ka konference
beigsies nesekmigi. Citä TASS ^zij;io-jumä,
kas nolasits Maskavas radio-fona,
teikts, ka Bevins esot piesäti-näts
ar Ceitila garu un kjuvis gal-venais
rikotäjs pret Padomju Savie-nibu.
Bevina. pedej a runa pilnigi
atgädinot Cer^ua runas. AngU c ö i -
tisöties rietumu blokä iekjaut ari
Rietumväciju. ASV ministri Heri-mens
un Andersons, kas paslaik yie-sojas
Väcijä, runäjot ar bijusäs H i t -
lera Väcijas ministriem. Merijds esot
atsevisl^as Rietumväcijas valsts dibi^
näsana. r .S'-'^---''
Bevins otrdien teicis vei vienu r u -
nUj kuf ä uzsveris, ka esot lielas. ce-ribas
panäkt Eiropas saimniecisko
problemu atrisinäsanu, ja vien E i ­ropas
vaistis pasas izrädis pietieka-mi
labu gribu. „Kropa noasi^ö,'^
vii;is' teids, „asii>osana jäizbeidz un
täpec jäätmet visi reli^iski vai ideo-lo^
iski aizspriedumi." Bevins apsvei-cis
Cechoslovakijas lemumu piedali-apiiecmajumi
ASV ärlietu ministrs Maräals, kä
28. junijä zii?o Latvju Zii>as Stok-holmä,
§. g. 28. maijä parakstijis un
piesijtijis Latvijas sutniecibai V a -
lingtonä öetrus svarigus apliednä-jumus.
Tajos apatiprlnäts, ka Dr.
Alfreds Bilmanis ir akreditets pie
ASV valdibas kä Latvijas sutnis,
pilnvarotais ministrs un ^enerälkon-suls,
ka A S V un Latvijas republi-kas
Starpa noslegto ligumu un k w i -
suläro tiesibu legälo eksistenci neie-tekme
nekäda 1940. g. Latvijä varu
pärriemuSä padomju rezima vai citu
veläku re^imu riciba §ai zeme; ka
ASV neatzist Latvijas inkorporäciju
Padomju Savienibä un ka A S V nav
atzinuSas tä saucamos „nacionali-zäcijas"
likumus un dekretus, ka ari
pärejos un veläkos 1940. g. Latvija
varu pär^omufiä padomju refima
vai cita käda veläka repimä so}us
un ricibu §ai zeme.
fAS KONGRESS LUNDÄ
Zviedrija, Lundä, beidzieis Luterä-ijtu
apvieniljas kongress. Piedalijäs
30 valstu pärstävji, to vidii latvieSu
garidzni^ — ar^ibiskaps prof. Dr.
T. Grinbergs, vipa sekretärs mäc E.
Rozitis un prof. D r L. BerziijS*
Kongresu atkläja Zviedrijas ardii-biskaps
E. Eidems un Vispasaules
baznlcu apvienibas parstav;is Maike-felders
no Zeöevas. Vu>i aicinäja
pasaules kristigäs tautas apvienoties
kopejä ciijä pret tumsonibas spe-kiem.
Kongresa darba kärtibä bija
pärrunas par evani[eliskäs baznicas
izveidoSanu peckara dzlv§. PlaSas
domu apmaii;ias izraisija ari beglu
jautäjums. Par to, lai baznica uz-^
pemtos beg}u aizstäveäanu, ^ seviä^i
iestäjäs ASV un Indijas garidznieki.
1. julijä: visus konferences dallb-niekus
piei^ema Zviedrijas ardiibis-kaps
Eidems. Katras tautas pär-stävim
bija iespeja teiktrunu. Pirms
musu archibiskapa Grlnberga im
igaupu pärstavja Kepa runas ardii-biskapam
Eidemam aizradija^ ka ru­nas
par tautäm, kas aizvadltajos ga-dos
cietuSas visvaiTfiäc un deä vSI
tagad.
Ardiibiskapam Gr ii^>ergam ir
daudzi ieldgumi no zviedru garids-niekiem
un iespejams, ka vUjiS vei
kadu laiku paliks Zviedrija.
H. M.
ties konference un apliecinäjis, ka
nedomäjot vairs ar darbu pusce}a
palikt. Vii;ia merlj:is esot radit starp-tautisku
Eiropas valstu sadarbibu,
kas. nedibuiätos vis uz materiälistis-kiem,
bet uz garigiem principiem.
Qenerälis Degols runäjis angju-franöu
preses savienibas sarikojumä
un apsveicis Maräala plänu. ViijiS
piebildis, ka „nebas ilgi jägaida, ka­mer
Franci ja izvedis Eiropu no pos-ta."
Francijas ärlietu ministrs Bido pa-zipDjis,
ka konferenci gan aödäs
sestdien, 12. julijä, bet istais darbs
säksies tikai 15. jiUijä, J o l l Jul. ir
Francijas nacionälo sve^u diena —
Bastilijas iei;iem§anas atcere. Fran­cijas
ärlietu ministrijas ieredi;d sa*
gaida, ka konference var ieilgt, jo
paredzams, ka daudzu valstu: pär­stävji
pirms darbai sikSanäs gribes
nodeklaret savu valstu stäju. Viss
sagatavots tä, lai preses pärstävji
varetu sedes ,piedaliti^, bet jautä-jumu
par freses pielai^anu vai ne-pielaiSanu
sedes tomer izlatns tikai
atklääanas dienä.
NYHT, BBC, DENA
DiEEETOEA SEERÄ DOMAS PAE DP HESISSO STÄTOEU
Bellijä ieceloJuSiem DP pa^ban nav nekada izredäu i ^ ^ ^ ^ n d l i )
nozare ka vienigi og^ra&tuves, bridinaja Starpvaldibn bSi}n komitejas/
direkiors Serks savi pS<lSJS preses konferenoi ar DP on iopreses
slavjieoi, pirms komitejs» darba nodo^anas ISO. Daiieni DP aH daH^
raktOTis izriclliifis par smagfi, im He bijnii ^»iesti darbn pirtrai^^^
Dir^tors Serks cejojumä paBel-
^ju iepazinies ar DP darba un dzl-ves
apstakliem. Novietoäanas ap-stak]
i ne visos gadljumos apmierina.
SeviS]^ trOkst dzlvok^u strädnieku
l^ei^u novietoäanai. Ja nodarbinä-tais
pats ar savu iorosmi atrod pie-merotu
drivokli, viij^am tieslba tailt
iiaicinat uz BeJäUu ari savu ^mer^.
levörojot väjo uzturu pirms tam Vä-djä,
daii strädnieki nes5)ika^^^^^^^^^^^^
darbu izbeigttSi. Vii^i^, tapat kä
pärejos DP, kas vairs ncrvSIäs Bel-gijä
strädät, nosQtis atpakal uz V5-
ciju. ::'--:v:-:.:^--":^^:^^
Preses k o n f o ^ ^ direlctors Serks
izteica ceribas, ka IRO, kas pär^em
kä UNRRAs, ta Starpvaldibu bSgJu
komitejas darbu, spes apmieririät
DP vajadzibas un velejiimus. Par
DP tiesisko stävokli Sert» izteicäs,
ka, pec vipa domäm, visi DP un
begji, izi^emot vienlgi kapa noziedz-niekus
un kolaborätorus, baudi§ot to
paSu ais^irdzibu un izce!|o§anas tie-sibas,
kädas tagad ir DP värda §au-räkajä
nozime. Esot sagaidämi gro-zijumi
noteifcumos par individuälp
pl asa
TreSdienas vsyka» Gri<^ sa-zvere^
tiba, kii^a^ plänä Uja^^ 10. jmijä, sakt apv^rtl^^
Äpcietihätas ja^^^^ 2600 personn, to i^ärpa E A ^ Irenei^sekreiärs^
jiäs komunistii i^artUas^^
nosutiti uz kadu salu. vSazverest»^
oijai laimejies päri^ert slepemi sazverniekii rcdcBtiJu^
ApcietinäSanas ^ u § ä s tresdienas
ritä, kad Atenäs aizturetas 800 per-sonu.
Starp pirmajieih aizturetajiem
bijis E A M ^enerälsekretärs Parisa-
Hdas.
Dienu iepriekS Grielpjas valdibas
zii^u a^entura zii;ioja, ka Zierae|grie-j^
ijä padeyies viens no idverojamä-kiem
bändu vadopiem Kambakiss.
Viiis paSreiz runäjot par vairäku
citu partizänu vadoijiu kapituläciju.
Bez tam vii;i§ izpaudis, kur mekle-jams
daudzinätais partizänu vadonis
„Herkuless". Tä pati a^entura zipo,
ka eitä apgabalä — ap Beles kalnu
Dienvidslavijas pierobelä, partizäni
Saiiemusi pastiprinäjumus un okupe-ju
§i apgabalu, ko grib apskatit UN
Balkänu komisi ja.
Maskavas radiofons par notiku-miem
Grie^djä zlr>o, kä väisti pär-ijemis
plaSs apcietinäSanu vilnis.
Apdetinäti E A M un citu ärpus par-lamehta
stäyoSu organlzäci>u vadi-täji
darbinieki, apl^iläti ilo OTganizä-ciju
lidzekji un laikraksti.
UN Dro§ibas padcsne lielu runu
teicis Andre Js Gromiko. Vii;i§ norai-dijis
grieljiu apgalvojumus, ka Dien-vidslavija,
Albänija un Bulgärija ap-briHjiojot
un apmäcot beglus no
Grieljiijas. Pierädijumi neesot pie--
tiekami, un liecini^ki, kufus gribot
nopratinät Balkänu komisija, neesot
piei>emami. Gromiko noraidijis ari
izmeklesanas komisi jas priekSlikumu
radit pastäviguBalkänu robezu k o -
misiju. Tä vietä viijÄ ieteicis rupe-ties
par to, lai noOrie^ijas atsauc
visu sveäo valstu kapaspeku un m i -
litäräs misijas.
Griel^ijas ministru prezidents
Maksimovs Ifujorkä parakstijis ligu­mu
par A S V finan(hi atbalstu Grie-
BBC, DENA
iece}o§anu ASV, atee^ot noteikunHi,
kas tagad liedz ieceloSanas vlzas t§m
personäm, kam atpemtas DP tiesl-bas.
Väreizejs DP skrlnings no IRO
sagatavodanas komitejas puses,
Serka domäm, neesot gaidäms.
IRO paturgäot lldzSlngjos StaiiH
valdibu beg^u k(»tnite]as izceloSanas
plänus, organizejot tece}o§anu tikai
uz tädäh^ vsdstlm, at k \ ^ ^
panäkta par to vienoSanäs.
DP ieceloäanu ASV v§stijumä
kongresam aizstäyeja prezidents
Trumens, gan neizsakoties tuvik par
§im nolukam velamo lUnundoSanäs
veidu, nedz ari minot kidu noteiktu
ielaiiamo skaitu. Trumena ierosina-juma
äpsprieSana vei Sini kongresa
sesijä, kas beigsies päris nede)u lai-kä,
vairs nav sagaidänia. Tautas pär-stavju
nama tieslietu lapakSkomisiJä
gan äonedel atjaunotas debates par
Stretona likumprojektu. Sis komisi-jas
priekSsedis senätors Riverkombs
nodcaijiots likumprojektam nelabve-llgi.
Kads re|}ublikäpu deputöts iz-teicies,
ka esot znaz izredäu uz Mh
kumprojekta pieij^Sanu logad.
Motlyöjot savu vestijuxnu, Tru»
mens norädlja, ka Väcijas un Aui^
tri jas rietumu joslu un ItaliJas no-metnes
dzivojo§ie DP^^^^e^
nisti un noskai^oti pret komunismu
un totälitarismu. Daudziem ari Jau
esot radruecn^as, reUg^ dtas
saites ar ASV. DP arodniedskais
sastävs liednot, ka tie atri var@ta
k}ut par derigiein aineffikapi sa-biedrlbas
locekliem.
ASV lldziinejo nosti^u DP ^SiM"
Jumä HWashington Post" kritiz§ a§-
räkais UNRRAs DPnpzares^^^
Eiropä, anglu if^erälls F r ^
Morgans. RaksturoJot Anglijas veik-to
darbu, Morgans salidzinäjumä at-zist,
ka ASV nav darijuSas pietidca-mi,
samerä ar saväm iespejam. Par
nenormälu Morgans atzist to, k©
amerikäpu iece}o5anas kvotes tik
daudz vietas ieräditas väcieäiem.
Frandjas yaldiba ratificejusi 1.
julijä ligumu, kas noslegts agräk ar
Starpvaldibu begju komiteju par DP
ielai^anu no amerikäpu joslas dar-bam
Francijas /kalnrupniecibä un
osie skivji
Jaunmeksikä atrasts viens no nosle-pumainajiem
,4idojösiem diskiem",
kädi pedejä laikä bija noveroti ar
lielu ätrumu lidojam gaisä dazädäs
vietäs Amerikä un pagäjuSä svetdie-nä
parädijuSies ari virs Dänijas.
Reuters zipo, ka diska fragmenti
atrasti kädas fermas tuvumä un no-doti
armijai. Disks bijis gatavots no
ipa§a veida staniola papira un va­retu
but bijis äp 6-~8 metru diamet-
ra. Neesot nekäda izskaidrojuma,
kädisks varetu ätri pärvietoties gai­sä;
triikstot jebkädu pazimju, ka tam
butu iekärtota käda dzineja ierice,
Disks ari esot par vieglu, lai pärvie-totu
cilveku. Amerikäiju aviädjsfö
§täbä Va§ingtonä paskaidrots, ka §ie
diski varetu but meteorolo^skas fe-r
i c e a . ; ^ v - - - - d - '-^
Pirmais noslepuraäinos diksus,
skaitä deviijus, noverojis pilots A r -
noldss, lidojot 25. junijä päri Kas-kadu
kalniem Aidaho §tätä. Tie pär-vietojuiies
slegtä formacijä ar apm.
2000 km ätrumu stundä. Pec käda
pagrieziena tie peksi^i pazudu§i. I^pti
pretrunigäs zii>as par disku apme-riem:
tie svärstäs no „seäcolligas s i d -
rabotas bumbas" lidz „diskam divu
stävu mäjas lielumä". Neizskaidro-täs
un pretrunigäs parädlbas radiju-sas
lielu ihteresi un uztraukumu
ASV. NYHT
lauksaimniecibä.
väres sekot pec
lecejotaju ^imenes
2—3 meneSiem. L i -
gums neparedz noteiktu iecelotäju
skaitu, bet niin, ka Francija varetu
uz^emt 30.000—50.000 DP. Strädnie-ki
Francija bauditu vlsas parastäs
ärzemnieku tiesibas un par tiem r ö -
petos IRO. Nepiemerotas vai nev§la-mas
personas veiäk varetu apmalnit
pret citäm.
Vakar no Kornbergas, Fuldas t u ­vumä,
bija jädödas cejä uz Be}^ju
pirmajam transpörtam ar 377 sievie-tem
un bemiem — Belfeijas nodarbi-näto
DP ^imenes locek^em.
NYHT
N,
/ 9 ap
Parize trendien atkläta starptau-tiska
labibas konferehce, piedaloties
26 valstu pärstävjiemKonstatets, ka
visa pasaule äogad nepiedeäami 50
milj. tonnu kviesu, bet pasaules kop-razu
§ogad varot vertet tikai uz ap-merara
32 mUj. tonnu. BBC